2022.gada janvārī SIA EKJU sadarbībā ar Norvēģijas koksnes tehnoloģiju institūtu (Norsk Treteknisk Institutt) uzsāka īstenot divu gadu projektu “B2B E-komercijai un paaugstinātām vides prasībām radītu āra telpu koka mēbeļu un aksesuāru ieviešana ražošanā”, kas ir jau otrais Norvēģu finanšu instrumenta projekts, ko realizē SIA EKJU. Kopējās projekta izmaksas sastāda EUR 1 125 499,73 EUR, no tām EUR 433 049,98 - Norvēģijas finanšu instrumenta programmas atbalsts. Ar projekta atbalstu SIA EKJU ir iespēja modernizēt ražošanas iekārtas, lai ražotu kvalitatīvāku, ilgtspējīgu un videi draudzīgu produktu, kļūstot konkurētspējīgākiem tirgū gan Latvijā, gan ārvalstīs.

Projekts ir īstenošanas otrā pusē un plānotās iekārtas ir iegādātas un uzstādītas ražotnē. Šobrīd jaunās iekārtas tiek testētas un gatavotas izmantošanai ražošanas procesā.

Viens no būtiskākajiem aspektiem gala produktu kvalitātē, ir kokmateriāla ēvelējuma kvalitāte. Apstrādājot kokmateriālu tālāk impregnācijas un kaltēšanas procesā, zemākas kvalitātes ēvelējums neļauj impregnantam vienmērīgi iesūkties koksnē. Rezultāts ir īsāks mēbeļu konstrukciju dzīves ilgums un redzami vizuāli defekti. Tāpēc SIA EKJU bija svarīgi iegādāties jaunu ēveles mehanizācijas līniju ar virkni priekšrocībām, salīdzinot ar iepriekšējo ēvelēšanas procesu.

Savukārt, lai uzlabotu impregnēšanas procesu, iegādāta augstspiediena impregnēšanas iekārta. Jaunā impregnācijas sistēma ir ar precīzākām dozēšanas iespējām, specifiskiem imregnācijas režīmiem un funkcijām, kas ļaus iegūt kvalitatīvāku gala produktu un ietaupīs patērēto enerģijas daudzumu.

Latvijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm”, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus, palielinot ražošanas jaudas un veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, tuvākajā piecgadē eksporta apjomus jaunajos tirgos palielinās par vismaz 80%.

Šā gada jūnijā AS “Olainfarm” noslēdza līgumu ar Attīstības finanšu institūciju “ALTUM” un SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā “Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai” , kas paredz šiem mērķiem kopumā novirzīt 31,75 miljonus eiro.

“Latvijas ekonomiskā drošība un attīstība ir vitāli svarīga, lai spējam reaģēt gan uz esošajiem izaicinājumiem pasaulē, gan izmantojam izaugsmes iespējas nākotnē, ceļot sabiedrības kopējo labklājības līmeni. AS “Olainfarm” ir nozīmīgs Latvijas farmācijas nozares spēlētājs un ar savu piemēru rāda, ka modernizācija, jauni produkti, jauni eksporta tirgi, investīcijas energoefektivitātē un ražošanas jaudu pārdomāta kāpināšana, ko apvieno ar veselīgām ambīcijām un valsts atbalstu, rada lielisku platformu uzņēmuma izaugsmei un caur to arī Latvijas ekonomikas straujākam izrāvienam,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Latvijā pērn visvairāk jaunu investīciju projektu – 21 – ir realizēti Rīgā, kam seko Daugavpils un Valmiera ar 3 jauniem investīciju projektiem katrā. Tā liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Vēl divi jauni ārvalstu investīciju projekti pagājušajā gadā ir īstenoti Ogrē un pa vienam Dobelē, Madonā un Mārupē. Rīgā no 21 projekta 16 ir bijuši jauni, bet 5 ir esošo uzņēmumu darbības paplašināšanas.

“Rīgas vadība jauno investīciju piesaistē ir dabiska, ņemot vērā gan darbaspēka tirgus lielumu, gan loģistikas un infrastruktūras pieejamību. Taču šie rādītāji ir signāls, ka Latvijā daudzām pilsētām ir jāpieliek pūles, lai atrastu savu īpašo piedāvājumu investoriem, kā arī valstiskā līmenī ir jādomā, kā mērķtiecīgi virzīt investorus uz reģioniem. Jāņem vērā, ka pat viens ārvalstu investīciju projekts salīdzinoši nelielā pilsētā rada pilnīgi jaunu, pozitīvu ekonomisko dinamiku pilsētas iedzīvotājiem,” saka Guntars Krols, EY partneris Baltijas valstīs.

Veicot apjomīgas investīcijas pētniecībā un attīstībā, ieviešot ražošanā vismaz 10 jaunus produktus un kāpinot ražosanas jaudas par 20%, a/s Olainfarm eksporta ienākumus kāpinās vismaz par 80%.

Tāds rezultāts tiks sasniegts, īstenojot a/s Olainfarm noslēgto līgumu ar a/s Attīstības finanšu institūciju Altum un a/s SEB banku par līdzfinansējumu valsts atbalsta programmā «Lielo un vidējo komersantu investīciju aizdevumi ar kapitāla atlaidi konkurētspējas veicināšanai», 31,75 milj. eiro apmērā no kura "Altum" aizdevums — 9,12 miljonus eiro, "SEB bankas" aizdevums - 9,12 miljoni eiro, lauvas tiesu 13,52 miljoni eiro ieguldīs pats Olainfarm. «Uzņēmuma mērķis kļūt par TOP 10 farmācijas ražošanas kompāniju Eiropā savās produktu grupās,» uzsvēra a/s Olainfarm valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.

Viņš uzsvēra, ka reģionāli Olainfarm pēc dažādiem jau ir desmitajā vietā, bet pēc citiem — 20 vietā. Izvirzītais mērķis ir sasniedzamas, vēl jo vairāk, ja Olainfarm ir kļuvis par lielas kompāniju grupas dalībnieku. Veselības aprūpe, tostarp farmācija ir nozare ar lielu izaugsmes potenciālu tāpēc, ka pieprasījums pēc dažādiem medikamentiem pieaug, jo pieaug ne tikai cilvēka dzīves ilgums, bet arī iedzīvotāji arvien lielāku uzmanību pievērš savai veselībai. Jāņem vērā, ka uzņēmums paredzējis ieguldījumus arī citos projektos, piemēram, kvalitātes kontroles laboratoriju digitalizācijā, produktivitātē un attīstībā, produktu reģistrācijā jaunos tirgos un tam nepieciešamajos klīniskajos pētījumos, kā arī jaunu aktīvo farmaceitisko vielu un gatavo zāļu formu izstrādes un ražošanas tehnoloģijās. Ieguldījumu apjoms jau apstiprinātājos vai izstrādes procesā esošajos investīciju projektos, ieskaitot ALTUM lielo investīciju programmu, sasniedz 40 miljonus eiro, bet kopumā a/s Olainfarm attīstībā tuvākajā piecgadē paredzēts ieguldīt vismaz 100 milj. eiro.

Ar pašreizējo situāciju darba tirgū nav apmierināti nedz darba devēji, kuri akūti izjūt darbaspēka deficītu, lai gan bezdarbnieku ir salīdzinoši daudz, nedz darba ņēmēji, kuri vēlas lielākas algas, ko lielākoties spēj piedāvāt kompānijas ārzemēs, kas savukārt veicina darbaspēka aizplūšanu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Baltijas pagaidu nodarbinātības un darbā pieņemšanas uzņēmuma Biuro klientu apkalpošanas vadītāja Baiba Rozentāle. Viņa norāda, ka situācija ir neordināra, jo tikai 2% aptaujāto iedzīvotāju nesaskata nekādas problēmas darba tirgū, kas ļauj secināt, ka 98% Latvijas iedzīvotāju nav apmierināti ar pašreizējo situāciju un izjūt dažādas nepilnības nodarbinātības segmentā.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir darba tirgū Baltijas valstīs? Vai ir novērojamas atšķirības starp Latviju un tās kaimiņvalstīm?

Visas trīs Baltijas valstis ir Eiropas Savienībā, kurā ir brīva darbaspēka kustība, un tieši tāpēc ļoti daudz līdzību, tomēr ir arī savas atšķirības, kuru pamatā ir konkrētās valsts specifiskas nianses. Pašlaik gan Lietuvā, gan Latvijā, gan Igaunijā ir salīdzinoši liels pieprasījums pēc darbiniekiem. Jāņem vērā, ka šāds pieprasījums nav lokāla Baltijas, bet gan visas Eiropas situācija, kura arī atstāj savu ietekmi uz darbspējas vecumā esošo cilvēku izvēli, kur strādāt. Vakances vairāku desmitu tūkstošu apjomā ir gan Latvijā, gan Lietuvā un arī Igaunijā, un to aizpildīšana bez viesstrādniekiem faktiski nav realizējama. Līdztekus minētajam ir arī otra medaļas puse — ikvienā no Baltijas valstīm ir bezdarbnieku armija, kura mērāma vairākos desmitos tūkstošos. Covid -19 pandēmija būtiski mainīja darba tirgu, jo, kur vien iespējams, ir aizsācies attālinātais darbs, turklāt cilvēks, dzīvojot Latvijā, var strādāt jebkurā pasaules valstī.