Ja ikdienā dārzu ir ierasts skatīt acu augstumā, veroties tālumā un plašumā, kā arī meklējot savus iestādītos kociņus vai iebruģētos bruģakmeņus, tad šoreiz ir iespēja dārzu vērot perspektīvā no augšas - jaunākie aerofoto uzņēmumi, kurus iemūžinājis fotogrāfs Uģis Nastevičs, ļauj saredzēt Likteņdārza mainīgo dabu, stāsta Kokneses fonda pārstāve Linda Peciņa.

Likteņdārza veidotājiem vislielākais gandarījums ir par 14 128 iebruģētajiem pelēkajiem no Latvijas laukakmeņiem zāģētajiem bruģakmeņiem, kas šobrīd rotā Ābeļu aleju, veidojot savdabīgu rakstu joslu. Tieši vārdu gravēšana aizņem visvairāk laika, tāpēc, sākot ar 1. jūliju, visi līdz šim pieteiktie bruģakmeņi tiks nodoti meistariem, tā papildinot ceļu uz amfiteātri.

Pašus bruģakmenīšus dārzā varēs ieraudzīt jau 6. augustā, kad notiks jau astotā Latvijas Televīzijas (LTV) un Kokneses fonda organizētā ziedojumu akcija Top Latvijas Likteņdārzs!. Pēc tam nākamie bruģakmeņi dārzā plāno nokļūt 18. novembrī, kad norisināsies saulrieta sagaidīšana Likteņdārza amfiteātrī.

Ražošanas iekārtās, produkta testēšanā un tirgus izpētē divu gadu laikā SIA Hiberna ieguldījuši ap 150 000 Ls privāto līdzekļu. Investīcijas varētu atpelnīties trīs gados. Tomēr lielāku nozīmi šajā projektā strādājošie piešķir iespējai strādāt pie sirdij tuvas lietas kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem un radīt produktu pozitīvām emocijām.Pirmie pasaulē sāk rūpnieciski ražot ziemas vindsērfinga dēļus

Ražošanas iekārtās, produkta testēšanā un tirgus izpētē divu gadu laikā ieguldīti ap 150 000 Ls privāto līdzekļu. Investīcijas varētu atpelnīties trīs gados. Tomēr lielāku nozīmi šajā projektā strādājošie piešķir iespējai strādāt pie sirdij tuvas lietas kopā ar līdzīgi domājošiem cilvēkiem un radīt produktu pozitīvām emocijām, laikrakstam uzsver uzņēmējs.

"Ledus dēļus pasaulē pazīst 20 gadus, Latvijā – 10 gadus," skaidro R. Liepiņš. "Līdz šim mūsu valstī šis produkts diezgan labā līmenī tapa garāžās vai kādā darbnīcā mazās sērijās draugiem. Arī mēs paši šādā veidā izpildījām pasūtījumus. Bet rietumos šāda pašdarbība nav cieņā, un reti kāds ko tādu dara. Tāpēc pirms diviem gadiem pieņēmām lēmumu, ka varētu kļūt par līderiem šajā jomā un ražot pasaulē labākos vindsērfinga dēļus. Liekot lietā savu pieredzi un know-how, nodarbinot inženierus un dizainerus, esam radījuši unikālu testa aparatūra. Iesaistot vairāk nekā 20 komponenšu piegādātājus, varam ražot tāda tehnoloģiskā līmeņa dēļus, kādus neviens vēl nav taisījis."

Ceļu būves materiālu ražotāja SIA Rūķis LM ir pirmais nozares uzņēmums Latvijā, kas ražo produkciju vides pieejamības nodrošināšanu cilvēkiem ar redzes traucējumiem.

Uzņēmums jau vairākus gadus sadarbojas ar Liepājas Neredzīgo biedrību, bet 2011. gadā abu pušu starpā tika noslēgts sadarbības līgums. Tā ietvaros, uzklausot padomus un ieteikumus no vājredzīgām personām, tiek radīta attiecīga produkcija - bruģakmens vadlīnijas cilvēkiem ar īpašajām vajadzībām. «Šis ir ļoti pozitīvs piemērs tam kā kopā var strādāt uzņēmums, biedrība un pašvaldība, veidojot veiksmīgu trīspusēju sadarbību. Šāda prakse Eiropā nav retums, tomēr Latvijā šis ir pirmais šāds sociālās sadarbības modelis, kas veiksmīgi tiek realizēts,» atzīst Liepājas Neredzīgo biedrības vadītājs Māris Ceirulis. Pēc SIA Rūķis LM izpilddirektora Jāņa Pelnēna domām, Liepājas infrastruktūra lielā mērā vēl tikai veidojas, tādējādi pastāv iespēja labās idejas īstenot praksē. Savukārt Liepājas domes priekšsēdētāja vietnieks Gunārs Ansiņš norāda, ka būtiski ir tas, ka Liepājas uzņēmums ražo pilsētai nepieciešamu produkciju.

Bezmaksas autobusu ieviešanai šobrīd atbilst 18 reģionālie maršruti, pastāstīja Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Viņš skaidroja, ka konkrētajam autobusa maršrutam ir jāatbilst divām, trim prasībām, lai tas tiktu ieviests kā bezmaksas - attiecīgajā vietā iedzīvotāju blīvumam jābūt ne vairāk kā četriem iedzīvotājiem uz kvadrātkilometru, jābūt ne vairāk kā 2,5 pasažieriem maršrutā, savukārt valsts finansējuma daļai maršruta uzturēšanai jāveido vismaz 85%.

Pašreiz visām trim prasībām atbilst 18 maršruti, bet to skaits var mainīties atbilstoši aktuālajai situācijai, norādīja Godiņš.

«Tie ir ļoti nerentabli maršruti, tādi, kur tāpat ieņēmumu ir ļoti mazi. Lai saglabātu cilvēkiem mobilitātes iespēju un, lai viņi dzīvotu laukos, transports tiek piedāvāts bez maksas. Mērķis ir, lai cilvēki var pārvietoties un saņemt pakalpojumus, un viņam nebūtu jāizmanto privātais transports,» teica Autotransporta direkcijas vadītājs.

Alūksnes novada būvvalde nesen ekspluatācijā pieņēmusi akvakultūras ražošanas kompleksus Annas pagasta Pūcēs un Mārkalnes pagasta Krēsliņos, kur apgūti Eiropas fondu līdzekļi, vēsta reģionālais medijs Alūksniešiem.lv.

«Abos pagastos ir izbūvētas zivju audzētavas – angāri. Turklāt tās ir ražotnes, kas mūsu novadam tik ļoti nepieciešamas. Annas pagastā ražotnes pirmā kārta ekspluatācijā tika nodota jau pērn – tur jau tiek audzētas zivis, un, veicot paplašināšanos, šogad nodoti jau otrās kārtas būvdarbi – vēl viens angārs. Annas pagastā akvakultūra tiek ieviesta jau vairāku gadu garumā. Arī Mārkalnes pagastā būvniecība rit jau ilgāku laiku, bet darbība vēl īsti nenotiek, jo jāievieš tehnoloģijas,» stāstījusi Alūksnes novada būvvaldes būvinspektore Aina Kaukala.

Viņa atzinusi – par šādiem objektiem novadā ir gandarījums, jo būvniecība notikusi kvalitatīvi. «Gada nogalē Alūksnes un Apes novadā ekspluatācijā tika nodoti daudzi meža ceļi, piemēram, Liepnas, Trapenes pagastā un citur, kur būvdarbu pasūtītājs ir Latvijas valsts meži. Meža ceļu izbūve notiek palaikam un jāatzīst, ka arī te darbu kvalitāte ir uzlabojusies,» sacījusi A.Kaukala.

Abas Latvijas cukurfabrikas, neplānojot pārstrukturizēt ražošanu, gatavo likvidācijas plānus un lēš, ka ar solīto ES atbalstu visiem pasākumiem nepietiks. Restrukturizācija nozīmē abu rūpnīcu likvidāciju. No idejas par ražošanas pārstrukturizēšanu, piemēram, uz bioetanola ražošanu, rūpnīcas ir atteikušās.

Lai arī pirms gada a/s Liepājas cukurfabrika izskatīja iespēju cukura vietā ražot bioetanolu, decembra beigās tā publiski paziņojusi par uzņēmuma likvidāciju. Savukārt Jelgavas cukurfabrikas vadība gatavojas demontēt iekārtas un nojaukt ēkas, bet turpmākos plānus neatklāj. Noprotams, ka ar bioetanolu tie nav saistīti. Arī zemkopības ministrs Mārtiņš Roze Db atzina, ka ražot bioetanolu no cukurbietēm būtu pārāk dārgi. Tiesa, iespējams ir variants ražot gan cukuru, gan bioetanolu, kas ir ekonomiski izdevīgāk, ministrs piebilda. Viņš arī ieteica zemniekiem cukurbiešu vietā audzēt linus un rapšus, kam gan lauksaimnieki nepiekrīt.

Tomēr jau provizoriskas aplēses liecina, ka ar ES kompensācijām varētu nepietikt, lai veiktu visus restrukturizācijas pasākumus, tostarp ēku demontāžu, sociālos un vides pasākumus. Kā jau tas daudzkārt ziņots, ja abas cukurfabrikas veiks pilnīgu iekārtu demontāžu, ES maksās 48,5 milj. eiro kompensāciju, no kuras 80 % tiks cukurfabrikām, bet atlikušie 20 % - cukurbiešu audzētājiem. Db jau vairākkrt ziņoja par Latvijas valsts agrārās ekonomikas institūta (LVAEI) veikto zinātnisko pētījumu par cukurbiešu nozares nākotni, kas parāda, ka ilgtermiņā no ekonomiskā viedokļa tā nespēs darboties ienesīgi. Līdz 31. janvārim Latvijai jāsagatavo restrukturizācijas plāns. Kā iepriekš Db sacīja zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (29.12.2006.), pagaidām nav zināms laiks, kad zemnieki varētu tikt pie kompensācijām, savukārt ja cukurfabrikas restrukturizācijas pasākumus veiks gana efektīvi, tas, kas ir pa virsu, paliks rūpnīcas rīcībā.

Pie patērētājiem visā Latvijā atgriezies kosmētikas zīmols Dzintars, kuru tā vēsturiskajā rūpnīcā atsācis ražot uzņēmums H.A. Brieger.

Ar laiku uzņēmums plāno pārbūvēt ražotni, lai tā kļūtu energoefektīvāka, kā arī lielākās investīcijas nākamo trīs, četru gadu laikā ir paredzētas jaunās iekārtās un ražošanas cehos. Nākamā pusotra gada laikā plānots atjaunot fasēšanas ceha telpas un aprīkojumu.

"Dienā mēs varam ražot līdz 4 tonnām masas un safasēt līdz 20 000 vienību. Kad dosimies eksportā, tad veidosim otro, trešo maiņu un pēc aptuveni trīs gadiem atgriezīsimies pie tā paša ritma, kas bija padomju laikos, kad Dzintars strādāja 24/7. Es ceru, ka mēs nonāksim arī līdz tam," atklāj uzņēmuma vadītāja Anastasija Udalova.

Dzintars kosmētika atgriežas veikalos

Dzintars ķermeņa kopšanas līdzekļu jaunā līnija ar 15 produktiem sākusi ceļu pie...

Pirmajā darbības gadā uzņēmums vēlas sasniegt vismaz 7 miljonu eiro apgrozījumu. "Mēs būsim apmierināti, bet es uzskatīšu, ka neesmu labi izpildījusi savu darbu un varētu labāk. Plāns ir nākamo trīs gadu laikā kļūt par lielāko kosmētikas ražotāju Baltijā. Citādi mēs nevaram atļauties, lai uzturētu visas ēkas. Piemēram, ēkas pieder atsevišķam uzņēmumam, pārvalde citam un ražošana ir cits uzņēmums, kas īrē telpas. Visas Dzintaram nevajadzīgās telpas tiek izīrētas nomniekiem, lai nevilktu ražotni uz leju, lai tā negrimst, kā tas bija iepriekšējā Dzintarā," pauž A.Udalova.

Šobrīd uzņēmumā notiek četru produktu sēriju ražošana. Savukārt pēc aptuveni divām nedēļām uzņēmums H.A. Brieger piedāvās vēl trīs jaunus produktus – divas zobu pastas Tūja un Engure, kā arī mutes skalošanas līdzekli Bērzupe. Aprīļa beigās, maija sākumā visos veikalos un aptiekās nonāks arī saules aizsarglīdzekļi.

Dzintars pavasarī startēs ar jaunu dizainu

Atsākot “Dzintars” kosmētikas ražošanu, tās produktu iepakojuma dizains ir izstrādāts pilnībā...

"Nolēmām, ka arī eksporta tirgos vēlamies startēt ar saules aizsarglīdzekļu sēriju. Tā ir produkcija, ar kuru mēs kā Dzintars un Latvijas tauta noteikti varam lepoties eksportā. Tas būs aptieku produkts par pieņemamu cenu, ko var nopirkt jebkurā veikalā," komentē A. Udalova. Eksportā ar šiem produktiem plānots startēt Igaunijā, Ukrainā un Gruzijā.

Jūnijā patērētājiem tiks piedāvāti matu kopšanas līdzekļi, kā arī bērniem paredzēta kosmētika. Šobrīd notiek diskusija, kādus varoņus likt uz produktu iepakojumiem. Savukārt septembra beigās uzņēmums piedāvās arī sejas kopšanas līdzekļus.

Nākamajā gadā uzņēmums piedāvās vēl vienu zīmolu H.A Brieger. "Tālākais punkts, kur bija pieejams H.A. Brieger ziepju un parfimērijas fabrikas izstrādājumi, bija Čikāga. Mēs vēlamies, lai šis zīmols atgrieztos savās vēsturiskajās vietās - Čikāgā, Parīzē, Briselē un Sanktpēterburgā. Ar Dzintars es ticu, ka mēs radām jaunu nišu – dabisko masu produkciju, jo mūsu galvenais izaicinājums ir, lai produktos būtu ne mazāk kā 95% dabisko sastāvdaļu un 5% mēs atstājam zinātnei," stāsta A.Udalova.

Piemēram, Niveja krēmam atstāta līdzšinējā receptūra. Mazliet ir pamainīta produkta smarža, lai padarītu to maigāku. Arī lūpu balzamiem ir saglabāta vēsturiskā recepte. Visos pārējos produktos ir izņemti sulfāti un parabēni, bet pamatā tās ir vēsturiskās Dzintars receptūras.

Arī jaunā matu sērija būs balstīta uz Dzintars vēsturiskajām receptūrām, bet tajās nebūs silikonu, sulfātu, parabēnu. "Tā būs ļoti laba kosmētika par cenu, kuru principā tirgū neviens nepiedāvā. Ar ko mēs ceram izdzīvot šādā cenu grupā? Tas ir apjoms un mēs domājam, ka šādā veidā mēs varam pretendēt ne tikai uz NVS valstīm, bet noteikti arī uz Skandināviju un Eiropu, jo visa pasaule pārorientējas uz dabiskumu un tā ir niša, kura mums noteikti ir jāaizņem masu produkcijas tirgū. Ar ko mēs esam sliktāki ar Itāliju, Vāciju vai Franciju? Kāpēc mēs nevarētu ražot tādos apjomos? Mums ir 43 000 kvadrātmetru ražotne, mēs nevaram atļauties būt mazs uzņēmums. Mums noteikti ir ļoti daudz jāeksportē," komentē A.Udalova.

Viņa atzīst, ka Dzintars sev nes līdzi nostaļģiju un atmiņas, taču plānots uzrunāt arī jaunāku auditoriju. "Mūsu partnerim McCann lielākais izaicinājums bija izdomāt, kā uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsu klips, kurā ir Raimonda Paula 70. gadu dziesma un jauniešu performance, sāk uzrunāt jauniešus. Manuprāt, mūsdienu jauniešiem arī ir svarīgi, vai produkts ir ražots šeit, vai ārzemēs. Es labprāt atstāšu naudu pie sevis, mājās, nevis maksāšu kādam uz ārpusi," pauž A.Udalova.

Vaicāta, vai Dzintars atsāks ražot arī dekoratīvo kosmētiku, A.Udalova atzīst, ka tas ir viņas sapnis. "Ja mēs atskatāmies vēsturē, tad Dzintars sarkanās lūpu krāsas brauca skatīties pat L'Oreal vadība, lai lūgtu atļauju tās ražot. Izrādās, ka sarkanās lūpu krāsas ar pareizo receptūru nav tik vienkārši ražot. Ir tikai dažas ražotnes pasaulē, kas to dara un pēc tam ar privātu preču zīmi tiek pārdotas privātiem zīmoliem. Dzintaram ir gan receptūra, gan iekārtas, iespējams, ka šobrīd ir jāpamaina smarža, ar ko Dzintars bija gan unikāls, gan mazliet novecojis. Manuprāt, tas vairs neuzrunā jauniešus un tās nav smaržas, kuras es pati vēlētos produktos sajust. Es ceru, ka mēs pāris gadu laikā atjaunosim arī dekoratīvās kosmētikas ražotni," atklāj A.Udalova.

"H.A. Brieger" reģistrēta 2006.gadā, taču tās nosaukums līdz 2020.gada oktobra sākumam bija SIA "Instruments", bet līdz 2021.gada janvāra sākumam - "Dzintars Production". Kompānijas pamatkapitāls ir 284 500 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. "H.A. Brieger" īpašnieki ir "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca" (67%), kuras patiesais labuma guvējs ir Igaunijas miljonārs Oļegs Osinovskis, un SIA "Asko R" (33%), kuras īpašniece ir A.Udalova.

Pēc SIA AGS Būvmateriāli pasūtījuma Kuldīgā top jauna būvmateriālu ražotne, kura testa režīmā varētu sākt darboties līdz šī gada beigām.

Jaunajā ražotnē plānots ražot bruģakmeni (ap 360 000 m2 gadā) un celtniecības blokus (ap 40 000 m3 gadā). kopējais investīciju apjoms objektā lēšams ap 2,5 miljoniem latu, tajā skaitā 0,5 milj. Ls aizdevumu garantējusi Garantiju aģentūra pasākuma "Pieeja finansējumam maziem un vidējiem uzņēmumiem" ietvaros.

Jaunajā ražotnē plānota augsta automatizācija - kopējais nodarbināto skaits būs 12 cilvēki. Ražošanas iekārtas iepirktas Vācijā, būvniecību veic SIA Statnis, būvuzraudzību - SIA AB Būvniecība. Pasūtītājs - SIA AGS Būvmateriāli ir 2006. gadā dibināta firma speciāli šim projektam, Db pastāstīja viens no firmas īpašniekiem Andrejs Garbars.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Doma laukuma protesta dalībnieki pēc akcijas noslēgšanās devās līdz Saeimai, kur tai tika izsisti vairāki logi. Polcijas veidotās barjeras no doma laukuma atkāpušās jau līdz Saeimai. "Policija ir padevusies," teica LTV korespondents Jānis Geste brīdi pirms viņam tika trāpīts ar bruģakmeni.

Doma laukuma protests paraug nemierosTV3 ziņas informē, ka policija protestētājus lēnām sāk izdzenāt no Saeimas priekšas. Tika pielietota pat asaru gāze un piparu maisiņi.

„Policija koncentrē visus spēkus, lai nepieļautu, ka nemieri aiziet tālāk pilsēta un bojā arī privātos īpašumus. Mēģināsim rīkoties tā lai mazāk būtu upuru un ievainoto,” norādīja premjers Ivars Godmanis.

Patlaban informācija liecina, ka ir ievainoti ari policisti. Viena policijas mašīna ir aizdedzināta un vēl vienu ieņēmuši nemiernieki, ziņo Latvijas Televīzija.

Šo otrdien Smiltenes pagasta Kalnamuižā sākās Smiltenes muižas vēsturiskā bruģa rekonstrukcija visā tā garumā. Lielu ceļa posmu vairs neatpazīt - bruģa vietā ir būvdarbu teritorija, vēsta reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Demontētos bruģakmeņus ceļinieki vēlāk ar rokām pārliks atpakaļ. Projektu Smiltenes muižas bruģa rekonstrukcija īsteno Smiltenes tehnikums, piesaistot Eiropas Savienības Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) finansējumu pasākumā Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana.

Bruģētā ceļa rekonstrukcija bijusi pat ļoti nepieciešama, jo gan avoti, kas plūst zem ceļa, gan savulaik atļautā intensīvā transportlīdzekļu satiksme sabojājusi veco bruģi. Smiltenes muižas laikā ieklātie bruģakmeņi vairākos posmos ir izcilāti un iebrukuši, Ziemeļlatvijai uzsvērusi Smiltenes tehnikuma projektu vadītāja Zigeta Vīķele.

Turpmāk mājās varētu atļaut ražot un tirgot līdz 500 litriem stipros alkoholiskos dzērienus.

Šādus grozījumus Alkoholisko dzērienu aprites likumā šodien konceptuāli atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības komisija.

Plāno atļaut mājās ražot un tirgot stipro alkoholuPret šiem grozījumiem iebilda a/s Jaunalko valdes priekšsēdētājs Edmunds Demiters, uzskatot, ka tas veicinās nelegālā alkohola ražošanu un tirdzniecību. Par to bažījas arī Valsts Ieņēmumu Dienests (VID).

Taču viens no aktīvākajiem grozījumu atbaltītājiem ir bijušais Zemkopības ministrs Mārtiņš Roze (ZZS).

Jau nākamnedēļ SIA Brocēnu keramika flīžu ražotnē sāksies pirmie ražošanas darbi, bet nākamgad ražotne plāno strādāt jau ar pilnu jaudu.

Par to Db pastāstīja uzņēmuma izpilddirektors Ingars Ūdris. Viņš norādīja, ka novembra pirmajā nedēļā sāksies māla pulvera ražošana, kas gan būs nelielos daudzumos un vietējam tirgum Savukārt ap 10.-12. novembri iecerēts iekurināt apdedzināšanas krāsni, kas nepieciešama flīžu ražošanai. «Visa tehnika, tostarp apdedzināšanas krāsns, ilgi ir stāvējusi, tāpēc tā jānoslogo pakāpeniski. Apdedzināšanas krāsni plānots kurināt apmēram 10 dienas, jo tai pakāpeniski jāuzsilst līdz 1 100° C. Savukārt ap 20. novembri jau tiks ražotas pirmās flīzes. Līdz gada beigām rūpnīca iestrādāsies un jau nākamgad darbosies ar pilnu jaudu. Kopumā rūpnīcā tagad strādās apmēram 75 cilvēki - gan tādi, kas agrāk strādājuši rūpnīcā, gan no jauna apmācīti. Šo laiku, kamēr rūpnīca nedarbojās, liela daļa darbinieku nestrādājuši un saņēmuši pabalstus. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Andris Ozols komentēja, ka rūpnīcas atdzimšanu vērtē ļoti pozitīvi, sevišķi jāņem vērā fakts, ka Krievijas investorus palīdzēja atrast LIAA pārstāvniecība Krievijā. Tas pierāda, ka spējam strādāt efektīvi un palīdzēt uzņēmējiem piesaistīt partnerus un līdzekļus. «Ja kāds šajā ekonomiskajā situācijā spēj atdzīvināt ražošanu, tad tas ir lieliski,» saka A. Ozols.

"Himalayan International" mēnesī saražo trīs tonnas suņu graužamsiera, no kā lielāko daļu eksportē.

Graužamsiers tiek ražots no biezpiena, ko apstrādā un trīs mēnešus kaltē, kā rezultātā rodas ļoti ciets produkts. "Tas ir gan kolosāls proteīna avots, gan palīdz uzlabot zobu kvalitāti – ir tāda sajūta it kā ka sunim mute būtu mazgāta ar zobu birsti," teic Aija Parlagreko, SIA "Himalayan International" līdzīpašniece.

Uzņēmums ražo arī barības piedevu, ko kā pulveri uzkaisīt suņu ēdienam, piemēram, kucēniem, barojošām mammām vai ļoti izvēlīgiem astaiņiem, kā arī uzpūsto graužamsieru jeb popkornu suņiem. A. Parlagreko teic, ka ieplānoti arī citi produkti.

Vienīgo izejvielu – biezpienu – uzņēmums iepērk no kaimiņos esošā uzņēmuma "Preiļu siers". "Mums ir izveidojusies fantastiska sadarbība. Esam izmēģinājuši arī citu uzņēmumu biezpienu, bet tieši tāds, kāds mums patīk, sanāk tikai no šī," saka A. Parlagreko. Lai saražotu tonnu graužamsiera, uzņēmums apstrādā apmēram trīsreiz vairāk biezpiena.

Dzīvokļu ēka Ulbrokā, Ezermalas ielā nodota ekspluatācijā. Jaunā 4-stāvīgā ēka ar mansarda stāvu ir projektēta un būvēta tā, lai tās iedzīvotāji justu gan dabas, gan pilsētas tuvumu – ir labi attīstīta infrastruktūra, tuvumā skola, veikali, sabiedriskais transports, iekopts parks. Jau sākotnēji projekts tika paredzēts kā neliela dzīvojamā ēka, kuras iedzīvotāji varētu justies kā privātmājā, ko nodrošina apkārtējā vide un dzīvokļu plānojums. Ezermalas nams ir Ulbrokas parka ieskauts, vairāk nekā 2500 m2 plašā teritorija ap ēku ir labiekārtota un apzaļumota, laukumi un gājēju celiņi ir izklāti ar krāsainu bruģakmeni, ierīkots bērnu spēļu laukums un atpūtas soliņi. Mājā ir 23 dzīvokļi, katrs ar balkonu vai terasi, pagrabstāvā ir izbūvēta autostāvvieta un noliktavu telpas.

Lai nepieļautu augiem kaitīgo organismu ievešanu un izplatīšanos Eiropas Savienības teritorijā, turpmāk uz robežas pastiprināti pārbaudīs preču pārvadājumos izmantoto koksnes iepakojamo materiālu, kas tiek ievests no Ķīnas un Baltkrievijas, informē Pārtikas un veterinārais dienests.

To paredz Eiropas Komisijas Lēmums 2018/1137/ES par preču pārvadājumos izmantotā koksnes iepakojamā materiāla kontroli no Ķīnas un Baltkrievijas, kas stājas spēkā 2018. gada 1. oktobrī.

Preču grupas, kuru uzglabāšanā un pārvadāšanā visbiežāk tiek izmantots koksnes iepakojamais materiāls, ir galvenokārt tās, kas tiek uzkrautas un arī glabātas atklātā vidē, piemēram - granīts, malka, bruģakmeņi, tehnika, celtniecības materiāli u.c.

Ievedot minētās preces no Ķīnas un Baltkrievijas, komersantam par to iepriekš jāziņo tam Pārtikas un veterinārā dienesta kontroles punktam, caur kuru paredzēts kravu ievest. Komersantam ir jānodrošina piekļuve koksnes iepakojamam materiālam, kā arī jāsedz izmaksas, kas rodas kontroles procesā.

Ventspils dome apstiprinājusi jaunu ielu seguma koncepciju, kas paredz daudz vairāk pilsētas ielu izbūvēt betona bruģakmens segumā.

Jaunā pilsētas ielu segumu koncepcija ir tapusi, aktualizējot līdz šim spēkā esošo, norāda Ventspils pilsētas domes Arhitektūras un pilsētbūvniecības nodaļas vadītājs Māris Bože. Ielām, kas vēsturiski ir bijušas iesegtas laukakmens bruģī, arī turpmāk paliek šāds segums, bet daļai no ielām, kuras pieslēdzas Rātslaukumam un Tirgus laukumam, tiek paredzēts kaltā dabīgā bruģakmens segums. Asfaltbetonā paredzēts iesegt tikai visnoslogotākās smagā transporta satiksmei paredzētās ielas pilsētā. Atsevišķas ielas ar zemu transporta intensitāti, vai arī tās, kuras atrodas izteikti dabiskā vidē, paredzēts ieklāt grants – šķembu maisījuma vai grants – bitumena maisījuma segumā. Betona bruģakmeni ražo arī SIA Ventbetons, ko laikraksts Diena 2006.gadā saistīja ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, kura ietekme uzņēmumā tiekot realizēta caur ārzonas firmu.

10. septembrī pēc rekonstrukcijas plānots atklāt Kuldīgas pārtikas preču tirgu.

Projektā Tirgus teritorijas rekonstrukcija un labiekārtošana Aizputes ielā 2a, Kuldīgā ir demontēti vecie tirgus kioski, letes un nojumes, un to vietā izbūvētas jaunas tirdzniecības vietas.

Asfaltbetona iesegums tirgus teritorijā aizstāts ar betona bruģakmeni – brauktuvei tas ir sarkans, bet gājēju zonai – pelēks. Gājēju zona un brauktuve nav atdalīta ar bortakmeņiem, veidojot vienlaidu segumu ar kritumiem lietusūdens novadīšanai.

Tirgus teritorija ir nožogota ar koka latojuma žogu. Gar ielu pie žoga izvietoti soliņi, atkritumu urnas un dekoratīvi augu konteineri. Teritorijas ZA daļā pie brauktuves iekārtotas velosipēdu novietnes. Ir sakārtotas apakšzemes komunikācijas – ūdensvads, kanalizācija, lietusūdens novadsistēma, elektroinstalācijas. projekta ietvaros organizēta arī transporta plūsma. Piena un gaļas paviljonā veikts kosmētiskais remonts.

Ogres pilsētā ir ierīkoti trīs gājēju tuneļi: viens zem dzelzceļa centrā, otrs - iepretim autobusu pieturai Priedītes Grīvas prospekta galā, trešais – pie Akmeņu ielas pieturas zem autoceļa Rīga –Daugavpils.

Visvairāk noslogotais ir tunelis centrā, pa kuru diendienā uz staciju, no tās uz darbu un dažādām iestādēm, skolām, steidz tūkstošiem ogrēniešu, vēsta reģionālais medijs Daugavas balss. Gājēju tunelis ir apgaismots, uzstādītas novērošanas kameras, tīrs un uzkopts. Pašlaik visas sienas flīzes ir vietā, nav nekādu smērējumu. Novietoti arī atkritumu konteineri.

Noslogots un laba kārtībā ir gājēju tunelis pie Priedītēm. To izmanto ļoti daudzi ogrēniešu, kuri dodas iepirkties uz lielveikalu Dauga vai pastaigāties pa pludmali un dambi gar Ogres salu.

Pie Brīvības pieminekļa 16. martā būs aizliegti jebkādi pasākumi, nolēma Rīgas domes Sapulču, piketu un gājienu pieteikumu izskatīšanas komisija.

Šāds lēmums pieņemts, ievērojot drošības struktūru ieteikumus. Visticamāk, pie Brīvības pieminekļa 16. martā piekļuve būs liegta, norobežojot teritoriju ar barjerām, bet žogi netiks likti, norādīja Rīgas domes izpilddirektora preses sekretārs Uģis Vidauskis. Viņš pieļāva, ka pieminekļa apkārtnē liela drošības spēku koncentrācija, bet konkrēti pasākumi ir drošības dienestu kompetence, kurus Rīgas dome nekoordinē. Individuāli cilvēkiem būs atļauts iet pie Brīvības pieminekļa, uzsvēra U.Vidauskis. Drošības policijas rīcībā esot „ļoti nopietna” informācija par iespējamām provokācijām, ko, pieņemot lēmumu par pasākumu atļaušanu vai aizliegšanu, domei ir jāņem vērā. „Mums nav pretenziju pret konkrēto pasākumu rīkotājiem,” uzsvēra izpilddirektora pārstāvis.

Masīvā velvju tiltapār Ventu Kuldīgā restaurāciju plānots pabeigt līdz Kuldīgas Pilsētas svētkiem 16. jūlijā, informē Kuldīgas dome.

Pašreiz sākta tilta bruģēšana. Pērn augustā, sākot restaurāciju, projekta ģenerāluzņēmējs SIA M.A.-Taka noņēma tilta asfaltbetona segumu un zem tā paslēpto autentisko apaļo bruģakmeni, ko restauratori izmantos atjaunotajam segumam.

Turpinot darbus, SIA M.A.-Taka atsedza velves, apstrādājot tās ar hidroizolāciju, piepildīja ar aizpildošo slāni, ierīkoja mūsdienīgas ūdensvada un kanalizācijas komunikācijas, elektrības un vājstrāvas kabeļus. Tiltam uzlikta betona plātne, kas nodrošinās gan tilta noturību, gan mitruma izolāciju.

Projekta Vecā Ventas tilta restaurācija un atraktīvas tūrisma teritorijas izveide Kuldīgas sirdī kopējās izmaksas ir Ls 2 092448, no tām ERAF finansējums - LS 1 335367 Kuldīgas pilsētas domes līdzfinansējums – Ls 57 9032, valsts budžets - Ls 17 8049.

Pēdējos gados valdības Latvijā kļuvušas imūnas pret tādiem protestiem kā piketi vai demonstrācijas, sacīja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) vadītājs Valdis Keris.

Komentējot nesen veiktu pētījumu, pēc kura datiem 80% iedzīvotāju netic arodbiedrību spējai ietekmēt procesus valstī, Keris atzina, ka agrāk valdības vairāk ieklausījušās sabiedrības viedoklī.

«Visbiezādainākās ir pēdējās četras valdības. Sākums bija [Aigara] Kalvīša valdība, tad bija 13.janvāris, bruģakmeņi, lietussargu revolūcija – diemžēl visas nākamās valdības no tām neizdarīja pareizos secinājumus,» uzsvēra LVSADA vadītājs.

Viņš norādīja, ka likuma ietvaros arodbiedrības dara visu, kas ir to spēkos, tomēr to leģitīmās iespējas kaut ko mainīt ir stipri ierobežotas, jo pēdējos gados politiku noteikušas labēji liberālas partijas.

Izsisti logi, izlaupīti veikali, izdemolētas automašīnas, lidojoši bruģakmeņi un ievainoti cilvēki? To visu piedzīvoja Vecrīga brīdī, kad teorētiski mierīgā garā pa mājām vajadzēja izklīst tiem tūkstošiem mūsu valsts iedzīvotāju, kas bija ieradušies Doma laukumā, lai paustu vēlmi atlaist Saeimu.

Protams, šādā situācijā rodas vairāki jautājumi - kāpēc tā notika, kas ir vainīgs, kādas tam visam būs sekas?

Skaidrs, ka notikušie grautiņi ir bijusi visai labi noorganizēta provokācija. Par to liecina kaut vai tas, ka 80 % no aizturētajiem nemierniekiem, kā izrādās, ir agrāk sodīti. Turklāt latvieši parasti ir bijuši ņurdētāji par sliktu dzīvi, nevis radikāli logu sitēji. Jebkurā gadījumā Db kategoriski nosoda šāda veida demokrātijas formu, kas, tā vien izskatās, ir aizgūta no grieķiem, portugāļiem vai kādas citas karstasinīgākas tautas.

Pie Rīgas tirdzniecības centra Spice Home atklāta ilgtspējīga autostāvvieta. Tās būvēšana izmaksājusi pusmiljonu eiro.

Darbus pēc Spice Home pasūtījuma veica SIA «CBF Ļ-KO». Jaunā autostāvvieta izveidota papildu jau esošajai starp Spice Home un Lielirbes ielu.

217 automašīnām paredzētajā stāvlaukumā iestrādāti inovatīvi, videi un cilvēkiem draudzīgi risinājumi, kas arī palīdzēs samazināt uzturēšanas izmaksas. Autostāvvietas teritorijā uzstādīts arī elektromobiļu uzlādes punkts, kas šobrīd darbojas testa režīmā, klientiem pieejams tas būs, sākot no 2017.gada janvāra.

Risinot Rīgai ierasto problēmu ar lēno lietus ūdens novadīšanu, ilgtspējīgajā autostāvvietā iebūvēta īpaša ūdens savākšanas sistēma. Tā novada lietus ūdeni augsnē, tādējādi apūdeņojot zāli un kokus, bet nepaaugstinot gruntsūdens līmeni un neietekmējot pilsētas notekūdeņu sistēmu. Līdz ar to stāvlaukumā peļķes ātri izzūd pat pēc spēcīgām lietavām.

Pāvilostas iedzīvotāji portālā Manabalss.lv sākuši parakstu vākšanu, lai Pāvilostas centrā tiktu izveidota promenāde pretēji domes nolūkiem tur ierīkot autostāvvietu.

Pāvilostas pašvaldība ir sākusi projektu "Zvejas ostas pievedceļa pārbūve, infrastruktūras un atpūtas zonas izveide Dzintaru ielā no Tirgus ielas līdz promenādei Pāvilostā", kas jau iesniegts EJZF fonda atbalstam, taču daļa Pāvilostas iedzīvotāju pret to iebilst.

Projektēšanas uzdevumā, par ko jau ir noslēgts līgums, paredzēts arī labiekārtots ceļš. Tomēr šobrīd acīs krītošākā daļa ir iecerētās autostāvvietas divu kvartālu garumā pretī visai no upes redzamajai Dzintaru ielas apbūvei. Dome vēlas auto stāvlaukumu vienā no ainaviskākajām Pāvilostas vēsturiskajām daļām, ignorējot teritoriālajā plānojumā paredzēto stāvvietu zonas. Tāpat netiek ņemta vērā Pāvilostas ostas attīstības programma un citas ostas ieceres, kas vērstas uz modernas un daudzpusīgas ostas, tajā skaitā kvalitatīvas un publiski pieejamas vides, veidošanu. Projekts arī nav izdiskutēts ar iedzīvotājiem, rakstīts biedrības "Pāvilostas laivas" un domubiedri iniciatīvā.