Jaunākais izdevums

Gita un Agnis Ratnieki pēc vairākiem Lielbritānijā pavadītiem gadiem atgriezušies Latvijā, lai izveidotu savu saimniecību un nodotos zemeņu audzēšanai, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Sešus gadus tagadējie Jaunsvirlaukas pagasta Vībotņu saimnieki lasījuši zemenes Anglijā. Tur nopelnījuši naudu, lai iegādātos vecas lauku mājas Latvijā un uzceltu siltumnīcas. Ratnieki iegādājušies 1923.gadā būvētu ēka, kas celta uz zemes, kas pēc I pasaules kara dalīta strēlniekiem. Viņiem pašlaik pieder 3,3 ha zemes un 3 ha mežs.

Visu rakstu Rūpējas par ogu reputāciju iespējams izlasīt otrdienas, 14.jūnija laikrakstā Dienas Bizness, 16.lpp.!

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Lubeco no mājražotāja izaug par mazo uzņēmumu

Dažos gados SIA Lubeco, kas darbojas Talsu novadā, no neliela mājražotāja izaugusi par mazo pārtikas uzņēmumu. Tā strādā divos virzienos un arī tirgū virza divus zīmolus – Latvijas zemenes un Pikolo. Tādējādi izdevies nodrošināt darba nepārtrauktību visu gadu.

Zanes un Dzintara Silgalu ceļš uzņēmējdarbībā sākās pirms aptuveni sešiem gadiem ar hektāru liela cidoniju lauka iestādīšanu Puriņu saimniecībā Ārlavas pagastā. Tolaik viņi plānoja izaudzēt augļus un tos pārdot, varbūt izspiest sulu. Tā kā pirmā nopietnā raža bija gaidāma vien pēc pieciem sešiem gadiem, bet zeme bija labi sagatavota, nolēma starp cidoniju rindām iestādīt zemenes. Un saprata – tur ir nauda. «Bija pārsteigums – kā tā var būt, ka jau pirmajā gadā izaug ogas, ko var pārdot?» pasmaida Dz. Silgals. Tā zemeņu audzēšana kļuva par otru virzienu, kurā darboties un attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Papildināta - Koalīcija atbalsta priekšlikumu samazināt PVN Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem

LETA, 07.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdošās koalīcijas partijas vienojas atbalstīt Zemkopības ministrijas (ZM) ierosinājumu Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi samazināt no 21% līdz 5%.

Šādu partneru lēmumu pēc valdošās koalīcijas sanāksmes apliecināja Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).

Attiecīgais jautājums vēl būs jāskata valdībā un Saeimā.

ZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā teikts, ka Latvijai raksturīgie augļi un ogas, kuriem būtu jāievieš samazinātā 5% PVN likme, ir āboli, bumbieri, cidonijas, tai skaitā krūmcidonijas, korintes, ķirši, plūmes, tostarp ērkšķu plūmes, zemenes, avenes, kazenes un kazeņavenes, upenes, jāņogas un ērkšķogas, mellenes, brūklenes, lielogu dzērvenes un krūmmellenes, kā arī citas melleņu ģints ogas, aronijas, smiltsērkšķu ogas, plūškoka ogas, pīlādžu ogas, sausserža ogas, citronliānas ogas, irbenes ogas, lācenes un meža zemenes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Samazināto PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem rosina noteikt uz trim gadiem

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija rosina samazināto pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem noteikt uz trim gadiem, piektdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma sacīja finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).

Ja PVN tiek samazināts, tad jābūt vismaz džentlmeņu vienošanās ar tirgotājiem, ka viņi neizmantos šo nodokļa starpību, lai uzliktu vēl papildu uzcenojumus, kā arī noteikti ir jāvienojas, ka šāda samazināta likme būtu noteiktu laiku - dažus gadus, lai šajā periodā mēs varētu vērtēt vai tiešām ir sasniegti tie mērķi un rezultāti, uz kuriem mēs cerējām, piemēram, apgrozījuma pieaugums un lielākas iespējas mūsu ražotājuiem," sacīja Reizniece-Ozola.

Viņa arī piebilda, ja triju gadu laikā noteiktie rādītāji netiks sasniegti, tad būtu tikai loģiski Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem atcelt šo samazināto PVN likmi.Aģentūra LETA jau vēstīja, ka valdība piektdien ārkārtas sēdē spriedīs par budžeta fiskālās telpas paplašināšanas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem nākamā gada budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Analītiķi: PVN samazināšana vietējiem augļiem un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā

LETA, 08.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes samazināšana Latvijai raksturīgiem augļiem, ogām un dārzeņiem būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā, aģentūrai LETA atzina banku analītiķi.

Tostarp DNB Bankas makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja, ja attiecīgais koalīcijas lēmums tiešām atspoguļosies likumu izmaiņās, tas būs viens no muļķīgākajiem lēmumiem daudzu gadu laikā.

Tā tiešā ietekme būs triviāla, taču tas ir ļoti slikts precedents, kura ietekme uz ekonomiskās politikas veidošanu tālākā nākotnē var būt graujoša, ar būtiskām negatīvām sekām sabiedrības labklājībai. Ar šo soli mēs novirzāmies no ceļa, kuru nospraudusi nesen apstiprinātā nodokļu reforma - centieniem atrast risinājumus, kuri veicina kopējās labklājības pieaugumu, uzlabo tautsaimniecības funkcionēšanas efektivitāti. Tā vietā tiek piedāvāta deķīša staipīšana nozaru starpā, kura rezultāts ir kopējās labklājības samazināšana, teica Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zemeņu platības pēdējos gados aug, bet pieprasījumu nevar apmierināt, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kā liecina Lauku atbalsta dienesta dati, zemeņu platības augušas no 265,7 ha 2009. gadā līdz 438 ha 2017. gadā. Straujāks pieaugums bijis tieši pēdējos gados, kas liecina – saimniecības attīstās un cenšas nodrošināt pieprasījumu pēc vietējām ogām. Gadu no gada pieaug arī saražoto ogu daudzums, 2016. gadā sasniedzot 1130 tonnas. Lai pieprasījumu apmierinātu, būtu nepieciešama lielāka mehanizācija, kas prasa vērā ņemamus ieguldījumus.

Pirmās ražas

Aprīļa sākumā pirmo bioloģisko zemeņu ražu novāca z/s Latgales zemenes saimnieks Bruno Semulis, kurš saimnieko Rēzeknes novada Dricānu pagastā. Ogas viņš audzē 0,35 ha platībā, un šogad zemeņu raža ir laba. Pašlaik to cena ir 12 eiro/kg, bet pamazām tā samazinās, jo tirgū piedāvājums pieaug. Galvenokārt zemenes viņš realizē klientiem Rēzeknes apkārtnē, uz Rīgu pat neesot, ko vest. B. Semulis novērojis, ka «apetīte rodas ēdot» jeb aizvien vairāk cilvēku vēlas patērēt vietējās ogas un dzīvot veselīgāk.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas vārds ierauts Tallinas, Pērnavas un Tartū tirgu skandālā, kas kaimiņvalstī pacelts pat līdz valdības līmenim. Igauņi, dzenot pēdas tirgos nopērkamo zemeņu aizdomīgajai izcelsmei, atklājuši pārpirkšanas shēmu ar daudz plašāku pārtikas produktu klāstu. Ogas, dārzeņi un sēnes vairumā tiek uzpirktas Rīgas «Nakts tirgū», bet tālāk ar daudz augstāku cenu tirgos Igaunijā tiek pārdotas kā izaudzētas igauņu zemnieku saimniecībās - vēsta LNT Ziņas.

Igaunijā tā sauktais zemeņu skandāls sākās pēc tam, kad dažādās vietās nopirktajās zemenēs laboratoriskie izmeklējumi uzrādīja pesticīdu atliekas virs atļautās normas. Konkrēto zemnieku saimniecību augsnēs problēmas netika atklātas, tāpēc radās aizdomas, ka tirgotāji Igaunijā pašmāju zemenes ir sajaukuši ar ievestajām. Ātri vien noskaidrojās – dažādas, tostarp neskaidras izcelsmes zemenes igauņi iepērk Rīgā Nakts tirgū, kur savukārt prece tiek ievesta arī no Lietuvas, Polijas un citām valstīm.

Igauņu uzpircēji Rīgā Nakts tirgū zemenes iepērk vidēji par 2,50 vai 3 eiro kilogramā, taču tirgos Igaunijā pārdod par 5 vai 6 eiro kilogramā. Turklāt Rīgā vairumā uzpirktās zemenes uzpircēji pārdod Tallinā, Pērnavā un Tartu, krāpjoties par to izcelsmi. Uz cenu zīmēm tiek apgalvots, ka ogas ir audzētas Igaunijā, nevis ievestas no Latvijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauriņu zemnieku saimniecībā grieķu un poļu zemenes Latvijas tirgū par konkurentēm neuzskata

Ne jau tikai atvaļinājums, bet arī pavasara rīti un pēcpusdienas Bauskas sākumskolas vizuālās mākslas skolotājai Maijai Lauriņai-Rimicānei paiet zemeņu laukā. Maijā viņas zemenes Bauskā bija aizrunātas un visas tika nopirktas, līdz Rīgas tirgum pat nenonākot, bet jau no jūnija sākuma Lauriņi zemenes ved uz zemnieku nakts tirgu Rīgā pie centrāltirgus.

Par Eiropas naudu

Bauskas novada Īslīces pagasta Rītausmās pērn uzsākta četrus gadus ilga Eiropas Savienības projekta realizācija, piesaistot līdzekļus, kas paredzēti mazo saimniecību attīstībai. «Paši par savu naudu to nevarētu. Par projekta naudu mēs pērn uzbūvējām pirmo tuneli. Nopirkām tik ļoti nepieciešamo zemes frēzi, kā arī sakārtojām laistīšanas sistēmu veselam hektāram. Patlaban apsaimniekojam 0,7 hektārus, bet ar laiku ogas augs visā aprīkotajā platībā. Šogad uzbūvējām otro tuneli. Tas jau par pašu nopelnīto naudiņu,» atklāja saimniece.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Upeņu raža šogad nav tik laba kā citos gados. Arī pārdot vērtīgās upeņu ogas audzētājiem ir problemātiski, vēsta reģionālais laikraksts Dzirkstele.

Stāmerenietis Gatis Cimdiņš upenes audzē nepilnu septiņu hektāru platībā un stāsta, ka raža šogad ir vidēja.

Viņš ir pārliecinājies, ka liela jēga šīs ogas audzēt nav, jo nav, kur tās likt. «Nevienam tās nevajag. Agrāk tās nodevām Pūrē, bet tagad jau četrus gadus neiepērk. Lai arī ogas ir vērtīgas, pieprasījuma tām Latvijā nav. Vienu gadu vedām tās nodot uz Igauniju. Aizsūtījām šogad piedāvājumu igauņiem, bet mums pat neatbildēja. Šogad pircējiem piedāvājām arī upeņu sulu, bet atsaucības nebija,» saka G.Cimdiņš un piebilst, ja būtu noiets, tad varētu audzēt, bet tādā gadījuma vajadzētu iegādāties citas šķirnes. «Mēs upenes audzējam 15 gadus. Hektārā ir vairāk nekā 2000 stādu. Mums pārsvarā ir viena šķirne - veca šķirne. Ogas ir vidēja lieluma. Tagad jau jaunās šķirnes ir ar tik lielām ogām kā ķirši,» zina teikt G.Cimdiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Nakts tirgū izņem vairāk nekā 200 kg nezināmas izcelsmes augļu, ogu un dārzeņu

Lelde Petrāne, 15.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 14. jūlijā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), sadarbībā ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes kriminālpolicijas pārvaldes 3.biroja darbiniekiem, veica ārpuskārtas pārbaudi a/s Rīgas Centrāltirgus piederošajā zemnieku jeb nakts tirgū. No tirdzniecības izņemti vairāk nekā 200 kg augļu, ogu un dārzeņu bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem.

No tirdzniecības izņemts un Rīgas Zooloģiskajam dārzam nogādāts: 31 kg avenes, 68 kg saldie ķirši, 60 kg zemenes, 32 kg mellenes, 17 kg nektarīni un 17 kg melones.

Pārbaudēs konstatēts, ka uzņēmēji, kuri realizē nezināmas izcelsmes augļus un ogas, nespēj identificēt personas, kuras piegādājušas vai no kurām iegādāti augļi un ogas, kā arī tirdzniecības vietās nebija izcelsmi apliecinoši dokumenti.

Tāpat pārbaudes laikā konstatēts, ka komersanti realizē ievestos augļus un ogas, nelietojot elektronisko kases aparātu, uzrādītos darījumu apliecinošos dokumentus nevarēja sasaistīt ar tirdzniecības vietā esošajiem augļiem un ogām, kā arī produktu izcelsmi apliecinoši dokumenti radīja šaubas par to identitāti. Pārbaudēs iegūtā informācija izvērtēšanai tiks nosūtīta Valsts ieņēmuma dienestam (VID).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmās zemenes daļēji segtās platībās nogatavojušās Rundāles novada saimniecībā «Lepšukalni», vēsta reģionālais medijs Bauskas Dzīve.

«Zemenes jau ienākas un tiek nodotas lielveikalam,» stāsta saimniecības vadītājs Aivars Upenieks.

Turpat netālu saimniecībā «Jaunlejnieki» Anna Truntika pirmo zemeņu ražu plāno ievākt pēc pāris nedēļām. «Ogu cerus stādījumos ar agrotīklu nesedzu, lai mazāk vairotos smecernieki, kas izurbina ziedus un samazina ražu par trešdaļu,» skaidro A. Truntika, «tā kā nemigloju ne zemenes, ne avenes, raža vairāk atkarīga no laikapstākļiem. Manā saimniecībā ogas pērk ģimenes ar bērniem, tāpēc jābūt drošai, ka ķīmija audzēšanā nav lietota.»

Plašāk lasāms Bauskas Dzīvē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Top jaunības eliksīrs

Kristīne Stepiņa, 01.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pētījums SIA Silvekspo radījis uztura bagātinātāju ar pretnovecošanas iedarbību, kas izgatavots no melleņu aktīvajām vielām, kuras ekstrahējuši Latvijas Universitātes (LU) jaunie zinātnieki.

Uztura bagātinātāju plānots sākt ražot jau no nākamā gada meža melleņu ražas. Lai to varētu darīt, ir jāizpēta, kā LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes (ĢZZF) Dabas resursu laboratorijas pētnieku un SIA Silvekspo kopīgi radītais jaunības eliksīrs iedarbojas uz Latvijas senioru novecošanas procesiem. Līdz šim ir veikti ogu šūnu pētījumi, pārbaudīta to aktivitāte un konstatēts, ka tie samazina iekaisuma procesus un tiem piemīt antioksidatīvā iedarbība. Uztura bagātinātāju uzņēmums plāno eksportēt gan uz Eiropas, gan uz Āzijas valstīm.

LU Dabas resursu laboratorijā tiek veikti praktiskas ievirzes pētījumi par ogās un citos dabas materiālos esošo ekstraktvielu izdalīšanu, izmantojot optimizētas un videi draudzīgas bioloģiski aktīvo vielu ekstrakcijas metodes. Šobrīd padziļināti tiek pētīta Vaccinium ģints, kurā ietilpst mellenes, zilenes, krūmmellenes, brūklenes, dzērvenes, lielogu dzērvenes un citas ogas, kas tiek aktīvi ievāktas un kultivētas Latvijā. Tiek izstrādāts Vaccinium ģints meža, purva ogu un to spiedpalieku bioloģiski aktīvo vielu profils un apskatītas pārstrādes iespējas. Pētnieki identificē ogās esošās vielu grupas vai individuālās vielas, lai noteiktu ogu bioloģisko aktivitāti. Līdz šim ir tapušas vairākas praktiskas ievirzes zinātniskās publikācijas, kas nākotnē varētu sekmēt jaunu produktu izstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

FOTO: DB viesojas vienā no lielākajām zemeņu saimniecībām Latvijā

Sandra Dieziņa, 19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mālpils novada z/s Lazdukalns ir viena no lielākajām zemeņu saimniecībām Latvijā. Apsīšu ģimene ar šo ogu biznesu nodarbojas jau kopš 1988. gada, kad ogas sāka audzēt 0,3 ha platībā.

Fotogrāfijas - raksta galerijā!

Šogad zemenes aug 17 ha platībā un jau ir novāktas pirmās ražas. Z/s Lazdukalns saimnieks Andris Apsītis atklāj, ka raža pagaidām ir normāla – ne laba, ne slikta. Tomēr zemeņu stādījumus ietekmējis ziemas kailsals, kā rezultātā apsalušas zemeņu saknes un sekas var būt jūtamas. Viņš lēš, ka kopumā raža būs par aptuveni 20% mazāka. Vēsā laika un vēlā pavasara dēļ zemenes sākušas ražot vidēji par 10 dienām vēlāk nekā iepriekšējā gadā. Tomēr pašlaik ir labi, ka turas vēss laiks, jo zemenes paspēj nobriest pretstatā citiem gadiem, kad karstums «izrāvis» visu uzreiz un tas ietekmējis ražu kopumā. Z/s Lazdukalns izaudzēto lielākoties piegādā Siguldas, Ādažu un Cēsu pircējiem, kā arī ogas realizē Rīgā, Nakts tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos desmit gados krūmmelleņu platības Latvijā pieckāršojušās, tām paredz labu potenciālu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Krūmmelleņu platības jau sasniegušas teju 300 ha, un tas ir piecas reizes vairāk nekā 2008. gadā, kad tās audzēja 54 ha platībā. Visvairāk krūmmellenes audzē Jelgavas, Alūksnes, Lielvārdes, Kocēnu, Apes un Ogres novados. Pēdējos gados zemnieki aktīvi pievēršas to audzēšanai, taču ir jārēķinās, ka tas prasa nopietnas investīcijas.

Rentabla oga

Apes novada Gaujienas pagastā jau vairāk nekā 20 gadus aktīvi saimnieko Gundega Sauškina (SIA Very Berry), audzējot lielogu dzērvenes, krūmmellenes, zemenes un citas ogas. «Mēs joprojām mācāmies, arī Latvijas Lauksaimniecības universitāte mācās kopā ar mums, un situācija ar ražību lēnām uzlabojas,» teic uzņēmēja. Taču joprojām ir daudz nezināmo – gan augsnes sastāvs, gan mainīgie laikapstākļi, kas ir viens no lielākajiem riskiem lauksaimniecībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā audzētas zemenes Rīgas Centrāltirgū patlaban maksā 10-13 eiro kilogramā, aģentūrai LETA pastāstīja Rīgas pašvaldības uzņēmuma Rīgas centrāltirgus (RCT) Mārketinga un komunikāciju daļas projektu vadītājs Ivars Jakovels.

Viņš teica, ka Rīgas Centrāltirgū patlaban pieejamas agrās Latvijas zemenes, kas audzētas apsildītās siltumnīcās. Plašākais Latviju zemeņu klāsts, kā katru gadu, gaidāms no jūnija vidus.

Tāpat Jakovels pastāstīja, ka vakar tirgū parādījās pirmās zemenes no Lietuvas, kuru cena ir 3,5 eiro kilogramā.

Savukārt Grieķijā audzētas zemenes maksā 2,5 eiro kilogramā, bet Polijā audzētu zemeņu cena ir robežās no 1,5 līdz trim eiro par kilogramu, taču lielākoties Polijā audzētas zemenes tirgū maksā divi eiro kilogramā.

Pēc Jakovela teiktā, zemeņu cenas tirgū ir iepriekšējo gadu līmenī.

Rīgas centrāltirgus dibināts 1930.gada 2.novembrī, bet kā Rīgas pašvaldības akciju sabiedrība darbojas kopš 1995.gada.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Sākoties PVD pārbaudei Centrāltirgū, tirgotāji masveidā pamet savas tirdzniecības vietas

Lelde Petrāne, 19.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vakar, 18. jūlijā, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), veicis ārpuskārtas pārbaudi a/s Rīgas Centrāltirgus t.s. «slēgtajā teritorijā». No tirdzniecības izņemti vairāk nekā 3 200 kg augļu, ogu un dārzeņu bez izcelsmi apliecinošiem dokumentiem.

No tirdzniecības izņemtie augļi, ogas un dārzeņi nogādāti Rīgas Zooloģiskajam dārzam.

Pārbaudēs konstatēts, ka uzņēmēji, kuri realizē nezināmas izcelsmes augļus un ogas nespēj identificēt personas, kuras tām piegādājušas vai no kurām iegādāti augļi un ogas, kā arī tirdzniecības vietās nebija izcelsmi apliecinoši dokumenti, kā arī, sākoties pārbaudei, tirgotāji masveidā pameta savas tirdzniecības vietas.

Lai nodrošinātu kārtību, veicot produktu izņemšanas, tika pieaicināta Rīgas pilsētas pašvaldības policija.

Līdzīgas ārpuskārtas pārbaudes nakts tirgū un citās A/S Rīgas centrāltirgus tirdzniecības vietās PVD ar Valsts policiju veica jūnija un jūlija mēnešos, kad no tirdzniecības tika izņemtas nepilnas 2 tonnas augļu, ogu un dārzeņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Joprojām lielais nezināmais nākamgad – vai PVN likmes samazināšana līdz 5% Latvijai raksturīgajiem augļiem un dārzeņiem atspoguļosies konkrētā cenu samazinājumā veikalu plauktos.

Kā jau vairākkārt vēstīts, samazinātā PVN likme tiks piemērota pašmāju kartupeļiem, burkāniem, sīpoliem, lācenēm, mellenēm, rabarberiem un vēl citiem augļiem, ogām un dārzeņiem. Savukārt citronus, banānus, apelsīnus un citus svešzemju augļus un ogas arī turpmāk plānots aplikt ar 21% PVN. Arī arbūziem, melonēm, vīnogām un paprikai, pat ja tās būs audzētas Latvijā, piemēros PVN pamatlikmi 21% apjomā. Tas nozīmē, ka pašmāju kartupeļiem, tomātiem, gurķiem, sīpoliem, ķiplokiem, burkāniem, zemenēm un citiem zemnieku ražojumiem veikalos nākamgad vajadzētu maksāt nedaudz lētāk.

Tāpat jāatgādina, ka pēc Zemkopības ministrijas aplēsēm, PVN likmes pazemināšanas rezultātā augļiem, ogām un dārzeņiem cenas samazinātos par 3%–12%. Paredzams, ka šī soļa rezultātā iegūtu pircējs, kas par to pašu naudu varētu nopirkt, piemēram, nevis vienu kilogramu kartupeļu, bet gan 1,16 kg kartupeļu, pieņemot, ka tie veikalā maksā 0,35 eiro/kg, bet pēc PVN samazināšanas – 0,30 eiro/kg. Savukārt ķiploku cena varētu samazināties pat par 38 centiem kilogramā – no pašreizējiem 2,89 eiro līdz 2,51 eiro kilogramā. Tāpat der atgādināt, ka lielākajā daļā ES valstu pārtikai piemērota samazinātā PVN likme, bet Lielbritānijā, Maltā un daļēji arī Luksemburgā pārtikai vispār netiek piemērots PVN. Pārtikas produktus ar pilnu PVN apliek vien piecās valstīs, tostarp Latvijā, izņemot zīdaiņiem paredzēto pārtiku. Salīdzinoši nesen samazinātās likmes vairākiem pārtikas produktiem ieviesa arī Ungārija, Rumānija un Slovākija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro nav jāmaksā IIN, taču uzskaite jāveic

Zane Atlāce - Bistere, 25.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts, atgādina Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas; no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas; no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves.

Taču VID atgādina, ka šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un turpmāk jāiesniedz gada ienākumu deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ražotājs: Klientiem Beļģijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā

Linda Zalāne, 05.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ražotāji labprāt iegādātos augļus, ogas, dārzeņus un meža veltes no vietējiem zemniekiem vien, diemžēl tie ne vienmēr spēj nodrošināt produkciju nepieciešamajā laikā, apjomā un par labāko cenu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Puratos Latvia ir Puratos grupas uzņēmums augļu un ogu piedevu ražošanai maizniekiem, konditoriem, jogurta un saldējuma ražotājiem; Latvijā tas izgatavo arī Pūre ievārījumus. «Esam gatavi iegādāties visu, ko vietējie ražotāji un piegādātāji var piedāvāt par labāko cenu un kvalitāti. Tajā pašā laikā šis piedāvājums nedrīkst būt sliktāks par to, ko varam nopirkt citās valstīs, jo klientiem Beļģijā vai Itālijā ir vienalga, vai ogas ir augušas Latvijā vai Polijā. Svarīga ir garša, kvalitāte un cena,» teic Puratos Latvia ģenerāldirektors Aigars Balodis.

«Sākumā rēķinājāmies, ka pirmie gadi būs ļoti neparedzami un grūti. Pārstrādei sākotnēji apjomus izvēlējamies piesardzīgi un apdomīgi. Patlaban mūsu apjomam ar vietējo ražu pietiek, maksimāli daudz audzējam paši. Ir izejvielas, kuras gan cenas, gan loģistikas ziņā ir izdevīgāk iepirkt no kaimiņvalstīm. Citās augu kultūras nozarēs tās mums ir priekšā. Mūsu produktos aptuveni 90% ir Latvijas izejvielas un 10% – kaimiņvalstu,» atklāj SIA Keefa (ražo biezeņus Simply Food) valdes priekšsēdētājs Roberts Cešeiko. Strādājot bioloģiskās lauksaimniecības jomā, liela ietekme ir laika apstākļiem, no tiem ir atkarīga ražas kvalitāte un apjoms. Ražotājam vienmēr ir jādomā vairāki soļi uz priekšu – kas notiks, ja kāds audzētājs laika apstākļu dēļ nevarēs nodrošināt plānoto apjomu. «Tas nedrīkst būt par iemeslu tirgus neapgūšanai. Lai šādi nenotiktu, ražotājam ir jādomā par pārstrādāto izejvielu uzglabāšanu un jābūt rezervēm,» pauž R. Cešeiko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Par ienākumiem no savvaļas veltēm līdz 3000 eiro nav jāmaksā IIN

Dienas Bizness, 15.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Sākoties ogu un citu savvaļas velšu lasīšanas sezonai, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina - ja fiziskas personas ienākumi no dažādu savvaļas velšu pārdošanas kopā ar ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas gada laikā nepārsniedz 3000 eiro, šīs personas var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicēji, tām nav jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis no gūtā ienākuma un tirdzniecībā tām arī nav jāizmanto kases aparāts.

Minētie nosacījumi attiecas uz tām fiziskajām personām, kuras gūst ienākumus no šādām darbībām:

• sēņošanas, ogošanas vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšanas un pārdošanas;

• ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas;

• ienākumiem no nemedījamās sugas indivīda - parka vīngliemezis (Helix pomatia) - ieguves.

Tomēr šīm personām ir jāveic uzskaite par gūtajiem ienākumiem. Tas nepieciešams, jo gadījumā, kad kopējie ienākumi no minētajām darbībām pārsniedz 3000 eiro gadā, personai piecu darba dienu laikā jāreģistrējas VID kā saimnieciskās darbības veicējai, jāinformē VID par to, kā tiks kārtota grāmatvedības uzskaite (vienkāršā vai divkāršā ieraksta sistēmā) un turpmāk jāiesniedz Gada ienākumu deklarācija.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Lauksaimnieki: Šis gads nelabvēlīgu apstākļu ziņā pārspēj visus iepriekšējos

Žanete Hāka, 18.09.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ja pagājušā gada vasara bija salīdzinoši nelabvēlīga lauksaimniecībai, tad šogad ir pārspēta visu iepriekšējo gadu kopsumma, komentē lauksaimnieki.

Kas šobrīd notiek piena un gaļas lopkopības, graudkopības, dārzeņu un ogu saimniecībās, komentē biedrības Zemnieku saeima vadība un biedri reģionos.

Biedrības Zemnieku saeima valdes locekle un z/s Robežnieki saimniece Ieva Alpa-Eizenberga, Salacgrīvas novads: «Mūsu saimniecībā labību esam nokūluši, bet ar ziemāju sēju ir ļoti skumji. Šobrīd ir iesēti rudzi un ziemas rapši, bet pie ziemas kviešu sējas netiekam pārāk mitrās augsnes dēļ. Kaimiņu saimniecībām ir kā ir – lielākoties graudus kuļ ar 22% mitrumu un uz augšu, un vidzemnieki vidēji ir nokūluši 50% -70%​ labības laukus. Likumsakarīgi – arī pārējiem lauksaimniekiem kavējas ziemāju sēja. Ar ziemāju sēju lauksaimnieki riskēs​, bet nav variantu. Šogad daudzām saimniecībām ir​ slikta kvalitāte kukurūzai – maza un nekvalitatīva, mūsu saimniecība izvēlējās kukurūzu ar īsāku attīstības posmu, tādēļ atkal ir paveicies, vienīgi ar novākšanu būs problēmas lietainā laika dēļ​. Piena lopkopībā saimnieki līdz gada beigām plāno norēķināties ar krīzes laika atliktajiem ​kredītmaksājumiem​. Piena iepirkuma cena ir laba – 0,34-0,36 eiro/kg.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieprasījumam pēc svaigajām ogām dubultojoties, uzņēmums "Very Berry" aizņēmies līdzekļus, lai turpinātu izaugsmi.

SIA "Very Berry" jau vairāk nekā divdesmit gadu garumā Apes novadā audzē ogas un kopš 2005. gada ražo arī dabiskās sulas un sīrupus, produkciju eksportējot uz Lietuvu, Igauniju, Čehiju, Spāniju, Beļģiju un Lielbritāniju. Uzņēmumā saražoto iegādāties var arī lielākajās tirdzniecības vietās Latvijā.

Kopš ražošanas uzsākšanas, šāds pieprasījums pavasarī vēl nav novērots, pauž uzņēmuma eksporta un tirdzniecības vadītāja Elīna Kostigova. Viņa atklāj, ka, salīdzinot ar pērnā gada martu, tas pieaudzis par 50%. Aprīlī tas nav bijis tik liels, kas galvenokārt skaidrojams ar pieprasījuma sarukumu HORECA sektorā un skolu segmentā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums AS "Brīvais vilnis" šovasar paralēli zivju apstrādei ir sācis jaunu darbības virzienu - saldēt ogas, informēja uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Arnolds Babris.

Viņš teica, ka vasaras mēnešos sezonalitātes dēļ uzņēmums nesaldē zivis. Lai saldētava nestāvētu tukša un saldējamās kameras būtu noslogotas, uzņēmums nolēmis vasarās saldēt ogas. Visa nepieciešamā dokumentācija un sertifikācija, tostarp darbam ar bioloģiskajiem produktiem, šim nolūkam ir nokārtota.

Babris piebilda, ka rudenī saldētavas telpās plānots uzstādīt arī jaunu tehnoloģisko iekārtu saldēto ogu šķirošanai. "Brīvais vilnis" ogas plāno saldēt vien vasarā, kad tās pieejamas arī Latvijas dabā. Tikmēr ziemā, kā ierasts citus gadus, uzņēmums turpinās saldētavās uzglabāt zivis. Tādējādi infrastruktūra būšot efektīvāk noslogota.

Kompānija saldētu ogu realizācijai ir piesaistījusi arī sadarbības partneri, līdz ar to par noieta iespējam nebažījas. "Paši nodrošināsim industriālo platformu, bet tie, kas pārdod un piegādā šo produkciju citiem, mums jau ir atrasti," viņš teica. "Brīvais vilnis" neizslēdz nākotnē uzsākt arī ogu tālāku pārstrādi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

Staļģenē sāk nogatavoties pirmās zemenes

Sandra Dieziņa, 25.04.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jelgavas novada Staļģenē zemnieku saimniecībā Vībotnes sākušas nogatavoties pirmās pašmāju zemenes.

Saimniecības pārstāve Gita Ratniece pastāstīja, ka šajās dienās tikai sākušas ienākties pašas pirmās ogas, bet kad tiks novākta pirmā raža, vēl grūti pateikt. Iespējams, vēl būs jāgaida divas, trīs nedēļas, kad pirmā raža tiks vesta uz Kalnciema kvartāla tirdziņu.

Gita Ratniece pagaidām neņemas prognozēt, kāda varētu būt pirmo ogu cena. Šogad izmaksas ir palielinājušās, jo pavasaris ir vēss, siltumnīcas vairāk jāapkurina un tas var ietekmēt arī zemeņu cenu. Zemenes tiek audzētas divās apkurināmās siltumnīcās.

Pagājušajā gadā pirmo ražu zemnieku saimniecība novāca 18.aprīlī, bet šogad laikapstākļi nelutina.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrālijas pārtikas drošības dienests un policija izmeklē gadījumus, kad cilvēki veikalos iegādājušies zemenes, kurās sadurtas adatas, vēsta Austrālijas plašsaziņas līdzekļi.

Adatas zemenēs atrastas sešos no astoņiem Austrālijas štatiem un teritorijām.

Mediji par pirmo šādu gadījumu ziņoja pagājušajā nedēļā Kvīnslendā.

Vismaz viens cilvēks ir nogādāts slimnīcā pēc tam, kad apēda zemeni, kurā bija iedurta adata.

«Šis ir ļoti ļauns noziegums un vispārējs uzbruks sabiedrībai,» paziņoja Austrālijas veselības ministrs Gregs Hants.

Policija izmeklē šos gadījumus, bet neviens aizdomās turamais vēl nav identificēts.

Kvīnslendas štata valdība izsludinājusi 100 000 Austrālijas dolāru (61 500 eiro) atlīdzību par informāciju, kas varētu palīdzēt notvert vainīgos.

Hants un citas amatpersonas aicinājušas cilvēkus pirms ēšanas pārgriezt zemenes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Skrīveru mājas saldējums neinvestē reklāmās, bet gan saldējuma garšās

Laura Mazbērziņa, 26.04.2018

Pa kreisi - Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem, pa labi - Rihards, «Skrīveru mājas saldējums» meistars.

Foto: Paula Čurkste/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ģimenes uzņēmums SIA Rozīne, kurš ir izveidots 2006. gadā, gatavo mājas saldējumu ar nosaukumu «Skrīveru mājas saldējums», izmantojot pašu izaudzētos augļus un ogas. Uzņēmums ražo ne tikai klasiskos – krējuma, jogurta - saldējumus un sorbertus, bet arī mūsdienu modernās virtuves versijas – ogļu, zilā siera, mārrutku un kartupeļu ar tomātu mērci.

Aizvadītajos gados pircējiem gadatirgos un nu jau arī restorānos, kafejnīcās ir piedāvātas vairāk nekā 80 pašu saimnieku izveidotas saldējuma receptes ar visdažādākajiem nosaukumiem - «Pacilājošs biezpiena saldējums ar fantastiskām avenēm», «Burvīgs šokolādes saldējums ar zilo sieru», «Kartupeļu (Laura) saldējums ar karstu tomātu mērci un sīpolu saullēktu» un citi. To dēļ daudzi uzņēmumi pasūta Sotnieku ģimenes saldējumu viesizrādes savos pasākumos. Patstāvīgas ir 20 – 25 saldējumu receptes.

Jaunu saldējumu idejas tiek gūtas, lasot, mācoties un, klausoties tieši no patērētājiem, taču arī sadarbība ar kafejnīcām un restorāniem rada idejas. Gala produktu testēšana notiek, atkal un atkal garšojot un analizējot. «Sezonalitāte ir jūtama. Mēs jau vēlētos, lai saldējums būtu aktuāls cauru gadu, taču tā diemžēl nav,» akcentē Mārtiņš Sotnieks «Skrīveru mājas saldējums» viens no līdzīpašniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru