Pēc strauja aktivitātes krituma aprīlī, maijā situācija Latvijas ekonomikā ir būtiski uzlabojusies un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, nekā gaidīts.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu maijā mazumtirdzniecība samazinājusies vien par 0,6%. Tas ir negaidīti labs rezultāts, jo aprīlī tirdzniecība samazinājās par 9%, lai arī COVID-19 krīzes ierobežojumus sāka mazināt tikai maija vidū, savukārt ārkārtas stāvoklis valstī tika atcelts jūnijā.

Jūnijā situācija tirdzniecībā, visticamāk, būs vēl labāka un iedzīvotāju pārvietošanās, kā arī mūsu klientu kredītkaršu apgrozījuma dati liek domāt, ka jūnijā tirdzniecībā varētu būt pat būtisks pieaugums pret iepriekšējo gadu. Iekšējā patēriņa noturība pret COVID-19 satricinājumu ekonomikā šogad ir patīkams pārsteigums un ļauj cerēt, ka IKP kritums šogad varētu nepārsniegt 4-5%. Taču tirdzniecība protams nav viss iekšējais patēriņš un tirdzniecībā atkopšanās notiek daudz straujāk, kā pakalpojumos, kur joprojām ir būtisks kritums pret iepriekšējo gadu.

GIVEN ir juvelierizstrādājumu tirdzniecības tīkls, kuru dibināja uzņēmuma Grenardi īpašnieki Ainārs un Alīna Spriņģi, pēdējos gados uzsācis pamatīgu paplašināšanos visās Baltijas valstīs. Lai sasniegtu paplašināšanās mērķus, veikta obligāciju emisija ar Signet Bank atbalstu.

Par to arī Dienas Biznesa jautājumi Grenardi un GIVEN uzņēmumu līdzīpašniecei un arī produktu veidotājai Alīnai Spriņģei.

Pastāstiet, lūdzu, uzņēmuma izveidošanās stāstu: sākumā Grenardi, pēc tam GIVEN?

Grenardi sākās jau 2000. gadā, kad tika izveidots viens neliels veikaliņš Mežciemā. Pirmsākumā šo veikalu mans vīrs Ainārs Spriņģis izveidoja savai mammai Lilijai, un tas vairāk raksturojams kā hobija pasākums Lilijai, nevis kā nopietna tirdzniecības tīkla izveides iecere. Viņa ar šo veikalu darbojās gadus četrus, līdz brīdim, kad Ainārs, būdams pieredzējis uzņēmējs, saprata, ka šajā nozarē slēpjas labs biznesa potenciāls. Līdztekus viņam radās iespēja ieguldīt privātus līdzekļus uzņēmuma attīstībā. Laika gaitā Grenardi attīstījās par veikalu tīklu ar vairāk nekā 20 veikaliem Baltijā, un uzņēmuma portfolio bija vairāki pasaulē atzīti itāļu zīmoli un teicama reputācija savā nozarē. Taču 2017. gadā menedžmentam šķietami pietrūka nākotnes skatījuma un no finanšu puses bija redzams, ka uzņēmuma attīstība sāk stagnēt.

Izdevniecība Dienas Bizness sadarbībā ar StrongPoint, Tiki-Taka PAY, 220.lv, Excellent Latvia un Nielsen IQ 12.augustā aicina uz tiešsaistes konferenci Future Retail 2021: Tehnoloģijas un to inovācijas tirdzniecībā.

Dienas Biznesa organizētajā nozares konferencē, kuru moderēs Dienas Biznesa žurnāliste Armanda Vilciņa, pieredzē dalīsies labi zināmi speciālisti no ievērojamiem tirdzniecības un tehnoloģiju nozares uzņēmumiem: StrongPoint, Datakom, 220.lv u.c. Konferences dalībnieki rosinās paskatīties uz Latvijas tirdzniecības nozari un aktuālajiem izaicinājumiem tehnoloģiju progresa ietekmē.

"Mazumtirdzniecības nozare piedzīvo nepārtrauktu transformācijas procesu. Pēdējais gads ir bijis patiess izaicinājums, ar pastāvīgo dinamiku un nepieciešamību pielāgoties mainīgajai situācijai. Pandēmija vēl vairāk paātrināja noteiktu tehnoloģiju attīstību un lietošanu," par mazumtirdzniecības tehnoloģiju inovācijām un kādu tehnoloģisko progresu veicinājusi pandēmija, tiešsaistes konferences skatītājiem pastāstīs Darjus Lapienis, StrongPoint pašapkalpošanās risinājumu direktors.

Latvijas ekonomika turpina atkopties no COVID-19 šoka, un noturīgs iekšējais patēriņš ir viens no iemesliem, kādēļ ekonomikas lejupslīde Latvijā šogad būs ievērojami mazāka, nekā tika gaidīts krīzes sākumā, uzskata AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, mazumtirdzniecībā Latvijā jau otro mēnesi pēc kārtas ir fiksēts pozitīvs pieaugums un jūlijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu apgrozījums ir audzis par 3,8%. Tādējādi tirdzniecības apjomi Latvijā jau ir atgriezušies pirms pandēmijas līmenī, un tirgotāju noskaņojums šobrīd ir būtiski labāks nekā citu nozaru pārstāvjiem.

Jūlijā mazumtirdzniecībā visstraujāk ir augusi mājsaimniecības elektropreču tirdzniecība, kuru pārdošanas apjoms salīdzinājumā ar pērnā gada jūliju palielinājies par 27,1%. Tāpat par 12,3% kāpusi kultūras un atpūtas preču tirdzniecība, savukārt par 8,6% pieaugusi tirdzniecība internetā. Tikmēr par 3,2% sarukusi apavu un apģērbu tirdzniecība, savukārt par gandrīz 10% kritušies tirdzniecības apjomi tirgos. Šīs tendences mazumtirdzniecībā pēdējos mēnešos redzam arī bankas klientu maksājumu karšu darījumos, taču svarīgi atcerēties, ka tirdzniecība nav viss patēriņš un pakalpojumu nozarēs tik labi šobrīd neklājas.

Pērnā gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā salīdzināmās cenās pieauga par 3,2%. Tas ir straujākais nozares kāpums pēdējo astoņu mēnešu laikā.

Savukārt 2019. gadā kopumā mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugums bija mērens un zemāks nekā iepriekšējos divus gadus, veidojot 2,3%.

Decembrī mazumtirdzniecības izaugsmi visvairāk veicināja straujie pārdošanas apjomu kāpumi informācijas un komunikācijas tehnoloģiju iekārtu mazumtirdzniecībā, mājsaimniecības elektropreču mazumtirdzniecībā, kā arī tirdzniecībā pa pastu un interneta veikalos.

Turklāt pēc tirdzniecības apjomu krituma trīs iepriekšējos mēnešos decembrī kāpums par 3,5% tika reģistrēts autodegvielas tirdzniecībā.

Tikmēr sesto mēnesi pēc kārtas samazinājās metālizstrādājumu, instrumentu, būvmateriālu un santehnikas mazumtirdzniecība (-4,8%). Tas radīja lielāko negatīvo ietekmi uz mazumtirdzniecības nozares izaugsmi decembrī un ko noteica pērn novērotā būvniecības aktivitātes normalizēšanās salīdzinājumā ar 2018. gadu.

Covid-19 laiks ir mainījis cilvēku paradumus e-komercijā, un pieaugošajam pieprasījumam un klientu prasībām pretī ir jāliek efektīvs piegādes ātrums un pēc iespējas plašāks preču sortiments.

Tāds ir kopīgais secinājums pēc radošās konferences “Loģistika e-komercijā”, kuru izdevniecība Dienas Bizness organizēja sadarbībā ar VAS Latvijas Pasts, SIA Omniva, SIA Rimi Latvia, tirdzniecības centru internetā 220.lv un SIA SSI Schaefer.

Pasts e-komercijas laikmetā

Vēl aizvien Latvijas Pasta īpašumā ir pasta nodaļas, kuras izveidotas pirms 100 gadiem, kad valdīja zirgu transports un telegrāfs, tomēr šīs aizpagājušā gadsimta liecības uzņēmumā mudinājušas VAS Latvijas Pasts valdes priekšsēdētāju Mārci Vilcānu domāt par nākotni.

Patlaban vairs tikai daži sūta vēstules papīra formātā, toties teju katrs ir iegādājies preci internetā, un nereti to piegādā Latvijas Pasts. Uzņēmums pēdējos gados ir atdzimis jaunā veidolā kā e-komercijas loģistikas realizētājs, un šī joma ik dienu piedāvā jaunus izaicinājumus.

Jaunā koronavīrusa izraisītās krīzes laikā pasaulē pieaug degvīna pārdošanas apmēri, sacīja alkoholisko dzērienu ražotāja "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs Intars Geidāns.

Viņš atzina, ka alkoholisko dzērienu lietošanas paradumos globāli ir izmaiņas - kāpis pieprasījums pēc degvīna. "Topa augšgalā ir degvīns. Latvijas tirgū tas gan vienmēr ir bijis augšgalā, jo mēs neesam lieli ruma, viskija vai džina piekritēji. Pasaulē gan degvīns nav bijis pirmajā vietā, taču, ja pirms krīzes degvīna pārdošanas apjomi samazinājās, tad šobrīd tie pieaug," pastāstīja "Latvijas balzams" valdes priekšsēdētājs.

Komentējot Latvijā ārkārtējā situācijā atļauto alkohola tirdzniecību internetā, viņš sacīja, ka tās uzsākšanai bija labs brīdis. Lai gan pārdošanas apmēri internetā nav lieli, šis solis vērtējams pozitīvi. "Latvija šajā ziņā bija palikusi iepakaļ citām valstīm, kurās iegādāties alkoholu internetā ir iespējams jau sen," sacīja Geidāns.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, 2021. gadā preces vai pakalpojumus internetā pārdeva tikai 18 % mazo un vidējo uzņēmumu.

Vienlaikus nav datu par to, cik daudz no šiem uzņēmējiem izmanto globālās vai Baltijas mēroga Marketplace jeb tiešsaistes tirgus platformas. Taču aktuālās e-komercijas tirgus tendences liecina, ka tādu ir daudz, jo šodien konkurence e-komercijā ir ļoti sīva.

Kamēr e-komercijas līdervalstis Ķīna, ASV, Lielbritānija, Japāna, Dienvidkoreja, Vācija nāk klajā ar inovācijām nozarē un kārtējiem rekordiem tirdzniecībā, mēs piesardzīgiem un pārdomātiem soļiem veidojam arī savu e-komercijas stūrakmeni Baltijā, analizējot, vai mūsu reģionā uzņēmējiem ir raksturīgs e-komercijas gēns, kas ļautu kāpināt vēl neapgūto e-komercijas potenciālu?

Globāli jau sen kā esam pieraduši, ka lielu daļu no e-komercijas īpatsvara veido Aliexpress, Amazon un Ebay, kas pēc savas būtības ir jau pieminētais tiešsaistes tirgus. Aizvadītos trīs gadus arī Baltijas valstis ir uzsākušas nozīmīgu virzību tirgus platformu attīstībā un šai laikā, izveidojot 220.lv Marketplace, esam pieredzējuši gan veiksmīgas, gan kļūdainas biznesa izvēles, kopīgi veidojot jaunus e-komercijas izmantošanas paradumus un arī – attīstības scenārijus. Līdz ar vietējā Marketplace ienākšanu mūsu reģionā, tirgū izteikti dominē daudzkanālu mazumtirdzniecība, kur līdzās klātienes veikalam, tirdzniecībai sociālajos tīklos, iespējams, arī savam interneta veikalam, liela nozīme ir tieši e-tirdzniecības platformai, kas nodrošina pieeju nesalīdzināmi lielākai pircēju plūsmai.

Uzņēmumiem biznesa modeļi katram ir savi, un ne visi laikā, kad dēļ Covid-19 ieviestajiem ierobežojumiem daudzas tirdzniecības vietas ir slēgtas, var nodrošināt tirdzniecību internetā.

Tā uzskata Igaunijas modes mazumtirdzniecības uzņēmuma "Baltika Group" grupā ietilpstošais SIA "Baltika Latvija" valdes loceklis Jevgēņijs Kozlovs.

Viņš sacīja, ka "Baltika Latvija" kopumā ir 16 veikali Rīgā un Valmierā, kuri darbojas ar zīmoliem "Monton", "Mosaic", "Ivo Nikkolo" un Baltman", tomēr ierobežojumu dēļ tie visi pašreiz ir slēgti vismaz līdz 7.februārim.

"Populārs valdības komentārs šajā laikā ir tāds, ka internetā var nopirkt visu, lai tirgo internetā, bet biznesa modeļi uzņēmumiem tomēr katram ir savi. Ja mēs runājam par "Baltika Latvija", kur mūsu SIA maksā nodokļus un nekad nav bijuši nekādi parādi, tad mums nav sava interneta veikala. Mēs esam meitas kompānija, bet interneta veikals pieder mātes uzņēmumam, kas tirgo pa tiešo no Igaunijas," sacīja Kozlovs, skaidrojot, ka tādējādi visi ieņēmumi arī par no Latvijas iegādātajām precēm galu galā nonāk Igaunijā.

Mazumtirdzniecības uzņēmuma SIA "Lidl Latvija" apgrozījums pagājušajā finanšu gadā, kas ilga no 2021.gada 1.marta līdz šā gada 28.februārim, sasniedza 101,423 miljonus eiro, kamēr kompānijas zaudējumi palielinājās par 3,4% - līdz 53,365 miljoniem eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

"Lidl Latvija" aktīvu darbību sāka 2021.gada 7.oktobrī, visā Latvijā atverot 15 mazumtirdzniecības veikalus, taču pagājušā finanšu gada beigās Latvijā bija 18 "Lidl" veikali.

Pēc gada pārskatā minētās informācijas, "Lidl Latvija" ieņēmumi no sniegtajiem pakalpojumiem Latvijas tirgū pagājušajā finanšu gadā veidoja 93,198 miljonus eiro, kamēr kompānijas ieņēmumi no pārdotās produkcijas pārējās Eiropas Savienības valstīs veidoja 8,224 miljonus eiro.

Kompānijas gada pārskatā arī skaidrots, ka, sākot pamatdarbību, proti, mazumtirdzniecību, tikai 2021.gada rudenī, un negūstot ieņēmumus par pilnu finanšu gadu, kā arī turpinot ieguldīt mazumtirdzniecības ķēdes attīstībā un ar to saistītos procesos, finanšu gads tika noslēgts ar 53,365 miljonu eiro zaudējumiem.

Šā gada martā Saeima apstiprināja izmaiņas Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas uz ārkārtējās situācijas laiku Latvijā atļauj alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā. Kā liecina Latvijas Alkohola nozares asociācijas (LANA) apkopotā informācija, valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā kopējais pārdošanas apjoma kritums, ņemot vērā pierobežas tirdzniecību, ir sasniedzis 13%, turpretī vietējā tirgū – 5%.

LANA norāda, ka šie dati ir pretrunā ar Veselības ministrijas un Slimību un profilakses kontroles centra izplatīto viedokli par alkohola patēriņa pieaugumu ārkārtējās situācijas laikā.

LANA veikusi savu biedru pārdošanas apjomu analīzi, lai noskaidrotu, vai alkoholisko dzērienu tirdzniecība internetā ietekmējusi pārdošanas rādītājus. Iegūtie dati liecinot, ka pārdotā alkohola apjoms vietējā tirgū, neskaitot pierobežas tirdzniecību, ir samazinājies par 5%. Savukārt kopējais Latvijā pārdotā alkohola apjoma samazinājums šajā periodā sasniedzis 13%.*

"Publiskajā telpā atsevišķi sabiedrības veselības speciālisti jo īpaši skarbi kritizē alkoholisko dzērienu tirdzniecību internetā, norādot, ka tādējādi tiek veicināts alkohola patēriņa pieaugums. Vēlos vērst uzmanību, ka interneta tirdzniecības pārdošanas apjomi veido mazāk nekā 1% no kopējās tirgū realizētās produkcijas.

Alus tirdzniecība internetā, Covid-19 laikā, ieguvusi popularitāti, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

"Pirms pāris gadiem, ja kāds man teiktu, ka kāds alu pasūtīs un pirks internetā, es tam negribētu ticēt," sacīja Liniņš, atzīstot, kas alus nozare kopumā vienmēr ir bijusi konservatīva.

Viņš atzīmēja, ka tajā pašā laikā, jau pirms pandēmijas, alus nozare kopā ar citām nozarēm iestājās par interneta tirdzniecības atļaušanu, jo tā tiek praktizēta gan Latvijas kaimiņvalstīs Baltijā, gan citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Savukārt, iestājoties pandēmijai, tiešsaistes tirdzniecības process tika paātrināts.

"Neviens pirms tam nevarēja iedomāties, ka tieši tādā veidā alus tirdzniecība gūs tādu popularitāti. Domāju, ka tas būtu noticis arī, ja pandēmijas nebūtu, jo tendences iegādāties pārtiku tiešsaistē jau bija pirms pandēmijas. Tagad kopumā vērtējot, tā ir kļuvusi par ikdienišķu lietu. Patērētāji ir pie tā pieraduši," komentēja Liniņš.

Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu šā gada aprīlī, apjomiem (salīdzināmajās cenās) palielinoties par 15,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tik straujš pieaugums jau tika gaidīts, un to ietekmēja gan pagājušā gada zemā bāze, ieviešot stingrus ierobežojumus pandēmijas mazināšanai, gan tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar šā gada 7. aprīli.

Visstraujākais pieaugums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērna attiecīgo periodu ir nepārtikas preču tirdzniecībā (bez degvielas), apjomiem pieaugot par 25,9%, ko labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar aprīļa sākumu, ļaujot atsākt darbību veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Strauji pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 57,1%), mājsaimniecības elektroierīču (par 24,4%), metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas (par 12,4%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (par 26,3%) pārdošanas apjomi. Tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas iespaidā kāpuši apjomi apģērbu un apavu un stendu/tirgu mazumtirdzniecībā, attiecīgi par 45,9% un 44,8%.

Lai palielinātu veikalu tīkla cenuklubs.lv apgrozījumu, kad Latvijā atsāksies pilnvērtīga tirdzniecība, un stiprinātu konkurētspēju, kā arī tirdzniecību esošajos apstākļos – vienā no pieciem veikaliem klātienē un internetveikalā, uzņēmums izmantos bankas Citadele finansējumu apgrozāmajiem līdzekļiem 500 000 eiro apmērā.

"Pandēmijas izraisītās epidemioloģiskās situācijas dēļ neskaidrībā par mainīgajām tirdzniecības iespējām, apgrozījumu, preču pasūtījumu plānošanu aizvadīts vairāk nekā gads, bet cenuklubs.lv mērķtiecīgi turpina darbu un cer agrāk vai vēlāk pilnībā atsākt tirdzniecību klātienē. Tajā brīdī vēlamies būt spēcīgi tirgus dalībnieki un atsākt attīstību ar jaunu jaudu, tādēļ svarīgi jau šobrīd stiprināt uzņēmuma kapacitāti. Viens no instrumentiem ir stabili apgrozījuma līdzekļi. Citadeles finansējums noder, lai pietiekamā daudzumā pasūtītu, piemēram, galda u.c. lampas, kas tirdzniecībā būs pieprasītas septembrī. Tāpat drīz jāsāk pasūtīt Ziemassvētku rotājumi un citas preces ziemai," stāsta SIA cenuklubs.lv valdes loceklis Arnis Šķerbergs.

Pandēmija ir mainījusi Latvijas iedzīvotāju iepirkšanās paradumus.

Tirgus pētījumu kompānija "NielsenIQ" konstatē, ka nepilna gada laikā kopš pandēmijas ierobežojumu sākšanās ir pieaugusi tiešsaistes tirdzniecības popularitāte, bet paši personiski uz veikaliem cenšamies iet retāk un pavadīt tajos īsāku laika posmu, lai gan aizvien biežāk tiek plānotas ilgākas, bet reizē arī lielāka apjoma iepirkšanās. Pandēmijas saīsinātie pārvietošanās maršruti ir vairojuši arī mazo veikalu nozīmi.

Pēc "NielsenIQ" šī gada februārī veiktās patērētāju aptaujas datiem, pandēmija un otrā stingrā karantīna ir ietekmējusi arī lojalitātes izmaiņas: ceturtā daļa pircēju pandēmijas dēļ ir mainījuši veikalu, kurā iepērkas regulāri.

"Pandēmija pamudināja pircējus biežāk plānot savus pirkumus, vienā reizē nopirkt vairāk produktu ilgākam laika posmam, izmēģināt iepirkšanos internetā un padarīt to par ikdienas sastāvdaļu. Mūsu dzīvesveids ir mainījies, darbam vai daļai no tā pārceļoties uz mājām. Bez tam, pieradām vairāk gatavot paši, kā arī mājās rīkot izpriecas un palutināt sevi ar tādiem produktiem, kurus mēdzam bieži baudīt kafejnīcās un restorānos, kā kafiju vai alkoholu", norāda "NielsenIQ" vadītāja Baltijas valstīs Ilona Lepp.

Tirdzniecības apjomam internetā ASV tā dēvētajā melnajā piektdienā, kas ir viena no lielākajām izpārdošanas dienām, bijis visu laiku otrais augstākais līmenis, amerikāņiem koronavīrusa pandēmijas dēļ izvēloties vairāk iepirkties tiešsaistē, liecina programmatūru izstrādes uzņēmuma "Adobe" apkopotie dati.

Patērētāji ASV, kuri pandēmijas dēļ ir spiesti vairāk uzturēties savos mājokļos, 27.novembrī iepirkumiem internetā iztērējuši deviņus miljardus dolāru (7,5 miljardus eiro), kas ir par 21,6% vairāk nekā pērn.

"Adobe" norāda, ka šo apjomu pārspējusi vien pērnā gada tirdzniecība tā dēvētajā kiberpirmdienā, kas seko "melnajai piektdienai" un kad galvenā uzmanība tiek vērsta uz pārdošanu internetā.

Apkopotie dati liecina, ka aptuveni 40% no pirkumiem internetā šogad veikti ar viedtelefonu palīdzību, un liela daļa patērētāju atbalstījuši mazos uzņēmumus, kuru tirdzniecības apjoms piektdien salīdzinājumā ar vidējo rādītāju oktobrī pieaudzis par 545%.

Analītiķi prognozē, ka interneta tirdzniecība šī gada "kiberpirmdienā" varētu sasniegt 10,8-12,7 miljardus dolāru, kas būs rekordaugsts līmenis.

Kopš pavasara Latvijā datorus pērk vairāk un labākus, un pirms mācību gada interese par tiem pieņemas spēkā

Koronavīrusa Covid-19 pandēmija īsā laika sprīdī iemācīja mūs strādāt, komunicēt un izklaidēties citādāk. Un tā arī mainīja mūsu skatījumu uz vajadzību pēc dažādām tehnoloģijām, laužot gadiem iesīkstējušus uzskatus. Tomēr, iespējams, nozīmīgākais neparastās situācijas pienesums ir pragmatisma pamodināšana lielā sabiedrības daļā, kas uzskatāmi izpaudās iepirkšanās paradumos.

Dzīvojot tehnoloģiju laikmetā, kolektīvajā apziņā bija izveidojies priekšstats, ka dators jau nu noteikti ir katram darbīgam cilvēkam. Pandēmijas izraisītā sociālā izolēšanās lika pamosties no šī maldu miega, jo izrādījās, ka daudzās mājsaimniecībās ir labi ja viens dators uz visiem. Dažkārt tas bija kādam no vecākiem darba devēja izsniegts. Strādājot un mācoties mājās, ar to vairs nepietika, tādēļ pavasarī Latvijā strauji pieauga pieprasījums pēc personālajiem skaitļotājiem.

Saeima galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā, kas paredz atļaut alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību arī internetā, informē Saeimas preses dienests.

Līdz ar grozījumiem noteikti tirgotāju un piegādātāju pienākumi, lai nodrošinātu, ka alkoholiskie dzērieni netiek piegādāti nepilngadīgām personām un tiek ievērotas citas šī likuma prasības.

Latvijā līdz šim bija aizliegts pārdot alkoholiskos dzērienus internetā, taču ir tīmekļvietnes, kas tomēr piedāvā tos iegādāties, apejot aizliegumu un radot negodīgas konkurences apstākļus attiecībā pret citiem komersantiem, norādījuši likumprojekta autori. Līdz šim alkohola tirdzniecība internetā bija atļauta īsu brīdi - pavasarī ārkārtējās situācijas laikā.

Ierobežojumi varētu veicināt alkohola patēriņu 

Valdības pieņemtie grozījumi par aizliegumu tirgot alkoholu nedēļas nogalēs varētu veicināt alkohola...

Grozījumi noteic alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē. Tas būs atļauts, izmantojot tikai bezskaidras naudas norēķinus.

Lai atbalstītu vietējos ražotājus, mazajām alkoholisko dzērienu darītavām, kas piegādās internetā iegādātos vai pasūtītos alkoholiskos dzērienus, varēs norēķināties skaidrā naudā. Tāpat mazajām darītavām būs atļauts mazumtirdzniecības tīmekļvietni vai mobilo lietotni reģistrēt tad, ja tajā būs iespējams tiešsaistē veikt pirkuma apmaksu.

Tirgotājiem, pārdodot alkoholu arī internetā, būs jāievēro likumā noteiktais aizliegums pārdot un piegādāt alkoholiskos dzērienus no pulksten 22.00 līdz 8.00, kā arī aizliegts tos tirgot un piegādāt personām, kuras ir jaunākas par 18 gadiem.

Lai ievērotu likumā noteikto personas vecuma ierobežojumu, alkoholisko dzērienu mazumtirgotājam pirms pārdošanas un samaksas saņemšanas būs jānodrošina pircēja identitātes un vecuma pārbaude, tostarp izmantojot kvalificētus elektroniskās identifikācijas līdzekļus.

Ierobežojumu dēļ Spirits&Wine palielinās darbinieku skaitu 

Ņemot vērā valdības pieņemtos grozījumus, kas nosaka aizliegumu tirgot alkoholu nedēļas nogalēs,...

Par alkoholisko dzērienu neatļautu mazumtirdzniecību internetā noteikti naudas sodi gan fiziskām, gan juridiskām personām.

Par dzērienu neatļautu mazumtirdzniecību promnešanai vai neatļautu piegādi no pulksten 22.00 līdz 8.00 piemēros naudas sodu juridiskās personas darbiniekam - kurjeram vai citam piegādātājam - līdz četrpadsmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no četrpadsmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

Savukārt par alkoholisko dzērienu pārdošanu vai piegādi personai, kura ir jaunāka par 18 gadiem, piemēros naudas sodu juridiskās personas darbiniekam - pārdevējam, kurjeram vai citam piegādātājam - no piecdesmit sešām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai - no simt četrdesmit līdz tūkstoš četrsimt divdesmit naudas soda vienībām.

E-komercijas tirgus dalībnieks Baltijas valstīs "Pigu Grupa", kurā iekļaujas arī Latvijā strādājošais interneta veikals 220.lv, turpinot pērn uzsākto miljona eiro vērto loģistikas efektivizācijas projektu, ievieš jaunu pakalpojumu, kas paredz preces saņemšanu vienu stundu pēc tās pasūtīšanas.

"Pērn klātienes "Pigu Grupas" veikalos tika novērots augošs pieprasījums noteiktām preču kategorijām, kas motivēja domāt par piegādes optimizāciju un efektivitātes uzlabošanu. Sekojot klientu vajadzībām, nolēmām ieviest jaunu pakalpojumu - preču iegādi no jebkuras vietas, nodrošinot to saņemšanu pēc 60 minūtēm zīmola klātienes veikalos," informē 220.lv tiešsaistes tirdzniecības platformas marketplace vadītājs Raimondas Žilēnas.

Viņš piebilst, ka jaunais pakalpojums nodrošina preces saņemšanu pēc stundas, ja interneta veikalā prece uzrāda vairāk nekā vienu vienību un klients ir saņēmis pirkuma apstiprinājumu. Tāpat arī pirms došanās pēc preces jāņem vērā veikalu darba laiks.

2020. gada jūlijā, salīdzinot ar 2019. gada jūliju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās. Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 1,7 %.

Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 4,4 %, autodegvielas – palielinājās par 6,8 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūliju, būtiskākais apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 27,1 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 12,3 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 10,1 %).

Nozīmīgākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 9,7 %) un apģērbu, apavu un ādas izstrādājumu mazumtirdzniecībā (par 3,2 %). Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 3,7 %. 2020. gada jūlijā, salīdzinot ar jūniju, pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem salīdzināmajās cenās mazumtirdzniecības uzņēmumu apgrozījums samazinājās par 0,9 %.

2020. gada jūnijā, salīdzinot ar 2019. gada jūniju, mazumtirdzniecības apgrozījums pieauga par 4,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie kalendāri izlīdzinātie dati salīdzināmajās cenās.

Pārtikas preču mazumtirdzniecība pieauga par 5,0 %. Nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjoms, neieskaitot autodegvielas mazumtirdzniecību, palielinājās par 3,3 %, autodegvielas - par 7,2 %.

Salīdzinot ar 2019. gada jūniju, būtisks apgrozījuma kāpums bija mājsaimniecības elektroierīču mazumtirdzniecībā (par 36,0 %), kultūras preču un atpūtai paredzēto preču mazumtirdzniecībā (par 27,7 %) un farmaceitisko un medicīnisko preču mazumtirdzniecībā (par 16,3 %). Vislielākais apgrozījuma kritums bija mazumtirdzniecībā stendos un tirgos (par 25,5 %).

Mazumtirdzniecības uzņēmumu kopējais apgrozījums faktiskajās cenās, neņemot vērā kalendāra dienu ietekmi, pieauga par 2,3 %.

Mazumtirdzniecība Latvijā ir gana sekmīgi atkopusies no COVID-19 pandēmijas ierobežojumiem, un Krievijas iebrukums Ukrainā pagaidām nav jūtami ietekmējis iedzīvotāju tēriņus.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada martā mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmajās cenās Latvijā palielinājās par 13,2 %, savukārt kopā ar cenu kāpumu apgrozījuma kāpums eiro izteiksmē sasniedza gandrīz 30 %. Protams, pirms gada Latvijas tirdzniecība bija būtiski ierobežota, tādēļ straujš kāpums bija gaidāms. Tomēr trīs gadu laikā kopš 2019. gada marta mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā, neskaitot inflāciju, ir audzis par vairāk nekā 15 %, lai arī Latvijas ekonomika šajā laikā ir augusi tikai par 2,5 %.

Martā salīdzinājumā ar pērno gadu ir audzis gandrīz visu tirdzniecības jomu apgrozījums, izņemot elektropreces un tirdzniecību internetā. Tāpat zināma loma tirdzniecības straujajā kāpumā, visticamāk, ir bijusi arī palīdzības sniegšana Ukrainai, piemēram, sporta preču, kas ietver dažādas armijai noderīgas aktīvās atpūtas preces, tirdzniecībai augot par 77 %.

Agrā 2020. gada pavasarī pasaule saskārās ar izaicinājumu, ko nesa COVID-19 vīrusa uzliesmojums. Vīrusa uzliesmojums ir nesis daudz zaudējumus vietējiem uzņēmējiem ; dažiem nācās pat sēgt savu darbību , bet citiem paļauties uz e- komerciju. Kopējais kafijas automātu tirgus aprīlī sarucis par 11%, bet, efektīvi pielāgojot stratēģiju neparedzētajiem apstākļiem un koncentrējoties uz interneta veikala attīstīšanu, kafijas un kafijas automātu mazumtirdzniecības ķēdes Kafijas Draugs pārdošanas rezultāti šajā laikā piauguši par vairāk nekā 100%, neskatoties uz ierasti kluso sezonu. Pateicoties pēdējo mēnešu straujajam pārdošanas kāpumam, Kafijas Draugs ir kļuvis par līderi kafijas automātu tirdzniecībā Baltijas valstīs un plāno paplašināt savu interneta veikala pakalpojumus.

Visā Baltijā pēdējo gadu laikā ir būtiski attīstījusies kafijas kultūra, un cilvēki arvien vairāk apzinās, kas ir laba kafija, un vēlas tikpat kvalitatīvu kafiju kā kafejnīcās, dzert arī savās mājās.

“Specializētais kafijas automātu tirgus Baltijā ir diezgan jauns, un, lai arī kafijas automātus ir iespējams iegādāties gandrīz visos sadzīves tehnikas veikalos, specializētie veikali var piedāvāt augstas kvalitātes produktus, pakalpojumus un konsultācijas, kuras citi veikali nespēj. Pēc mūsu pieredzes vidējais laika posms, kurā klients izlemj iegādāties kafijas automātu, ir 2 gadi, taču pandēmijas laika ierobežojumi apmeklēt iecienītās kafejnīcas daudzos gadījums bija nepieciešamā motivācija pirkuma veikšanai,” skaidro Kristaps Zeibots, Kafijas Draugs Biznesa klientu pārdošanas daļas vadītājs.

Lai arī Latvijā jau vairāk nekā mēnesi ir izsludināts ārkārtas stāvoklis un daudzu nozaru darbība ir faktiski apturēt, martā Latvijas mazumtirdzniecībā fiksēts negaidīti mazs kritums.

Salīdzinājumā ar 2019. gada martu mazumtirdzniecības apgrozījums Latvijā ir samazinājies tikai par 1,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija. Statistiskas datus apšaubīt nav pamata, taču, manuprāt, šie rādītāji neatspoguļo faktisko situāciju Latvijas ekonomikā un tos noteikti nevajadzētu izmantot krīzes pasākumu plānošanā.

Tirdzniecība "savāc" nodokļus 

Latvijā reģistrētie uzņēmumi 2019. gadā valsts kopbudžetā nodokļos samaksājuši 7,58 miljardus...

Marta tirdzniecības rādītāji aptver visu marta mēnesi, taču no bankas maksājumu karšu apgrozījuma datiem redzam, ka patēriņa kritums Latvijā sākās mēneša vidū un zemāko līmeni sasniedza tikai marta pēdējā nedēļā. Tieši šis varētu būt arī iemesls, kādēļ sākotnēji daudzi uzņēmumi nespēja kvalificēties dīkstāves pabalstu saņemšanai, jo martā apgrozījuma kritums vēl nesasniedza likumā noteikto slieksni.

Mūsu maksājuma karšu apgrozījuma dati liek domāt, ka patēriņš Latvijā ir samazinājies par 25-30% salīdzinājumā ar janvāra un februāra vidējo līmeni, un līdzīgu patēriņa kritumu ziņo arī mūsu kolēģi citās Latvijas bankās. Kopš marta vidus būtiski sarucis apgrozījums nepārtikas tirdzniecībā, savukārt pārtikas veikalos un aptiekās apgrozījums ir pat audzis.

To redzam arī oficiālajos mazumtirdzniecības marta datos. Taču nav pārsteigums, ka vislielākais apgrozījuma kritums šobrīd ir vērojams krīzes vistiešāk skartajās nozarēs, piemēram, restorānos, viesnīcās un aviācijā. Šīs nozares, protams, neparādās mazumtirdzniecības rādītājos un tas ir papildus iemesls, kādēļ mazumtirdzniecības rādītāji šobrīd tikai daļēji atspoguļo patēriņa izmaiņas, kā arī stāvokli ekonomikā kopumā.

Ministre: Otrais Covid-19 vilnis prognozējams rudenī 

Latvijas eksperti un Pasaules veselības organizācijas speciālisti prognozē, ka otrais Covid-19 vilnis...

Aprīlī mazumtirdzniecības rādītāji būs ievērojami sliktāki. Piemēram, Lietuvā mazumtirdzniecības apjoms martā samazinājās par vairāk nekā 10%, taču tur ierobežojumi tika noteikti dažas dienas ātrāk un bija plašāki, piemēram, iekļaujot būvmateriālu veikalu slēgšanu.

Kopš marta beigām bankas datos jūtami uzlabojumi nav vērojami. Tādēļ nav pārsteidzoši, ka ekonomikas noskaņojuma rādītāji Latvijā aprīlī ir ļoti būtiski pasliktinājušies un sasnieguši gandrīz 2009. gada zemāko līmeni. Situācijas pasliktinājums vērojams visās nozarēs, bezdarba gaidas aug un patērētāji atliek lielos pirkumus. Tikmēr reģistrētais bezdarbs Latvijā jau ir tuvu 8% no 6,3% marta vidū un 6,8% marta beigās, savukārt, ieskaitot dīkstāves pabalsta saņēmējus, bezdarbs Latvijā vairs nav tālu no 11% un pieaug katru dienu. Situācijā, kad ekonomikā nezināmo ir daudz vairāk nekā zināmo faktoru liela uzņēmumu un patērētāju piesardzība ir saprotama.

Tomēr labā ziņa ir tā, ka pagaidām nav pazīmju, kas liktu domāt, ka ekonomikas kritums Baltijā būs lielāks, kā mūsu tirdzniecības partnervalstīs. Bankas Dānijā, Zviedrijā un Somijā ziņo par ļoti līdzīgu patēriņa kritumu, kāds vērojams Latvijā. Tikmēr ierobežojumi ekonomikā bijuši mazāki kā citur un tas ļauj cerēt, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk kā iepriekšējā.

Laika posmā no sestdienas, 19.decembra līdz 11.janvārim, kad noteikts tirdzniecības aizliegums virknei preču, alkohola tirdzniecība būs atļauta, ceturtdien preses konferencē pēc valdības sēdes informēja ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV LV).

Ministrs norādīja, ka šajā laikā cita starpā būs iespējams tirgot pārtiku, tajā skaitā alkoholu.

Iepriekš, pieņemot ierobežojumus tirdzniecībai brīvdienās, alkohols tika iekļauts tirgošanai aizliegto preču sarakstā.

Kā norādīja Vitenbergs, šajā laika posmā līdz 11.janvārim iegādāties varēs arī preces, kas nepieciešamas apkurei, kā arī, piemēram, spuldzes, sveces, sērkociņus.

Detalizētāku regulējumu tirdzniecības vietām, tai skaitā preču sarakstus, sagatavos Ekonomikas ministrija un publiskos to savā mājaslapā.

Tāpat kā līdz šim tirdzniecība internetā netiks ierobežota. Kā norādīja Vitenbergs, būtu vairāk jāizmanto e-komercija, attālināta preču tirdzniecība, saņemot preces veikalos vai izsniegšanas punktos.