Šā gada maijā, salīdzinot ar 2015. gada maiju, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums pieauga par 3,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums palielinājās par 2,1% un nepārtikas preču grupā – par 3,9%.

2016. gada maijā salīdzinājumā ar 2015. gada maiju lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 19%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 11,1%), autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 9,5%) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 8%). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 10,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 6,2%), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 1,9%).

2016. gada augustā, salīdzinot ar 2015. gada augustu, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 1,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 2,3 %, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 2,8 %.

2016. gada augustā salīdzinājumā ar 2015. gada augustu lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 23,7 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 21,1 %), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 9,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 7,9 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 7,2 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 4,9 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 3,0 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 2,5 %), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 0,6 %).

2017. gada oktobrī, salīdzinot ar 2016. gada oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 4,5 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 6,3%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,8 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 21,3 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 12,6 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 11,8 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 1,0 %), kosmētikas un tualetes priekšmetu mazumtirdzniecībā (par 4,7 %), kā arī mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (7,5 %).

2016. gada septembrī, salīdzinot ar 2015. gada septembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 0,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 1,8 %, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 1,6 %.

2016. gada septembrī salīdzinājumā ar 2015. gada septembri lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 12,2 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 11,3 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 9,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 7,3 %), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 6,2 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 16,2 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 2,6 %), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 1,6 %).

2016. gada jūlijā, salīdzinot ar 2015. gada jūliju, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 3,9 %, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 4,6 %.

2016. gada jūlijā salīdzinājumā ar 2015. gada jūliju lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 15,5 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 12,2 %), autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 11,5 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 4,2 %), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 1,8 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,3 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 7,6 %), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 6,1 %), kā arī kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā (par 1,7 %),

2017. gada jūlijā, salīdzinot ar 2016. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 4,6%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,3%.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 15,0%), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 14,4%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 13,6 %), apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 6,1%). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 4,3 %), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 2,6%).

2017. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 0,8 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 0,4 %, bet nepārtikas preču pārdošanas apjoms – par 0,9 %.

2016. gada novembrī, salīdzinot ar 2015. gada novembri, mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču grupā apgrozījums samazinājās par 1,5 %, bet nepārtikas preču grupā tas pieauga par 8,7 %.

Šajā novembrī salīdzinājumā ar pērno novembri lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 42,6 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 22,7 %), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 15,4 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 7,3 %). Savukārt mazumtirdzniecības apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 4,2 %), nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 1,5 %), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 1,2 %). Autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 11,4 %.

2017. gada martā, salīdzinot ar 2016. gada martu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,8 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,3 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 19,3 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 18,3 %) un autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 12,0 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 8,1%), mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 5,6 %), kā arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 2,7 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 8,2 %.

2017. gada februārī, salīdzinot ar 2016. gada februāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 1,3 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,4 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 29,8 %), mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 7,2 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 6,7 %), kā arī apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 5,4 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 14,0%), farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 4,0 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 2,5 %). Autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 13,0 %.

2018. gada novembrī, salīdzinot ar 2017. gada novembri, mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība palielinājās par 4,4 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,6 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 1,1 %.

Nepārtikas preču grupā vislielākais apgrozījuma kāpums, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, bija nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtikas preces (par 31,1 %), metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (par 14,7 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 10,2 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 11,2%), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 11,2 %), kā arī apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 5,1 %).

2017. gada augustā, salīdzinot ar 2016. gada augustu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 5,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 7,7%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,1%.

CSP norāda, ka lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 18,9%), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 18,8%), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 16,2%), apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 3,3%). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,9%), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 2,1%).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 8,5 %.

2017. gada septembrī, salīdzinot ar 2016. gada septembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 5,7 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 7,4 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 1,7 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 24,5 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 12,0 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 7,0 %).Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,7 %), kā arī kosmētikas un tualetes priekšmetu mazumtirdzniecībā (par 2,1 %).

2020. gada aprīlī, salīdzinot ar 2019. gada aprīli, mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājās par 9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība samazinājās par 3,5 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, samazinājās par 14,9 %, autodegvielas – samazinājās par 5,3 %. Salīdzinot ar 2019. gada aprīli, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 30,0 %), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 25,1 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,2 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 56,5 %), mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 46,0 %) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 24,5 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, samazinājās 10,1 %.

2017. gada jūnijā, salīdzinot ar 2016. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,1 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 1,0 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,7 %.

CSP dati atklāj, ka lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 23,7 %), informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 19,8 %), apģērbu un apavu mazumtirdzniecībā (par 14,0 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 9,5 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 3,0 %), kā arī autodegvielas mazumtirdzniecībā (par 2,2 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 6,2 %.

2017. gada jūnijā, salīdzinot ar maiju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,7 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums saruka par 0,8 %, bet nepārtikas preču pārdošanas apjoms – par 0,6 %.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7 %.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – palielinājās par 6,8 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūliju, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 27,1 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 12,3 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 10,1 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 9,7 %) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 3,2 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 3,7 %. 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,9 %.

2017. gada maijā, salīdzinot ar 2016. gada maiju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 2,4%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 4,8%.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 34,4%), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 18,2%), mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 11,7%), metālizstrādājumu, krāsu un stikla mazumtirdzniecībā (par 8,5%). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 7,9%), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,1%).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 6,5%.

2017. gada janvārī, salīdzinot ar 2016. gada janvāri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,7 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms samazinājās par 0,1 %, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,9 %.

Lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 12,5 %), kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā (par 10,6 %). Savukārt lielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 14,2 %) un mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtika (par 2,6 %). Autodegvielas mazumtirdzniecības apgrozījums pieaudzis par 8,8 %.

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 8,4%.

2018. gada septembrī, salīdzinot ar 2017. gada septembri, mazumtirdzniecības kopējais apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 3,5 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 1,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 6,1 %, bet autodegvielas mazumtirdzniecība samazinājās par 0,1 %.

Salīdzinot ar iepriekšējā gada septembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas (par 15,0 %), kosmētikas un tualetes piederumu mazumtirdzniecībā (par 7,8 %), kā arī mazumtirdzniecībā nespecializētajos veikalos, kur pārsvarā ir nepārtikas preces (par 41,7 %). Lielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 15,4 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 5,8 %), kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecība (par 7,5 %).

Pieaugot iedzīvotāju pirktspējai, 2024.gada novembrī mazumtirdzniecības apgrozījums turpināja pieaugt. Gada laikā mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums salīdzināmajās cenās pieauga par 1,8% (pēc neizlīdzinātiem datiem), informē Ekonomikas ministrija.

Uzlabojoties iedzīvotāju noskaņojumam veikt lielākus pirkumus, mazumtirdzniecības apjoma kāpums ir vērojams arī mēneša griezumā. Novembrī, salīdzinot ar oktobri, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 1,1% (sezonāli koriģēti dati), ko noteica pārtikas un nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījuma kāpums.

Gada laikā mazumtirdzniecības apgrozījums straujāk pieauga nepārtikas precēm, bet pārtikai un degvielai mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga mēreni.

Novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada novembri, nepārtikas preču mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 2,7%. Tas pieauga visās galvenajās nepārtikas preču grupās, izņemot grāmatu, avīžu, kancelejas piederumu, audio un video ierakstu tirdzniecībā, kur apgrozījums samazinājās par 8,7%. Mazumtirdzniecības apgrozījums novembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, visstraujāk pieauga ziedu, augu, sēklu, mēslošanas līdzekļu, istabas dzīvnieku un to barības tirdzniecībā (par 12,2%) un informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu tirdzniecībā (par 10,6%). Mērenāks kāpums bija sporta preču un spēļu mazumtirdzniecībā (par 8%), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu tirdzniecībā (par 7,3%), kosmētikas un tualetes piederumu tirdzniecībā (par 6,4%), metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecībā (par 5,1%), mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā specializētajos veikalos (par 3,9%) un tekstilizstrādājumu, paklāju, grīdsegu, tapešu, mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu tirdzniecībā (par 2,5%). Neliels kāpums bija pulksteņu, juvelierizstrādājumu un citur neklasificētu jaunu preču mazumtirdzniecībā (par 0,9%) un farmaceitisko medicīnisko piederumu tirdzniecībā (par 0,3%).

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,0 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 3,3 %, autodegvielas - par 7,2 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būtisks apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 36,0 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 27,7 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 16,3 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 25,5 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 2,3 %.

Ar šī gada 1.oktobri vairākas izmaiņas skars mazumtirdzniecības uzņēmumus un piegādātājus, jo spēkā stāsies grozījumi Konkurences likumā, kuru pamatmērķis ir veidot attiecības starp lielajiem mazumtirdzniecības uzņēmumiem un piegādātājiem uz godīgu, nediskriminējošu, prognozējamu attiecību pamata, respektējot abu pušu ekonomiskās intereses, panākot lielāku pušu līdztiesību savstarpējās sadarbības līgumu slēgšanas procesā. Lai tirgus dalībnieki izprastu, kā tiks piemērotas un tulkotas jaunās likuma normas, Konkurences padome (KP) ir izstrādājusi vadlīnijas.

Konkurences likumā ir noteikts, ka jebkuram tirgus dalībniekam, kas atrodas dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā ir aizliegts ļaunprātīgi to izmantot. Konkurences likumā (13.panta otrajā daļā) ir uzskaitītas arī konkrētas darbības, kā var izpausties dominējoša stāvokļa ļaunprātīga izmantošana mazumtirdzniecībā.

Vadlīniju mērķis ir sniegt skaidrojumu par Konkurences likumā lietoto jēdzienu interpretāciju, kā arī noteikt pamatprincipus, kas tiks piemēroti, izvērtējot dominējošā stāvokļa pārkāpumus mazumtirdzniecībā.

Konkurences likums nosaka, ka dominējošā stāvoklī mazumtirdzniecībā esošam tirgus dalībniekam ir aizliegts piemērot vai uzspiest netaisnīgus un nepamatotus maksājumus par piegādātās preces atrašanos mazumtirdzniecības vietā, ja vien šie maksājumi nav attaisnojami ar jaunas, patērētājiem nezināmas preces virzīšanu tirgū.

Pērn salīdzinājumā ar 2012.gadu pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem mazumtirdzniecības apgrozījums kopumā ir pieaudzis par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.

Par 4,4% palielinājās pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 3,4%.

2

013. gada decembrī salīdzinājumā ar 2012. gada decembri pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem salīdzināmās cenās kopējais mazumtirdzniecības apgrozījums palielinājās par 4,2%. Pārtikas preču grupā palielinājums bija par 8,6%, bet nepārtikas preču grupā – par 1,5%, tai skaitā auto degvielas mazumtirdzniecības apgrozījums samazinājies par 8,2%.

Straujākais apgrozījuma pieaugums decembrī bija mēbeļu, apgaismes ierīču un cita veida mājsaimniecības piederumu mazumtirdzniecībā – par 27,6%, mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos – par 25,5%, lietotu preču mazumtirdzniecībā – par 20,2%, tekstilizstrādājumu mazumtirdzniecībā – par 15,6%, kā arī mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā – par 11,2%.

Pērnā gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzināmās cenās pieauga par 3,2%. Tas ir straujākais nozares kāpums pēdējo astoņu mēnešu laikā.

Savukārt 2019. gadā kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija mērens un zemāks nekā iepriekšējos divus gadus, veidojot 2,3%.

Decembrī mazumtirdzniecības izaugsmi visvairāk veicināja straujie pārdošanas apjomu kāpumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā, mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā, kā arī tirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos.

Turklāt pēc tirdzniecības apjomu krituma trīs iepriekšējos mēnešos decembrī kāpums par 3,5% tika reģistrēts autodegvielas tirdzniecībā.

Tikmēr sesto mēnesi pēc kārtas samazinājās metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība (-4,8%). Tas radīja lielāko negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības nozares izaugsmi decembrī un ko noteica pērn novērotā būvniecības aktivitātes normalizēšanās salīdzinājumā ar 2018. gadu.

2017. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,2 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Savukārt mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 7,4 %.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 3,9 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 5,1%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 2,9 %.

Dati atklāj, ka 2017. gada decembrī, salīdzinot ar 2016. gada decembri, mazumtirdzniecības apgrozījums pēc kalendāri izlīdzinātajiem datiem salīdzināmajās cenās pieauga par 6,4 %. Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms palielinājās par 8,8 %, nepārtikas preču mazumtirdzniecība, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, pieauga par 3,9%, bet autodegvielas mazumtirdzniecības–par 8,3 %.

Salīdzinot ar iepriekšēja gada decembri, lielākais apgrozījuma kāpums nepārtikas preču grupā bija informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 21,1 %), metālizstrādājumu, krāsu un stikla (par 22,2 %), kā arī kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 8,9 %). Savukārt apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā pa pastu vai interneta veikalos (par 16,9 %), apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu (par 2,6 %), mājsaimniecības elektroierīču (par 3,5 %), kā arī farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 2,5 %).

Mažeikių nafta AB pārsvars pār otrās vietas ieguvēju ir ievērojami sarucis, jo uzņēmuma apgrozījums samazinājies par 25 %.

Tā liecina Dienas biznesa jau sesto gadu sadarbībā ar kaimiņu lietišķajiem laikrakstiem – igauņu Äripäev un lietuviešu Verslo žinios – veidotais Baltijas valstu lielāko uzņēmumu TOP. Vilniaus prekyba, kurā ietilpst arī Maxima grupa, apgrozījuma pieaugums 22 % apmērā ir tuvinājis uzņēmumu Baltijas līdera godam. «Līdzīgi kā iepriekšējos gados, arī pēc 2007. gada apgrozījuma rezultātiem, Baltijas lielāko uzņēmumu TOP augšgalā līdz 3. vietai atrodami tikai Lietuvas uzņēmumi. Turklāt salīdzinājumā ar 2006. gadu, nemainīgs saglabājies gan godalgoto vietu īpašnieku saraksts, gan to ieņemto vietu secība,» atzīmē PricewaterhouseCoopers Efektivitātes uzlabošanas konsultāciju vadītāja Baiba Apine.