Mazumtirdzniecība

Ierobežojumu mīkstināšana aprīlī ievērojami uzlabo mazumtirdzniecības rādītājus

Db.lv, 28.05.2021

Jaunākais izdevums

Publicētie Centrālās statistikas pārvaldes dati uzrāda strauju mazumtirdzniecības apgrozījuma pieaugumu šā gada aprīlī, apjomiem (salīdzināmajās cenās) palielinoties par 15,6% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu, informē Finanšu ministrija.

Tik straujš pieaugums jau tika gaidīts, un to ietekmēja gan pagājušā gada zemā bāze, ieviešot stingrus ierobežojumus pandēmijas mazināšanai, gan tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar šā gada 7. aprīli.

Visstraujākais pieaugums šā gada aprīlī salīdzinājumā ar pērna attiecīgo periodu ir nepārtikas preču tirdzniecībā (bez degvielas), apjomiem pieaugot par 25,9%, ko labvēlīgi ietekmēja tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšana ar aprīļa sākumu, ļaujot atsākt darbību veikaliem ārpus lielajiem tirdzniecības centriem, ievērojot epidemioloģiskos drošības pasākumus. Strauji pieauga informācijas un komunikāciju tehnoloģiju iekārtu (par 57,1%), mājsaimniecības elektroierīču (par 24,4%), metālizstrādājumu, būvmateriālu un santehnikas (par 12,4%), kultūras un atpūtai paredzēto preču (par 26,3%) pārdošanas apjomi. Tirdzniecības ierobežojumu mīkstināšanas iespaidā kāpuši apjomi apģērbu un apavu un stendu/tirgu mazumtirdzniecībā, attiecīgi par 45,9% un 44,8%.

Pārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi šā gada aprīlī auguši par 6,9% salīdzinājumā ar pērnā gada attiecīgo periodu. Savukārt autodegvielas tirdzniecības apjomi aprīlī pieauga par 10,5% salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn, degvielas cenām atgriežoties pirmskrīzes līmenī. Degvielas cenu kāpums šā gada aprīlī sasniedza 25% palielinājumu attiecībā pret pērnā gada aprīli, kad Covid-19 pandēmijas ietekmē Brent markas jēlnaftas cena samazinājās līdz 18,38 ASV dolāriem par barelu, tādejādi sasniedzot zemāko līmeni pēdējo divdesmit gadu laikā.

Šī gada četros mēnešos mazumtirdzniecības kopējie apjomi uzrādījuši nelielu pieaugumu 0,2% apmērā pret pērnā gada attiecīgo periodu. Jāņem vērā, ka pērnā gada pirmie četri mēneši iekļāva Covid-19 pandēmijas sākumu, savukārt šā gada pirmie četri mēneši atspoguļo ierobežojumu mīkstināšanu un pērnā gada zemās bāzes ietekmi. Pārtikas mazumtirdzniecības apjomi šajā periodā uzrādīja 2,2% pieaugumu, degvielas mazumtirdzniecības apjomi palielinājās par 8,7%, bet nepārtikas preču mazumtirdzniecības apjomi (atskaitot degvielu) samazinājās par 4,8%.

Eiropas Komisijas apkopotie uzņēmēju un patērētāju ekonomiskās konfidences dati šā gada aprīļa mēnesī liecina par strauju noskaņojuma uzlabošanos nozarē. Mazumtirgotāju konfidences rādītājs gandrīz sasniedzis pērnā gada augusta – oktobra līmeni, kad tika pārvarēta Covid-19 pirmā viļņa radītā negatīvā ietekme uz mazumtirdzniecību, taču pirmspandēmijas noskaņojuma līmenis vēl netika sasniegts. Tajā pašā laikā patērētāju vērtējums par savas mājsaimniecības finansiālo stāvokli šā gada februārī – aprīlī uzrāda augstākos rezultātus novērojumu vēsturē. Arī iedzīvotāju prognozes par savu finansiālo situāciju jau sasniedza pirmskrīzes līmeni. Pieaugumu uzrāda arī patērētāju konfidences līmeņi par lielāku pirkumu veikšanu, kā arī mājokļu remontu īstenošanu turpmākajos mēnešos, ko savukārt nosaka tirdzniecības ierobežojumu atvieglojumi.

Salīdzinot Baltijas valstu mazumtirdzniecības apjomus, Latvijā šā gada pirmajā ceturksnī, situācija ir būtiski sliktāka kā Lietuvā un Igaunijā, kā liecina Eurostat dati. Latvijā mazumtirdzniecības apgrozījums gada pirmajā ceturksnī pēc kalendāri izlīdzinātiem datiem uzrāda 4,7% kritumu pret pērnā gada pirmo ceturksni, turpretī Lietuvā un Igaunijā vērojami pieauguma tempi, attiecīgi par 4,9% un 5,0%. Latvijas mazumtirdzniecību ietekmēja stingrie ierobežojumi, kad tika atļauts iegādāties tikai noteiktu preču klāstu. Situācija Lietuvā būtiski uzlabojās marta mēnesī, kas būtiski ietekmēja arī ceturkšņa datus. Igaunijas mazumtirdzniecībā situācija bijusi stabilāka kā Lietuvā un Latvijā, dēļ salīdzinoši nelielajiem tirdzniecības ierobežojumiem. Šā gada aprīlī Lietuvā un Igaunijā mazumtirdzniecības apjomi pieauga attiecīgi par 35,7% un 23%.

Sagaidāms, ka arī turpmākajos mēnešos mazumtirdzniecībā saglabāsies pieaugums, ko labvēlīgi ietekmēs gan ierobežojumu pakāpeniska atcelšana, gan arī ievērojamais pieaugums iedzīvotāju uzkrājumos, norāda Finanšu ministrija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji 2021.gada februārī uzlabojušies pakalpojumu sektorā, nedaudz samazinājušies būvniecībā un rūpniecībā, bet būtisks kritums bijis mazumtirdzniecībā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veikto konjunktūras apsekojumu dati.

Uzņēmējdarbības konfidences rādītāji raksturo vispārējo situāciju nozarē un tiek iegūti, veicot rūpniecības, būvniecības, mazumtirdzniecības un pakalpojumu nozaru konjunktūras apsekojumus. Ja rādītājs ir virs nulles, ir pozitīva uzņēmējdarbības vide, ja zem nulles - negatīvs uzņēmēju noskaņojums.

Pēc sezonāli izlīdzinātiem datiem februārī konfidences rādītājs mazumtirdzniecībā bija -19,4 un, salīdzinot ar janvāri, samazinājies par 3,6 procentpunktiem. Konfidences rādītājs samazinājies gan pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, bet pieaudzis degvielas mazumtirdzniecībā. Uzņēmumu noskaņojums pasliktinājies arī automobiļu pārdošanā, bet uzlabojies auto detaļu un piederumu tirdzniecībā, automobiļu apkopē un remontā. Viszemākais rādītājs (-37,7) ir nepārtikas preču mazumtirdzniecībā, un jau otro mēnesi pēc kārtas tas ir zem 2020.gada zemākās vērtības aprīlī (-30,4), pārsniedzot arī 2008.-2009.gada ekonomiskās krīzes laika zemāko vērtību (-36,3).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Būtiski pieaug cenas samazinātā riska cigarešu alternatīvām

Māris Sproga, Bezdūmu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, 22.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītā gada nogalē Saeima pieņēma grozījumus Akcīzes likumā, ar kuriem pavisam nedaudz tika paaugstināts akcīzes nodoklis cigaretēm, bet ļoti būtiski tika kāpināts nodoklis dažādām mazāk kaitīgām bezdūmu alternatīvām.

Ja tradicionālajām cigaretēm cenas nav mainījušās un jaunā nodokļa likme stāsies spēkā tikai no šā gada 1.marta, kad sagaidāms, ka cigarešu paciņas cena varētu pieaugt vidēji par 10-15 centiem, tad mazāk kaitīgajiem bezdūmu produktiem ir vērojams būtisks cenas kāpums - atkarībā no katra produkta veida un cenas pieaugums mazumtirdzniecībā ir no 0,4 līdz pat 3 un vairāk eiro.

Tā piemēram, paciņas karsējamās tabakas HEETS mazumtirdzniecības cena pieaug par 40 centiem un tirdzniecības vietās tās tagad ir nopērkamas par 4 eiro. Atsevišķās tirdzniecības vietās līdz janvāra beigām, kamēr tiek izpārdoti noliktavas krājumi, tas var būt pieejamas par līdzšinējo cenu 3,60 eiro, bet no 1.februāra visās tirdzniecības vietās maksās 4 eiro. Akcīze karsējamajai tabakai Latvijā tika paaugstināta par 113%, kas ir straujākais kāpums starp visām Eiropas Savienības valstīm. Salīdzinājumam Lietuvā karsējamajai tabakai gada beigās netika piemērots šāds straujš akcīzes nodokļa kāpums, līdz ar ko viens iepakojums kaimiņvalstī tagad maksā 3,70 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Virši: Degvielas patēriņš ir atgriezies tuvu pirms pandēmijas līmenim

LETA, 30.03.2021

Degvielas tirdzniecības tīkla "Virši" īpašnieka AS "Virši-A" izpilddirektors Jānis Vība.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Degvielas patēriņš Latvijā pašlaik ir atgriezies tuvu tam, kāds tas bija pirms Covid-19 pandēmijas, savukārt šajā gadā kopumā varētu būt neliels pieaugums salīdzinājumā ar 2020.gadu, pauda degvielas tirdzniecības tīkla "Virši" īpašnieka AS "Virši-A" izpilddirektors Jānis Vība.

Viņš minēja, ka tostarp biznesa jeb komercpārvadājumu segmentā degvielas patēriņš īpaši nekritās arī pandēmijas pirmajā vilnī jeb pagājušā gada pavasarī, savukārt privātpersonu segmentā kritums bija daudz vairāk pamanāms.

"Pirmajā vilnī, it īpaši aprīlī un maijā, tirgus ļoti būtiski samazinājās - mazumtirdzniecībā vairāk nekā par 10%. Protams, tas rezultējās vēl asākā cīņā starp tirgus dalībniekiem par klientiem. Līdz ar to peļņas maržas degvielas tirgū gāja uz leju, un tas savukārt negatīvi ietekmē rentabilitāti kopumā visā tirgū," teica Vība.

Tāpat viņš sacīja, ka no jūlija pandēmijas ietekme kļuva jūtami mazāka, un tirgus sāka atgūties. "Virši" degvielas uzpildes stacijās šajā laikā tirdzniecības apmēri pat pieauga, salīdzinot ar 2019.gada rādītājiem attiecīgajā periodā. Taču oktobrī-novembrī sākās otrais pandēmijas vilnis, un tirgū atkal bija novērojams degvielas realizācijas kritums, kas gan vairs nebija tik izteikts kā pirmajā vilnī pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) atļāvusi SIA "Petrol Property" un AS "VIADA Baltija" iegūt izšķirošu ietekmi pār SIA "Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra" degvielas uzpildes stacijām.

KP nekonstatēja būtisku kaitējumu konkurencei, tāpēc lēma par darījuma atļaušanu.

SIA "Petrol Property" un SIA "Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra" pamatdarbība pārklājas sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanā un pārvaldīšanā. Savukārt AS "VIADA Baltija" pamatdarbība ir degvielas mazumtirdzniecība degvielas uzpildes stacijās, automobiļu rezerves daļu un piederumu mazumtirdzniecība, pārējā mazumtirdzniecība nespecializētajos veikalos, kā arī sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšana un pārvaldīšana.

Plānotā darījuma ietvaros SIA "Petrol Property" iegūs izšķirošu ietekmi pār SIA "Latvijas nacionālā nekustamo īpašumu aģentūra" aktīviem, kuri šobrīd ir SIA "Latvijas nacionālā naftas kompānija" lietošanā, kura Latvijas degvielas mazumtirdzniecības tirgū darbojas ar preču zīmi "DINAZ". Darījuma rezultātā SIA "Petrol Property" iegūtos aktīvus jeb degvielas uzpildes stacijas nodos lietošanā AS "VIADA Baltija".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati par mazumtirdzniecības apgrozījumu rāda, ka 2020.gada decembrī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada, mazumtirdzniecības apjomi Latvijā saruka par 4,4%, informē Finanšu ministrija.

Šo kritumu tiešā veidā noteica ar Covid-19 slimības izplatības kontroli ieviestie pasākumi, kas ierobežoja tirdzniecības centru darbību brīvdienās un svētku dienās, savukārt, sākot ar 21.decembri, iedzīvotāji klātienē varēja iegādāties vien ierobežotu preču klāstu. Tādējādi gada nogalē, kad tradicionāli, tuvojoties gadumijas svētkiem, iedzīvotāju iepirkšanās aktivitāte ir visaugstākā, pērn tā tika būtiski ierobežota ieviesto drošības pasākumu dēļ.

Ņemot vērā, ka tirdzniecības ierobežojumi skāra tikai nepārtikas preču tirdzniecību, kopējo mazumtirdzniecības apjomu sarukumu noteica tieši šo preču pārdošanas apjomu kritums. Tādējādi decembrī nepārtikas preču mazumtirdzniecība, atskaitot auto degvielas mazumtirdzniecību, bija par 13,1% zemāka nekā pirms gada. Tomēr šis kritums nebija tik straujš kā 2020.gada aprīlī, kad nepārtikas preču mazumtirdzniecība saruka par 14,9%, ko visbūtiskāk noteica iedzīvotāju piesardzība un bailes no saskarsmes ar Covid-19 infekciju, jo ierobežojumi tirdzniecības vietu darbībai toreiz nebija tik stingri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Lidl nokomplektējis darbinieku komandas visiem topošajiem veikaliem

Zane Atlāce-Bistere, 02.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iedzīvotāju interese par darba iespējām mazumtirdzniecības tīklā "Lidl" ne tikai reģionos, bet arī Rīgā bijusi ļoti liela, un uzņēmums ir veiksmīgi nokomplektējis darbinieku komandas visiem topošajiem veikaliem un loģistikas centram, Db.lv pastāstīja “Lidl Latvija” Personāla departamenta vadītāja Anželika Razgale.

"Tā ir arī laba ziņa vairāk nekā tūkstotim cilvēku visā Latvijā, kas šajā sarežģītajā laikā ir ieguvuši stabilu un labi apmaksātu darbu,"viņa piebilst. A.Razgale norāda, ka atalgojums ir ļoti būtiska darbinieku apmierinātības un lojalitātes komponente, tādēļ "Lidl" darbiniekiem piedāvājot augstākas algas nekā vidēji nozarē un virkni bonusu, piemēram, veselības apdrošināšanu visiem darbiniekiem uzreiz pēc trīs mēnešu pārbaudes laika beigām.

Vidējās darba samaksas gada pieaugums – 5,9 % 

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, vidējā mēneša...

Db.lv iepriekš rakstīja, ka, piemēram, 2018.gada septembrī vidējā alga "Lidl" bijusi 740 eiro.

Ziepniekkalnā top jauns tirdzniecības centrs, nomnieku vidū arī Lidl 

Nekustamo īpašumu attīstītājs VPH Latvia uzsācis jauna tirdzniecības centra izveidi Ziepniekkalnā...

"No kandidātiem neprasām iepriekšēju darba pieredzi mazumtirdzniecībā vai loģistikas centrā. Uzņēmums nodrošina apmaksātas profesionālas apmācības visiem jaunajiem darbiniekiem. Tāpēc esam ļoti pievilcīgi dažādu profesiju pārstāvjiem," teic A.Razgale.

"Pie mums mazumtirdzniecībā atalgojums balstās uz stundu likmēm. “Lidl” apmaksāta tiek katra nostrādātā minūte. Stundu likmes ir dažādas, atkarībā no konkrētās vakances un līguma detaļām. Rudenī izsludinātajās vakancēs mēs piedāvājām pilnu darba laika nedēļu un saīsināto, 30 stundu nedēļu. Ar atlasītajiem kandidātiem tiek noslēgti darba līgumi un viņiem sākas pilnībā apmaksāts apmācību laiks," papildina “Lidl Latvija” sabiedrisko attiecību speciālists Ingars Rudzītis.

Ekspluatācijā nodod Lidl loģistikas centra ēku Dreiliņos 

"Lidl Latvija" un būvfirma "Merks" noslēguši būvniecības darbus "Lidl" loģistikas centrā Rīgā,...

Konkrētu “Lild” veikalu atklāšanas datumu pašlaik vēl ir pāragri minēt, piebilst I. Rudzītis. Uz šodienu "Lidl" ienākšanai Latvijā ir uzceltas jau vairāk nekā 10 veikalu ēkas - sešas no tām Rīgā, bet pārējās atrodas Liepājā, Tukumā, Jelgavā, Jēkabpilī, Rēzeknē, Valmierā.

Ekspluatācijā nodotas desmit Lidl veikalu ēkas 

Šobrīd ekspluatācijā nodotas desmit "Lidl" veikalu ēkas, informēja mazumtirgotāja "Lidl Latvija"...

"Lidl" ir pārstāvēts 32 pasaules valstīs. Baltijas valstīs pašlaik "Lidl" veikali ir tikai Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Bez internetveikala nav nopietns tirgus spēlētājs

Anda Asere, 10.12.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Mazumtirdzniecībā vērojams interesants paradokss – mazumtirdzniecības veikals bez sava internetveikala nav nopietns tirgus spēlētājs.

Vienlaikus e-komercijas pārstāvji veido ekspozīcijas zāles un vietas, kur saņemt nopirktās preces, tādējādi savā ziņā atgriežoties pie mazumtirdzniecības tās klasiskajā izpratnē, intervijā Dienas Biznesam pauž Xnet veikala vadītājs Edgars Ejubs.

Covid laiks e-komercijai piešķīla jaunu jaudu. Kā jums šis laiks izpaudās?

Pirmās vēsmas no piegādātājiem varēja just janvārī un februārī. Tikko Ķīnā notiek kādas svārstības, to sajūt visi, jo tas ir pārāk nozīmīgs ekonomikas centrs. Februāris un marts bija saspringts, bet tirgus attiecīgi reaģēja, un pieprasījumam vienmēr pretī ir piedāvājums. Aprīlī visa mazumtirdzniecība piedzīvoja 9% kritumu, salīdzinot ar 2019. gadu. E-komercija pieauga par 24%, mēs – par 100%, salīdzinot ar 2019. gada aprīli. Šobrīd situāciju varētu saukt par stabilu. Tirgus ir nesalīdzināmi gatavāks otrajam vilnim nekā situācijā, kāda bija pavasarī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aktualizējoties jautājumiem par jaunām sankcijām pret Baltkrieviju, Lursoft pētījis, kā pēdējo gadu laikā mainījies Baltkrievijas ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos, un apskatījis, kuri ir lielākie uzņēmumi Latvijā ar baltkrievu ieguldījumiem pamatkapitālā.

Eiropadome jau dienu pēc pasažieru lidmašīnas piespiedu nosēdināšanas Minskā vienojusies par ekonomisku un personālu sankciju noteikšanu pret Baltkrieviju, tostarp aizliedzot Baltkrievijas aviosabiedrībām lidojumus Eiropas Savienības gaisa telpā, liedzot tām piekļuvi ES lidostām.

Paredzams, ka sankcijas varētu ietekmēt arī Baltkrievijas ieguldījumu plūsmu, vēl pastiprinātāku vērību pievēršot personām, kas saistītas ar šiem uzņēmumiem.

Lursoft dati liecina, ka Baltkrievijas personu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos šobrīd kopā veido 17,5 milj. eiro, kas to pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijā citu valstu vidū ierindo 27.pozīcijā. Jānorāda, ka baltkrievu ieguldījumi Latvijā šobrīd reģistrēti 803 uzņēmumu pamatkapitālos. Tiesa, 11,46% no šiem uzņēmumiem šobrīd ir apturēta saimnieciskā darbība, savukārt 4,23% uzņēmumu jau uzsākts likvidācijas process.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 6.janvāra mazumtirdzniecībā pieejams ikgadējais žurnāla "Dienas Bizness" zīmola izdevums TOP 500, kas tapis sadarbībā ar "Lursoft IT" un piedāvā plašu ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

COVID-19 pandēmijas dēļ visiem uzņēmumiem bija iespēja pagarināt 2019. gada pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas termiņu, nesaskaņojot šādu lēmumu iepriekš ar Valsts ieņēmumu dienestu.

Lursoft dati liecina, ka iespēju gada pārskatu iesniegt vēlāk uzņēmumi izmantojuši, kas redzams statistikā – līdz 10.decembrim tos bija iesnieguši 106,2 tūkstoši uzņēmumu, bet pērn šajā laikā bija iesniegti 109,59 tūkstoši pārskatu. Šī iemesla dēļ ir uzņēmumi, kuri TOP sarakstā nav, taču nepieminēt tos nevar.

Šoreiz TOP 500 sarakstā nav SIA Mikrotīkls, kas 2018.gadā strādāja ar 258 miljonu eiro lielu apgrozījumu un saņēma balvu nominācijā Vērtīgākais uzņēmums (2018. g. vērtība – 922.93 milj.). Sarakstā nav LPKS Latraps, kas 2018.gadā TOP sarakstā ar 222 miljonu lielu apgrozījumu ieņēma 24. vietu. Topā nav datu par SIA Lexel fabrika, kas 2018.gadā ar 65 miljonu eiro lielu apgrozījumu ierindojās 118. vietā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No teju 186 tūkstošiem Latvijā reģistrēto uzņēmumu, trešdaļā (32,5%) vismaz viens no dalībniekiem ir sieviete, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Teju tikpat lielā skaitā uzņēmumu sievietes ieņem amatus valdēs un padomēs. Pēdējos gados sieviešu īpatsvars uzņēmumu valdēs un dalībnieku vidū nav būtiski mainījies.

Lursoft analizējis, kā atšķiras sieviešu vadīto uzņēmumu finanšu rādītāji no valsts vidējiem rādītājiem, kā arī pētījis, kādās nozarēs sievietes visbiežāk izvēlējušās dibināt uzņēmumus. Apkopoti arī dati par lielākajiem sievietēm piederošajiem un sieviešu vadītajiem uzņēmumiem, kā arī izpētīts, kuras sievietes visvairāk uzņēmumos reģistrētas kā patiesā labuma guvējas.

Lursoft pētījums atklāj, ka visvairāk sievietēm piederošo uzņēmumu strādā tirdzniecībā. Jānorāda, ka šobrīd reģistrēti 8,7 tūkstoši tirdzniecības uzņēmumu, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder sievietēm. Otrajā vietā popularitātes ziņā ierindojusies lauksaimniecība, aiz kuras seko juridiskie un grāmatvedības pakalpojumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Konkurence starp vietējiem un importa zemeņu audzētājiem ir sūra

Monta Šķupele, 01.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Jāatzīst, ka konkurence starp vietējiem un importa audzētājiem ir sūra," komentē agronoms un zemeņu audzētāja "Augusta Zemenes" vadītājs Guntars Dzērve.

Galvenā oga Latvijā no maija beigām līdz augustam ir zemene. "Es pat uzdrošinos apgalvot, ka zemene ir mūsu kulta oga. Un tieši vietējā oga izkonkurē grieķu, lietuviešu un poļu zemenes – ar savu garšu un smaržu. Nevaram arī noliegt, ka Latvijā iespējams iegādāties patiešām veselīgas zemenes, kuras audzētas tā, lai mēs tās maksimāli droši varētu izmantot savā uzturā," pauž "Augusta Zemenes" vadītājs G.Dzērve.

Šobrīd grūti spriest, kā pandēmija ietekmēs zemeņu audzētājus, jo pamatā sezona sāksies tikai no maija beigām. "Domājams, ka šai laikā raža sāksies vairumam audzētāju, kas izmanto segtās platības. Ja runājam par zemeņu stādu tirdzniecību, tad jau otro gadu novērojam tendenci, ka arvien vairāk cilvēku interesējas par zemeņu audzēšanu savos mazdārziņos. Būtiski pieaug interese gan par frigo zemeņu stādiem, gan arī par iespējām audzēt zemenes segtajās platībās, kas pati par sevi ir ļoti saprotama vēlēšanās – mēs visi gribam ievākt labu ražu un baudīt ogas pēc iespējas ātrāk, nevis sevi mierināt ar domu, ka iestādīsim šogad, bet ēdīsim nākamajā gadā. Frigo zemeņu stādu priekšrocība (es gan šajā gadījumā runāju par A++, WB un TRAY kategorijas stādiem) ir iespēja ēst zemenes šogad," stāsta agronoms un "Augusta Zemenes" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumam AS “Liepājas papīrs” aizvadītais pandēmijas gads ir bijis izaicinājumiem pilns gan saistībā ar COVID - 19 ierobežojumiem un ar to saistīto darba pārstrukturizēšanu, gan saistībā ar jaunu produktu un tehnoloģiju ieviešanu un eksporta tirgu paplašināšanu.

Uzņēmuma apgrozījums drukas nozarē 2020. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, ir pieaudzis par vairāk nekā 16%, sasniedzot 7,4 miljonus eiro. Kāpis arī saražotais kopapjoms, proti, 2020. gadā Liepājā saražotas vairāk nekā 944,5 miljoni produkcijas vienību. Pozitīvi vērtējams ir arī eksporta pieaugums par 26%. Jau vairākus gadus lielākais eksportēto preču klāsts nokļūst Krievijā, Lietuvā un Vācijā, tomēr arī Skandināvijas valstis un Igaunija ir vērā ņemami tirgi ar augošu pārdošanas apjomu. Uzņēmuma pārdošanas daļas vadītājs Artūrs Gabaliņš piebilst, ka uzsākts produkcijas eksports uz ASV un Franciju, kas uzņēmumam iepriekš bijušas pilnīgi neapgūtas valstis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mazumtirdzniecības tehnoloģiju risinājumu piegādātājs StrongPoint kopā ar humanoīdu robotu piegādātāju pasaulē Halodi Robotics izstrādās pārtikas mazumtirdzniecības veikalu robotikas risinājumus.

Pirmo humanoīdu robota prototipu plānots izveidot līdz šī gada nogalei, savukārt no 2023. gada varētu jau sākt masveida ražošanu un pielietošanu veikalu ķēdēs. Partnerības vērtība ir aptuveni 800 000 eiro – pusi finanšu piešķirot pētniecībai un attīstībai, bet otru pusi – ieguldījumā Halodi Robotics.

Humanoīda jeb cilvēkveidīga robota izveide, kas plānota tieši mazumtirdzniecības sektoram, tiek īstenota pirmo reizi. Tā mērķis nav aizvietot cilvēkus, bet gan palīdzēt mazumtirdzniecībā strādājošajiem pārprofilēties un veicināt darbinieku piesaisti sarežģītākiem uzdevumiem, piemēram, procesu plānošanai vai komunikācijas uzdevumiem. Savukārt roboti veiktu ikdienišķākas darbības, kas rada mazāku pievienoto vērtību, bet ir neizbēgamas jebkurā tirdzniecības darbībā, piemēram, monotonas darbības preču izvietošanai, pārkārtošanai un sakārtošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ierosināto maksātnespējas procesu skaitu pērn būtiski ietekmējuši koronavīrusa Covid-19 pandēmijas ierobežošanai ieviestie pasākumi, secinājis Lursoft.

Sākotnēji tika paredzēts līdz 1.septembrim aizliegt iesniegt juridiskās personas maksātnespējas procesa pieteikumus, ja pastāv kāda no Maksātnespējas likuma 57.panta pirmās daļas 1., 2., 3. vai 4.punktā minētajām juridiskās personas maksātnespējas pazīmēm, savukārt aizvadītā gada 23.decembrī stājās spēkā grozījumi Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā, kas paredz maksātnespējas moratorija noteikšanu līdz š.g. 1.martam.

Lursoft izpētījis, ka 2020.gadā maksātnespēja ierosināta 1378 personām, no tām 374 ir juridiskas personas. Salīdzinot ar gadu iepriekš, kopējais ierosināto maksātnespējas procesu skaits samazinājies teju par ceturto daļu. Ja fiziskām personām ierosinātu maksātnespējas procesu bijis par piektdaļu mazāk nekā 2019.gadā, tad juridiskajām personām – pat par trešdaļu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uz Daugavpils šosejas Jēkabpils apkaimē likumsargi aizvadītajā nedēļā apturēja kravas automašīnu, kuras puspiekabē bija paslēpti apmēram 1000 kilogramu hašiša.

Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros šobrīd ir aizturētas divas personas, to vidū arī Latvijas valstspiederīgais.

Atsavinātās vielas vērtība nelegālajā tirgū varētu būt no 4,5 miljoniem eiro vairumtirdzniecībā līdz 15 miljoniem eiro mazumtirdzniecībā.

Policijas rīcībā esošā informācija liecina, ka šī krava, iespējams, bijusi paredzēta Austrumeiropas tirgum.

2021. gada 12. martā agrāk uzsākta kriminālprocesa ietvaros Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Organizētās noziedzības apkarošanas pārvaldes likumsargi sadarbībā ar Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvaldes darbiniekiem uz autoceļa Rīga – Daugavpils Jēkabpils apkaimē apturēja kravas mašīnu ar puspiekabi, ar Lietuvas valsts numurzīmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

41% Latvijas uzņēmumu Covid-19 ietekmē peļņa samazinājusies, kamēr katram desmitajam - palielinājusies, jo krīze pavērusi jaunas biznesa iespējas. Kaimiņvalstīs uzņēmumu skaits, kam peļņa samazinājusies, ir vēl lielāks - Lietuvā tādu ir 47%, bet Igaunijā par to ziņojusi tieši puse uzņēmēju.

Savukārt peļņas pieaugumu Latvijas uzņēmēji izjutuši biežāk nekā vidēji Eiropā, kur tie bijuši vien 6%, liecina ikgadējais "Eiropas maksājumu ziņojums", ko veicis kredītu pārvaldības uzņēmums "Intrum".

Katrs otrais Latvijas uzņēmējs (48%) atzīst, ka paveicās veiksmīgi pārdzīvot Covid-19 ietekmi, paļaujoties tikai uz saviem ieņēmumiem un naudas plūsmu, tajā pašā laikā tuvākajos gados joprojām paredzot lielu neskaidrību.

"Jaunākais pētījums liecina, ka Eiropas uzņēmēji sāk redzēt gaismu tuneļa galā un ir izslāpuši pēc jauna izaugsmes viļņa. Lai gan patēriņa industrija, tajā skaitā mazumtirdzniecība joprojām izjūt būtisku peļņas kritumu un Covid-19 ietekmi uz biznesu, arī Latvijā uzņēmēji ir pieņēmuši pandēmijas apstākļus un uz nākotni raugās piesardzīgi optimistiski. Pozitīvi, ka uzņēmumi daudz lielāku uzmanību pievērš likviditātei, stingrāk veicot kredītu pārvaldības praksi un mazinot kavēto maksājumu risku. Šogad mazinājusies arī maksājumu plaisa jeb starpība starp rēķina izrakstīšanu un tā apmaksu, taču jautājums, cik liela ietekme uz to ir valdības subsīdijām un vai stingrā disciplīna saglabāsies arī nākotnē. Diemžēl pētījums liecina, ka Latvijā maksājumu kultūra reti tiek uzskatīta par daļu no korporatīvās sociālās atbildības, tikai trešdaļai uzņēmumu ir ētikas standarti par maksājumu veikšanu laikus," skaidro "Intrum" ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) vērtē SIA "Piebalgas alus" pievienošanu kompānijai AS "Cēsu alus", informē KP.

"Cēsu alus" un "Piebalgas alus" pamatdarbība pārklājas alus un bezalkoholisko dzērienu ražošanā, vairumtirdzniecībā un mazumtirdzniecībā, kā arī sidra vairumtirdzniecībā.

KP viena mēneša laikā no ziņojuma saņemšanas dienas - 19.marta - jāpieņem lēmums par apvienošanās atļaušanu, aizliegšanu vai atļaušanu ar saistošiem noteikumiem. KP var arī lemt par papildu izpētes sākšanu.

Cēsu alus iegādāsies Piebalgas alu 

Alus darītava AS "Cēsu alus" iegādāsies visas SIA "Piebalgas alus" kapitāldaļas, teikts...

"Ja lietā nepieciešama padziļināta papildu izpēte, lēmuma pieņemšanas termiņš var tikt pagarināts līdz četriem mēnešiem no ziņojuma saņemšanas dienas," skaidro KP.

Uzņēmumi, kas varētu sniegt būtisku un pamatotu viedokli par plānotās apvienošanās ietekmi uz tirgu un konkurenci tajā, aicināti sazināties ar KP.

Jau ziņots, ka "Cēsu alus" iegādāsies visas "Piebalgas alus" kapitāldaļas, taču iecerēto darījumu vēl nepieciešams apstiprināt Latvijas KP.

2019.gadā "Piebalgas alus" strādāja ar 4,173 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 6% vairāk nekā gadu iepriekš, taču kompānija cieta zaudējumus 45 158 eiro apmērā pretstatā peļņai 2018.gadā. "Piebalgas alus" kapitālā 49% pieder SIA "SD Invest", kuras vienīgais īpašnieks ir Lietuvas pilsonis Igors Šeheļevs, bet 51% pieder politiķa Jāņa Dūklava (ZZS) ģimenei.

"Cēsu alus" 2019.gadā strādāja ar 62,575 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa saruka par 3,8% - līdz 4,057 miljoniem eiro. "Cēsu alus" kapitālā 99% pieder Somijas koncernam "Olvi".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) "Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs" rezultāti liecina, ka ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2020. gadā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 25,5% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa pētījumam, kas tiek publicēts no 2010. gada, šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs valstī kopš 2011. gada, kad ēnu ekonomika Latvijā sasniedza 30,2% no IKP.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā no 2016.- 2018. gadam ir bijis ar pieaugošu tendenci: 20,7% no IKP 2016. gadā, 22,0% 2017. gadā un 24,2% no IKP 2018. gadā. 2019. gadā Latvijā bija vērojams neliels ēnu ekonomikas samazinājums (23.9% no IKP), savukārt jaunākā pētījuma dati liecina, ka 2020. gadā ēnu ekonomikas apjoms Latvijā ir turpinājis pieaugt, sasniedzot 25.5% no IKP. Ēnu ekonomikas pieaugums 2020. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā, kur salīdzinājumā ar 2019. gadu, ēnu ekonomika ir palielinājusies par 2,2%, sasniedzot 16,5% no IKP Igaunijā un 20,4% no IKP Lietuvā. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada, kad tika veikts pirmais ēnu ekonomikas mērījums Baltijas valstīs. Savukārt Igaunijā, 2020. gadā ēnu ekonomika ir atgriezusies aptuveni 2018. gada līmenī, kad tā sasniedza 16,7% no IKP.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Uzņēmumu e-komercijas izrāviens - vai turpmāk ķieģeļus pirksim internetā?

Ints Krasts, SEB bankas valdes loceklis, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 fons uzņēmumu e-komercijas izaugsmei 2020. gadā devis iespēju pamatīgi atsperties un sasniegt vēl nebijušus rādītājus gan Latvijā, gan Baltijā kopumā. Tie, kuri jau iepriekš izmantoja digitālus risinājumus, tagad bauda izaugsmi.

Tāpat arvien vairāk uzņēmumu šobrīd izmanto apstākļus, lai mainītos. Tomēr joprojām pastāv vairāki būtiski izaicinājumi uzņēmumiem, kas bremzēs augšupejošo līkni. Laikus tos neapzinoties, e-komercijas izaugsme var izrādīties tikai īstermiņa lēciens.

E-komercija piedzīvo būtisku izaugsmi visā Baltijā

2020. gadā e-komercijā Covid-19 dēļ bija vērojama spēcīga izaugsme, taču visticamāk tā varētu nebūt paliekoša vidējā termiņā, bet iezīmēs ilgtermiņa virzību uz tālāku, mērķtiecīgāku attīstību. SEB jaunākais e-komercijas pētījums liecina, ka 2020. gadā Baltijā e-komercijas īpatsvars mazumtirdzniecībā pārsniegs 10%. Savukārt līdz 2024. gadam Baltijā e-komercijas īpatsvars pieaugs līdz 12% un tā sastādīs gandrīz 30% no mazumtirdzniecības izaugsmes jeb absolūtos skaitļos apjoms augs par 1,2 miljardiem eiro, sasniedzot 3 miljardus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Tērvetes alus darītava – ar skatu uz vietējiem patērētājiem

Monta Šķupele, 22.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tērvetes alus darītava ir vēl viena no retajām lielajām alus darītavām, kas pieder vietējam kapitālam. Pēc AS Tērvetes AL valdes priekšsēdētāja Valtera Paškauska domām, vietējo alus darītavu pārpirkšana turpināsies, tomēr uzņēmumam ir svarīgs vietējais patērētājs, tāpēc tiek un tiks radīti aizvien jauni produkti tieši Latvijas iedzīvotājiem, piemēram, viskijs.

Fragments no intervijas

Cik jums ir svarīgi, ka esat spējuši saglabāt vietējo kapitālu?

Ir tās mūsu vērtības, kuras slēpjas izcelsmē. Piemēram, graudu izcelsmē – no pašu zemes nācis. Tie visi ir šeit lokāli audzēti mieži. Tā ir viena vērtība, ko, iespējams, mums neizdotos saglabāt, ja investori būtu no ārvalstīm un ar citu mērķi – maksimāli radīt peļņu vai nopirkt izejvielu lētāk u.tml. Tērvetes vārds ir tas, ko mēs attīstām, mēs neejam ar pieciem citiem zīmoliem, kas arī varbūt spētu nest peļņu. Mēs tā nedarām, bet attīstām to zīmolu, kuru šeit, Latvijā, pazīst. Šīs lietas ir tās, ko mēs varam darīt, pateicoties tam, ka ir šis vietējais kapitāls, ka ir Latvijas investori. Alus darītavas vērtības ir nemainīgas jau kopš tās sākuma. Man ir kolēģi, kas šeit strādā jau no paša sākuma, un mēs šīs vērtības arī pārrunājam un saprotam, vai esam tur, kur bijām.

Komentāri

Pievienot komentāru