Eksperti

Eksportam pagaidām pietrūkst kapacitātes

Dāvis Linde, alus darītavas "Ziemeļu Enkurs" īpašnieks un vadītājs, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Lai gan Latvijā ir plaša alus izvēle un vairākas mazās alus darītavas, mums joprojām ir, uz ko tiekties. Šobrīd nelielo craft alus darītavu produkcija, lielākoties, paliek Latvijas tirgū.

“Ziemeļu enkuram” vasarās nākas pat atteikt pasūtījumiem, jo ražošanas kapacitāte tik tikko spēj apmierināt pieprasījumu. Lai iekarotu ārvalstu tirgus, pagaidām nav pietiekami lielu ražošanas apjomu.

Pie mums ir ļoti daudz alus darītavu, tomēr aizvien ir vieta attīstībai. Raugoties nākamo piecu gadu griezumā, varam prognozēt, ka konkurence paplašināsies un klāt nāks jauni ražotāji, bet, protams, kāds arī neizturēs konkurenci un beigs darbību. Viss atkarīgs gan no ražošanas apjomiem, gan kvalitātes.

Arī produktu kvalitātes ziņā mums ir vieta izaugsmei – vienlaikus tirgū ir gan pasaules kvalitātes craft darītavas, gan vidēja līmeņa kvalitātes produkti.

Lielākais izaicinājums ir darīšanā

Konkurss “Mežpils prove” lieliski palīdz jaunām alus darītavām spert pirmos soļus – tieši ar šo konkursu sākās “Ziemeļu enkura” stāsts. Piedalījos vienu reizi un tiku finālā, piedaloties nākamajā reizē, jau apsolīju, ka uzvaras gadījumā tiks atvērts brūzis. Un tā arī notika. Alus ražošana lielā mērā neatšķiras no citiem biznesa veidiem – sākums nevienam nav viegls, tomēr, ja ir degsme, viss izdosies. Alus darīšana nav NASA zinātne – protams, ražošanā ir konkrētas formulas un nedaudz radošā aspekta, atkarībā no alus veida, bet lielākais izaicinājums ir darīšanā. Ja ir vēlme darīt, nāks arī viss pārējais. Galvenais ir izbaudīt procesu, kad gaisā jūtama iesala smarža un telpā kļūst silti.

Augstāka cena ne vienmēr nozīmē arī izcilu kvalitāti

Neraugoties uz plašo piedāvājumu, jāsaka, ka patērēji aizvien vēlas lielāku izvēli. Turklāt, Latvijas alus baudītājs ir gatavs maksāt arī vairāk, ja pretī saņem augstas kvalitātes produktu. Arī es pats ik pa laikam iegādājos dārgākas cenu kategorijas alu, lai atrastu jaunas garšas un idejas. Šeit gan jāatceras, ka, runājot par alu, līdzīgi kā par daudziem produktiem, kvalitāte var atšķirties no ekspektācijām. Augstāka cena ne vienmēr nozīmē arī izcilu kvalitāti – etiķetes var būt daudz un dažādas, bet, baudot alu, daudz ko izšķir gaume. Katram alum ir savs stils, katrai darītavai – savas firmas zīmes.

Piemēram, IPA galvenā iezīme ir rūgtums, ko rada lielais apiņu daudzums. Pagaršojot pirmo reizi, tas var šķist pārāk rūgts, tomēr, ar katru nākamo reizi atklājas jaunas garšu nianses, apiņu aromāts ievelk un alus vairs nešķiet tik rūgta. Vasarā – augļu ali, ziemā – stiprāki Alus ir dzēriens, kam var būt daudz un dažādas garšas, kā arī garšu papildinājumi. Esam novērojuši, ka vasarā cilvēkiem patīk arī augļu ali ar dažādām garšām – mango, melleņu, aveņu, marakujas u.tml.

Ziemā priekšroka tiek dota stiprākiem aliem, IPA u.c. Esam eksperimentējuši ar dažādām piedevām, radot pat ķirbju alu, kas ir ļoti populārs ASV, bet Latvijā nebija tik ļoti pieprasīts. Jāpiezīmē, ka “Ziemeļu enkura” ražotais alus paliek Latvijā. Lai gan nenoliedzami gribētos iekarot arī eksporta tirgus, pagaidām trūkst ražošanas jaudas.

Mazie ražotāji savas receptes neslēpj

Lai radītu jaunas garšas, idejas nereti aizgūstam no citām valstīm. Pats alu brūvēju jau desmit gadus. Ja kāda garša iepatīkas, mēģinu to atkārtot, vismaz radīt kaut ko līdzīgu. Tas ir interesants produkts, jo nevar uztaisīt divus identiskus alus, pat neraugoties uz to, ka mazie ražotāji savas receptes neslēpj un labprāt dalās. Lai gan no vienas puses visi esam konkurenti, tajā pašā laikā palīdzam un atbalstam viens otru. Tāpat apmaināmies ar informāciju par labākajām izejvielām – “Ziemeļu enkurā” tiek izmantots angļu vai vācu iesals, raugs no Francijas vai Beļģijas, vietējās ogas, eksotiskākos augļus, protams, importējam. Apiņi gan nāk no visas pasaules – ASV, Austrālijas u.c.

Ja runājam par pieprasījumu pēc craft alus, tad prognozēju, ka interese par to nezudīs arī nākotnē. Tā nav tikai īslaicīga modes tendence. Lai saprastu, kas nākotnē gaidāms Latvijā, atliek ielūkoties ASV tendencēs – craft alus kultūrā viņi aptuveni par desmit gadiem apsteidz mūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Darbaspēka trūkuma dēļ nākamgad prognozējamas daudz lielākas problēmas informācijas tehnoloģiju (IT) nozarē, nekā būvniecībā, šodien parlamenta Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē sacīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme.

Viņa norādīja, ka viss, kas saistīts ar iepirkumiem IT jomā, liecina, ka izpildītājiem nav kapacitātes, un reizēm nemaz nav šo izpildītāju. No tā izrietoša problēma ir strauji augošās izmaksas IT speciālistu strauji augošās darba samaksas dēļ.

Jaunzeme prognozē daudz lielākas problēmas IT sektorā 2022.gadā, kā arī būtisku cenu lēcienu.

VID ģenerāldirektore stāstīja, ka viņas ikdiena ir saistīta ar IT, jo no tā ir atkarīga efektivitāte.

"Laiks mūsu kolektīvam aiziet, lai vienotos ar izstrādātāju un viņš darītu savu darbu, bet izstrādātājs apliecina, ka viņam nav komandas, kas to varētu darīt," pauda Jaunzeme.

Šodien komisijas sēdē deputāti diskutēja par Finanšu ministrijas (FM) budžetu nākamajam gadam, kurā vairāk nekā seši miljoni eiro atvēlēti FM kapacitātes stiprināšanai. Par to sašutumu pauda deputāts Reinis Znotiņš (JKP), vaicājot, ko tieši ar šiem līdzekļiem plānots darīt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Mazākais ļaunums var izrādīties lielākais ļaunums

Romāns Meļņiks, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Mazākais ļaunums var izrādīties lielākais ļaunums, kā mēs tagad redzam. Vājas koalīcijas sastiķēšana kopā, kur visiem ir viena cerība – pārvarēt 5% barjeru, nozīmē pēc būtības pilnīgi citu interešu kopu nākotnē nekā lielākai apvienībai, kura, lai sasniegtu mērogu, integrē, balansējot, disciplinējot nišu strāvojumus".

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Lielā apvienībā svarīga arī prioritāšu izvēle – tu nevari būt tikai urbāns vai tikai reģionāls, vai tikai zaļš, vai tikai par minoritātēm domājošs, nevari būt tikai lielpilsētas politiķis vai tikai mazpilsētas politiķis – tā ir atbildība par nāciju daudz, daudz plašākā līmenī. Un es neesmu zaudējis ticību tam, ka jebkurš revolucionārs izaicinājums pretī sev jau definitīvi rada pretstāvēšanas idejas, jebkurai aktīvai rīcībai ir pretrīcība. Mēs šobrīd esam pārspīlēti grāvja vienā pusē ar populismu, bet tas ļoti īsā laikā, man liekas, stabilizēs arī otru pusi. Beidzamais brīdis ir apdomāties, beidzamais brīdis ir savākt spēkus kopā tādā veidā, lai mēs varētu noturēties uz galvenā ceļa, lai mēs varētu būt sabiedrības attīstību virzoši uz daudz labākiem, jēgpilniem rezultātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Galvenie jautājumi – kurp ejam, kur gribam nonākt

Romāns Meļņiks, 07.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja mēs skatāmies kopumā, varai pietrūkst profesionālas menedžmenta kapacitātes to uzdevumu lielumam, kas jārisina. Tas ir, kā kad mopēda kvalifikācijas braucējs apsēžas pie traktora stūres – skaidrs, ka viņš nemāk to vadīt, nesaprot tā vadības rīku jēgu.

Tā intervijā Dienas Biznesam atzīst Uldis Pīlēns, arhitekts, UPB holdinga dibinātājs un ilggadējs vadītājs.

Fragments no intervijas

Kopš gada sākumā kļuvu par Dienas Biznesa galveno redaktoru, vairākkārt centos panākt interviju ar jums, un tikai tagad, septembrī, jūs tai piekritāt. Kāpēc tāda piesardzība?

Tam ir savi iemesli. Man nav nekas pret Dienas Biznesa radošo kolektīvu. Bet mani iepriekš ļoti sarūgtināja Dienas Biznesa īpašnieku rīcība pirms pagājušajām Saeimas vēlēšanām, nodrošinot Sandrim Točam redakcionālas varas pārņemšanu un savās slejās slavinot Gobzemu, nomelnojot visus pārējos. Man liekas, ka tā bija demokrātijas profanācija. Redakcionālā neatkarība ir ļoti būtisks jautājums. Tā nedrīkst darīt. Īpašnieki nedrīkst iejaukties redakcijas profesionālajā darbā. Tas būtu, kā ja es iejauktos inženiertehniskajos aprēķinos savā kompānijā. Katram ir savas atbildības un kompetences. Šāda priekšvēlēšanu laika rīcība man lika novērsties no Dienas Biznesa un domāju, ka ne tikai man.

Komentāri

Pievienot komentāru
Reklāmraksti

Investēt svešvalodas prasmju attīstīšanā ir labākais, ko jūs varat izdarīt savas karjeras labā

Sadarbības materiāls, 23.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Svešvalodu mācīšanās ne tikai sagādā prieku un to zināšana ne tikai atvieglo komunikāciju ārzemēs atvaļinājuma laikā, bet, brīvi pārvaldot otru valodu, ir vieglāk spert pirmo soli veiksmīgas karjeras virzienā. Pašlaik darba devēji par vienu no būtiskākajām iemaņām uzskata otrās vai trešās svešvalodas zināšanas. Valodas ne tikai palīdz nodrošināt veiksmīgu sadarbību un komunikāciju ar ārvalstu klientiem un partneriem, bet arī veicina personīgo un profesionālo izaugsmi.

Prast un saprast vēl vienu valodu nozīmē iegūt daudz jaunu iespēju. Prasme komunicēt vairākās valodās ļauj labāk orientēties globālajā tirgū, apzināt un saprast starptautisko klientu, piegādātāju un partneru vēlmes un vajadzības. Iespēja komunicēt tieši, bez tulka vai tulkošanas biroja starpniecības, novērš iespējamos pārpratumus un ar informācijas apmaiņu saistītos konfliktus, kā arī ļauj būtiski ietaupīt. Tieši svešvalodas zināšanas darba devēji vērtē visaugstāk, tādēļ, ja esat jaunu karjeras iespēju meklējumos, pārliecinieties par to, ka jūsu zināšanas ir pietiekamas.

Speciālisti bieži vien saskaras ar problēmu atrast savai svešvalodu kompetences uzlabošanai pietiekami kvalitatīvus kursus vai seminārus, jo lielākā daļa tiešsaistes kursu tiek piedāvāta svešvalodā. Vēlme uzzināt vairāk un uzlabot savu profesionālo kvalifikāciju ir galvenais iemesls, kādēļ cilvēki izvēlas svešvalodu kursus. Protot svešvalodu, jūs varēsiet ne tikai efektīvāk komunicēt ar ārvalstu partneriem, bet arī, izmantojot dažādas tiešsaistes mācību platformas, iemācīties jebko – no zīmēšanas un programmēšanas pamatiem līdz pat datu analīzei. Svešvalodu zināšanas ļauj apgūt plašu iemaņu spektru, pat neizejot no mājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Satiksmes infrastruktūras risināšanā Rīgā pietrūkst saimnieka pieejas

Guntars Gūte, Diena, 09.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Manā skatījumā Rīgā šobrīd pietrūkst saimnieka pieejas, kad ar rūpību un ilgtermiņa skatījumu pievērstos satiksmes infrastruktūras risinājumiem," intervijā laikrakstam Diena saka Ceļu satiksmes drošības direkcijas Ceļu drošības audita departamenta vadītāja Beāta Dambīte.

"Ātrie risinājumi līdzinās īrnieka taktikai – no paletēm saskrūvē krēslus, ieliek spilvenus, istabā saliek telpaugus un tagad mēs te skaisti dzīvosim. Uz brīdi tas palīdz, bet brūkošo balkonu tas nesaglābs. Tādēļ ļoti pietrūkst fundamentālu risinājumu, kas argumentēti ar konkrētiem mērķiem un vērsti uz pilsētas infrastruktūras attīstību plānveidīgi un ilgtermiņā. Un tas pats ir par A. Čaka ielu – kāds īsti bija eksperimenta mērķis, tas laikam nevienam nav skaidrs..," secina B.Dambīte.

Vai liela daļa vainas dažādu satiksmes dalībnieku aizvien pieaugošajās nesaskaņās nebūtu jāuzņemas politiķiem? Man šķiet, ka politiķu pašreizējā attieksme ir bezatbildīga, ļaujot eskalēties šiem konfliktiem, tajā pašā laikā nemēģinot iet un runāt ar visiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze var būt platforma klimata neitralitātes sasniegšanai

Māris Ķirsons, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Siltumnīcu gāzu emisiju samazināšanā būtisku lomu spēlē dabasgāze un tās apgādes sistēma, kurā pēc brīža var sākt izmantot jau no atkritumiem un mēsliem iegūto biometānu, bet tālākā perspektīvā – arī ūdeņradi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta a/s Latvijas Gāze Biznesa attīstības vadītājs Olavs Ķiecis. Par šo un daudziem citiem patērētājiem svarīgiem enerģētikas jautājumiem tiks diskutēts izdevniecības Dienas Bizness, a/s Gaso, a/s Latvijas Gāze, a/s Latvenergo un a/s Augstsprieguma tīkls ikgadējā enerģētikas nozares konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu.

Kā dabasgāzi ietekmēs ES Zaļais kurss?

Eiropas Savienības dalībvalstis ir izvirzījušas ambiciozu mērķi – līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālu Eiropas Savienību. Lai arī dabasgāze tiek uzskatīta par fosilo kurināmo, tomēr tā un arī tās apgādes sistēma ir pamats, kas šobrīd ļauj samazināt siltumnīcu gāzu emisijas, tostarp CO2 izmešus, un vienlaikus tā būs būtiska platforma Eiropas Savienības iecerētajai nākotnes energoresursu zaļināšanai – sākotnēji ar biometānu un tālākā perspektīvā ar ūdeņradi. Jāņem vērā, ka dabasgāze Eiropā tiek uzskatīta kā akmeņogļu aizstājējs elektroenerģijas ražošanai, kas arī ekoloģiski ir daudz tīrāks – mazāks ekoloģiskās pēdas nospiedums. Šāds process pašlaik notiek, piemēram, Vācijā un arī Polijā, kur pakāpeniski tiek slēgtas akmeņogļu raktuves un elektrostacijas, kuras izmantoja šo kurināmo.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kooperatīvā sabiedrība "Kurland Honey" iesniegusi prasību tiesā pret Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par neatmaksāto priekšnodokli medus eksportā, informē Administratīvā rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesas pārstāvji norādīja, ka kooperatīva pieteikums saņemts 12.maijā un pašlaik tiek gaidīts paskaidrojums no atbildētāja. Tiesas sēdes datums patlaban nav noteikts.

Kooperatīva "Kurland Honey" valdes priekšsēdētājs un zemnieku saimniecības "Lielvaicēni" saimnieks Arturs Grudovskis skaidroja, ka tiesāšanās ar VID sākta, apzinoties, ka tas būs garš un dārgs process. "Neesam gatavi padoties, jo uzskatām, ka kooperatīva attīstībai šī nauda ir ļoti nepieciešama," uzsvēra kooperatīva valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka biškopības attīstībai eksporta tirgi ir ļoti nepieciešami.

Viņš arī pauda, ka, lai gan kooperatīvs turpina strādāt un jau šosezon sagatavojis medu eksportam, biedru uzticība kooperatīvu idejai VID dēļ ir samazinājusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

EXPO 2020 varam pārsteigt ar savu inovācijām labvēlīgo vidi

Kaspars Rožkalns, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras direktors, 22.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pavisam drīz, 1. oktobrī, Apvienotajos Arābu Emirātos (AAE) tiks atklāta izstāde EXPO 2020 – notikums, kam Dubaija ir gatavojusies desmit gadus.

Tas būs viens no šī gada lielākajiem notikumiem pasaulē: kaut arī Covid-19 dēļ izstāde sāksies gadu vēlāk, nekā bija plānots sākotnēji, tās rīkotāji plāno uzņemt 25 miljonus apmeklētāju.

Arī Latvija dalīsies ar pārējo pasauli inovācijās un iespējās, kādas varam sniegt tikai mēs. Investīcijas, jauni sadarbības partneri, plašākas iespējas, pateicoties digitalizācijai, un Latvija kā augsne inovatīviem, ilgtspējīgiem risinājumiem – uz Dubaiju dodamies ar lieliem mērķiem, lielām cerībām un spēcīgu pieteikumu. Un es gribētu apgalvot, ka Tuvo Austrumu tirgus, kaut arī sarežģīts un nepazīstams, nebūt nav Latvijai nepieejams.

Šis EXPO no visiem iepriekšējiem atšķirsies ar to, ka tas būs pirmais lielais klātienes pasākums uzņēmējiem kopš Covid-19 pandēmijas sākuma, līdz ar to uzņēmēju interese par šo notikumu ir milzīga. Latviju dažādos formātos pārstāvēs ap 200 dalībnieku: 120 uzņēmēju dosies uz Dubaiju, lai piedalītos pasaules izstādē klātienē, 80 to darīs neklātienē, un vēl daudz vairāk piedalīsies pastarpināti. Sešu mēnešu laikā īstenosim 13 tirdzniecības misijas, un mums būs astoņi nacionālie stendi EXPO prioritārajās nozarēs. Līdz ar to jaunu tirgu atrašana Tuvo Austrumu reģionā, kas līdz šim ir salīdzinoši maz apgūts, un vēl tālāk no vēlmes ir kļuvusi par reālu iespēju un vienu no Latvijas lielajiem mērķiem šajā pasākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien stājas spēkā jaunais Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums, kas noslēdz otro pašvaldību reformu pēc valsts neatkarības atjaunošanas.

Reforma paredz, ka līdzšinējām 119 pašvaldībām beidzas pilnvaras un tās tiek nodotas jaunajām pašvaldībām, no kurām daudzas ir izveidotas, apvienojot kādreizējos novadus. Turpmāk Latvijā būs 43 pašvaldības.

Reformas veidotāji paredzēja, ka Latvijā būs 42 pašvaldības, bet Satversmes tiesa atzina Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam par neatbilstošu Satversmei, līdz ar to pašlaik Varakļānu novada pašvaldība turpinās darbu kā patstāvīga teritoriālā vienība.

Administratīvi teritoriālā reforma paredz, ka Ādažu novads tiks apvienots ar Carnikavas novadu, veidojot jaunu Ādažu novadu.

Aizkraukles novadā tiks apvienots Aizkraukles, Kokneses, Neretas, Pļaviņu un Skrīveru novads.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmoreiz reģistrēto vieglo automobiļu vecums Latvijā gandrīz 50% gadījumu ir vismaz 11 gadi, lielākā daļa auto darbojas ar dīzeļdegvielas un benzīna dzinēju; nozares eksperti norāda, ka nākotnē lietotāji būs spiesti izvēlēties zaļākus auto.

2021. gada 2. ceturksnī Latvijā reģistrēti 4237 jauni vieglie transportlīdzekļi, no kuriem 2918 darbināmi ar benzīnu, 1066 – ar dīzeli, 149 – ar elektrību, 70 – ar benzīnu un naftas gāzi, 29 – ar elektrību un benzīnu, bet 5 – ar dabasgāzi, liecina Ceļu satiksmes un drošības direkcijas (CSDD) dati. Reģistrēti arī 927 kravas transportlīdzekļi, no kuriem būtiski lielākā daļa jeb 857 auto darbināmi ar dīzeļdegvielu.

Nozares pārstāvji un eksperti DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda, ka nākotnē ar iekšdedzes dzinēju aprīkoto auto skaits Latvijā varētu sarukt, jo Eiropas Savienības (ES) ambiciozo mērķu dēļ zaļākai būs jākļūst arī transporta nozarei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Pie elektrotīkla jāpieslēdz pēc iespējas vairāk patērētāju

Armanda Vilciņa, 22.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai investīcijas elektroenerģijas industrijā nerezultētos elektrības tarifu kāpumā, paralēli ir jānotiek enerģijas patēriņa elektrifikācijai

To intervijā DB norāda AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone.

Viņa stāsta, ka turpmākajos desmit gados Latvijas elektroenerģijas sistēmā sagaidāmas vismaz trīs miljardus eiro lielas investīcijas, tajā skaitā ap 1,5 miljardiem eiro tiks ieguldīti pārvades un sadales tīklos. G. Jēkabsone atzīmē, ka elektrifikācijas pieaugums ļautu tīkla pakalpojuma tarifus samazināt, tāpēc jāmeklē iespējas, kā pie elektrotīkla pieslēgt pēc iespējas vairāk elektroenerģijas patērētāju un elektrificēt visu, ko iespējams, tajā skaitā transporta, apkures un rūpniecības sektorus.

Fragments no intervijas

Vasarā kļuvāt par AST valdes priekšsēdētāju. Kas bija un ir jūsu prioritāro darbu sarakstā?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Rīgas Centrālā stacija ir kā transporta plūsmas artērija, ko nepieciešams attīstīt ar vislielāko rūpību, sekojot iedzīvotāju gaidām un ilgtspējīgai satiksmes attīstībai".

Tā tiešsaistes diskusijā par Rail Baltica būvniecību Rīgas Centrālajā dzelzceļa stacijā, veidojot multimodālu mobilitātes centru, teica satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

“Stacija tiks pārveidota par galvaspilsētas centrālo satiksmes mezglu ar modernu un pieejamu infrastruktūru. Rail Baltica būvniecība stacijā dod iespējas veidot jaunus maršrutus starptautiskiem, reģionāliem un piepilsētas vilcieniem, kā arī tiešo savienojumu ar lidostu “Rīga”. Stacija ietvers multimodālās satiksmes punkta priekšrocības ar ērtām mikromobilitātes iespējām, piemēram, atstāt savu velosipēdu, izīrēt skrejriteni un tamlīdzīgi, tāpat stacijas pirmajā stāvā tiks izveidota stacija autobusiem un mikroautobusiem,” sacīja satiksmes ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījumi liecina, ka Latvijā cilvēki joprojām ir iecietīgi pret kontrabandas preču iegādi un pēdējā gada laikā šī tolerance pat ir pieaugusi – turpat trešdaļa, jeb 32% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju neuzskata kontrabandas preču iegādi par nosodāmu.

Šis rādītājs pēdējos gados bija ievērojami samazinājies 2019. gadā 26%, bet pērn 28% aptaujāto neuzskatīja par nosodāmo kontrabandas preču pirkšanu. Eksperti to skaidro ar kopējo sabiedrības noskaņojumu COVID-19 pandēmijas ietekmē.

Vienlaikus arī šogad pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri nav pirkuši kontrabandas preces, – to atzīst 77% aptaujāto, salīdzinot ar 72% pērn (piemēram, 2013. gadā tikai 41% aptaujāto nebija pirkuši kontrabandu). Savukārt to iedzīvotāju skaits, kuri zina, kur var iegādāties kontrabandas preces, ir palicis nemainīgs – 36% aptaujāto tāpat kā pērn norāda, ka nepieciešamības gadījumā zinātu, kur tās nopirkt.

Nodokļu eksperti uzsver: akcizēto preču kontrabandas apjomi ir tieši saistīti ar nodokļu politiku – lai arī nodokļu politika ir efektīvs instruments akcizēto preču patēriņa regulēšanai, tomēr nosakot nodokļu likmes, ir jāņem vērā virkne faktoru – piemēram, šo preču cenas kaimiņvalstīs (ko ietekmē konkrēto valstu nodokļu politika), iedzīvotāju pirktspēja, kā arī tiesībsargājošo institūciju, kas cīnās ar kontrabandu, kapacitāte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ārkārtas situācija uz trim mēnešiem, nevakcinētajiem liegs iepirkšanos lielveikalos

LETA, 08.10.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo situāciju, mikroblogošanas vietnē "Twitter" pavēstīja satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP).

Padomē apstiprinātā vienošanās gan vēl jāakceptē valdībā. Ministru kabineta sēde paredzēta piektdien.

Personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus, nolēma Krīzes vadības padomes (KVP) sēdē.

Pēc KVP sēdes Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pauda, ka vienlaikus plānots arī saīsināt veikalu darbības laiku.

Kariņš atklāja, ka tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Fitnesa klubu tīkla īpašnieks uzņēmums SIA "My Fitness" pagājušajā gadā strādāja ar 6,083 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 15% mazāk nekā gadu iepriekš, kā arī cieta zaudējumus 551 974 eiro apmērā pretstatā peļņai gadu iepriekš, liecina "Firmas.lv" informācija.

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā apgrozījuma samazinājums skaidrots ar sporta klubu slēgšanu uz diviem mēnešiem saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Tāpat, valdībai atvieglojot ierobežojumus, saglabājās spēkā samazinātās kapacitātes kritērijs, kas būtiski ietekmēja "My Fitness" apgrozījumu.

Pēc vadības ziņojumā minētā, uzņēmums veica visus iespējamos un saprātīgos pasākumus, lai maksimāli samazinātu izdevumus, vienlaikus izvairoties no darbinieku atlaišanas, lai saglabātu komandu un darbības ilgtspēju.

"My Fitness" turpina darbību, izmantojot aizņēmumu no tās īpašniekiem un piesaistot līzingu. Pērn pamatlīdzekļos jaunajos klubos un esošā inventāra uzlabošanai ieguldīti 1,348 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārkārtējā situācijas situācijas regulējums valstī spēkā varētu stāties jau šonakt, 9.oktobrī, Ministru kabineta sēdē pauda Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovskis.

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) sēdes laikā pauda, ka fakts, ka regulējums stāsies spēkā teju nekavējoties, ir pareizais lēmums. Iepriekš bijis paredzēts, ka noteikumi stātos spēkā pirmdien.

Izsludināt ārkārtējo situāciju uz trim mēnešiem iepriekš ministri un eksperti nolēma Krīzes vadības padomē (KVP).

Ārkārtas situācija uz trim mēnešiem, nevakcinētajiem liegs iepirkšanos lielveikalos 

Krīzes vadības padome (KVP) naktī uz piektdienu pieņēmusi lēmumu valstī izsludināt ārkārtējo...

Paredzēts personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus. Tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Citskovskis piektdien valdības sēdē informēja, ka tirdzniecības vietas, kuras varēs apmeklēt arī personas bez Covid-19 sertifikāta, ir pārtikas veikali, aptiekas, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali, telekomunikāciju veikali un degvielas uzpildes stacijas. Šajās vietās uz vienu apmeklētāju būs jānodrošina 25 kvadrātmetru platība.

Savukārt, strādājot drošajā režīmā, uz vienu apmeklētāju būs jānodrošina 15 kvadrātmetri.

Tāpat Citskovskis atklāja, ka brīvdienās un svētku dienās tirdzniecības centros varēs strādāt tikai pārtikas veikali, aptiekas, optikas, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali un telekomunikāciju veikali. Tāpat būs pieejami tādi pakalpojumu sniedzēji kā kurpnieks un ķīmiskās tīrītavas.

Vienlaikus turpmāk visus, kam tas iespējams - gan publiskajā, gan privātajā sektorā -, aicinās strādāt attālināti.

Tāpat zināmi ierobežojumi gaidāmi arī izglītības jomā. Lai gan arī pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas skolēni turpinās mācīties klātiene, lietojot sejas aizsargmaskas, tiks būtiski samazināts interešu izglītības nodarbību apjoms. Skolotājiem un skolēniem, neatkarīgi no izglītības pakāpes, visās telpās būs jālieto sejas aizsargmaskas. Skolēnu testēšana notiks vismaz reizi nedēļā. Ārkārtējās situācijas laikā netiks organizētas nodarbības ārpus skolas, piemēram, ekskursijas, muzeju apmeklējumi.

Ierobežojumi gaidāmi arī kultūras un izklaides sfērā - ārkārtējās situācijas laikā kultūras pasākumi drīkstēs norisināties ar mazāku skaitu apmeklētāju. Saskaņā arī KVP vienošanos kultūras pasākumi drīkstēs noritēt "zaļajā" režīmā ar obligātu masku lietošanu un ierobežotu apmeklētāju skaitu jeb 60% no kapacitātes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī ārkārtējo situāciju uz trim mēnešiem izsludinās no pirmdienas, 11.oktobra, tādējādi spēkā stājoties vairākiem Covid-19 izplatības novēršanai paredzētiem ierobežojumiem, piektdien nolēma Ministru kabinets.

Valdības ārkārtas sēdes sākumā Valsts kancelejas direktors Jānis Citskovkis pauda, ka ārkārtējā situācija varētu stāties spēkā jau sestdien, 9.oktobrī. Taču valdība spēkā stāšanās datumu pārcēla, dodot sabiedrībai ilgāku laiku iepazīties ar jauno regulējumu.

Paredzēts, ka personām, kas nav vakcinētas pret Covid-19 vai nav to pārslimojušas, turpmāk būs atļauta iepirkšanās tikai pirmās nepieciešamības veikalos, tādējādi liedzot iespēju apmeklēt, piemēram, lielveikalus. Tāpat nolemts ierobežot arī vakcinētas personas - piemēram, pasākumos "zaļajā" jeb drošajā zonā tiks noteiktas papildu epidemioloģiskās drošības prasības, proti, jāvalkā maskas, jāievēro distance, tāpat paredzēts ieviest arī konkrētus dalībnieku ierobežojumus noteiktos pasākumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) Covid-19 seku mazināšanai Latvijā piešķirs 183 miljonus eiro, aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecībā Latvijā.

Eiropas Komisija Vācijai, Francijai un Latvijai kopumā piešķirs 311 miljonus eiro, mainot četras Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) darbības programmas "REACT-EU" ietvaros. Šie darbības programmu grozījumi palīdzēs konkrētajām dalībvalstīm un reģioniem pārvarēt koronavīrusa pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un veicināt taisnīgu zaļo un digitālo atveseļošanu.

No minētās summas Latvijā 183 miljoni eiro papildu resursu galvenokārt tiks ieguldīti daudzdzīvokļu ēku renovācijā, lai palielinātu to energoefektivitāti, veselības aprūpes sistēmas kapacitātes palielināšanai un mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam.

Vācijā Šlēsvigā-Holšteinā 35 miljoni eiro tiks ieguldīti veselības nozares stiprināšanā, paplašinot digitalizāciju, stiprinot jaunuzņēmumu un inovācijas ekosistēmas, paātrinot digitālo pārveidi zinātnē un ekonomikā un tūrisma nozares atlabšanā. Zāras reģionā papildu resursi 24,1 miljona eiro apmērā atbalstīs reģiona atveseļošanu, piemēram, ieguldot pētniecības projektos un universitātēs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdība otrdien atbalstīja likumprojektu Par valsts budžetu 2022.gadam, kurā nākamā gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 10,6 miljardu eiro apmērā, savukārt izdevumi - 12,4 miljardu eiro apmērā.

2022.gada valsts budžetā nozīmīgs finansējums paredzēts ārstniecības personu, pedagogu un iekšlietu nozarē strādājošo darba samaksas pieaugumam. Tāpat paredzēti nozīmīgi papildu līdzekļi ar valsts drošību saistītiem pasākumiem, pieņemto lēmumu un saistību izpildei, kā arī citiem nozīmīgiem prioritārajiem pasākumiem.

Viena no valdības galvenajām prioritātēm nodokļu jomā ir darbaspēka nodokļu sloga mazināšana. Lai turpinātu mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu ienākumu saņēmējiem un uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju Baltijas valstu starpā, ir nepieciešams turpināt paaugstināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamo minimumu, vienlaikus paaugstinot neapliekamo minimumu arī pensionāriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau pagājušonedēļ tika gaidīts lēmums par to, ko OPEC+ veidojums (Jēlnaftas Eksportētājvalstu organizācija un vairākas valstis, kas formāli nav šī karteļa sastāvā) nolems saistībā ar savu melnā zelta ieguvi.

Līdz ar straujo ekonomikas uzrāvienu pēc pandēmijas šoka spēji audzis pieprasījums pēc naftas. Rezultātā kopš krīzes zemākajiem punktiem tās cena daudzkāršojusies. Tas savukārt teorētiski šī resursa ieguvējiem ļauj domāt par aizturēto barelu atgriešanu tirgū, lai palielinātu savus ieņēmumus un neizraisītu kādas ievērojamākas naftas tirgus nesabalansētības.

Kopumā gan notiekošais liecina, ka realitātē lēmumi par naftas barelu laišanu tirgū ir krietni sarežģītāki. OPEC+ nespējot pieņemt kādu konkrētu lēmumu, tiek apspriesta šī veidojuma krīze un pat pajukšana.

Domstarpības starp sabiedrotajiem

Pieejamā informācija liecina, ka, spriežot par naftas politiku, ievērojamas domstarpības plaukušas starp OPEC līderi Saūda Arābiju un ilggadējo tās sabiedroto – Apvienotajiem Arābu Emirātiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums SIA "Karavela" pagājušajā gadā strādāja ar 66,347 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 28,4% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 45,1% un bija 7,367 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Kompānijas gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka "Karavela" pagājušajā gadā pārsniedza plānotos apgrozījuma un peļņas rādītājus.

Pēc vadības ziņojumā skaidrotā, uzņēmums minētos finanšu rezultātus sasniedzis, pateicoties iepriekš veiktajām investīcijām produktu portfeļa diversifikācijā un ražošanas kapacitātes palielināšanā, kā arī saistībā ar pieprasījuma pieaugumu pēc produkcijas eksporta tirgos Covid-19 pandēmijas dēļ.

2020.gadā eksports veidoja 88% no "Karavela" kopējiem ieņēmumiem, tostarp Eiropas Savienības (ES) valstīs kompānija guva ieņēmumus 47,3 miljonu eiro apmērā jeb 71%, kamēr pārējos eksporta tirgos kompānija guva ieņēmumus 11,3 miljonu eiro apmērā jeb 17% no kopējā apgrozījuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai arī kopumā finanšu uzskaite valstī ir sakārtojusies, pozitīvu atzinumu joprojām neļauj sniegt atsevišķi nesakārtoti jautājumi, uz kuriem Valsts kontrole norāda gadu no gada, secināts Valsts kontroles noslēgtajā revīzijā par valsts saimnieciskā gada pārskatu.

Valsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo revīziju par valsts saimnieciskā gada pārskatu un, līdzīgi kā iepriekšējos gados, sniegusi atzinumu ar iebildi.

Valsts saimnieciskā gada pārskats sniedz informāciju par valsts darbības rezultātiem un finansiālo stāvokli, to sagatavo Finanšu ministrija. Saimnieciskā gada pārskatā apvienoti 13 ministriju un 13 centrālo valsts iestāžu, Saeimas un Valsts kontroles gada pārskati, 119 pašvaldību pārskati un valsts budžeta finanšu uzskaites pārskati. Valsts kontroles veiktās revīzijas mērķis ir sniegt atzinumu Latvijas iedzīvotājiem, Saeimai un valdībai, kā arī ārvalstu investoriem un reitingu aģentūrām par to, vai šajā pārskatā norādītā informācija ir pareiza un ticama.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

SVF apstiprina vēsturiski lielāko aizdevumu izsniegšanas kapacitātes palielināšanu

LETA--AP, 03.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Pilnvaroto padome pirmdien apstiprināja institūcijas aizdevumu izsniegšanas kapacitātes palielināšanu par 650 miljardiem dolāru (546,8 miljardiem eiro), lai atbalstītu neaizsargāto valstu cīņu ar koronavīrusa pandēmiju un tās izraisīto ekonomisko lejupslīdi.

SVF norāda, ka tās Pilnvaroto padome apstiprinājusi speciālo aizņēmuma tiesību (SDR) paplašināšanu, un šis palielinājums ir lielākais institūcijas vēsturē.

"Šis ir vēsturisks lēmums... un stimuls globālajai ekonomikai šīs bezprecedenta krīzes laikā," pavēstīja SVF izpilddirektore Kristalina Georgijeva. "Tas jo sevišķi palīdzēs mūsu neaizsargātākajām valstīm, kas cīnās ar Covid-19 krīzes negatīvo ietekmi."

SDR sadale tiks īstenota no 23.augusta. Fonds skaidro, ka jaunie finanšu līdzekļi tiks piešķirti SVF dalībvalstīm atbilstoši to esošajām kvotām. Aptuveni 275 miljardi dolāru nonāks pasaules nabadzīgākajām valstīm.

SVF vienlaikus arī aplūko iespējas, kā turīgākas valstis var brīvprātīgi novirzīt SDR nabadzīgākām valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) iepirkumā Kinoloģijas centra izveidei Rēzeknē, Maskava ielā 30 starp 6 pretendentiem par saimnieciski izdevīgāko atzīts SIA "Eltex" piedāvājums, ar kuru noslēgts līgums par 282 051,54 eiro un drīzumā tiks uzsākti būvdarbi.

Topošais komplekss nodrošinās kinologiem atbilstošus darba apstākļus, un tajā notiks muitas darba suņu apmācība, kas veicinās drošību un kontrabandas apkarošanu, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Darbu gaitā notiks vecās noliktavas ēkas un garāžu pārbūve saskaņā ar VNĪ 2020. gada rudenī izstrādāto būvprojektu. Pārbūves darbi paredz specifiskajām prasībām atbilstošu kinologu un darba suņu apmācību telpu un saimniecības telpu izbūvi, kā arī drošu un dzīvnieku labturības prasībām piemērotu darba suņu uzturēšanas voljēru izveidi.

"Latvijas un Eiropas Savienības drošībai nozīmīgu objektu uzturēšana un robežu attīstīšana ir viens no VNĪ darbības virzieniem. Centra izveide padarīs mūsdienīgākus apstākļus gan darbiniekiem, gan darba suņiem un veicinās kontroles pasākumu efektivitāti robežpunktos, tādejādi sekmējot valsts drošību," norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmais Covid-19 vilnis bija liels pārsteigums visiem, tomēr katrs nākamais vilnis ekonomikai nodara arvien mazāku skādi, izriet no Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes sacītā Parlamentārās izmeklēšanas komisijā par valdības rīcību Covid-19 pandēmijas pārvarēšanā.

Viņš stāstīja, ka Covid-19 krīze būtiski atšķīrās no visām citām krīzēm, ko Latvija jebkad ir piedzīvojusi. Pēc viņa paustā, pandēmijas viļņveidīgā ietekme ir radījusi ekonomikā tādus kā "amerikāņu kalniņus", jo krīzes radītais sākotnējais ekonomikas kritums bijis ļoti straujš.

Konfidences rādītāji, kas raksturo vispārējo konjunktūras situāciju tautsaimniecībā, esot būtiski nokritušies, un sekojot saslimstības un ierobežojumu gaitai, ekonomikas attīstība bijusi viļņveidīga.

"Ekonomika svārstās, bet fundamentālas problēmas ekonomikā nav," secinājis eksperts. Viņaprāt, tas nozīmē, ka jāpalīdz ekonomikai pārdzīvot krasās svārstības, neradot paliekošas negatīvas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru