Eksperti

Latvijā jāattīsta jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas

Māris Balodis, AS "Latvenergo" Izpētes un attīstības direktors, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Atjaunīgo energoresursu (AER) projekti jāattīsta virzienā, kurā ir līdzsvars starp attīstāmajām AER jaudām, paredzamajiem elektroenerģijas tirgus principiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem.

Šī brīža tendence Eiropā ir AER projekti bez valsts garantētajām subsīdijām. Baltijā tiek prognozētas pat vairākus tūkstošus megavatu (MW) lielas vēja elektrostaciju jaudas.

Eiropā šī brīža tendence ir tā saucamie AER nulles cenas projekti jeb projekti bez valsts garantētajām subsīdijām, kur arvien vairāk valstu savus nacionālos AER attīstības mērķus mēģina sasniegt, izsludinot AER izsoles ar noteiktu AER iepirkuma apjomu un noteiktu cenu griestu. Šo projektu attīstītāji, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nosola AER jaudas par vidējām tirgus cenām un pat nulles cenām, kā tas ir Vācijā, Holandē un Lielbritānijā. Savukārt Nord Pool biržas cenu analīze parāda, kā lielas vēja elektrostaciju (VES) izstrādes samazina elektroenerģijas cenas, un 2020. gadā pat vairākkārt ir bijuši periodi ar negatīvām cenām. Tādos gadījumos projektu investori var būt zaudētāji.

Arī Baltijā ir sagaidāma šāda tendence, pieaugot AER jaudām. Tāpēc būtiski ir atrast līdzsvaru starp attīstāmajām AER jaudām, atbalsta mehānismiem un elektroenerģijas tirgus principiem. Izdevīgākā pozīcijā ir tie vēja elektrostaciju (VES) attīstītāji, kuriem ir noslēgti ilgtermiņa jaudas iepirkuma līgumi (Power Purchase Agreement) ar korporācijām vai patērētājiem, kas nodrošina VES izstrādātās elektroenerģijas iepirkumu par noteiktu līgumcenu. Piemēram, Zviedrijas 650 MW VES projekta Markbigdenā (Markbygden), kas ir lielākais sauszemes VES projekts Eiropā, izstrādāto elektroenerģiju 19 gadus iepirks kompānija Norsk Hydro, nodrošinot Norvēģijas alumīnija ražošanas iekārtu elektroenerģijas patēriņu un kompensējot VES ražošanas nevienmērīgumu ar savām hidroelektrostacijām. Tas pagaidām ir pasaulē lielākais zināmais korporatīvais vēja enerģijas pirkuma līgums. Arī projekta 2. etapam ar 844 MW jaudu tiek meklēti partneri jaudas iepirkuma līgumam.

Ir zināms arī ilgāka termiņa līgums – tas pats Norvēģijas alumīnija uzņēmums Norsk Hydro ir parakstījis 29 gadu termiņa līgumu par elektroenerģijas iepirkumu no citas VES Zviedrijā.

Vēja enerģētika Baltijā

Baltijā tiek prognozētas vairākus tūkstošus MW lielas vēja elektrostaciju jaudas, kas pārsniegtu mūsu pašu patēriņu.

Tomēr lielu vēja elektrostaciju izstrāde ietekmē elektrības cenu, un stiprā vējā liela ģenerācija var būtiski samazināt tirgus cenu, tai kļūstot pat negatīvai. Šādas situācijas ir izdevīgas lietotājam, bet ne investoram. Un tas nozīmē, lai komersanti ieviestu jaunas jaudas, nākotnē būtu jāmainās tirdzniecības modelim un tirdzniecības principiem, vai arī jāparedz atbalsta mehānismi nekonkurētspējīgai mainīgai AER ģenerācijai un elastīgām rezerves un bāzes jaudām, kuras nodrošina sistēmas darbības stabilitāti.

Latvijā jāattīsta jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas

Vidējā termiņā papildu lielu AER jaudu izveide jāvērtē kontekstā ar esošām elektrības uzkrāšanas iespējām. Latvijā nav pieejami tik liela izmēra hidrorezervuāri kā Norvēģijā un Zviedrijā, ar kuriem ir iespējas balansēt arī sezonālas izmaiņas. Nākamajā desmitgadē potenciāls racionālai vēja elektrostaciju integrācijai varētu būt daži simti MW, kas strādātu sinerģijā ar HES un importa/eksporta iespējām. AER projektu ieviešanā ir jāpanāk līdzsvars, lai balansā būtu atbalsta mehānismi, ievēroti tirgus principi, kā arī sabiedrības pozitīva izpratne. AS "Latvenergo" elektroenerģijas ražošana ir labā situācijā. Vērtējot aizvadītā gada bilanci, Lietuva 70 % elektroenerģijas ir importējusi, bet Igaunija saražojusi lielāko daļu, izmantojot fosilos energoresursus.

Savukārt Latvijā vairāk nekā pusi esam saražojuši ar atjaunīgajiem energoresursiem (AER), turklāt no valsts patēriņa paši spējam saražot 85 %. 2020. gada decembrī Eurostat publicēti jaunākie apkopotie dati par AER enerģijas īpatsvaru Eiropas Savienības (ES) kopējā enerģijas patēriņā 2019. gadā, kā arī valstu individuālie rādītāji. Latvijā 2019. gadā ir trešais augstākais AER enerģijas īpatsvars no ES valstīm, proti, 41 %, kas ir par 1 procentpunktu vairāk nekā 2018. gada rādītājs un par 1 procentpunktu vairāk nekā 2020. gada mērķis. Lai arī šie rādītāji ir ļoti labi, koncernā vērtējam iespējas papildus attīstīt jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas. Tās nebūs iespējas attīstīt lielā apjomā, ja netiks ieviestas elastīgas rezerves un uzkrāšanas tehnoloģijas.

AS "Latvenergo" pētām un analizējam dažādus projektus elektroenerģijas uzkrāšanai. Litija jonu baterijas jau ir aprobēta tehnoloģija, kas noteikti ieņems savu vietu īsa termiņa enerģijas uzkrāšanā un sistēmas stabilitātes nodrošināšanā. Savukārt lielāka apjoma un ilgāka termiņa uzkrāšanai, - nedēļām un mēnešiem, nākotnē piemērotas būs ūdeņraža tehnoloģijas. Latvenergo izpēte ir vērsta arī šajā virzienā, bet šīs tehnoloģijas pagaidām ir daudz dārgākas nekā pārejas periodā elastīgās dabasgāzes kurināmā jaudas, kuras vēl vismaz 10 gadus būs noteicošās enerģijas nodrošinājumam deficīta periodos. Acīmredzot nākotnē šajās elektrostacijās tiks atrasti konkurētspējīgi risinājumi ūdeņraža ražošanai un izmantošanai kopā ar dabasgāzi. Tāpat nozīmīga būs sinerģija ar transporta nozari ūdeņraža izmantošanā smagajā transportā.

Eiropas Savienības Zaļais kurss – ko tas nozīmē Latvijai

Eiropas Savienības Zaļā kursa plānotās programmas Latvija var izmantot inovatīviem biznesa virzieniem, attīstot jaunus AER eksporta produktus. Eiropas Savienība ar Zaļo kursu ir noteikusi ambiciozus mērķus, kas palīdzēs pārvarēt krīzi un attīstīties nākotnē. Zaļais kurss veicinās AER izmantošanu Eiropā, kas ir pozitīvi, taču lielākās ieguvējas būs tās ES valstis, kas ražo savus eksporta produktus – saules paneļus, vēja stacijas, vai komplektē tos, uzlabojot savu eksporta un importa bilanci. No ekonomiskā viedokļa šajā biznesā izdevīgums būs lielāks, piemēram, Vācijai, Dānijai, Spānijai, Itālijai, arī Čehijai, kas ražo komponentes vēja un saules stacijām. T tas ir biznesa virziens, kurā ir jāraugās Latvijai. Latvijā ir jāievieš jauni risinājumi sinerģijā ar citām nozarēm, kas mūsdienās ir viens no nosacījumiem veiksmīgai pamatbiznesa attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Bez "zaļās" transformācijas būs grūti sasniegt Eiropas klimatneitralitātes mērķus

Sandis Jansons, AS "Sadales tīkls" valdes priekšsēdētājs, 09.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klimatneitralitāte un digitalizācija nešaubīgi ierindojami starp mūsdienu laikmeta atslēgvārdiem. Turklāt enerģētikas nozarē tie ir cieši savstarpēji saistīti, jo, neveicinot nozares tīklu infrastruktūras un digitālās transformācijas pielāgošanu "jaunajam normālajam", klimatneitralitātes pasākumi sabiedrībai var izmaksāt nesamērīgi dārgi.

Kā uzsvērts šogad publiskotajā Starptautiskās Enerģētikas aģentūras nozares tendenču apskatā , nākotnē nozares attīstība balstīsies tieši atjaunīgajos enerģijas resursos. Strauji attīstīsies arī elektromobilitāte – eksperti lēš, ka tuvākajos 10 gados elektroauto skaits Latvijā varētu sasniegt 36 000 jeb palielināties vairāk nekā 30 reizes. Lai sagatavotos nākotnes tendencēm un mērķtiecīgi virzītos uz Latvijai saistošu Eiropas klimatneitralitātes mērķu izpildi, ir kritiski svarīgi nodrošināt elektrotīkla un elektroenerģijas tirgus digitālo transformāciju, veidojot nepieciešamo infrastruktūru un sistēmu nodrošinājumu.

Līdz ar elektroenerģijas tirgus atvēršanu Latvijā lielos elektrības ražotājus ir papildinājuši daudzi jauni spēlētāji. Elektrības ražošanas tendences pakāpeniski mainās, un pēdējos gados lielajiem centralizētajiem elektroenerģijas ražotājiem pievienojušies arī videi īpaši draudzīgie elektrības ražotāji, tai skaitā mikroģeneratori, kas tagad piedzīvo sprādzienveida popularitāti. Mikroģenerācija ir elektroenerģijas ražošana pašpatēriņam (ar jaudu līdz 11.1 kilovatiem), izmantojot atjaunīgos energoresursus. To veicinājusi gan zaļā domāšana, gan nesenās izmaiņas Elektroenerģijas tirgus likumā, padarot mikroģeneratora uzstādīšanas procesu ērtāku un izdevīgāku, gan arī tas, ka saules fotovoltu paneļi kļūst iedzīvotājiem cenas ziņā arvien pieejamāki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Eiropas nauda ir jāparedz mazo un vidējo uzņēmumu digitalizācijai

Ramona Rupeika-Apoga, Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore, 16.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija 9. februārī iesniegusi izskatīšanai Eiropas Komisijā Latvijas Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) plāna projektu, saskaņā ar kuru 330 miljonus eiro ir plānots novirzīt digitālai transformācijai.

Lielāko daļu naudas tiek plānots novirzīt valsts pārvaldes digitalizācijas uzlabošanai un tikai nelielu daļu tieši uzņēmējiem. Rodas jautājums - kāpēc tā? Vai mūsu privātais sektors ir tik labi digitalizējies, ka naudu ir jāparedz vēl ne tik labi digitalizētam publiskajam sektoram? Vai tieši pretēji - mūsu uzņēmumi ir tik mazs digitalizējušies, ka nespēs šo naudu efektīvi izmantot un tā ir jādod tiem, kas to pratīs izmantot?

Zaļā Eiropa un tās digitālā transformācija ir galvenie prioritārie virzieni, kas veido Eiropas Savienības “Zaļo kursu”, kam līdz 2050. gadam ir paredzēts dāsns finanšu atbalsts. ES ilgtermiņa budžets no 2021. līdz 2027.gadam kopā ar NextGenerationEU pagaidu instrumentu, kas paredzēts atveseļošanās veicināšanai, būs lielākā stimulu pakete, kāda jebkad finansēta no ES budžeta. Kopumā 1,8 triljoni eiro paredzēti Eiropas atveseļošanai pēc Covid-19, lai tā kļūtu zaļāka, digitālāka un izturīgāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plānots, ka līdz 2030.gadam uz Eiropas ceļiem būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu, izriet no Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju, ar kuru šodien iepazīstināja Eiropas Komisija, turklāt stratēģija liek pamatus Eiropas Savienības (ES) transporta sistēmas zaļajai un digitālajai pārveidei un izturības pret turpmākām krīzēm palielināšanai, informēja EK pārstāvniecības Latvijā pārstāve Kristīne Liepiņa.

Kā norādīts paziņojumā par Eiropas zaļo kursu, pateicoties viedai, konkurētspējīgai, drošai, piekļūstamai un cenu ziņā pieejamai transporta sistēmai, emisijas līdz 2050.gadam samazināsies par 90%.

Starpposma mērķos ceļā uz viedu un ilgtspējīgu nākotni ietilpst tas, ka visiem transporta veidiem ir jākļūst ilgtspējīgākiem, jābūt plaši pieejamām zaļām alternatīvām un jāievieš pareizi stimuli, kas veicinātu pāreju. Konkrēti starpposma mērķi nodrošinās, ka Eiropas transporta sistēma virzās uz viedu un ilgtspējīgu nākotni.

Plānots, ka jau 2030.gadā uz Eiropas ceļiem ne vien būs vismaz 30 miljoni bezemisiju vieglo automobiļu - 100 Eiropas pilsētas būs klimatneitrālas, ātrgaitas dzelzceļa satiksme visā Eiropā divkāršosies, regulārajiem kolektīvajiem braucieniem maršrutos, kuru garums ir mazāks nekā 500 kilometri, jābūt oglekļneitrāliem. Tāpat plašā mērogā tiks izvērsta automatizētā mobilitāte, tirgum būs gatavi bezemisiju jūras kuģi. Savukārt vēlākais kā 2035.gadā tirgum būs gatavi lielie bezemisiju gaisa kuģi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lēmumam palielināt minimālo mēneša darba algu līdz 500 eiro no nākamā gada 1. janvāra būs būtiska ietekme uz uzņēmumu, valsts un pašvaldību budžetiem, jo minimālās algas palielināšana nosaka ne tikai ienākumu apakšējo robežu, bet kāpina arī vispārējās darbaspēka izmaksas.

Minimālās algas palielināšanu daudzas partijas minēja savās programmās pirms 2018. gada Saeimas vēlēšanām. Taču līdz ar minimālās algas palielināšanu, tika solīts noteikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu tādā pašā apmērā, kas netiek darīts.

Lasi žurnāla #DienasBizness 17. novembra numurā:

  • viedokļi - minimālās algas paaugstināšana līdz 500 eiro 2021. gada janvārī?
  • tēma - minimālās algas svira ekonomikā un politikā
  • finanses - bez paslēpēm banku darījumos
  • ārpolitika - ASV demokrāti vai republikāņi – kuri nodrošina ballīti akciju tirgos
  • intervija - Guntars Račs, SIA Izdevniecība MicRec līdzīpašnieks
  • enerģētika - jaunie ES mērķi prasa dalībvalstu konsekvenci
  • brīvdienu ceļvedis - Nataļja Zaharova, SIA Euroaptieka valdes priekšsēdētāja
  • sadarbības materiāli - atjaunīgo energoresursu patēriņš palielinājies par 25%; saspiestā gāze – iespēja samazināt transporta izmešus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecība “Dienas Bizness” sadarbībā ar VARAM, biedrību "Zaļās mājas", AS "Swedbank", SIA "Fortum Latvia", AS "Balticovo", AS "Maxima Latvija" un Izraēlas vēstniecību Latvijā rīko tiešsaistes konferenci - diskusiju platformu “Aprites ekonomika Latvijā”.

2019.gadā EK nāca klajā ar paziņojumu par “Eiropas zaļo kursu”, kas daudz skaidrāk iezīmē to, ka Latvijas izaugsmes veicināšanai un tās atsaistīšanai no dabas resursu izmantošanas un aprites ekonomikas kā izaugsmes potenciāla izmantošanai nepieciešama saskaņotība un aprites ekonomikas principu integrēšana dažādu nozaru politikās.

Nodrošinot Eiropas zaļā kursa ieviešanu, Eiropas komisija 2020. gada 11. martā paziņoja par Jauno aprites ekonomikas rīcības plānu, kas iezīmē iniciatīvas, kuras skars visus produktu aprites cikla posmus un dažādas materiālu grupas, panākot, ka saražotie produkti ir ilgtspējīgi un ilglietojami, un sabiedrība var pilnvērtīgi iesaistīties aprites ekonomikā un izmantot pozitīvo pārmaiņu sniegtās priekšrocības. Minētie principi iestrādāti Rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku 2020.-2027. gadam, ko šā gada 4.septembrī apstiprināja Ministru kabinets.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti, arī Latvijai lielāka uzmanība ir jāvelta ekonomikas dekarbonizācijai, stimulējot atjaunojamo resursu izmantošanu valsts un pašvaldību ēku būvniecībā.

Ēku būvniecība ir viens no energoietilpīgākajiem ekonomikas sektoriem ar izšķiroši būtisku lomu CO2 izmešu radīšanā. Tāpēc Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana, secināts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga un Latvijas Kokrūpniecības federācijas padomes pārstāvju tikšanas laikā.

"Uzskatu, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos. Publiskajās ēkās, kas tiek celtas par budžeta līdzekļiem, obligāti ir jāparedz noteikts koksnes materiālu izmantošanas minimums, vismaz 20%. Tādējādi mēs veicinātu gan modernu, gan videi draudzīgu materiālu izmantošanu valsts un pašvaldības ēku būvniecībā, kā arī spertu platu soli Eiropas kopējo klimatneitralitātes mērķu sasniegšanas virzienā. Tas ļautu Latvijai samazināt būvniecības nozares ietekmi uz vidi, veicinātu vietējo atjaunojamu resursu izmantošanu, kā arī nostiprinātu energoefektīvu koka ēku būvniecības tradīcijas ne vien privātajā, bet arī publiskajā sektorā," norāda ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija liek pārskatīt daudzus mūsu ikdienas paradumus. Esošajā situācijā ir grūti izplānot ne vien nākotni, bet arī rītdienu, tomēr eksperti atzīst, ka šobrīd ir piemērotāks laiks augstākā līmeņa mācībām, tā paplašinot redzesloku un attīstot savas prasmes.

Notikumi visā pasaulē un Latvijā liek mums uz mirkli apstāties, tādēļ šajā brīdī varam veltīt laiku studijām, savai attīstībai, sagatavoties nākotnei un kļūt konkurētspējīgāki. Šobrīd RTU Rīgas Biznesa skolā (RBS) norisinās profesionālā maģistra studiju programmas (jeb MBA programmas) ziemas uzņemšana. Šī programma ir pielāgota tiešsaistes mācībām, vienlaikus saglabājot galveno mērķi - sniegt studentiem praktisku informāciju un zināšanas par to, kā integrēt izglītību savā ikdienā un profesionālajā darbībā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Covid-19 izraisītās izmaiņas patēriņa ieradumos ir uz palikšanu 21. gadsimtā?

Ivars Lamberts, AS “DelfinGroup” valdes loceklis, 18.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija, visticamāk, ieies vēsturē kā viens no izšķirošiem 21. gadsimta notikumiem, kas ir devis grūdienu daudzām jaunām tendencēm un iedzīvotāju ieradumu izmaiņām.

Līdzīgi arī Latvijā šobrīd jau varam runāt par vairākām ieradumu tendencēm, ko izraisīja vai arī paātrināja pandēmijas dēļ ieviestie socializācijas, pārvietošanās un iepirkšanās ierobežojumi. Šajā gadījumā aicinu paraudzīties uz notiekošo caur lombarda prizmu, kas visos laikos ir bijis visai spilgts dažādu sabiedrībā notiekošu aktuālo procesu atspoguļotājs.

Vai šī lieta man patiešām ir nepieciešama?

Pandēmijas laikā cilvēki bija spiesti daudz vairāk uzturēties mājās – strādāt un mācīties attālināti vai atrasties piespiedu dīkstāvē. Tas savukārt veicināja mājās esošo mantu pārcilāšanu – ārā no skapjiem tika vilktas sen aizmirstas un iepriekš reti izmantotas lietas. Kopumā varam patiešām būt pārsteigti par to, cik daudz dažādu labu, kvalitatīvu un pilnībā darbspējīgu mantu neizmantotas glabājas līdzcilvēku skapjos un noliktavās. Normālos apstākļos liela daļa šo mantu turpinātu bezjēdzīgi uzkrāt putekļu kārtiņu mājas bēniņos vai dziļākajā skapja nostūrī, bet vēl pēc kāda laika visdrīzāk tiktu vienkārši izmestas, kļūstot par izšķērdīgas resursu izmantošanas kārtējo apliecinājumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transportlīdzekļu koplietošanas mobilā lietotne un datorprogramma, kuru izstrādājis uzņēmums SIA Fleet Complete, veiksmīgi izmantota koncerna Latvenergo meitasuzņēmumā AS Sadales tīkls, ļaujot īsā laikā veikt ievērojamu līdzekļu ietaupījumu un samazinot izmantojamo transportlīdzekļu skaitu par aptuveni 30%, informēja SIA Fleet Complete Latvija pārdošanas daļas vadītājs Toms Grundšteins.

No atslēgu skapja līdz viedtālrunim

Ideja par koplietošanas transportu AS Sadales tīkls bijusi jau sen, tomēr tehniskie risinājumi iesākumā bijuši nepietiekami efektīvam darbam. Pirmsākumos uzņēmums lietojis kodētus automašīnu atslēgu skapjus un vienkāršotu datorprogrammu braucienu rezervēšanai, kas summāri nav devis plānoto efektu vairāku iemeslu dēļ.Pirmkārt, pie atslēgu skapja bijusi nepieciešamība pēc administratora. Nereti radušās jukas, kad atslēgas skapī sajauktas vietām vai izņemtas, neievērojot reģistrācijas kārtību. Otrkārt, bija iespējams steigas gadījumā mašīnu paņemt bez reģistrācijas, kas radīja nesaprašanos brīdī, ja kāds auto bija reģistrējis braucienam iepriekš. Rezultātā uzņēmums bija ieguvis grūti administrējamu rīku ar salīdzinoši augstām izmaksām. Gan kodēti atslēgu skapji, gan administrators tā uzraudzībai ir sistēmas izmaksas. SIA Fleet Complete piedāvātā mobilā lietotne, kas kombinēta ar atbilstošu datorprogrammu, administrēšanu vienkāršoja, papildus dodot iespējas sekot noteiktā braukšanas ātruma ierobežojumu pārkāpumiem un darbinieku braucienu maršrutiem. T. Grundšteins atklāja, ka AS Sadales tīkls, uzsākot sadarbību, pieņēmis izaicinošu lēmumu samazināt autoparku no 1066 līdz 659 transporta vienībām, kas pagaidām realizēts daļēji – uzņēmumā ir par 316 mašīnām mazāk, tomēr optimizācija turpinās, un ir cerība, ka, pareizi plānojot un administrējot procesu, būs iespējams sasniegt mērķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Situācija kreditēšanas tirgū nav kritiska, un pēc pirmā Covid-19 viļņa ierobežojumiem gan uzņēmumi, gan privātpersonas ir pielāgojušās situācijai. Uzņēmumi cer uz valsts atbalstu un ietur nogaidošu pozīciju, bet finansētāji kļuvuši piesardzīgāki, liecina finanšu salīdzināšanas interneta platformas Altero.lv statistika.

Sīkāk par tendencēm kreditēšanas tirgū šā gada laikā un nākotnes prognozēm Dienas Bizness pastāstīt aicināja Altero.lv finanšu salīdzināšanas platformas līdzdibinātāju Artūru Kostinu.

Kādi ir secinājumi pēc pirmā Covid-19 ierobežojumu laika no šā gada marta līdz jūnijam? Kā to pārdzīvoja mājsaimniecības un uzņēmumi? Vai mazinājās aizņēmumu apjoms kopumā? Kā uz krīzes situāciju reaģēja kreditētāji?

Altero.lv šī gada marts bija visu laiku rekorda mēnesis izsniegto kredītu apjoma ziņā. Brīdī, kad tika ieviesti ierobežojumi, ne tikai aizdevēji ātri pārskatīja savu kredīta politiku, bet arī daļa klientu atlika iepriekš plānotos tēriņus, jo acīmredzami valdīja neziņa par Covid-19 izraisīto situāciju kopumā. Klienti šobrīd ir piesardzīgāki pret lielākām summām un rūpīgāk apsver nepieciešamību aizņemties, kā arī nopietnāk izvērtē procentu likmes. Savukārt tiem, kam naudas trūka jau iepriekš, tagad trūkst vēl vairāk, un viņi vēl aktīvāk piesakās aizdevuma refinansēšanai ar mērķi ietaupīt. Arī uzņēmēju interese par finansējumu nemazinājās, pat pieauga, jo daļa uzņēmumu meklēja iespējas paplašināt savu darbību, piemēram, iegādājoties ražošanas iekārtas vai meklējot iespējas saņemt apgrozāmos līdzekļus, lai iepirktu izejvielas. Protams, bija arī uzņēmumi, kas meklēja iespējas pārdzīvot ārkārtas stāvokļa periodu, jo bija palikuši bez ieņēmumiem, savukārt izdevumi turpinājās, attiecīgi tika meklēta iespēja saņemt aizdevumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvāko gadu laikā Latvijas uzņēmumiem pieejamas izaugsmes kapitāla investīcijas 172 miljonu eiro apjomā no Latvijā reģistrētajiem privātā un riska kapitāla fondiem.

Savukārt, skatoties plašāk Baltijas mērogā - tie ir papildu vismaz 300 miljoni eiro, ko uzņēmumi var izmantot straujākai izaugsmei, tā diskusijā “Riska kapitāls - neizmantota iespēja Latvijas uzņēmumu izaugsmei” informēja Latvijas Privātā un Riska un kapitāla asociācija (LVCA).

“Šobrīd izaugsmes kapitāla investīcijas ir pieejamas lielā apmērā un mēs aicinām uzņēmējus ar ambiciozām un drosmīgām idejām sadarboties ar investoriem, lai ātrāk īstenotu savas idejas un iekarotu jaunus tirgus,” norādīja LVCA valdes priekšsēdētāja, “Livonia Partners” partnere Kristīne Bērziņa.

“Kapitālam nav robežu, un Baltijas tirgus ir nonācis jau daudz lielāku investoru redzeslokā, ko apliecina virkne lielu ieguldījumu Baltijas uzņēmumos pēdējo gadu laikā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kvalitatīvas un uzticamas riepas automašīnai nepieciešamas 365 (vai 366) dienas gadā. Taču īpaši svarīgas tās kļūst ziemas mēnešos, kad ceļu klāj gan pieblietēts, gan izkusis sniegs, ūdens un ledus, pārvietošanos padarot īpaši izaicinošu. Tāpēc šajā rakstā apkopota informācija par to, kā ziemas riepas palīdz tikt galā ar minētajiem izaicinājumiem; atvēli 10 minūtes un uzzini daudz ko jaunu!

Īsais ievads ziemas riepu tipos

Ziemas riepas tiek iedalītas mīkstā sastāva (Skandināvijas tipa) un cietā sastāva (Eiropas tipa) klasēs; Skandināvijas tipa riepas piemērotas zemākām gaisa temperatūrām un piesnigušiem/apledojušiem ceļiem, savukārt Eiropas tipa riepas izvēlies, ja pārsvarā brauc pa labi tīrītiem pilsētas ceļiem un šosejām.

Protektora raksts ir dziļāks un ar vairāk rievām

Lai nodrošinātu saķeri ar ceļa segumu, ko klāj sniega kārta, ledus vai ūdens, riepai jāspēj novadīt zem tās esošo ūdeni un/vai sniegu, tādējādi pasargājot automašīnu no akvaplanēšanas. Lai to izdarītu, ziemas riepas ievērojami atšķiras no vasaras riepām – tām ir vairāk rievu, kā arī dziļāks protektors (minimālais atļautais protektora dziļums ziemas riepām ir četri milimetri, taču jaunas ziemas riepas izceļas ar divreiz (vai pat vairāk) dziļāku protektoru). Tāpat lielu lomu spēlē nelieli iegriezumi jeb lameles protektora blokos, kas uzlabo saķeri ar sniegu vai ledu. Par ūdens un sniega izspiešanu rūpējas platas centrālās rievas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Mākslīgā intelekta valodu tehnoloģijas - attīstības tendences un jaunas iespējas organizācijām

Kaspars Kauliņš, "Tilde" biznesa attīstības vadītājs, 18.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pandēmija izraisījusi staujas pārmaiņas patērētāju tendencēs un veicinājusi uzņēmumu un insititūciju interesi par valodu tehnoloģiju risinājumiem straujāk, kā varējām prognozēt.

Vēlos dalīties pārdomās, kas mūs sagaida 2021.gadā, un par kādiem mākslīgā intelekta risinājumiem uzņēmumiem vajadzētu domāt.

Runas tehnoloģijas pielāgojas katra uzņēmuma vajadzībām

Pirms deviņiem gadiem, līdz ar tā brīža jaunāko Apple viedtelefonu iPhone 4S, pie lietotājiem devās balss digitālais asistents Siri. Tehnoloģiju pasaulē tas bija liels notikums, jo daudziem atsauca atmiņā reiz redzētās fantastikas filmas, kuru varoņi ar balss komandām ieslēdz istabā gaismu, pārslēdz televizora kanālus vai vada automašīnu. Kopš tā laika balss vadības risinājumi veikuši garu ceļu un patiešām nonākuši televizoros, teju ikvienā viedtelefonā un daudzās citās ierīcēs. Jau šobrīd daudzu uzņēmumu produktu un paklapojumu attīstības stratēģijās iekļaut dažādi runas tehnoloģiju pielietojuma scenāriji. Vairāki veiksmīgi piemēri ir tepat Latvijā - Latvenergo klientiem ir iespēja skaitītāju rādītājus nosaukt Tildes veidotajai runas atpazīšanas sistēmai, bet mediju monitoringa un tirgus izpētes kompānija Kantar TNS izmanto runas atpazīšanas tehnoloģiju mediju satura analīzei. Mūsu runas atpazīšanas risinājumi tiek izmantoti arī Igaunijas tiesās un Lietuvas valsts pārvaldē. Drīzumā tie palīdzēs arī Latvijas Iekšlietu ministrijas daudzo struktūrvienību darbiniekiem gan gatavojot dažādus dokumentus, automatizēti apstrādājot dažādu procesuālo darbību audioierakstus, gan arī ļaujot veikt meklējumus audio un video arhīvos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Es nebeidzu atkārtot, ka Latvijai un latviešiem ir ļoti daudz, ko piedāvāt Saūda Arābijas Karalistei. Latvija ir Šengenas zonas un NATO valsts, un tai noteikti ir jāpanāk sava klātbūtne Saūda Arābijā”.

Tā Dienas Biznesam pauž Saūda Arābijas Karalistes (SAK) Karaliskās Augstības prinča Nawaf Bin Abdul Aziz Al Saud finanšu un juridiskais padomnieks Tufiks Kavars.

Latvijas un SAK sadarbības intensitāte ir krietni zemāka, salīdzinot ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem, liecina statistika. Pērn ir notikušas vairākas augstu amatpersonu tikšanās, tomēr pagaidām neesam tikuši daudz tālāk par diplomātisku laipnību apmaiņu, un šeit vietā ir T. Kavara pieredze un ieteikumi.

Diplomātiski sasniegumi jāturpina darījumos

“Diplomātiskajā līmenī ir sasniegts daudz, tomēr es neredzu, ka tas rezultētos ekonomiskā un finanšu sadarbībā,” pauž T. Kavars. Pērn Latviju apmeklēja SAK ārlietu ministrs – princis Faisals bin Farhāns Āl Saūds (Faisal bin Farhan Al Saud), kurš tikās arī ar uzņēmējiem. “Ir ļoti svarīgi, lai Latvijas uzņēmēji, kurus pārstāv Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, izmanto šo vizīti kā vilni, ar kura palīdzību var sasniegt valstu abpusēju ekonomikas sinerģiju. Tam ir labi priekšnosacījumi, jo prinča māte ir vāciete, viņš pats izglītību ir ieguvis Vācijā un pilnībā izprot rietumu mentalitāti,” atklāj T. Kavars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Mežu sertifikācijas padome sadarbībā ar Daugavpils Universitāti un Latvijas valsts mežzinātnes institūtu "Silava" 10. decembrī rīkoja jau 5. konferenci par meža un saistītajām nozarēm aktuālām tēmām.

Konference, kas skar tautsaimniecības, ilgtspējīgas attīstības, kā arī sociālo, vides un ekonomisko aspektu sabalansēšanas nozīmi klimata izmaiņu laikmetā, šogad norisinājās tiešsaistē.

Atzinumā par Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.-2027. gadam Vides pārskatu ir uzsvērts, ka vieni no Latvijas vērtīgākiem dabas resursiem ir atzīmēti meži, jo mežu zemes aizņem 52% no Latvijas kopējās teritorijas un Latvija ir uzskatāma par vienu no mežiem bagātākām valstīm Eiropā.

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plānā līdz 2030. gadam mežsaimniecība ir apskatīta kā viena no tautsaimniecības nozarēm, kura jāpasargā no klimata pārmaiņu negatīvajām sekām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Baltijas valstu ekonomikas kļūtu stiprākas, Rīgai jākļūst par Baltijas valstu ekonomikas galvaspilsētu, piektdien Rīgas Ekonomikas augstskolas tiešsaistes diskusiju ciklā "Meklējot jaunu izaugsmi" par Baltijas ekonomikas nākotni pauda Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš skaidroja, ka Baltijas valstīm ir ciešāk jāsadarbojas, lai stiprinātu katras valsts ekonomiku, tostarp Rīgai jābūt Baltijas dzinējspēkam, lai celtu visu Baltijas valstu kopējo vērtību.

Tāpat Kazāks minēja, ka Latvija, salīdzinot ar citām pasaules ekonomikām, pagaidām salīdzinoši labi tiek galā ar Covid-19 izplatības riskiem, taču, lai arī turpmāk valdība spētu ātri reaģēt, tai ir jābūt brīvi pieejamiem līdzekļiem. Latvijas Bankas prezidents norādīja, ka Latvijai pagaidām ir nauda Covid-19 radīto seku pārvarēšanai, taču nav skaidru ideju, stratēģiju.

Vienlaikus Kazāks uzsvēra, ka Latvija nedrīkst neapdomīgi tērēt Eiropas Savienības atveseļošanās fonda līdzekļus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izmanto saldūdens dūņu potenciālu

Monta Šķupele, 22.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kosmētikas ražotājs Marence vēlas, lai Latvijas iedzīvotāji ne tikai saskata saldūdens dūņu potenciālu, bet arī importa produktu vietā izvēlas vietējo.

Uzņēmuma attīstība tika uzsākta pirms četriem gadiem. Izmantojot Latvijas nozares profesionāļu zināšanas, tika izstrādāta produktu receptūra, tehnoloģijas, dizains. “Man tas bija kaut kas jauns, un es biju pozitīvi pārsteigts, cik mums ir pieredzējuši zinātnieki. Es varu teikt, ka Latvijā mums ir potenciāls daudzām lietām,” stāsta kosmētikas zīmola Marence līdzīpašnieks Aivars Burģis.

Iepriekš viņš darbojies nekustamo īpašumu nozarē, 20 gadus bijis viesnīcas akcionārs, darbojies loģistikas biznesā. “Nolēmu, ka jāattīsta citi virzieni, un mani personīgi uzrunāja Latvijas dabas bagātība – sapropelis,” stāsta A. Burģis. Iepazīstoties ar šo materiālu, uzņēmējam bija iespēja iegādāties saldūdens dūņu ieguves vietu – ezeru Rāznas Nacionālā parka teritorijā, kur zinātnieki jau iepriekš bija veikuši izpēti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Apspriedīs 120 miljonus eiro vērtā elektrostaciju parka izveidi Kaigu purvā

Db.lv, 25.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

25.janvārī plkst.16 notiks attālināta sabiedriskās apspriešanas sanāksme par SIA "Laflora" ieceri Kaigu purvā būvēt vēja elektrostaciju parku, informē uzņēmumā.

Jelgavas novada Kaigu purvā jau 25 gadus saimnieko viens no Latvijas lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem – SIA “Laflora”, kas nodarbina ap 250 vietējo iedzīvotāju, lai ražotu kūdras substrātus dārzkopībai, mežsaimniecībai un lauksaimniecībai. Kaigu purvā pieejamās enerģētiskās kūdras ieguve ir pārtraukta, ņemot vērā Eiropas Komisijas Taisnīgas pārkārtošanās fonda nosacījumu pārtraukt enerģētiskās kūdras ieguvi un izmantošanu, tāpēc uzņēmums meklē citus esošā resursa un zemes izmantošanas veidus, kuru starpā iecerēta arī vēja elektroenerģijas parka izveide.

Laflorai rekordgads un 170 miljonus eiro lieli investīciju plāni 

2020.gada kūdras ieguves sezonā viens no lielākajiem kūdras ieguves un pārstrādes uzņēmumiem...

Vēja parkā Kaigu kūdras purvā, kura kopējā platība ir 760 ha, plānots pārtraukt enerģētiskās kūdras ieguvi 450 ha platībā (atlikušais enerģētiskās kūdras krājums sasniedz 890 000 m3). Saražotā zaļā enerģija, kas ir atjaunojamais resurss, tiks izmantota gan “Lafloras” pašpatēriņam kūdras produktu un substrātu ražotnē un tehnoloģiskajos procesos, gan topošās zaļās industriālās zonas funkcionalitātes nodrošināšanā Kaigu purvā. Vēja parks iecerēts visā purva platībā – gan tur, kur pārtraukta enerģētiskās kūdras ieguve, gan tur, kur turpināsies dārzkopības kūdras ieguve, kurai pakāpeniski noslēdzoties, teritorijas tiks rekultivētas.

Zaļās industriālās zonas izveides mērķis ir nodrošināt ar vēja parka “Laflora” ražoto atjaunojamo resursu inovatīvus uzņēmumus, kuriem ir augsta energoietilpība, tādējādi palīdzot tiem integrēt atjaunojamo enerģiju savos ražošanas procesos un ražot produktus ar pievienoto vērtību.

Laflora par 5 miljoniem eiro būvēs ražotni Nīcgales purvā 

Paplašinot darbību Daugavpils novadā, kūdras ieguves un kūdras produktu ražošanas uzņēmums SIA...

Uzņēmums norāda, ka šādas zaļās industriālās zonas darbība ļaus attīstīt ilgtspējīgu uzņēmējdarbību Jelgavas novadā un visā Zemgales reģionā, palielināt uzņēmumu konkurētspēju, pateicoties zemākām energoresursu izmaksām, kā arī radīs jaunas ilgtspējīgas darba vietas ilgtermiņā, vienlaikus veidojot priekšnosacījumus reģiona ekonomiskajai izaugsmei.

Parkā būs jaunākās paaudzes vēja turbīnas, līdzīgas tām, ko plaši izmanto visā Eiropā. Turbīnu maksimālais augstums būs 247 m. Vēja parks gada laikā saražos 300 000 MWh elektroenerģijas. Ar tādu elektroenerģijas apjomu iespējams nodrošināt 5 % no Latvijas kopējā elektroenerģijas patēriņa gadā.

Parks varētu nodrošināt ar zaļu enerģiju gan Jelgavas novadu, gan pilsētu. Tādējādi Jelgavas novads varētu kļūt par 100 % atjaunojamo energoresursu jeb zaļāko novadu Latvijā. Vēja parks būs uzņēmuma ieguldījums valsts ceļā uz Eiropas Savienības nosprausto mērķi – klimatneitralitāti. Kopējais oglekļa dioksīda emisiju ietaupījums, izmantojot “Lafloras” zaļo enerģiju, līdz 2050. gadam būs vairāk nekā 2,8 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta.

Saskaņā ar stingru normatīvo aktu regulējumu starptautisks vides konsultāciju uzņēmums veicis iecerētā vēja parka ietekmes uz vidi novērtējumu. Ietekmi uz vidi, dabu un apkārtnes iedzīvotājiem vērtējuši: ornitologs, sikspārņu eksperts, biotopu eksperts, ainavu arhitekti, kultūrvēsturiskā mantojuma eksperti, hidrologi un ģeologi. Tāpat veikta elektromagnētiskā lauka ekspertīze, trokšņu ekspertīze, potenciālo turbīnu radīto ēnu un mirguļošanas ekspertīze, kā arī risku analīze.

“Mēs neuzskatām sevi tikai par kūdras ieguvējiem un pārstrādātājiem, kas ražo visā pasaulē vajadzīgos kūdras substrātus, lai stādītu mežu, puķes un galu galā arī ēstu garšīgus tomātus un gurķus, bet domājam arī par zemes tālāku izmantošanu. Tieši tāpēc savu nodarbi saucam par purvkopību. “Lafloras” vēja parks ir komerciāls projekts, kur elektroenerģijas ražošanai nav nepieciešamas valsts vai pašvaldības subsīdijas, bet ceram piesaistīt pašlaik pieejamās investīcijas, ko piedāvā Eiropas Savienības Zaļā kursa finansējuma virzieni un pieejamais finansējums,” atzīst Uldis Ameriks, SIA “Laflora” valdes priekšsēdētājs.

Kopējās plānotās investīcijas “Lafloras” zaļajā industriālajā zonā ir 170 miljoni eiro, no kuriem investīcijas vēja parkā aprēķinātas 120 miljonu apmērā. Modernas, enerģiju taupošas un videi draudzīgas iekārtas un mehānismi sinerģijā ar zemes resursa efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu ir “Lafloras” pienesums mūsu valsts un cilvēces ambiciozo mērķu sasniegšanai.

Līdz 15.februārim noris ieceres ietekmes uz vides novērtējuma sabiedriskā apspriešana. Saskaņā ar Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likuma nosacījumiem sabiedriskā apspriešana notiek neklātienes formā.

Sanāksme tiks ierakstīta, un tās ieraksts būs pieejams SIA "Laflora", SIA "Estonian, Latvian & Lithuanian Environment", Jelgavas novada pašvaldības un Jelgavas pašvaldības tīmekļa vietnēs līdz 15.februārim. Šajās mājaslapās varēs arī iepazīties ar ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu un tā kopsavilkumu.

Rakstiskus priekšlikumus par ziņojumu līdz 15.februārim var iesniegt Vides pārraudzības valsts birojā.

Plānots, ka vēja parka būvniecība varētu sākties 2022.gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai veiksmīgi sasniegtu izvirzītos klimata mērķus un 2050. gadā kļūtu par pirmo klimatneitrālo kontinentu, Eiropas valstīm ir jābūt vienotām un jau šobrīd jāveic aktīvas darbības.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2020 atzina vairāki nozares eksperti un pārstāvji, vienlaikus norādot, ka mērķi ir gana ambiciozi, tāpēc katras dalībvalsts izvirzītajiem nacionālajiem mērķiem jābūt kontekstā arī ar kopējo Eiropas dalībvalstu attīstības politiku. AS Latvijas Gāze (LG) biznesa attīstības vadītājs Jānis Bethers gan atgādina, ka 2050. gads joprojām ir pietiekami tālu un daudzas lietas prognozēt nav iespējams.

Domāt uz priekšu

Klimata mērķu ambīcijas joprojām aug, secina J. Bethers, norādot, ka Eiropas Savienība (ES) tuvāko gadu laikā plāno samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas par 40%, bet jau šobrīd ir skaidrs, ka mērķis, visticamāk, būs vēl ambiciozāks. “Nedrīkst aizmirst arī par 2018. gada klimata neitralitātes nolīgumu 2050. gadam. Izaicinājumu netrūkst, tāpēc enerģētikas nozares pārstāvjiem ir pienākums sniegt savu vīziju jeb scenāriju, kā izmaksu ziņā visefektīvāk sasniegt 2030. gada mērķus un vienlaicīgi attīstīties, lai radītu priekšnoteikumus 2050. gada klimatneitralitātes sasniegšanai. Viena no nepieciešamībām šajā gadījumā ir nākotnes plānošana, nosakot, cik daudz un kuros virzienos enerģija būs nepieciešama,” teic LG pārstāvis, uzsverot, ka, domājot par 2050. gadu, jāņem vērā arī citi aspekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā mākoņpakalpojumus izmanto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem.

Informācijas tehnoloģiju speciālistu novērojumu, ka kopš pavasara Latvijas biznesa vidē strauji pieaugusi interese par mākoņpakalpojumiem, apstiprinājuši arī statistikas dati. 2020. gada nogalē tos lieto divreiz vairāk uzņēmumu nekā pirms diviem gadiem, liecina Tet tirgus pētījuma rezultāti, ko veica izpētes kompānija Norstat.

Centrālās statistikas pārvaldes apkopotā informācija rāda, ka 2018. gadā mākoņpakalpojumus izmantojusi nepilna ceturtā daļa jeb 23,8% no visiem Latvijas uzņēmumiem. Divu gadu laikā piedzīvots pamatīgs izrāviens, un šodien datus ārpus uzņēmuma telpām glabā jau 45% uzņēmumu, noskaidrojuši pētnieki, aptaujājot 700 Latvijas uzņēmumu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā un Latvijā tuvākajos 10 gados koka izmantošana būvniecībā, it īpaši publiskajās koka ēkās infrastruktūras objektos, pieaugs, un pašmāju ražotājiem pavērsies lielākas iespējas.

Dienas Biznesam stāsta lielizmēra līmēto koka konstrukciju ražošanas SIA IKTK valdes priekšsēdētājs Māris Peilāns. Viņš norāda, ka cenas ziņā koka ēku piedāvājums kļūs arvien pievilcīgāks, jo konkurentmateriāliem – betonam, blokiem, metālam – būs jārēķinās ar to ražošanā patērēto CO2 daudzumu, par kuru būs jāmaksā nodeva.

Fragments no intervijas

Vai koronavīrusa pandēmija ir ietekmējusi koka objektu ražošanu un būvniecību?

Pavisam drīz – martā – būs gads, kopš Covid-19 izplatības noteiktie ierobežojumi mainīja daudzas sfēras ne tikai Latvijā, bet arī Eiropā un visā pasaulē. Lai arī pirmajās nedēļās bija liela neskaidrība par to, kas un kā būs, pakāpeniski visi gan Latvijā, gan ārzemēs atskārta, ko un kā darīt šajos apstākļos. Ja raugāmies uz Eiropu, tad pieprasījums pēc dažādām koka būvēm – dzīvojamām ģimeņu mājām, daudzstāvu dzīvojamām ēkām, biroju ēkām, arī bibliotēkām, skolām, bērnudārziem, koncertzālēm, sporta būvēm, tiltiem, degvielas uzpildes stacijām un pat elektroauto uzlādes punktiem – nav sarucis, bet tas pat ir pieaudzis. Ļoti lielas iespējas kokam būvniecībā paver arī ES Zaļais kurss. Būvniecībā līmētais koks turpina vēl plašāku uzvaras gājienu Kanādā, Austrijā, Vācijā, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijā, Lielbritānijā, kā arī tik tālās zemēs kā, piemēram, Singapūra, Filipīnas, Malaizija. Pēdējā laikā ļoti strauji pieprasījums pēc koka būvniecībā aug ASV. Savukārt Latvijā koka ēku būvniecībā 2020. gadā turpinājās lēna evolūcija. Proti, publisko koka ēku projektēšanā un būvniecībā Latvijā pēdējos gados ir novērota pozitīva tendence, un tādējādi Salaspilī top jauna pirmsskolas bērnu iestāde, bet Salaspilī – publiskā bibliotēka. Būtībā tās ir pirmās Latvijā un sava veida izņēmums, kaut ārzemēs šāda tipa koka konstrukciju publisko ēku projektu īstenošana ir ikdienišķs pasākums. Lai arī par savdabīgu lūzuma punktu tiek minēts 2017. gada 1. maijs, kad spēkā stājās normatīvo aktu izmaiņas, kas Latvijā ļauj būvēt koka konstrukciju ēkas līdz pat sešu stāvu jeb 18 metru augstumam, tomēr pagaidām šādu ēku būvniecība vēl nav uzsākta. Pozitīvs signāls ir ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga ierosinājums noteikt koka īpatsvaru 20% apmērā publisko ēku projektos. Ceru, ka tam sekos konkrēti darbi – lēmumi. 20% Latvijas apstākļos ir daudz, bet, piemēram, Francijā no 2022. gada paredzēts ieviest prasību, ka publisko ēku būvniecībā koka īpatsvars nedrīkst būt mazāks par 50%. Bez tam bērnudārza un bibliotēkas, kas iecerētas no koka, būvnieku izvēle notika nevis tik daudz pēc to rīcībā piesaistīto speciālistu, bet gan pēc zemākās cenas kritērija. Tomēr IKTK koka konstrukciju ražošanas un montāžas pieredze liecina, ka zemākā cena var atspēlēties uz kvalitāti. Tāpat Viršu degvielas uzpildes staciju tīkls ir papildinājies ar vairākām jaunām stacijām, kuras radītas no koka konstrukcijām. Arī SIA IKTK jaunais birojs būvēts tikai un vienīgi no koka konstrukcijām. Nenoliedzami, ka Latvijā pandēmijas dēļ privātpersonu interese un arīdzan aktivitāte saistībā ar koka ēku būvniecību ir samazinājusies, taču juridisko personu interese par tām nebūt nav sarukusi. Proti, Eiropas Savienība ir pasludinājusi Zaļo kursu, kas nozīmē klimata neitralitātes sasniegšanu un CO2 izmešu samazināšanu, un kokam kā materiālam tā ir lieliska iespēja pret tādiem konkurentiem kā metāls, betons, kuru ieguves procesā nav iespējams iztikt bez CO2 emisijām, kamēr augošs koks ir tas, kurš piesaista CO2 un izdala skābekli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreizējo vairāku desmitu kontu vietā Latvijā no 2021. gada būs vienotais nodokļu konts, turklāt nodokļu maksājumi tajā būs jāveic līdz katra mēneša 23. datumam, tādējādi materializēsies uzņēmēju iecere, par kuru jau iepriekš tika runāts daudzus gadus.

2019. gada maijā veiktie grozījumi vairākos nodokļu likumos paredz, ka nodokļu maksātājs vienotajā nodokļu kontā iemaksās iedzīvotāju un uzņēmumu ienākuma nodokļus, pievienotās vērtības, akcīzes, dabas resursu, izložu un azartspēļu, mikrouzņēmumu, elektroenerģijas un subsidētās elektroenerģijas nodokļus, kā arī valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, patentmaksu, maksājumus par valsts kapitāla izmantošanu, uzņēmējdarbības riska nodevu. Muitas nodokļi vienotajā kontā būs jāiemaksā, sākot ar 2023. gadu. Līdz tam saglabājas līdzšinējā kārtība. Savukārt nekustamā īpašuma nodokļi nav jāmaksā vienotajā kontā. Pēc Valsts ieņēmumu dienesta informācijas, vienotajā nodokļu kontā iemaksātā summa automātiski tiks sadalīta atbilstoši nodokļu veidiem pēc principa, ka pirmo segs senāko saistību – nodokļa pamatsummu, pēc tam nokavējuma naudu, ja tāda ir aprēķināta, bet pēdējo – soda naudu, ja tāda tikusi piemērota. Atbilstoši FIFO (rindas princips – pirmais iekšā, pirmais ārā) principam tiks segti gan regulārie maksājumi, gan parādi, tādējādi nodokļu maksātājam vienlaikus vairs nevarēs būt nodokļu parāds un pārmaksa citā nodoklī. VID vērš uzmanību uz izmaiņām deklarētās pārmaksas izmantošanas kārtībā – no 2021. gada parādu varēs segt tikai ar deklarētās pārmaksas apstiprināšanas datumu VID, nevis deklarācijas iesniegšanas datumu. Detalizēta kārtība, kā maksājums tiks automātiski sadalīts, ir noteikta Ministru kabineta noteikumos. DB jau daudzkārt vēstījis par uzņēmēju viedokli, ka vienotais nodokļu konts atvieglos dzīvi visiem – gan uzņēmējiem, gan grāmatvežiem, gan arī valstij. Uzņēmēji par vienotu nodokļu kontu Latvijā runājuši jau daudzus gadus, kopš tāds tika ieviests Igaunijā, tomēr iepriekš līdz reāliem darbiem tāda ieviešanai dažādu iemeslu dēļ netika nonākts. Uzņēmējiem bieži vien bijis jautājums – kāpēc Igaunija var, bet Latvija nē?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežu un kokapstrādes nozare Latvijā jau patlaban ir gatava palielināt koksnes produktu īpatsvaru būvniecībā, sacīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.

Viņš atzīmēja, ka būtu apsveicami, ja Latvijas būvindustrijā tieši šo materiālu sāktu izmantot biežāk ne vien privātmāju, bet arī publisko ēku celtniecībā. "Patlaban jau varam runāt par atsevišķiem pozitīviem signāliem, piemēram, Salaspilī no koka būvmateriāliem top bērnudārzs. Valsts mērķtiecīgais atbalsts varētu veicināt videi draudzīgu un ilgtspējīgu koka ēku būvniecības renesansi visā Latvijā," teica Klauss.

Publisko ēku iepirkumos jāparedz obligāta koksnes būvmateriālu izmantošana 

Līdz ar Eiropas Savienības (ES) izvirzīto mērķi līdz 2050. gadam sasniegt klimata...

Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors skaidroja, ka koksnes produktu plašāka izmantošana būvniecībā varētu palīdzēt virzībai uz klimatneitralitāti, tostarp CO2 izmešu samazināšanu. "Latvijai būtu lietderīgi izmantot citu Eiropas valstu, piemēram, Somijas un Francijas, pieredzi, kur valsts un pašvaldības ēku būvniecības iepirkumos ir paredzēta obligāta koksnes materiālu izmantošana," sacīja Klauss.

Kokrūpniecības federācijas atzīmēja, ka tikšanās savstarpējās tikšanās laikā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (KPV) paudis līdzīgu viedokli, uzskatot, ka Latvijai būtu jāiet Somijas un Francijas ceļš valsts un pašvaldību ēku būvniecības iepirkumos.

Ministrs esot norādījis, ka obligāti vajadzētu paredzēt koksnes materiālu izmantošanas minimumu ēkām, kas tiek celtas par valsts budžeta līdzekļiem, vismaz 20% apmērā.

Klauss skaidroja, ka koksnes atjaunojamo resursu izmantošanai nākotnē būs arvien lielāka loma, jo koksnes būvmateriāli ir starp videi visdraudzīgākajiem. Koka ēkas ļauj samazināt energoietilpīgu materiālu izmantošanu un tāpēc visā pasaulē ir atzītas par vienu no galvenajiem sabiedrotajiem klimata izmaiņu mazināšanā.

Latvijas Kokrūpniecības federācija ir dibināta 2000.gada augustā, apvienojot meža nozares atsevišķas asociācijas, lai kopīgi strādātu pie mežsaimniecības, kokrūpniecības un mēbeļrūpniecības attīstības un konkurētspējas celšanas Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atbalstot ilgtspējīgus pieeju un risinājumus, kā arī atsaucoties Rimi pircēju vēlmei dzīvot arvien videi draudzīgāk, Rimi kā pirmais mazumtirgotājs Baltijā uzsāk Latvijā ražotu saimniecības un higiēnas produktu tirdzniecību bez iepakojuma, informē uzņēmumā.

Pilotprojekta ietvaros sadarbībā ar vietējiem ražotājiem atsevišķos Rimi veikalos speciāli aprīkotos stendos būs iespēja iegādāties saimniecības un ķermeņa kopšanas produktus bez iepakojuma. Sākotnēji šādi stendi būs pieejami Rimi veikalā t/c Spice, taču nākotnē plānots tos izvietot arī citos veikalos.

Speciālajos stendos varēs iegādāties tādas preces kā šampūnus, ziepes, zobu pastas un zobu birstes, dezodorantus, tualetes papīru, trauku mazgāšanas līdzekļus, higiēnas preces u. c. Pirmie partneri šajā projektā būs lielākais sadzīves ķīmijas un kosmētikas līdzekļu ražotājs Latvijā Spodrība un Latvijas kosmētikas ražotājs STENDERS, kuru produktus pircēji varēs iegādāties specializētajos stendos, izmantojot līdzi paņemto iepakojumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ieguldījumi eAdreses izveidē var izrādīties nelietderīgi

LETA, 05.02.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ieguldījumi oficiālās elektroniskās adreses (eAdrese) izveidē var izrādīties nelietderīgi, revīzijā "Vai valstī tiek nodrošināta efektīva oficiālās elektroniskās adreses lietošana saziņā ar personām?" secinājusi Valsts kontrole.

Revidenti norāda, ka eAdreses izveidē tika ieguldīti aptuveni 6,94 miljoni eiro, risinājums ir izstrādāts, tomēr tā ieviešana ir ieilgusi.

"Lai arī saziņas apjoms eAdresē pakāpeniski pieaug, sasniedzot vidēji 800 000 nosūtīto ziņojumu gadā no kopumā iestādēs nosūtītajiem 3,6 miljoniem dokumentu, revidentiem nākas atzīt, ka progress joprojām ir salīdzinoši mazs. Gandrīz puse iestāžu nelieto eAdresi ikdienas saziņā un nav nosūtījušas nevienu ziņojumu," norādīts revīzijā.

Līdz obligātai e-adresei vēl trīs gadi  

Lai gan bija paredzēts, ka jau no 2020. gada oficiālā e-adrese būtu...

Valsts kontroles ieskatā, bez skaidri redzamām eAdreses priekšrocībām un ieguvumiem arī privātpersonas nesteidz uzsākt tās lietošanu, jo ir pieejami citi, ierastāki elektroniskās saziņas kanāli un eAdrese ir tikai viens no tiem. "Līdz ar to privātpersonu saziņa ar valsti eAdresē veido vien 10% nosūtīto ziņojumu, bet pārējo apjomu - savstarpējā iestāžu saziņa, turklāt pusi no visas sarakstes veido tikai desmit iestādes," secina revidenti.

Valsts kontrolē brīdināja, ka gadījumā, ja saglabāsies tendence, ka privātpersonas faktiski nelieto eAdresi, bet to galvenokārt lieto tikai iestādes savstarpējā saziņā, ieguldījumi eAdreses izveidē var izrādīties nelietderīgi, jo iestādēs jau pirms eAdreses bija izveidota cita dokumentu aprites vide. Privātpersonas eAdresi var izveidot bez maksas portālā "Latvija.lv".

Tāpat revīzijā teikts, ka no 2023.gada uzņēmumiem, biedrībām, nodibinājumiem, politiskajām partijām un citām privātām juridiskajām personām eAdrese būs obligāts saziņas kanāls ar valsti, taču iedzīvotājiem tās lietošana paliks brīvprātīga.

"Jau šobrīd, par trijiem gadiem atliekot obligāto eAdreses lietošanu juridiskajām personām un nespējot vienoties par eAdreses obligāto lietotāju loka paplašināšanu ar jaunām grupām, dokumentu aprite katru gadu valstij izmaksā arvien dārgāk. Saskaņā ar Valsts kontroles revidentu aplēsi negūto ietaupījumu apmērs var sasniegt pat 5,32 miljonus eiro gadā. eAdreses izveidē ieguldīti aptuveni 6,94 miljoni eiro," pauda revidenti.

Valsts kontrole iesaka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Valsts reģionālās attīstības aģentūrai piedāvāt skaidru vīziju turpmākai eAdreses attīstībai un izmantošanai.

"Šobrīd eAdrese nav integrēta konkrētos procesos, bet normatīvie akti tikai vispārīgi paredz, ka eAdrese kļūst par primāru saziņas kanālu pēc tam, kad privātpersona to ir aktivizējusi. Lai panāktu plašāku eAdreses lietošanu, jānovērš arī atsevišķi eAdreses risinājuma darbības trūkumi ērtākai lietošanai: jāpilnveido eAdrešu katalogs, jānovērš trūkumi ziņojumu garantētā piegādē un izgūšanas termiņos, jāsalāgo piekļuves risinājumi dažādām lietotāju grupām," norāda revidenti.

eAdreses izveidošanas mērķis ir nodrošināt vienotu vidi drošai, garantētai un ērtai elektroniskajai saziņai starp iestādēm un privātpersonām. Valsts kontrole uzsver, ka eAdreses ieviešanā ir nozīmīga arī iestāžu iesaiste un starpnozaru risinājumi.

"eAdreses risinājuma izveide un izmantošanas datums pats par sevi nevar nodrošināt plašu eAdreses lietošanu, samazināt papīra dokumentu aprites un dažādu elektroniskās saziņas kanālu uzturēšanas izmaksas, padarot valsts pārvaldi ērtāku un pieejamāku iedzīvotājiem. Pozitīvi vērtējams, ka eAdreses izveidē izmantoti dažādi koplietošanas risinājumi un resursu atkalizmantošana, kā arī veicināta sadarbība starp valsts IKT kompetenču centriem, nodrošinot eAdreses darbību," atzinusi Valsts kontrole.

Komentāri

Pievienot komentāru