Eksperti

Eksportam pagaidām pietrūkst kapacitātes

Dāvis Linde, alus darītavas "Ziemeļu Enkurs" īpašnieks un vadītājs, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo craft alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū.

“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.

Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes.

Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes craft darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti.

Lielākais izaicinājums ir darīšanā

Konkurss “Mežpils prove” lieliski palīdz jaunām alus darītavām spert pirmos soļus – tieši ar šo konkursu sākās “Ziemeļu enkura” stāsts. Piedalījos vienu reizi un tiku finālā, piedaloties nākamajā reizē, jau apsolīju, ka uzvaras gadījumā tiks atvērts brūzis. Un tā arī notika. Alus ražošana lielā mērā neatšķiras no citiem biznesa veidiem – sākums nevienam nav viegls, tomēr, ja ir degsme, viss izdosies. Alus darīšana nav NASA zinātne – protams, ražošanā ir konkrētas formulas un nedaudz radošā aspekta, atkarībā no alus veida, bet lielākais izaicinājums ir darīšanā. Ja ir vēlme darīt, nāks arī viss pārējais. Galvenais ir izbaudīt procesu, kad gaisā jūtama iesala smarža un telpā kļūst silti.

Augstāka cena ne vienmēr nozīmē arī izcilu kvalitāti

Neraugoties uz plašo piedāvājumu, jāsaka, ka patērēji aizvien vēlas lielāku izvēli. Turklāt, Latvijas alus baudītājs ir gatavs maksāt arī vairāk, ja pretī saņem augstas kvalitātes produktu. Arī es pats ik pa laikam iegādājos dārgākas cenu kategorijas alu, lai atrastu jaunas garšas un idejas. Šeit gan jāatceras, ka, runājot par alu, līdzīgi kā par daudziem produktiem, kvalitāte var atšķirties no ekspektācijām. Augstāka cena ne vienmēr nozīmē arī izcilu kvalitāti – etiķetes var būt daudz un dažādas, bet, baudot alu, daudz ko izšķir gaume. Katram alum ir savs stils, katrai darītavai – savas firmas zīmes.

Piemēram, IPA galvenā iezīme ir rūgtums, ko rada lielais apiņu daudzums. Pagaršojot pirmo reizi, tas var šķist pārāk rūgts, tomēr, ar katru nākamo reizi atklājas jaunas garšu nianses, apiņu aromāts ievelk un alus vairs nešķiet tik rūgta. Vasarā – augļu ali, ziemā – stiprāki Alus ir dzēriens, kam var būt daudz un dažādas garšas, kā arī garšu papildinājumi. Esam novērojuši, ka vasarā cilvēkiem patīk arī augļu ali ar dažādām garšām – mango, melleņu, aveņu, marakujas u.tml.

Ziemā priekšroka tiek dota stiprākiem aliem, IPA u.c. Esam eksperimentējuši ar dažādām piedevām, radot pat ķirbju alu, kas ir ļoti populārs ASV, bet Latvijā nebija tik ļoti pieprasīts. Jāpiezīmē, ka “Ziemeļu enkura” ražotais alus paliek Latvijā. Lai gan nenoliedzami gribētos iekarot arī eksporta tirgus, pagaidām trūkst ražošanas jaudas.

Mazie ražotāji savas receptes neslēpj

Lai radītu jaunas garšas, idejas nereti aizgūstam no citām valstīm. Pats alu brūvēju jau desmit gadus. Ja kāda garša iepatīkas, mēģinu to atkārtot, vismaz radīt kaut ko līdzīgu. Tas ir interesants produkts, jo nevar uztaisīt divus identiskus alus, pat neraugoties uz to, ka mazie ražotāji savas receptes neslēpj un labprāt dalās. Lai gan no vienas puses visi esam konkurenti, tajā pašā laikā palīdzam un atbalstam viens otru. Tāpat apmaināmies ar informāciju par labākajām izejvielām – “Ziemeļu enkurā” tiek izmantots angļu vai vācu iesals, raugs no Francijas vai Beļģijas, vietējās ogas, eksotiskākos augļus, protams, importējam. Apiņi gan nāk no visas pasaules – ASV, Austrālijas u.c.

Ja runājam par pieprasījumu pēc craft alus, tad prognozēju, ka interese par to nezudīs arī nākotnē. Tā nav tikai īslaicīga modes tendence. Lai saprastu, kas nākotnē gaidāms Latvijā, atliek ielūkoties ASV tendencēs – craft alus kultūrā viņi aptuveni par desmit gadiem apsteidz mūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Īsā laikā Baltkrievija no mūsu sadarbības partnera kļuvusi par krīzes un draudu avotu Latvijai, raksta laikraksts Diena. Rakstu sērijā tas ļaus ieskatīties, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē nevien norises Baltkrievijas iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Baltkrievijas Republikā saražotās tabakas produkcijas apjoms, pēc virknes ekspertu vērtējuma, vismaz divas reizes pārsniedz tās iekšējo patēriņu. Tas rada ideālus priekšnoteikumus gan oficiālajam tabakas izstrādājumu eksportam, gan arī to nelegālai izvešanai pāri robežai.

Raksts krievu valodā lasāms šeit: /uploads/manual/2022/01/20220117-0718-baltkrievijas-kontrabandas-vesture3-rus.pdf

XXI gadsimta pirmās desmitgades sākumā kļuva skaidri ieraugāms faktors, kas sekmēja līdz tam īpašu starptautisku ievērību neguvušu tabakas ražotāju, kā arī tabakas izstrādājumu kontrabandas strauju izaugsmi: lai kā par savu garšu tiktu nievātas zemākās kategorijas cigaretes, izrādījies, ka tieši tās pēdējās desmitgades laikā kļuvušas par īstu zelta āderi. Jo zemāka cena un akcīze nekā citās valstīs, jo tās izdevīgāk vest pāri robežām. Kontrabandas cigaretes no Baltkrievijas turpina plūst Rietumu virzienā. Eiropā ienākumi no nelegālās produkcijas ir ļoti augsti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas rūpniecībā vidējais ražotājcenu līmenis šogad janvārī, salīdzinot ar 2021.gada janvāri, pieaudzis par 27%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis gada laikā ir audzis par 34,6%, savukārt eksportētajai produkcijai ražotājcenu līmenis palielinājies par 20,5%.

Eksportam uz eirozonas valstīm ražotājcenas salīdzinājumā ar pagājušā gada janvāri ir pieaugušas par 23,9%, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm - par 17,6%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka ražotājcenu līmeni attiecīgajā periodā visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā, koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā, pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada augustā, salīdzinot ar 2021. gada augustu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 35,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 61,6 %, eksportētajai produkcijai – par 13,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 16,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 10,2 %.

Ražotāju cenu līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā; pārtikas produktu ražošanā; koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā; nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā; gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

2022. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 4,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 8,6 %, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,7 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada februārī, salīdzinot ar 2021. gada februāri, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 25,6 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 33,2 %, eksportētajai produkcijai – par 19,0 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 23,2 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 15,5 %.

Ražotāju cenu līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā; koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā; pārtikas produktu ražošanā, kā arī atkritumu savākšanā, apstrādē un izvietošanā, materiālu pārstrādē.

2022. gada februārī, salīdzinot ar janvāri, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā nemainījās. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis samazinājās par 0,2 %, savukārt eksportētajai produkcijai palielinājās par 0,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,8 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 0,3 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai kā gribētos pievērst uzmanību pārsvarā procesiem, kas saistīti ar ekonomiku, neizbēgami visi vērtējumi noved pie politikas, kas ir lielos spēles noteikumus formulējoša (vai laicīgi un pienācīgā kvalitātē neformulējoša).

Īpaši to izjūtam priekšvēlēšanu laikā kā tagad. Redzam, ka valsts likteņa lēmējiem vairāk rūp, kā īslaicīgi sev pievērst vēlētāju uzmanību, kā izpatikt balsotājiem, nevis kas notiks ar tiem pašiem vēlētājiem, ar valsts ekonomiku kaut vai gada perspektīvā. Pietrūkst domāšanas, runāšanas par lēmumu, procesu sekām, pietrūkst tālredzīgu vērtējumu, pietrūkst mērķtiecīguma darbībā.

Šķiet, valsts likteņa lēmēji vadās pēc principa: pagātne ir tāda, ko gribam izsvītrot vai vismaz krietni izrediģēt, par nākotni nerunājam, jo par to pat bail domāt – tik daudz mainīgu neskaidrību. Atliek vien, tā teikt, cepties par šodienas aktualitātēm un pseidoaktualitātēm un risinājumu vietā izvēlēties uzmanību piesaistošas parodijas. Spilgts piemērs – tie mērķētie vai vēl vairāk mērķētākie atbalsti, par ko aizvien runā valdības pārstāvji.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Līdz elektroauto invāzijai 8 gadi

Jānis Goldbergs, 30.06.2022

Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs norāda, ka kopumā uzlādes tīkla veidošanas perspektīvie plāni Eiropas Savienībā liecina par pamatīgām kapacitātes problēmām jau 2030. gadā.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir virkne zaļo mērķu, kas jau stājušies spēkā vai realizēsies tuvākajās desmitgadēs un attiecināmi uz auto nozari kopumā, un galvenais jautājums ir, kā šiem mērķiem pielāgosies Latvija, ievērojot citu Eiropas un pasaules valstu risinājumus, tāds ir kopējais Dienas Biznesa foruma Auto 2022 galvenais secinājums.

Par ražotāju piedāvājumu, visticamāk, informēts ikkatrs, kurš pēdējā laikā interesējies par jaunas vai pat lietotas automašīnas iegādi. Galvenais spiediens ir elektropiedziņas automašīnu tirgošana tā, lai kopējais pārdošanas grozs būtu klimatneitrāls, un par to tirgotāji sāk domāt jau šobrīd. Tāds ir mērķis, un galarezultātā pēc gadiem pieciem arī Latvijā vismaz katra otrā pārdotā automašīna būs elektromobilis, bet 2030. gadā, iespējams, jaunas iekšdedzes dzinēju mašīnas nopirkt nevarēs.

Šobrīd pārdošanas uzstādījums ir starp katra piektā, katra ceturtā.

Ietekme no divām pusēm

Pamatojumu, kas šos lēmumus ietekmē, detalizēti sniedza Auto asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka trūkuma dēļ nākamgad prognozējamas daudz lielākas problēmas informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, nekā būvniecībā, šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka viss, kas saistīts ar iepirkumiem IT jomā, liecina, ka izpildītājiem nav kapacitātes, un reizēm nemaz nav šo izpildītāju. No tā izrietoša problēma ir strauji augošās izmaksas IT speciālistu strauji augošās darba samaksas dēļ.

Jaunzeme prognozē daudz lielākas problēmas IT sektorā 2022.gadā, kā arī būtisku cenu lēcienu.

VID ģenerāldirektore stāstīja, ka viņas ikdiena ir saistīta ar IT, jo no tā ir atkarīga efektivitāte.

"Laiks mūsu kolektīvam aiziet, lai vienotos ar izstrādātāju un viņš darītu savu darbu, bet izstrādātājs apliecina, ka viņam nav komandas, kas to varētu darīt," pauda Jaunzeme.

Šodien komisijas sēdē deputāti diskutēja par Finanšu ministrijas (FM) budžetu nākamajam gadam, kurā vairāk nekā seši miljoni eiro atvēlēti FM kapacitātes stiprināšanai. Par to sašutumu pauda deputāts Reinis Znotiņš (JKP), vaicājot, ko tieši ar šiem līdzekļiem plānots darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No šodienas tirdzniecības pakalpojumu sniedzējiem tiek atcelti darba laika ierobežojumi, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Tādējādi tirdzniecības pakalpojuma sniedzēji arī ārkārtējās situācijas laikā varēs strādāt laika periodā no plkst.23 līdz plkst.6, kas iepriekš bijis aizliegts.

Līdz šim darbības laika ierobežojums tika attiecināts uz tirdzniecības vietām, kas strādā epidemioloģiski drošajā vidē jeb "zaļajā" vidē, savukārt tas netika attiecināts uz epidemioloģiski nedrošajā vidē jeb "sarkanajā" vidē strādājošām tirdzniecības vietām. Tādējādi darbības laika ierobežojums joprojām tiek saglabāts citu saimniecisko pakalpojumu sniegšanai un pasākumu organizēšanai.

Vienlaikus ar grozījumiem paredzēta iespēja daudzfunkcionālajā hallē "Arēna Rīga" pasākumus apmeklēt vairāk nekā 500 apmeklētajiem, ja tiek nodrošināts, ka pasākuma vietā vienlaikus atrodas ne vairāk kā 60% no maksimālā apmeklētāju skaita, kā arī pasākuma epidemioloģiskās drošības protokols ir saskaņots ar Slimību profilakses un kontroles centru un Veselības ministriju (VM).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd Latvijā ir pieejams plašs klāsts dažādu moderno medicīnisko tehnoloģiju, taču trūkst kvalificētu speciālistu, kas šos tehniskos risinājumus spētu pareizi pielietot.

Galvenā problēma šajā gadījumā neslēpjas tehnoloģiju pieejamībā, bet gan iespējās tās pareizi integrēt veselības sistēmas aprūpē, norāda Jānis Kļoviņš, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Zinātniskās padomes priekšsēdētājs.

Viņš uzsver, ka šobrīd primāri būtu jādomā nevis par papildu atbalstu tehnoloģijām, bet gan ieguldījumiem izglītībā un zinātnē, tādējādi paplašinot to speciālistu loku, kas varētu ar šiem risinājumiem strādāt.

Trūkst finansējuma

Pašlaik mums ir pieejamas ļoti attīstītas tehnoloģijas, piemēram, diagnostikas jomā, kā rezultātā mēs varam veikt ļoti precīzu vēža diagnostiku un noteikt, kādi medikamenti konkrētajam pacientam ir jālieto, taču jāņem vērā, ka tālākā ārstēšana pacientiem izmaksā ļoti dārgi, skaidro J. Kļoviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Galvenie jautājumi – kurp ejam, kur gribam nonākt

Romāns Meļņiks, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mēs skatāmies kopumā, varai pietrūkst profesionālas menedžmenta kapacitātes to uzdevumu lielumam, kas jārisina. Tas ir, kā kad mopēda kvalifikācijas braucējs apsēžas pie traktora stūres – skaidrs, ka viņš nemāk to vadīt, nesaprot tā vadības rīku jēgu.

Tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Kopš gada sākumā kļuvu par Dienas Biznesa galveno redaktoru, vairākkārt centos panākt interviju ar jums, un tikai tagad, septembrī, jūs tai piekritāt. Kāpēc tāda piesardzība?

Tam ir savi iemesli. Man nav nekas pret Dienas Biznesa radošo kolektīvu. Bet mani iepriekš ļoti sarūgtināja Dienas Biznesa īpašnieku rīcība pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, nodrošinot Sandrim Točam redakcionālas varas pārņemšanu un savās slejās slavinot Gobzemu, nomelnojot visus pārējos. Man liekas, ka tā bija demokrātijas profanācija. Redakcionālā neatkarība ir ļoti būtisks jautājums. Tā nedrīkst darīt. Īpašnieki nedrīkst iejaukties redakcijas profesionālajā darbā. Tas būtu, kā ja es iejauktos inženiertehniskajos aprēķinos savā kompānijā. Katram ir savas atbildības un kompetences. Šāda priekšvēlēšanu laika rīcība man lika novērsties no Dienas Biznesa un domāju, ka ne tikai man.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazākais ļaunums var izrādīties lielākais ļaunums

Romāns Meļņiks, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mazākais ļaunums var izrādīties lielākais ļaunums, kā mēs tagad redzam. Vājas koalīcijas sastiķēšana kopā, kur visiem ir viena cerība – pārvarēt 5% barjeru, nozīmē pēc būtības pilnīgi citu interešu kopu nākotnē nekā lielākai apvienībai, kura, lai sasniegtu mērogu, integrē, balansējot, disciplinējot nišu strāvojumus".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Lielā apvienībā svarīga arī prioritāšu izvēle – tu nevari būt tikai urbāns vai tikai reģionāls, vai tikai zaļš, vai tikai par minoritātēm domājošs, nevari būt tikai lielpilsētas politiķis vai tikai mazpilsētas politiķis – tā ir atbildība par nāciju daudz, daudz plašākā līmenī. Un es neesmu zaudējis ticību tam, ka jebkurš revolucionārs izaicinājums pretī sev jau definitīvi rada pretstāvēšanas idejas, jebkurai aktīvai rīcībai ir pretrīcība. Mēs šobrīd esam pārspīlēti grāvja vienā pusē ar populismu, bet tas ļoti īsā laikā, man liekas, stabilizēs arī otru pusi. Beidzamais brīdis ir apdomāties, beidzamais brīdis ir savākt spēkus kopā tādā veidā, lai mēs varētu noturēties uz galvenā ceļa, lai mēs varētu būt sabiedrības attīstību virzoši uz daudz labākiem, jēgpilniem rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Investēt svešvalodas prasmju attīstīšanā ir labākais, ko jūs varat izdarīt savas karjeras labā

Sadarbības materiāls, 23.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svešvalodu mācīšanās ne tikai sagādā prieku un to zināšana ne tikai atvieglo komunikāciju ārzemēs atvaļinājuma laikā, bet, brīvi pārvaldot otru valodu, ir vieglāk spert pirmo soli veiksmīgas karjeras virzienā. Pašlaik darba devēji par vienu no būtiskākajām iemaņām uzskata otrās vai trešās svešvalodas zināšanas. Valodas ne tikai palīdz nodrošināt veiksmīgu sadarbību un komunikāciju ar ārvalstu klientiem un partneriem, bet arī veicina personīgo un profesionālo izaugsmi.

Prast un saprast vēl vienu valodu nozīmē iegūt daudz jaunu iespēju. Prasme komunicēt vairākās valodās ļauj labāk orientēties globālajā tirgū, apzināt un saprast starptautisko klientu, piegādātāju un partneru vēlmes un vajadzības. Iespēja komunicēt tieši, bez tulka vai tulkošanas biroja starpniecības, novērš iespējamos pārpratumus un ar informācijas apmaiņu saistītos konfliktus, kā arī ļauj būtiski ietaupīt. Tieši svešvalodas zināšanas darba devēji vērtē visaugstāk, tādēļ, ja esat jaunu karjeras iespēju meklējumos, pārliecinieties par to, ka jūsu zināšanas ir pietiekamas.

Speciālisti bieži vien saskaras ar problēmu atrast savai svešvalodu kompetences uzlabošanai pietiekami kvalitatīvus kursus vai seminārus, jo lielākā daļa tiešsaistes kursu tiek piedāvāta svešvalodā. Vēlme uzzināt vairāk un uzlabot savu profesionālo kvalifikāciju ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki izvēlas svešvalodu kursus. Protot svešvalodu, jūs varēsiet ne tikai efektīvāk komunicēt ar ārvalstu partneriem, bet arī, izmantojot dažādas tiešsaistes mācību platformas, iemācīties jebko – no zīmēšanas un programmēšanas pamatiem līdz pat datu analīzei. Svešvalodu zināšanas ļauj apgūt plašu iemaņu spektru, pat neizejot no mājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes infrastruktūras risināšanā Rīgā pietrūkst saimnieka pieejas

Guntars Gūte, Diena, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Manā skatījumā Rīgā šobrīd pietrūkst saimnieka pieejas, kad ar rūpību un ilgtermiņa skatījumu pievērstos satiksmes infrastruktūras risinājumiem," intervijā laikrakstam Diena saka Ceļu satiksmes drošības direkcijas Ceļu drošības audita departamenta vadītāja Beāta Dambīte.

"Ātrie risinājumi līdzinās īrnieka taktikai – no paletēm saskrūvē krēslus, ieliek spilvenus, istabā saliek telpaugus un tagad mēs te skaisti dzīvosim. Uz brīdi tas palīdz, bet brūkošo balkonu tas nesaglābs. Tādēļ ļoti pietrūkst fundamentālu risinājumu, kas argumentēti ar konkrētiem mērķiem un vērsti uz pilsētas infrastruktūras attīstību plānveidīgi un ilgtermiņā. Un tas pats ir par A. Čaka ielu – kāds īsti bija eksperimenta mērķis, tas laikam nevienam nav skaidrs..," secina B.Dambīte.

Vai liela daļa vainas dažādu satiksmes dalībnieku aizvien pieaugošajās nesaskaņās nebūtu jāuzņemas politiķiem? Man šķiet, ka politiķu pašreizējā attieksme ir bezatbildīga, ļaujot eskalēties šiem konfliktiem, tajā pašā laikā nemēģinot iet un runāt ar visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Aptauja: tikai 38% darbinieku darba devējs nodrošina visu nepieciešamo darbam attālināti

Db.lv, 16.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operatora “Tele2” un “Norstat” veiktās aptaujas dati liecina, ka tikai 38% darbinieku darba devējs nodrošina visu kas nepieciešams, lai veiksmīgi strādātu attālināti. Savukārt katram piektajam darbiniekam viss nepieciešamais tiek nodrošināts tikai daļēji.

Atbildot uz jautājumu, kas, strādājot attālināti, pietrūkst visvairāk, 33% strādājošo min ergonomisku darba vietu, bet 32% ilgojas pēc kopīgiem darbinieku pasākumiem. Visvairāk socializēšanās pietrūkst jaunākajai paaudzei, kas ir vecumā no 18 līdz 24 gadiem.

“Kā liecina aptaujas dati, šobrīd darba devējs darbiniekiem pamatā nodrošina datortehniku un mobilos sakarus, lai darbinieks varētu strādāt attālināti, taču ilgtermiņā tas var nebūt pietiekami. Darba devējam ir jādomā gan par ergonomiskas darba vides nodrošināšanu, gan arī citiem labumiem, lai nodrošinātu darbinieku labbūtību, ja darbinieks strādā no mājām. Piemēram, “Tele2” saviem darbiniekiem sadarbībā ar IKEA palīdz iekārtot ērtus mājas birojus, piedāvājot darba galdu, krēslus un apgaismojumu, jo arī pēc pandēmijas beigām darbiniekiem būs iespēja 100 dienas gadā strādāt attālināti,” stāsta “Tele2” personāla vadītāja Aija Bite-Ozere.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par jaunās akustiskās koncertzāles projekta tapšanu un politiskajiem šķēršļiem tā ceļā laikrakstā Diena saruna ar arhitektu, biroja Sīlis, Zābers un Kļava vadītāju Andi Sīli.

Publiski tiek apgalvots, ka arhitektu vidū esot panākta vienošanās par Kongresu nama pārbūvi par akustisko koncertzāli. Jūs esat Kultūras ministrijas izveidotajā koncertzāles projekta darba grupā. Vai tiešām ir tā, ka visi vienprātīgi ir sajūsmā par Kongresu namu kā akustiskās koncertzāles vietu?

Tā tas noteikti nav. Arhitekti parasti ne par ko nespēj vienoties. Un tas ir labi – arhitektu vidū ir jābūt dažādiem viedokļiem, citādi mēs dzīvotu vienveidīgās ēkās un vidēs. Runājot par Latvijā pazīstamiem cilvēkiem, kuri nodarbojas ar arhitektūru vai no šīs jomas kaut ko saprot, vairums no viņiem uzskata, ka Kongresu nams nepavisam nav tā labākā vieta akustiskajai koncertzālei. Lielāks konsenss, tieši pretēji, ir par Andrejsalu. Jo skaidrs, ka Andrejsala ir vieta ar pietiekami lielu potenciālu, koncertzāles funkcija tur ietilpst ideāli. Kongresu nams varbūt arī nebūtu slikta vieta, ja mūsu kultūras pieminekļu speciālisti teiktu – labi, Dievs ar to, jaucam gandrīz pilnībā nost un būvējam kaut ko jaunu tajā vietā. Bet finansiāli tas nebūtu prātīgs lēmums. Jāņem arī vērā, ka tur jau kāds miljons ir iztērēts, projektējot ēkas pārbūvi par mākslīgi apskaņotu koncertzāli, kas arī Rīgai ir nepieciešama. Tā tur diezgan labi ietilpst, un šis projekts ir visai racionāls un viegli realizējams.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība "Kurland Honey" iesniegusi prasību tiesā pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par neatmaksāto priekšnodokli medus eksportā, informē Administratīvā rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesas pārstāvji norādīja, ka kooperatīva pieteikums saņemts 12.maijā un pašlaik tiek gaidīts paskaidrojums no atbildētāja. Tiesas sēdes datums patlaban nav noteikts.

Kooperatīva "Kurland Honey" valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" saimnieks Arturs Grudovskis skaidroja, ka tiesāšanās ar VID sākta, apzinoties, ka tas būs garš un dārgs process. "Neesam gatavi padoties, jo uzskatām, ka kooperatīva attīstībai šī nauda ir ļoti nepieciešama," uzsvēra kooperatīva valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka biškopības attīstībai eksporta tirgi ir ļoti nepieciešami.

Viņš arī pauda, ka, lai gan kooperatīvs turpina strādāt un jau šosezon sagatavojis medu eksportam, biedru uzticība kooperatīvu idejai VID dēļ ir samazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukraina karastāvokļa laikā noteiks ierobežojumus to pārtikas preču eksportam, kuru valstī var pietrūkt, un jau šobrīd ierobežojusi griķu, rudzu un auzu izvešanu, sestdien paziņojis agrārās politikas un pārtikas ministra pirmais vietnieks Tarass Visockis.

Vienlaikus viņš uzsvēris, ka valdība vērīgi uzrauga situāciju attiecībā uz tām pārtikas precēm, kuru eksportam nepieciešamas licences, konkrēti, kviešiem un cukuru, bet neregulēs tādu preču izvešanu, kurām izveidojušies pietiekami uzkrājumi, - tas savukārt attiecas uz saulespuķu eļļu un kukurūzu.

Ministrija ik mēnesi pārskata bilances un nodod valdības izvērtēšanai jautājumus par tādu vai citādu regulējumu, lai vajadzīgās pārtikas preces būtu fiziski pieejamas pirmām kārtām Ukrainas patērētājiem, skaidrojis Visockis.

Ukrainas valdība iepriekš apstiprinājusi pasākumu plānu pārtikas drošības garantēšanai karastāvokļa apstākļos, cita starpā uzdodot atbildīgajām iestādēm regulāri sekot svarīgāko pārtikas produktu bilancei, nodrošināt ilgstoši uzglabājamu produktu iepirkšanu un izstrādāt kritiski svarīgo importa produktu sarakstu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Borels: ES palīdzēs Ukrainai eksportēt graudus, ko bloķē Krievija

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) palīdzēs Ukrainai nogādāt uz ārējiem tirgiem eksportam paredzētos graudus, kuru izvešanu caur Melnās jūras ostām bloķē Krievija, preses konferencē paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

ES Ministru padomes sēdē Briselē "ministri (..) izskatīja atbalstu Ukrainas ekonomikai ar tirdzniecības liberalizāciju un transporta sakaru vienkāršošanu. Ir darbību plāns tā saukto zaļo koridoru ieviešanai Ukrainai," sacīja Borels.

"Mums ir jāpalīdz Ukrainai turpināt graudu ieguvi un eksportu. Ukrainas krātuves ir piepildītas, bet viņi nevar eksportēt šos graudus. Viņiem ir nepieciešams atbrīvot noliktavu jaudas nākamās ražas uzņemšanai. Tāpēc mēs strādājam pie tā, lai palīdzētu izvest šos graudus ar vilcieniem pa "solidaritātes koridoriem"," teica Borels.

"Patiesībā šī krīze ir sekas karam, kad Krievija bombardē Ukrainas tīrumus, sagrauj, sadedzina un izzog krātuves. Kad Krievijas karakuģi bloķē Melnās jūras tirdzniecības ceļus un Ukrainas ostas, kad Krievija neatļauj Ukrainas kviešu izvešanu eksportam - tas, protams, negatīvi ietekmē cilvēku dzīvi Āfrikā vai Āzijā, un viņi grib saņemt atbildes. Tomēr viņiem kaitē nevis mūsu sankcijas, bet sekas karam, kuru Krievija uzsākusi pret Ukrainu," sacīja Borels.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

EXPO 2020 varam pārsteigt ar savu inovācijām labvēlīgo vidi

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pavisam drīz, 1. oktobrī, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta izstāde EXPO 2020 – notikums, kam Dubaija ir gatavojusies desmit gadus.

Tas būs viens no šī gada lielākajiem notikumiem pasaulē: kaut arī Covid-19 dēļ izstāde sāksies gadu vēlāk, nekā bija plānots sākotnēji, tās rīkotāji plāno uzņemt 25 miljonus apmeklētāju.

Arī Latvija dalīsies ar pārējo pasauli inovācijās un iespējās, kādas varam sniegt tikai mēs. Investīcijas, jauni sadarbības partneri, plašākas iespējas, pateicoties digitalizācijai, un Latvija kā augsne inovatīviem, ilgtspējīgiem risinājumiem – uz Dubaiju dodamies ar lieliem mērķiem, lielām cerībām un spēcīgu pieteikumu. Un es gribētu apgalvot, ka Tuvo Austrumu tirgus, kaut arī sarežģīts un nepazīstams, nebūt nav Latvijai nepieejams.

Šis EXPO no visiem iepriekšējiem atšķirsies ar to, ka tas būs pirmais lielais klātienes pasākums uzņēmējiem kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, līdz ar to uzņēmēju interese par šo notikumu ir milzīga. Latviju dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti. Sešu mēnešu laikā īstenosim 13 tirdzniecības misijas, un mums būs astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs. Līdz ar to jaunu tirgu atrašana Tuvo Austrumu reģionā, kas līdz šim ir salīdzinoši maz apgūts, un vēl tālāk no vēlmes ir kļuvusi par reālu iespēju un vienu no Latvijas lielajiem mērķiem šajā pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

WSJ: ASV apsver uz laiku atcelt dažas sankcijas pret Baltkrieviju apmaiņā pret Ukrainas graudu tranzītu

LETA--UKRAINSKA PRAVDA, 20.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV apsver iespēju uz sešiem mēnešiem atcelt sankcijas pret Baltkrievijas kālija minerālmēslojuma ražošanas nozari apmaiņā pret Ukrainas graudu tranzītu caur Baltkrieviju, ziņoja ASV laikraksts "Wall Street Journal" (WSJ), atsaucoties uz saviem avotiem.

Laikraksts atzīmēja, ka sankciju atcelšana tiek uzskatīta par "stimulu Aleksandram Lukašenko" - pašpasludinātajam Baltkrievijas prezidentam.

ASV amatpersonas un ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs pēta iespējamu maršrutu Ukrainas graudu eksportam - ziemeļu virzienā pa dzelzceļu caur Baltkrieviju uz Klaipēdas ostu Lietuvā.

ASV pērn ieviesa sankcijas pret Baltkrievijas kālija minerālmēslojuma ražošanas nozari, atbildot uz to, ka Baltkrievijas varas iestādes izprovocēja migrācijas krīzi uz savām robežām ar Eiropas Savienības (ES) valstīm un apspieda opozīciju.

Pirms dažām dienām tika ziņots, ka ASV un sabiedrotie Eiropā izstrādā maršrutus Ukrainas kviešu un kukurūzas eksportam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Japānas sankcijas Krievijai vērstas pret pusvadītāju eksportu un finanšu institūcijām

LETA--AFP, 25.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reaģējot uz Krievijas iebrukumu Ukrainā, Japāna noteiks sankcijas Krievijai, kas būs vērstas pret pusvadītāju eksportu un finanšu institūcijām, piektdien paziņoja valsts premjerministrs Fumio Kisida.

Viņš norādīja, ka Japāna plāno pārtraukt izsniegt vīzas Krievijas privātpersonām un organizācijām un iesaldēt to aktīvus. Paredzēts iesaldēt arī Krievijas finanšu institūciju aktīvus.

"Treškārt, mēs noteiksim sankcijas eksportam, kas paredzēts ar Krievijas militārajiem spēkiem saistītām organizācijām, un vispārējās nozīmes preču, tādu kā pusvadītāju, eksportam uz Krieviju," sacīja premjers.

Viņš atteicās precizēt šo sankciju apjomu vai to, kuras privātpersonas un institūcijas tās skars, taču Japānas mediji vēstī, ka sankcijas ietekmēs bankas "Rossija", "Promsvjazjbank" un VTB.

Tikmēr ceturtdien Tokija paziņoja, ka aizliedz Krievijas valdības vērtspapīru emitēšanu un tirdzniecību Japānā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Komentāri

Pievienot komentāru