Jaunākais izdevums

Mārupes kafejnīca un vīna veikals «Friends» gatavojas logo maiņai, lai izvairītos no iespējamām problēmām saistībā ar autortiesību likuma pārkāpšanu, biznesa portālam db.lv pastāstīja veikala vīnzinis Edgars Karelis.

E. Karelis ir Latvijas Vīnziņu Asociācijas biedrs, kuram vīni par nopietnu un profesionālu aizraušanos esot kļuvuši pirms desmit gadiem. Publiski pieejamā informācija liecina, ka E. Karelis iepriekš darbojies kā maksātnespējas administrators.

Tiekoties saistībā ar kafejnīcu «Friends», viņš biznesa portālam db.lv stāstīja, ka savulaik izlēmis atvērt vīnu veikalu, sākusies telpu meklēšana Mārupē, kur dzīvo gan pats, gan pazīstams bijis potenciālais klientu loks. Jau sākotnēji ir bijis skaidrs, ka vīnu piedāvājums netiks veidots tik plašs kā lielveikalā, tādēļ klāt nākusi E.Kareļa dēla Brendona Kareļa doma par kafejnīcas izveidi, nodrošinot pilnīgu telpu izmantojumu, jo noskatītās telpas bijušas gana plašas - ar iespēju nākotnē attīstīties.

Tēva pirmais padoms dēlam esot bijis paskatīties ikonisko amerikāņu komēdijseriālu «Draugi» un pavērot, kā interjers izskatījies seriāla varoņu mīļākajā kafejnīcā «Central Perk». Apzinoties, ka neviens cits ko tādu vēl Latvijā īstenojis nav, kopīgi pieņemts lēmums ne tikai ar kafejnīcas interjeru un seriāla varoņu attēliem atgādināt par «Friends», bet arī kafejnīcu nosaukt paša seriāla vārdā.

Uzņēmuma īpašnieks B. Karelis esot sazinājies ar Warner Bros studiju, lai apspriestu jautājumu par autortiesību izmantošanu, taču atbilde neesot saņemta vēl līdz šai dienai. E. Karelis izsaka minējumu, ka Warner Bros studijai tas, ka Mārupē atvērusies «Friends» kafejnīca, varētu nemaz tik būtiski nebūt. Mārupes kafejnīcā patreiz ir tikai septiņi galdiņi - plašu publiku tā nevar piesaistīt, kā arī kafejnīca neatrodas populārā tūristu vietā, kur cilvēki nāktu iekšā tikai dēļ nosaukuma.

Autentiskas līdzības radīšana seriālā attēlotajai kafejnīcai neesot bijis īpašnieka mērķis. Saglabātas tikai dažas nianses, piemēram, krēslu vietā - dīvāni. Ik pa laikam fonā skan arī seriālā atskaņota mūzika. Seriāla kafejnīcā arī ēdiens nav ticis pasniegts, tā kā atšķirību esot gana daudz. «Saistībā ar kafejnīcas nosaukumu un sakritību ar seriālu «Friends» mēs jaunus klientus ieguvuši neesam,» uzskata E.Karelis. Līdz šim uz kafejnīcu tikai tās nosaukuma dēļ speciāli ierodoties tikai pāris cilvēki mēnesī.

«Visās reklāmās, kad kaut ko publicējam, «Friends» logo cenšamies neizmantot,» stāsta kafejnīcas vīnu konsultants E. Karelis. «Patentētajam logo ir krāsaini punktiņi, mums tā nav. Tas ir juridiski slidens jautājums,» viņš paskaidro. Tomēr, lai būtu droši, ka nekādi neaizskars autortiesību likumu, viņi jau ir izstrādājuši jaunu logo un drīz tas nomainīs esošo. Nosaukums «Friends» tiks saglabāts, kā arī interjeru plānots papildināt ar seriāla varoņu portretiem.

Šobrīd apmēram pusi uzņēmuma peļņas veido ēdināšana, otru pusi - vīnu tirdzniecība.

E.Karelis atzīst, ka ēdināšanas joma šobrīd Latvijā ir apgrūtināta, restorānu ir daudz, taču apstākļi, kādēļ tie aizveras - dažādi. Lielāko daļu izdevumu biznesā ik mēnesi veido tieši darbinieku atalgojums, sociālo iemaksu veikšana, tādēļ «Friends» kafejnīca cenšas darbinieku skaitu ierobežot. Tā pieturas pie sistēmas, ka pasūtījumus klienti veic pie kases. Tas ietaupa darba roku skaitu, ļaujot gan maltīšu cenām saglabāties pircējiem draudzīgām, gan, kā atzīst E.Karelis, kompensēt to, ka darbiniekus ir grūti nolīgt.

Arī pavārus neesot bijis viegli atrast - tas esot bijis viens no lielākajiem izaicinājumiem, uzsākot biznesu. Uzņēmēji nepārtraukti cenšoties pavārus pierunāt pāriet no vienas darba vietas uz otru. Un konkurence, protams, paceļ cenu. «Ja vēlies atvērt savu biznesu, nepietiek tikai ar skaistu dizainu, fantastisku ideju un labu finansējumu iekārtām. Ja nebūs darbinieku, tas viss nestrādās,» pārliecināts E. Karelis.

Vasarā kafejnīcā darbojās āra terase, taču drīzumā tiks atvērta otra zāle kafejnīcas iekštelpās, dodot iespēju arī turpmāk kafejnīcā vienlaikus pulcēties lielākam apmeklētāju skaitam.

Oktobrī kafejnīcas telpās tiks rīkoti pirmie vīnu kursi.

Vidējais pircējs joprojām vīnus izvēloties cenā līdz 10 eiro un šajā cenu kategorijā «Friends» vīnzinis cenšas iekļauties, piebilstot, ka arī tādējādi iespējams atlasīt ļoti labus vīnus.

Pagaidām kafejnīca piesaistot tieši jauniešus, kas šurp nākot, līdzi ņem arī vecākus. Savukārt vecāki ir tie, kas promejot iegādājas kādu pudeli vīna.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness pēc uzņēmēju sniegtās informācijas intervijās, neformālās sarunās, norādēs e-pastos nolēma apkopot ietekmīgāko otro amatpersonu topu, proti, tādu amatpersonu, kas nav ne institūciju vadītāji, dažkārt pat ne to vietnieki, tomēr apveltīti vai arī ilgstošā laikā ieguvuši tādu ietekmi, kas jau sāk ietekmēt ne tikai uzņēmējdarbības vidi, bet arī politisko balansu valstī.

Neskaitāmi izteikumi par birokrātijas pārlieko ietekmi Latvijā, arī deputātu klaji pārmetumi par funkcionāru komunikāciju liecina par to, ka kaut kas nav kārtībā, un uzņēmēju teiktais Dienas Biznesam to vien apstiprina. Proti, valsti praktiski vada pavisam citi cilvēki, nekā mēs iedomājamies, ejot uz vēlēšanām, vai redzam televīzijā.

Par šāda topa izveides vadmotīvu kļuva deputāta Sanda Riekstiņa izteikumi sociālajā tīklā Twitter. Piemēram, deputāts šā gada 5. jūlijā Twitter raksta: “Viena daļa ierēdņu, kuri strādā vadošajos amatos, mūsu iepazīšanos sāk ar uzbrūkošu tekstu: “Es te jau vairāk nekā 20 gadus strādāju, un mums te viss ir kārtībā!” Kurš viņiem ir iestāstījis, ka tas palīdz?” Nedaudz vēlāk seko cits izteikums: “Ierēdņu armija 8 mēnešus nespēj nosūtīt vēstuli adresātam. Pieslēdzos un divu dienu laikā izdarīju, bet ar pārmetumu par politisko iejaukšanos. Nopietni? Atbildes vēstule ir politiskā iejaukšanās? Parlamentārā sekretāra amats būs smags, jau jūtu...”

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Mana pieredze: Ideja par mazu tumbiņu pāraug biznesā ar lielu potenciālu

Anda Asere, 18.06.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA Babbit and Friends piedāvā mūzikas atskaņošanas iekārtu, kuras vadībai tiek izmantotas kartītes vai rotaļlietas, kurās ir iestrādāts čips.

Babbit ir mūzikas atskaņotājs, kas iecerēts kā centrālā ierīce bērnu istabā, no kuras skan mūzika. «Tai esam radījuši saturu. Bērns klausās kvalitatīvu mūziku. Kopā ar profesionāļiem esam izveidojuši mūzikas sarakstu, kas kā varavīksne sadalīts pa tematiem un krāsām. Mūzika ir sagrupēta plašā spektrā sistematizētā un saprotamā veidā,» saka Aleksandrs Roga, SIA Babbit and Friends īpašnieks.

Mūzikas iekārta vadāma ar kartiņām. Komplektā ir septiņas reiz septiņas kartiņas – 49 mūzikas saraksti un aptuveni 1200 dziesmu. Bērns var izvēlēties noskaņojumam atbilstošu karti, uzlikt uz iekārtas, un tā atskaņos atbilstošā saraksta mūziku no straumēšanas platformas Spotify. Papildus jāmaksā par Spotify abonementu. «Skaidrs, ka tad, ja gribam plašu mūzikas spektru, nav iespējams sapirkt tik daudz disku. Mūzikas straumēšana ir vienīgais mūsdienīgais risinājums,» spriež Aleksandrs. Uzņēmumam ir noslēgts izstrādātāja līgums ar Spotify. Process ir bijis diezgan sarežģīts, jo Spotify ir liela kompānija ar sarežģītu, ilgu lēmumu pieņemšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas galvaspilsētā Maskavā norisinājās pasaulē prestižāko un senāko studentu komandu programmēšanas sacensību (ICPC) fināls, kurā Latviju pārstāvēja Latvijas Universitātes (LU) komanda – Aleksejs Zajakins, Aleksandrs Zajakins, Kristaps Čivkulis un treneris Jevgēnijs Vihrovs.

Komanda sacensībās parādīja lielisku sniegumu un 117 pasaules spēcīgāko komandu konkurencē ieguva augsto 26. vietu (dalīto 24. vietu).

Epidemioloģiskās situācijas dēļ fināla sacensības tika vairākkārt pārceltas no 2020. gada jūnija līdz pat 2021. gada oktobrim. Neskatoties un grūtībām, fināls tomēr notika un klātienes pasākumā bija jāievēro pastiprināti drošības noteikumi – jāveic Covid-19 testēšana, jāvalkā sejas maskas, kā arī visiem dalībniekiem bija jābūt vakcinētiem.

Komandai līdzi šoreiz devās tikai viens treneris – LU Datorikas fakultātes (DF) pētnieks Jevgēnijs Vihrovs, savukārt ilggadējais LU komandu treneris DF profesors Guntis Arnicāns komandu atbalstīja un motivēja attālināti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadīts eksporta atbalsta kustības “The Red Jackets” organizētais Eksporta izcilības forums, kura laikā, valsts augstākajām amatpersonām klātesot, jau ceturto reizi tika paziņoti pašmāju daudzsološākie jaunie eksportētāji.

Šogad svinīgā apbalvošanas ceremonija norisinājās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma PLEIF ietvaros, kura mērķis ir veicināt Latvijas ekonomisko izaugsmi un inovāciju, stiprinot sadarbību starp dažādās uzņēmējdarbības nozarēs strādājošiem profesionāļiem Latvijā un pasaulē. Kā galvenā foruma tēma šogad tika izvirzīta Latvijas stratēģiskā komunikācija un radošo talantu potenciāls.

No visiem titulam “The Red Jackets” un “Rising Stars” izvirzītajiem pretendentiem žūrijas komisija rūpīgā atlasē izvēlējās 10 Latvijas vadošos eksporta zīmolus un 10 uzlecošās eksporta zvaigznes, kas pievienojas līdzšinējiem 100 pašmāju eksporta izcilniekiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms trīs gadiem latviete Marta Rožkalne vēl neplānoja Šrilankā uzsākt biznesu. Šodien viņa ir saimniece jau diviem restorāniem un neizslēdz iespēju nākotnē atvērt vēl kādu.

Pirmo reizi M.Rožkalne Šrilanku iepazina 2016. gada augustā, kad trīs nedēļas ceļoja apkārt pa salu. Iemīlēja tās dabu, kultūru un cilvēkus. Latvietei tā šķitusi kā paradīze - kalni, okeāns, safari. Nepagāja ilgs laiks, kad jau divu mēnešu laikā M.Rožkalne bija pārcēlusies uz Šrilanku.

"Sākumā mans plāns nebija atvērt šeit restorānu, jo pieredze tajā jomā man bija īsti nekāda, taču tad satiku savu esošo draugu, kura plāns bija atvērt pludmales restorānu/bāru skaistā sērferu ciemā - Arugam bay. Sāku apsvērt domu, ka mēs varētu kļūt par biznesa partneriem. Jau pēc divām nedēļām tika nokārtotas visas nepieciešamās formalitātes un lielie darbi varēja sākties," stāsta M.Rožkalne.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Cīņa par kapitāla piesaisti

Db.lv, 19.05.2020

Madara Kļaviņa-Kalnmale demonstrē, kā izskatās 3D koronavīrusa morfoloģijas modelis caur "LightSpace Technologies" AR galvas displeju.

Foto: Publicitātes

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēl februārī bija iespēja skatīt Monas Lizas portretu Luvrā virtuālajā realitātē. Tā kā šo portretu katru dienu apskata vairāki tūkstoši cilvēku un ir veikti attiecīgi drošības pasākumi, šo gleznu ir salīdzinoši grūti "izbaudīt". Tāpēc muzejs spēra soli pretī tehnoloģijām, ļaujot tā apmeklētājiem izdzīvot neierastu pieredzi, izbaudot šo šedevru vienatnē, izmantojot virtuālo realitāti.

Muzeji ir tikai viena no virtuālās realitātes (VR) un papildinātās realitātes (AR) pielietošanas vietām tūrisma un izklaides sfērā. Teju ikviens mūsdienās ir saskāries vai dzirdējis par 3D kino vai datorspēlēm. VR/ AR izmantošanas iespējas ir teju bez limita, gandrīz jebkurā jomā. Nākotnē ārsti skatīsies orgānus 3D projekcijā ar reālā laika datiem, kas atvieglos slimību un ievainojumu noteikšanu un palielinās precizitāti ķirurģijā. Toties inženieri varēs attīstīt un pilnveidot savas zināšanas par kosmosa kuģiem jebkurā vietā un laikā.

Arī aizsardzības sektorā 3D reljefa kartes var veicināt izpratni par apkārt notiekošo, bet drošības kontrolē, piemēram, lidostās, atvieglot bagāžas skenēšanas procedūru. Šobrīd vēl nav iespējams paredzēt, kā mainīsies pasaule pēc COVID-19 pandēmijas, taču ļoti iespējams, ka tā veicinās ātrāku izaugsmi atsevišķās nozarēs, un, piemēram, drīzumā varēsim veikt 3D video hologrammu zvanus un apmeklēt muzejus, sēžot uz dīvāna.

Komentāri

Pievienot komentāru
Alternatīvās finanses

Finansējums biznesa uzsākšanai – ārpus bankas

Žanete Hāka, 15.07.2020

Dalies ar šo rakstu

Attēla avots: Pixabay

Finansējuma pieejamība, kad bizness vēl ir tikai idejas līmenī vai izveides sākumposmā, var būt nopietns šķērslis raitam uzņēmuma startam, jo bankas šajā posmā aizdevumus izsniedz vien retajam.

Jaunajiem uzņēmējiem patlaban ārpus kredītiestādēm pieejami gana daudzi atbalsta instrumenti, ko piedāvā gan Attīstības finanšu institūcija "Altum", gan Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.

Daudzi jaunie uzņēmēji, meklējot finansējumu, sākotnēji aizvien tradicionāli vēršas pie bankas, taču uzņēmējdarbības sākumposmā kredītiestāde, visdrīzāk, šādu aizdevumu atteiks. Bankas gatavas palīdzēt ar konsultāciju un novirzīt pie pareizās institūcijas, taču pašas šādus kredītus nav gatavas izsniegt.

"Luminor" mazo un vidējo uzņēmumu aptaujas dati rāda, ka 26% uzņēmēju šogad plāno attīstīt savu biznesu, taču jauna uzņēmuma veidošana saistās ar lielāku risku, tāpēc bankas visbiežāk iesaka izmantot valsts institūcijas "Altum" atbalstu uzņēmējdarbības uzsākšanai, kā arī iespējas, ko piedāvā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA), atzīst "Luminor" Biznesa attīstības vadītāja Inese Romanova.

Komentāri

Pievienot komentāru