Transports un loģistika

Mazapdzīvotās teritorijās ieviesīs sabiedriskā transporta pakalpojumu pēc pieprasījuma

Rūta Cinīte, 22.08.2017

Jaunākais izdevums

Ministru kabineta sēdē valdība otrdien nolēma uzlabot sabiedriskā transporta pakalpojumu organizēšanas kārtību, izveidojot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma tajās teritorijās ar mazu apdzīvotības blīvumu, kur bieži vien ir slikti rentabilitātes rādītāji sakarā ar mazu autobusu piepildījumu, informē Satiksmes ministrijas (SM) Komunikācijas nodaļa.

«Ņemot vērā, ka pēdējos gadus reģionālo maršrutu autobusos pārvadāto pasažieru skaits ar katru gadu samazinās, pastāv liels risks, ka tuvākajā laikā arī reisos, kur šobrīd ir stabila pasažieru plūsma un apmierinoši finansiālie rādītāji, varētu rasties problēmas ar pasažieru piepildījumu. Jo zemāka ir sabiedriskā transporta pārvadājumu rentabilitāte, jo vairāk valsts budžeta līdzekļi ir nepieciešami to uzturēšanai. Zaudējumu kompensācijām paredzēto nepietiekamo valsts budžeta līdzekļu dēļ mazapdzīvotās lauku teritorijās aizvien vairāk tiek slēgti sabiedriskā transporta autobusu maršruti un reisi, kā rezultātā noteiktai iedzīvotāju daļai netiek nodrošinātas pārvietošanās iespējas. Tādējādi transports pēc pieprasījuma ir loģisks risinājums tam, lai saglabātu iedzīvotājiem mobilitātes iespējas arī mazapdzīvotās teritorijās apstākļos, kad ik gadu samazinās iedzīvotāju skaits un apdzīvotības blīvums, kā arī lai efektīvāk izlietot valsts budžeta līdzekļus, samazinot zaudējumu apmēru sevišķi nerentablajos maršrutos,» skaidro ministrijā.

SM norāda, ka situācijas, kad sabiedriskā transporta reiss kopumā vai tā daļa tiek izpildīta bez neviena pasažiera, var tikt novērstas, izveidojot sabiedriskā transporta pakalpojumus pēc pieprasījuma. Šādi pakalpojumi tiktu nodrošināti valsts pasūtīto sabiedriskā transporta pārvadājumu ietvaros, kur pakalpojuma izpilde reisa vai reisa posmā tiktu nodrošināta pēc pasažieru pieprasījuma, tas ir, ja uz to būs nopirkta biļete vai brauciens būs iepriekš pieteikts. Tiek plānots, ka šāds sabiedriskā transporta pārvadājums tiktu nodrošināts arī tad, ja braucienam būs pieteicies vismaz viens cilvēks.

Šobrīd reģionālajā maršrutu tīklā kopumā ir ap 1100 maršrutu un vairāk nekā 7600 reisu. Aptuveni 14% reisu valsts dotāciju segums pār izdevumiem pārsniedz 85%, kas nozīmē, ka ikdienā tajos tiek pārvadāts ļoti neliels pasažieru skaits. Tomēr starp šiem reisiem nav tādu, kur ilgstoši visa maršruta garumā netiktu pārvadāts neviens pasažieris, bet kur pieprasījuma pēc sabiedriskā transporta pakalpojumiem faktiski nav tikai atsevišķos maršruta posmos.

SM norāda, ka Latvijā sabiedriskais transports pilda sociālu funkciju, tādēļ visus reisus, kur valsts dotāciju segums pārsniedz 85%, slēgt nav iespējams, jo daudzviet šie reisi ir vienīgais savienojums ar novada centru. Vairākos Latvijas pagastos sabiedriskais transports līdz novada centram nekursē katru dienu, bet tikai, piemēram, trīs reizes nedēļā, nodrošinot dažiem desmitiem iedzīvotāju, kas attiecīgajā ciemā dzīvo, iespēju nokļūt ārstniecības, valsts vai pašvaldības iestādē. Lai samazinātu izdevumus, plānots, ka šādos maršrutos sabiedriskā transporta pakalpojumi varētu tikt veikti, izmantojot transportu pēc pieprasījuma. Tas nozīmē, ka reiss tiek izpildīts, ja pasažieris ir iepriekš iegādājies biļeti vai sazinājies ar pārvadātāju, piesakot pakalpojumu.

Ieviešot uz pieprasījumu balstītu sabiedriskā transporta reisu izpildi, ministrija paredz, ka tiktu samazinātas pārvadātāja mainīgās izmaksas, kas saistītas ar autobusu nobraukumu (piemēram, degviela, autobusu remonts, autobusu vadītāju nostrādāto stundu skaits), kas attiecīgi varētu atstāt pozitīvu ietekmi uz sabiedriskā transporta zaudējumu kompensācijas apmēra iespējamu samazinājumu. Precīzu ietaupījuma aprēķinu vairāku gadu garumā nav iespējams sniegt, jo pieprasījums pēc sabiedriskā transporta ir mainīgs. Reisu (vai to daļas) izpildi pēc pieprasījuma iespējams ieviest tikai reisos, kuros nav pastāvīgas pasažieru plūsmas. Pēdējos gados pasažieru skaits regulāri krītas. Līdz ar to var sagaidīt, ka šādu reisu skaits pieaugs, tomēr precīzas prognozes veikt nav iespējams, norāda ministrijā.

«Ieviešot sabiedriskā transporta reisu izpildi pēc pieprasījuma tiktu saglabāta iespēja saņemt sabiedriskā transporta pakalpojumus valsts teritorijās, kas ir maz apdzīvotas un kur pieprasījums pēc regulāriem sabiedriskā transporta pārvadājumiem ir salīdzinoši zems un neregulārs. Noteikumi attiecīgi paredz šādu pārvadājumu nodrošināšanas un sniegšanas kārtību. Noteikumi paredz, ka sabiedriskā transporta pakalpojumi pēc pieprasījuma tiks nodrošināti vai nu kā visa reisa izpilde pēc pieprasījuma, vai kāda reisa daļas izpilde pēc pieprasījuma. Attiecīgi tiek paredzēts, ka reisa vai reisa daļas izpildi pēc pieprasījuma pasažieris varēs pieteikt 24 stundas pirms reisa izpildes uzsākšanas,» informē SM.

Noteikumi nosaka kārtību un pārvadātāja pienākumus informācijas par pārvadājumiem pēc pieprasījuma publiskošanā. Noteikumi arī nosaka, ka informācijai par autobusa pārvadājuma izpildi pēc pieprasījuma un brauciena pieteikšanas kārtību ir jābūt pieejamai arī pieturvietās uz kustības sarakstu plāksnēm. Šī informācija cita starpā ietvers arī norādi par autobusa kavēšanās iespēju sakarā ar reisa daļas izpildi pēc pieprasījuma, ja tāda reisā būs paredzēta. Šobrīd tiek prognozēts, ka autobusa kavēšanās reisa atlikušajās pieturvietās šādos gadījumos nepārsniegs 10 minūtes, jo tās reisa daļas, kuras plānots izpildīt uz pieprasījuma, vienā virzienā nepārsniegs 5 kilometrus.

Ministrijā piebilst, ka pārvadājumu specifikas dēļ uz pieprasījumu balstītu sabiedrisko transportu nav paredzēts attiecināt uz dzelzceļa pārvadājumiem.

Papildus izdevumi, ieviešot sabiedriskā transporta reisus pēc pieprasījuma, netiek plānoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas sabiedriskā transporta sistēmas reformai paredzēts piesaistīt Eiropas Atveseļošanas un noturības mehānisma finansējumu 295 miljonu eiro apmērā, informē Satiksmes ministrijā.

Par reformas portfelī iekļaujamiem pasākumiem Rīgas metropoles areāla sabiedriskā transporta reformai vienojusies darba grupa, kurā kopā strādāja Satiksmes ministrija, Rīgas un Rīgas plānošanas reģiona pārstāvji un transporta nozares speciālisti.

Reformas ietvaros līdz 2023. gada vidum paredzēts izstrādāt un apstiprināt integrētu sabiedriskā transporta konceptu, kas ietvers maršruta tīkla attīstības plānu, biļešu cenu un atlaižu politiku, integrētu kustības grafiku. Tāpat līdz 2023. gada beigām paredzēts ieviest vienoto biļeti, kā arī reāllaika pasažieru informācijas sistēmas.

Līdz 2026. gadam infrastruktūras uzlabojumi ir plānoti piecos no 13 multimodālajiem transporta koridoriem Rīgas metropoles areālā: Rīga–Carnikava–Saulkrasti, Rīga–Dreiliņi, Rīga–Ogre–Jēkabpils, Rīga–Jelgava un Rīga–Bolderāja. Investīcijas plānotas dzelzceļa un pilsētas sabiedriskā transporta infrastruktūras attīstībai, veidojot jaunus tramvaju līniju pagarinājumus un elektrificējot atsevišķas pilsētas un piepilsētas dzelzceļa līnijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar pasažieru pārvadātājiem, kas apkalpo 10 maršrutu tīkla daļas, tiks slēgts jauns līgums un iespējama iepirkuma procedūras pārtraukšana, informē VSAI Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

«Ņemot vērā, ka no 2018. gada 1. janvāra varētu tikt apdraudēta sabiedriskā transporta pakalpojumu nepārtrauktība astoņās maršrutu tīkla daļās no kopumā 10, šodien, 2017. gada 17. oktobrī, Sabiedriskā transporta padomes sēdē tika pieņemts lēmums Autotransporta direkcijai slēgt jaunu līgumu par pakalpojuma nodrošināšanu ar tiem pasažieru pārvadātājiem, kas jau šobrīd veic regulārus pasažieru pārvadājumus lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme.Tāpat tika ierosināts pārtraukt uzsākto iepirkuma procedūru. Jaunajos līgumos tiks definētas kvalitātes, drošības un transportlīdzekļa aprīkojuma prasības, kas nav zemākas par iepirkuma dokumentācijā noteiktajā,» skaidro driekcijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Rīgas transporta simulācijas modelis nav pietiekami aktuāls

Elīna Pankovska, 26.03.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no galvenajām Rīgas pilsētas galvassāpēm, kas būtu jāsāk risināt, ir samilzusī transporta problēma; nepieciešami svaigāki dati, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Tā DB stāsta Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja Inese Sirmā. Viņa norāda, ka svarīgi būtu iegūt aktuālus datus, uz kuriem tad varētu arī veidot secību, kādā attīstīt tālāk ar transportu saistītos projektus. Tādējādi, iespējams, pamainītos arī prioritātes. Jāmin, ka šobrīd ir noslēgusies Rīgas teritorijas plānojuma līdz 2030. gadam (RTP2030) publiskā apspriešana un marta beigās notiks sanāksme, kurā tiks runāts par saņemtajiem priekšlikumiem un institūciju sniegtajiem atzinumiem.

RTP2030 redakcijā minēts, ka risinājumos, ievērojot plānošanas pēctecību, tiek saglabāts līdzšinējais transporta infrastruktūras pamats, proti, ielu struktūra ar pilsētas lokiem (centra loku veido Hanzas šķērsojums, Zirņu iela, Pērnavas iela, Salu tilts un Daugavgrīvas iela; pilsētas loku veido Ziemeļu transporta koridors, Dienvidu tilts, Austrumu un Rietumu maģistrāle) un radiāliem savienojumiem, kā arī tiek saglabāta ielu kategoriju hierarhija. Tostarp saglabāts arī ilgtermiņa transporta infrastruktūras objekts Piejūras maģistrāle. I. Sirmā gan min, ka šis projekts šobrīd nav pilsētas prioritāte. Kopumā līdz ar jauno RTP2030 transporta shēma lielos vilcienos pilsētā nemainīsies, jo tā ir noteikta Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Vidzemes plānošanas reģions: Reģionā par vismaz 150 plānots samazināt sabiedriskā transporta reisu skaitu

LETA, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes plānošanas reģionā (VPR) par vismaz 150 reisiem plānots samazināt esošo sabiedriskā transporta maršrutu reisu skaitu, paziņoja Vidzemes plānošanas reģiona sabiedrisko attiecību vadītāja Anita Āboliņa.

Šāds secinājums VPR radies, salīdzinot Autotransporta direkcijas (ATD) iesūtīto maršrutu reisu sarakstu ar pašreizējā maršruta tīklā esošajiem.

«Piemēram, veicot reisu salīdzinājumu, redzams, ka reisā Rīga-Valmiera ir par desmit reisiem mazāk, tajā pat laikā ar ideju par dzelzceļu kā «mugurkaulu» tur ir maz sakara, jo ar dzelzceļu sakrīt tikai reisa galapunkti. Tajā pat laikā ir samazināti arī četri Rīga-Cēsis reisi, kas arī darīts, sekojot jaunajai politikai - pārcelt pasažierus uz vilcieniem. Jā, konkrētajā maršrutā ceļā pavadītais laiks ir ievērojami īsāks, taču tajā pat laikā virknei pasažieru šis maršruts nav piemērots,» paziņoja VPR Sabiedriskā transporta nodaļas vadītāja Inita Ozoliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Mudinās autovadītājus pārsēsties sabiedriskajā transportā

Lelde Petrāne, 16.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VSIA «Autotransporta direkcija» sadarbībā ar AS «Pasažieru vilciens» uzsāk informatīvu kampaņu «Pamēģini sabiedrisko!», lai motivētu Latvijas iedzīvotājus pārsēsties no privātā automobiļa sabiedriskajā transportā, tādējādi ne vien mazinot satiksmes sastrēgumus, bet arī ietaupot resursus un saudzējot vidi.

Šobrīd Latvijā vidējais braucēju skaits vienā vieglajā automobilī ir no 1,6 līdz 1,9 personām. Uz 1000 iedzīvotāju ir reģistrēti vairāk nekā 350 automobiļi, kuru skaits turpina palielināties, īpaši Rīgā un Pierīgā. Līdz ar to veidojas arvien lielāki sastrēgumi, liekot iedzīvotājiem ik dienas vairāk laika pavadīt ceļā, kā arī atstājot negatīvu ietekmi uz apkārtējo vidi.

Saskaņā ar pētījumu centra SKDS datiem kā galvenos argumentus par labu sabiedriskā transporta izmantošanai Latvijas iedzīvotāji visbiežāk min izdevīgāku cenu, jo sabiedriskā transporta biļete izmaksā daudz lētāk nekā degviela, automobiļa remonts, apdrošināšana, nodokļi utt.; blakus dzīvesvietai vai darbam esošas pieturvietas; piemērotu transporta kustības grafiku un citu transporta līdzekļu neesamību. Savukārt biežāk izplatītākie iemesli, kāpēc tomēr atteikties no sabiedriskā transporta pakalpojumiem, ir iedzīvotāju rīcībā esošais privātais vai darba automobilis (SKDS aptaujas, 2017–2019).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Transporta attīstības plānā definēto uzdevumu īstenošanai nākamajos septiņos gados tiek lēsta kopējā summa aptuveni 4,4 miljardu eiro apmērā, šodien, prezentējot Transporta attīstības plānu 2021.-2027.gadam, stāstīja Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Ligita Austrupe.

Attiecīgais finansējums ietver gan valsts un pašvaldību budžeta līdzekļus, gan Eiropas Savienības (ES) atbalstu, gan privāto finansējumu.

"Jau pagājušā gada laikā, apzinot nozares vajadzības Nacionālā attīstības plāna ietvaram, esam aplēsuši nākamiem septiņiem gadiem transporta nozarei nepieciešamo finansējumu. Pērn beigās tas sasniedza vairāk nekā deviņus miljardus eiro. Šobrīd, ņemot vērā Covid-19 pandēmijas radītos zaudējumus un nozares zaudējumus ģeopolitiskās situācijas ietekmē, šīs vajadzības turpina pieaugt teju ģeometriskā progresijā," teica Austrupe, uzsverot, ka diemžēl ir jārēķinās ar stipri ierobežotājiem līdzekļiem, kas savukārt "uzliek par pienākumu rūpīgi salāgot mērķu un uzdevumu plānošanu un īstenošanu ar pieejamiem resursiem".

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

ST: Rīgas domes noteiktie ierobežojumi azartspēlēm Rīgas vēsturiskajā centrā atbilst Satversmei

LETA, 17.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas domes lēmums atteikt SIA Alfor atvērt spēļu zāli Brīvības ielā, Rīgā, atbilst Satversmes normām, atzinusi Satversmes tiesa (ST).

Lieta tika ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Administratīvās rajona tiesā bija vērsusies azartspēļu organizētāja Alfor, pārsūdzot tai nelabvēlīgo Rīgas domes lēmumu, ar kuru atcelta iepriekš izsniegtā atļauja atvērt spēļu zāli un organizēt azartspēles Rīgā, Brīvības ielā 48/50 - Rīgas vēsturiskā centra teritorijā.

Pēc pieteikuma iesniedzēja domām, apstrīdētā norma neatbilst Satversmes 105.panta pirmajam, otrajam un trešajam teikumam, jo tā liedz azartspēļu organizētājiem veikt savu komercdarbību. Pieteikuma iesniedzējs pauda nostāju, ka Rīgas dome nav pienācīgi izvērtējusi ierobežojuma nepieciešamību un tas nav samērīgs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas dome 18.augustā nolēma virzīt jaunā Rīgas teritorijas plānojuma pilnveidoto redakciju publiskajai apspriešanai. Vienlaicīgi plānots rīkot plānojuma stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma vides pārskata sabiedrisko apspriešanu.

Rīgas teritorijas plānojums ir pašvaldības ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā noteiktas prasības teritorijas izmantošanai un apbūvei, tajā skaitā funkcionālais zonējums, publiskā infrastruktūra, teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi, kā arī citi teritorijas izmantošanas nosacījumi Rīgā.

Rīgas teritorijas plānojumam veikts arī stratēģiskās ietekmes uz vidi novērtējums un izstrādāts vides pārskata projekts, apzinot nelabvēlīgas ietekmes riskus un paredzot to novēršanas risinājumus.

“Ņemot vērā, ka Rīgas teritorijas plānojums skar ikvienu rīdzinieku, esam nodrošinājuši maksimālu plānošanas procesa caurskatāmību un sabiedrības iesaisti, skaidrojot iedzīvotājiem, sabiedriskajām organizācijām, apkaimju biedrībām, uzņēmumiem, kā arī valsts un pašvaldības institūcijām Rīgas teritorijas plānojuma mērķus un uzdevumus. Iecerēts, ka pēc sabiedrības iepazīstināšanas ar pilnveidoto Rīgas teritorijas plānojuma redakciju, dokumentu varēsim virzīt uz apstiprināšanu Rīgas domē,” uzsver Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta Pilsētvides attīstības pārvaldes Teritorijas plānojuma nodaļas vadītāja, pārvaldes vadītāja vietnieka p.i. Māra Liepa-Zemeša.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pagarina konkursu par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 maršrutos

Dienas Bizness, 19.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Autotransporta direkcija pagarinājusi pieteikšanos konkursā par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu 333 reģionālajos maršrutos, kas ietilpst 10 maršrutu tīkla daļās jeb lotēs, biznesa informācijas portālu db.lv informēja Autotransporta direkcijas Sabiedrisko attiecību vadītāja Zane Plone.

Pretendenti savu piedāvājumu par regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu ar autobusiem lotē Alūksne, Daugavpils, Gulbene, Jēkabpils, Limbaži, Ludza, Madona, Preiļi, Rēzekne un Ziemeļkurzeme Autotransporta direkcijai varēs iesniegt līdz 2017. gada 14. jūlijam. Direkcijā skaidro, ka konkursa termiņš pagarināts, jo veikti grozījumi tā nolikumā.

Pārvadātājs, kas uzvarēs konkursā, pakalpojuma nodrošināšanu uzsākts 2018. gada 1. janvārī, un līgums ar pārvadātāju tiks slēgts līdz 2020. gada beigām.

Konkursa nolikumā ir precizēts iesniedzamo dokumentu saturs, veikti atsevišķi tehniskie labojumi un precizēta iepirkumi komisijas lēmumu pieņemšanas kārtība jautājumā, kas skar uzvarētāja noteikšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ārējais pieprasījums – kas tas ir un ko dara

Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Opmane, 21.06.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ik pa brīdim izskan ziņas, ka eksports audzis ārējā pieprasījuma dēļ vai iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmi stiprinājis ārējais pieprasījums. Kas īsti ir ārējais pieprasījums? Lai tas nebūtu tikai skaists vārdu virknējums, vēlos nedaudz vairāk pastāstīt par ārējā pieprasījuma būtību, novērtēšanu un izmantošanas iespējām.

Latvija ir maza un atvērta ekonomika, kuras iekšzemes izaugsmi lielā mērā ietekmē eksporta veikums. Domājot par eksportu, svarīgi ir ne tikai, ko uzņēmumi Latvijā māk un spēj saražot, bet arī, kas būs šo preču un pakalpojumu noieta tirgi. Jāspēj ne tikai saražot, bet arī pārdot. Šeit eksporta attīstībā lielu lomu spēlē ārējais pieprasījums.

Ārējais pieprasījums raksturo preču un pakalpojumu daudzumu, ko ārvalstu patērētāji kādā noteiktā laika periodā pie noteikta cenu līmeņa spēj un vēlas iegādāties. Šis pieprasījums tiek sadalīts starp attiecīgajā valstī pašu saražoto un to, ko piedāvā šīs valsts tirdzniecības partnervalstis. Ja pieprasījums strauji aug kādā attālā valstī, uz kuru Latvijas uzņēmēji neeksportē vai eksportē maz, piemēram, Brazīlijā, uzņēmējs var mēģināt paplašināt noieta tirgus, bet tas prasa laiku, turklāt ne vienmēr ir ekonomiski izdevīgi. Vismaz īstermiņā, visticamāk, lielos apmēros preces uz turieni no Latvijas nevedīsim. Savukārt, ja pieprasījums pieaug Lietuvā, Igaunijā vai Zviedrijā, tas jau ir pavisam cits stāsts un reāls potenciāls Latvijas ražotājiem, kas ir gatavi eksportēt uz šīm valstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 3. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 2,6 %, bet deviņu mēnešu laikā IKP ir samazinājies par 4,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 3. ceturksnī bija 7,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP palielinājās par 7,1 %.

2020. gada 3. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu viena no veiksmīgākajām nozarēm bija lauksaimniecība, mežsaimniecība un zivsaimniecība – pieaugums par 6,3 %. Lauksaimniecībā produkcijas pieaugums novērtēts 5,5 % apmērā – labvēlīgo klimatisko apstākļu ietekmē augkopībā kāpums par 7,9 %, bet lopkopībā kritums par 0,9 %. Mežsaimniecībā savukārt pieaugums par 5,9 %, bet zivsaimniecībā – par 2,1 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotā vērtība palielinājusies par 0,1 % – pieaugums bija vērojams 11 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm. Būtiskākie pieaugumi vērojami datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē (par 16,1 %) un koksnes un koka izstrādājumu ražošanā (par 8,2 %). Pārtikas produktu ražošana palielinājās par 0,2 %. Savukārt ražošanas apjomu kritums vērojams nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 4,0 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 4,8 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau tuvākajās nedēļās pārvadātāji gaida, kad Autotransporta direkcija izsludinās konkursu, kas meklēs uzņēmumus sabiedriskā transporta organizēšanai Latvijā no 2021. līdz 2030. gadam. Jaunā sabiedriskā transporta koncepcija paredz būtiskas pārmaiņas sabiedriskā transporta organizēšanā, tādēļ daļa Latvijas pasažieru pārvadātāju māc bažas, vai koncepcija un konkurss nepiedzīvos izgāšanos

Secinājumus par jauno sabiedriskā transporta koncepciju ir gatavs izdarīt Latvijas Autoostu un reģionālo pārvadātāju asociācijas (LARPA) valdes priekšsēdētājs Uldis Kolužs: «Man šķiet, ka tā būs kārtējā reforma, no kuras ieguvums būs krietni mazāks, nekā cerēts.» Viņaprāt, Autotransporta direkcija (ATD) nav izmantojusi iespēju diskutēt ar pārvadātājiem, kas pārzina reālo situāciju, un izdarīt labākus uzlabojumus sabiedriskā transporta organizēšanā. Pēc ATD atbildēm Dienas Biznesam noprotams, ka pārvadātāju vēlme izprast situāciju tiek uztverta kā noteikumu diktēšana.

No autobusiem uz vilcienu

ATD un Satiksmes ministrija (SM) maijā prezentēja jauno sabiedriskā transporta attīstības koncepciju nākamajiem 10 gadiem, galveno lomu piešķirot dzelzceļam, un šis ir viens no valsts mērķiem, kas pārvadātājos rada neizpratni. «Koncepcijas mērķis vilcienu padarīt par sabiedriskā transporta mugurkaulu nav ekonomiski pamatots, jo viena kilometra izmaksa vilcienam ir daudz augstāka nekā autobusam. Ekonomiskā pamatojuma nav nekāda. Turklāt ir lielas šaubas, ka vilcienus izdosies ieviest, jo sākām reizē ar igauņiem. Viņi jau sen brauc, bet mums vēl nav redzams gals. Var jau nodrošināt vairāk vilcienu reisu, bet tas nenozīmē, ka pasažieri pārsēdīsies uz vilcienu. Tagad tiek mēģināts ar varu pārsēdināt uz vilcienu, nerēķinoties ar pasažieri,» iebilst U. Kolužs. LARPA valdes priekšsēdētājs secina, ka, īstenojot koncepciju, pārvadājumu apjoms samazināsies un daudzviet transports būs mazāk pieejams, nekā tas būtu vajadzīgs, un nelīdzēs arī plānotā bezmaksas transporta ieviešana, jo tā tiks attiecināta uz pārāk mazu reisu un maršrutu apjomu. «Uzskatu, ka visus vietējos pārvadājumus vajadzēja ieviest kā bezmakas. Tas aktivizētu cilvēkus pārvietoties ar sabiedrisko transportu un dotu iespēju iedzīvotājiem nepamest laukus,» iesaka U. Kolužs. Viņš norāda uz problēmu, kas, apspriežot koncepciju, vispār palikusi ēnā – Latvijas ceļu sliktais stāvoklis. «Lielā daļā maršrutu autobusi kursē pa ceļiem, kas ir uz izjukšanas robežas,» norāda LARPA valdes priekšsēdētājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušajā gadā samazinājās par 3,6%, salīdzinot ar 2019.gadu, informē Centrālā statistikas pārvalde.

2020.gadā Latvijas IKP faktiskajās cenās bija 29,334 miljardi eiro.

2020.gada ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar 2019.gada attiecīgo periodu, Latvijas IKP, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, saruka par 1,5%, savukārt pērn ceturtajā ceturksnī, salīdzinot ar trešo ceturksni, IKP salīdzināmajās cenās pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem palielinājās par 1,1%.

Pēc statistikas pārvaldē vēstītā, ražojošo nozaru pievienotā vērtība 2020.gada laikā pieauga par 0,4%, savukārt pakalpojumu nozaru samazinājās par 4,8%.

Lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē 2020.gadā bija pieaugums par 1,8%, ko galvenokārt ietekmēja produkcijas pieaugums augkopībā un lopkopībā - par 2,8%, mežsaimniecībā un mežizstrādē - par 1,1%, bet samazinājums par 5,8% bija zivsaimniecības nozarē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts nosaka sabiedriskā transporta biļešu tarifus un paredz dotāciju apjomus pārvadātājiem, arodbiedrība prasa lielākas algas šoferiem, bet uzņēmēji protestē, jo neredz iespēju algas palielināt valsts noteikumu dēļ.

Dienas Bizness jau rakstīja par Sabiedriskā transporta attīstības koncepciju 2021. - 2030. gadam, kas paredz par sabiedrisko pasažieru pārvadājumu mugurkaulu padarīt dzelzceļu, investējot dzelzceļa elektrifikācijā un samazinot autobusu dotētos pārvadājumus vilcieniem paralēlajās līnijās. Autotransporta direkcijas prognoze šoferu algām jau pieminētajā koncepcijā 2030. gadā sasniedz 6,05 eiro stundā. Šādi dati tiek sniegti auditorkompānijai PriceWaterhouseCoopers, kas veica pētījumu un prognozes, proti, viņu uzdevums nebija prognozēt reālās algas, bet strādāt ar uzdotu valsts standartu. Rezultātā jau jūnijā uzsākamais sabiedriskā transporta pakalpojumu atklātais konkurss, kas noteiks pārvadātājus Latvijā turpmākajiem 10 gadiem, izskatās apdraudēts. Risks ir, ka, nepalielinot algas, autobusu vadītāju vienkārši nebūs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

RP SIA Rīgas satiksme (RS) un SIA BRD projekts noslēgusi līgumu par būvprojekta izstrādi jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei un autoruzraudzību Kohēzijas fonda finansētā projekta Rīgas tramvaja infrastruktūras attīstība ietvaros, informē RS pārstāvis Viktors Zaķis.

Projekts ir viens no tā dēvētajiem Skanstes tramvaja projekta posmiem, kas paredz 3,6 kilometrus garas jaunas līnijas izbūvi pa maršrutu Pērnavas iela - Senču iela - Zirņu iela - Skanstes iela - Sporta iela, un vēl apmēram trīs kilometrus garas esošās 5. un 9.tramvaja maršrutu infrastruktūras rekonstrukciju līdz pilsētas centram. Līguma summa ir 2 054 388,00 eiro (bez PVN), kur iekļautas gan būvprojekta izstrādes izmaksas, gan autoruzraudzības izmaksas būvdarbu laikā.

Būvprojektēšanu jaunas tramvaja infrastruktūras posma izbūvei un esošās tramvaja līnijas pārbūvei paredzēts dalīt piecās kārtās – jaunizbūvējamais posms sadalīts divās kārtās, savukārt pārbūvējamais – trijās kārtās. Dalījums kārtās izvēlēts, jo būvprojektu izstrāde jaunizbūvējamam posmam būs komplicētāka un laikietilpīgāka, nekā būvprojektu izstrāde pārbūvējamajiem posmiem. Attiecīgi, kamēr vēl norisināsies būvprojekta izstrāde jaunizbūvējamam posmam, paralēli varēs uzsākt pārbūves darbus. Visu būvprojektu izstrādi plānots pabeigt 2020. gada 1. ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas un Pierīgas pašvaldības aicina valdību līdzdarboties vienotas sabiedriskā transporta pārvadājumu sistēmas izveidē Rīgas aglomerācijā

Trešdien, 15. janvārī, Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs kopā ar Ādažu, Baldones, Carnikavas, Garkalnes, Ikšķiles, Ķekavas, Mārupes, Olaines, Stopiņu, Ropažu un Inčukalna pašvaldību vadību pārstāvjiem parakstīja vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un Satiksmes ministram Tālim Linkaitim ar aicinājumu organizēt kopēju tikšanos ar Rīgas un Pierīgas pašvaldībām un sākt darbu pie Rīgas metropoles mobilitātes vīzijas un vienotas sabiedriskā transporta sistēmas izveides.

Pašvaldības aicina visas iesaistītās puses vienoties par kopīgi veicamajiem darbiem un indikatīvu laika ietvaru vienotas sabiedrisko pārvadājumu sistēmas izveidei Rīgas metropoles areālā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūrmalas dome pieņēmusi lēmumu, kas ļauj Remam Karginam piederošajai firmai SIA Adlera turpināt būvniecību Bulduru kāpās līdz pašai pludmalei.

Dome nolēma atļaut SIA Adlera izstrādāt detālplānojumu zemesgabaliem 4.līnija 1A (platība 1858m2), Bulduri 1206, (platība 37390m2), Bulduri 1304. Zemesgabali atrodas Bulduros, krasta kāpās starp 2.līniju un 5.līniju. Teritorija atrodas Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslā un daļēji - Rīgas jūras līča krasta kāpu aizsargjoslas daļā bez apbūves.

Īpašuma tiesības uz zemesgabalu 4.līnija 1A, Jūrmalā, Jūrmalas pilsētas zemesgrāmatas nodalījumā SIA Adlera. Īpašuma tiesības uz zemesgabalu Bulduri 1204 nostiprinātas Latvijas valstij Finanšu ministrijas personā, nomas tiesības uz zemesgabalu 37390 kvadrātmetru platībā nostiprinātas SIA Adlera līdz 2030.gada 25.jūnijam. Zemesgabals Bulduri 1304, Jūrmalā, ir Jūrmalas pašvaldībai piekritīgs zemesgabals, kas nav reģistrēts zemesgrāmatā. Lokālplānojuma izmaksas (355,72 eiro pirms dokumenta izstrādes un tikpat pēc tās, papildus maksājot arī PVN) segs Adlera.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Tele2 atkārtoti iesniedzis sūdzību IUB par Zemkopības ministrijas mobilo sakaru pakalpojumu iepirkumu

LETA, 21.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mobilo sakaru operators «Tele2» atkārtoti iesniedzis sūdzību Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) par mobilo sakaru pakalpojumu iegādi Zemkopības ministrijai (ZM) un tās padotībā esošajām tiešās pārvaldes iestādēm, liecina IUB publiskotā informācija.

«Tele2» komercdirektors Raivo Rosts sacīja, ka IUB lēmums noteica, ka ZM jāizslēdz konkursa nolikumā noteiktais vērtēšanas kritērijs par konkrētās frekvencēs raidošo bāzes staciju skaitu. «ZM šo IUB lēmumu pēc būtības nav ņēmis vērā, jo veicis tikai korekcijas, mainot punktu skaitu, kas piešķirams par konkrētajā frekvencē raidošajām bāzes stacijām,» skaidroja Rosts.

Savukārt ZM uzsvēra, ka tā ir ņēmusi vērā IUB Iesniegumu izskatīšanas komisijas 25.jūlija lēmumā noteikto uzdevumu veikt grozījumus un pilnveidojusi nolikuma nosacījumus.

«Konkursa nolikums ir izstrādāts atbilstoši pasūtītāja vajadzībām, lai noteiktu saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, un tajā ir iekļautas prasības un precizēti vērtēšanas kritēriji tīkla pārklājuma nodrošinājumam, bāzes staciju sadalījumam pēc skaita un frekfencēm, gan arī pakalpojumu pieejamības rādītājiem atbilstoši Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) veiktajiem mērījumiem,» uzsvēra ZM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas teritorijas jaunais plānojums turpmākajiem 12 gadiem, kam būtu jāstājas spēkā 2019. gada sākumā, izvēlējies akcentēt monocentrisku attīstību: ar zemāku būvju augstumu, lielu uzsvaru liekot uz plāna iespējamo tālāko detalizāciju, tā Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas (LANĪDA) konferencē Kā attīstīsies nekustamo īpašumu tirgus Latvijā?, informēja Eversheds Sutherland Bitāns partnere un zvērināta advokāte Ilze Kramiņa.

Viņas pārstāvētais birojs sniedz juridisko atbalstu jaunā Rīgas teritorijas plānojuma izstrādātājiem un Rīgas pašvaldībai, veidojot jauno teritorijas plānojumu.

Advokāte informēja gan par plāna izstrādes vēsturi, gan par aktualitātēm, ar kurām būs turpmāk jārēķinās. Process aizsācies 2012. gadā, kad tika pieņemts lēmums, ka Rīgai ir nepieciešams jauns plānojums, un visus šos sešus gadus notikusi aktīva darbība pētot, saņemot priekšlikumus, iesaistot sabiedrību, un domājot, kā Rīgai turpmāk attīstīties. Darbs rezultējies jaunā teritorijas plānojuma 1. redakcijā. Publiskā apspriešana notika janvārī, februārī, un tā ir formāli noslēgusies ar saņemtiem apmēram 1500 priekšlikumiem, stāstīja viņa. Darbs pie plāna turpināsies: to papildinās, pilnveidos, un ir plānots, ka tas varētu stāties spēkā 2019. gada sākumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Investīcijas – atskats un perspektīva

Latvijas Bankas ekonomisti Gintars Bušs un Ieva Opmane, 14.02.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Pasažieru vilcienam kompensē infrastruktūras izmantošanas maksu 14,2 miljonu eiro apmērā

Rūta Lapiņa, 12.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības sēdē, 12.decembrī lēma piešķir līdzekļus no neparedzētiem gadījumiem pārvadātāju izdevumu kompensēšanai par pasažieru pārvadāšanu reģionālās nozīmes maršrutos, abonētās preses izdevumu piegādes pakalpojuma radīto zaudējumu kompensēšanu «Latvijas pasts» un «Pasažieru vilciens» par dzelzceļa infrastruktūras lietošanu, informē Satiksmes ministrijas Komunikācijas daļa.

Ministru kabinets lēma, ievērojot Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu un Ministru kabineta noteikumus kas paredz kārtību, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu, piešķirt līdzekļus 14,209 miljonu eiro apmērā, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto izdevumu kompensēšanu AS «Pasažieru vilciens» par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu.

Pārvadātājiem par pasažieru pārvadāšanu reģionālās nozīmes maršrutos 2017. gadā, lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteikto izdevumu kompensēšanu, piešķirti 4,24 miljoni eiro.

Vienlaikus valdība uzdeva iesniegt grozījumus kārtībā, kādā nosaka un kompensē ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītos zaudējumus un izdevumus un nosaka sabiedriskā transporta pakalpojuma tarifu, lai nodrošinātu no valsts budžeta piešķirto līdzekļu ekonomiju sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanai, paredzot vairākus konkrētus uzdevumus, t.sk pārskatīt peļņas aprēķina formulu pārvadājumos ar autobusiem samazinot nobraukuma koeficientu par kilometru, kā arī pārvadājumos ar sliežu transportu samazinot nobraukuma koeficientu par sastāva (vilciena), nevis vagona nobrauktajiem kilometriem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 5,1%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu.

Tostarp otrajā ceturksnī pieaugums ekonomikā bijis straujāks, nekā sākotnēji lēsts - pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem, IKP audzis par 11,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Iepriekš tika vēstīts, ka, pēc ātrā novērtējuma datiem, Latvijas IKP otrajā ceturksnī palielinājies par 10,3%.

Vienlaikus, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, proti, šā gada pirmo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas IKP palielinājies par 4,4%.

Faktiskajās cenās Latvijas IKP šogad pirmajā pusgadā bija 14,8 miljardu eiro apmērā, tostarp otrajā ceturksnī - 8,1 miljards eiro.

2021.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecībā bija samazinājums par 3,1%, savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā bija pieaugums attiecīgi par 0,1% un 7,5%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz 2035. gadam Eiropā plānots pārtraukt tirgot automobiļus ar dabasgāzes, benzīna un dīzeļa dzinējiem, tirgū esošās automašīnas gan varēs izmantot arī pēc tam.

To, atsaucoties uz Parīzes nolīgumu klimata pārmaiņu jomā, DB norāda T&E (Transport&Environment) vadītāja Jūlija Poliščanova. Viņa stāsta, ka līdz 2050. gadam elektromobiļi būs pieejami visiem lietotājiem, tāpēc pāreja uz nulles emisiju mobilitāti ir ļoti reāla un iespējama. Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis gan uzsver, ka pašlaik Eiropas Savienībā (ES) nav tiesību aktu, kas noteiktu, ka no 2035. gada jāpārtrauc automašīnu ar fosilās degvielas dzinējiem ražošana.

Soli pa solim

Šāda radikāla ideja pagaidām EK līmenī nav modelēta, teic M. Zemītis. “Transporta sektorā šobrīd notiek pāreja uz elektromobilitāti un ūdeņraža dzinējiem. Mērķa rādītājs ir līdz 2025. gadam izveidot vienu miljonu elektrouzlādes punktu un nodrošināt, ka pa Eiropas ceļiem brauc vismaz 13 miljoni elektroauto. Lai sasniegtu Zaļā kursa mērķus, EK nākamo desmit gadu laikā Latvijas ekonomikā ieguldīs vismaz desmit miljardus eiro, tostarp vismaz 30% jeb trīs miljardus – pārejā uz zaļu un ilgtspējīgu ekonomiku. Latvija var izmantot šo finansējumu, lai stimulētu zaļāku autoparku. Protams, sava loma būs arī valsts nodokļu un subsīdiju politikai, kā arī nepieciešamībai sasniegt saistošus juridiskus ES līmeņa mērķus,” pauž M. Zemītis. Viņš stāsta, ka Eiropas Zaļā kursa mērķis ir līdz 2050. gadam samazināt emisijas transporta sektorā par 90%, salīdzinot ar 1990. gadu, šis mērķis izvirzīts, lai sasniegtu klimata neitralitāti un uzlabotu dzīves kvalitāti.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

Pīlēns: Administratīvi teritoriālā reforma sākta nepareizā veidā un ļoti virspusēji

LETA, 07.10.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Administratīvi teritoriālā reforma (ATR) Latvijā ir nepieciešama, bet tā sākta nepareizā veidā, un ļoti, ļoti virspusēji, intervijā sacīja uzņēmuma «UPB» padomes priekšsēdētājs Uldis Pīlēns.

Viņš norādīja, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM), organizējot ATR, obligāti būtu jāņem vērā ļoti dažādā iedzīvotāju blīvuma struktūra.

«Pirmkārt - Pierīgas tuvums, Rīgas aglomerācijas, blīvuma struktūra Ikšķilē vai Ogrē rada principiāli citādāku saimniecisko modeli nekā, piemēram, Ventspils vai Liepājas pieguļošajās teritorijās, kur saimnieciskās komponentes veido lielu disbalansu. Otrkārt, piemēram Vidzemes pilsētu - Cēsu un Valmieras - pieguļošās teritorijas ir daudz blīvākas. Respektīvi, Vidzemes zonā ir labāk sabalansētas teritorijas, bet Kurzemē ir ārkārtīgi liela neviendabība - gan no darba algu, gan arī, piemēram, no nekustamā īpašuma cenu viedokļa. Teritorijas ar zemu blīvumu un neviendabīgas teritorijas pieprasa valsts intervenci,» skaidroja Pīlēns.

Komentāri

Pievienot komentāru