Internets

Maksāt vai nemaksāt hakeru prasīto izpirkuma naudu?

Ilze Žaime, 25.06.2019

Foto: REUTERS/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksāt vai nemaksāt, ja ļaunprātīgi hakeri apstādinājuši jūsu biznesu un pieprasa izpirkuma naudu? Daudzi uzņēmumi to dara depresijas dzīti, tādā veidā kļūstot par starpniekiem veiksmīgiem datorkrāpniecības darījumiem. Taču tas tikai pasliktina kopējo situāciju.

BBC norāda uz piemēru - nesen no hakeru uzbrukuma cieta alumīnija ražotājs Norsk Hydro.

Pēc ielaušanās uzņēmuma datorsistēmā, hakeri, visticamāk, pavadīja nedēļas, veicot izpēti un meklējot sistēmas vājās vietas. Uzbrukuma rezultāti bija postoši - 22 tūkstoši bloķētu datoru 170 vietās 40 valstīs. Rezultātā visiem 35 tūkstošiem darbinieku bija jāturpina darbs, izmantojot vien pildspalvu un papīru.

Ražošanas līnijas tika pārslēgtas uz manuālu funkciju veikšanu. Lai parādītu darbiniekiem, kā veikt darbu šādā «vecmodīgā» veidā, bija jāaicina palīgā sen pensijā aizgājušos darbiniekus. Daudzas līnijas vienkārši bija jāaptur.

Taču hakeri tā arī nekad nesaņēma atbildi no uzņēmuma par izpirkuma naudu. Viņu pūles izrādījās veltas.

Uzbrukums Norsk Hydro notika pirms vairāk nekā trīs mēnešiem un līdz šim ir uzņēmumam izmaksājis aptuveni 45 miljonus mārciņu.

Lai gan tika zaudēta produktivitāte un apgrozījums, uzņēmums ieguva labu reputāciju, ko tiesībsargi apraksta kā «zelta standartu». Uzņēmums atteicās maksāt izpirkuma naudu un neslēpa notiekošo no apkārtējiem.

Diemžēl daudzi citi uzņēmumi un organizācijas izvēlas vieglāko ceļu.

Tikai pirms nedēļas Florida samaksāja hakeriem 600 tūkstošus ASV dolāru, lai atgūtu pieeju savai datorsistēmai.

Šie notikumi mudināja Eiropolu atkārtoti izdot brīdinājumu, ka izpirkuma naudas maksāšana veicina hakeru darbību un bieži noved pie organizētiem noziegumiem.

Kiberdrošības uzņēmuma Malwarebytes zinātnieki ziņo, ka, salīdzinot ar pagājušo gadu, uzņēmumos konstatētie datorkrāpniecības gadījumi kāpuši vairāk par 500%.

Komentāri

Pievienot komentāru