Eksperti

Latvijā jāattīsta jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas

Māris Balodis, AS "Latvenergo" Izpētes un attīstības direktors, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Atjaunīgo energoresursu (AER) projekti jāattīsta virzienā, kurā ir līdzsvars starp attīstāmajām AER jaudām, paredzamajiem elektroenerģijas tirgus principiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem.

Šī brīža tendence Eiropā ir AER projekti bez valsts garantētajām subsīdijām. Baltijā tiek prognozētas pat vairākus tūkstošus megavatu (MW) lielas vēja elektrostaciju jaudas.

Eiropā šī brīža tendence ir tā saucamie AER nulles cenas projekti jeb projekti bez valsts garantētajām subsīdijām, kur arvien vairāk valstu savus nacionālos AER attīstības mērķus mēģina sasniegt, izsludinot AER izsoles ar noteiktu AER iepirkuma apjomu un noteiktu cenu griestu. Šo projektu attīstītāji, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nosola AER jaudas par vidējām tirgus cenām un pat nulles cenām, kā tas ir Vācijā, Holandē un Lielbritānijā. Savukārt Nord Pool biržas cenu analīze parāda, kā lielas vēja elektrostaciju (VES) izstrādes samazina elektroenerģijas cenas, un 2020. gadā pat vairākkārt ir bijuši periodi ar negatīvām cenām. Tādos gadījumos projektu investori var būt zaudētāji.

Arī Baltijā ir sagaidāma šāda tendence, pieaugot AER jaudām. Tāpēc būtiski ir atrast līdzsvaru starp attīstāmajām AER jaudām, atbalsta mehānismiem un elektroenerģijas tirgus principiem. Izdevīgākā pozīcijā ir tie vēja elektrostaciju (VES) attīstītāji, kuriem ir noslēgti ilgtermiņa jaudas iepirkuma līgumi (Power Purchase Agreement) ar korporācijām vai patērētājiem, kas nodrošina VES izstrādātās elektroenerģijas iepirkumu par noteiktu līgumcenu. Piemēram, Zviedrijas 650 MW VES projekta Markbigdenā (Markbygden), kas ir lielākais sauszemes VES projekts Eiropā, izstrādāto elektroenerģiju 19 gadus iepirks kompānija Norsk Hydro, nodrošinot Norvēģijas alumīnija ražošanas iekārtu elektroenerģijas patēriņu un kompensējot VES ražošanas nevienmērīgumu ar savām hidroelektrostacijām. Tas pagaidām ir pasaulē lielākais zināmais korporatīvais vēja enerģijas pirkuma līgums. Arī projekta 2. etapam ar 844 MW jaudu tiek meklēti partneri jaudas iepirkuma līgumam.

Ir zināms arī ilgāka termiņa līgums – tas pats Norvēģijas alumīnija uzņēmums Norsk Hydro ir parakstījis 29 gadu termiņa līgumu par elektroenerģijas iepirkumu no citas VES Zviedrijā.

Vēja enerģētika Baltijā

Baltijā tiek prognozētas vairākus tūkstošus MW lielas vēja elektrostaciju jaudas, kas pārsniegtu mūsu pašu patēriņu.

Tomēr lielu vēja elektrostaciju izstrāde ietekmē elektrības cenu, un stiprā vējā liela ģenerācija var būtiski samazināt tirgus cenu, tai kļūstot pat negatīvai. Šādas situācijas ir izdevīgas lietotājam, bet ne investoram. Un tas nozīmē, lai komersanti ieviestu jaunas jaudas, nākotnē būtu jāmainās tirdzniecības modelim un tirdzniecības principiem, vai arī jāparedz atbalsta mehānismi nekonkurētspējīgai mainīgai AER ģenerācijai un elastīgām rezerves un bāzes jaudām, kuras nodrošina sistēmas darbības stabilitāti.

Latvijā jāattīsta jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas

Vidējā termiņā papildu lielu AER jaudu izveide jāvērtē kontekstā ar esošām elektrības uzkrāšanas iespējām. Latvijā nav pieejami tik liela izmēra hidrorezervuāri kā Norvēģijā un Zviedrijā, ar kuriem ir iespējas balansēt arī sezonālas izmaiņas. Nākamajā desmitgadē potenciāls racionālai vēja elektrostaciju integrācijai varētu būt daži simti MW, kas strādātu sinerģijā ar HES un importa/eksporta iespējām. AER projektu ieviešanā ir jāpanāk līdzsvars, lai balansā būtu atbalsta mehānismi, ievēroti tirgus principi, kā arī sabiedrības pozitīva izpratne. AS "Latvenergo" elektroenerģijas ražošana ir labā situācijā. Vērtējot aizvadītā gada bilanci, Lietuva 70 % elektroenerģijas ir importējusi, bet Igaunija saražojusi lielāko daļu, izmantojot fosilos energoresursus.

Savukārt Latvijā vairāk nekā pusi esam saražojuši ar atjaunīgajiem energoresursiem (AER), turklāt no valsts patēriņa paši spējam saražot 85 %. 2020. gada decembrī Eurostat publicēti jaunākie apkopotie dati par AER enerģijas īpatsvaru Eiropas Savienības (ES) kopējā enerģijas patēriņā 2019. gadā, kā arī valstu individuālie rādītāji. Latvijā 2019. gadā ir trešais augstākais AER enerģijas īpatsvars no ES valstīm, proti, 41 %, kas ir par 1 procentpunktu vairāk nekā 2018. gada rādītājs un par 1 procentpunktu vairāk nekā 2020. gada mērķis. Lai arī šie rādītāji ir ļoti labi, koncernā vērtējam iespējas papildus attīstīt jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas. Tās nebūs iespējas attīstīt lielā apjomā, ja netiks ieviestas elastīgas rezerves un uzkrāšanas tehnoloģijas.

AS "Latvenergo" pētām un analizējam dažādus projektus elektroenerģijas uzkrāšanai. Litija jonu baterijas jau ir aprobēta tehnoloģija, kas noteikti ieņems savu vietu īsa termiņa enerģijas uzkrāšanā un sistēmas stabilitātes nodrošināšanā. Savukārt lielāka apjoma un ilgāka termiņa uzkrāšanai, - nedēļām un mēnešiem, nākotnē piemērotas būs ūdeņraža tehnoloģijas. Latvenergo izpēte ir vērsta arī šajā virzienā, bet šīs tehnoloģijas pagaidām ir daudz dārgākas nekā pārejas periodā elastīgās dabasgāzes kurināmā jaudas, kuras vēl vismaz 10 gadus būs noteicošās enerģijas nodrošinājumam deficīta periodos. Acīmredzot nākotnē šajās elektrostacijās tiks atrasti konkurētspējīgi risinājumi ūdeņraža ražošanai un izmantošanai kopā ar dabasgāzi. Tāpat nozīmīga būs sinerģija ar transporta nozari ūdeņraža izmantošanā smagajā transportā.

Eiropas Savienības Zaļais kurss – ko tas nozīmē Latvijai

Eiropas Savienības Zaļā kursa plānotās programmas Latvija var izmantot inovatīviem biznesa virzieniem, attīstot jaunus AER eksporta produktus. Eiropas Savienība ar Zaļo kursu ir noteikusi ambiciozus mērķus, kas palīdzēs pārvarēt krīzi un attīstīties nākotnē. Zaļais kurss veicinās AER izmantošanu Eiropā, kas ir pozitīvi, taču lielākās ieguvējas būs tās ES valstis, kas ražo savus eksporta produktus – saules paneļus, vēja stacijas, vai komplektē tos, uzlabojot savu eksporta un importa bilanci. No ekonomiskā viedokļa šajā biznesā izdevīgums būs lielāks, piemēram, Vācijai, Dānijai, Spānijai, Itālijai, arī Čehijai, kas ražo komponentes vēja un saules stacijām. T tas ir biznesa virziens, kurā ir jāraugās Latvijai. Latvijā ir jāievieš jauni risinājumi sinerģijā ar citām nozarēm, kas mūsdienās ir viens no nosacījumiem veiksmīgai pamatbiznesa attīstībai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Komisija (EK) otrdien ierosināja reformēt Eiropas Savienības (ES) elektroenerģijas tirgus modeli, lai kāpinātu atjaunīgo energoresursu apguvi, labāk aizsargātu patērētājus un palielinātu rūpniecības konkurētspēju, informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

EK uzsver, ka reforma nepieciešama, lai strauji paātrinātu atjaunīgo energoresursu apguvi un pakāpenisko atteikšanos no gāzes, patērētāju rēķini kļūtu mazāk atkarīgi no svārstīgajām fosilā kurināmā cenām un patērētāji turpmāk būtu labāk aizsargāti pret spējiem cenu kāpumiem un iespējamām manipulācijām ar tirgu, savukārt ES rūpniecība kļūtu tīrāka un konkurētspējīgāka.

Ierosinātā reforma paredz pārskatīt vairākus ES tiesību aktus - Elektroenerģijas regulu, Elektroenerģijas direktīvu un Regulu par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (REMIT regulu). Ar to tiks ieviesti pasākumi, kas stimulē ilgāka termiņa līgumus par nefosilas elektroenerģijas ražošanu un sistēmā ievieš tīrākus, elastīgākus risinājumus, lai tā varētu konkurēt ar gāzi, piemēram, pieprasījumreakciju un uzkrāšanu. Minētie pasākumi samazinās fosilā kurināmā ietekmi uz patērētāju elektroenerģijas rēķiniem, kā arī nodrošinās, ka tajos atspoguļojas zemākās atjaunīgo energoresursu izmaksas. Turklāt ierosinātā reforma veicinās atklātu un godīgu konkurenci Eiropas enerģijas vairumtirgos, uzlabojot tirgu caurredzamību un integritāti, norāda EK.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Elektrotīkls jābalansē pēc fizikas, nevis politikas likumiem

Alnis Bāliņš, European Energy Rīgas biroja vadītājs, 19.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas jautājumi turpina būt Eiropas valstu valdību dienaskārtības augšgalā – attīstīt arvien vairāk saules un vēja parku ir ne tikai vēlme, bet arī nepieciešamība.

Centienus apliecina gan valstu plāni, gan attīstītāju paziņojumi par jaunu parku būvniecību. Tomēr viens ir gatavība parkus būvēt, bet pavisam kas cits – spēja tos pievienot tīklam. Latvijas elektrotīkls tikai daļēji var nodrošināt jaunu elektrostaciju pieslēgšanu. Viens no ierobežojošajiem faktoriem ir un būs mainīgo energoavotu balansēšanas izaicinājums. Kopā ar atjaunīgās enerģijas jaudām jāaudzē arī elektrotīkla elastība.

Atjaunīgā enerģija gan spēcinās, gan sašūpos nozari

Saules un vēja parki gan būtiski uzlabos Eiropas energoapgādes drošību, gan mazinās enerģijas ilgtermiņa cenu. Taču tie ir no laikapstākļiem atkarīgi enerģijas avoti, kuru mainīgums ir milzīgs izaicinājums ikvienai Eiropas valstij – jo vairāk tirgū ienāks atjaunīgie elektroenerģijas ražotāji, jo sarežģītāks kļūs pārvades sistēmas operatoru un paša elektrotīkla darbs. Elektrotīkla elastība ir sarežģīta, dinamiska un daudzdimensionāla sistēma – līdzsvars starp ražošanu un patēriņu, tostarp, ņemot vērā arī tranzīta plūsmu jeb jaudu importu un eksportu. Kopējā sistēma fiziski ir jāizbalansē tā, lai nodrošinātu noteiktu frekvenci, proti, 50 Hz, kas ir vispārpieņemtais standarts Eiropā. Pēc būtības tīkls ir paredzēts patstāvīgai, viegli prognozētai, centralizētai elektroenerģijas ražošanai, tāpēc, lai enerģijas piegāde kļūtu stabila, steidzami jādomā par elektrotīkla elastību un pielāgojamību jaunajiem spēles dalībniekiem. Elektrotīkla elastības spējas garanti Ir dažādi veidi, kā mēģināt sabalansēt atjaunīgos energoresursus. Piemēram, tos iekļaujot diversificētā ģenerējošo jaudu portfelī. Tāpat modernizēt tīklu, iespējams, izmantojot viedās tīkla tehnoloģijas un sistēmas, kas prognozē ražošanas apjomu un palīdz pielāgot jaudu. Vēl viena iespēja ir attīstīt enerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, baterijas, kuras var operatīvi pieslēgt un atslēgt. Noteikti jāpiemin arī Power-to-X energoiekārtas kā ievērojams balansēšanas instruments patēriņa pusē. European Energy šobrīd aktīvi attīsta Power-to-X projektus Dānijā, un, iespējams, skatīsies arī Latvijas virzienā. Power-to-X tehnoloģija enerģiju pārvērš un ļauj uzglabāt zaļā ūdeņraža un tālāk e-metanola formā. Protams, balansēšanas vienādojumam ir arī otra puse – pieprasījums pēc šiem produktiem. Tomēr, ņemot vērā augošās vajadzības pēc elektrības, prātīgāk ir domāt par piedāvājuma palielināšanas iespējām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jaunas atjaunīgo resursu jaudas mazinās elektroenerģijas tirgus cenu

Guntars Baļčūns, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs, 23.12.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gads parādīja, ka esam iemācījušies savu ikdienu un uzņēmuma vadību nodrošināt arī pandēmijas apstākļos. Notikumi enerģētikā ir bijuši dinamiski, un šogad esam ieguldījuši lielu darbu, lai nākotnē kļūtu energoneatkarīgāki un ražošanā izmantotu atjaunīgos energoresursus.

Eiropas mērogā ļoti nozīmīgs notikums enerģētikā ir diskusija par klimatneitralitātes mērķu sasniegšanu ar zaļā kursa palīdzību. Maijā sekmīgi notikusī Latvenergo zaļo obligāciju emisija norāda, ka zaļā ražošana ir svarīga jau šobrīd un ka tā sniedz gan ieguvumus sabiedrībai, gan arī paver mums jaunas izaugsmes iespējas. Investori ir mūsu sadarbības partneri, kas vēlas savu naudu ieguldīt ilgtspējīgas attīstības projektos. Tās ir vienotas vērtības un apzināta rīcība, lai saudzētu dabu, ko vēlamies saglabāt nākamajām paaudzēm.

Rudenī esam izstrādājuši Latvenergo jauno stratēģiju nākamajam periodam, kurā nozīmīga vieta ir atjaunīgo energoresursu jaudas palielināšanai. Vēja enerģijas izmantošana ir viens no ekonomiski efektīvākajiem risinājumiem, kas nestu labumu. Īpaši svarīgi tas ir šobrīd, kad piedzīvojam elektroenerģijas jaudu deficītu Latvijā un Baltijā, kā arī ļoti augstas cenas elektroenerģijas tirgū. Ir svarīgi attīstīt jaunas atjaunīgo resursu jaudas, lai stiprinātu mūsu neatkarību no energoresursu importa un cenu svārstībām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai gribam OIK-2?

Gunārs Valdmanis, Latvijas Elektroenerģētiķu un Energobūvnieku asociācijas (LEEA) izpilddirektors, 08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

022. gads kļuvis par pagrieziena punktu atjaunīgo energoresursu attīstībā Latvijā – elektroenerģiju pašas Latvijā nu ražo jau vairāk nekā 11 500 mājsaimniecības, no kurām gandrīz 9500 saules paneļus ieviesa šogad. Ir milzīga interese par ģenerācijas jaudām saules un vēja parkiem, ko plāno slēgt gan pie AS "Augstsprieguma tīkls", gan AS "Sadales tīkls" infrastruktūras, un jau tuvākajos gados atjaunīgās enerģijas īpatsvars kopējā bilancē, pateicoties šiem projektiem, augs.

Šo pozitīvo stāstu nomākušas bažas no ražotāju puses saistībā ar pārvades un sadales tarifu celšanu, skaļi paužot, ka "jaunie tarifi būs beigas zaļo projektu attīstībai". Pirmkārt, gribētu mazliet detalizētāk apskatīt šo pieņēmumu, atmetot emocijas un pavērtējot faktus. Turklāt ir būtiski nejaukt elektrostacijas ar mikroģeneratoriem, primāri tādēļ, ka gan to pamatmērķis, gan arī ietekme uz kopējo energosistēmu lielā mērā atšķiras. Otrkārt, redzu, ka šai stāstā iezīmējies visnotaļ bīstams vēstījums – proti, ka atjaunīgās elektroenerģijas ražotāji būtu jānodala no citiem energosistēmas lietotājiem, paredzot kādu īpašu pieeju, jo viņi līdzdarbojas zaļās enerģijas ražošanā. Vai tas nozīmē, ka gribam OIK-2?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ventspils brīvostas pārvalde parakstījusi līgumu ar SIA “PurpleGreen Energy C”, lai sāktu izpētes darbus zaļā ūdeņraža rūpnīcas būvniecībai Ventspilī.

Zaļais ūdeņradis nākotnē ieņems noteicošu lomu kā ilgtspējīgas enerģijas ražošanas avots, tāpēc pasaulē to dēvē par “zaļo revolūciju”. Projekta realizācija būs nozīmīgs solis atjaunīgās enerģijas klastera attīstībā Ziemeļkurzemes reģionā. Tas pavērs iespējas gan pētniecībai, gan citu uzņēmējdarbības projektu attīstībai nākotnē, kur būtiska nozīme būs tieši nākotnes enerģijas izmantošanai.

Ventspils brīvostas pārvaldnieka vietnieks, Mārketinga un attīstības nodaļas vadītājs Igors Udodovs: “Ventspilij ir visas priekšrocības, lai attīstītos par nākotnes enerģijas ražošanas un eksporta mezglu, kas savukārt būtu liela konkurētspējas priekšrocība uzņēmumiem sākt un izvērst savu darbību šeit. Šobrīd Ventspils brīvostas pārvalde mērķtiecīgi attīsta atjaunīgās enerģijas klasteri Ventspilī un zaļā ūdeņraža ražošana šajā dažādo aktivitāšu kompleksā ir viens no ļoti svarīgiem stūrakmeņiem. Esam gandarīti, ka “PurpleGreen Energy C” izvēlējās Ventspils brīvostu par vietu sava projekta attīstībai, un esam gatavi aktīvai un produktīvai sadarbībai.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgās enerģijas attīstītājs European Energy paziņo, ka plānotais saules enerģijas parks Brocēnos, Saldus novadā, ir nonācis projektēšanas stadijā.

Šī saules enerģijas projekta uzstādītā jauda būs 115 MW, tādējādi kļūstot par vienu no lielākajiem saules enerģijas parkiem Latvijā. Saules paneļu parku Latvijas elektrotīklam plānots pievienot līdz 2025. gadam.

Paredzams, ka pēc tā uzbūves un nodošanas ekspluatācijā, saules enerģijas parks Brocēnos ik gadu saražos aptuveni 120 000 MWh tīras atjaunīgās elektroenerģijas, kas pielīdzināma ~ 57 000 mājsaimniecību ikgadējam elektroenerģijas patēriņam.

Alnis Bāliņš, European Energy Latvijas biroja vadītājs saka: “Brocēnos saražotā zaļā elektroenerģija būs vērtīgs pienesums mūsu valsts kopējam energotīklam, tā balstot Latvijas pāreju uz zaļo ekonomiku un pozitīvi ietekmējot elektroenerģijas tirgu ilgtermiņā. Turpinot paplašināt atjaunīgo energoresursu infrastruktūru, arvien vairāk redzēsim pozitīvu ietekmi uz mūsu valsts ekonomiku un enerģētisko drošību, kas sniegs labumu arī iedzīvotājiem, samazinot elektroenerģijas un apkures izmaksas.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nozares attīstības tendences Eiropā norāda, ka Zaļā kursa ietvaros nākotnē dabasgāze varētu tikt aizstāta ar biometānu, zaļo ūdeņradi vai sintētisko metānu; AS Gaso lielāko potenciālu Latvijā saskata tieši biometāna izmantošanā.

No 2022. gada maija līdz oktobrim, salīdzinot ar attiecīgo periodu pirms gada, kopējais dabasgāzes patēriņš Latvijā samazinājies par 47%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas dati. Eksperti šo kritumu skaidro ar silto ziemu, fosilo energoresursu cenu kāpumu, kā arī pēdējā gada laikā pieņemtajiem politiskajiem lēmumiem, kas ierobežo dabasgāzes importu no Krievijas. Nozares pārstāvji norāda, ka pagaidām ir sarežģīti prognozēt, kāds būs Latvijas dabasgāzes patēriņš šogad, taču vienlaikus eksperti atzīmē, ka, visticamāk, arī nākotnē šī resursa patēriņš saglabāsies būtiski zemāks nekā iepriekš.

Meklē alternatīvas

Dabasgāze ir viens no visērtāk izmantojamajiem energoresursu veidiem, norāda Aleksandrs Koposovs, Gaso valdes loceklis. “Dabasgāze ir pārāka par citiem resursiem efektivitātes ziņā, kā arī rada mazāk CO2 un citus kaitīgo emisiju veidus nekā, piemēram, koksne vai bezakcīzes dīzeļdegviela. Tajā pašā laikā ir skaidrs, ka dabasgāzes patēriņš samazinās, tāpēc ir jādomā, kā racionāli izmantot esošo dabasgāzes infrastruktūru. Pašlaik Latvijas dabasgāzes nozarē Gaso lielāko potenciālu atjaunojamo energoresursu (AER) izmantošanā dabasgāzes tīklos saredz biometānam, jo biometāna ražošanas tehnoloģijas jau ir ļoti izplatītas un pieejamas visā Eiropā. Līdz šim brīdim esam izsnieguši tehniskos noteikumus astoņiem iespējamajiem projektiem, kas saistīti ar biometāna ievadīšanu Gaso piederošajā gāzesvadu sistēmā. Taču, lai pilnvērtīgi spētu īstenot Latvijas biometāna ražošanas potenciālu, ir jārod risinājumi tā izmantošanai arī reģionos, kur dabasgāzes patēriņš ir niecīgs vai tā nav vispār,” atzīmē A.Koposovs, piebilstot, ka līdz ar atjaunojamās elektroenerģijas ražošanas attīstību vēja un saules parkos strauji varētu pieaugt arī ūdeņraža izmantošanas potenciāls.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropā turpinās strauja pāreja uz atjaunojamiem energoresursiem (AER), ko šobrīd virza ne tikai klimatneitralitātes mērķi, bet arī ģeopolitiskie notikumi, norāda DB aptaujātie eksperti.

Krievijas karadarbība Ukrainā kā vēl nekad iepriekš aktualizējusi jautājumu par enerģētiskās neatkarības nodrošināšanu, tāpēc AER loma šobrīd būtiski palielinās, uzskata Sandis Jansons, AS Sadales tīkls valdes priekšsēdētājs.

Viņš stāsta, ka sadales infrastruktūras kapacitāte ir pietiekama, lai tīklam būtu iespējams pieslēgt jaunus elektroenerģijas ražotājus, vienlaikus šajā procesā nedrīkst aizmirst par fizikas likumiem, piemēram, to, ka ražošanas avotu visizdevīgāk ir veidot patērētāju tuvumā, kas radīs mazāku enerģijas zudumu apjomu elektrības sadales procesā.

Ražot tuvāk patērētājam

Skaidrs, ka atjaunīgās elektroenerģijas īpatsvars kopējā enerģētikas bilancē tikai pieaugs un līdz ar to palielināsies arī prasības pēc drošākas un kvalitatīvākas elektroapgādes, stāsta S. Jansons. “Mums jābūt gataviem to nodrošināt, un jāteic, ka šobrīd lielā mērā mēs esam tam gatavi. Tajā pašā laikā ražotājiem jāatceras, ka, lai gūtu maksimāli lielu atdevi, ģenerācija ir jāizvieto pēc iespējas tuvāk patērētājiem. Ja kāds vēlētos būvēt saules parku meža vidū, tad tīkla infrastruktūrā ražošanas jaudas varētu arī nepietikt, taču arī šādas situācijas tehniski ir risināmas, piemēram, ievelkot jaunas līnijas vai stiprinot jau esošās. Jebkurā gadījumā AER nākotnes enerģētikā ieņems ļoti svarīgu lomu, un tas ir tikai pašsaprotami, jo būtu muļķīgi neizmantot tos enerģijas avotus, kas paši atjaunojas,” spriež S. Jansons, uzsverot, ka jautājumus par virzību uz AER aktualizējis arī Krievijas iebrukums Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas mežu sertifikācijas padomes 8. starptautiskā konference “IZMAIŅAS UN RISINĀJUMI VIDES POLITIKĀ ILGTSPĒJĪGAI, KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAS ATTĪSTĪBAI”.

LAIKS: 2023. gada 23. novembris, 10:00 – 18:00

NORISE: Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte, Meža un vides zinātņu fakultāte, Jelgava

PASĀKUMA PROGRAMMAS SATURS:

  • Klimatneitralitāte un vides aizsardzības politiskie aspekti ekonomisko un zinātnisko jautājumu skatījumā
  • Baltijas jūras baseina valstu sadarbība klimatneitralitātes un vides prasību aspektā
  • Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības ( ZIZIMM ) sektora specifika Eiropas kontekstā – tuvākās nākotnes perspektīvas
  • Pārdomātas un veiksmīgas dabas aizsardzības pozitīvie piemēri

PASĀKUMA DEVĪZE: Salus populi – suprema lex (tautas labklājība – galvenais likums)

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kad "Zaļais kurss" nomaldās no kursa

Laima Zvejniece, LVM "Sēklas un stādi” ražošanas izpilddirektore, 10.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas kabinetos topošo nosacījumu projektu, kas varētu būtiski ietekmēt koksnes izmantošanu enerģētikā, akceptēšana radītu katastrofālu situāciju siltumapgādē ne tikai Latvijā, bet arī Zviedrijā, tāpēc to pieņemšanu mežiem bagātās valstis nedrīkst pieļaut.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar meža un saistīto nozaru portālu Zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par koksni kā būtisku energoresursu, it īpaši pašreizējos apstākļos enerģētikā, kad dabasgāzes cenas ir uzskrējušas debesīs, par šī resursa nākotnes perspektīvām un riskiem, it īpaši saistībā ar Eiropas Savienības kabinetos topošajiem normatīvo aktu projektiem.

Vairāki bīstami signāli

“Eiropā uz visu, kas saistīts ar biomasu, raugās ļoti piesardzīgi, it īpaši ilgtspējas jautājumos — lietojamā resursa atjaunošanas spējās, bioloģiskas daudzveidības saglabāšanas un klimata pārmaiņu mazināšanas kontekstā, turklāt pozīcijas mēdz atšķirties, jo ir dažādas interešu grupas,” situāciju skaidro Latvijas Mežu sertifikācijas padomes enerģijas politikas eksperts Jurģis Miezainis. Viņš atzīst, ka izteikti ES Zaļā kursa, bioloģiskās daudzveidības atbalstītāji virza priekšlikumus par ātrākas kaskādes principa ieviešanu, kas no enerģētikas sektora varētu izņemt būtisku koksnes apmēru. Tāpat tiek virzīts priekšlikums, kas paredz pašreiz atjaunojamo biomasu (koksni) atzīt par neatjaunojamu resursu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Levits: Atjaunīgās enerģētikas jomā jāsabalansē pieejamības, cenas un drošības aspekti

Db.lv, 24.01.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Egils Levits 23.janvārī apmeklēja Pļaviņu hidroelektrostaciju (HES) un sarunā ar AS “Latvenergo” vadību uzsvēra gudras, tālredzīgas enerģētikas politikas nepieciešamību valsts attīstībā.

“Ceru, ka tagad ar jaunās Klimata un enerģētikas ministrijas izveidošanu mēs varēsim šos jautājumus virzīt fokusētāk. Darbojoties pie valsts ekonomiskās transformācijas, atjaunīgās enerģētikas jomā jāsabalansē pieejamības, cenas un drošības aspekti. Novērtēju AS “Latvenergo” ilgtermiņa domāšanu un plānošanu,” atzīmēja Valsts prezidents.

Sarunas lielākā uzmanība tika veltīta Latvijas perspektīvām dažādu atjaunīgo enerģijas resursu un enerģētikas drošības laukā Eiropas un reģionālajā kontekstā.

Tāpat tika atzīmēta nepieciešamība strādāt pie tādas atjaunīgo enerģijas resursu politikas, kas būtu līdzsvarota ar cieņu pret apkārtējo vidi.

Pārmaiņu brīdis pasaules enerģētikā un straujais tehnoloģiju attīstības temps ir stimuls ikvienam sevis izglītošanai atjaunīgās enerģijas jomā un diskusijām sabiedrībā, atzina sarunas dalībnieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Dabasgāze saglabās savu lomu tirgū

Armanda Vilciņa, 20.07.2021

Konferences dalībnieki pauda bažas par to, ka, vienpusēji ieviešot pasākumus oglekļa emisiju samazināšanai, Eiropa pasliktina savu konkurētspēju pasaulē, jo daudzās citās valstīs ražotājiem nav jāmaksā par emisiju kvotām.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Neraugoties uz Eiropas Savienības (ES) ambiciozajiem klimata mērķiem, dabasgāze nākamajās desmitgadēs joprojām veidos Latvijas enerģētikas mugurkaulu.

To DB organizētajā konferencē Enerģētika 2021: konkurētspēja un tirgus stabilitāte ceļā uz klimata mērķu sasniegšanu pauda AS Latvijas Gāze (LG) valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņam piekrīt arī citi nozares pārstāvji, norādot, ka pārejas periodā dabasgāzes stacijām būs liela nozīme Baltijas elektrotīklu drošības un energosistēmas stabilitātes saglabāšanā.

Mainīsies raksturs

Skaidrs, ka mēs nevaram apgalvot, ka dabasgāze ir nākamās simtgades resurss, bet es nešaubos, ka līdz 2050. gadam tā būs, iespējams, vienīgā fosilā degviela, kas joprojām tiks izmantota, uzskata A.Kalvītis. “Ar citu resursu gāzi, visticamāk, aizvietot tuvākajā laikā nebūs iespējams, jo tas ir videi draudzīgākais fosilais resurss, kas ir arī ļoti efektīvs un viegli pielietojams. Kopumā jautājums par to, kādi resursi nākotnē tiks izmantoti enerģijas ražošanai, ir ļoti aktuāls. Es šaubos, ka šobrīd ir izdomāta gatava recepte. Cilvēki, kas veido enerģētikas politiku, vairāk balstās uz politiskiem lozungiem, taču šajā gadījumā būtiskāki ir ekonomiskie aspekti. Kamēr nebūs iespējams iegūt kādu citu alternatīvu resursu, es redzu, ka dabasgāze enerģētikā joprojām būs nozīmīga. Protams, ka plaši tiks izmantoti arī pieejamie atjaunojamie energoresursi (AER), zināmas perspektīvas ir arī ūdeņradim. Šajā gadījumā gan precīzu atbilžu nav, jo ūdeņraža izmantošana un ražošana šobrīd ir neskaidra,” pauž A.Kalvītis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Būvnieki: apritīgai būvniecībai vajadzīgas zināšanas, līdzekļi un skaidrība

Db.lv, 13.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Resursu aprite ēku būvniecībā Latvijā pašlaik notiek vien restaurācijas projektos. Skaudrā mācība, ko esam guvuši pēdējā gada laikā, kad uzzinājām, cik kļūdaini ir tautsaimniecības izaugsmi balstīt lētos agresorvalstu energoresursos, liek daudz skaidrāk apzināties mums pieejamo resursu vērtību un pievērsties to atbildīgai un atkārtotai lietošanai.

Turpinot darbu pie efektīvas būvizstrādājumu un būvniecības atkritumu (BA) aprites sistēmas priekšlikumu izstrādes, Latvijas Būvuzņēmēju apvienība (LBA) identificējusi nepieciešamos nekustamo īpašumu, projektēšanas, būvdarbu un BA apsaimniekošanas procesu pilnveidojumus. Kopīgi ar pašvaldību iepirkumu speciālistiem, būvspeciālistiem, būvmateriālu ražotājiem, BA apsaimniekotājiem, kā arī par būvniecību un vides aizsardzību atbildīgajām valsts pārvaldes institūcijām konstatētas šādas vajadzības resursu efektīvai, apritīgai pārvaldībai: zināšanas un prakses otrreizēju resursu izmantošanai būvniecībā, atkritumu beigu statusa noteikšanai nepieciešamais regulējums minerālajiem būvgružiem, aktuāla informācija par pieejamo un potenciāli pieejamo otrreizējo resursu tirgu, aktuāla informācija par BA pārstrādes iespējām un pieejamām jaudām, ēku demontāžas audita kārtība resursu uzskaitei un finanšu līdzekļi jeb izdevīgums, kas motivētu izmantot otrreizējos resursus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Papildināta - Derīgie izrakteņi Latvijā netiek pārvaldīti ilgtspējīgi

Db.lv, 17.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā derīgie izrakteņi netiek pārvaldīti ilgtspējīgi, un tas neveicina tautsaimniecības attīstību, secināts Valsts kontroles (VK) veiktajā revīzijā par Latvijas derīgo izrakteņu pārvaldīšanu.

Šādai situācijai iemesli ir vairāki, tostarp trūkst visaptverošas stratēģijas zemes dzīļu izmantošanai, nav pilnīgas, kvalitatīvas un savlaicīgas informācijas par valsts derīgajiem izrakteņiem, trūkst strukturētu datu un riskos balstītu pārbaužu, normatīvie akti par derīgo izrakteņu ieguves vietu rekultivāciju ir nepilnīgi.

VK padomes locekle Inga Vilka norāda, ka "valstī nav stratēģijas jeb nākotnes redzējuma par zemes dzīļu izmantošanu, gausi tiek veidota sistēma, kas nodrošinātu pilnīgu, kvalitatīvu un savlaicīgu informāciju par valstī pieejamajiem un iegūtajiem derīgajiem izrakteņiem, bet esošā informācija netiek analizēta un izmantota lēmumu pieņemšanai. Līdz ar to uzraudzība pār derīgo izrakteņu ieguvi ir nepietiekama, vienlaikus derīgo izrakteņu ieguvējiem ir uzlikts nepamatots administratīvais slogs, ir vērojama valsts institūciju nepietiekama sadarbība".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piesaistot investīcijas 12 miljonu eiro apmērā, Valmieras novada Brenguļu pagastā jau šogad un Kauguru pagastā nākamgad darbu sāks saules elektrostacijas (SES), kas nodrošinās zaļu elektroenerģiju vismaz 7000 mājsaimniecībām.

Valmieras novads pievienojas tām nedaudzajām pašvaldībām, kas jau šogad sper praktiskus soļus Latvijas enerģētiskās neatkarības sekmēšanā ar atjaunīgo energoresursu palīdzību.

Valmieras novada Būvvalde šī gada 4. aprīlī izsniedza atļauju Brenguļu SES izveidošanai autoceļa Valmiera–Brenguļi–Bikseja malā, 2 kilometru attālumā no Brenguļiem un 8 kilometru attālumā no Valmieras centra. Maija otrajā pusē tiks uzsākta 8,7 hektāru teritorijas sagatavošana, kam sekos spēkstacijas konstrukciju un kabeļlīniju izbūve.

Vasaras laikā SES teritorijā tiks izvietoti vairāk nekā 10 700 saules paneļu, kam sekos spēkstacijas testēšana un nodošana ekspluatācijā līdz šī gada rudenim. Brenguļu elektrostacija gadā saražos vairāk nekā 7 500 000 kWh elektrības, kas atbilst 3800 mājsaimniecību vidējam elektrības patēriņam gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā mēnesī Nord Pool biržā elektroenerģijas cenas pieauga gandrīz visos tirdzniecības apgabalos.

Nord Pool sistēmas cena novembrī kāpa 2,8 reizes pret iepriekšējo mēnesi, sasniedzot vidēji 74,58 EUR/MWh. Baltijas valstīs vidējā cena vienoti bija 105,20 EUR/MWh, kas ir pieaugums par 20% pret oktobri. Ikstundu cenas Baltijā aizvadītajā mēnesī svārstījās no 3,06 EUR/MWh līdz 777,18 EUR/MWh.

Novembrī gaisa temperatūra Ziemeļvalstīs joprojām bija zemāka par normu, un tā ietekmē patērētās elektroenerģijas apjoms pieauga par 13%, salīdzinot ar oktobri, un patēriņš bija par 14% augstāks, salīdzinot ar šo pašu periodu pērn. Nokrišņu daudzums Ziemeļvalstīs aizvadītajā mēnesī samazinājās pret iepriekšējo mēnesi un noslīdēja zem normas līmeņa, kas negatīvi ietekmēja ūdens pieteci un hidrorezervuāru aizpildījuma līmeni, kas samazinājās līdz 4% zem normas. Papildus iepriekšminētajam samazinājās arī vēja staciju izstrāde - par 11% pret iepriekšējo mēnesi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar mērķi sekmēt vienotas atjaunīgās elektroenerģijas nozares stratēģijas un nepārtrauktas energoapgādes ekosistēmas izveidi desmit saules enerģijas parku attīstītāji un industrijas pārstāvji nodibinājuši asociāciju "Saules enerģija Latvijai", informē asociācijas izpilddirektors Gatis Macāns.

Asociācijas dalībnieki ir apņēmušies veicināt sabiedrības izpratni par nozari, kā arī aktualizēt un risināt dažādus tās problēmjautājumus, par virsmērķi izvirzot iesaistīšanos Nacionālā enerģētikas un klimata plāna aktualizēšanas procesā.

Tāpat saules enerģijas industrijas uzņēmumi ir apņēmušies veidot vienotu nozares redzējumu un pārstāvēt to valsts un pašvaldību institūcijās, darbā ar sistēmas operatoriem un sabiedriskajām organizācijām.

Asociācijas valdes priekšsēdētājs un "European Energy Latvia" Rīgas biroja vadītājs Alnis Bāliņš norāda, ka šī brīža Latvijas politikas veidotāji saredz saules enerģijas potenciālu enerģētikas problēmu risināšanā, tomēr iztrūkst vienotas attīstības stratēģijas nacionālā līmenī. Tās izveidē īpaši nozīmīgs ir arī pašu saules enerģijas parku attīstītāju viedoklis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākot elektroenerģijas ražošanu Olkilutoto atomelektrostacijas (AES) trešajam reaktoram, šī gada maijā pirmo reizi 20 gadu laikā Somija kļuvusi par enerģijas eksportētājvalsti, informē AS Latvenergo.

Koncerna Tirdzniecības daļas vecākā tirdzniecības analītiķe Rodika Prohorova norāda, ka pēc 2025.gada, attīstot savienojumu jaudas starp tirdzniecības apgabaliem, elektroenerģijas cenu starpībai starp Ziemeļvalstīm un Baltiju jākļūst mazāk izteiktai.

Šī gada 18.aprīlī komerciālu darbību sāka atomreaktors Olkilutoto - 3 (OL3) ar uzstādīto jaudu 1,6 GW - piektais atomreaktors Somijā un lielākais Eiropā. Prognozēts, ka Olkiluoto - 3 ražošanas apjoms būs aptuveni 30% no Somijas kopējās ģenerācijas un 14% no kopējā valsts patēriņa. Reaktora darbība plānota turpmākos 60 gadus. Jaunā atomelektrostacija nodrošinās nepārtrauktu bāzes ģenerāciju, samazinot regulējamu dabasgāzes staciju nepieciešamību Somijā, turklāt kopā ar atjaunīgo energoresursu izstrādi būtiski ietekmēs elektroenerģijas cenas veidošanos ne vien Somijas tirdzniecības apgabalā, bet arī Nord Pool biržā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Reģistrēts AER un aprites ekonomikas ieguldījumu fondu pārvaldnieks AJP Capital

Db.lv, 08.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada jūnijā Finanšu kapitāla un tirgus komisijā (FKTK) reģistrēts jauns alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks (AIFP) AJP Capital.

Dibināmo fondu pamatmērķis būs ieguldīt atjaunīgo energoresursu (AER) un citu aprites ekonomikas jomu projektos, kā arī sniegt iespēju investoriem ieguldīt šāda veida projektos.

AJP Capital pārvaldītie fondi ieguldīs projektos, kas veicina Eiropas Savienības Taksonomijas regulā noteikto vides mērķu sasniegšanu. Investīciju objektu vidū minami tādi projekti kā enerģijas iegūšana no AER, infrastruktūras attīstīšana un pielāgošana aprites ekonomikai, energoefektivitāte, kā arī investīcijas transporta sektorā.

"AJP Capital apvienojušies profesionāļi ar plašu pieredzi enerģētikā, aktīvu pārvaldībā un tiesībās. Šīs trīs jomas ir stūrakmeņi, lai īstenotu mūsu misiju – savienot investorus un aprites ekonomiku, veicinot ilgtspējīgu ekonomikas pārveidi. Izmantosim savu pieredzi tādu projektu kā, piemēram, lielas jaudas atjaunīgo energoresursu ģenerācijas projektu izveidē, lai atlasītu perspektīvākos ieguldījumu objektus, tādejādi nodrošinot pievilcīgu atdevi pārvaldītajam kapitālam. Mūsu ambīcija ir kļūt par vadošo fondu pārvaldnieku ar fokusu uz ilgtspējīgu attīstību visā reģionā," stāsta AJP Capital valdes loceklis Krišjānis Baidekalns.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka pasaulē pieaug enerģijas cenas, patērētājiem un uzņēmumiem Vācijā drīzumā vairs nebūs jāmaksā īpaša nodeva, kas ieviesta, lai finansētu pāreju uz atjaunīgajiem enerģijas avotiem, liecina trešdien valdībā apstiprināts likumprojekts.

Vācijas ekonomikas, enerģētikas un klimata ministrs Roberts Hābeks norāda, ka turpmāk paredzēts, ka šī nodeva tiks segta no federālā budžeta līdzekļiem.

Elektroenerģijas piegādātājiem tiks noteikts pienākums visus ietaupījumus tālāk novirzīt patērētājiem. Pirms šī likuma stāšanās spēkā tas vēl jāapstiprina Vācijas parlamentam.

Sākotnēji šo ieceri bija paredzēts realizēt 2023.gada sākumā, taču Vācijas valdošā centriski kreisā koalīcija vienojusies atjaunīgo enerģijas avotu nodevu atcelt agrāk, ņemot vērā enerģijas cenu kāpumu.

Šobrīd atjaunīgo enerģijas avotu nodeva, kas valstī ieviesta kopš 2000.gada, veido 3,72 eiro par kilovatstundu. Cenu portāla "Verivox" aprēķini liecina, ka mājsaimniecības, kuru gada enerģijas patēriņš veido 6000 kilovatstudas, spēs ietaupīt aptuveni 133 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Igaunijas valstij piederošā enerģētikas kompānija "Eesti Energia" nākamo piecu gadu laikā plāno investēt 2,5 miljardus eiro, no kuriem 1,5 miljardi eiro tiks investēti vēja un saules parku izveidē, bet vēl miljards eiro Austrumviru apriņķa enerģētikas attīstībā, kā arī elektrības tīkla efektivitātes uzlabošanā.

Ar investīciju plāniem tiek pamatota uzņēmuma 33 miljonu eiro peļņa otrajā ceturksnī, kas ir trīs reizes vairāk nekā aprīlī-jūnijā pērn, bet atjaunīgo energoresursu attīstīšanu kompānija pamato ar to, ka reģionā trūkst elektrības piegādes, kas savukārt veicina cenas pieaugumu.

"Tā kā mūsu reģiona kopumā galvenā problēma pašlaik ir elektrības ražošanas jaudu trūkums, pašreizējā enerģētikas krīzē straujākais un sabiedrībai piemērotākais risinājums ir investēt atjaunīgā elektrībā," Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR pirmdien teica "Eesti Energia" preses pārstāvis Matiass Kaivs.

Igaunija līdz gada beigām sagatavos skices projektu vēja parkam Rīgas jūras līcī 

Līdz gada beigām ir jāsagatavo inženieriskās skices projekts vēja parkam Rīgas jūras...

Viņš atzina, ka problēma ir ne tikai vēja un saules enerģijas trūkums Igaunijā, bet pārāk mazas atjaunīgās enerģijas ražošanas jaudas Baltijas valstīs kopumā.

Kaivs piebilda, ka vēja un saules parki ir lētākais un videi draudzīgākais enerģijas ražošanas veids, un, pieaugot atjaunīgās enerģijas ražošanai, mazāk iespējama dārgāku un lielāku piesārņojumu veidojošu spēkstaciju ienākšana tirgū.

"Eesti Energia" šogad jau investējusi 24,7 miljonus eiro elektrības tirgū, 39,9 miljonus eiro atjaunīgajā enerģijā un 16,8 miljonus eiro "Enefit 280" plānotajā degakmens stacijā.

Koncentrējoties uz vēja un saules enerģiju, kompānija plāno ziemas mēnešos elektrību ražot no citiem resursiem, kā arī paplašināt uzglabāšanas tehnoloģijas, piemēram, būvēt hidroelektrisko krātuvi.

Tāpat krasi ir pieaugusi interese par mikroģenerāciju. Kā informēja Kaivs, "Eesti Energia" nedēļā saņem ap 150 pieprasījumu iegādāties un izvietot saules paneļus.

Elektrības sadales tīkla kompānija "Elektrilevi" informējusi, ka otrajā ceturksnī saņemti 3218 lūgumus pievienot mikroģenerācijas stacijas tīklam. Apmierināti apmēram 1000 šo līgumu.

"Eesti Energia" atjaunīgās enerģijas meitasuzņēmums "Enefit Green" veido 74 megavatu (MW) vēja parku Totsi ciemā un plāno to savienot ar Sopi vēja parku, kopumā iegūstot 161 MW jaudu.

Kopumā reģionā no Somijas līdz Polijai tiek veidotas atjaunīgo energoresursu stacijas ar kopējo jaudu 258 MW, kas ir vairāk nekā puse no Igaunijas elektrības patēriņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien, 3.novembrī, plkst.10 Jelgavā notiks 7. starptautiskā Latvijas mežu sertifikācijas padomes konference "Zemes izmantošanas nozaru ilgtspēja – Eiropas vides politikas prasību un ģeopolitiskās realitātes apstākļos".

Konference būs vērojama tiešraidē portālā www.db.lv, zemeunvalsts.lv, konferences.db.lv.

Konferences programma:

10.00 – 10.15 Konferences atklāšana

Irīna Pilvere, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes rektore

Edvards Ratnieks, Zemkopības ministra padomnieks

Māris Liopa, Latvijas Mežu sertifikācijas padomes priekšsēdētājs

Dr.silv. Linards Sisenis, Latvijas Biozinātņu un Tehnoloģiju universitātes Meža fakultātes dekāns

1. SESIJA STRATĒĢISKAIS REDZĒJUMS KONKURĒTSPĒJĪGAI UN KLIMATNEITRĀLAI EKONOMIKAI JAUNAJOS APSTĀKĻOS – UZŅĒMĒJDARBĪBAS UN ZINĀTNES KORELĀCIJA

10.15 – 10.40 Latvijas skatījums atjaunojamo energoresursu izmantošanā mūsdienu ģeopolitiskajā situācijā

Komentāri

Pievienot komentāru