Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ir atdzīvinājis ideju pāriet uz norēķiniem rubļos par izejvielu eksporta piegādēm un nospraudis uzdevumu pastiprināt «rubļa kā vienas no starptautisko norēķinu valūtām» lomu, raksta laikraksts Dienas bizness.

Ar Eiropu tas diezin vai ir iespējams tuvākajos gados, skeptisks ir Gazprom pārstāvis. Sākotnēji uz rubļiem varētu pāriet eksportā uz NVS. Ar Baltkrieviju šādi norēķini varētu sākties jau nākamgad. Par piegādēm uz bijušajām PSRS valstīm Gazprom 2007.gadā ieņēma 255 mljrd. rubļu jeb 23% no kopējiem eksporta ieņēmumiem (līgumi ir ASV dolāros un eiro). Pāreju uz līgumiem rubļos ar ārvalstu patērētājiem aplēš arī naftas milži Rosņeftj un LUKoil, tomēr uzsverot, ka tas nav vienas kompānijas, bet gan kopīgs valsts uzdevums. «Ja valdība pieņems šādu lēmumu, LUKoil veiks pāreju uz rubļiem,» vēstī kompānijas preses dienessts. Rosņeftj arī norāda, ka rubļa izmantošana «būs atkarīga no ekonomiskā izdevīguma». Norēķini rubļos iespējami arī par eletroenerģijas piegādēm. Krievijas enerģētikas ministrija jau uzdevusi elektroenerģijas eksporta-importa operatorkompānijai Inter RAO izskatīt «tuvākajos pāris mēnešos» iespēju pāriet uz līgumiem rubļos, paziņoja enerģētikas ministrs Sergejs Šmatko. Sākotnēji uz norēķiniem rubļos iecerēts pāriet ar NVS valstīm, bet pēc tam par to runāt ar citiem partneriem, aģentūrai Interfax teicis Inter RAO pārstāvis. Pērn kompānija uz tā dēvētajām tālajām ārzemēm, tostarp Somiju, Latviju, Lietuvu, Ķīnu, Mongoliju un Norvēģiju, eksportēja 12,7 mljrd. kilovatstundu elektroenerģijas, ziņo Interfax.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ieteicis Gazprom vadītājam Aleksandram Mileram atjaunot gāzes tranzītu caur Ukrainu tikai tad, kad tiks parakstīta vienošanās, ziņo Lenta.ru.

"Ticība Ukrainai diemžēl ir zudusi un atjaunot tranzītu var tikai pēc līguma parakstīšanas," norādīja D. Medvedevs. Nobeigumā viņš uzsvēra, ka Krievija turpmāk nedrīkst nevienam piedāvāt gāzi ar atlaidi. "Ja ir cena, tad tai ir jābūt normālai, līdzvērtīgai, eiropiskai. Tas attiecas arī uz Ukrainu," paziņoja D. Medvedevs.

Savukārt A. Milers paziņoja, ka vienošanās varētu tikt parakstīta šīs dienas laikā. Viņš arī apsolīja, ka pēc līguma parakstīšanas gāzes tranzīts uzreiz tiks atjaunots.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs

Krievija noteikusi «pilnīgu embargo» lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

(Papildināts viss teksts.)

«Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas,» norādīja Medvedevs.

Importa aizliegums stājas spēkā nekavējoties un tiek ieviests uz gadu, ja vien «mūsu partneri nedemonstrēs konstruktīvu pieeju», sacīja Krievijas premjers.

Aizliegums neattiecas uz bērnu pārtiku, un Krievijas iedzīvotāji varēs aizliegtos produktus iegādāties ārzemēs un ievest tos valstī privātam patēriņam. Sankciju sarakstā nav iekļauti arī alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni.

Krievija aizliedz šādu produktu ievešanu no ASV, ES, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas:

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs otrdien paudis viedokli, ka Ukraina atrodas uz pilsoņkara sliekšņa.

«Es izteikšos īsi: Ukraina ir uz pilsoņkara sliekšņa, tas ir biedējoši,» paziņoja D. Medvedevs, paužot cerību, ka Ukrainas «de-facto varasiestādes» būs saprātīgas un ko tādu nepieļaus.

Krievija neatzīst jaunās Kijevas varasiestādes, kas izveidojās pēc Maskavas atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča krišanas.

Jau vēstīts, ka Ukrainas varasiestādes ir sākušas pretterorisma operāciju pret prokrieviski noskaņotajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos, kur faktiski vairs nav šaubu par Krievijas militārpersonu klātbūtni.

Tomēr ziņas par Austrumukrainā notiekošo ir pretrunīgas un tiek arī vēstīts, ka pretterorisma operācijas aktīvā fāze vēl nav uzsākta un pagaidām beidzas tikai sagatavošanās posms.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, uzrunājot Federālo sapulci, aicinājis reformēt valsts politisko sistēmu.

D. Medvedevs aicināja atgriezties pie reģionu vadītāju tiešajām vēlēšanām, kā arī mainīt Valsts domes formēšanas principus, ieviešot proporcionālo pārstāvniecību 225 vēlēšanu iecirkņos.

«Likumīga iespēja piedalīties politiskajā dzīvē jādod visiem aktīviem pilsoņiem. Uzskatu, ka nepieciešams pāriet uz kārtību, kad Krievijas Federācijas subjektu vadītājus tiešās vēlēšanās ievēl reģionu iedzīvotāji,» sacīja D. Medvedevs, vēsta ziņu portāls Newsru.

D. Medvedevs tuvākajās dienās Valsts domē iesniegs vismaz divus politisko reformu likumprojektus, un jaunais gubernatoru ievēlēšanas princips var stāties spēkā jau 2012. gadā, pēc prezidenta runas norādīja viņa palīgs Arkādijs Dvorkovičs.

Reaģējot uz Maskavas lēmumu anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu, ASV prezidents Baraks Obama ceturtdien paziņojis, ka sankcijas tiks vērstas arī pret citām Krievijas amatpersonām.

Nedēļas sākumā ASV jau pavēstīja, ka vērsīs sankcijas pret vairākām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, kas tiek vainoti Ukrainas krīzē. Saskaņā ar atsevišķu ASV prezidenta rīkojumu sankcijas tika noteiktas arī bijušajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam un viņa padomniekam.

Jaunajā sarakstā iekļautas 20 personas:

1. Jevgēņijs Bušmins - Krievijas Federācijas padomes spīkera vietnieks, Budžeta un finanšu tirgu komitejas priekšsēdētājs;

2. Vladimirs Džabarovs - Krievijas Federācijas padomes Starptautisko lietu komitejas priekšsēdētāja pirmais vietnieks;

3. Andrejs Fursenko - Krievijas Federācijas prezidenta palīgs;

G8 sanāksmē izdarīti arī secinājumi, ka globālo ekonomiku turpmāk noteiks piecas valstis: Ķīna, Indija, Brazīlija, Meksika un Dienvidāfrika, mazinot ASV dolāra noteicošo lomu. Līdz ar to spēka pozīcijas atvirzīsies no finanšu stresa pārņemtajiem Rietumiem, raksta Bloomberg.

(Foto: AFP/SCANPIX)

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, Itālijas premjers Silvio Berluskoni, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un Lībijas līderis Muamars Kadafi G8 samitā. (Foto: AFP/SCANPIX)«Noteicošais bija viedoklis, ka G8 vairāk nav ideālā struktūra, lai nodarbotos ar pasaules ekonomikas pārvaldīšanu,» teica Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni. «Lielais piecinieks», kas pārstāv 3 miljardu cilvēku un 7 triljoni dolāru lielu IKP, «lielā astoņnieka» sanāksmēs vienotā frontē ierodas jau piekto reizi.

Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča ieskatā bijušā premjera, pašreizējā ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa (JV) lidojumi ar privātajām lidmašīnām varētu nebūt samērīgi un ekonomiski izdevīgi.

Rinkēvičs intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" piekrita, ka Covid-19 laikā un dažādu neplānotu vizīšu dēļ politiķiem būtu jābūt iespējai izmantot speciālos reisus. Taču viņš ir bažīgs par to, vai tas nav kļuvis par tādu praksi, kur vairs netiek vērtēts samērīgums un lētākās iespējas.

"Šeit jāsaka, ka informācija, ar ko iepazīstamies, rāda, ka, visticamāk, tā nav bijis un varēja lidot arī ar komercreisiem," sacīja Valsts prezidents.

Viņš arī uzskata, ka Kariņa komunikācija par šo situāciju nav bijusi ļoti veiksmīga, uzsverot, ka sabiedrībai minētais ir jāskaidro. Arī Valsts kancelejas skaidrojumi neesot pietiekami. Rinkēviča ieskatā Valsts kontroles iesaiste procesa izvērtēšanā varētu būt veiksmīga, saprotot, vai procesā ievērots samērīgums.

Par Krievijas gāzi, kuru it kā nesankcionēti piesavinājusies Ukraina, valstij nāksies maksāt pēc tirgū noteiktās cenas - 450 ASV dolāri par katriem 1 000 kubikmetriem. Ar šādu paziņojumu klajā nācis Gazprom priekšsēdētājs Aleksandrs Medvedevs, atsaucoties uz Interfaks, ziņo Lenta.

Gazprom vadītājs arī aicinājis Ukrainu atgriezties pie sarunām par tālākām piegādēm, piebilstot, ka Ukrainai jāuzvedas kā demokrātiskai valstij, nevis kā valstij - šantāžistei, kas diktē noteikumus gan Krievijai, gan Eiropas valstīm.

Tajā pašā laikā Newsru ziņo, ka Kijevas apgabala tiesa aizliegusi valstij piederošajai akciju sabiedrībai Naftogaz izpildīt Krievijas dabasgāzes tranzītu Ukrainas teritorijā par noteikto cenu 1.6 ASV dolāri par 1 000 kubikmetriem uz 100 kilometriem. Tā norādījusi Ukrainas Degvielas un enerģētikas ministrija.

Biedrības Naudas plānošanas centrs (NPC) eksperti šogad prognozē kreditēšanās tirgus stabilizāciju, kredītu izmantošanas tendenču maiņu, iespējamu debitoru kavēto maksājumu apjoma pieaugumu, kā arī pastiprinātu interesi par pensiju fondu, uzkrājošās dzīvības apdrošināšanas un ieguldījumu fondu izmantošanu, liecina sniegtā informācija medijiem.

Kreditēšana

NPC eksperts, a/s GE Money valdes loceklis Viktors Toropovs prognozē: "2008.gadā kreditēšanas tirgus pamazām sāks iegūt jaunu kvalitāti un stabilizēties, jo cilvēki arvien vairāk sāks plānot naudas tērēšanu un apzināties uzņemtās saistības. Arī kredītiestādes rūpīgāk izvērtēs potenciālā klienta maksātspēju".

Viņš norāda, ka kredītu izmantošanu ļoti ietekmē un noteikti arī 2008.gadā ietekmēs kopējā makroekonomiskā situācija valstī, inflācijas kāpums un jaunas prasības pret patērētājiem – izmaiņas likumdošanā (Kredītu reģistrs, ES Direktīva par patēriņa kreditēšanu u.tml.), kas sarežģīs kredītu saņemšanu. Ja mazināsies pieprasījums mazumtirdzniecībā, kritīsies arī pieprasījums pēc kredītiem un līzingiem. Kā rezultāts augstajai inflācijai jeb dažādu preču un pakalpojumu cenu pieaugumam, paredzama arī vidējās kredīta summas palielināšanās.

Latvijas Olimpiskās komitejas galvenais uzdevums ir sagatavot Latvijas atlētus sekmīgam startam Olimpiskajās spēlēs, taču tās iepriekšējā vadītāja atkāpšanās no amata ir signāls tam, ka nepieciešamas pārmaiņas gan lēmumu pieņemšanā un to caurspīdībā, gan arī papildu jaunu ziedotāju piesaistē.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs, Latvijas Volejbola federācijas prezidents un Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amata kandidāts Jānis Buks. Viņš uzsver, ka Latvijas Olimpisko komiteju ir gatavs vadīt tikai pārmaiņu laikā — ne ilgāk kā vienu gadu – līdz 2024. gadā paredzētajai kārtējai šīs sporta organizācijas ģenerālajai asamblejai, kurā izvēlētos jaunu prezidentu nākamajiem četriem gadiem.

Kāpēc, esot vienas no lielākajām farmācijas kompānijām AS Olainfarm padomes priekšsēdētājs un Latvijas Volejbola federācijas prezidents, piekritāt kandidēt uz Latvijas Olimpiskās komitejas prezidenta amatu?

«Dialogs būtu vislabākā pozīcija sadarbībā ar Baltijas valstīm,» tā noradīja Krievijas Federācijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, atbildot uz Lietuvas Rytas uzdoto jautājumu: kā viņš saredz turpmāko attiecību attīstību ar Baltijas valstīm.

Maskavā notiekošajā Eiropas un Āzijas mediju forumā D.Medvedevs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem un runājot par Krievijas attiecībām ar Baltijas valstīm, atzina, ka Krievija, protams, gribētu, lai attiecības ar Baltijas valstīm būtu labākas un tādas kļūtu ne tikai uz papīra, dokumentos nostiprinātas, bet arī reālā dzīvē: apmainoties ar precēm, aktivizējot tūrismu, runājot augsta līmeņa delegāciju līmenī utt.

Aizvadītajā laikā šīs attiecības nav bijušas pārāk labas, norādīja D. Medvedevs, uzsverot, ka mums būtu jāpiemirst tas, kas bijis, un jāsāk skatīties nākotnē. Šobrīd šo situāciju varētu raksturot kā savstarpējas sadarbības, saskarsmes punktu meklējumus, un, atrodot svarīgāko, kas mūsu valstis apvieno, tas arī būtu pamats auglīgām sarunām, teica D. Medvedevs.

Krievija ir gatava jaunām Rietumu sankcijām, kas tai varētu tikt noteiktas Ukrainas krīzes dēļ, otrdien atzina Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

«Esmu drošs, ka mēs spēsim minimizēt to sekas,» televīzijā pārraidītajā uzrunā parlamentam sacīja Medvedevs. «Valdība gatava rīkoties apstākļos, kad par mūsu darba prioritāti kļūst ekonomikas un pilsoņu aizsardzība no šādiem nedraudzīgiem soļiem, kas varētu būt sagaidāmi, ņemot vērā saspīlējumu ārpolitiskajā situācijā.»

Vienlaikus gan Krievijas premjers atzina, ka valsts tautsaimniecību sagaida «iepriekš nepieredzēts izaicinājums».

Maskava sankcijas uzskata par «ceļu uz nekurieni», uzsvēra Medvedevs, piebilstot, ka Krievija ir gatava funkcionēt izolācijā, ja tas būs nepieciešams.

Jau pēc Krievijas prezidenta Dmitrija Medvedeva paziņojuma par militārās operācijas Gruzijā pārtraukšanu no šīs valsts joprojām tiek ziņots par uzbrukumiem tai.

Savukārt Krievijas miera uzturētāji Dienvidosetijā paziņojuši, ka Gruzijas bruņotie spēki joprojām periodiski apšauda Krievijas militāros spēkus Dienvidosetijā. Tiesa, Gruzijas valdība apgalvo, ka tās armija koncentrēta Tbilisi tuvumā, lai aizstāvētu galvaspilsētu, informē Reuters.

Savukārt Krievijas ziņu aģentūra Interfaxziņo, ka par svarīgiem soļiem pilnīgai konflikta noregulēšanai Medvedevs uzskata Gruzijas armijas atsaukšanu no karadarbības zonām, daļēju šīs valsts karaspēka demilitarizāciju, kā arī juridiska dokumenta parakstīšanu, apņemoties spēka nepielietošanu.

Jaunais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, lai gan mazāk lepns par savu priekšgājēju, bet tikpat jūtīgs pret kritiku no ārvalstīm, norādījis, ka ASV, kas patiesībā ir depresijā, nav tāda stāvokļa, lai pamācītu citas valstis par to kā risināt problēmas, ziņo International Herald Tribune.

Viņš sacīja, ka Krievijai ir tiesības uzņemties lielāku lomu pasaules ekonomikas sistēmā un rosināja uz pārdomām, ka ASV loma vairs nav dominējošā šajā jomā.

D.Medvedevs vēl pauda pārliecību, ka, lai kāda arī būtu ASV administrācija, panākumus tā varēs gūt vien tad, ja tiks pārvarēta depresija, kas piemeklējusi ASV tirgu. ASV būtu jāveic pragmātiska politiskā rīcība gan valsts iekšienē, gan ārpus tās.

Pēc viņa sacītā, pasaulē būtu jāsamazina ekonomiskā atkarība no ASV, lai novērstu recesiju. "Pasaules ekonomika nevar būt orientēta tikai uz vienu valsti un vienu valūtu," sacīja D.Medvedevs.

Krievijā valsts sniegtā atbalsta cīņai ar krīzi pienācīgu izlietošanu garantēs Federālais drošības dienests. Šādu uzdevumu – uzraudzīt izsniegtās naudas pareizu un efektīvu izmantošanu – specdienestam devis valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs, ziņo Lenta.

Interfaks raksta, ka specdienests naudas tērēšanas uzraudzīšanā iesaistīts Krievijas augstā korupcijas līmeņa dēļ. D. Medvedevs norāda, ka "uzdzīvoties uz krīzes rēķina ir divreiz nosodāmāk".

V. Putins jau pērn oktobrī norādīja, ka ir svarīgi, lai valsts izsniegtais atbalsts netiktu izvests no valsts un netiktu ieguldīts valūtu tirgos.

2008. gada novembrī D. Medvedevs paziņoja, ka valdība cīņai ar krīzi atvēlēs vairāk nekā 5 triljonus rubļu (200 miljardus ASV dolāru).

Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā.

«Sakarā ar ārkārtējo situāciju Ukrainā, draudiem Krievijas Federācijas pilsoņiem, mūsu tautiešiem, Krievijas Federācijas militārā kontingenta personālsastāvam, kas atbilstoši starptautiskajiem līgumiem dislocēts Ukrainā (Krimas Autonomajā Republikā), pamatojoties uz Krievijas Konstitūcijas 102.panta 1.daļas punktu «g», iesniedzu Krievijas Federācijas Federālajā Padomē lūgumu par Krievijas Federācijas bruņoto spēku izmantošanu Ukrainas teritorijā līdz sabiedriski-politiskās situācijas normalizācijai šajā valstī,» paziņoja Kremlis.

Pirms tam Federālā Sapulce vērsās pie Putina, norādot, ka atteikšanās pildīt 21.februāra vienošanos par situācijas normalizāciju Ukrainā rada reālus asinsizliešanas draudus Ukrainas austrumu un dienvidu apgabalos un humānas katastrofas briesmas visā valstī.

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Virs Jeroslavļas īsi pēc pacelšanās avarējusi pasažieru lidmašīna Yak-42, kurā atradusies Kontinentālās hokeja līgas komanda Jaroslavļas Lokomotiv, kurā spēlē arī Latvijas hokejists Kārlis Skrastiņš.

Ārlietu ministrijas preses sekretārs Jānis Sīlis aģentūrai BNS pavēstīja, ka Latvijas diplomāti sazinājušies ar lidostas dispečeri, kas apstiprinājis – Skrastiņa vārds pasažieru sarakstā bijis. Taču vēl nav oficiāla apstiprinājuma, ka Skrastiņš aviokatastrofā gājis bojā.

Par to, cik cilvēki atradušies lidmašīnā, informācija dažādos avotos atšķiras. Tiek minēts, ka tajā atradās 37 pasažieri un astoņi apkalpes locekļi. Zināms, ka aviokatastrofā izdzīvojuši divi cilvēki - Krievijas izlases uzbrucējs Aleksandrs Gaļimovs, kā arī kāds no lidmašīnas apkalpes locekļiem.

Lidmašīnā atradušies hokeja kluba Lokomotiv sportisti (šeit apskatāms komandas Lokomativ pamatsastāvs), tostarp Kārlis Skrastiņš. Latvijas Hokeja federācijas prezidents Kirovs Lipmans Db.lv norādīja, ka nezin, vai Skrastiņš atradies uz klāja.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs devis skaidru mājienu, ka ir gatavs kandidēt 2012. gada Krievijas prezidenta vēlēšanās uz otro termiņu.

«Ja man viss izdosies, ja man uzticēsies Krievijas tauta, kāpēc neizvirzīt [kandidatūru]?» izteicās D.Medvedevs, tiekoties ar studentiem Pitsburgā. Divu nedēļu laikā tas ir trešais D.Medvedeva izteikums par savu iespējamo kandidēšanu uz otro termiņu, ziņo Vedomosti.

Viņš gan izteicies, ka varētu strādāt dažādos amatos, piemēram, vadīt valdību. Publiski prezidenta pārstāvji izteikušies, ka tās ir tikai atbildes uz jautājumiem un divus gadus tas vēl nav aktuāli. Taču neoficiāli prezidentam tuvas amatpersonas apstiprinājušas, ka viņš ir stingri nolēmis palikt amatā.

Tas nebūtu nekas pārsteidzošs, ja vien bijušais prezidents un pašreizējais premjers Vladimirs Putins nebūtu publiski pieļāvis atgriešanos prezidenta krēslā. Pat ja abi Krievijas līderi vienosies par amatu sadali, tomēr nevar izslēgt divu vadošo nometņu izveidošanos Krievijas varas gaiteņos, pieļauj Vedomosti.

Valdībai atklāti un tieši jāpstāsta Krievijas iedzīvotājiem par reālo situāciju Krievijā un valdības soļiem krīzes pārvarēšanā, paziņojis Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedjevs.

Pirmā saruna, kurā Medvedjevs stāstīs par pretkrīzes pasākumiem, paredzēta svētdien, 15. februārī, Krievijas televīzijas programmā Вести недели, ziņo lenta.ru.

"Mēs runāsim par visiem smagākajiem jautājumiem, kas šodien uztrauc visas valstis, tajā skaitā 20 lielākās pasaules ekonomikas," sacījis Krievijas prezidents.

Iepriekš tika ziņots, ka valdība grasās Krievijas bankām rekapitalizācijai iedalīt līdz 900 miljardiem rubļu, tomēr to neviens nav apstiprinājis. 2008. gada oktobrī Krievijas bankas jau saņēma kredītus 950 miljardu rubuļu apmērā ar termiņu līdz 2019. gadam.

Krievija no nākamā mēneša noteiks embargo pārtikas produktu importam no Ukrainas saistībā ar Kijevas tirdzniecības vienošanos ar Eiropas Savienību (ES), pirmdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Tādējādi Krievija paplašinās represīvos pasākumus, kas šobrīd noteikti pret rietumvalstīm.

«Šie pasākumi tiks paplašināti, lai iekļautu arī Ukrainu, jo nav panākta vienošanās, kas ņemtu vērā Krievijas tirdzniecības intereses,» norādīja Medvedevs. «Es tikko parakstīju attiecīgu dekrētu.»

Sākot ar nākamā gada 1.janvāri spēkā stāsies Ukrainas un ES brīvās tirdzniecības līgums, taču Krievija vairākkārt paudusi bažas, ka tas varētu pārpludināt tās tirgu ar Eiropas precēm.

Savukārt pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par brīvās tirdzniecības līguma apturēšanu ar Ukrainu, sākot ar nākamā gada 1.janvāri.

Krievijas varas struktūrām vairākas dienas izdevās piesaistīt pasaules uzmanību ar vienu vienīgu jautājumu - tiks vai netiks no amata gāzts ilggadējais Maskavas mērs Jurijs Lužkovs. Beidzot otrdienas rītā Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs parakstījis pavēli par viņa atbrīvošanu sakarā ar uzticības zaudēšanu.

Varbūt varētu šķist, ka tādējādi sācies teju vai jauns perestroikas process mūsu lielajā kaimiņvalstī. Tomēr, pavērojot notikušo nedaudz uzmanīgāk, jāsecina, ka līdz kaut cik būtiskām izmaiņām ir visai patālu. Pirmkārt, visi iepriekšējie paziņojumi it kā par nesaskaņām starp Medvedevu un Lužkovu ir vērtējami vien kā augsnes sagatavošana tam, ka Lužkovs vairs nebūs mērs. Būtu naivi domāt, ka trešdienas rītā Medvedevs pamodās un pēkšņi atskārta - nu nevar uzticēties tam partijas biedram Lužkovam… Turklāt minētās otrdienas rītā Medvedevs atradās Ķīnā, kas ļauj domāt, ka attiecīgā pavēle tikusi parak-stīta jau ievērojami agrāk. Otrkārt, svarīgs jautājums ir - kam šobrīd ir uzticēta Maskavas vadība? Līdzšinējam vicemēram Vladimiram Resinam! Jūrmalas eksmērs Romualds Ražuks varēja pieļaut, ka par viņa vietnieku tiek iecelts cilvēks, kurš jau piecas minūtes vēlāk sāk plānot jaunu domes vadības maiņu. Taču būtu naivi iedomāties, ka Lužkovs pieļautu, ka vicemēra krēslā sēž viņam neuzticams cilvēks. Tādējādi nav grūti saprast, ka vismaz pagaidām Lužkova vara Maskavā nav diez ko mazinājusies.

Eiropas Savienībai cīnoties, lai ierobežotu valstu parādu krīzi, nevar izslēgt eiro sabrukumu, uzskata Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, ziņo Bloomberg.

Vaicāts, vai pašreizējā situācija varētu apdraudēt vienoto valūtu, D. Medvedevs atbildējis: «Līdz šim, nē. Bet neviens nevar izslēgt šos draudus, jo ir radusies unikāla situācija.»

44 gadus vecais D. Medvedevs nākamnedēļ dosies uz ASV, lai tiktos ar prezidentu Baraku Obamu. Pēc tam viņš dosies uz Kanādu, lai piedalītos G20 valstu pārstāvju sanāksmē.

Komentējot naftas noplūdi Meksikas līcī, kas piespieda Londonā bāzēto kompāniju BP nolikt 20 miljardus ASV dolāru potenciālajiem zaudējumiem, Krievijas prezidents norādījis, ka katastrofa varētu novest pie kompānijas sabrukuma, un viņš vēloties pārliecināties, ka Krievijas akcionāru intereses TNK-BP kopuzņēmumā ir aizsargātas. Puse kopuzņēmuma pieder Krievijas miljardieriem, ieskaitot Viktoru Vekselbergu.