Foto

Mana pieredze: par sev piemērotāko biznesu laukos atzīst briežu dārza izveidi

Inita Šteinberga, speciāli DB, 18.02.2014

Jaunākais izdevums

«Jāliek būs uz diētas,» spriež safari parka More saimnieks Dainis Paeglītis, ar graudu spainīti rokās apstaigājot savus staltbriežu, dambriežu un balto staltbriežu aplokus.

Mežacūkas pavisam izlepušas – var pievilināt tikai ar šokolādi. Sešos aplokos briežu bariņi graciozi uzlūko garāmgājējus. Tikai retais tuvojas sētai, lai pamielotos ar graudiem. Tūristu mīluļi ir mazie dambriedīši, kas atsaucīgāki komunikācijai. Tā arī ir viņu galvenā funkcija – kalpot priekam. Pārējie brieži kļuvuši par nopietnu peļņas avotu.

Labi ragi atmaksājas

Galvenais saimniecības ienākumu avots ir selekcijas darbs. Saimniecība ir sertificēta selekcijas saimniecība un pārdod vaislas dzīvniekus – gan uz ārzemēm, gan tepat Latvijā. «Saulstari1 ir Baltijā viena no Top5 saimniecībām, tādēļ klientu netrūkst,» teic Dainis.

Viņš ir arī Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, kura vadībā tiek rīkota starptautiska ciltsdarba vaislas buļļu vērtēšana. Piedalās poļi, lietuvieši, spāņi, čehi, vācieši, arī latvieši. Šogad gaida pat ķīniešus ierodamies. Audzētājs ierodas ar sava vaislas buļļa nomesto galvas rotu – ragiem, kas ir dzīvnieka veselības un ģenētiskās potences rādītājs. Tad tie tiek vērtēti un sadalītas vietas. Saulstari1 varot lepoties, ka kāds no buļļiem vienmēr esot pirmajās trijās vietās. Tas dod iespēju veiksmīgi realizēt savus dzīvniekus. Pusotru gadu vecs vaislas bullis maksā 700–1500 eiro.

Tie, kas nav derīgi vaislai, tiek nodoti gaļā. Kā stāsta Dainis, no 50 viens vai divi izcilnieki tiek atlasīti vaislai. Tie, kam ragi labi, bet nav izcili, nonāk trofeju medībās. Pieprasījums tirgū būtu, taču to nodrošināt neesot izdevīgi. Bullis jāaudzina sešus – desmit gadus, lai tā ragi atbilstu labai trofejai. Turklāt var aicināt medniekus tad, ja ir vismaz 10 buļļi.

Saimnieks rēķina, ka par stabilu savu saimniecību varētu uzskatīt, ja peļņa būtu 60–100 tūkst. eiro gadā. Tad mierīgu sirdi biznesu varētu nodot saviem trim bērniem.

Sākumā kartupeļi

Kad Paeglīši atguvuši senču zemi, nolēmuši pārcelties uz laukiem un saimniekot. Viena no pirmajām idejām – audzēt kartupeļus, jo tāds rīdziniekiem bija izveidojies priekšstats par tradicionālu saimniekošanu laukos. Rudenī uznākušās lietavas mālainos kalnus padarīja neizbraucamus un raža tā arī palika nenovākta. Labības audzēšana bez savas tehnikas izrādījusies tikai zaudējumus nesoša. Ko darīt ar zemi? Izmēģināšanas vērta likusies tolaik pavisam jaunā ideja par briežu turēšanu. Vispirms nopirkti pieci dzīvnieki. To skaits pamazām audzis, ārzemēs iegādāti perspektīvi vaislas dzīvnieki, arvien paplašināti aploki.

Tā kā Saulstari1 ir bioloģiskā saimniecība, barību – graudus, sienu, zāli – dzīvniekiem tā audzē pati. Siens vien vajadzīgs vairāk nekā 1000 ruļļu. Tas ir dārgs prieks un liels darba ieguldījums, bet iegādāties teicamas kvalitātes barību no citas bioloģiskās saimniecības nevar.

Vaļasprieks mainās

Dainis darbojas arī zinātniskajā darbā. Viņš ir vecākais pētnieks uzņēmumā Biolar. Sadarbībā ar slovāku speciālistiem Saulstaros ir eksperimentālā bāze, kur tiek veiktas apmācības briežu mākslīgajā apsēklošanā, embriju transplantācijā. Tā ir arī kā briežu gaļas un barošanas pētījumu objekts. Tiek strādāts pie projekta, kā pagarināt gaļas realizācijas termiņu, jo patlaban tehnoloģijas to ļauj darīt 20 dienas, kas esot daudz par maz.

Dainis uzskata, ka savvaļas dzīvnieku audzētāji paveikuši lielu darbu un varējuši vienoties, lai pārdesmit gados savu nodarbi padarītu par atzītu un vērā ņemamu lauksaimniecības nozari. Sakārtoti normatīvi, panāktas arī svarīgas izmaiņas medību likumā. Piemēram, drīkstot ierocim izmantot klusinātāju, lai nav jābiedē citi dzīvnieki, apmeklētāji. Daudz atbalsta bijis arī no ministrijas. 2000. gadā, kad dibināta asociācija, kopā sanākuši ap 10 saimniecību īpašnieki. Pašlaik saimniecību jau ir ap 70. Vienīgais – gribētos lielākas subsīdijas.Taču žēloties nav ko, jo citādi šī perspektīvā nozare esot sakārtota tā, ka var strādāt, secina Dainis. Salīdzinājumam – savvaļas dzīvnieku audzēšanas lielvalstī Jaunzēlandē subsīdiju nav vispār.

Atzīšana par nozari ļauj saņemt platībmaksājumus, apmaksātus ciltsdarba pasākumus, dod iespēju pieteikties projektiem. Eiropas fondu līdzfinansēta projekta ietvaros Saulstaros atjaunota viesu māja, veikta 7,5 km žoga rekonstrukcija.

Mērķtiecīgā latviešu darbošanās tiek novērtēta arī pasaules mērogā. Rudenī Spānijā nodibinātajā Vispasaules briežu un savvaļas pārnadžu audzētāju asociācijā Dainis ievēlēts par viceprezidentu darbā ar Eiropas audzētājiem. Kā vērtīgu produktu nākotnē Dainis redz arī ragus. Pēc tiem sevišķi liels pieprasījums Austrumu tirgū. Jau tagad par to izrādījuši interesi ķīnieši un gatavojas atvērt pārstrādes uzņēmumu. Pagaidām – varbūt nelielu, taču viņi jau saskatot izaugsmes iespējas.

Arī gaļa būtu laba eksportprece, tikai grūtības nodrošināt vajadzīgo daudzumu. Piemēram, krievi no Pēterburgas pērn gribējuši slēgt līgumu ar asociāciju par četru tonnu gaļas piegādi nedēļā. It kā nav daudz, taču pat pa visiem kopā preces pietiktu mēnešiem trim. Tādēļ Dainis uzskata, ka nozare vēl var attīstīties. Ja gaļas ražošana ir mērķis, tad ganāmpulkiem būtu jābūt 10 reizes lielākiem. Patlaban ar gaļu vēl nav pilnībā apgādāts Latvijas tirgus.

Daudziem biznesa attīstību bremzē līdzekļu trūkums, bet bankās kredītu briežu iegādei saņemt neesot reāli. Tādēļ Dainis patlaban ir viens no tiem, kas jundī ideju par savas krājaizdevu sabiedrības veidošanu.

Skatīšanās arī maksā

Arvien lielāku vietu Paeglīšu biznesā ieņem tūrisms. Ar to var nosegt lielu daļu ikdienas izdevumu. Tūristiem briežu dārzs pazīstams kā safari parks More. Graciozos dzīvniekus var aplūkot visu gadu. Ierodas gan grupas, gan individuāli apmeklētāji. Katram tiek iedots košs spainītis ar graudiem. Dzīvnieki krāsu pazīst un nāk pie sētas mieloties no rokas. Arī tūristu daudzums ir par iemeslu tam, ka dzīvnieki kļuvuši apaļīgāki, nekā savvaļniekam piedienētu.

Lai paplašinātu tūristiem piedāvāto pakalpojumu klāstu, atvērts viesu nams. Vasarā cilvēku daudz, ziemā klusāks, taču nedēļas nogalēs viesi ierodas. Tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem patlaban – palielināt viesu skaitu, orientējoties uz korporatīviem un citiem saviesīgiem pasākumiem lielākam cilvēku skaitam.

Viesu namā īpašais – tajā tiek piedāvāti ekskluzīvi brieža gaļas ēdieni. «Mazliet skarbi iznāk – izvadājam tūristus pa briežu dārzu, parādām dzīvniekus un pēc tam piedāvājam kādu nogaršot,» saka saimnieks. Daži gan neēdot. Saimnieks piedalījies televīzijas šovā un gatavojis brieža gaļas maltīti, nu pēc šādas reklāmas viņam gribot negribot esot jāgatavo arī viesiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Biznesa maratonists: Ambīcijas iekarot eksporta tirgu

Ilze Žaime, 28.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc vairāk nekā 20 gadiem biznesā Safari parks More ir jaunu izaicinājumu priekšā, atklāj tā saimnieks Dainis Paeglītis.

Ideju iegādāties briežus pirms aptuveni trīsdesmit gadiem Dainis Paeglītis aizguva Zviedrijā. Latvijā toreiz neviens vēl briežus neaudzēja; tos iegadāties Paeglīšiem izdevās no Rīgas Zooloģiskā dārza. Ģimene kopīgiem spēkiem šodien vada bioloģisko saimniecību, kurā ir 500 dzīvnieku liels ganāmpulks, kā arī darbojas viesmīlības biznesā. Saimnieks tomēr atzīst, ka «dzīvojot laukos, audzējot briežus un uzņemot tūristus, bagāts kļūt nevar». Tādēļ drīzumā plānots spert soli jaunu produktu ražošanā.

150 hektāru ganības

Saulstari 1 īpašumā sākotnēji bijuši tikai astoņi hektāri zemes, taču tad, kad kaimiņi piedāvāja zemi iegādāties, iespēju izmantojuši. Saimniecība palēnām izaugusi līdz teju 150 ha. Tā kā fiziski vairs audzētavai nav kur plesties, tiek strādāts nevis pie kvantitātes, bet kvalitātes. Šodien tajā ir 18 aploki un 500 dzīvnieku. Pa aplokiem tie ir sadalīti atkarībā no sugas un vecuma. Aplūkot ir iespējams gan staltbriežus, gan dambriežus. Pusotra kilometra garo pastaigu maršrutu briežu dārzā brauc izpētīt gan atpūtnieki no tuvienes, gan tūristi no ārzemēm. Viens no tūristu piesaistes elementiem ir tas, ka cilvēkiem ļauts barot dzīvniekus. Īpašumā izveidota arī tā sauktā Ragu māja, kurā notiek gan ikgadējās ragu mērīšanas sacensības, gan ir iespējams aplūkot krāšņākos eksemplārus. «Tos pārpērk Eiropa, tur ir ļoti attīstīta ragu izmantošana suvenīru dizainā. No ragiem izgatavo gan nažu un dakšu spalus, gan daudz ko citu. Lielākie pircēji ir itāļi un spāņi,» stāsta Māra Paeglīte, saimniecības īpašniece. Tā kā sacensību dalībnieku, kas uz Mori brauc no visas Eiropas, uzņemšana kļuva par ikgadēju pasākumu un tuvākās apmešanās vietas Morei bija Cēsis vai Sigulda, īpašnieki atvēra viesu māju. Pirmo piemeklēja ugunsnelaime tikai 14 mēnešus pēc tās uzcelšanas. «Lēmumu būvēt otrreiz bija grūti pieņemt. Ja ieliek sirdi, pārdzīvojumi ir ļoti dziļi,» atceras M. Paeglīte. Taču otrais viesu nams ir lielāks, to vada briežu audzētavas īpašnieku meita Māra ar vīru. Korporatīvos pasākumos viesiem tiek piedāvātas arī briežu gaļas maltītes. Steiki un viesu nama kafija vien ir kļuvuši par iemeslu, kādēļ cilvēki brauc uz Mori.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības Zemnieku saeima (ZSA) šonedēļ rīkoja lauksaimnieku braucienu uz piena ražošanas saimniecībām Vidzemē – Rūjienas, Beverīnas un Kocēnu novados, informē ZSA.

Brauciena mērķis bija piensaimniecības situācijas novērtējums, savstarpējās pieredzes apmaiņa un jaunu zināšanu apguve. Līdz ar lauksaimniekiem labos ražošanas prakses piemērus vērtēja arī pārstāvji no Zemkopības ministrijas un Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra.

Kā norāda ZSA priekšsēdētāja vietnieks un piensaimnieks Juris Cīrulis, neskatoties uz Krievijas embargo radītajiem sarežģījumiem, saimniecības ir spējušas ne tikai turpināt savu darbību, bet arī saglabāt pozitīvu nozares redzējumu. Viņš uzsver: «Ceļš uz veiksmīgi strādājošu saimniecību ir pārdomāta tās vadība - labvēlīgas vides nodrošināšana labiem izslaukumiem, investīcijas jaunākajās tehnoloģijās un uzkrātā pieredze.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Apdrošināšana

Pēc sadursmes ar dzīvnieku 12 tūkstošus eiro vērta automašīna vairs nav izmantojama

Lelde Petrāne, 08.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība ERGO jūlijā saņēmusi vairākus atlīdzību pieteikumus par negadījumiem, kuros pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem automašīnām radīti ievērojami bojājumi vairāku tūkstošu eiro apmērā, kā arī saņemts pieteikums par negadījumu, kurā automašīnai radīti tik ievērojami bojājumi, ka automašīnu vairs nebija iespējams izmantot braukšanai. Tās remontēšana tika atzīta par nerentablu, tāpēc ERGO izmaksāja klientam atlīdzību automašīnas vērtības apmērā – 12 500 eiro.

Valsts policijas dati liecina, ka pērn notikušas 620 avārijas, šogad sešos mēnešos reģistrētas 272 sadursmes, un tajās cietuši 12 cilvēki.

Lai gan šogad skaitliski visvairāk KASKO atlīdzību pieteikumu par automašīnai radītiem bojājumiem pēc sadursmes ar meža dzīvniekiem ERGO saņēmusi maijā, šā gada jūlijā reģistrēta šogad lielākā KASKO atlīdzību lieta par šāda veida negadījumiem, proti, pēc sadursmes ar alni automašīna Škoda Fabia tika atzīta par bojāgājušu, un ERGO automašīnas īpašniekam izmaksāja pilnu apdrošinājuma summu 12 500 eiro apmērā.

Tāpat arī jūlijā reģistrēti vairāki pieteikumi par sadursmes ar meža zvēriem rezultātā automašīnai nodarītiem bojājumiem, kuru novēršana izmaksājusi robežās no 3000 līdz pat 10 000 eiro. Bojājumu novēršanas izmaksas ir atkarīgas ne tikai no nodarītā bojājuma apmēra, bet arī no automašīnas markas un izlaiduma gada. Jaunāka gada automašīnai salīdzinoši nelielu bojājumu novēršana, piemēram, vējstikla un viena luktura nomaiņa, var izmaksāt vairākus tūkstošus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Slēgta, ar nožogojumu un dīķiem norobežota, teritorija. Stingra maltīšu un fizisko aktivitāšu programma. Izjādes, peldes un pastaigas – mežu plašumā, nošķirtībā no veikaliem un ēstuvēm. Režīms, kas citu iznākumu nepieļauj kā vien uzvaru pār liekajiem kilogramiem. Šo Latvijā unikālo pieredzi piedāvā Aizputes novadā viesnīca ar svara korekcijas programmu Lejasraķi, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

«Tievēšana ir smags darbs. Viszinošākie par dažādām diētām parasti ir klienti ar pamatīgu lieko svaru. Viņi ļoti daudz ko lasījuši, tomēr bez palīdzības nespēj tikt ar sevi galā. Cilvēka dabā ir padoties kārdinājumam, un reti kuram ir tik dzelžains raksturs, lai ilgstoši pieturētos pie stingra režīma mājas apstākļos,» stāsta viesnīcas ar svara korekcijas programmu SIA Cerība resnīšiem direktore Maija Atvara un piemetina: «Šeit notievē gribot negribot, jo nav iespēju norauties.»

Viesnīca atrodas Aizputes novada Lažas pagastā. Programma ir viesnīcas kompleksa īpašnieka, Krievijas uzņēmēja Borisa Aleksandrova ideja, kas izlolota, balstoties uz paša pieredzi. Pēc tam, kad, mēģinot zaudēt svaru, pats piedzīvojis to, cik grūti turēties pretī kārdinājumiem, sapratis, ka bez palīdzības to ir ļoti grūti paveikt, stāsta M. Atvara. Nošķirtību no kārdinājumiem un provocējošiem apstākļiem centrā panāk ar fizisku izolāciju apsargājamā teritorijā, kurā neviens nemanīts nespēj iekļūt vai izkļūt.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Izvēlēts dizains Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītajai 2 eiro piemiņas monētai

Žanete Hāka, 11.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopīgajā Baltijas valstu 100 gadu jubilejai veltītajā 2 eiro piemiņas monētā pārtaps Lietuvas dizainera Justa Petruļa darbs – simboliska bize, kurā savijas triju Baltijas māsu liktenis, informē Latvijas Banka.

Šis dizains saņēmis lielāko balsu skaitu sabiedrības aptaujā, kurā kopumā varēja balsot par sešiem dizaina piedāvājumiem (pa diviem no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas).

Balsojumā piedalījās 14 302 cilvēki no visas pasaules (vienīgais kontinents, no kura netika saņemtas balsis, bija Antarktīda), bet galvenokārt no Baltijas valstīm (93% no balsotājiem). Par jaunā lietuviešu dizainera Justa Petruļa darbu kopumā tika nodotas 4 277 balsis; viņam tā būs debija monētu mākslā.

Justa Petruļa darbs simbolizē Baltijas valstu kopīgo pagātni, tagadni un nākotni, kas savijas vienā bizē.

Tagad tiks sāktas praktiskās procedūras, lai īstenotu kalšanu, t.sk. monētas dizains tiks saskaņots Eiropas Savienības institūcijās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Eksportspēja: Nevaldāmā Latvijas garša Eiropas šķīvjos


Renāte Priede, speciāli DB, 05.08.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Medījumu popularizēšana SIA Medījumu iepirkumi preču zīmes Baltic Wild vadītājam Ivaram Raciņam izvērtusies vēsturiski

Ivars Raciņš sākuma strādājis par pārstāvniecības vadītāju Igaunijas gaļas produktu vairumtirdzniecības kompānijā. «Nostrādāju tur nepilnus trīs gadus, pēdējā gadā igauņi sāka iepirkt un pārstrādāt arī medījumus. Pēc gada no šī biznesa aizgāja, savukārt man iepatikās – uzpirku medījumu kautķermeņus, 98% bija eksports,» viņš stāsta.

Ap 2011.gadu krīzes sekas un toreizējais biznesa modelis sāka traucēt tālākai attīstībai. «Sapratām, ka, tikai iepērkot kautķermeņus un eksportējot saldētu medījumu gaļu, tālāk nav iespējams izaugt. Ja gribam attīstīties, jāiegādājas sava kautuve,» stāsta uzņēmējs. Apzinot investorus, secināts, ka kautuves produkcijai būs pārāk maza pievienotā vērtība un ar tik pieticīgu nākotnes vīziju nevar ieinteresēt investorus, jāiet tālāk, jāpaplašinās sortimentā un jāsāk piedāvāt gatavu produkciju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīga svētku noformējuma ziņā cenšas turēties līdzi citām galvaspilsētām, bet, protams, vienmēr ir iespēja pilnveidoties

Rīgā šogad uzstādīta un klasiskā izpratnē rotāta Zvaigžņu egle 11. novembra krastmalā, egle Doma laukumā, Operas skvērā, pie Kongresu nama, Spīķeru kvartālā, pie pašvaldības kultūras iestādēm, Pļavniekos un citur apkaimē, kā arī novietoti vides objekti (Sniegavīri un Bebri) Vērmanes dārzā, Maģiskie brieži un Dāvanas Bastejkalnā, LED dekori Ziemassvētki itāļu stilā Mazajā Smilšu ielā un citviet. Pavisam 2014. gadā Rīgā uzstādīti 2680 LED dekori (zvaigznes, lodes, pilošās lāstekas) un 1690 LED virtenes. Jau pastāvot zināmas tradīciju noteiktas svētku pasākumu norišu vietas pilsētas centrā, kuras svētkos apmeklē lielākais pilsētas iedzīvotāju daudzums un uzturas pilsētas viesi. «Jāņem vērā, ka svētkiem ir izteikts centrtieces raksturs – cilvēki vēlas doties uz centru, tiecas izrauties no ikdienas vides, pulcēties lielākā ļaužu pulkā, lai izjustu svētku kopību, piemēram, Jaungada sagaidīšana un uguņošana 11. novembra krastmalā,» saka Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Pilsētas svētku noformējuma nodaļas vadītājs Guntars Kambars. Rīgas pašvaldības aģentūra Rīgas gaisma nodrošina pamatnoformējumu – LED virtenes un dekorus, kas pamatā ir Rīgas krāsās – baltā un zilā –, un dažādās to mākslinieciskās variācijās. Tematisko vides objektu un dekoratīvo noformējumu dizaini tiek veidoti īpaši Rīgai kā autordarbi. Svētku noformējuma budžetu pašvaldība neatklāj. Nosaukt konkrētus skaitļus esot sarežģīti, jo tiek saglabāti arī iepriekšējos gados pirktie materiāli, rotājumi un vides objekti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība BALTA (PZU grupa) izmaksājusi atlīdzību par šogad apdrošināšanas tirgū vislielāko pieteikto KASKO atlīdzību. Pēc sadursmes ar alni 2017. gada izlaiduma BMW 530D xDrive ir norakstāms, nodarot zaudējumus 52 000 eiro apmērā.

Cilvēki avārijā nav cietuši.

Saskaņā ar BALTA apkopoto statistiku atlīdzību pieteikumu skaits par negadījumiem ar meža dzīvniekiem ik gadu palielinās. Apdrošinātājs vidēji saņem vairāk nekā 100 šādu pieteikumu mēnesī, kas ir par 12% vairāk nekā pērn. Kopā 2019. gada septiņos mēnešos izmaksāti jau 1,2 miljoni eiro, kas ir par aptuveni 25% vairāk nekā šajā pašā periodā pirms gada.

«Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, arī šogad turpina pieaugt reģistrēto negadījumu skaits un automašīnām nodarīto postījumu apmērs. Ja pagājušogad vidējā KASKO atlīdzība pēc auto sadursmes ar dzīvnieku bija 1515 eiro, šogad vidējais zaudējums sasniedz 1662 eiro,» norāda Kristaps Liecinieks, BALTA Transporta produktu un riska parakstīšanas pārvaldes vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī pēc krīzes būvniecībā turpinās naudas šķērdēšana un nemērķtiecīga tās tērēšana, tā intervijā LNT raidījumam 900 sekundes atzina arhitekte, Latvijas Arhitektūras gada balvas 2015 nacionalās žūrijas priekšsēdētāja Zaiga Gaile.

Turklāt tagad esot arī Eiropas naudas miljoni, kas tiek izšķērdēti. Kā piemēru, kas žūriju satrieca, Gaile minēja Pasta salu Jelgavā. Tur par miljoniem izveidota atpūtnieku sala. «Viss būtu brīnišķīgi - bērnu laukumi un brīvdabas estrādes. Bet, ja padomā par dziļāko jēgu - te bija purvaina sala, izdomāja, ka te būs atpūtnieku sala. Meliorēja, uzbēra, drenēja, uzbēra, visu nobruģēja un tagad tur praktiski vairs nav koku,» skaidroja Gaile.

Kritiku saņēmis arī Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) projekts. «Nu kas tā par strīpainu būdiņu tur blakus? Uzbūvēja bibliotēku, un pēkšņi noskaidrojas, ka tehnisko telpu nav un bibliotēku vienkārši nevar «palaist». Un pusgada laikā plašajā laukā parādījās tāda dīvaina, strīpaina būdiņa. Bez konkursa un pilnīgi nesaprotami,» izbrīnu pauda Gaile.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Zemnieki: Ilgtermiņā ir svarīgi izmantot Latvijas resursus

Žanete Hāka, 05.04.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biedrības Zemnieku saeima valdes sēdē diskutēts par aktualitātēm Latvijas reģionos, kā arī turpmākajiem piena nozares situācijas stabilizācijas pasākumiem, informē biedrības pārstāvji.

Vēlreiz tika apstiprināts, ka Latvijas robežās vienlaikus var pastāvēt ļoti dažādi klimatiskie apstākļi. Kamēr Kurzemes Dienvidu daļā un Zemgalē ir sākusies sēja, Latgales un Vidzemes laukus vietām vēl klāj sniegs. Ir reģioni, kur sals ziemājus nav saudzējis. Visvairāk cietis ir rapsis Jēkabpils pusē, savukārt graudaugi, kā piemēru minot kviešus, ir pārziemojuši salīdzinoši veiksmīgi.

SIA Gavsene saimnieks Aigars Zadiņš no Dundagas stāsta, ka zeme ir pietiekami sausa un pākšaugu un auzu sēja ir sākusies. Ziemāji Kurzemē ir pārziemojuši labi. Tiesa, staltbriežu populācija kļūst arvien lielāka, un tie arī pēc sniega nokušanas turpina mieloties ar ziemājiem. Piena iepirkuma cena Dundagas pusē ir 21 eirocents par litru piena, kas tiek noturēta, pateicoties Dundagas pienotavas aktīvajam darbam vietējā tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziemera pagasta Rateniekos jau septiņus gadus briežus savam, ģimenes un draugu priekam audzē Artis Skaistkalns. Tie gan nav svētkiem raksturīgie ziemeļbrieži, bet dambrieži, raksta reģionālais laikraksts Alūksnes Ziņas.

Lai gan pati briežu uzturēšana neizmaksā dārgi, lielākie finanšu ieguldījumi jāveic sākumā – viens dambriedis maksā vidēji 400 eiro. «Dambriežu uzturēšana nemaksā dārgi. Trīs suņu uzturēšana lauku sētā izmaksā tikpat, cik man desmit dambrieži. Baroju ar sienu, graudiem. Ar barošanu nepārspīlējam, jo briežus nedrīkst pārbarot. Vidēji tie ir divi spaiņi dienā ar graudiem. Lai gan viņiem nevajag nojumi, mēs esam tādu uzcēluši, lai varētu paslēpties no lietus,» stāsta A.Skaistkalns.

Dambriežu audzēšana neprasa daudz darba, un tieši tas ir viens no priekšnoteikumiem, kāpēc A.Skaistkalns izvēlējies audzēt tieši šos dzīvniekus. «Gribēju saimniekot un meklēju veidus, ko labāk darīt. Audzēju kartupeļus – neizauga, burkānus – arī nepadevās laba raža. Pie tam vajadzēja ieguldīt daudz darba. Izlēmu audzēt briežus. Vienīgais, kas jādara – jābaro. Brieži neprasa daudz darba,» saka viņš.

Komentāri

Pievienot komentāru