Mana pieredze: par sev piemērotāko biznesu laukos atzīst briežu dārza izveidi

2014. gada 18. februāris plkst. 7:30
Autors: Inita Šteinberga - speciāli DB
Sadaļa: Foto
Dalies ar šo rakstu

«Jāliek būs uz diētas,» spriež safari parka More saimnieks Dainis Paeglītis, ar graudu spainīti rokās apstaigājot savus staltbriežu, dambriežu un balto staltbriežu aplokus.

Mežacūkas pavisam izlepušas – var pievilināt tikai ar šokolādi. Sešos aplokos briežu bariņi graciozi uzlūko garāmgājējus. Tikai retais tuvojas sētai, lai pamielotos ar graudiem. Tūristu mīluļi ir mazie dambriedīši, kas atsaucīgāki komunikācijai. Tā arī ir viņu galvenā funkcija – kalpot priekam. Pārējie brieži kļuvuši par nopietnu peļņas avotu.

Labi ragi atmaksājas

Galvenais saimniecības ienākumu avots ir selekcijas darbs. Saimniecība ir sertificēta selekcijas saimniecība un pārdod vaislas dzīvniekus – gan uz ārzemēm, gan tepat Latvijā. «Saulstari1 ir Baltijā viena no Top5 saimniecībām, tādēļ klientu netrūkst,» teic Dainis.

Viņš ir arī Savvaļas dzīvnieku audzētāju asociācijas valdes priekšsēdētājs, kura vadībā tiek rīkota starptautiska ciltsdarba vaislas buļļu vērtēšana. Piedalās poļi, lietuvieši, spāņi, čehi, vācieši, arī latvieši. Šogad gaida pat ķīniešus ierodamies. Audzētājs ierodas ar sava vaislas buļļa nomesto galvas rotu – ragiem, kas ir dzīvnieka veselības un ģenētiskās potences rādītājs. Tad tie tiek vērtēti un sadalītas vietas. Saulstari1 varot lepoties, ka kāds no buļļiem vienmēr esot pirmajās trijās vietās. Tas dod iespēju veiksmīgi realizēt savus dzīvniekus. Pusotru gadu vecs vaislas bullis maksā 700–1500 eiro.

Tie, kas nav derīgi vaislai, tiek nodoti gaļā. Kā stāsta Dainis, no 50 viens vai divi izcilnieki tiek atlasīti vaislai. Tie, kam ragi labi, bet nav izcili, nonāk trofeju medībās. Pieprasījums tirgū būtu, taču to nodrošināt neesot izdevīgi. Bullis jāaudzina sešus – desmit gadus, lai tā ragi atbilstu labai trofejai. Turklāt var aicināt medniekus tad, ja ir vismaz 10 buļļi.

Saimnieks rēķina, ka par stabilu savu saimniecību varētu uzskatīt, ja peļņa būtu 60–100 tūkst. eiro gadā. Tad mierīgu sirdi biznesu varētu nodot saviem trim bērniem.

Sākumā kartupeļi

Kad Paeglīši atguvuši senču zemi, nolēmuši pārcelties uz laukiem un saimniekot. Viena no pirmajām idejām – audzēt kartupeļus, jo tāds rīdziniekiem bija izveidojies priekšstats par tradicionālu saimniekošanu laukos. Rudenī uznākušās lietavas mālainos kalnus padarīja neizbraucamus un raža tā arī palika nenovākta. Labības audzēšana bez savas tehnikas izrādījusies tikai zaudējumus nesoša. Ko darīt ar zemi? Izmēģināšanas vērta likusies tolaik pavisam jaunā ideja par briežu turēšanu. Vispirms nopirkti pieci dzīvnieki. To skaits pamazām audzis, ārzemēs iegādāti perspektīvi vaislas dzīvnieki, arvien paplašināti aploki.

Tā kā Saulstari1 ir bioloģiskā saimniecība, barību – graudus, sienu, zāli – dzīvniekiem tā audzē pati. Siens vien vajadzīgs vairāk nekā 1000 ruļļu. Tas ir dārgs prieks un liels darba ieguldījums, bet iegādāties teicamas kvalitātes barību no citas bioloģiskās saimniecības nevar.

Vaļasprieks mainās

Dainis darbojas arī zinātniskajā darbā. Viņš ir vecākais pētnieks uzņēmumā Biolar. Sadarbībā ar slovāku speciālistiem Saulstaros ir eksperimentālā bāze, kur tiek veiktas apmācības briežu mākslīgajā apsēklošanā, embriju transplantācijā. Tā ir arī kā briežu gaļas un barošanas pētījumu objekts. Tiek strādāts pie projekta, kā pagarināt gaļas realizācijas termiņu, jo patlaban tehnoloģijas to ļauj darīt 20 dienas, kas esot daudz par maz.

Dainis uzskata, ka savvaļas dzīvnieku audzētāji paveikuši lielu darbu un varējuši vienoties, lai pārdesmit gados savu nodarbi padarītu par atzītu un vērā ņemamu lauksaimniecības nozari. Sakārtoti normatīvi, panāktas arī svarīgas izmaiņas medību likumā. Piemēram, drīkstot ierocim izmantot klusinātāju, lai nav jābiedē citi dzīvnieki, apmeklētāji. Daudz atbalsta bijis arī no ministrijas. 2000. gadā, kad dibināta asociācija, kopā sanākuši ap 10 saimniecību īpašnieki. Pašlaik saimniecību jau ir ap 70. Vienīgais – gribētos lielākas subsīdijas.Taču žēloties nav ko, jo citādi šī perspektīvā nozare esot sakārtota tā, ka var strādāt, secina Dainis. Salīdzinājumam – savvaļas dzīvnieku audzēšanas lielvalstī Jaunzēlandē subsīdiju nav vispār.

Atzīšana par nozari ļauj saņemt platībmaksājumus, apmaksātus ciltsdarba pasākumus, dod iespēju pieteikties projektiem. Eiropas fondu līdzfinansēta projekta ietvaros Saulstaros atjaunota viesu māja, veikta 7,5 km žoga rekonstrukcija.

Mērķtiecīgā latviešu darbošanās tiek novērtēta arī pasaules mērogā. Rudenī Spānijā nodibinātajā Vispasaules briežu un savvaļas pārnadžu audzētāju asociācijā Dainis ievēlēts par viceprezidentu darbā ar Eiropas audzētājiem. Kā vērtīgu produktu nākotnē Dainis redz arī ragus. Pēc tiem sevišķi liels pieprasījums Austrumu tirgū. Jau tagad par to izrādījuši interesi ķīnieši un gatavojas atvērt pārstrādes uzņēmumu. Pagaidām – varbūt nelielu, taču viņi jau saskatot izaugsmes iespējas.

Arī gaļa būtu laba eksportprece, tikai grūtības nodrošināt vajadzīgo daudzumu. Piemēram, krievi no Pēterburgas pērn gribējuši slēgt līgumu ar asociāciju par četru tonnu gaļas piegādi nedēļā. It kā nav daudz, taču pat pa visiem kopā preces pietiktu mēnešiem trim. Tādēļ Dainis uzskata, ka nozare vēl var attīstīties. Ja gaļas ražošana ir mērķis, tad ganāmpulkiem būtu jābūt 10 reizes lielākiem. Patlaban ar gaļu vēl nav pilnībā apgādāts Latvijas tirgus.

Daudziem biznesa attīstību bremzē līdzekļu trūkums, bet bankās kredītu briežu iegādei saņemt neesot reāli. Tādēļ Dainis patlaban ir viens no tiem, kas jundī ideju par savas krājaizdevu sabiedrības veidošanu.

Skatīšanās arī maksā

Arvien lielāku vietu Paeglīšu biznesā ieņem tūrisms. Ar to var nosegt lielu daļu ikdienas izdevumu. Tūristiem briežu dārzs pazīstams kā safari parks More. Graciozos dzīvniekus var aplūkot visu gadu. Ierodas gan grupas, gan individuāli apmeklētāji. Katram tiek iedots košs spainītis ar graudiem. Dzīvnieki krāsu pazīst un nāk pie sētas mieloties no rokas. Arī tūristu daudzums ir par iemeslu tam, ka dzīvnieki kļuvuši apaļīgāki, nekā savvaļniekam piedienētu.

Lai paplašinātu tūristiem piedāvāto pakalpojumu klāstu, atvērts viesu nams. Vasarā cilvēku daudz, ziemā klusāks, taču nedēļas nogalēs viesi ierodas. Tas ir viens no galvenajiem uzdevumiem patlaban – palielināt viesu skaitu, orientējoties uz korporatīviem un citiem saviesīgiem pasākumiem lielākam cilvēku skaitam.

Viesu namā īpašais – tajā tiek piedāvāti ekskluzīvi brieža gaļas ēdieni. «Mazliet skarbi iznāk – izvadājam tūristus pa briežu dārzu, parādām dzīvniekus un pēc tam piedāvājam kādu nogaršot,» saka saimnieks. Daži gan neēdot. Saimnieks piedalījies televīzijas šovā un gatavojis brieža gaļas maltīti, nu pēc šādas reklāmas viņam gribot negribot esot jāgatavo arī viesiem.

Dalies ar šo rakstu