Krīzes situācijā virsroku gūst zīmoli, kas pārstāv nacionālas vērtības.

Tā intervijā DB pauž Jevgeņijs Toņevs – Odesā uzaugušais un Kijevā ilgāku laiku strādājušais reklāmas speciālists tagad jau vairākus gadus pārstāv Leo Burnett reklāmas tīklu Maskavā, šobrīd pildot aģentūras Arc Russia radošā direktora pienākumus un apkalpojot vislielākos zīmolus Krievijā.

Daudzas Latvijas radošās nozares ierasti lūkojas rietumu virzienā, tāpēc dažkārt nākas secināt, ka, neskatoties uz kopīgo ģeogrāfiju, tikpat kā neko nezinām par notikumiem un tendencēm, kas valda vien pārsimts kilometru uz austrumiem. Viens no izņēmumiem ir vietējā reklāmas industrija, kuras gada centrālajā pasākumā Golden Hammer regulāri viesojas arī Krievijas speciālisti, tostarp J. Toņevs. Sarunā ar DB viņš stāsta par Krievijas interneta drudzi, dalās pieredzē par darbu ar naftas magnātiem un apgalvo, ka pārāk labos apstākļos reklāma kļūst neinteresanta.

«Londona man ir pārāk dārga. Un tas bija viens no iemesliem izvēlēties Rīgu.»

To intervijā DB saka uzņēmējs Vjačeslavs Kuziščins, kurš dzīvi un darbu Maskavā nomainījis pret Rīgu.

Kādēļ jūs esat izvēlējies Latviju par savu biznesa un dzīves vietu?

Krievijā, Maskavā, nodzīvoju 57 gadus. Mēs atbraucām ar visu ģimeni. Dēlam tagad ir astoņi gadi, viņam bija astoņi mēneši, kad mēs ieradāmies Latvijā.

Kāpēc mēs izvēlējāmies Latviju? Lai atbildētu uz šo jautājumu, laikam labāk sākt ar to, kāpēc ne Krieviju. No Krievijas mēs aizbraucām divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, Maskavā ir gluži fiziski grūti dzīvot. Pārvietošanās no punkta uz punktu bieži prasa minimums trīs stundas. Bija tāds gadījums. Es lidoju uz Rīgu, biju lidostā Šeremetjevā. Sieva brauca Maskavā no centra uz mājām, mēs dzīvojām Rubļovkā. Es atlidoju uz Latviju, aizbraucu līdz Jūrmalai, kur mums tolaik bija dzīvoklis, piezvanīju sievai, bet viņa joprojām brauca mājās. Otrkārt, Krievijā, Maskavā, arī pirms astoņiem gadiem bija tāda biznesa atmosfēra, kas ir grūti izturama. Krievijā ir milzīga korupcijas komponente. Jebkurā biznesā, sākot ar mazu bodīti un beidzot ar oligarhu vidi. Obligāti jābūt kādam, kas tevi piesedz. Rajona milicijas nodaļā vai valdībā – atkarībā no tava biznesa mēroga. Jo, lai kas tev piederētu, to jebkurā brīdī var atņemt, lai kādi arī būtu likumi. To zina katrs krievu cilvēks. Latvijā nav šādas sajūtas, ka kurā katrā brīdī var atņemt mantu un biznesu. Te ir pilnīgi cita atmosfēra.

Mūsdienu pasaule atrodas nemitīgā kustībā – tā seko līdzi tehnoloģiskajiem risinājumiem, modes tendencēm, sociālajām niansēm, kā arī sabiedrības vēlmēm, un tam visam pa vidu galvenais ir neko nenokavēt. Aizvien biežāk dzirdam aizspriedumus pret kādu viesnīcu ķēdi, aviokompāniju vai restorānu tikai tāpēc, ka kāds ir izlasījis blogu, redzējis informāciju sociālajos portālos vai dzirdējis no paziņām. Tika pavadītas vairākas dienas, meklējot tipiskākos aizspriedumus un pētot svarīgākos punktus biznesa ceļotāju ikdienā.

Gaisā virmo daudz mītu par Maskavu, sastrēgumiem, dārdzību, sliktu servisu, un, tā kā Maskava ir viens no populārākajiem darījumu braucienu galamērķiem, tika izvēlēts maršruts Rīga–Maskava. Aviokompānija Aeroflot ar gaisa satiksmi savieno Rīgu un Maskavu jau 75 gadus. Aeroflot dienā veic 4 tiešos reisus, kopā ar partneriem sasniedz pat 8 reisus dienā, kas veido savienojumus ar Aeroflot reisiem visā pasaulē. Aviokompānijai ir lidojumi uz 131 galamērķi 50 pasaules valstīs.

Lai kliedētu mītus, Baltic Travel Group (SIA Baltijas Ceļojumu grupa) valdes priekšsēdētājs un ļoti aktīvs biznesa ceļotājs Vladislavs Korjagins un Latvijas lielākā tūrisma portāla Travelnews direktors Aivars Mackevičs devās izpētes lidojumā ar aviokompāniju Aeroflot uz Maskavu, piedaloties Krievijas biznesa tūrisma industrijas apbalvošanas ceremonijā Buying Business Travel Awards Russia & CIS 2016 un izbaudot Four seasons Hotel Moscow luksusa viesnīcas servisu.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

"Es nevaru palīdzēt saviem radiem un paziņām Ukrainā, man ir nepieciešami līdzekļi, lai uzsāktu dzīvi Latvijā, jo šobrīd Maskavā pret ukraiņiem izturas briesmīgi, tomēr mani līdzekļi Latvijā ir arestēti, un pat nav īsti saprotams, kādēļ," tā savu stāstu iesāk Ukrainas pilsone Irina Jarošenko.

Irina Jarošenko un viņas brālis Staņislavs Savčenko ir Ukrainas pilsoņi, kuru problēmas sākās krietni pirms pašreizējās Krievijas invāzijas Ukrainā. Viņi dzīvoja Kromatorskas pilsētā Doneckas apgabalā, kur karadarbība sākās jau tālajā 2014. gadā. Irina jau pirmajās dienās zaudēja savu vīru.

"Viņš gāja bojā, un es paliku ar diviem maziem bērniem. Jau toreiz devāmies prom no Kromatorskas, bērniem tur nebija droši, jo realitātē notika karadarbība. Turklāt es biju palikusi bez vīra," atceras I. Jarošenko. Irinas brālis Staņislavs uzturēšanās atļauju Latvijā nokārtojis pirmais un palīdzējis māsai gan ar juridiskām formalitātēm, gan uzdāvinot prāvus naudas līdzekļus, lai viņa varētu risināt savas ikdienas problēmas.

Šā gada jūlijā Latvijas uzņēmēji Aigars Zelmenis un Edgars Zaduško Maskavā biznesa kvartālā Krasnaya roza atvēruši interjera salonu KRASSKY.

Salona kopējās būvniecības, apdares un ekspozīcijas iekārtošanas izmaksas sasniedz 3,3 miljonus eiro, kas nodrošināti, piesaistot pašu kapitālu un bankas finansējumu.

Desmit gadu laikā uzkrātā KRASSKY komandas pieredze palīdzējusi Maskavā izveidot konceptuālu interjera salonu 1000 kvadrātmetru platībā.

«KRASSKY salonu veidojām kā dizaina oāzi un iedvesmojošu vidi darbam, bagātinātu ar eksotiskiem telpaugiem no Maskavas Botāniskā dārza. Jaunais interjera salons ir pietiekami plašs, lai katram zīmolam būtu sava zona un to neaizēnotu aksesuāru vai lampu kaudzes. Īpašu vietu esam veltījuši mūsdienu Baltijas mākslinieku darbiem,» stāsta KRASSKY vadītājs Aigars Zelmenis.

Bijušais a/s Liepājas metalurgs prezidents Kirovs Lipmans 1998.gadā parakstījis lēmumu par SIA Liepājas metalurgs dibināšanu Maskavā, bet 2001.gadā lēmumu par uzņēmuma likvidāciju.

1998.gadā, būdams Liepājas speciālās ekonomiskās zonas uzņēmums, Liepājas metalurgs lēmis par OOA Лиепаяс Металургс izveidošanu Maskavā. Lēmumu parakstījis a/s prezidents Kirovs Lipmans, liecina db.lv rīcībā esošie dokumenti.

Uzņēmums dibināts komerciālai un saimnieciskajai darbībai, tās pamatkapitāls tolaik bija vairāk nekā 14 tūkstoši Krievijas rubļu. Tā kā pamatkapitālā ieguldītas biroja mēbeles, var secināt, ka šāds uzņēmums fiziski tiešām pastāvējis.

Savukārt 2001.gada janvārī K.Lipmans parakstījis jau citu lēmumu - likvidēt SIA Liepājas metalurgs Maskavā.

Pārstāvniecība Maskavā savulaik tika izveidota pēc Krievijas krīzes, cerot uz austrumu kaimiņa ekonomisko atgūšanos. 1998.gada martā LM atklāja pārstāvniecību Krievijas galvaspilsētā, lai izzinātu piedāvājumu un pieprasījumu plašajā kaimiņvalstī, kā arī veidotu akciju sabiedrībai izdevīgus biznesa kontaktus gan ar Krievijas, gan ar citu ārvalstu nozares partneriem. Tomēr lielāki līgumi netika noslēgti, veidojās ciešāki sakari ar piegādātājiem, nevis ar uzņēmuma produkcijas pircējiem, 1999.gadā laikrakstam Dienas Bizness atzina a/s LM pārstāve Laila Millere. Uzņēmums plānoja iepirkt Krievijā arī norakstītus kuģus sagriešanai lūžņos.

Neliela 100% Latvijas kapitāla SIA Wood ART.lv ar interjera dizaina izstrādājumiem, vēsturisku priekšmetu restaurāciju un kopiju izgatavošanu ieguvusi pasūtījumus Maskavā .

Uzņēmuma īpašnieki mērķtiecīgi nav strādājuši, lai saņemtu iespaidīgus pasūtījumus no Krievijas, tomēr uzņēmuma izstrādājumu kvalitāti ārzemnieki ir novērtējuši – sameklējuši interjera dizaina restauratorus un ražotājus un piedāvājuši Golden Gate 28 stāvu biroju ēkā Maskavā sabiedriskām telpām izveidot interjeru. Lai arī SIA Wood ART.lv ir pieredze dizaina interjera viedošanā vairākās viesnīcās Latvijā, kā arī privātmājās, tomēr tik liela apmēra darba pasūtījums ir saņemts pirmo reizi.

«Uzņēmuma rīcībā ir attiecīga ražotne, kvalificēti speciālisti galdniecības izstrādājumu (arī mēbeļu) izgatavošanai, restaurācijai un montāžai,» galveno sekmīga darba recepti atklāj SIA Wood ART.lv līdzīpašnieks Alvis Barkāns. Viņš īpaši izceļ uzņēmuma darbiniekus, bez kuriem panākumi izpaliktu.

Eiropas Savienība (ES) paudusi bažas par to, ka sestdien Maskavā aizturēti vairāk nekā 1000 cilvēki, kas piedalījās protesta akcijās pret to, ka varasiestādes atteikušās reģistrēt opozīcijas kandidātus Krievijas galvaspilsētas domes vēlēšanām.

«Maskavā aizturēti vairāk nekā tūkstoš miermīlīgu demonstrantu, tostarp prominenti opozicionāri un žurnālisti. Viņi aicināja 2019.gada septembrī Maskavā sarīkot brīvas un demokrātiskas vēlēšanas,» teikts ES ārlietu dienesta paziņojumā.

«Šīs aizturēšanas un nesamērīgā spēka lietošana pret miermīlīgiem protestētājiem seko pēdējās dienās notikušajai satraukumu izraisošajai pret opozīcijas politiķiem vērstajai virknei aizturēšanu un policijas reidu, kārtējo reizi nopietni iedragā tādas pamatbrīvības kā vārda brīvība, biedrošanās brīvība un pulcēšanās brīvība. Šīs pamattiesības ir ietvertas Krievijas konstitūcijā, un mēs sagaidām, ka tās tiks aizsargātas,» uzsvēris ES ārlietu dienests.

Maskavā no 1.jūnija tiks atviegloti ierobežojumi, kas noteikti cīņā ar jauno koronavīrusu, trešdien paziņojis Krievijas galvaspilsētas mērs Sergejs Sobjaņins.

Televīzijā pārraidītā videokonferencē Sobjaņins sacīja Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam, ka jau iespējams runāt par nākamajiem soļiem ceļā, kas ved laukā no šī krīzes.

"Es ierosinu no 1.jūnija atvērt ne tikai pārtikas mazumtirdzniecību, bet arī nepārtikas," sacīja mērs.

Sobjaņins arī aicināja atvērt uzņēmumus, kuros ir minimāls kontakts ar klientiem, kā piemērus minot ķīmiskās tīrītavas un remontdarbnīcas.

Viņš sacīja, ka dažu ierobežojumu atcelšana ir attaisnojama, jo situācija ar jauno koronavīrusu ir uzlabojusies kopš 12.maija, kad tika atļauts atsākt darbus būvlaukumos.

Kopš 12.maija hospitalizēšanas gadījumu skaits Maskavā ir samazinājies par 40%, sacīja Sobjaņins.

Ņemšanās ap konfederātu «Aļošu» lieliskās Virdžīnijas pavalsts godājamajā Šarlotsvilas pilsētā ASV ir ar vēsturiskām atsaucēm, kompleksiem un emocijām tik pārbagāts pasākums, ka turienieši varētu pārfrazēt krietnos Lennenbergas ļaudis un teikt mūsējiem: sūtiet mums savu 16. martu, un mēs jums sūtīsim savu ģenerāli Robertu Lī. Tāpēc man šai komentārā nav pretenziju uz vēsturisko patiesību vai izšķiršanu, kuram tur ir vai nav taisnība. Izcelšu tikai vienu aspektu – lielu ASV kompāniju šefu atklanīšanos no sadarbības ar ASV prezidentu jeb aiziešanu no Ražotāju padomes (American Manufacturing Council) un Stratēģijas un rīcībpolitikas foruma (Strategic and Policy Forum).

Lai cik kārtās arī negruzdētu Šarlotsvilas nemieru tīrelis, šiem kompāniju vadītājiem plašā spektrā no sporta inventāra līdz IT un farmācijai ir nepatika pret Donalda Trampa pielaidīgumu attiecībā uz rasismu. Rasisms nepārprotami ir Šarlotsvilas nemieru un arī politiskā skandāla motīvu augšgalā, un tas savukārt sakņojas citā D. Trampa un acīmredzot arī viņa elektorāta ievērojamas daļas iezīmē – nepatikā pret citādo, pret svešo vispār. Tā tad pamatā arī ir lielo kompāniju šefu sāpe un nepatika pret D. Trampu, kas bija vērojama jau pirms Šarlotsvilas – rokas nost no citādības! Citādais ir mūsu biznesa sviests un maize. Un runa nav par bezjūtīgo kapitālu, kas izžmiedz sulu no etnisko minoritāšu taksistiem un aizvilina svešatnē pusplikus, bet talantīgus, programmētājus, tāpēc, piemēram, Uber un Intel nepatīk vēršanās pret imigrantiem.

Oktobra vidū Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Trauksmes celšanas likumu ar mērķi Latvijā nodrošināt trauksmes celšanas mehānismu un stiprināt trauksmes cēlēju pienācīgu aizsardzību.

Likums paredz, ka līdz ar tā stāšanos spēkā ikvienam darba ņēmējam būs drošāka iespēja celt trauksmi par dažādiem pārkāpumiem gan valsts un pašvaldības institūcijās, gan privāto tiesību organizācijās. Likumdevējs ir radījis labvēlīgus apstākļus trauksmes cēlējiem, jo par trauksmes celšanu pats cēlējs un viņa radinieki var justies daudz drošāk, taču grūti paredzēt, vai likums sekmēs paradumu informēt par pārkāpumiem. Likums vien neveicinās sabiedrības aktīvu iesaistīšanos cīņā pret negodīgu rīcību un nemudinās nostāties pret nelikumībām. Nepieciešama arī domāšanas maiņa, lai ikkatrs sabiedrības loceklis spētu identificēt sevi ar Latvijas valsti un saskatītu to, kā savu un bērnu nākotnes vērtību.

Esmu atklausījies komentārus par to, cik Latvijai un Rīgai ir liels radošuma potenciāls. Vārds «potenciāls» pats ir aizdomīgs. Sevišķi, ja tas tiek lietots bieži vai ilgi, tad tikpat labi var kļūt par sinonīmu situācijas apzīmēšanai, ka vispār jau tā potenciālā padarīšana ir «dziļi dē».

Ar radošumu es šeit domāju lietišķas idejas, kas dažās pilsētās un reģionos rodas, virmo, attīstās un galu galā kļūst par inovatīviem produktiem un pakalpojumiem sekmīgāk, bet citos ne tik ļoti. Vai tāpēc, ka inovatīva vide kādā vietā nav sevišķi labi attīstīta, tai ir liels potenciāls šai jomā? Ne obligāti.

Tam, ka dažas pilsētas un ģeogrāfiskās vietas ir radošākas par citām, ir dažādi aspekti, un arī Rīgā ir pozitīvi iemesli, kāpēc šeit jau daudz kas notiek un notiks aizvien vairāk. Bet vai tik daudz, lai Rīgu sauktu par reģionālu radošuma un inovāciju centru? Kaut nu es kļūdītos, bet es tam neredzu iemeslu.

Radošums mūsdienīgā izpratnē ir ilgtspējīgs tikai atvērtā vidē un apstākļos, kas dažādību ne vien pieļauj, bet veicina un pat provocē. Inovācija ir nestandarta pieeja problēmai, iespējai, jautājumam, vecajam labajam kaut kam un jebkam, un ir gan loģiski saprotams, gan arī empīriski pamatojams, ka šādu nestandarta pieeju ļoti bieži rod un attiecīgi arī inovācijas rada nestandarta personības. Attiecīgi inovatīva ir tā vide un tā pilsēta, kas ļauj tajā dzīvot jebkuram un, kaut arī zināmos sociālajos rāmjos, tomēr lielā mērā arī dzīvot jebkā. Vai Rīga ir šāda vide? Nē.

ASV aviokompānija American Airlines atvainojusies diviem profesionāliem basketbola spēlētājiem, kuri tika izsēdināti no lidmašīnas, nepatiesi apsūdzot viņus zādzībā, ziņo BBC.

Makviss Teague (Marquis Teague) un Trahsons Burels (Trahson Burrell) iekāpuši lidmašīnā Ziemassvētku vakarā, lai dotos uz spēli. Taču pirms pacelšanās aviokompānijas darbinieks pavēstījis, ka vīrieši ir paņēmuši segas no pirmās klases salona. Un viņi izsēdināti no lidmašīnas. Vēlāk izrādījies, ka segas viņiem iedevuši pasažieri.

Abi basketbola spēlētāji ir afroamerikāņi. Viņi spēlē komandā Memphis Hustle. Komandas trenera palīgs Darnels Lazere (Darnell Lazere) sociālajā vietnē Twitter izteicies, ka, viņaprāt, incidenta pamatā ir rasisms: stjuarts ieraudzīja «divus jaunus melnādainus sportistus ar segām no pirmās klases» un pirmais komentārs bija: «Vai jūs tās nozagāt?»

Šodien Jelgavas autobusu ražotāja AS AMO Plant autobuss svinīgos apstākļos pameta rūpnīcas teritoriju, lai dotos uz Voroņežas apgabalu Krievijā, vienlaikus tas būs mēģinājums ieiet Krievijas tirgū.

Piedaloties Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājam Andrim Rāviņam (ZZS), AMO Plant valdes priekšsēdētājam Aleksejam Maslovam un citiem Latvijas un Nīderlandes pārstāvjiem, kā arī ražotnes darbiniekiem, tika prezentēts Voroņežai sagatavotais autobuss, pēc kā tas pameta rūpnīcas teritoriju, lai dotos ceļā uz Voroņežu, kur 14.novembrī AMO Plant kopā ar SIA AMO Bus (Krievija) organizēs Latvijā ražotā pilsētas autobusa AMO Plant Ambassador SB 200 prezentāciju Voroņežas apgabala administrācijai un pilsētas mērijai.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atklājis, ka ASV slepenais aģents, kurš nopludināja informāciju par Prism izlūkprogrammu, Edvards Snoudens atrodas Maskavā, tomēr netiks izdots ASV.

E. Snoudens, kurš Maskavā ieradies no Honkongas, atrodoties Šeremetjevo starptautiskās lidostas tranzīta zonā, pirms Krievijas pasu kontroles punktiem, vizītē Somijā atklājis V. Putins. Tomēr Krievija nepakļaušoties ASV prasībām par viņa izdošanu, jo «amerikānis nav nodarījis nevienu noziegumu uz Krievijas zemes», kā arī tehniski nav šķērsojis valsts robežu. Tomēr Krievija ar sajūsmu neuztver bēguļojošā ASV specdienestu aģenta atrašanos Maskavā. «Jo ātrāk viņš izvēlēsies savu galamērķi, jo labāk būs gan viņam, gan arī mums,» sacījis V. Putins.

Iepriekš izskanēja, ka E. Snoudens varētu doties uz Ekvadoru, kas varētu piešķirt viņam patvērumu. Arī Venecuēla pavēstījusi, ka izskatītu E. Snoudena patvēruma lūgumu.

Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) rektora amatā trešdien, 28. jūnijā, tika ievēlēts gleznotājs un līdzšinējais LMA prorektors prof. Kristaps Zariņš. Par jauno rektoru nobalsoja 45 no 80 LMA Satversmes sapulces dalībniekiem.

LMA vadības un attīstības programmā 2017.-2022. gadam profesors norādījis, ka LMA attīstība būs saistīta ar vēsturisko pētniecību un to, ka LMA kopš dibināšanas ir sevī iemiesojusi nacionālo mākslas skolu, kļūstot par vienu no Latvijas neatkarības un kultūras pārstāvības simboliem. LMA ir jāturpina attīstīt studiju process, kura centrā ir studējošais. Jaunais rektors arī min, ka studiju procesa uzlabošanā un pilnveidošanā ir vitāli svarīga student un Studentu padomes līdzdalība.

Kristaps Zariņš beidzis Latvijas Mākslas akadēmijas Glezniecības nodaļu (1986). Kopš 1994. gada ir profesors Latvijas Mākslas akadēmijā; kopš 2007. gada – Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors. Sarīkojis vairāk nekā 20 personālizstādes un piedalījies grupu izstādēs visā pasaulē. Kristapa Zariņa darbi atrodas publiskās kolekcijās - Latvijas Nacionālā mākslas muzejs (Rīga, Latvija), Latvijas Mākslinieku savienība (Rīga, Latvija), Mākslas Fonds (Maskava, Krievija), Krievijas kultūras ministrijas kolekcija (Maskava, Krievija), Krievijas Mākslas akadēmijas kolekcija (Maskava, Krievija), medicīnas sabiedrība ARS mākslas kolekcija (Rīga, Latvija), Swedbank mūsdienu mākslas kolekcija (Rīga, Latvija).

PwC ir iecēlis jaunu reģiona vadītāju un līderu komandu, kas vadīs PwC uzņēmumu tīklu Centrālās un Austrumeiropas (CAE) reģionā ar šā gada 1. jūliju.

Šobrīd PwC CAE reģiona uzņēmumu tīklā strādā 8000 darbinieku 52 birojos 29 valstīs.

Olga Grigiere-Sidonsa kļūs par PwC CAE reģiona izpilddirektori un turpinās veikt savus darba pienākumus Varšavā. Viņa šo amatu pārņem no Maika Kubenas, kurš par galveno izpilddirektoru jau nostrādājis divus četru gadu termiņus, kas saskaņā ar PwC CAE reģiona pārvaldības reglamentu ir maksimālais atļautais termiņu skaits. Olgu Grigieri-Sidonsu par galveno izpilddirektori ievēlēja viņas kolēģi partneri, un viņa būs pirmā sieviete un pirmā vietējā valsts piederīgā, kas ieņems šo amatu.

Izpildot savu pirmo darba pienākumu jaunajā amatā, Olga Grigiere-Sidonsa ir iecēlusi reģiona vadības komandu, kas viņu atbalstīs PwC vadīšanā.

ASV Republikāņu partijas Baltā nama pretendents Donalds Tramps trešdien paziņoja, ka viņam «nav nekāda sakara ar Krieviju», šādi reaģējot uz demokrātu apgalvojumiem, ka Maskava cenšas viņam palīdzēt gūt uzvaru novembra vēlēšanās.

«Man nav nekāda sakara ar Maskavu,» atbildot uz žurnālistu jautājumiem netālu no Maiami, sacīja Tramps. «Es teicu, ka [Krievijas prezidentam Vladimiram] Putinam ir krietni labākas līdera kvalitātes nekā [ASV prezidentam Barakam] Obamam, bet kurš gan to nezina.»

Tramps sacīja, ka nekad nav saticis Krievijas līderi, un pauda šaubas par to, vai Maskava stāv aiz ASV Demokrātu partijas e-pastu uzlaušanas skandāla.

«To, vai tā ir Krievija, nezina neviens. Tā, iespējams, ir Ķīna, vai tas varētu būt kāds, kas sēž viņa gultā. Bet tas parāda, cik mēs esam vāji, tas parāda, cik nerespektēti mēs esam,» viņš norādīja.

Maskavas ceļu policija pievērš aizvien vairāk uzmanības automašīnām ar ārvalstu, it īpaši Baltijas valstu, numura zīmēm, jo šādi braucamie nereti tiek izmantoti kriminālās aprindās, ziņu aģentūrai Interfax (Интерфакс) stāstīja par ceļu satiksmes drošību atbildīgās institūcijas pārstāvji Maskavā.

Pēdējā laikā Maskavā vērojams arvien vairāk automašīnu, kas reģistrētas Baltijas valstīs. Policijas pārstāvji norāda, ka šādas automašīnas bieži vien iesaistītas smagu un sevišķi smagu noziegumu pastrādāšanā, ieskaitot tādus likumpārkāpumus, kuros tiek izmantoti šaujamieroči. «Kopumā šā gada maijā šādās automašīnas atrasti 25 ieroči un 91 munīcijas vienība,» norādījuši policijas pārstāvji.

Tāpat Baltijas valstīs reģistrētas automašīnas Maskavā iecienījuši nelegālu taksometru vadītāji.

Šādu automašīnu popularitāte saistīta ar faktu, ka par Baltijas valstīs reģistrētām automašīnām nodevās nākas samaksāt mazāku summu nekā Krievijā, skaidro medijs.

Ja bērns sabāž mutē vairāk ēdiena, nekā spēj sakost, mamma aizrāda, ka tā nav pieklājīgi. Ja kāds uzmetas par noteikumu uzstādītāju visiem un visam, tādu sauc par control freak jeb anālajā attīstības fāzē iestrēgušu pedantiņu un solīdai kompānijai nevēlamu tipu.

Un kāpēc lai valstu un politisko savienību starpā būtu citādi? Ģeopolitiskā rijība un apaugšana ar varu ir apzināmas un novēršamas kaites, nevis kanonizējamas nacionālās vai kādu politisko sentēvu vērtības. Drīzāk gan klīniski ir vērtējamas tādas folklorizējušās prātulas kā «Krievija bez Ukrainas nav Krievija», ko šoreiz Dienā ir atbalsojis kādreizējais ārlietu ministrs Jānis Jurkāns. Ko nozīmē šis uzstādījums? Kur ir tā loģika ārpus Vladimira Putina un viņam līdzīgu frustrācijām? Tās ir slimīgas iedomas un tukša bļaustīšanās, tāpat kā «Maskava ir trešā Roma, un ceturtajai nebūt». Tikpat labi var stāvēt pie egles un uz to kliegt, lai čiekuru vietā tai aug ananāsi. Vienā gadījumā iznākums būs laringīts, otrā – ilgstoši ideoloģiski murgi, bezjēdzīgas ciešanas un asiņu jūra, bet realitāte jeb «kā tās lietas darbojas» no tā nemainīsies itin nemaz.

Krievija trešdien paudusi satraukumu par Eiropas Savienības (ES) ieceri aplikt ar tā dēvēto oglekļa nodokli importu no trešajām valstīm.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks un bijušais premjerministrs Dmitrijs Medvedevs brīdinājis, ka gadījumā, ja iecere tiks īstenota, Krievijas ekonomiku gaida "ļoti nopietnas sekas".

Viņš piebildis, ka īpaši smagi cietīs enerģētikas un ķīmiskās rūpniecības nozares, kā arī degvielas un ogļu eksports.

Medvedevs norādījis, ka saskaņā ar Krievijas Zinātņu akadēmijas aplēsēm valsts tautsaimniecība var zaudēt miljardiem eiro.

ES, cenšoties vienlaikus īstenot "zaļo kursu" un saglabāt savas tautsaimniecības konkurētspēju, iecerējusi aplikt importu ar īpašu nodokli, kura lielums būs atkarīgs no oglekļa izmešu daudzumu, ko radījusi attiecīgā produkcija.

Krievija nosodījusi Eiropas Savienības (ES) kārtējās sankcijas un pati sākusi izstrādāt jaunas sankcijas pret Rietumiem, ceturtdien paziņojušas amatpersonas.

Maskava nodēvēja jaunās ES sankcijas pret Krieviju par nedraudzīgu aktu un solīja atmaksāt.

Mūsu atbilde būs proporcionāla zaudējumiem, ko tās sankcijas nodarīs mūsu valsts ekonomikai, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāvis Aleksandrs Lukaševičs.

Maskava sagaida, ka Eiropas uzņēmumi lobēs pret šīm sankcijām, jo tās ir neproduktīvas, viņš piebilda.

Krievijas prezidenta Vladimira Putina palīgs Andrejs Belousovs atklāja, ka Maskava jau izstrādājusi jaunas sankcijas pret Rietumiem, kas būs vērstas pret lietotu auto tirdzniecību un dažām vieglās rūpniecības precēm, proti, daža veida apģērbiem.

Cik daudz es zinu, Ekonomikas attīstības ministrija jau ir izveidojusi šo preču sarakstu, viņš piebilda.

Lietuvas uzņēmumi, kas turpina strādāt Krievijā, rīkojas neētiski un amorāli, pret tiem nevajadzētu izturēties iecietīgi un tiem jāsaprot, ka Krievijā tiem var draudēt nacionalizācija, piektdien brīdināja Lietuvas ārlietu viceministrs Simons Šatūns.

Tā viņš Lietuvas sabiedriskajam radio komentēja izskanējušo informāciju, ka Lietuvas pārtikas produktu ražotājam "Vičiūnu grupe", kas ir zīmola "Viči" īpašnieks un kuru Ukraina ir iekļāvusi starptautisko kara sponsoru sarakstā, piederošā ražotne Kēnigsbergas (Karaļauču) apgabala Tilzītē (padomju laikā pārdēvēta par Sovetsku) "Vičīūnai-Rus" pārstāvēja Krieviju augsta līmeņa sanāksmē Maskavā ar Kubas delegāciju.

Lietuvas ārlietu viceministrs uzsvēra, ka tas ir jautājums par ētiku un morāli. "Es nezinu, cik iecietīgi mēs varam izturēties pret tādiem uzņēmumiem, kas joprojām reāli ir iesaistīti Krievijas ekonomikas veidošanā. Mūsu pozīcija ir ļoti skaidra, un ir žēl, ka daži uzņēmumi to nedzird," sacīja Šatūns.

Maskavā tiesa pasludinājusi spriedumu tā dēvētajā «Bolotnajas lietā» (Болотное делo), piespriežot apsūdzētajiem līdz četriem gadiem cietumā. Cilvēki un protestētāji pirmdienas rītā un pēcpusdienā pulcējas pie tiesu nama, vēsta Lenta.ru.

Jau ziņots, ka šī lieta ir par «nekārtību» rīkošanu 2012. gada 6. maijā Bolotnojas laukumā. Protesti, kurus rīkoja opozīcijas pārstāvji, notika vienu dienu pirms vēlreiz ievēlētā prezidenta Vladimira Putina inaugurācijas un beidzās ar simtiem aktīvistu arestu.

Spriedums šajā lietā tika paziņots pirmdien 24. februārī. Db.lv jau rakstīja, ka piektdien, 21. februārī, kad sākotnēji vajadzēja nolasīt tiesas spriedumu Sarkanajā laukumā pulcējās Maskavas likumsargi, savukārt 12 aktīvisti, kas atradās pie tiesu nama tika aizturēti.