Eksperti

Mainās prasības pret uzņēmumu valdēm. Jāmainās arī pašām valdēm

Guntars Krols, EY Partneris, Stratēģijas un Darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs, 21.03.2022

Jaunākais izdevums

Efektīvi strādāt uzņēmuma valdē kļūst arvien grūtāk. It sevišķi, ja tas ir liels, kotēts vai valstij piederošs uzņēmums.

Tas tādēļ, ka digitalizācijas, pandēmijas, ilgtspējas jautājumu un dažādu normatīvo prasību pieauguma rezultātā ir mainījies gan darba saturs, gan slogs. No valdes tiek gaidīts viss tas, kas agrāk, bet tiek izvirzītas vēl vesela virkne jaunu prasību.

Šeit piedāvāšu četrus secinājumus par situāciju šobrīd un četras tendences, kas maina valdes dienaskārtību un darbu. Šie ir novērojumi, kurus esam apsprieduši ar EY kolēģiem ārvalstīs un redzam, ka tie būtiski neatšķiras atkarībā no uzņēmuma darbības valsts, proti, tie ir tikpat izteikti kā Latvijā, tā Vācijā vai ASV.

4 secinājumi par situāciju šobrīd

Pirmkārt, novērojama “juridiskā pārslodze”, kas valdes darbu pārpludina ar arvien jaunām likumdošanas prasībām un risku novēršanas dienaskārtību. Tas nozīmē, ka valdes pastiprināti strādā, lai pildītu dažādas normatīvās prasības, kamēr laika un enerģijas stratēģiskai vadībai kļūst arvien mazāk.

Otrkārt, redzam “informācijas pārslodzi”, proti, valdes joprojām nereti cenšas vadīt uzņēmumus ar vecmodīgām darba organizācijas metodēm, piemēram, papīru mapēm un pielikumiem, kamēr biznesa informācijas kļūst arvien vairāk. Turklāt, risku novēršanas kultūra arī veicina informācijas daudzumu, kas nonāk līdz izskatīšanai valdes sēdēs.

Treškārt, pastiprinās digitālu prasmju trūkums valdēs. Valdēs joprojām pārsvarā ir pārstāvēti dažādu uzņēmuma vadībai svarīgu kompetenču speciālisti, kas ir labi, taču parasti tie nav profesionāļi ar izteikti tehnoloģiju fokusu vai digitālās transformācijas pieredzi.

Ceturtkārt, veidojas “identitātes krīze” valdei saskaroties ar jauno vides, sociālo un pārvaldības (ESG) jautājumu dienaskārtību un balansējot to ar ierastajiem rezultātu un peļņas mērķiem.

4 tendences, kas maina valdes darbu

Pirmkārt, paplašinās ieinteresēto grupu (tā saucamo stakeholders) loks, kura viedoklim un rīcībai ir nozīme uzņēmuma darbā. No valdes arvien vairāk tiek gaidīts, ka tās izpildīs ne tikai akcionāru prasības, bet arī pastiprināti ņems vērā sabiedrības, vides organizāciju, darbinieku, politiķu un citu aktīvu grupu viedokli.

Otrkārt, pirmās tendences rezultātā tiek sagaidīts, ka valdes darbs kļūst atklātāks, caurskatāms, tiek sagaidīta sabiedriski nozīmīga uzņēmuma mērķu formulēšana. Šis arī nozīmē, ka no valdēm tiek sagaidīts arī cits atbildības līmenis. Latvijā to it sevišķi redzam valsts uzņēmumu gadījumā, kad no vadības tiek sagaidīti ne tikai biznesa rezultāti, bet arī nozīmīgas sociālas lomas pildīšana nodarbinātībā, nozares attīstībā utml.

Treškārt, pieaug pārmaiņu ātrums un dziļums. Tas, ka digitalizācija izmaina jebkuru jomu jau kļūst par ikdienas mantru, taču tā ir patiesība – cik nav uzņēmumu, kas šodien apzinās, ka pavisam nesen veiktie ieguldījumi infrastruktūrā vairs nav lietderīgi izmantojami, vai uzņēmumi, kas ir spiesti atzīt, ka nav investējuši pietiekami jaunu pakalpojumu virzienos, jo tikai gadu vai divus atpakaļ tie nebija pat iedomājami?

Ceturtkārt, arvien vairāk uzņēmumu attīstās savstarpējā mijiedarbībā esošu ekosistēmu ietvaros, kur atsevišķu uzņēmumu lēmumi rada sekas visiem pārējiem. Valdei tas nozīmē novērtēt arvien sarežģītāku tirgus vidi un tās reakciju.

Šīs tendences visdrīzāk tikai pieņemsies spēkā un valdēm būs jāpiemērojas. Ko darīt?

Mēs redzam, ka vadošie uzņēmumi sāk pārskatīt savus tradicionālos valdes modeļus un virzās prom no ierastās kārtības, kurā 3 vai 5 cilvēku valde izlemj visu. Mēs novērojam, ka mūsdienīgas valdes savu transformāciju sāk ar uzņēmuma mērķa un aicinājuma pārdefinēšanu, kas nereti ietver plašāku skatījumu par uzņēmuma darbības jēgu. Mūsdienu uzņēmumi nerada tikai peļņu. Tie atstāj milzīgu ietekmi uz sabiedrību un ekonomiku. Šīs ietekmes izpratne ir labs sākums valdes darba pārmaiņām.

Tālāk mēs redzam, ka valdes veido vairāku pakāpju kompetences komitejas, biznesa vienības vai specializētu funkciju grupas. Valde joprojām ir centrālā vadības institūcija, taču tagad tās darbs noris plašākā mijiedarbībā ar netradicionālām pārvaldes vienībām. Piemēram, mēs redzam, ka uzņēmumi dibina padomdevēju grupas vides, sociālajiem un pārvaldības jautājumiem vai kompetences centrus digitālai transformācijai vai inovācijai. Konkrēts risinājums būs atkarīgs no katra uzņēmuma konkrēti, taču nebūtu jābaidās atteikties no centralizēta modeļa, kurā “valde zina un var visu”. Protams, tas jādara sabalansēti ar Komerclikuma prasībām par valdes atbildību un uzņēmumā pieņemto pārvaldības kārtību.

Moderna valde kļūst par savā ziņā “uzņēmuma vērtības padomi” – centrālo lēmēju un iniciatīvu virzītāju, lai radītu vērtību dažādām iesaistītajām grupām – no akcionāriem, līdz partneriem un iedzīvotājiem. Šo “vērtības padomi” savukārt atbalsta elastīga pārvaldes struktūra, kurā katrs meklē un nodrošina vērtību savas prioritātes ietvaros. Šis ir sarežģīts modelis, taču daudz piemērotāks pasaulei, kurā prasības pret uzņēmuma valdi kļūst tikai stingrākas un dziļākas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gan globāli, gan Latvijas ekonomikā investīcijām pieejamās naudas ir ļoti daudz, taču pašlaik galvenais jautājums ir, vai nauda tiek tērēta virzienos, kas palīdzēs ekonomikai augt turpmāk, un par to ir bažas.

Tā intervijā pauda konsultāciju un auditorkompānijas EY partneris, Stratēģijas un darījumu konsultāciju nodaļas vadītājs Baltijas valstīs Guntars Krols.

Viņš uzsvēra, ka gan Latvija, gan citas valstis ir īstenojušas ļoti drosmīgus pasākumus, lai pandēmijas izraisītās krīzes laikā sildītu ekonomiku un dotu laiku uzņēmumiem pārkārtot darbību. Tomēr pārsvarā tas ir noticis ar aizņemtu naudu, kura vēlāk būs jāatdod un tādēļ ir svarīga izaugsme nākotnē.

"Mēs varam neiedziļināties jautājumā par to, vai valsts parāds konkrētā līmenī ir laba vai slikta lieta, bet galvenais jautājums pašlaik ir, vai šī nauda tiek iztērēta virzienos, kas palīdzēs ekonomikai augt turpmāk. Man ir bažas, ka ne visas investīcijas ir tajos virzienos, kas radīs tālāku ekonomikas izaugsmi," sacīja Krols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Inflācija šobrīd ir būtiskākais risks uzņēmumu attīstībai

Db.lv, 12.01.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starp galvenajiem sava biznesa nākotnes attīstības riskiem uzņēmumu vadītāji šobrīd visbiežāk min augošas cenas un ražošanas izmaksas – to atzīmē 87% pasaules uzņēmumu vadītāji.

Tā liecina jaunākais EY (Ernst & Young) uzņēmumu vadītāju prioritāšu un izaicinājumu pētījums EY 2022 CEO Outlook Survey, kas veikts visā pasaulē.

Tai pat laikā vadītāji šogad ir gatavi pastiprināt investīcijas, lai stiprinātu savu tirgus pozīciju nākotnes izaugsmei – 54% par prioritāti nosaka ieguldījumus esošās uzņēmējdarbības attīstībā, digitālajā transformācijā un ilgtspējā. Savukārt 59% uzņēmumu vadītāji tuvākā gada laikā plāno veikt uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) darījumus, pretēji 48% pagājušā gada sākumā.

“Mēs redzam, ka uzņēmumu vadītāju lokā ir atgriezusies pārliecība par izaugsmi, neskatoties uz ieilgušo krīzi, taču cenu un ražošanas izmaksu pieaugums rada būtiskas bažas un piesardzību. Tāpat jāņem vērā, ka šo gadu ir svarīgi izmantot, lai īstenotu vai vismaz uzsāktu uzņēmumu ilgtspējas transformāciju – pasaulē ir sākusies uzņēmumu sacensība, ieviešot vides, sociālo jautājumu un pārvaldības uzlabošanas stratēģijas un tiem, kas kavēsies ar rīcību šajā jomā, ir risks neatgriezeniski zaudēt tirgus pozīcijas,” saka Guntars Krols, EY Partneris Baltijas valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru