Jaunākais izdevums

2022. gada augustā, salīdzinot ar 2021. gada augustu, vidējais ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 35,0 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis palielinājās par 61,6 %, eksportētajai produkcijai – par 13,2 %. Eksportam uz eirozonas valstīm cenas pieauga par 16,8 %, eksportam uz ārpus eirozonas valstīm – par 10,2 %.

Ražotāju cenu līmeni visvairāk ietekmēja cenu pieaugums elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā; pārtikas produktu ražošanā; koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā; nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā; gatavo metālizstrādājumu ražošanā (izņemot mašīnas un iekārtas), kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā.

2022. gada augustā, salīdzinot ar jūliju, ražotāju cenu līmenis Latvijas rūpniecībā palielinājās par 4,1 %. Vietējā tirgū realizētajai produkcijai cenu līmenis pieauga par 8,6 %, savukārt eksportētajai produkcijai samazinājās par 0,5 %. Eksportam uz eirozonas valstīm ražotāju cenu līmenis palielinājās par 0,7 %, bet eksportam uz ārpus eirozonas valstīm samazinājās par 1,6 %.

Paaugstinoša ietekme bija cenu pieaugumam elektroenerģijā, gāzes apgādē, siltumapgādē un gaisa kondicionēšanā; atsevišķu pārtikas produktu ražošanā, kā arī ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā. Pazeminoša ietekme bija cenu kritumam koksnes, koka un korķa izstrādājumu (izņemot mēbeles) ražošanā.

Informācija par ražotāju cenu pārmaiņām rūpniecībā 2022. gada septembrī tiks publicēta 21. oktobrī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paļauties tikai uz vienu sašķidrinātās dabasgāzes termināli ir tehniski riskanti, tāpēc mums steidzami jādomā par otra reģionālā termināļa būvniecību, atzīmē Joahims Hokerts, AS Gaso valdes loceklis.

(LNG) termināļa un Inčukalna pazemes gāzes krātuves jaudas ir pietiekamas, lai pilnībā apgādātu visas trīs Baltijas valstis, taču nedrīkst aizmirst, ka mums pieejama tikai daļa no tām, tāpēc vēl viens terminālis reģionam ir vitāli nepieciešams, uzsver J. Hokerts. Viņš norāda, ka ilgtermiņā liela loma Baltijas valstu enerģētiskās drošības stiprināšanā būs arī atjaunojamajiem energoresursiem, taču tie, visticamāk, mums nepalīdzēs izdzīvot nākamo apkures sezonu. Jaunu ražošanas jaudu uzstādīšanai vajadzīgs ilgāks laiks, tāpēc šajā ziemā būs jāmeklē citi risinājumi, spriež J. Hokerts.

Visa pasaule šobrīd saskaras ar būtisku energoresursu cenu kāpumu. Kādas ir jūsu prognozes – vai arī ilgtermiņā cenu līmenis saglabāsies tik augsts?

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

EK rosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos ir vērtējama pozitīvi, bet piesardzīgi

LETA, 16.09.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisijas (EK) ierosinātā ārkārtas intervence Eiropas enerģijas tirgos, lai risinātu dramatisko cenu kāpumu, ir atbalstāma, taču vērtējama piesardzīgi, norādīja banku analītiķi.

Bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš pauda, ka tuvākie seši mēneši gan Latvijā, gan Eiropā būs ļoti izaicinoši un ir svarīgi mazināt energoresursu cenu straujā kāpuma negatīvās sekas ekonomikā. Tomēr variantu nav daudz.

Kā norādīja Āboliņš, daļu finanšu sloga uz sevi var paņemt budžets, taču augstas inflācijas un augošu procentu likmju apstākļos budžeta iespējas ir mazākas nekā, piemēram, Covid-19 pandēmijā.

Viņaprāt, otra iespēja ir skatīties uz administratīviem un likumdošanas instrumentiem, jo ir skaidrs, ka enerģijas tirgus deficīta un konkurences trūkuma apstākļos šobrīd nesniedz optimālu rezultātu. Āboliņš gan uzsvēra, ka straujas izmaiņas tirgus mehānismā var izraisīt arī negatīvas un nevēlamas sekas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Attīstot Baltijas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas un meklējot jaunus risinājumus elektroenerģijas izmaksu kāpuma mazināšanai, energouzņēmums Enefit sācis pilotprojektu Latvijas mājsaimniecībām, piedāvājot tiešā veidā iegādāties elektrību no vietējiem vēja parkiem.

Tādējādi tiek veicināta atteikšanās no energoresursu importa, jo vēja enerģijas spēkstacijas jau šobrīd uzrāda būtiski zemākas ražošanas izmaksas, kas ļauj piedāvāt par aptuveni 30% zemāku fiksēto elektrības cenu nekā aktuālie piedāvājumi Latvijas tirgū.

Pilotprojekts paredz jaunas iespējas lietotāju un ražotāju sadarbībai ar abpusēju ieguvumu.

Mājsaimniecībām tiek piedāvāta iespēja slēgt līgumu ar vēja enerģijas ražotājiem un vienoties par ilgtermiņā fiksētu un izdevīgāku elektroenerģijas cenu, kamēr ražotājs iegūst patēriņa garantijas un iespēju stabili plānot savu attīstību.

Pašlaik vienošanās ar Baltijas vēja parku attīstītājiem paredz fiksētu cenu sešu gadu periodam, garantējot vienas kilovatstundas cenu 0,164 eiro. Salīdzinājumam – šī brīža vidējā elektroenerģijas cena fiksētas cenas līgumiem Latvijā svārstās ap 0,23 eiro par kilovatstundu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

"Nabadzīgajā" Luksemburgā PVN pārtikai – 3%, "turīgajā" Latvijā – 21%

Māris Ķirsons, 06.04.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, jo īpaši turīgākās, pārtikai piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi. Tikai četras valstis, tostarp Latvija, to nedara!

Lauksaimnieki ceļ trauksmi – resursu sadārdzinājuma dēļ pieaug ražošanas izmaksas, kā rezultātā vietējā pārtika kļūst un arī kļūs arvien dārgāka. Lauksaimnieki vienbalsīgi un uzstājīgi pieprasa valdībai pazemināt PVN likmi visai pārtikai – no 21% līdz 5%.

Konferences PVN samazinājums pārtikai kā sabiedrību iesaistošs faktors Eiropas Zaļā kursa mērķu sasniegšanai rezolūcijā lauksaimnieki norāda, ka Krievijas iebrukums Ukrainā ir radījis milzīgu ietekmi uz globālo ekonomiku. Savukārt pasaules vadošās institūcijas jau izteikušas nopietnas bažas par tuvākā gada laikā iespējamo pārtikas trūkumu daudzās valstīs un pat iespējamo badu atsevišķos reģionos.

Komentāri

Pievienot komentāru