Eksperti

Maldināšanas cena ir ļoti augsta

Indriķis Liepa, advokātu biroja “COBALT” zvērināts advokāts un līdzīpašnieks, 18.07.2022

Jaunākais izdevums

Valsts institūciju noteiktie sodi un kompensācijas patērētājiem var būt tikai neliela daļa no naudas summas, no kuras būs jāšķiras uzņēmumam, kas īstenojis jebkāda veida maldināšanas, tostarp zaļmaldināšanas, praksi.

Kādam tie būs daži tūkstoši, kādam - pat vairāki desmiti miljardi eiro. Un tas, neskaitot zaudējumus, ko sev līdzi nes sagrauta reputācija.

Līdz šim man vairākkārt ir nācies skaidrot, kāpēc mūsu Rīgas birojā nav, piemēram, melnādainu advokātu. Lai gan šī iemesla dēļ mēs neatbilstam daudzu globālu uzņēmumu noteiktajai dažādības politikai, šāda situācija ir izveidojusies objektīvu iemeslu dēļ. Proti, Latvijā nav neviena melnādaina persona, kura būtu kvalificēta kā advokāts vai advokāte.

Jāatzīst, šī skaidrošana un mūsu biroja klientu pārliecināšana par to, ka ir jāpiemēro izņēmums viņu politikā, aizņem daudz laika un pūles. Tāpēc dažkārt ir ļoti liels kārdinājums vienkārši ievilkt ķeksīti, ka uzņēmumā tiek ievērota tā vai cita politika (piemēram, dažādības vadības politika), turklāt bez nekādām piebildēm vai skaidrojumiem, jo – gan jau neviens nepārbaudīs.

Kāpēc es rakstu par šo rakstā, kas veltīts zaļmaldināšanai? Jo šis vienkāršais piemērs ļoti spilgti ilustrē to, cik šaura un trausla robeža ir starp reāliem darbiem sociālās atbildības jomā un maldināšanu, kuras mērķis ir uzņēmumam izlikties par labāku, "zaļāku" un atbildīgāku, nekā tas ir patiesībā.

Uzdot vēlamo par esošo

Pieredze rāda, ka Latvijā, līdzīgi kā daudzviet citur pasaulē, ir uzņēmumi, kuri ne tikai maldina visas savas ietekmes puses, uzdodot vēlamo par esošo, bet arī plaši popularizē savas pseido aktivitātes un iniciatīvas. Nenoliedzami, rīkoties, lai mazinātu savu negatīvo ietekmi uz vidi (kādai daļai kompāniju gan tikai runāt par šīs ietekmes mazināšanu jeb maldināt) sekmē tas, ka, līdz ar dažādām klimata radītajām pārmaiņām ir palielinājies sabiedrības spiediens uz uzņēmumiem īstenot dažādas "zaļās" iniciatīvas.

Tomēr ir būtiski ņemt vērā, ka termins "zaļmaldināšana" (tulkots no angļu valodas vārda "greenwashing") ir attiecināms uz plašāku sfēru nekā tikai vides politika, jo realitātē tas var skart teju visas uzņēmējdarbības jomas. Mūsdienu ekonomikā viss ir ļoti cieši kopā. Minēšu vienu piemēru. Uzņēmums ir īstenojis zaļmaldināšanu, tādēļ pircēji arvien mazāk izvēlas tā produktus, priekšroku dodot konkurentiem. Tā dēļ ir jāsamazina ražošanas apjoms, jaatlaiž darbinieki un jālauž līgumi ar piegādātājiem. Likumsakarīgi, tas rada zaudējumus arī piegādātājiem un citiem uzņēmuma sadarbības partneriem.

Lai gan par zaļmaldināšanu tiek runāts jau no pagājušā gadsimta astoņdesmitajiem gadiem, īpaši aktuāls šis temats ir kļuvis tieši pēdējo gadu laikā, jo klimata izmaiņu dēļ sabiedrība gaida, ka uzņēmumi īstenos dažādas "zaļās" iniciatīvas un samazinās savu negatīvo ietekmi uz apkārtējo vidi.

Maldina "lielie" un "mazie"

Iespējams, kādam varētu šķist, ka maldināšanas praksi piekopj tikai mazie uzņēmumi, kuru ietekmi uz vidi neviens nepārbauda vai kuriem nav savas vides politikas. Patiesībā maldina gan mazie un vidējie uzņēmumi, gan arī globālie "milži". Par pēdējiem gan mēs uzzinām biežāk, jo mazo uzņēmumu pārkāpumi biežāk tiek nepamanīti.

Globāli zaļmaldināšanas piemēru ir daudz – sākot ar "Coca Cola" zīmola "Life" gadījumu un beidzot ar "McDonald’s" papīra salmiņu lietu. Viena no plašāk medijos izskanējušajām lietām bija ražotāja "Volkswagen" t.s. "Dieselgata" jeb krāpšanās par tā ražoto transportlīdzekļu radīto izmešu daudzumu – publiskajos resursos tika norādīts mazāks izmešu apjoms, lai uzņēmums cita starpā izskatītos "zaļāks". Šai taktikai bija sava "cena" - vairāk nekā 30 miljardi eiro, kas ietvēra naudas sodus, kompensācijas, civilizlīgumus, kā arī automašīnu atpirkšanas maksu.

Līdzīgi piemēri pasaulē ir ļoti daudz. Taču ir būtiski ņemt vērā, ka agrāk vai vēlāk šādi maldināšanas mēģinājumi tiek atklāti, un tie rada gan tiešus (jau pieminētos sodus, kompensācijas utt.), gan arī netiešus zaudējumus, kas nereti ir tikpat lieli - produktu pirkšanas vai pakalpojuma sniegšanas apjoma samazināšanās negatīvās publicitātes dēļ. Un tas jau ir stāsts par reputāciju, kuras atjaunošana prasa daudz laika un finanšu.

Ko darīt?

Ņemot vērā iepriekš minēto, rodas loģisks jautājums – ko darīt uzņēmumiem, valstij un sabiedrībai kopumā, lai samazinātu uzņēmumu vēlmi un iespējas maldināt. Pirmkārt, ir jāmotivē uzņēmumi ieguldīt vairāk darba un finanšu resursu patiesos ilgtspējas un zaļos risinājumos, nevis apšaubāmu risinājumu vai pat melu popularizēšanā. Otrkārt, patērētājiem ir kritiskāk jāvērtē vispārīgi un neskaidri saukļi un solījumi, kā arī jāprasa no uzņēmumiem atbildība par solījumiem. To var darīt gan tieši, gan arī ziņojot par negodīgu komercpraksi Patērētāju tiesību aizsardzības centram.

Es patiesi ticu, kopīgiem spēkiem ir iespējams panākt lielāku progresu maldināšanas izskaušanas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Cobalt kļūst par Nasdaq First North sertificēto konsultantu

Db.lv, 23.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No 2022. gada 23. februāra zvērinātu advokātu birojs Cobalt kļuvis par sertificēto konsultantu Nasdaq First North tirgū Latvijā.

Sertificētā konsultanta statusa iegūšana ļauj Cobalt konsultēt uzņēmumus ar ambīcijām ienākt First North tirgū Latvijā. Sertificētā konsultanta uzdevums ir sniegt atbalstu uzņēmumam sagatavošanās procesā, kā arī sniegt nepieciešamo atbalstu un konsultācijas pēc iekļaušanas First North tirgū.

“Kapitāla piesaistes pievilcība caur biržu uzņēmēju redzējumā būtiski pieaug, un tas nozīmē, ka profesionāla padomdevēja atbalsts uzņēmumiem IPO ceļā uz biržu būs nozīmīgs veiksmes faktors,” uzsvēra Nasdaq Riga valdes priekšsēdētāja Daiga Auziņa-Melalksne. “Sveicam Cobalt ar pievienošanos Nasdaq First North sertificēto konsultantu saimei, un novēlam panākumus, sniedzot atbalstu Latvijas avangarda uzņēmumiem izaugsmes kapitāla piesaistīšanā.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zvērināts advokāts Edgars Lodziņš kļuvis par Cobalt Latvijas biroja partneri. Viņš ir 41. Cobalt Baltijas biroju apvienības partneris, pievienojoties banku un finanšu tiesību prakses grupas vadības komandai, lai veicinātu tālāku prakses attīstību un stiprinātu tās pozīcijas Baltijas valstu reģionā.

“Edgars birojā praktizē gandrīz 15 gadus un kopš pirmās dienas viņa degsme, mērķtiecība un profesionalitāte ir bijusi izcils piemērs citiem biroja kolēģiem. Mums ir bijusi iespēja sekot līdzi viņa veiksmīgajam karjeras izaugsmes ceļam, vērojot, kā viņš soli pa solim pilnveido savas zināšanas un nostiprina savu reputāciju banku un finanšu jomā. Edgars iemieso Cobalt vērtības un korporatīvās kultūras augstākos standartus, tāpēc mēs esam pilnīgi pārliecināti par viņu kā vērtīgu papildinājumu Latvijas biroja partneru grupai,” saka Lauris Liepa, Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris.

Starptautiskās juridisko pakalpojumu tirgus izpētes aģentūras Chambers & Partners, Legal 500 un IFLR1000 ierindo Edgaru starp Latvijas vadošajiem ekspertiem banku un finanšu tiesībās. Savas prakses laikā Edgars bijis iesaistīts vairāku reģionā nozīmīgu finansēšanas, vērtspapīru un uzņēmumu iegādes un pārņemšanas darījumu īstenošanā, tostarp sniedzis juridisko atbalstu visās Latvijas Republikas obligāciju emisijās starptautiskajos finanšu tirgos kopš Latvijas vērtspapīru emisijas programmas izstrādes 2013. gadā; konsultējis Eiropas Investīciju banku un Ziemeļu Investīciju banku saistībā ar 122,2 miljona eiro ilgtermiņa aizdevuma izsniegšanu publiskās un privātās partnerības (PPP) projektam, kura ietvaros tiks projektēts, būvēts, finansēts un uzturēts jaunais Ķekavas apvedceļš. Tas ir pirmais nozīmīgais PPP projekts Latvijā, kā arī pirmais liela mēroga PPP projekts Baltijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu attīstītājs VPH agrākās Rīgas Piena kombināta teritorijā Rīgā, Valmieras ielā uzsācis attīstīt jaunu tirdzniecības parku, kura kopējās investīcijas veidos līdz pat 40 miljoniem eiro.

Projekta ietvaros tiks attīstītas ne tikai tirdzniecības platības, bet arī biroji, ēdināšanas sektors, bērnudārzs, sporta un veselības centrs un citi servisi.

Šī gada maijā ar Rietumu Bankas atbalstu tika iegādāta bijusī Rīgas Piena kombināta teritorija 4,7 ha platībā Valmieras ielā 2, kas atrodas starp divām no aktīvākajām Rīgas centra satiksmes artērijām – dzelzceļu un Valmieras ielu. Attīstītāju plānā ir pabeigt projektēšanu 2023. gada vidū, uzsākt būvniecību un jau 2024. gada otrajā pusē svinīgi atklāt jauno kompleksu.

Projekta koncepta izstrādei ir piesaistīti vieni no lielākajiem Eiropas arhitektiem “TP Bennett” no Lielbritānijas, kuriem ir plaša pieredze lielu komercplatību plānošanā un ar kuriem izveidojusies veiksmīga un cieša sadarbība tirdzniecības centra “Sāga” koncepta izstrādē. Valmieras ielā ir saglabājušās vairākas kultūrvēsturiski vērtīgas ēkas, kuru šarms un vērtība tiek saglabāta un mijiedarbojas ar plānotajām jaunbūvēm.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Luminor iegādājas uzņēmumu Maksekeskus

Db.lv, 01.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Luminor Bank ir parakstījusi vienošanos par Maksekeskus (MKK), kas ir vadošais e-komercijas maksājumu pakalpojumu sniedzējs Baltijā, 99% akciju iegādi no Omniva, Inbank un Olsson & Nielsen Nordic.

Noslēdzot šo darījumu, Luminor kļūs par arvien straujāk augošu e-komercijas maksājumu tirgus dalībnieku.

MKK nodrošina e-tirgotājiem un viņu klientiem drošus un ērtus maksājumu risinājumus un ar e-komerciju saistītus pakalpojumus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā un Somijā. Uzņēmuma izpilddirektora Lukasa Arta vadībā uzņēmums pēdējos gados ir sasniedzis ievērojamu izaugsmi un šobrīd tā pakalpojumus izmanto vairāk 3000 aktīvi tirgotāji Baltijā.

Inbank un Olsson & Nielsen Nordic nodibināja uzņēmumu Maksekeskus 2012. gadā Igaunijā, kur šobrīd tas ir tirgus līderis e-komercijas pakalpojumu jomā. Sadarbība ar Luminor ļaus uzņēmumam ievērojami paplašināt tā attīstību ārpus Igaunijas, jo īpaši pateicoties Luminor tīklam un klientiem Latvijā, Lietuvā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Diskusijas Saeimā par jaunajiem Publisko iepirkumu likuma (PIL) izslēgšanas nosacījumiem tuvojas finišam. Šie varētu būt vieni no sarežģītākajiem grozījumiem visā PIL vēsturē. Tiek plānots, ka šie grozījumi stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī.

Dienas Bizness šo grozījumus analizējis arī iepriekš. Un arī šobrīd, kad grozījumi PIL Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā tiek skatīti trešajam lasījumam, aptaujātie eksperti un uzņēmēji secina, ka ar grozījumiem netiek sasniegti izvirzītie mērķi: ātrs, godīgs, caurspīdīgs process.

Vai Cancel kultūra skars arī publiskos iepirkumus? 

Cancel jeb izslēgšanas kultūra jau pamatīgi skārusi finanšu sektoru....

"Tādējādi 3,5 miljardu eiro apguve, visticamāk, turpināsies ierastajā tempā vai pat lēnāk, ņemot vērā iepirkumu komisijām uzlikto milzu vērtēšanas kompetences un dokumentu apjoma slogu," saka Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) ģenerāldirektore Līga Meņģelsone.

Arbitrs ir vajadzīgs, lai pasūtītāju nevainotu korupcijā 

Publisko iepirkumu likuma grozījumu novitāti – iespēju pasūtītājam prasīt Konkurences padomei...

ZAB COBALT partnere, zvērināta advokāte Sandija Novicka norāda: "Ļoti ticami, ka beigās ar iznākumu nebūs apmierināts neviens. Izskatās, ka izslēgšanas nosacījumus regulējošo noteikumu gala redakcija būs sarežģīta un neskaidra. Būs nepieciešams laiks, lai visiem iesaistītajiem izveidotos vienota izpratne par jauno regulējumu. Šobrīd nešķiet, ka grozījumi pēc būtības padarīs konkurenci godīgāku un efektīvāku".

"Jaunie piedāvājumi no Finanšu ministrijas ir uzrakstīti ļoti vispārīgi un stiepjamos jēdzienos, kas paredz daudz un dažādus riskus gan pasūtītājiem, gan izpildītājiem, gan sistēmai kopumā. Plašās interpretācijas iespējas var izmantot ļaunprātīgi, un transporta nozarē konkurence jau tā ir neliela. Es pirmo reizi šos labojumus ieraudzīju tikai pēc Tautsaimniecības komisijas sēdes, mēs netikām aicināti uz apspriešanu, un domāju, ka arī citu nozaru asociācijas netika aicinātas. Zinot to, cik ļoti partijas ir saistītas ar būvniecības nozari, es raugos aizdomīgi uz šādiem uz ātru roku tapušiem grozījumiem," saka Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.

Plašu rakstu par iecerētajiem grozījumiem lasiet 22.februāra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kolektīvā finansēšana – jauns regulējums un iespējas uzņēmējiem

Krišjānis Bušs, vecākais speciālists, zvērināta advokāta palīgs ZAB COBALT SIA, 28.02.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada nogalē spēkā stājās Regula (ES) 2020/1503 par Eiropas kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējiem uzņēmējdarbībai (ES regula), bet 2022. gada sākumā Saeima sāka skatīt likumprojektu “Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums” (Likumprojekts), kas noteic nacionālās prasības regulas piemērošanai Latvijā.

Pieņemot abus tiesību aktus, tiek novērsti šķēršļi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu pārrobežu sniegšanā un radīta labvēlīga vide uzņēmējiem tāda alternatīvā finansējuma piesaistē, kuru pārlieku neapgrūtina dažādu ES dalībvalstu individuālie kolektīvās finansēšanas regulējumi.

Neskatoties uz to, ka Likumprojektu ES regulas ieviešanai vēl skata Saeima, Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir publiski aicinājusi kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzējus laikus vērsties FKTK darbības atļaujas saņemšanai. Tāpat FKTK ir ziņojusi, ka drīzumā atļaujas varētu saņemt pirmie 3-5 kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniedzēji. Savukārt FKTK rīkotajā Latvijas kapitāla tirgus forumā Valdis Dombrovskis norādīja, ka Latvija ir ES kolektīvās finansēšanas čempione – 184 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2019. gadā un 119 dolāri uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā

Komentāri

Pievienot komentāru
Būvniecība un īpašums

Pašreizējā krīze nav klasisks biznesa risks

Guntars Gūte, Diena, speciāli Dienas Biznesam, 28.03.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Dienas Biznesa aptaujāto tiesību ekspertu paustā pašreizējā krīze nav klasisks biznesa risks, bet situācija, kad ir iestājušies ārēji, ārkārtēji apstākļi, kur izeja jāmeklē koordinēti valstiskā līmenī, tostarp valsts iepirkumos, kas šobrīd jau ir izpildes procesā, svarīgi ir abām pusēm meklēt kompromisu, lai pēc iespējas amortizētu milzīgā sadārdzinājuma sekas gan uzņēmējiem, gan arī pasūtītājam.

Krievijas agresija Ukrainā un tam sekojošās rietumvalstu bezprecedenta sankcijas Krievijai radījušas nopietnas ekonomiskas problēmas ne tikai agresoram, bet arī pamatīgi satracinājis teju visas pasaules ekonomikas, tostarp radot dažādu resursu deficītu un tam sekojošo cenu milzīgu lēcienu.

“Eiropas Savienības lēmums par sankcijām ir Eiropas Regula, kas jāpiemēro arī Latvijā. Protams, līgumi ir dažādi, un tajos ir dažādas klauzulas, kā rīkoties dažādās situācijās, tāpat arī situācijas ir dažādas – vai līgums par darbu izpildi jau ir noslēgts, vai ir noslēgts līgums par materiālu piegādēm un citām niansēm. Taču šajā gadījumā ir jāsaprot, ka ES regula paredz sankcijas, par kuru neievērošanu draud kriminālatbildība. Un šajā aspektā līguma pusēm būtu jādara viss iespējamais, lai regulas prasības tiktu izpildītas. Proti, nevis ietiepšanās vienā pusē – man ir līgums, un, lūdzu, to izpildi! Manuprāt, šādā situācijā pusēm ir jādara viss iespējamais, lai līgumu uzturētu spēkā, nodrošinātu tā izpildi atbilstoši reālajām iespējām. Ja, piemēram, tērauda piegādes no Krievijas vairs nav iespējamas, tad skaidrs, ka darba uzdevumu nevar izpildīt. Šis ir risks, ko, slēdzot līgumu pērn septembrī vai novembrī, nevarēja paredzēt, līdz ar to jāskatās gan līguma noslēgšanas datums, gan nosacījumi un citas nianses, taču virsmērķim tomēr jābūt nodrošināt līguma izpildi atbilstoši faktiskajām iespējām, kuras ietekmē ES normatīvais akts, par kura neievērošanu draud kriminālatbildība,” pauž zvērināts advokāts, zvērinātu advokātu biroja Cobalt vadošais speciālists Edgars Pastars.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Digital Mind iegādājas Lietuvas Alna Business group

Db.lv, 23.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tehnoloģiju uzņēmums AS “Digital Mind”, kas specializējas lielu un vidēju organizāciju biznesa procesu digitalizācijā Baltijas valstīs, ir iegādājies Lietuvas tehnoloģiju profesionāļus “Alna Business group”.

Grupas sastāvā ietilpst trīs uzņēmumi - UAB “Alna Business”, UAB “Alna Business Solutions” un meitas uzņēmums Polijā “Alna Business Solutions”.

Grupas uzņēmumi ir vadošie uzņēmumu resursu plānošanas nodrošinātāji Lietuvā un Polijā, un specializējas “Microsoft Dynamics” un “SAP” programmatūras risinājumos un pakalpojumos.

Darījums ļaus “Digital Mind” ievērojami paplašināt savu procesu automatizācijas produktu un pakalpojumu klāstu, esošo piedāvājumu papildinot ar risinājumiem uzņēmumu resursu plānošanai un finanšu pārvaldībai. Tādējādi “Digital Mind” kļūs par vienas pieturas pakalpojumu sniedzēju Baltijas reģiona privātā un publiskā sektora klientiem, spējot nodrošināt visas svarīgākās biznesa lietojumprogrammas būtisko biznesa procesu digitalizācijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

BaltCap Private Equity Fund II (BPEF II) ir vienojušies par Baltijas valstīs un Polijā vadošā specializētā sūknēšanas pakalpojumu uzņēmuma SIA Uprent Group pārdošanu uzņēmumam Renta Group Oy.

Renta Group ir Somijā bāzēts celtniecības mašīnu un iekārtu nomas uzņēmums ar vairāk nekā 100 specializēto nomas punktu un 1000 darbinieku Skandināvijā un Eiropā. BaltCap pārdod kapitāla daļas kopā ar pārējiem uzņēmuma mazākuma daļas dalībniekiem, Renta Group iegādājoties 100% uzņēmuma kapitāla daļu.

BPEF II veica investīcijas Uprent Group 2016. gadā. Investīciju perioda laikā uzņēmums veiksmīgi palielināja savu nomas punktu skaitu Baltijā un Polijā un paplašināja savu pakalpojumu klāstu, ieviešot jaunus un ilgtspējīgus tehnoloģiskos risinājumus sūknēšanas pakalpojumu tirgū.

Sandijs Āboliņš-Ābols, BaltCap partneris, skaidro, ka šī bija unikāla iespēja finansiāli atbalstīt motivētus uzņēmuma dibinātājus un vadības komandu, palīdzot kļūt par vadošo nozares spēlētāju Baltijas valstīs un Polijā. “Komandai bija ļoti skaidrs stratēģiskās attīstības mērķis kļūt par tirgus līderi specializētu sūknēšanas pakalpojumu tirgū, koncentrējoties uz augstas pievienotās vērtības pakalpojumiem un risinājumiem dažādu šķīdumu pārsūknēšanai un atūdeņošanai. Mēs bijām daļa no izaugsmes procesa, kura norises laikā uzņēmums paplašināja savu ģeogrāfisko tvērumu un paaugstināja savu profesionalitātes līmeni,” uzsver S.Āboliņš-Ābols.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Azkoyen iegādājas Draugiem Group uzņēmumu Vendon

Db.lv, 01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Privātā un riska kapitāla investors Baltijā BaltCap pārdevis Latvijas uzņēmumu SIA Vendon Spānijas ievērojamākajam starptautiskajam tehnoloģiju uzņēmumam Azkoyen.

SIA Vendon ietilpst Draugiem Group un ir Centrāleiropas vadošais savienojamības un lietu interneta (IoT) risinājumu uzņēmums digitālo maksājumu, kā arī telemetrijas jomā.

Vendon piedāvā attālinātas vadības un maksājumu apstrādes pakalpojumus tirdzniecības automātiem (piemēram, kafijas, dzērienu un uzkodu), kurus nodrošina ar iekārtu, programmaparatūras un programmatūras palīdzību. Uzņēmums ir dibināts 2011. gadā, tā galvenais birojs atrodas Rīgā, bet lielākie noieta tirgi ir Francija, Vācija, Beniluksa valstis un Apvienotā Karaliste ar vairāk nekā 45 000 droši savienotu tirdzniecības automātu tīklu. Vendon ir ceļā no Eiropā bāzēta uzņēmuma uz globālu spēlētāju, jo sniedz savus pakalpojumus vairāk nekā 82 valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru