Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs ieteicis Gazprom vadītājam Aleksandram Mileram atjaunot gāzes tranzītu caur Ukrainu tikai tad, kad tiks parakstīta vienošanās, ziņo Lenta.ru.

"Ticība Ukrainai diemžēl ir zudusi un atjaunot tranzītu var tikai pēc līguma parakstīšanas," norādīja D. Medvedevs. Nobeigumā viņš uzsvēra, ka Krievija turpmāk nedrīkst nevienam piedāvāt gāzi ar atlaidi. "Ja ir cena, tad tai ir jābūt normālai, līdzvērtīgai, eiropiskai. Tas attiecas arī uz Ukrainu," paziņoja D. Medvedevs.

Savukārt A. Milers paziņoja, ka vienošanās varētu tikt parakstīta šīs dienas laikā. Viņš arī apsolīja, ka pēc līguma parakstīšanas gāzes tranzīts uzreiz tiks atjaunots.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs otrdien paudis viedokli, ka Ukraina atrodas uz pilsoņkara sliekšņa.

«Es izteikšos īsi: Ukraina ir uz pilsoņkara sliekšņa, tas ir biedējoši,» paziņoja D. Medvedevs, paužot cerību, ka Ukrainas «de-facto varasiestādes» būs saprātīgas un ko tādu nepieļaus.

Krievija neatzīst jaunās Kijevas varasiestādes, kas izveidojās pēc Maskavas atbalstītā prezidenta Viktora Janukoviča krišanas.

Jau vēstīts, ka Ukrainas varasiestādes ir sākušas pretterorisma operāciju pret prokrieviski noskaņotajiem kaujiniekiem Ukrainas austrumos, kur faktiski vairs nav šaubu par Krievijas militārpersonu klātbūtni.

Tomēr ziņas par Austrumukrainā notiekošo ir pretrunīgas un tiek arī vēstīts, ka pretterorisma operācijas aktīvā fāze vēl nav uzsākta un pagaidām beidzas tikai sagatavošanās posms.

«Ir jāsadarbojas ar Krieviju. Mums ir jābūt atvērtiem Krievijas investīcijām ostās. Lai šie kravu īpašnieki, vai viņi ir Krievijas vai Baltkrievijas uzņēmēji, investētu mūsu ostās un izveidotu savus termināļus. Un tad viņi nepieļaus, ka šie termināļi stāv tukši,» intervijā saka bijušais satiksmes ministrs Anrijs Matīss

Nav noslēpums, ka Latvijas ekonomika un it īpaši tādas nozares kā tranzīts, gaida Rietumu un Krievijas attiecību uzlabošanos, cerot, ka uzlabosies arī ekonomiskā sadarbība. Kā šajā aspektā vērtējat Helsinkos notikušo ASV prezidenta Donalda Trampa un Krievijas prezidenta Vladimira Putina tikšanos?

Neapšaubāmi, ka «tirdzniecības kari» ne pie kā laba nav noveduši. Protams, ka ASV un Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju ir ļoti ietekmējušas mūsu valsti. Ja raugāmies uz tranzīta nozari, tajā ir būtisks kritums par 30% pēdējo gadu laikā, kas ir saistīts ar šiem «ekonomiskajiem kariem». Tāpat cietusi ir pārtikas nozare. Tāpēc jebkura attiecību uzlabošanās starp ASV un Krieviju nāk Latvijai tikai par labu. Ekonomiskajai sadarbībai, Latvijas ekonomikai tā ir laba ziņa. Mēs esam saistīti ar globālo ekonomiku un neesam atrauti no globālās politikas. Krievija joprojām ir būtisks mūsu tirdznieciskais partneris un tāds vienmēr arī būs. It īpaši tranzīta jomā, kuru attīstīt mums īsti pat nav citas iespējas kā vien sadarbībā ar Krieviju.

Krievija noteikusi «pilnīgu embargo» lielākajai daļai pārtikas produktu, kas tiek importēti no Eiropas Savienības (ES), ASV un citām rietumvalstīm, kuras ieviesušas sankcijas pret Maskavu, ceturtdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

(Papildināts viss teksts.)

«Krievija ievieš pilnīgu embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam un piena produktiem no ES, ASV, Austrālijas, Kanādas un Norvēģijas,» norādīja Medvedevs.

Importa aizliegums stājas spēkā nekavējoties un tiek ieviests uz gadu, ja vien «mūsu partneri nedemonstrēs konstruktīvu pieeju», sacīja Krievijas premjers.

Aizliegums neattiecas uz bērnu pārtiku, un Krievijas iedzīvotāji varēs aizliegtos produktus iegādāties ārzemēs un ievest tos valstī privātam patēriņam. Sankciju sarakstā nav iekļauti arī alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni.

Krievija aizliedz šādu produktu ievešanu no ASV, ES, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas:

G8 sanāksmē izdarīti arī secinājumi, ka globālo ekonomiku turpmāk noteiks piecas valstis: Ķīna, Indija, Brazīlija, Meksika un Dienvidāfrika, mazinot ASV dolāra noteicošo lomu. Līdz ar to spēka pozīcijas atvirzīsies no finanšu stresa pārņemtajiem Rietumiem, raksta Bloomberg.

(Foto: AFP/SCANPIX)

Francijas prezidents Nikolā Sarkozī, Itālijas premjers Silvio Berluskoni, Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs un Lībijas līderis Muamars Kadafi G8 samitā. (Foto: AFP/SCANPIX)«Noteicošais bija viedoklis, ka G8 vairāk nav ideālā struktūra, lai nodarbotos ar pasaules ekonomikas pārvaldīšanu,» teica Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni. «Lielais piecinieks», kas pārstāv 3 miljardu cilvēku un 7 triljoni dolāru lielu IKP, «lielā astoņnieka» sanāksmēs vienotā frontē ierodas jau piekto reizi.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, uzrunājot Federālo sapulci, aicinājis reformēt valsts politisko sistēmu.

D. Medvedevs aicināja atgriezties pie reģionu vadītāju tiešajām vēlēšanām, kā arī mainīt Valsts domes formēšanas principus, ieviešot proporcionālo pārstāvniecību 225 vēlēšanu iecirkņos.

«Likumīga iespēja piedalīties politiskajā dzīvē jādod visiem aktīviem pilsoņiem. Uzskatu, ka nepieciešams pāriet uz kārtību, kad Krievijas Federācijas subjektu vadītājus tiešās vēlēšanās ievēl reģionu iedzīvotāji,» sacīja D. Medvedevs, vēsta ziņu portāls Newsru.

D. Medvedevs tuvākajās dienās Valsts domē iesniegs vismaz divus politisko reformu likumprojektus, un jaunais gubernatoru ievēlēšanas princips var stāties spēkā jau 2012. gadā, pēc prezidenta runas norādīja viņa palīgs Arkādijs Dvorkovičs.

Par Krievijas gāzi, kuru it kā nesankcionēti piesavinājusies Ukraina, valstij nāksies maksāt pēc tirgū noteiktās cenas - 450 ASV dolāri par katriem 1 000 kubikmetriem. Ar šādu paziņojumu klajā nācis Gazprom priekšsēdētājs Aleksandrs Medvedevs, atsaucoties uz Interfaks, ziņo Lenta.

Gazprom vadītājs arī aicinājis Ukrainu atgriezties pie sarunām par tālākām piegādēm, piebilstot, ka Ukrainai jāuzvedas kā demokrātiskai valstij, nevis kā valstij - šantāžistei, kas diktē noteikumus gan Krievijai, gan Eiropas valstīm.

Tajā pašā laikā Newsru ziņo, ka Kijevas apgabala tiesa aizliegusi valstij piederošajai akciju sabiedrībai Naftogaz izpildīt Krievijas dabasgāzes tranzītu Ukrainas teritorijā par noteikto cenu 1.6 ASV dolāri par 1 000 kubikmetriem uz 100 kilometriem. Tā norādījusi Ukrainas Degvielas un enerģētikas ministrija.

Atbilstoši International Trade Centre (ITC) publiskotajam aprēķinam 2022. gadā Latvijas eksports uz Krieviju ASV dolāru izteiksmē pieauga vairāk nekā par 60%, salīdzinot ar 2021. gadu.

ITC sadarbībā ar Eurostat, ANO Tirdzniecības un attīstības aģentūru (United Nations Conference on Trade and Development) un Pasaules tirdzniecības organizāciju apkopo visu pasaules valstu ārējās tirdzniecības datus, padarot publiski pieejamus statistikas datus par eksportu un importu starp visām pasaules valstīm un atsedzot to līdz pat detalizētām preču grupām. Informācija tiek publiskota vietnē trademap.org.

Krievijas agresija nav ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju

Atbilstoši Latvijas CSP publiskotai statistikai Krievijas agresija Ukrainā nav īpaši ietekmējusi Latvijas tirdzniecību ar Krieviju. 2021. gadā Latvija uz Krieviju eksportēja preces par 1,197 miljardiem eiro, bet 2022. gadā CSP uzrāda, ka Latvijas eksports uz Krieviju bija 1,194 miljardi eiro – praktiski tāds pats, ar minimālu samazinājumu. Savukārt naudas izteiksmē 2022. gadā Latvijas imports no Krievijas pat palielinājās. Atbilstoši CSP datiem 2021. gadā Latvija no Krievijas importēja preces par 1,772 miljardiem eiro, bet 2022. gadā - jau par 1,831 miljardu eiro.

Krievija ir gatava jaunām Rietumu sankcijām, kas tai varētu tikt noteiktas Ukrainas krīzes dēļ, otrdien atzina Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

«Esmu drošs, ka mēs spēsim minimizēt to sekas,» televīzijā pārraidītajā uzrunā parlamentam sacīja Medvedevs. «Valdība gatava rīkoties apstākļos, kad par mūsu darba prioritāti kļūst ekonomikas un pilsoņu aizsardzība no šādiem nedraudzīgiem soļiem, kas varētu būt sagaidāmi, ņemot vērā saspīlējumu ārpolitiskajā situācijā.»

Vienlaikus gan Krievijas premjers atzina, ka valsts tautsaimniecību sagaida «iepriekš nepieredzēts izaicinājums».

Maskava sankcijas uzskata par «ceļu uz nekurieni», uzsvēra Medvedevs, piebilstot, ka Krievija ir gatava funkcionēt izolācijā, ja tas būs nepieciešams.

Divas trešdaļas (69%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka par oligarhiem dēvētās personas - Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers un Aandris Šķēle - ietekmē notikumus Latvijas politikā un ekonomikā (23% - noteikti jā; 46% - drīzāk jā).

To atklāj pētījumu aģentūras TNS sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, maija beigās veiktais pētījums.

Piektā daļa (19%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka par oligarhiem dēvētās personas - A. Lembergs, A.Šlesers un A.Šķēle - šobrīd neietekmē notikumus Latvijas politikā un ekonomikā (3% - noteikti nē; 16% - drīzāk nē).

12% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā.

Ceturtā daļa (26%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka pēdējā gada laikā Latvijas politikā ir radušās jaunas, ietekmīgas personas, kuras varētu dēvēt par oligarhiem (6% - noteikti jā; 20% - drīzāk jā).

Krievijā valsts sniegtā atbalsta cīņai ar krīzi pienācīgu izlietošanu garantēs Federālais drošības dienests. Šādu uzdevumu – uzraudzīt izsniegtās naudas pareizu un efektīvu izmantošanu – specdienestam devis valsts prezidents Dmitrijs Medvedevs, ziņo Lenta.

Interfaks raksta, ka specdienests naudas tērēšanas uzraudzīšanā iesaistīts Krievijas augstā korupcijas līmeņa dēļ. D. Medvedevs norāda, ka "uzdzīvoties uz krīzes rēķina ir divreiz nosodāmāk".

V. Putins jau pērn oktobrī norādīja, ka ir svarīgi, lai valsts izsniegtais atbalsts netiktu izvests no valsts un netiktu ieguldīts valūtu tirgos.

2008. gada novembrī D. Medvedevs paziņoja, ka valdība cīņai ar krīzi atvēlēs vairāk nekā 5 triljonus rubļu (200 miljardus ASV dolāru).

«Dialogs būtu vislabākā pozīcija sadarbībā ar Baltijas valstīm,» tā noradīja Krievijas Federācijas prezidents Dmitrijs Medvedevs, atbildot uz Lietuvas Rytas uzdoto jautājumu: kā viņš saredz turpmāko attiecību attīstību ar Baltijas valstīm.

Maskavā notiekošajā Eiropas un Āzijas mediju forumā D.Medvedevs, atbildot uz žurnālistu jautājumiem un runājot par Krievijas attiecībām ar Baltijas valstīm, atzina, ka Krievija, protams, gribētu, lai attiecības ar Baltijas valstīm būtu labākas un tādas kļūtu ne tikai uz papīra, dokumentos nostiprinātas, bet arī reālā dzīvē: apmainoties ar precēm, aktivizējot tūrismu, runājot augsta līmeņa delegāciju līmenī utt.

Aizvadītajā laikā šīs attiecības nav bijušas pārāk labas, norādīja D. Medvedevs, uzsverot, ka mums būtu jāpiemirst tas, kas bijis, un jāsāk skatīties nākotnē. Šobrīd šo situāciju varētu raksturot kā savstarpējas sadarbības, saskarsmes punktu meklējumus, un, atrodot svarīgāko, kas mūsu valstis apvieno, tas arī būtu pamats auglīgām sarunām, teica D. Medvedevs.

Krievijas ekonomika 2009.gadā saruks par 7.5%, paziņojis Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. Viņš apgalvojis, ka Kremļa iejaukšanās novērsusi vēl lielāku ekonomikas samazinājumu, vēsta BBC.

Krieviju, kura ir spēcīgi atkarīga no naftas eksporta, sāpīgi skāris enerģijas cenu straujais kritums.

D. Medvedevs sacījis, ka ekonomikas sarukums ir «ļoti nopietns» un atzinis, ka valdība bijusi pārsteigta par to, cik smagi Krieviju ir skārusi krīze.

Taču paredzētais iekšzemes kopprodukta sarukums ir mazāks nekā iepriekš prognozētais.

«Reālais kaitējums mūsu ekonomikai bijis daudz lielāks, nekā tas, ko prognozējām paši, Pasaules Banka un citas ekspertu organizācijas,» D. Medvedevs stāstījis Krievijas televīzijai.

Bet piebildis, ka pasākumi, lai saglabātu darbavietas un stabilizētu valsts banku sektoru, ir atmaksājušies.

ASV diplomāti uzskata, ka bijušais Latvijas Ministru prezidents Ivars Godmanis (PLL) ir izņēmums Latvijas politikā un lielai daļai pārējās politiskās elites rūp savu personīgo biznesa darījumu saglabāšana ar Krieviju, liecina "WikiLeaks" vietnē publiskotais Vašingtonas diplomātu slepenais ziņojums.

Telegrammā, kuru ASV vēstniecība Rīgā Valsts departamentam nosūtījusi 2008.gada 15.augustā, vērtēta Latvijas politiskā situācija pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā.

ASV diplomātu ziņojumā norādīts, ka iebrukums spilgti iezīmējis Latvijas sabiedrības integrācijas problēmas, kā arī parādījis daudzu politiķu biznesa intereses Krievijā.

Bijušais ārlietu ministrs Artis Pabriks ("Vienotība"), tiekoties ar ASV vēstnieku Latvijā, norādījis, ka tagad ir svarīgi, lai Latvija pārliecina ES, ka attiecības ar Krieviju nevar turpināties kā parasti.

ASV vēstniecība norāda, ka daudziem cilvēkiem Latvijā, tostarp virknei vadošo politiķu, ir ļoti ekskluzīvas biznesa attiecības ar Krieviju, kuras viņi nevēlētos zaudēt.

Krieviju Pasaules kausa futbola finālturnīra laikā apmeklējuši vairāk nekā trīs miljoni tūristu, pirmdien paziņoja Krievijas premjers Dmitrijs Medvedevs.

«Tas ir divas reizes vairāk, kā 2014.gada Soču olimpisko spēļu laikā,» norādījis Medvedevs intervijā aģentūrai «Interfax».

Futbola līdzjutēji, kuri devās uz Pasaules kausu, Krievijā varēja iebraukt bez vīzām, taču viņiem bija nepieciešamas līdzjutēju identitātes kartes, bet kurām nevarēja iekļūt stadionos.

Medvedevs bija pārliecināts, ka tūristu pieplūdums atstās pozitīvu iespaidu par Krieviju visā pasaulē.

Jau ziņots, ka par Pasaules kausa ieguvējiem svētdien kļuva Francijas izlase, kas šo trofeju izcīnīja otro reizi vēsturē. Francūži finālā ar 4:2 uzvarēja Horvātiju.

Tikmēr trešo vietu ieņēma Beļģija, bet ceturtā palika Anglija.

Pasaules kausa finālturnīrā no 14.jūnija līdz 15.jūlijam piedalījās 32 valstu izlases.

Maskavas un Rietumu attiecībās turpinot pieaugt spriedzei saistībā ar plāniem par ASV pretraķešu vairoga izvietošanu Eiropā, Krievija pirmdien Kaļiņingradas apgabalā aktivizējusi pretraķešu brīdinājuma sistēmas radaru.

«Es ceru - mūsu partneri sapratīs, ka šīs solis ir pirmais signāls, kas apliecina mūsu valsts gatavību sniegt adekvātu atbildi draudiem, ko mūsu stratēģiskajiem bruņotajiem spēkiem rada [Rietumu] pretraķešu vairogs,» sacīja Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs. «Ja šis signāls netiks sadzirdēts, mēs izmantosim citas aizsardzības metodes, arī sperot noteiktus pretsoļus un izmantojot uzbrukuma ieročus.»

Vēl pagājušajā nedēļā prezidents sacīja, ka Krievija Kaļiņingradas apgabalā, kas robežojas ar NATO dalībvalstīm Poliju un Lietuvu, izvietos raķetes Iskander, kuru darbības rādiuss ir 500 kilometri.

Eiropas Savienība (ES) trešdien paziņoja, ka tai ir dziļi iebildumi pret ASV Pārstāvju palātas pieņemtajām sankcijām pret Krieviju, kas var ietekmēt energopiegādes Eiropā.

Eiropas Komisija (EK) «pauda savas bažas, īpaši likumprojekta iespējamās ietekmes uz ES enerģētisko neatkarību dēļ», norādīts pēc sarunām Briselē izplatītajā EK paziņojumā.

EK piebilda, ka joprojām ir «gatava rīkoties, lai aizstāvētu eiropiešu intereses», ja šīs bažas nekliedēs ASV likumdevēji.

EK prezidents Žans Klods Junkers paziņoja, ka «mēs esam gatavi attiecīgi rīkoties dažu dienu laikā, ja mūsu bažas netiks pienācīgi ņemtas vērā».

«ASV likumprojektam var būt neapzinātas vienpusējas sekas, kas ietekmē ES enerģētikas drošības intereses. Amerika vispirms nevar nozīmēt, ka Eiropas intereses ir pēdējā vietā,» pavēstīja Junkers.

Jau vēstīts, ka ASV Pārstāvju palāta otrdien pieņēma likumprojektu par jaunu sankciju noteikšanu pret Krieviju, Irānu un Ziemeļkoreju.

Akciju vērtība Maskavas fondu biržā pirmdien piedzīvojusi pēdējos četros gados straujāko kritumu un Krievijas rubļa vērtība strauji samazinājusies saistībā ar ASV lēmumu pret vairākiem krievu oligarhiem, viņu vadītājiem uzņēmumiem un amatpersonām noteikt sankcijas.

Akciju vērtība Maskavas fondu tirgū pirmdien nokrita par 7,2%, kas ir straujākais kritums kopš 2014.gada marta, kad Maskavas īstenotā Krimas aneksija izraisīja starptautiskas sankcijas pret Krieviju.

Tikmēr rubļa un vietējo obligāciju vērtība piedzīvojusi straujāko lejupslīdi kopš 2016.gada novembra.

Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs jau paziņojis, ka valdība aplūkos iespējas nodrošināt atbalstu ASV sankciju skartajiem uzņēmumiem un nozarēm.

Kā vēstīts, ASV Finanšu ministrija piektdien paziņoja par sankciju ieviešanu pret septiņiem tā dēvētajiem Krievijas oligarhiem, 12 viņu kontrolētiem uzņēmumiem un 17 augsta ranga valdības amatpersonām.

Parādu krīzes māktajai Kiprai piešķirtais starptautiskais aizdevums, kura ietvaros paredzēta banku rekonstrukcija, kā arī nodeva noguldījumiem virs 100 tūkstošiem eiro, saniknojis Krieviju.

Kaimiņvalsts premjers Dmitrijs Medvedevs aizdevumu nosaucis par zagšanu. «Manā ieskatā [Kiprā] turpinās jau nozagtā zagšana,» D. Medvedeva sacīto Krievijas ministru sanāksmes laikā citē aģentūra Reuters. D. Medvedevs arī uzsvēris, ka Krievija sāks rūpīgu aizdevuma un tā seku izpēti. «Mums būs jāizvērtē tas, kā šis stāsts izvērtīsies nākotnē un kādas būs tā sekas starptautiskajai finanšu un monetārajai sistēmai, tostarp arī mūsu interesēm,» sacījis Krievijas premjers.

Iepriekš Krievijas premjers atzina, ka Kipras finanšu iestādes izmantojot liels daudzums kaimiņvalsts valsts struktūru, jo sala esot ērta jurisdikcija. Krievijas premjers iepriekš arī atzina, ka viņam nav saprotams, kāpēc kaimiņvalsts konti parādu krīzes skartajā valstī ir nobloķēti, jo šīs naudas izcelsmes avots esot acīmredzams, un finanšu līdzekļi ir visur uzrādīti. Iepriekš starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s tika aplēsusi, ka Krievija Kiprā varētu zaudēt aptuveni 19 miljardus ASV dolāru. Savukārt Krievijas prezidents Vladimirs Putins Kipras starptautiskā aizdevuma ietvaros paredzēto nodevu noguldījumiem aizvadītajā nedēļā nosauca par negodīgu, neprofesionālu un bīstamu.

Krievija no nākamā mēneša noteiks embargo pārtikas produktu importam no Ukrainas saistībā ar Kijevas tirdzniecības vienošanos ar Eiropas Savienību (ES), pirmdien paziņoja Krievijas premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Tādējādi Krievija paplašinās represīvos pasākumus, kas šobrīd noteikti pret rietumvalstīm.

«Šie pasākumi tiks paplašināti, lai iekļautu arī Ukrainu, jo nav panākta vienošanās, kas ņemtu vērā Krievijas tirdzniecības intereses,» norādīja Medvedevs. «Es tikko parakstīju attiecīgu dekrētu.»

Sākot ar nākamā gada 1.janvāri spēkā stāsies Ukrainas un ES brīvās tirdzniecības līgums, taču Krievija vairākkārt paudusi bažas, ka tas varētu pārpludināt tās tirgu ar Eiropas precēm.

Savukārt pagājušajā nedēļā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja dekrētu par brīvās tirdzniecības līguma apturēšanu ar Ukrainu, sākot ar nākamā gada 1.janvāri.

Krievijas valdības stratēģija izejai no krīzes vērsta uz lielo korporāciju īpašnieku glābšanu, norādījis Krievijas Nacionālās stratēģijas institūta prezidents, politologs Staņislavs Belkovskis.

"Visa stratēģija vērsta uz to, lai atlikušās valsts rezerves sadalītu starp pēdējo 15 gadu privatizācijas lielākajiem ieguvējiem, glābjot pat ne kompānijas, bet to īpašniekus," S.Belkovska teikto citē dpmoney.ru. Eksperts norāda, ka, krīzei Krievijā gaidāmi divi augstākie punkti: marta beigās- aprīļa sākumā un septembra beigās – oktobra sākumā. "Pavasarī būs pirmais atlaišanu vilnis, kad tūkstošiem atlaisto sapratīs, ka viņi zaudējuši iztikas avotu, bet no otras puses tas ir kārtējais cenu lēciens importa precēm, pirmkārt, pārtikai. Preces, kas ir pārdošanā šobrīd, lielā mērā ir 2008. gada pievedums par pirmskrīzes cenām. Otrais šo tendenču lēciens gaidāms rudenī: būs kārtējais atlaišanu vilnis, vairāki miljoni cilvēku, un kārtējais importa preču cenu lēciens rubļa kursa krituma dēļ," prognozē S.Belkovskis.

Globālā ekonomikas krīze vēl nav sasniegusi savu virsotni, nākamais gads būs ļoti grūts un gaidīt kapitāla pieplūdumu Krievijā nav vērts. Šādu pesimistisku prognozi attiecībā uz savu valsti izteicis Krievijas Federācijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.

"Par to liecina ekspertu atzinumi, kā arī tas atklājies manās sarunās ar citu valstu līderiem," sacījis D. Medvedevs, piebilstot, ka prognozes ir dažādas, taču neviena no tām neparedz globālās ekonomikas atgūšanos līdz 2010. gadam. "Lielākā daļa analītiķu un praktiķu nākamo gadu paredz ļoti smagu," tā Krievijas prezidents.

Saistībā ar to D. Medvedevs norāda, ka neesot vērts gaidīt "nedz ievērojamu pieaugumu Krievijas ekonomikā, nedz ārvalstu kapitāla pieplūdumu tādos apmēros, kādos mēs to vēlētos saņemt".

Vairā nekā 200 Latvijas uzņēmumi 2023.gada decembrī eksportējuši preces uz Krieviju un Baltkrieviju

Pēc vairāku mēnešu pārtraukuma Ekonomikas ministrija (EM) savā mājaslapā nopublicējusi sarakstus ar Latvijā reģistrētajiem uzņēmumiem, kuri 2023.gada decembrī eksportējuši preces no Latvijas uz Krieviju un Baltkrieviju. Sarakstos atrodami tikai preču eksportētāji, bet nav iekļauti, piemēram, importētāji. Tieši saistībā ar importu pēdējo mēnešu laikā plaši izskanējuši arī valsts kapitālsabiedrību vārdi un atbildība, rosinot nacionālā līmenī virzīt Krievijas graudu importa aizliegumu Latvijā.

Attiecīgu likumprojektu graudu importa aizliegumam no Krievijas Saeimā plānots pieņemt februāra laikā. Tikmēr Eiropas Komisijas (EK) preses pārstāvis tirdzniecības un lauksaimniecības jomas jautājumos Olofs Gills (Olof Gill) Dienas Biznesam atturīgi vērtēja Latvijas iniciatīvas noteikti papildu tirdzniecības ierobežojumus lauksaimniecības produktu importam, norādot, ka neviena no ES pieņemtajām sankcijām saistībā ar Krievijas agresijas karu Ukrainā nav vērsta uz lauksaimniecības un pārtikas preču tirdzniecības ierobežošanu. Turklāt par sankcijām dalībvalstis lemjot kopīgi.

ASV prezidents Donalds Tramps parakstījis Kongresa pieņemto likumprojektu par jaunām sankcijām pret Krieviju, kā arī Irānu un Ziemeļkoreju, paziņojis Baltais nams.

Kā pavēstīja divi avoti Baltajā namā, Tramps likumu parakstījis trešdienas rītā aiz slēgtām durvīm un bez kameru klātbūtnes.

Pēc likuma parakstīšanas izplatītajā Trampa paziņojumā paustas bažas, ka likums ierobežo prezidenta spējas pieņemt lēmumus attiecībā uz ārpolitiku un varētu kaitēt ASV spējām strādāt ar sabiedrotajiem.

"Ierobežojot izpildvaras elastību, šis likums apgrūtina ASV iespējas slēgtas labas vienošanās amerikāņu tautai, un satuvinās ciešāk Ķīnu, Krieviju un Ziemeļkoreju," teikts Trampa paziņojumā. "Mūsu konstitūcijas radītāji ārlietas nodeva prezidenta rokās. Šis likums pierādīs tās izvēles gudrību."

Kā teikts paziņojumā, Trampa bažas attiecas uz četrām lietām - izpildvaras ierobežošanu, neapzinātu kaitējumu ASV kompānijām, kā arī ASV starptautiskajiem partneriem, un ierobežojumiem administrācijas elastībai strādāt saskaņā ar sabiedrotajiem attiecībā uz Krieviju.