Jaunākais izdevums

Alus tirdzniecība internetā, Covid-19 laikā, ieguvusi popularitāti, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

"Pirms pāris gadiem, ja kāds man teiktu, ka kāds alu pasūtīs un pirks internetā, es tam negribētu ticēt," sacīja Liniņš, atzīstot, kas alus nozare kopumā vienmēr ir bijusi konservatīva.

Viņš atzīmēja, ka tajā pašā laikā, jau pirms pandēmijas, alus nozare kopā ar citām nozarēm iestājās par interneta tirdzniecības atļaušanu, jo tā tiek praktizēta gan Latvijas kaimiņvalstīs Baltijā, gan citās Eiropas Savienības (ES) valstīs. Savukārt, iestājoties pandēmijai, tiešsaistes tirdzniecības process tika paātrināts.

"Neviens pirms tam nevarēja iedomāties, ka tieši tādā veidā alus tirdzniecība gūs tādu popularitāti. Domāju, ka tas būtu noticis arī, ja pandēmijas nebūtu, jo tendences iegādāties pārtiku tiešsaistē jau bija pirms pandēmijas. Tagad kopumā vērtējot, tā ir kļuvusi par ikdienišķu lietu. Patērētāji ir pie tā pieraduši," komentēja Liniņš.

Vaicāts par to, vai pēc pandēmijas tendence iegādāties produkciju internetā saglabāsies, Liniņš norādīja, ka, viņaprāt, cilvēki būs pieraduši iegādāties internetā ne tikai rūpniecības preces, bet arī pārtikas preces, līdz ar to arī alus pārdošana tiešsaistē saglabāsies.

"Taču, kā jau minēju, mūsu nozare ir diezgan konservatīva, un arī patērētājs ir konservatīvs. Kad beigsies pandēmija, es ceru, ka cilvēki būs noilgojušies pēc tā, ka preces var izvēlēties no veikala plaukta, nevis internetā," piebilda valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Cēsu alum ļauts iegūt izšķirošu ietekmi pār Piebalgas alu

Db.lv, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi AS "Cēsu alus" iegūt vienpersonisku izšķirošu ietekmi pār SIA "Piebalgas alus", informē KP.

KP atļāvusi darījumu, jo nav konstatējusi būtisku kaitējumu konkurencei.

Konkurences uzrauga pārstāvji skaidroja, ka "Cēsu alus" pamatdarbība ir alus, bezalkoholisko un alkoholisko dzērienu ražošana, vairumtirdzniecība un mazumtirdzniecība, savukārt "Piebalgas alus" nodarbojas ar alus un kvasa ražošanu, kā arī to vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību.

"Apvienošanās rezultātā tiek ietekmēts alus ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus, alus vairumtirdzniecības tirgus turpmākai izplatīšanai viesnīcu, restorānu, bāru un kafejnīcu telpās Latvijā, alus vairumtirdzniecības tirgus izplatīšanai citos mazumtirdzniecības kanālos Latvijā, alus mazumtirdzniecības tirgus, bezalkoholisko gāzēto dzērienu ražošanas un vairumtirdzniecības tirgus Latvijā, bezalkoholisko gāzēto dzērienu mazumtirdzniecības tirgus Latvijā un raudzēto dzērienu, tostarp sidra, vairumtirdzniecības tirgus Latvijā," skaidro KP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eksportam pagaidām pietrūkst kapacitātes

Dāvis Linde, alus darītavas "Ziemeļu Enkurs" īpašnieks un vadītājs, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo craft alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū.

“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.

Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes.

Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes craft darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava AS "Cēsu alus" iegādāsies visas SIA "Piebalgas alus" kapitāldaļas, teikts Somijas koncerna "Olvi", kurā ietilpst "Cēsu alus", publiskotajā paziņojumā.

Iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas Konkurences padomei. Darījuma summa atklāta netiek.

"Mēs esam ļoti priecīgi, ka labi zināmie "Piebalgas alus" ali un kvasi papildinās mūsu produktu piedāvājumu. "Piebalgas alus" pārņemšana ir nozīmīga daļa no mūsu korporatīvās stratēģijas attiecībā uz augstas kvalitātes produktiem. Mēs vēlamies patērētājiem piedāvāt jaunas, tendencēm atbilstošas garšas, kā arī stiprināt mūsu pozīciju tirgū, vienlaikus paturot prātā rentabilitāti. "Cēsu alus" ir efektīva loģistikas, tirdzniecības, mārketinga un izplatīšanas organizācija visā valstī. Tādējādi tirgus un pārdošanas perspektīvas "Piebalgas alus" produktiem ir labas," paziņojumā norāda "Cēsu alus" izpilddirektore Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava “Cēsu alus” ir noslēgusi sadarbības līgumu ar pasaulē lielāko alus darītāju “AB InBev”, kas paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra “Cēsu alus” iegūst tiesības Latvijā pārdot pasaulē populāro “Corona” alu.

“Corona” ir pasaulē visvairāk eksportētais Meksikas alus stikla pudelēs, ko pārdod vairāk nekā 180 valstīs, un tas ir ieguvis pasaules slavu ar savu unikālo pasniegšanas un baudīšanas veidu kopā ar laima šķēli. “Corona” ir viens no iecienītākajiem ārpus Eiropas ražotajiem aliem Latvijā, tā pārdošanas apjomi pēdējā pusgada laikā ir dubultojušies.

“Apvienojot “Corona” alus zīmola spēku un “Cēsu alus” plašo pārdošanas tīklu, esam kļuvuši par spēcīgu sadarbības partneri Latvijā. Šī sadarbība ļaus bagātināt Latvijas alus tirgu un sniegs lielu pievienoto vērtību mūsu produktu portfelim. “Corona” alus ir īpaši iecienīts arī restorānos un bāros, un mēs saredzam tā attīstības potenciālu HoReCa sektorā,” saka Eva Sietiņsone, “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties krīzes situāciju saistībā ar Covid-19 pandēmiju un tās dēļ noteikto ierobežojumu ietekmi, alus darītavas samazinājušas ražošanas apjomus alum mucās, atklāja uzņēmumu pārstāvji.

Alus darītavas "Aldaris" "On-Trade" tirdzniecības vadītājs Raimonds Zibens skaidroja, ka, ņemot vērā jau vasarā izteiktās prognozes par Covid-19 gaidāmo otro vilni, alus ražošanas apjomi savlaicīgi tika samazināti, lai ārkārtas situācijas gadījumā neveidotos nerealizētās produkcijas pārpalikums.

"Vispirms cenšamies atrast kopīgu risinājumu ar klientu, lai neattaisītās mucas jeb "kegi" nebūtu jāatgriež. Sekojam līdzi epidemioloģiskajai situācijai un paralēli cenšamies rast iespējami labāko risinājumu abām pusēm," teica Zibens.

Līdzīgu viedokli par pārdošanas apjomiem pauda "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis, kurš atzīmēja, ka uzņēmuma HoReCa sektors pavasarī pirms ārkārtējās situācijas sākuma veidojis apmēram trešdaļu no "Valmiermuižas alus" pārdošanas apjoma. "Gan pavasarī, gan tagad rudenī, iestājoties ārkārtas situācijai valstī, kas ierobežo restorānu un bāru darbību, sadarbojamies, lai meklētu risinājumu, kā tiem palīdzēt šajā grūtajā laikā, kad to darbība pēc būtības ir apturēta, lai tiem palīdzētu pārziemot, jo zinām, cik ārkārtīgi grūts laiks šis ir visai viesmīlības nozarei," sacīja Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas alus darītava un bezalkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmums “Cēsu alus” zīmola “Cēsu Premium” attīstībā un jauna produktu dizaina izstrādē veicis kopumā 250 000 eiro investīcijas.

Saskaņā ar uzņēmuma zīmola “Cēsu Premium” attīstību, produktiem ir izveidots jauns dizains, un alus sortiments papildināts ar “Cēsu Premium Green” alu, kas ir bezglutēna alus.

Produktu dizainā iestrādāts būtisks elements – ilgtspējas solījumi nākamajām paaudzēm. Tādējādi “Cēsu alus” apņēmies līdz 2025. gadam ražošanā sasniegt CO2 neitralitāti, kā arī par 20% samazināt ūdens patēriņu ražošanas procesā.

“Eiropas Savienības ambīcija paredz līdz 2050. gadam panākt klimata neitralitāti, kas nozīmē samazinātu emisiju daudzumu, dabas resursu patēriņu un pilnīgāku aprites ekonomiku. Ņemot vērā, ka veidojam apmēram 60% no Latvijā saražotā alus apjoma, mūsu atbildība pret sabiedrību ar katru brīdi pieaug. Esam strādājuši pie “Cēsu Premium” attīstības, kas jau šobrīd ir pirktākais alus zīmols. Mūsu solījums ir efektīvs ražošanas process, kas samazina ietekmi uz vidi,” uzsver “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) vērtē SIA "Piebalgas alus" pievienošanu kompānijai AS "Cēsu alus", informē KP.

"Cēsu alus" un "Piebalgas alus" pamatdarbība pārklājas alus un bezalkoholisko dzērienu ražošanā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī sidra vairumtirdzniecībā.

KP viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas - 19.marta - jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem. KP var arī lemt par papildu izpētes sākšanu.

Cēsu alus iegādāsies Piebalgas alu 

Alus darītava AS "Cēsu alus" iegādāsies visas SIA "Piebalgas alus" kapitāldaļas, teikts...

"Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas," skaidro KP.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Jau ziņots, ka "Cēsu alus" iegādāsies visas "Piebalgas alus" kapitāldaļas, taču iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas KP.

2019.gadā "Piebalgas alus" strādāja ar 4,173 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija cieta zaudējumus 45 158 eiro apmērā pretstatā peļņai 2018.gadā. "Piebalgas alus" kapitālā 49% pieder SIA "SD Invest", kuras vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Igors Šeheļevs, bet 51% pieder politiķa Jāņa Dūklava (ZZS) ģimenei.

"Cēsu alus" 2019.gadā strādāja ar 62,575 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 3,8% - līdz 4,057 miljoniem eiro. "Cēsu alus" kapitālā 99% pieder Somijas koncernam "Olvi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Brūža alus zīmola attīstībā un divu jaunu garšu radīšanā Cēsu alus investējis 25 000 eiro, informē uzņēmumā.

Sortimentu paplašina divi jauni alus veidi – Brūža Rudzugraudu un Brūža Oriģinālais alus.

“Balstoties uz veiktajiem alus tirgus un Brūža alus zīmola izpētes datiem, pieņēmām lēmumu attīstīt Brūža alus līniju, veicot gan jauna dizaina izstrādi, gan piedāvājot jaunas garšas. Mūsu galvenais alus meistars Māris Grambergs ir strādājis pie jaunām alus šķirnēm, lai paplašinātu piedāvājumu alus baudītājiem. Rūpējoties par dabas resursu saudzēšanu, mūsu mērķis ir palielināt atkārtoti izmantojamo stikla pudeļu īpatsvaru, tādēļ esam atteikušies no speciālā dizaina pudelēm Brūža alus līnijai. Šīs pudeles gan alus baudītāji, gan klienti var nodot taras pieņemšanas punktos jau tagad un īpaši ērti paveikt to varēs nākošgad, kad sāks darboties depozīta sistēma. Atbilstoši jaunajām pudelēm, esam atjaunojuši arī Brūža alus etiķešu dizainu, veidojot to mūsdienīgāku un atbilstošāku tradicionālā alus tendencēm,” stāsta Cēsu alus valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbildot uz pieaugošo alus importa apjomu, Valmiermuižas alus darītava šogad radījusi trīs jaunas alus garšas: vieglu gaišo alu, beļģu stila alu un tumšā alus kokteili, informē uzņēmumā.

Kopā jauno alus garšu radīšanā ieguldīti 50 000 eiro.

"Alus baudītāji ir mūsu uzticamākie padomdevēji, kuri lūdza izbrūvēt alus garšu, kas būtu vieglāka par gaišo alu, bet tomēr izteiksmīga," stāsta Aigars Ruņģis, Valmiermuižas alus saimnieks.

Valmiermuižas tumšā alus kokteilis "Frišs" paplašina pastāvīgi augošo alus kokteiļu segmentu – pērn "Valmiermuižas alus" kokteiļu pārdošanas apjoms audzis par 30%, salīdzinot ar 2019. gadu.

Savukārt Valmiermuižas alus darbnīcā radītais un brūvētais Kokmuižas beļģu stila gaišais eils "Baltais mūks" ir pašmāju atbilde uz pieaugošo beļģu alus importu Latvijā.

Valmiermuižas alus darītava pērn pārdevusi 2 181 551 litru alus, ievērojami palielinoties pārdošanai tieši nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī pērn kopējais “Valmiermuižas alus” apgrozījums krities par 2,9%, sasniedzot 5 517 672 eiro, alus darītava kāpinājusi eksportu par 5%, zelteru pārdošana augusi par 13%, eilu pārdošana dubultota, savukārt peļņa sasniegusi 310 731 eiro, salīdzinot ar 15 827 eiro pirms gada.

Kaut arī kopējais Latvijā pārdotā alus apjoms pērn samazinājies par 7,5%, Valmiermuižas alus darītavas pārdotā alus apjomi pagājušajā gadā sarukuši par 5,5%, kopumā pārdodot 2 181 551 litru alus, bet ievērojami palielināta pārdošana nišas garšām ar augstu pievienoto vērtību.

“No pirmās dienas “Valmiermuižas alus” svarīgākie klienti ir bijuši restorāni un bāri, kas veidoja ap 25% pārdošanas apjoma. Pērn martā līdz ar ārkārtas situācijas stāšanos spēkā šos klientus burtiski pazaudējām vienā dienā. Lai Covid-19 “vētrā izpeldētu”, esam izmantojuši valsts atbalsta programmas: subsidētās darba vietas, dīkstāves pabalsti, nodokļu atlikšana un grants apgrozāmajiem līdzekļiem ir ļāvis neapstāties, saglabāt darba vietas, attīstīt jaunas nišas garšas , interneta veikalu un eksportu. Esam “airējuši stiprāk”, lai līdzsvarotu zaudēto pārdošanas apjomu,” stāsta “Valmiermuižas alus” saimnieks Aigars Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tērvetes alus darītava – ar skatu uz vietējiem patērētājiem

Monta Šķupele, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetes alus darītava ir vēl viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Pēc AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētāja Valtera Paškauska domām, vietējo alus darītavu pārpirkšana turpināsies, tomēr uzņēmumam ir svarīgs vietējais patērētājs, tāpēc tiek un tiks radīti aizvien jauni produkti tieši Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, viskijs.

Fragments no intervijas

Cik jums ir svarīgi, ka esat spējuši saglabāt vietējo kapitālu?

Ir tās mūsu vērtības, kuras slēpjas izcelsmē. Piemēram, graudu izcelsmē – no pašu zemes nācis. Tie visi ir šeit lokāli audzēti mieži. Tā ir viena vērtība, ko, iespējams, mums neizdotos saglabāt, ja investori būtu no ārvalstīm un ar citu mērķi – maksimāli radīt peļņu vai nopirkt izejvielu lētāk u.tml. Tērvetes vārds ir tas, ko mēs attīstām, mēs neejam ar pieciem citiem zīmoliem, kas arī varbūt spētu nest peļņu. Mēs tā nedarām, bet attīstām to zīmolu, kuru šeit, Latvijā, pazīst. Šīs lietas ir tās, ko mēs varam darīt, pateicoties tam, ka ir šis vietējais kapitāls, ka ir Latvijas investori. Alus darītavas vērtības ir nemainīgas jau kopš tās sākuma. Man ir kolēģi, kas šeit strādā jau no paša sākuma, un mēs šīs vērtības arī pārrunājam un saprotam, vai esam tur, kur bijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šis laiks Latvijas alus darītājiem ir bijis visai sarežģīts. Pamatā tas saistīts ar pandēmijas radīto krīzi. Tā arī alus nozari ir skārusi vistiešākajā veidā gan pirmajā pandēmijas vilnī, gan arī otrajā. Vislielāko sitienu saņēmis HoReCa segments. Neļauj uzelpot arī augstās ražošanas izmaksas, nodokļu slogs, cīņa ar importu, taču tajā pašā laikā rodas aizvien jaunas mazās alus darītavas.

"Pašā pandēmijas sākumā alus nozarē bija redzams ļoti ievērojams produkcijas realizācijas apjumu kritums, kas bija saistīts ar visu kafejnīcu un arī daļas veikalu slēgšanu. Jāsaka, jo mazāka alus darītava, jo situācija bija grūtāka. Mazākajās alus darītavās lielāko daļu saražotās produkcijas noieta veidoja un veido tieši kafejnīcu un restorānu segments. Kā zināms, līdz ar pandēmijas sākumu tas tika pilnībā slēgts. Daudzām pavisam mazām alus darītavām tas nozīmēja pilnīgu noieta tirgus apstāšanos. Nedaudz uzelpot ļāva pirmā viļņa beigas un tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana, kā arī, pateicoties nozares iesaistei un valdības, Ekonomikas un Zemkopības ministriju operatīvai reaģēšanai, tika atļauta tiešsaistes tirdzniecība kā pagaidu risinājums. Tas daudzām alus darītavām radīja vismaz kaut kādu iespēju realizēt savu produkciju, lai gan, protams krīzes režīmā. Vasarā ekonomikā kopumā un arī mūsu nozarē bija vērojams atelpas brīdis, taču līdz ar rudens un ziemas iestāšanos un epidemioloģisko situāciju viss atkal pasliktinājās kā mums, tā pārējām nozarēm," situāciju komentē Latvijas Alus darītāju savienības valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava Contra uzsākusi pūļa finansēšanas kampaņu, lai 40 dienās savāktu 40 000 eiro un uzsāktu alus brūža izveidi bijušajā pienotavā Ērgļos.

Contra ir jauna Latvijas alus darītava, ko dibinājuši divi alus mīļotāji — Ingemārs Dzenis un Andis Cēsnieks. Līdz šim Contra ir pārdevuši vairāk nekā 15 000 alus bundžu un sapratuši, ka ir pienācis laiks pašiem savai alus mājai. Šogad Contra komanda ir pašu spēkiem iegādājušies īpašumu, kurā atradīsies alus darītava, saņēmuši atbalstu no investoriem, tomēr ir nepieciešami vēl vismaz 40 000 tūkstoši eiro, lai iegādātos alus ražošanas iekārtas un sāktu brūža ēkas renovāciju.

"Contra pirmais alus brūzis atradīsies Ērgļos, kur pavisam nesen iegādājāmies vecu pienotavas ēku, kur pietiks vietas gan fermenteriem, vārīšanas iekārtām, iesalnīcai un citām alus lietām, gan kafejnīcai un dažiem brīvdienu dzīvokļiem, kuri būs pieejami īrei vasaras mēnešos. Brūža teritorija ir dabas un skaista ābeļdārza ieskauta, un vasarā kļūs par vietu, kur izrauties no pilsētas un baudīt tepat vārītu alu," kampaņas aprakstā klāsta alus darītavas Contra saimnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Valmiermuižas alus" darītavas saimnieks pēc paša veidotas receptūras radījis pirmo mucu degalu Latvijā, ko iespējams dēvēt arī par importa viskija vietējo alternatīvu, informē "Valmiermuižas alus" darītava.

Pirmajā laidienā pildītas 900 numurētas pudeles, kas tirgū pirmo reizi pieejamas šī gada decembrī. Jaunā dzēriena radīšanā alus darītava ieguldījusi 100 000 eiro – Valmiermuižas klēts pagraba izbūvē un mucu iegādē.

"Gada nogalē amata alus un viskija cienītājus pārsteigsim ar unikālu Latvijā radītu dzērienu – mucu degalu, kas radīts kā pašmāju alternatīva importa viskijam. Tā pamatā ir destilēts Valmiermuižas alus, kas četrus gadus izturēts ozolkoka mucās Valmiermuižas klēts pagrabā. Esam pirmie, kas Latvijā ko šādu radījuši," stāsta "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Iedvesmu mucu degalus radīšanai "Valmiermuižas alus" saimnieks smēlies pēc desmit dažādu viskija darītavu apmeklējuma Skotijā un vairāku sidra darītavu apmeklējuma Normandijā, kur no ābolu sidra tiek radīts kalvadoss. Tas uzvedināja uz ideju par alus dedzināšanu un izturēšanu ozolkoka mucās, lai radītu pašmāju alternatīvu importa viskijam.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Alus darītāju savienība (LADS) atklātā vēstulē ministru prezidentam un atbildīgo resoru ministrijām sniedz skatījumu par Covid-19 radītās krīzes ierobežojumu ietekmi uz nozari, lūdzot atbalstu nozarei ilgtermiņā.

Līdz ar Covid-19 pandēmijas sākumu, alus nozare ir nokļuvusi grūtu izaicinājumu priekšā. Pavasarī realizācijas apjoma kritums nozarē bija lēšams pat 40% apmērā; šī gada pirmajos deviņos mēnešos patēriņam nodotā alus apjoms Latvijā ir samazinājies par 7,3%, bet Latvijā saražotā alus apjoms ir samazinājies vēl par 1,1%. Pretstatā, stipro alkoholisko dzērienu patēriņš šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir pieaudzis par 9%, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, norāda LADS.

Līdz ar atkārtotas ārkārtējās situācijas izsludināšanu valstī un papildu tirdzniecības ierobežojumu noteikšanu, ir praktiski apturēta alus realizācija bāru un kafejnīcu segmentā, kas daudziem ražotājiem nozīmē gandrīz pilnīgu produkcijas realizācijas zaudēšanu. Papildus no 2020.gada 5.decembra ir aizliegta arī alkoholisko dzērienu, tajā skaitā alus, mazumtirdzniecība veikalos brīvdienās. Latvijas Alus darītāju savienība norāda, ka pašlaik novērojams, ka šiem ierobežojumiem ir pretējs efekts, cilvēkiem papildus drūzmējoties pirms brīvdienām, lai nopirktu nepieciešamās preces.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi nākamgad palielināt zelteru ražošanas apjomus par 10% SIA "Valmiermuižas alus" plāno no Latvijas zemniekiem iepirkt vairāk nekā 40 tonnas vietējo ogu un augļu - tostarp 20 tonnas Latvijā audzētu bio cidoniju, 10 tonnas Latvijas rabarberu, 5 tonnas Latvijas upeņu un 5 tonnas Latvijas meža brūkleņu, informē uzņēmums.

Augoša piekrišana "Gardu muti" zelteriem vērojama arī šogad. Šī gada pirmajos desmit mēnešos pārdoti 116 000 litru "Gardu muti" zeltera, kas ir par 10% vairāk, salīdzinot ar konkrēto periodu pērn.

"Piecos gados kopš zelteru ieviešanas ik gadu redzam augošu pieprasījumu Latvijā, un nu "Gardu muti" dažādās zelteru garšas ir pieejamas lielveikalos visā Latvijā. Arvien vispieprasītākais ir bio cidoniju zelteris - šī gada 10 mēnešos pārdoti 53 000 litru šī zeltera, bet visstraujāk šogad augusi rabarberu zeltera pārdošana - par 33%, jau minot uz papēžiem bio cidoniju zelterim. Droši var teikt, ka cidonija un rabarbers ir iecienītākās Latvijas garšas," pircēju izvēles komentē "Valmiermuižas alus" saimnieks Aigars Ruņģis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecības laika ierobežojumi nerisina pārmērīga alkohola patēriņa problēmu valstī, sacīja Latvijas Alus darītāju savienības (LADS) valdes priekšsēdētājs Pēteris Liniņš.

Komentējot Veselības ministrijas (VM) rosinājumu aizliegt tirgot alkoholu pēc plkst.20, lai mazinātu alkohola patēriņu, Liniņš sacīja, ka gan Latvijas, gan citu valstu pieredze rāda, ka tirdzniecības laika ierobežojumi nemazina patēriņu, bet veicina nelegālā alkohola apriti. Bez tam, tirdzniecības laika ierobežojumi veicina nelegālu, veselībai bīstamu dzērienu noietu, vienlaikus samazinot nodokļu ieņēmumi no legālās produkcijas.

"Nav pierādīta cēloņsakarība starp likumīga dzērienu iegādes laika saīsināšanu un alkohola patēriņa samazināšanos valstī," sacīja savienības valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka pastāv pamatotas bažas, ka iespējams gluži pretējs efekts uz nelegālā alkohola patēriņa pieauguma rēķina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

atvijas alus darītava un bezalkoholisko dzērienu ražošanas uzņēmums “Cēsu alus” iestādījis 1000 koku jaunaudzi meža apsaimniekošanas uzņēmumam “PATA” piederošos mežos Limbažu novada Lādezera apkārtnē, tādējādi kompensējot gada laikā izmantoto papīra daudzumu stikla pudeļu etiķetēm.

Tādējādi uzņēmums plāno pievērst uzmanību ražošanas procesā radītās ietekmes uz vidi samazināšanai.

Egļu jaunaudze atlīdzinās viena gada laikā saražoto uzņēmuma alus zīmola “Cēsu Premium” stikla pudeļu etiķetēm izmantoto papīra daudzumu. Uzņēmums apstādījumu un apzaļumošanas tradīciju plāno realizēt katru gadu.

“Mēs kompensējam gada laikā “Cēsu Premium” alus etiķetēm izmantoto papīra apjomu, kopā ar Cēsu alus komandu, iestādot 1000 jaunus kokus. Mēs vēlamies to iedibināt kā ikgadēju tradīciju. Alus un dzērienu ražošanas procesā tiek patērēti dabas resursi, un domājot par ilgtspējīgu uzņēmuma un procesu īstenošanu, mēs nepārtraukti rodam veidus, kā mazināt savas darbības ietekmi uz apkārtējo vidi. Tas ir labākas nākotnes solījums nākamajām paaudzēm," uzsver uzņēmuma “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Aldara" zīmols “Mežpils alus” paplašinājis sortimentu ar trīs jaunām alus garšām, kuru izveidē investēti 30 000 eiro, informē uzņēmumā.

Jauno produktu klāstu veido “Latviešu iecienītais alus”, “Apiņotais alus” un pirmais “Mežpils IPA” stila alus – “Session IPA”.

Visi trīs ali ieguvuši AS "Latvijas zaļais punkts" "Zaļi pakots" sertifikātu, kas apliecina, ka produkta iepakojums sertifikācijas procesā ir atzīts par 100% pārstrādājamu jeb videi draudzīgu.

"Aldaris" ir Dānijas alus ražotāja "Carlsberg" grupas uzņēmums. "Carlsberg" kontrolē uzņēmumu "Baltic Beverages Holding". "Aldara" produktu klāstu veido vairāk nekā 40 dzērienu, tostarp alus, sidrs, dzeramais ūdens, dažādi alkoholiskie un bezalkoholiskie kokteiļi.

"Mežpils alus" zīmola ražotājs "Aldaris" 2019.gadā "Aldaris" strādāja ar 25,882 miljonu apgrozījumu un zaudējumiem 3,303 miljonu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējās Saeimas deputāts un bijušais zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) samazinājis tiešo līdzdalību alus darītavas SIA "Piebalgas alus" kapitālā no 38% uz 8%, liecina informācija "Firmas.lv".

Izmaiņas paredz, ka turpmāk 30% uzņēmuma kapitāldaļu pieder Dūklava ģimenei piederošajam dzērienu mazumtirdzniecības uzņēmumam SIA "Tondo", kurā Dūklavam pieder 87,87% daļu, bet viņa meitai Dacei Dūklavai-Kokinai - 12,13%.

Vēl 13% uzņēmuma kapitāldaļu īpašniece ir Dūklava sievai Inārai Dūklavai piederošā zemnieku saimniecība "Kalna Brici". Līdz ar to kopumā Dūklava ģimenei pieder 51% "Piebalgas alus" kapitāldaļu.

Vēl 49% "Piebalgas alus" pieder Krievijas uzņēmēja Igora Šeheļeva SIA "SD Invest".

Iepriekš alus darītavas kapitāldaļas piederēja trim īpašniekiem, taču patlaban "Piebalgas alus" pieder četriem kapitāldaļu turētājiem, tostarp "SD Invest", "Tondo", "Kalna Brici" un Dūklavam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Romantiska ideja par vīnogu audzēšanu pārtop biznesā

Armanda Vilciņa, 24.11.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmuma Abavas dārzi, kas tirgū pazīstams ar zīmolu Abavas vīna darītava, apgrozījums 2020. gadā sasniedza 1,1 miljonu eiro, kas ir par 7% vairāk nekā 2019. gadā.

To intervijā DB norāda SIA Abavas dārzi līdzīpašnieks Mārtiņš Barkāns, piebilstot, ka šobrīd uzņēmums realizē arī 1,5 miljonu eiro vērtu investīciju programmu, lai nodrošinātu kompānijas tālāku izaugsmi.

M. Barkāns atzīst, ka pēdējie divi gadi ir bijuši gana izaicinoši, jo pandēmijas ietekmē periodiski bija slēgta aptuveni puse no Abavas vīna darītavas pārdošanas kanāliem, tajā skaitā restorāni, kafejnīcas, lidostas un dažādas tūristu pulcēšanās vietas. Uzņēmums gan spēja veiksmīgi pārorientēties, uzsākot tiešsaistes tirdzniecību, organizējot attālinātās degustācijas un veicot citus pasākumus, atzīst M. Barkāns.

Fragments no intervijas

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Valmiermuižas alus” ir viens no uzņēmumiem, kas iesaistīts Vidzemes plānošanas reģiona īstenotajā izmēģinājuma aktivitātē un izmantoja speciālista – inovāciju projektu vadītāja atbalstu jauna produkta attīstīšanai, laižot tirgū pirmo Latvijā īpaši sportistiem radītu izotonisku bezalkoholisko alu.

Ceļš līdz jauna produkta izstrādei no idejas līdz virzīšanai tirgū nereti ir sarežģīts un prasa ne tikai pieredzi inovāciju projektu vadībā, pietiekamus finanšu un laika resursus, bet arī sistemātiskas “soli pa solim” pieejas uzturēšanu idejas realizēšanā. Tieši iespēja piesaistīt pieredzējušu projektu vadītāju inovāciju projektam, kas ļautu paātrināt jaunas garšas ieviešanu tirgū, deva pamudinājumu alus darītavas SIA “Valmiermuižas alus” vadītājam Aigaram Ruņģim iesaistīties izmēģinājuma aktivitātē “Inovāciju projektu vadītājs – pārbaudi pirms ievies”.

Lai nodrošinātu sistēmisku procesa vadību jaunu produktu izstrādē, inovāciju projektu vadītājs procesus sadala un īsteno vairākos posmos. Sākotnēji tas paredz produkta idejas analīzi, tāpat inovācijas komerciālā potenciāla izvērtēšanu, inovācijas koncepta izstrādi, konkurentu izvērtējumu, prototipa izstrādi, tā nonākot līdz reāla tirgū virzāma produkta ražošanai, tā virzīšanai tirgū, kā arī ne mazāk būtiski – novērtējumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Alus darītava un dzērienu ražošanas uzņēmums “Cēsu alus” noslēdzis darījumu ar “Orkla Latvija” par ūdens zīmola “Everest” pārdošanu.

Darījuma summa ir konfidenciāla.

Darījums paredz arī ūdens ražošanas iekārtu pāriešanu “Cēsu alus” īpašumā.

"”Cēsu alus” ilgtermiņa stratēģijas mērķis ir daudzveidīgu dzērienu ražotnes attīstība, ar fokusu uz paplašināšanos bezalkoholisko dzērienu segmentā. Dzeramā ūdens tirgus turpina attīstīties, tāpat arī veselīga dzīvesveida tendences kļūst arvien populārākas un mēs saskatām potenciālu, paplašinot mūsu produktu portfeli un attīstot dzeramā ūdens zīmolu “Everest”. Mēs parūpēsimies par to, lai pircējiem būtu pieejams augstas kvalitātes dzeramais ūdens un nākotnē radīsim inovatīvus produktus ūdens segmentā," komentē AS “Cēsu alus” valdes priekšsēdētāja Eva Sietiņsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot darbu pie depozīta sistēmas ieviešanas, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” (DIO) uzsācis līgumu parakstīšanas procesu ar depozīta iepakotājiem par depozīta iepakojuma apsaimniekošanu un laišanu tirgū no 2022. gada 1. februāra, kad Latvijā darbību uzsāks depozīta sistēma.

Jau noslēgti pirmie līgumi ar dzērienu ražotājiem SIA “Bauskas alus”, AS “Cido Grupa”, AS “Cēsu Alus”, AS “Latvijas Balzams”, AS “Aldaris”, AS “Tērvetes AL”, kā arī dzērienu iemportētājiem SIA “Maxima Latvija” un Citro zīmola pārstāvi SIA “Latvian Retail Management”.

Līdz š.g. 31. decembrim līgumi jāparaksta visiem depozīta iepakotājiem, kuri plāno laist tirgū produktus depozīta iepakojumā no 2022. gada 1. februāra. Apsaimniekošanas līgumi ar operatoru jāslēdz visiem tiem depozīta iepakotājiem, kuri kalendārā gada laikā saražo vai importē dzērienus depozīta iepakojumā ar kopējo iepakojuma svaru 150 kilogramu vai lielākā apjomā. Visi līgumi ar dzērienu iepakotājiem tiek slēgti ar vienādiem nosacījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvā, kur kopš pagājušās nedēļas restorāniem, kafejnīcām un bāriem atļauts apkalpot klientus āra terasēs, dažviet aptrūcies izlejamā alus, trešdien raksta portāls "Vz.lt."

"Izlejamā alus piegāde kavējas. Piegādātāji šobrīd nevar piedāvāt necik daudz šķirņu," portālam stāstījis Viļņas kokteiļu bāra "Alchemikas" vadītājs un "Cafe De Paris" īpašnieks Šarūns Česna.

Pēc viņa teiktā, tāda situācija izveidojusies tādēļ, ka izlejamā alus darīšana karantīnas laikā bija apstājusies, jo nebija skaidrs, kad varēs atsākt darbu bāri.

Tikmēr kompānijas "Švyturys-Utenos alus" vadītājs un "Carlsberg Baltic" ģenerāldirektors Baltijas valstīs Rolands Viršils atzinis, ka dažu šķirņu izlejamais alus pašlaik tiek saražots nepietiekamā apjomā.

Jau ziņots, ka Lietuvā kopš pagājušās ceturtdienas restorāniem, kafejnīcām un bāriem pēc pusgada pārtraukuma atkal atļauts apkalpot apmeklētājus - pagaidām gan tikai āra terasēs, strādājot no plkst.7 līdz 21 un pie viena galdiņa ļaujot sēdēt ne vairāk kā diviem cilvēkiem, kuri nepieder pie vienas mājsaimniecības.

Komentāri

Pievienot komentāru