Jaunākais izdevums

Veikalu tīkla «Maxima Latvija» mātes uzņēmums«Maxima Grupe» ir izveidojis jaunu uzņēmuma «Maxima International Sourcing» struktūrvienību «Maxima International Sourcing Poland», kas sniedz aģentūru pakalpojumus grupas mazumtirdzniecības tīkliem Baltijā, Polijā un Bulgārijā.

«Maxima International Sourcing» Polijas birojs atradīsies galvaspilsētā Varšavā un tajā sākotnēji strādās pieci darbinieki.

«Ar šo lēmumu mēs stiprinām iepirkumus Polijā. Atsevišķa pastāvīga uzņēmuma struktūrvienība ļaus mums uzturēt ciešākas attiecības gan ar esošajiem piegādātājiem un ražotājiem, gan attīstīt jaunas sadarbības ar potenciāliem partneriem. Uzņēmuma mērķis ir nodrošināt visizdevīgākos preču iepirkumu nosacījumus gan no vietējiem partneriem, gan Polijā esošajiem starptautiskajiem uzņēmumiem. Tas savukārt ļaus mums piedāvāt labas cenas klientiem visos mūsu darbības tirgos,» saka «Maxima International Sourcing» vadītājs Tomas Palevičius.

Uzņēmums «Maxima International Sourcing» ir dibināts šī gada februārī. Tas ir izveidots, atdalot uzņēmuma «Franmax» darbību, kas iepriekš nodrošināja franšīzes un aģentūru pakalpojumus grupas uzņēmumiem. Pēc reorganizācijas abas kompānijas «FRANMAX» un «MAXIMA International Sourcing» turpina darbību.

«Maxima Grupe» pieder mazumtirdzniecības ķēde «Stokrotka» Polijā ar 577 veikaliem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2018.gadā «Maxima Grupe» apgrozījums ir pieaudzis par 22,1%, salīdzinot ar 2017.gadu, sasniedzot 3,451 miljardus eiro. Operatīvais rezultāts (peļņa pirms nodokļiem un amortizācijas (EBITDA))sasniedza 223,6 miljonus eiro, informē uzņēmumā.

Uzņēmums pērn ir veicis vērienīgas investīcijas un atvēris vairāk nekā 100 jaunus veikalus visos darbības tirgos, kopumā ieguldot vairāk nekā 88 miljonus eiro.

Latvijā «Maxima» izaugsme 2018.gadā ir bijusi visstraujākā visā Baltijā, apgrozījumam pieaugot par 6,4%, līdz 776,6 miljoniem eiro.

«Uzņēmumam »Maxima Grupe« 2018. bija izaugsmes un integrācijas gads. Svarīgs solis uzņēmuma attīstībai bija Polijas mazumtirdzniecības ķēdes »Stokrotka« iegāde pagājušajā gada pavasarī. Līdz ar »Stokrotka« iegādi esam kļuvuši par lielāko Lietuvas kapitāla investoru Polijā. Vēl viens svarīgs sasniegums mūsu starptautiskajai izaugsmei bija kredītreitinga BB+ saņemšana un veiksmīga obligāciju emisija 300 miljonu apmērā ar 5 gadu obligāciju dzēšanas termiņu. Arī uzņēmuma ikdienas darbība 2018. gadā bija stabila. Pateicoties »Stokrotka« iegādei un apgrozījuma pieaugumam Baltijas valstīs un Bulgārijā, »Maxima Grupe« kopējais apgrozījums pērn audzis par vairāk nekā 22 procentiem. Pērn turpinājām veikalu tīkla izvēršanu un esošo veikalu rekonstrukciju, uzlabojot klientu apkalpošanu un ieviešot jaunus risinājumus,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Justas Riauba.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu tīkla «Maxima Latvija» darbību pārvaldošais uzņēmums «Maxima Grupe», kam pieder mazumtirdzniecības tīkli Baltijas valstīs, Polijā un Bulgārijā, ir apstiprinājis darbības stratēģiju līdz 2025.gadam, iezīmējot grupas ilgtermiņa vīziju, mērķus un prioritātes.

Svarīgākās pārmaiņas stratēģijā ir vērstas uz klientu pieredzes uzlabošanu un darba vides pilnveidošanu uzņēmuma darbiniekiem. Stratēģija paredz septiņu gadu laikā investēt 600 miljonus eiro veikalu tīkla modernizēšanā un paplašināšanā.

«Vairāk nekā divdesmit darbības gadu laikā »Maxima« no viena veikala ir izaugusi par mazumtirdzniecības līderi Baltijā. Mēs apzināmies, ka pāreja no spēcīga reģionālā spēlētāja uz starptautisku uzņēmumu rada nepieciešamību mainīties,» saka «Maxima Grupe» valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors Dalius Misiūnas.

«Maxima Grupe» stratēģiskais mērķis ir būt klientu novērtētai izvēlei katru dienu. Šo pievienoto vērtību klientiem sniegs iepirkšanās pieredzes un ērtību pilnveidošana veikalos, integrēti digitālie risinājumi, plašs produktu sortiments, kā arī izdevīga cenas un kvalitātes attiecība. To grupas uzņēmumi nodrošinās, efektivizējot darbību, samazinot izmaksas, un līdz ar to arī produktu cenas pircējiem. Stratēģija paredz, ka efektīvi biznesa vadības risinājumi ļaus ietaupīt 500 miljonus eiro 7 gadu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstīs lielākais mazumtirgotājs «Maxima grupe», kuru netieši kontrolē Lietuvas uzņēmējs Nerijus Numavičs, pirmajā pusgadā strādājusi ar 39,335 miljonu eiro peļņu, kas ir par 24,5% mazāk nekā janvārī-jūnijā pērn.

Grupas ieņēmumi no pārdošanas janvārī-jūnijā sasniedza 1,926 miljardus eiro, kas ir par 23,9% vairāk nekā šajā laika posmā pērn, liecina kompānijas finanšu pārskats. "Maxima grupa» finanšu direktors Vitalijus Rakovskis skaidroja, ka grupas peļņa pieaugusi Polijā, bet Lietuvā un Igaunijā sniegums bijis sliktāks nekā pirms gada. Grupas mazumtirdzniecības ieņēmumi Polijā šā gada pirmajā pusē sasniedza 423,93 miljonus eiro, kas ir 3,3 reižu vairāk nekā janvārī-jūnijā pērn.

Pieaugums saistāms ar to, ka pērn aprīlī «Maxima grupe» pārņēma Polijas mazumtirdzniecības tīklu «Stokrotka». Baltijas valstīs grupas mazumtirdzniecības ieņēmumi pirmajā pusgadā bijuši par 4,6% lielāki nekā šajā laika posmā pērn. Lielā mērā tas saistīts ar izaugsmi Latvijā, kur ieņēmumi kāpuši par 8,2%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas mazumtirdzniecības holdings «Maxima grupe» pārkārtos «Maxima» franšīzes īpašnieci «Franmax» un veidos jaunu uzņēmumu «Maxima International Sourcing», kurš sniegs aģentēšanas pakalpojumus grupas veikalu tīkliem Baltijas valstīs, Polijā un Bulgārijā, attīstīs privātos zīmolus un nodarbosies ar vairumtirdzniecību.

«Maxima International Sourcing» tiks veidota, nodalot franšīzes un aģentēšanas funkcijas «Franmax» darbībā. «Franmax» pēc pārkārtošanas turpinās sniegt franšīzes un apkalpošanas pakalpojumus informācijas tehnoloģiju, piegāžu tīklu un un veikalu attīstības jomā.

Kā norādījis «Maxima grupe» valdes priekšsēdētājs un vadītājs Daļus Misjūns, tas ļaus nodrošināt skaidrāku funkciju sadali starp grupas uzņēmumiem un ātrākus risinājumus, palīdzēs efektīvāk meklēt iespējas iegādāties preces dažādos tirgos.

Jaunajā uzņēmumā būs vairāk nekā 125 darbinieki, un tā birojs atradīsies Viļņā.

Uzņēmumam «Maxima grupe» pieder mazumtirdzniecības veikalu tīkli «Maxima» Baltijas valstīs, «Stokrotka» un «Aldik» Polijā, «T-Market» Bulgārijā un pārtikas e-tirdzniecības platforma «Barbora», kas darbojas Lietuvā un Latvijā. «Maxima grupe» pieder holdingam «Vilniaus prekyba».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nasdaq (NDAQ) paziņo, ka UAB Maxima Grupė obligācijas šodien, 2018. gada 14. septembrī tika iekļautas biržas Nasdaq Vilnius Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā, informē biržas pārstāvji.

Maxima Grupė, kurai ir mazumtirdzniecības veikalu tīkli Baltijas valstīs, Polijā un Bulgārijā, emitēto obligāciju vērtība sasniedza 300 miljonus eiro. Pieprasījumam pārsniedzot piedāvājumu, obligācijas iegādājušies vairāk nekā 60 investori no 14 valstīm - trešdaļa investoru no Ziemeļvalstu un Baltijas reģiona, bet pārējie no citām Rietumeiropas valstīm. Obligāciju gada procentu likme ir 3,25% ar kupona izmaksu reizi gadā. To dzēšanas termiņš ir 2023. gada 13. septembrī. Obligācijas vienlaicīgi tiek iekļautas fondu biržās Nasdaq Vilnius un Euronext Dublinā.

«Ar gandarījumu sveicam Maxima Grupė Nasdaq Baltijas kapitāla tirgū. Šis ir pirmais Lietuvas uzņēmums, kas veiksmīgi īstenojis tik lielu obligāciju emisiju,» saka Nasdaq Vilnius prezidents Saulius Malinauskas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maxima Baltijas mazumtirdzniecības ķēdes īpašnieks Maxima Grupe plāno nākamgad atvērt 120-140 jaunus veikalus, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Vilnius.

Maxima Grupe pieder arī Stokrotka veikalu tīkls Polijā un T-Market veikalu tīkls Bulgārijā. Uzņēmums iecerējis lielāko daļu jauno veikalu atvērt Polijā un investēt vismaz 100 miljonus eiro jaunu veikalu atvēršanā un veikalu atjaunošanā.

«Nākamajā gadā mēs plānojam aktīvu paplašināšanos ar galveno fokusu uz Poliju. Valstī ir 38 miljoni iedzīvotāju, tādēļ tas ir pievilcīgs tirgus. Mazumtirdzniecības tikla Stokrotka un Aldik apvienošana ir radījusi spēcīgu pamatu tālākai izaugsmei šajā valstī. Nākamo gadu laikā mēs plānojam strauju izaugsmi,» saka Maxima Grupe vadītājs Daļus Misiūnas.

Oktobra beigās Maxima Grupe piederēja 1059 veikali, no kuriem 507 atrodas Polijā. Līdz šā gada beigām kompānija plāno atvērt kopumā 50 jaunus veikalus visos tirgos, kuros tā strādā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mainoties patērētāju paradumiem un dzīvesveidam, Maxima Latvija šogad plāno izstrādāt pārtikas ražošanas fabrikas konceptu, kuru turpmākajos septiņos gados īstenot.

«Visus šo gadus Maxima ir nozīmīgs pārtikas ražotājs Latvijā. Mēs ražojam gan salātus ar majonēzi, gan svaigos salātus, gan cepam tortes, bulciņas, ražojam karstos ēdienus, kurus mēs piedāvājam savās vitrīnās. Mēs esam auguši līdzi Maxima veikalu tīklam, un šobrīd ir situācija, ka pieprasījums ir lielāks nekā tas, ko mēs spējam piedāvāt, kā arī ir mainījies tirgus un patērētājs,» stāsta Maxima Latvija valdes locekle Kristīne Āboltiņa. Šī iemesla dēļ uzņēmums plāno būvēt Maxima pārtikas fabriku.

K. Āboltiņa norāda, ka patērētāji arvien vairāk vēlas pārtiku, kas ir gatava lietošanai. Lai arī majonēzes salāti joprojām ir populāri, tomēr ļoti strauji pieaug svaigo salātu pieprasījums, kā arī pieprasījums pēc vegānu un veģetāriešu pārtikas. Lai to visu varētu realizēt, uzņēmumam nepieciešamas papildu ražošanas telpas, tādēļ ieplānots būvēt jauno Maxima pārtikas ražošanas fabriku. «To, cik liela daļa pircēju ir veģetārieši un vegāni, ir grūti pateikt, jo mēs redzam kopējo pirkumu grozu, bet tas nenozīmē, ka visi ģimenes locekļi lieto šādu pārtiku. Ļoti bieži ir tā, ka kāds no vecākiem ir vegāns vai veģetārietis, bet bērniem tomēr tiek piedāvāti gaļas produkti. Vai arī otrādi – vecāki piekopj tradicionālo ēšanas kultūru, bet jaunā paaudze ir izvēlējusies sev citu dzīvesveidu. Mēs redzam, ka šo pārtikas produktu apjoms un pieprasījums pēc tiem ļoti strauji aug. Ja šodien tā joprojām ir niša, tad pēc kaut kāda laika tā vairs nebūs niša, bet veidos ievērojamu daļu no visa pārtikas piedāvājuma,» uzskata Maxima valdes locekle.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pie Valsts ieņēmumu dienesta (VID) galvenās mītnes līdz šā gada beigām taps mazumtirgotāja «Maxima Latvija» tirdzniecības centrs, informē kompānijā.

«Maxima Latvija» komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule apstiprināja, ka kompānija izstrādā projektu tirdzniecības centram Rusova ielā 1, Čiekurkalnā, kā arī ir saņēmusi Rīgas Būvvaldes būvatļauju attiecīgā būvprojekta īstenošanai. Projekts paredz arī labiekārtot teritoriju, tostarp izveidot velosipēdu novietni un rekreācijas zonu.

Dupate-Ugule arī norādīja, ka patlaban projekts tiek saskaņots ar atbildīgajā institūcijām. «Ja viss noritēs, kā iecerēts, veikalu plānojam atvērt ne vēlāk kā līdz 2019.gada beigām,» sacīja «Maxima Latvija» komunikācijas vadītāja, pagaidām neatklājot tirdzniecības centra izveidē plānoto investīciju apmēru.

Savukārt Rīgas domes Satiksmes departamenta pārstāve Beāta Dambīte aģentūrai LETA pastāstīja, ka ar lūgumu labiekārtot teritoriju VID sākotnēji bija vērsies departamentā, taču tā kā konkrētā teritorija pieder privātpersonām, departaments neesot tiesīgs tajā ko būvēt. «Tomēr līdz ar lielveikala būvniecību šī problēma tiks atrisināta, jo attīstītājs pārbūvēs arī Ķīšezera un Rusova ielas krustojums,» norādīja Dambīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

Saslimšana ar Covid-19 konstatēta Maxima Latvija veikala darbiniekam Olainē

LETA, 31.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saslimšana ar Covid-19 konstatēta mazumtirgotāja "Maxima Latvija" darbiniekam "Maxima X" veikalā Olainē, Zemgales ielā 53, informēja "Maxima Latvija" komunikācijas vadītāja Liene Dupate-Ugule.

Viņa pavēstīja, ka saslimšana ar Covid-19 veikala darbiniekam apstiprināta sestdien, 29.augustā.

Dupate-Ugule norādīja, ka pēc attiecīgās informācijas saņemšanas veikals nekavējoties tika slēgts dezinfekcijai, kā arī ievērotas Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) rekomendācijas, visiem darbiniekiem, kuri bija kontaktā ar attiecīgo personu, nozīmēta pašizolācija un kontroles pārbaudes.

Pēc pilnīgas telpu dezinfekcijas veikals 29.augusta vakarā atsācis darbu ar jaunu darbinieku komandu.

"Saņemot informāciju no SPKC par darbinieka saslimšanu un, sekojot rekomendācijām, kā arī uzņēmumā izstrādātajām vadlīnijām, operatīvi reaģējām, lai ierobežotu tālāku vīrusa izplatību. Šobrīd ir jau veikta pilnīga telpu dezinfekcija, kā arī esam norīkojuši visus Olaines "Maxima X" veikalā strādājošos pašizolācijā un uz veselības pārbaudēm," pauda "Maxima Latvija" vadītājs Viktors Troicins.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nekustamo īpašumu apsaimniekotājam SIA «Tineo» mainījies īpašnieku sastāvs un turpmāk to pārvaldīs SIA «Maxima Latvija». Šāds lēmums pieņemts, lai vienkāršotu un padarītu efektīvāku uzņēmuma administratīvo pārvaldību, informē «Maxima Latvija».

Pašlaik ir atrisināti administratīvie jautājumi, kas bija saistīti ar «Tineo» īpašuma Priedaines ielā 20 sakārtošanu, zemes īpašumtiesību atdāvināšanu Rīgas domei Zolitūdes traģēdijas piemiņas vietas izveidei, kā arī atbalsta sniegšanu Zolitūdes traģēdijā cietušajiem.

«Maxima Latvija» norāda, ka ņemot vērā, ka pašlaik uzņēmums «Tineo» neveic saimniecisko darbību, noslēdzoties tiesvedībām, tā darbību plānots izbeigt atbilstoši spēkā esošajai kārtībai un uzņēmuma statūtiem.

Abiem uzņēmumiem ir saistīta īpašnieku struktūra, tādēļ uz pilnvaras pamata «Maxima Latvija» jau iepriekš darbojusies «Tineo» vārdā, jo tai ir lielāki administratīvie resursi. Līdz šim SIA «Tineo» administratīvās funkcijas pildīja amatpersonas no Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Par SIA «Maxima Latvija» padomes priekšsēdētāju iecelts mazumtirgotāja grupas «Maxima Grupė» jaunais vadītājs Justas Riauba, un 3.maijā atbilstošas izmaiņas ierakstītas komercreģistrā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

Jauns padomes priekšsēdētājs SIA «Maxima Latvija» bija jāieceļ, jo šī gada 18.aprīlī līdzšinējais padomes priekšsēdētājs Dalius Misiūnas atstāja amatu.

SIA «Maxima Latvija» padomē turpina darboties padomes priekšsēdētāja vietnieks Eugenijus Filonovas un padomes locekļi Vitalij Rakovski un Vilius Rimkus.

SIA «Maxima Latvija» ir viens no lielākajiem Latvijas uzņēmumiem pēc apgrozījuma. Tirgotāja apgrozījums 2017.gadā bija 723,054 miljoni eiro, savukārt uzņēmuma pārskata gada peļņa pēc nodokļiem sasniedza 23,224 miljonus eiro.

SIA «Maxima Latvija» dibināta 2000.gadā, tās reģistrētais pamatkapitāls ir 4 909 750 eiro un vienīgais īpašnieks ir Nīderlandē reģistrēta kompānija «Lincoln Land Erste B.V.», bet patiesā labuma guvējs ir Nerijus Numavičius.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā, Kr. Barona ielā ceturtdien tiks atklāts Maxima Express veikals, kas ir jau otrais convenience store jeb mazā formāta veikals Rīgā, informē uzņēmumā.

Db.lv jau vēstīja, ka pavasarī Express veikals tika atvērts Merķeļa ielā. Kopumā šis būs trešais jaunā Maxima Express formāta veikals visā Maxima Grupe veikalu tīklā Baltijā, kas ir īpaši pielāgots mūsdienu straujajam dzīves ritmam. 80 m2 lielajā tirdzniecības zālē būs preču sortiments ar ikdienas dzīvē svarīgākajām precēm, tostarp gatavās maltītes gan ar veģetāriem ēdieniem no restorāna Wok n Kurry, gan Meistara Markas produkti, karstie dzērieni, svaigi dārzeņi un augļi, kā arī citas pārtikas un sadzīves preces.

Maxima Express formāta veikalu tīkla izveide ir daļa no Maxima Latvija šī gada investīciju programmas ar mērķi uzlabot klientu iepirkšanās pieredzi, kopumā investējot vairāk nekā 23 miljonus eiro. Programmas ietvaros līdz gada beigām kopumā tiks rekonstruēti 15 veikali gan Rīgā, gan reģionos, kā arī atvērti vismaz 5 jauni dažāda formāta veikali visā Latvijā, tostarp, Maxima Express.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas bagātākais cilvēks joprojām ir veikalu tīkla «Maxima» īpašnieku holdinga «Vilniaus prekyba» galvenais akcionārs Nerijus Numavičs - lēsts, ka viņa īpašumu kopējā vērtība ir 1,2 miljardi eiro jeb par 200 miljoniem eiro mazāk nekā pirms gada, piektdien raksta portāls «Alfa.lt», atsaucoties uz žurnālu «Top».

Saskaņā ar žurnāla aplēsēm Numavičs tālu apsteidz visus pārējos saraksta dalībniekus.

Otrajā vietā pakāpies uzņēmumu grupas «Girteka logistics» valdes priekšsēdētājs un galvenais akcionārs Mindaugs Raila ar īpašumiem 750 miljonu eiro vērtībā.

Trešajā vietā šoreiz palicis koncerna «MG Baltic» prezidents Darjus Mockus, kam pieder īpašumi 690 miljonu eiro vērtībā.

Ceturtajā vietā ierindojies bijušais «Vilniaus prekyba» akcionārs Žilvins Marcinkevičs, kura īpašumi novērtēti par 400 miljoniem eiro.

Piektajā vietā ir koncerna «Achemos grupe» valdes priekšsēdētāja Lida Lubiene, kuras īpašumu vērtība ir 320 miljoni eiro.

Sestais sarakstā ir mājas un dārza preču tirdzniecības uzņēmumu grupas «Kesko Senukai» dibinātājs Augustīns Rakausks ar 240 miljonus eiro vērtiem īpašumiem, septītais - degvielas uzpildes staciju tīkla operatorkompānijas «Vaizga» akcionārs Ivans Paļeičiks ar 230 miljonus eiro vērtiem īpašumiem, astotais - «Vilniaus prekyba» un Baltkrievijas tirdzniecības tīkla «Mart Inn» akcionārs Mindaugs Marcinkevičs ar 220 miljoniem eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Paziņos Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvējus

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 17.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 18.oktobrī Baltijas M&A un privātā kapitāla foruma 2018 laikā tiks paziņoti Baltijas M&A un privātā kapitāla balvu ieguvēji.

Pirmie seši mēneši Baltijā 2018. gadā uzņēmumu pirkšanas un pārdošanas (M&A) nozarē aizvadīti aktīvi, liecina Prudentia M&A Folio dati. Šā gada pirmajā pusgadā kopumā tika izziņoti 137 M&A darījumi, kur vismaz vienu no darījuma pusēm pārstāv kāda no Baltijas valstīm. Ja salīdzina 2018. gada pirmos sešus mēnešus ar šo pašu periodu 2017. gadā, tad šogad M&A nozare Baltijā bijusi par 26 darījumiem jeb 23% piesātinātāka. 2018. gada pirmajos sešos mēnešos 28 Baltijas M&A darījumiem bija publiski pieejamas vērtības, kuru akumulētā summa bija aptuveni 976,3 milj. EUR. Lielāko trīs darījumu vērtība aizņem aptuveni 70% no kopējās publiski pieejamās darījumu summas Baltijas M&A sektorā. 2018. gadā pirmajos sešos mēnešos izziņotie darījumi pārsvarā bija Baltijas reģiona ietvaros, veidojot 54% no kopā izziņotajiem M&A darījumiem. Vienas valsts ietvaros pārliecinoši aktīvākā bija Igaunija, kur tika izziņoti 32 M&A darījuma, kam sekoja Lietuva un Latvija ar attiecīgi 24 un 7 izziņotiem M&A darījumiem. Toties tieši Latvijas uzņēmumi analizētajā periodā bija visizplatītākie starptautisko investoru lokā. 15 izziņotajos M&A darījumos Latvijas uzņēmumu iegādājās ārpus Baltijas bāzēts uzņēmums, Lietuvā un Igaunijā šāda tipa M&A darījumi tika izziņoti attiecīgi 12 un 8 reizes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas interneta veikals Barbora.lv pērn sasniedzis 4,7 miljonus eiro lielu apgrozījumu, kas ir par 48% vairāk nekā 2017.gadā, informē uzņēmumā.

Pagājušajā gadā Barbora.lv apgrozījuma palielināšanos veicināja vairāki faktori, tai skaitā, ērtāki piegādes laiki ar iespēju produktus saņemt tajā pašā dienā, vieglāk lietojama mājaslapa. Tāpat tika izvērsta kopējā interneta veikala darbība Latvijā, atklājot divus jaunus komplektēšanas centrus, to kopējam skaitam pieaugot līdz trim – Grostonas ielā 1, Biķernieku ielā 143 un Slokas ielā 115.

Balstoties uz klientu augsto pieprasījumu un interneta veikala nemitīgo attīstību, Barbora.lv ir ievērojami paplašinājis savu autoparku un palielinājis darbinieku skaitu par 60%.

«Pagājušais gads ir bijis mūsu panākumu gads. Pilnveidojam un attīstām pārtikas interneta veikalu kopējo tirgu. Sasniegtie rezultāti parādījuši, cik veiksmīgi esam izkopuši savu pieredzi pārtikas preču komplektēšanā un piegādē uz mājām visā Baltijā,» komentē Sanita Bērziņa, veikala «Barbora» vadītāja.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja «Coface» veidotajā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv septiņi uzņēmumi, Igauniju 14, bet Lietuvu - 29 uzņēmumi.

Baltijas vadošo uzņēmumu topā no Lietuvas iekļuvuši 29 uzņēmumi, kas ir par vienu vairāk nekā pērn, bet no Igaunijas – 14, kas ir kritums par vienu kompāniju. Reitinga augstajā ceturtajā vietā ierindojas Latviju pārstāvošais minerālmēslu vairumtirgotājs «Uralkali Trading», kurš ir topa jaunpienācējs. Otro augstāko pozīciju topā no Latvijas uzņēmumiem ieņem informācijas tehnoloģiju produktu un risinājumu izplatītājs «Elko Grupa» (6. vieta), bet trešo mazumtirgotājs «Rimi Latvia» (11. vieta).

Baltijas lielāko uzņēmumu reitingā no Latvijas iekļuvuši arī «Uralchem Trading» (12.vieta), «Latvenergo» (13.vieta), «Maxima Latvija» (17.vieta) un «Orlen Latvija» (30.vieta). Topa pirmo trijnieku veido Lietuvas uzņēmumi «Orlen Lietuva», «Vilniaus Prekyba» un «Maxima Grupe». Tikmēr augstāko vietu no Igaunijas uzņēmumiem ieņem «Tallink Grupp» (9.vieta). Lai gan reģiona vadošās kompānijas aizvadītajā gadā kāpinājušas apgrozījumu, sīvās konkurences apstākļos sarukusi to tīrā peļņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Baltijas 50 lielāko uzņēmumu topā septiņas kompānijas no Latvijas

Zane Atlāce - Bistere, 17.10.2018

AS "ELKO Grupa" direktors Svens Dinsdorfs. Uzņēmums ieņem augstāko pozīciju Latvijas uzņēmumu vidū - 5. vietu.

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskā kredītrisku apdrošinātāja «Coface» veidotajā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu topā Latviju pārstāv septiņi uzņēmumi, kas ir par trim mazāk nekā pērn.

No Lietuvas topā iekļuvuši 28, bet no Igaunijas 15 uzņēmumi.

IT produktu un risinājumu izplatītājs «ELKO Grupa» ieņem augstāko pozīciju Latvijas uzņēmumu vidū - 5. vietu, un tas ir kāpums topā par divdesmit trim vietām, salīdzinot ar gadu iepriekš. Baltijas vadošo uzņēmumu topā Latviju pārstāv arī «Latvenergo», «Uralchem Trading», «Rimi Latvia», «Maxima Latvija», «Orlen Latvija» un «Circle K Latvia». Topa pirmo trijnieku ieņem Lietuvas uzņēmumi «Orlen Lietuva», «Vilniaus Prekyba» un «Maxima Grupe». No Igaunijas uzņēmumiem visaugstāk ierindojas «Tallink Grupp» (7. vieta).

Reģiona ekonomisko izaugsmi apstiprina arī vadošo uzņēmumu rezultāti aizvadītajā gadā. Kopumā 2017. gadā lielāko Latvijas uzņēmumu apgrozījums palielinājās par 6,8 % (salīdzinājumam - gadu iepriekš tas saruka par 8,8 %). Lietuvas vadošo uzņēmumu kopējais apgrozījums kāpis par 11,8 %, bet Igaunijas - pieaudzis par 6 %. Latvijas vadošo uzņēmumu peļņa aizvadītajā gadā pērn vairāk nekā dubultojās, sasniedzot 457 miljonus eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tallinā tiks būvēta jau otrā «Hilton» viesnīca.

Starptautiskā viesnīcu ķēde «Hilton» parakstījusi sadarbības līgumu par trīs zvaigžņu viesnīcas «Hampton by Hilton» atvēršanu Tallinā ēkā, kas tiks uzbūvēta bijušā kinoteātra «Eha» un pašreizējā iepirkšanās centra vietā, paziņojis iecerētās viesnīcas operators «Apex Alliance Hotel Management».

Tā būs pirmā «Hampton by Hilton» viesnīca Baltijas valstīs.

Pašlaik Tallinā ir viena «Hilton» viesnīca - 2016.gada jūnijā atklātā «Hilton Tallinn Park Hotel».

«Apex Alliance Hotel Management» pašlaik pārvalda sešas «Hilton» un «Marriott» zīmolu viesnīcas Latvijā, Lietuvā un Rumānijā. Kompānijas mērķis ir kļūt par lielāko un visbiežāk ieteikto viesnīcu operatoru Centrālajā un Austrumeiropā. Pašlaik kompānija ir parakstījusi 15 sadarbības līgumus par deviņu jaunu viesnīcu atklāšanu tuvākajā laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10

Zane Atlāce - Bistere, 10.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paziņoti Latvijas vērtīgākie uzņēmumi 2017.gadā, kā arī prezentēts Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP10.

Par vērtīgāko uzņēmumu Baltijā 2017.gadā atzīta Swedbank Grupa. Otrajā vietā SEB grupa, bet trešajā vietā Latvenergo, AS.

4.vietā Baltijas vērtīgāko uzņēmumu topā ir Tallink Grupp, AS, 5.vietā Maxima Grupe, UAB, 6.vietā Luminor Grupa, 7.vietā Orlen Lietuva, 8.vietā Eesti Energia, 9.vietā Lietuvos Geležinkeliai, AB, bet Baltijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 2017.gadā noslēdz Lietuvos Energija, AB.

Latvijas vērtīgāko uzņēmumu TOP 10 skatiet galerijā!

Kopējā Latvijas vērtīgāko Top 101 vērtība šogad ir 17,74 miljardi eiro, no tiem 13,22 miljardi eiro ir topā iekļuvušo privātā kapitāla uzņēmumu vērtība, bet 4,54 miljardi eiro ir valsts kapitāla uzņēmumu vērtība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viļņā šā gada otrajā pusē paredzēts sākt Lietuvas galvaspilsētā jau otrā tirdzniecības centra "Akropolis" būvniecību, un projektā plānots investēt 250 miljonus eiro.

Plānots, ka jaunais tirdzniecības centrs tiks atvērts apmeklētājiem 2023.gada otrajā pusē, informēja kompānija "Akropolis Group".

Tirdzniecības centrā būs ne tikai tirdzniecības vietas, bet arī koncertzāle ar 2500 vietām un kinoteātris. Līdzās tirdzniecības centram tiks uzbūvēta biroju ēka un daudzstāvu autostāvvieta.

Par vēl 16 miljoniem eiro paredzēts rekonstruēt ielas un citu infrastruktūru tirdzniecības centra apkārtnē.

Jaunais tirdzniecības centrs tiks celts elektromašīnu rūpnīcas "Velga" bijušajā teritorijā. Zemi "Akropolis Group" no valsts par 11,7 miljoniem eiro nopirka pirms 15 gadiem, taču tirdzniecības centra būvniecību aizkavēja krīze.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Pensiju kapitāls Latvijas ekonomikā: «ābolu» daudz, pārstrādes jauda atpaliek

Swedbank Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vadītājs Pēteris Stepiņš, 24.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar teju 3,6 miljardu eiro lielu kapitāla apjomu Latvijas pensiju otrais līmenis ir kļuvis par vienu no lielākajiem «investoriem» Baltijā un ir vērā ņemams ieguldītājs Eiropas mērogā.

Kopš šī pensiju kapitāla uzkrāšanas sākuma pirms 17 gadiem vienmēr aktuāls ir bijis jautājums par Latvijas cilvēku uzkrātās naudas ieguldīšanu Latvijas ekonomikā. Šobrīd ieguldījumos mūsu valstī no šī kapitāla nonāk aptuveni piektā daļa naudas (FKTK dati par šā gada pirmo pusgadu), kas ir ļoti vērtīga investīcija, taču šo apjomu būtu iespējams palielināt.

Diskutējot par pensiju otrā līmeņa naudas ieguldīšanu Latvijas uzņēmumos vai fondu tirgū, atslēgas vārds ir «mērogs». Šī kapitāla mērogs šodien ir krietni pārsniedzis tās Latvijas ekonomikas daļas mērogu, kurā ieguldītājiem ir atļauts investēt un kurā ir vērts ieguldīt. Tas gan nenozīmē, ka iespējas investēt Latvijā būtu izsmeltas. Mūsu valsts ekonomiku un pensiju kapitālā uzkrāto naudu varētu salīdzināt, teiksim, ar ābolu sulas gatavošanu – agrāk, kad salasījām dažus maisus ābolu, gandrīz tos visus varēja pārstrādāt mājās. Šodien ābolus ved ar lielu kravas auto, un būtu vajadzīga neliela ražotne, jo ar sulu spiedi galā tikt vairs nevar. Proti, ieguldījumu infrastruktūra Latvijā vairs nespēj akumulēt pat daļu no pensiju kapitālā uzkrātā, jo runa šodien ir par gandrīz 1,3 miljonu cilvēku veiktajām iemaksām. Tāpēc pensiju plānu pārvaldnieki meklē drošas un vienlaikus pelnošas ieguldījumu iespējas ārvalstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajai uzņēmumu grupai "Civinity", kas sniedz nekustamā īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumus Baltijas valstīs, mainīta vadība, informē uzņēmuma pārstāvji.

Grupas izpilddirektores un valdes priekšsēdētājas amatā ievēlēta Raimonda Kižiene. Uzņēmumu grupas jaunajā valdē darbu sāk arī finanšu direktors Gabrielius Morkūnas un galvenā zīmola un personāla vadītāja Erika Sirutytīte.

"Izaicinājumu laiks ir arī iespēju laiks, tāpēc šodien efektīva uzņēmuma vadība ir jo svarīgāka kā jebkad. Raimondai līdzšinējā darbība ir pierādījums izcilai veiktspējai mainīgos tirgus apstākļos, kā arī viņai ir ilggadēja darba pieredze Baltijas valstīs un skaidra izpratne par to, ko sagaida privātie un korporatīvie klienti," komentē Deividas Jacka, "Civinity" uzraudzības padomes priekšsēdētājs.

Jaunieceltajā valdē ir četri locekļi: Raimonda Kižiene, Gabrielius Morkūnas, Erika Sirutute, kā arī Giedrius Eidimtas, kurš turpina pildīt valdes locekļa pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Veikalu darbinieki Polijā atraduši kokaīna pakas banānu kravās no Ekvadoras, pirmdien paziņojusi policija.

«Mēs esam konfiscējuši vairāk nekā 160 kilogramus kokaīna, kas tika atvests no Ekvadoras,» paziņoja policijas preses pārstāvis.

Darbinieki atrada kokaīna pakas kastēs ar banāniem, kas piegādātas vairākiem vietējā mazumtirdzniecības veikalu tīkla veikaliem Polijā.

Lielākā no kokaīna pakām svēra aptuveni kilogramu, atklāja policija, bet plašāku informāciju nesniedza.

Policijas pārstāvis norādīja, ka jānoskaidro atbildes uz daudziem jautājumiem, sevišķi, kas pasūtīja šīs kravas.

Vietējie mediji ziņoja, ka viens grams kokaīna uz ielas maksās līdz 116 eiro, un veikalos atklātās kravas cenu aplēsuši uz 18,6 miljoniem eiro.

Mediji ziņoja, ka kokaīns nedēļas nogalē atrasts veikalos «Stokrotka», bet šīs ziņas nav apstiprinātas.

Komentāri

Pievienot komentāru