Pie Vērmanes dārza, blakus Saktas puķu tirdziņam Reinis Silovs sācis kafijas biznesu – Coffee Tower.
Viņš saimnieko un pilda baristas pienākumus šaurā, vien 2,62 kvadrātmetru lielā telpā. Ideja par to, ka šajā tornītī varētu tirgot kafiju līdzi ņemšanai esot radusies apmēram pirms diviem gadiem. «Netālu no Vērmanes dārza reiz devos pie kāda sadarbības partnera un ieraudzīju, ka tornītis stāv tukšs. Iedomājos, ka šeit būtu ideāla vieta kafijas tirgošanai. Tā šo domu prātā turēju, līdz pagājušajā rudenī viens no maniem pašreizējiem biznesa partneriem teica, ka Rīgas dome viņam atsūtījusi piedāvājumu par iespējām nomāt dažādas komercplatības un tur esot arī kaut kāda būdiņa,» atminas R. Silovs. Toreiz līdz dokumentu iesniegšanai esot atlikušas vien divas dienas. Operatīvi sagatavoti dokumenti un iesniegts pieteikums pašvaldībai. Izsolē par nomas tiesībām pieteikušies vēl trīs pretendenti.
R.Silova šā projekta partneri ir brāļi Kaspars un Edgars Auziņi, kuri saimnieko Āgenskalna Smiļģu bārā. Viņi gādājot par tehniskām lietām – sākot no preču piegādes līdz dažādu dokumentu kārtošanai.
Audzē bārdu
«Sākumā bija doma sākt strādāt jau rudenī. Tagad saprotam – ir labi, ka to neizdarījām. Iespējams būtu nolaidušās rokas un kafejnīcu aizvērtu,» prāto R. Silovs. Viņaprāt, kafijas tirgošana nevarot būt neveiksmīgs bizness, jo tie, kuri dzer šo dzērienu, to dara regulāri. Kafija nevarot apnikt un galvenais esot panākt, lai izveidojas pastāvīgo klientu loks. Kafijas dzērāji esot diezgan konservatīvi savā izvēlē, tostarp arī – kur to iegādāties. «Man jāpanāk, lai tie, kuriem ceļš ved gar manu tornīti, šeit piestāj,» spriež R. Silovs.
Taujāts par investīcijām šāda biznesa sākšanai, viņš teic, ka daudz ir ieguldīts pašu darba. Iekštelpas stāvoklis esot bijis katastrofāls. Sākumā šķitis, ka varēs iztikt vien ar sienu un griestu pārkrāsošanu, taču ar to vien nepietika. «Iepriekšējais nomnieks, kas arī nodarbojās ar sabiedrisko ēdināšanu, šeit bija atstājis pamatīgu nekārtību. Secinājām, ka telpās jāveic kapitālais remonts. Nācās siltināt sienas un mainīt sapuvušo grīdu. Māja ieguvusi arī «jaunas drēbes» no ārpuses. Visu darījām paši un iekļāvāmies trīs nuļļu «ciparā»,» atklāj R. Silovs.
DB intervijas laikā ne viens vien garāmgājējs palūkojas uz smaidīgā kafijas vīra pusi – viņa vizuālais tēls nenoliedzami piesaista uzmanību. «Kad lolojām ideju par kafejnīcas konceptu, izpētījām, ka tornītis būvēts ap 1927. gadu. Tieši šā perioda tēlu esmu radījis, jo bagātais dara, kā grib, pārējiem, kas vēlas kaut ko attīstīt, jādomā radošāk. Pusgadu audzēju bārdu un ūsas. Imidžs piesaista uzmanību. It īpaši tūristi vēlas ar mani nobildēties un pat nenopērkot kafiju, kopā fotografējamies un viņi atstāj naudu. Es jau smejos, ka bārdas audzēšanā ieguldītie līdzekļi sāk nākt atpakaļ,» ikdienas piedzīvojumos dalās R. Silovs. Tornīša atrašanās vieta esot pateicīga šādam biznesam, – ikdienā garām staigājot daudz cilvēku, it īpaši māmiņas ar bērniem, kas atpūšas Vērmanes dārzā. Rosīgāka cilvēku plūsma esot rīta un vakara stundās, kā arī dienās, kad parkā notiekot pasākumi. Vēl esot pāragri analīzēt statistiku par klientu daudzumu, bet pastāvīgo klientu loks jau esot izveidojies. «Interesanti, ka sākotnēji nebiju definējis mērķauditoriju, kas būs mani biežākie klienti. Kā izrādās, tās ir kategorijas, ko nelabprāt redz citās kafejnīcās – māmiņas ar bērnu ratiem, cilvēki, kuri ved pavadā suņus, un velobraucēji. Viņiem šeit ir ērti pienākt un nopirkt dzērienu,» teic kafijas vīrs. Viņš ir novērojis – no rītiem cilvēki ejot garām ar dažādās citās tirdzniecības vietās iegādātām kafijas krūzītēm rokās un pievērš uzmanību, ka šeit atvērta jauna vieta, kur pieejams iemīļotais dzēriens. Šie esot potenciālie Coffee Tower klienti – tie, kuri ikdienas gaitās dodas pa šo maršrutu.
Arī uzkodas
Dienā vidēji tiekot pārdots ap 100 kafijas krūžu. Vasarai sākoties, nelielajās tornīša telpās paplašināts preču sortiments – tagad ir iespēja iegādāties arī dažādus sulu un saldējumu kokteiļus, un nelielas uzkodas. Vasarās kafijas patērēšanas apjomu cilvēki samazinot, izvēloties dažādus citus dzērienus. Sortimenta paplašināšana ļaušot arī piesaistīt bērnus. Līdzās tornītim ir novietoti daži galdiņi, lai cilvēki varētu apsēsties, atvilkt elpu un nesteidzīgi baudīt dzērienu.
«Mani konkurenti ir pilnīgi visas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi. Vienalga, vai tā ir speciāla vieta, kur tirgo tikai kafiju, vai ēdnīca. Mans pluss ir vieglā piekļūšana, kā arī fakts, ka cilvēkiem patīk šeit vienkārši piestāt un pārmīt ar mani dažus vārdus. Šajā biznesā ļoti svarīga ir attieksme,» uzskata R. Silovs. Iecerēts, ka šis nebūs tikai vasaras bizness. Ja būšot pieprasījums, tad Coffee Tower strādāšot visu gadu.
Jau ir padomāts, kā gada aukstajos mēnešos izvietot sildierīces, lai silti būtu gan klientiem, kuri pie lodziņa pasūta dzērienu, gan pārdevējam. Pagaidām par vietas popularitāti nevarot sūdzēties. Talkā nākot gan aktīvā komunikācija ar potenciālajiem klientiem sociālajos tīklos, gan mutvārdu reklāma. «Mūsdienās sociālie tīkli, it īpaši mazam biznesam, ir galvenā platforma, kur piesaistīt sev uzmanību,» teic R. Silovs. Nozīmīgu klientūras daļu veidojot arī ārzemnieki. Tepat netālu atrodoties vairākas viesnīcas un ārvalstu viesi mēdzot pastaigāties gar parka teritoriju. «Pagaidām neesam iekļauti tūristu apskates vietu sarakstā. Bet, kas zina! Iespējams, pēc pāris gadiem iekļūsim arī ceļvežos,» smejoties spriež R. Silovs.
Patlaban viņš tur pavadot katru dienu, – no septiņiem rītā līdz deviņiem vakarā. R. Silovs nebūt neesot pametis iepriekšējo darbības sfēru, – viņš joprojām esot Ze Donats galvenais virtuļvīrs.
Iecerēts, ka nākotnē tornītim varētu tikt meklēts darbinieks, tam būs jābūt runātīgam, smaidīgam un prasmīgam baristam. Tāpat būšot prasība darba apģērbā ieturēt stilu.
#1/10
Coffee Tower
#2/10
Reinis Silovs
#3/10
#4/10
#5/10
#6/10
#7/10
#8/10
#9/10
