Pakalpojumi

Māklerus grib tikai reģistrēt, bet nozare vēlas stingrāku regulējumu

Māris Ķirsons, 17.10.2019

Jaunākais izdevums

Nekustamo īpašumu mākleru darbību grib reglamentēt ar speciālu likumu, ko atbalsta arī nozare, taču tajā ietvertais pārsteidzis jomas uzņēmējus.

Šīs nedēļas Ministru kabineta sēdē tika akceptēts Finanšu ministrijas sagatavotais Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likumprojekts, kurš tuvākajā laikā nonāks vērtēšanai Saeimā. Iecerēts, ka šis projekts par likumu varētu kļūt jau tuvāko mēnešu laikā un būt spēkā jau no 2020. gada. Sagatavotais projekts paredz, ka starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai Ekonomikas ministrijas reģistrā reģistrēts nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Par nekustamā īpašuma darījumu starpnieku var būt fiziska vai juridiska persona, kura saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasībām ir izveidojusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu.

Vēl pret nekustamā īpašuma darījumu starpnieku plānots izvirzīt sekojošas prasības – persona nedrīkst būt sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret īpašumu, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu. Likumprojekts nebūtu attiecināms uz amatpersonām, kuras savu darbību veic publisko tiesību sfērā, kā zvērinātiem notāriem, zvērinātiem tiesu izpildītājiem, kuri veic darbību, kura nav uzskatāma par saimniecisko darbību. Likumprojekts nebūs attiecināms arī uz maksātnespējas procesa administratoriem, jo tie veic savas darbības pienākumu izpildes ietvaros līdzīgi kā zvērināti tiesu izpildītāji, parādnieka mantu realizē, pamatojoties uz likumā noteiktiem pienākumiem.

Pārsteigti par projektu

Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācijas valdes loceklis un SIA Arco Real Estate valdes priekšsēdētājs Aigars Šmits neslēpj pārsteigumu par sagatavoto likumprojekta redakciju, jo tā būtībā ir vājāka nekā tā, ko savulaik iepriekšējā Saeimā piedāvāja Latvijas Nekustamo īpašumu darījumu asociācija. «No sarakstes ar kolēģiem zinu, ka šajā projektā nav to izglītības, kompetenču un kvalifikācijas prasību nekustamo īpašumu mākleriem, kādas vēlējās asociācija,» savu pozīciju skaidro A. Šmits. Viņš norāda, ka likumprojektā centrālais jautājums ir tikai un vienīgi saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu. Asociācija jau pirms vairāk nekā diviem gadiem apstaigāja vairākas Saeimas komisijas ar šim likumprojektam alternatīvu projektu, kurā bija prasības gan mākleru izglītībai, kompetencei un prasmēm, bet nebija atbildēts jautājums, vai tā būtu licencēšana vai sertifikācija. Taču tagad tiek piedāvāta vienkārša reģistrācija reģistrā, kuru pārzina Ekonomikas ministrija.

Visu rakstu lasiet 17. oktobra laikrakstā Dienas Bizness, vai meklējot tirdzniecības vietās.

Abonē (zvani 67063333) vai lasi laikrakstu Dienas Bizness elektroniski!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Nelegāli iegūtu līdzekļu pēdas meklētas pie teju 19 000 subjektu

Māris Ķirsons, 12.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstī ir 18 964 nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas prasību subjekti (grāmatveži, juristi, nodokļu konsultanti, nekustamā īpašuma mākleri utml., kuriem jāziņo par aizdomīgu darījumu) kurus uzrauga VID.

No kopumā 12 jomām teju 41% ir grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēji, un 16,5% - juridisko pakalpojumu sniedzēji, kam seko 13,7% - nodokļu konsultanti. "Statistika mainās ik dienu, jo kāds sāk strādāt kādā no uzraugāmajām jomām, un kāds savu darbību arī izbeidz," uzsvēra VID Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pārvaldes direktore Agnese Rudzīte.

Viņa atzina, ka līdz šim veiktas 1013 pārbaudes. "Tas ir daudz pēc skaita, taču vērtējot pēc kopējā subjektu skaita, tas nav daudz, taču tie ir ar visaugstāko risku," skaidroja A. Rudzīte. Kopumā šogad pieņemti 229 lēmumi un uzlikta soda nauda kopumā 374 565 eiro apmērā. Vienlaikus jāņem vērā, ka uzraugāmajiem subjektiem nav milzīgu apgrozījumu un piemērotie sodi tāpat ir salīdzinoši lieli un bargi, kaut arī tie salīdzinājumā ar FKTK komercbankām piemērojamajiem ir nelieli. A. Rudzīte vērš uzmanību, ka 278 gadījumos (nebūtisku pārkāpumu gadījumos) ir piemērots princips - konsultē vispirms (apmācības, konsultācijas, skaidrošana).

Komentāri

Pievienot komentāru