Pazīstamajam autovadītāju aizstāvim juristam Edgaram Džeriņam par kukuļošanas noziegumiem tomēr būs jāiet cietumā. Tas izriet no šodien pieņemtā Augstākās tiesas (AT) Senāta lēmuma.

Kā informēja AT preses sekretāre Baiba Kataja, AT Senāts nolēmis atstāt negrozītu Rīgas apgabaltiesas 2011.gada 23.novembra spriedumu, ar kuru apsūdzētajam par uzkūdīšanu dot kukuli un par kukuļa piesavināšanos piespriests cietumsods uz vienu gadu.

Vienlaikus Senāts noraidījis Džeriņa advokātes Ivetas Vietnieces kasācijas sūdzību. Senāta lēmums nav pārsūdzams.

Kā ziņots, Rīgas apgabaltiesa pērn 23.novembrī Džeriņam piesprieda reālu cietumsodu uz vienu gadu, bet apcietināts tiesas zālē viņš vēl netika. Vēlāk apsūdzētais un viņa advokāte par šo spriedumu iesniedza kasācijas sūdzību, tāpēc lieta ir nonāca augstākajā tiesu instancē - AT Senātā.

Mārupītē piesārņojuma dēļ iet bojā zivis. Vairākas zivis ir jau nobeigušās, bet pamatīga izmēra līdaka cenšas tikt krastā, lai izbēgtu no piesārņotās upes, savukārt apkārt esošie cilvēki izsaka pieņēmumu, ka tas ir tikai sākumus, redzams LTV Ziņu dienesta filmētajā materiālā.

Tikmēr Nacionālo bruņoto spēku (NBS) ķīmiķiem pagaidām nav izdevies noteikt, kādas vielas ir nonākušas Mārupes novadgrāvjos un vēlāk arī Mārupītē, šorīt LNT raidījumā 900 sekundes sacīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Intars Zitāns.

Vielu ir daudz - gan sārmainas, gan skābas, tās cita citu neitralizē, kopā sajaucies daudz dažādu ķīmisku savienojumu, skaidroja Zitāns.

Specializētais uzņēmums Eko osta turpina sūknēt piesārņotos ūdeņus, ko nogādā uz savām noliktavām. Vakar kopumā izsūknēti 350 kubikmetri netīro ūdeņu.

Viņš prognozēja, ka piesārņojums Mārupes novadgrāvjos un Mārupītē varētu saglabāties vismaz divas nedēļas. Piesārņojums sasniedz arī gruntsūdeņus, taču tas nenotiek tik strauji, turklāt gruntsūdeņu līmenī notiek piesārņojuma pašattīrīšanās. «Nekādi citi ķīmiski līdzekļi vides un piesārņoto ūdeņu attīrīšanai neder,» piebilda Zitāns.

Mārupes novada dome 27.oktobrī pieņēmusi lēmumu piešķirt līdzfinansējumu 16 personām dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai par kopējo summu 19855,45 EUR apmērā, informē Mārupes novada domes pārstāve Ilze Žunde.

Mārupes novada dome jau 26.maijā pieņēma saistošos noteikumus Par Mārupes novada pašvaldības finansējuma piešķiršanu dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai, kuru mērķis ir veicināt dzīvojamo māju pieslēguma centralizētajai kanalizācijas sistēmai izbūvi atsevišķām iedzīvotāju grupām (daudzbērnu ģimenēm, trūcīgajiem, maznodrošinātajiem, personām ar 1. vai 2.grupas invaliditāti, politiski represētajiem u.c.).

Laika periodā no 2016.gada 9.septembra līdz 10.oktobrim Mārupes novada pašvaldībā tika saņemti 27 pieteikumi pašvaldības finansējuma saņemšanai dzīvojamo māju pieslēgšanai centralizētajai kanalizācijas sistēmai.

Šogad lielākā daļa darījumu Mārupes novadā notiks pieejamajā privātmāju segmentā, bet premium segmenta māju pietrūks, prognozē Evita Pudane, Baltic Sotheby`s International Realty pārdošanas un īres konsultante.

Šādā situācijā, kad tirgū pieprasījums ir lielāks par piedāvājumu, Mārupes premium īpašumu pārdevējiem varētu šķist, ka ar jaunu īpašnieku atrašanu savam īpašumam un visu formalitāšu kārtošanu varētu tikt galā paši, turklāt – ātri. Tomēr pieredzējuša speciālista piesaiste var palīdzēt ne tikai adekvāti novērtēt īpašuma stāvokli un iespējas konkrētā tirgus segmentā, bet arī noteikt pareizu cenu īpašumam, un saņemt zinoša speciālista, kas orientējas darījuma un konkrētās vietas niansēs, padomu,- tādējādi atrodot privātmājai īsto pircēju. Savukārt īpašumu pircējiem profesionāļa iesaiste darījuma veikšanā var palīdzēt izvairīties no nepatīkamiem pārsteigumiem un ļautu «nenopirkt problēmas», nezinot visu darījuma specifiku un tirgus īpatnības.

Kā Mārupes ielas priekšrocību uzņēmēji min mājīgumu, mazpilsētai raksturīgo mierpilno atmosfēru un nemainīgu iespēju atrast automašīnas stāvvietu bez maksas.

Mārupes iela Āgenskalna dienvidu daļai tika pievienota XIX gs. pirmajā pusē. Tolaik Āgenskalns bija iecienīta turīgo rīdzinieku muižu un atpūtas zona. Nu Mārupes ielā kopmītnēs mājvietu atraduši dažādu valstu studenti, Māras dīķa krastos sirmas kundzes un ģimenes ar bērniem baro pīles, un visas ielas garumā biznesa vietu atraduši vairāki uzņēmēji.

Ēdināšanas uzņēmums SIA Vēl vairāk saules nupat nosvinēja desmit gadu jubileju, bet tās mini restorāns Pastarellia Mārupes ielā atrodas piekto gadu. Pat regulārie apmeklētāji, iespējams, nemaz nezina, ka restorāna pagrabstāvā atrodas ravioli un pastu ražošanas iekārtas. Uzņēmuma īpašnieks un pavārs Endijs Bērziņš stāsta, ka sākotnējais Mārupes ielas telpu izmantošanas mērķis bija tieši tāds – nevis pirkt izejvielas no citiem, bet ražot pašiem.

Trešais lielākais mazumtirgotājs Baltijā, lielveikalu tīkls IKI šobrīd ir apturējis jūnija sākumā uzsāktā tirdzniecības centra būvniecību Mārupē, pamatojoties uz Mārupes pagasta padomes negaidīto lēmumu anulēt pašu domnieku iepriekš izsniegto būvatļauju.

IKI plānotajā lielveikalā ar kopējo platību 2600 m2 ir iecerējis investēt 2 milj. latu un nodrošināt Mārupes iedzīvotājiem līdz 70 jaunām darba vietām.

„Šis ir pirmais šāda veida precedents kompānijas ilggadējā pieredzē. IKI nav saprotama Mārupes pašvaldības motivācija, un esam satraukti ne tikai par pašvaldības nodomiem, bet arī par domnieku saimniekošanas caurredzamību. Manuprāt, šāda pašvaldības rīcība liek aizdomāties par to, vai pašvaldība, apturot jau uzsāktu investīciju projektu, tiešām rīkojas Mārupes iedzīvotāju interesēs,” skaidro Raimonda Klimašauskaite, SIA Palink valdes locekle un lielveikalu IKI Latvijas tīkla vadītāja.

Pašvaldība izsniegto būvatļauju anulējusi, jo uzskata, ka iecerētā objekta publiskā apspriešana nav notikusi saskaņā ar likumdošanas prasībām. IKI komercobjekta zemi iegādājas laikā, kad būvniecības ieceres publiskā apspriešanai jau bija notikusi. Par publiskās apspriešanas norisi atbildīga ir Mārupes pagasta pašvaldība.

Meža un lauksaimniecībā izmantojamo zemju (LIZ) tirgus stagnē – neliels darījumu skaita kritums šogad novērots visos reģionos. Trūkst augstvērtīgas aramzemes piedāvājuma. Īpašnieki turpina turēt savā īpašumā kvalitatīvu LIZ kā kapitālu, savukārt par pļavām un ganību platībām šobrīd interese ir maza, liecina jaunākais nekustamo īpašumu kompānijas “Latio” veidotais Lauku īpašumu indekss.

Dinamiski mainās arī pircēja ‘portrets’ - šogad aktīvākais lauksaimniecības zemju iegādē ir ALTUM pārvaldītais Zemes fonds, kas pirmajos trīs ceturkšņos iegādājies vairāk nekā 4000 hektārus par kopsummā 18,6 miljoniem EUR. Salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn, ALTUM iegādāto platību apjoms ir pieckāršojies.

“Lauku īpašumu tirgus indekss”* – pirmie trīs ceturkšņi / 2024

• 5450 - kopējais darījumu skaits LIZ un meža īpašumiem (-1%, salīdzinot ar to pašu laika posmu pērn).

Lauksaimniecība izmantojamās zemes (LIZ):

Konkurences padome uzlikusi naudas sodu SIA GSK auto, SIA BB Transports, SIA Vērsis Ro, AS Mārupes Komunāliepakalpojumi, SIA Vibro AV, Mārupes meliorācijas Biedrība un SIA AL Autotrans.

Lieta ierosināta, pēc izmeklēšanas rezultātā iegūtās informācijas par Mārupes pagasta cenu aptaujām, kas tika rīkotas Mārupes pašvaldības iepirkumiem ceļu būvniecības un uzturēšanas jomā no 2005. gada līdz 2007. gadam.

Konkurences padome konstatējusi, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku cenu piedāvājumos minētajās cenu aptaujās ir noteiktas sakritības.

Konkurences padome uzskata, ka šīs sakritības radušās kontaktu, kas vērsti uz informācijas apmaiņu, starp tirgus dalībniekiem rezultātā. Apstāklis, ka savstarpēji nesaistītu tirgus dalībnieku piedāvājumos kļūdas ir identiskas ar citu tirgus dalībnieku kļūdām un pazīmēm, nepastāvot tirgus dalībnieku savstarpējiem kontaktiem, ir pretrunā ar jebkuru loģikas un varbūtības principu, kā arī ar jebkuru pieredzi komercdarbībā.

Šajā pavasarī SIA Mārupes siltumnīcas gurķi ienākušies aptuveni nedēļu agrāk nekā pagājušajā gadā, sacīja siltumnīcas ražošanas daļas vadītāja Maruta Kravale.

«Pirmie gurķi iesēti 5.janvārī un patlaban aizņem 3,6 hektārus stikla siltumnīcās. Pagājušajā piektdienā novākti aptuveni 700 kilogrami, savukārt līdz šodienai esam novākuši jau deviņas tonnas,» sacīja Kravale.

Viņa norādīja, ka Latvijas gurķi atšķiras no importa produkcijas gan ar garšu, gan smaržu, lai gan arī Spānijā vai Holandē gurķi tiek audzēti ar līdzīgu tehnoloģiju. Agronome atzina, ka tirgū jau pirms mēneša parādījušies viltojumi - jaunie gurķi ar Mārupes uzlīmi, kuru izcelsmes valsts esot Polija.

Līdzās jauno gurķu ražai Mārupes siltumnīcā drīzumā ienāksies arī tomāti. Pērn pirmās ražas bija maija sākumā, šogad tās jau būs aprīļa vidū. Tomāti stādīti trīs hektāros, un plānotā agro tomātu raža varētu būt 38 tonnas mēnesī.

Ekspluatācijā nodotas Mārupes pamatskolas un Jaunmārupes pamatskolas moduļu tipa piebūves, informē Mārupes novada dome.

Lai nodrošinātu mācību telpas topošajiem pirmklasniekiem, plānojot pašvaldības budžetu, tika lemts Mārupes pamatskolu un Jaunmārupes pamatskolu paplašināt, piebūvējot moduļu tipa piebūves ar nokomplektētu materiāli tehnisko bāzi. Piebūves augustā ir pieņemtas ekspluatācijā un šobrīd norit telpu iekārtošanas darbi.

Kopējās investīcijas Jaunmārupes pamatskolas moduļa tipa būvei un aprīkojumam - 656 278 eiro apmērā, Mārupes pamatskolai – 538 727 eiro, pašvaldībai ņemot aizņēmumu valsts kasē.

Abu skolu moduļu tipa piebūvju būvprojektu izstrādi, būvdarbus un autoruzraudzību veica SIA «INOS».

Jaunās piebūves ļaus 2019.gada 1.septembrī mācības uzsākt papildus vairāk nekā 200 skolēniem.

Mārupes novada domes ārkārtas sēdē ceturtdien, 12.martā noraidīts Rail Baltica projekta ietvaros piedāvātais dzelzceļa trases atzara risinājums Mārupes novada teritorijā, jo tas neatbilst novada attīstības plānošanas dokumentiem, informē domes pārstāve Uva Bērziņa.

Mārupes dome atbalsta pašvaldības, Rīgas pilsētas un lidostas "Rīga" plānošanas dokumentos iestrādāto pamattrases savienojumu ar lidostu caur Rīgas centrālo dzelzceļa staciju pa dzelzceļa līniju Rīga-Tukums no Ziemeļu puses.

Apkopojot visus sabiedriskās apspriešanas gaitā iesniegtos priekšlikumus, viedokļus, ekspertu atzinumus un citus saistošos dokumentus, Mārupes novada domes deputāti lēmuši neatbalstīt piedāvāto Rail Baltica pamattrases atzara trasējumu, kas paredz šķērsot novada teritoriju caur jaunizveidoto Vētras ciemu. Ņemot vērā 7.marta sabiedriskajā sanāksmē projekta izstrādātāju pausto gatavību rast alternatīvus trasējumus līdz šim piedāvātajam pamattrases atzaram Mārupes teritorijā, dome ir gatava izskatīt citus Rail Baltica dzelzceļa līnijas trasējumus novada teritorijā, ja tādi tiks iesniegti.

Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Eiropas Parlaments (EP) atbalstījis jaunus noteikumus, lai nepieļautu invazīvu svešzemju sugu — dzīvnieku, augu, sēņu vai mikroorganismu — iekļūšanu Eiropas Savienībā vai ierobežotu to nodarītos kaitējumus ekosistēmām vai ekonomikām, informē EP.

Tiesību akti aizliedz sugas, kas definētas kā sugas, kuras rada bažas ES, un pieprasa labāk koordinēt dalībvalstu sadarbību ar tām saistīto problēmu risināšanā.

Invazīvas svešzemju sugas ES ik gadu nodara kaitējumu vismaz 12 miljardu eiro apmērā, un daudzas dalībvalstis jau tagad iegulda ievērojamus līdzekļus, lai risinātu šo problēmu, norāda deputāts Pavel Poc (S&D, Čehija), kurš virzīja likumprojektu Parlamentā. Viņa sagatavoto ziņojumu deputāti apstiprināja ar 606 balsīm par, 36 pret un 4 atturoties.

Dalībvalstu centieni ierobežot kaitējumi ne vienmēr ir bijušas efektīvi tieši tāpēc, ka šo sugu izplatība nebeidzas uz dalībvalstu robežām. Tāpēc ES līmeņa sadarbība ir būtiska. Likumdošanas sarunas par šo regulu bija ļoti sarežģītas un mums bija ierobežots laiks, lai panāktu vienošanos, viņš piebilda.

Itālija savā ziņā vienmēr ir bijis mans sapņu galamērķis, kas pārsteidz ne tikai ar fantastiskām dabas ainavām un kulināriju, bet arī ar dažādību. Mērojot vien dažus desmitus kilometru, iespējams baudīt gan modes un stila metropoles krāšņumu, gan klusas kalnu pilsētiņas burvību.

Uz Itāliju četru cilvēku sastāvā devāmies decembra sākumā. Aviobiļetes, kas tika iegādātas jau septembrī, vienam cilvēkam abos virzienos izmaksāja aptuveni 60 eiro - kādam biļeti paveicās nopirkt nedaudz lētāk, kādam - dārgāk, taču kopumā lidojuma izmaksas bija ļoti zemas. Izmantojot Ryanair piedāvāto iespēju, izvēlējāmies lidot uz Bergamo lidostu, kas atrodas aptuveni 50km attālumā no Milānas.

Jau sākotnēji sapratām, ka vēlamies Itāliju apceļot ar auto, tāpēc apmēram divas nedēļas pirms ceļojuma Rentalcars.com rezervējām automašīnu, kuru uzņēmums piedāvāja saņemt turpat Bergamo lidostā. Izvēloties pilno apdrošināšanu, auto noma sešām dienām izmaksāja 176 eiro. Tāpat tikām brīdināti, ka uz vietas būs nepieciešams iemaksāt 90 eiro lielu drošības naudu. Jāpiebilst, ka auto vadītājam, kurš vēl nav sasniedzis 26 gadu vecumu, šīs izmaksas, ņemot vērā auto nomu mājaslapās pieejamo informāciju, būs krietni dārgākas. Lai gan tieši pateicoties automašīnai, īsā laikā izdevās iepazīt Itāliju no tādām šķautnēm, kas, ceļojot citādi, iespējams, paliktu nepamanītas, nevar noliegt, ka auto esamība brīžiem sagādāja arī liekas galvassāpes. Pirmās raizes sākās jau tajā brīdī, kad Latvijā apjautām, ka Rentalcars.com šajā gadījumā darbojas tikai kā starpnieks un patiesais nomas pakalpojuma sniedzējs ir uzņēmums Budget, kura reitings atsevišķās interneta vietnēs bija noslīdējis pat zem vienas zvaigznes. Saprotot, ka rezervāciju atcelt nav iespējams un nauda jau ir samaksāta, atlika vien cerēt, ka viss būs labi. Nedaudz paskrienot uz priekšu, jāatzīst, ka tik gludi gan viss negāja - jau otrajā dienā mūsu mašīna stāvvietā tika apskādēta un daļa iemaksātās drošības naudas beigās netika atgriezta. Interesanti, ka pāris desmiti eiro tika ieturēti nevis par nelielo skādi, bet gan tāpēc, ka auto it kā atgriezts ar nepilnu bāku, kas gan gluži neatbilda taisnībai.

Pamatojoties uz 27. oktobrī Mārupes pagasta pašvaldības izsniegto būvatļauju, šodien, 28. oktobrī, Baltijas trešais lielākais mazumtirdzniecības veikalu tīkls IKI atsācis lielveikala būvniecība Mārupē, Daugavas ielā 31.

Plānots, ka jaunā veikala kopējā platība būs 2600 m2 un tajā tiks nodrošinātas līdz pat 70 jaunas darba vietas. Kā jau ziņots, kopējās IKI investīcijas jaunajā veikalā pārsniegs 2 miljonus latu.

Šā gada jūlijā pašvaldība apturēja izsniegto veikala būvatļauju, šādu lēmumu pamatojot ar to, ka pirms būvatļaujas izsniegšanas plānotā objekta publiskā apspriešana nav notikusi saskaņā ar noteiktajām prasībām. Tādēļ IKI sadarbībā ar pašvaldību šā gada augustā un septembrī organizēja atkārtotu publisko apspriešanu, kuras laikā Mārupes iedzīvotājus iepazīstināja ar plānoto lielveikalu. «Esam gandarīti par labo sadarbību, kas ir izveidojusies ar Mārupes pagasta pašvaldību un Mārupes iedzīvotājiem. Publiskās apspriešanas laikā vairāk kā 70 Mārupes iedzīvotāji ir pauduši savu atbalstu jaunajam IKI veikalam. Lai tas atbilstu mārupiešu vēlmēm, esam uzklausījuši arī iedzīvotāju ieteikumus un daudzus no tiem iestrādājuši papildinātajā būvprojektā,» stāsta IKI Tehniskās nodaļas vadītājs Vladislavs Rusovičs.

Nekustamo īpašumu megadarījumu skaits šogad saplacis arī Rīgas rajonā: ja pagājušā gada jūlijā-decembrī šeit bija fiksēti vismaz 45 darījumi, kuru summa sasniedza vai pārsniedza pusmiljonu latu, šā gada pirmajā pusgadā tādu bijis tikai 26.

Šis noplakums tiek skaidrots dažādi. Vēl pirms pusgada nekustamo īpašumu jomas eksperti pārliecināti apgalvoja, ka projektu attīstītāji sākuši novērtēt nekustamā īpašuma attīstības potenciālus arī ārpus Rīgas centra, līdz ar ko prognozējama arvien aktīvāka skatīšanās reģionu virzienā.

Tomēr šī skatīšanās izrādījusies diezgan neliela: virkne pazīstamu attīstītāju iespaidīgas zemes platības Jelgavā, Ādažos, Carnikavā, Salaspilī, Ķekavā, Baložos, Ogrē, Ikšķilē gan no to denacionalizētājiem, gan atsevišķos gadījumos arī pārpircējiem iegādājušies jau iepriekšējos pāris gados.

Savukārt jauna attīstītāju masa vietā nav nākusi – pārspīlētas izrādījušās bažas par lietuviešiem un igauņiem, kas izpirkšot visas perspektīvās teritorijas. Turklāt visu pirmo pusgadu lielāks pieprasījums bijis pēc Pierīgas zemesgabaliem ar jau ar saskaņotiem projektiem; savukārt Pierīgas zemnieku saimniecību un denacionalizētāju, no kuriem lielas platības būtu iespējams iegādāties salīdzinoši lēti, faktiski vairs nav palicis.

Mārupē, kā arī Mārupes novada Skultē un Tīrainē siltumenerģijas tarifs no 1.septembra pieaugs par 2,5 reizēm - līdz 320,14 eiro par megavatstundu (MWh), informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šis būs terminēts tarifs, kas būs spēkā tikai septembrī - attiecīgi no 1.septembra līdz 30.septembrim. Pēc tam 1.oktobrī spēkā stāsies jauns tarifs - 312,79 eiro par MWh, kas ir par 2,3% mazāk nekā septembra tarifs.

Patlaban komersants SIA "Mārupes komunālie pakalpojumi" saviem klientiem piemēro siltumenerģijas tarifu 127,29 eiro par MWh, kamēr no 1.oktobra bija paredzēts tarifu samazināt līdz 119,94 eiro par MWh.

SPRK norāda, ka siltumenerģijas tarifu pieaugums saistīts ar dabasgāzes cenas pieaugumu, konkursa kārtībā noslēdzot jaunu līgumu par dabasgāzes piegādi. Dabasgāzes vairumtirgus cenas kāpuma dēļ kopējās kurināmā izmaksas komersantam ir pieaugušas par 180,7%. Komersants ar dabasgāzi saražo visu lietotājiem nodoto siltumenerģijas apjomu.

Aizvadītajā nedēļā vienu no lielākajām komercķīlām a/s Swedbank devusi SIA Mārupes siltumnīcas.

5.2 miljonus latu lielā komercķīla reģistrēta pēc bankas pieprasījuma, taču saistīta ar radniecīgo uzņēmumu - SIA Mārupes siltumnīcas un SIA Sabiedrība Mārupe savstarpēju aizdevumu, Db skaidroja SIA Mārupes siltumnīcas valdes priekšsēdētājs Jānis Bērziņš. Aizdevums saistīts ar apgrozāmo līdzekļu nepieciešamību sezonas sākšanai, norādīja J. Bērziņš.

Jau iepriekš ziņots, ka nolūkā operatīvāk piesaistīt investīcijas konkrētiem projektiem aizvadītā gada nogalē SIA Sabiedrība Mārupe kļuva par mātes uzņēmumu, nodibinot četrus uz nozaru specifikas balstītus meitas uzņēmumus: Mārupes Siltumnīcas, Mārupes Lauksaimnieks, Mārupes Serviss un Mārupes Zvērsaimniecība.

Mārupe varētu būt interesanta investoriem, kas iegādājas dzīvokļus izīrēšanai - īres cenas ir līdzīgas kā Rīgas centrā, bet iegādes cenas ir salīdzinoši zemākas. Līdz ar to ir lielāka atdeve no ieguldījuma, biznesa portālam db.lv stāsta «Baltic Sotheby`s International Realty» pārdošanas konsultante Evita Pudane.

«Mārupe nekad nav pozicionēta kā industriāla teritorija, tomēr tādi priekšnosacījumi kvalitatīvas investīciju vides attīstībai kā Rīgas un lidostas tuvums un sakārtota infrastruktūra ir veicinājuši investīciju piesaisti novadā,» komentē Mārupes novada domes pārstāve Uva Bērziņa.

E. Pudane norāda, ka Mārupes mājokļu tirgū 2018. gada pirmajā pusē vērojams neliels sarukums pret iepriekšējo gadu gan tirgus aktivitātē, gan darījumu kopējā vērtībā. Trīs aplūkotajos nekustamā īpašuma tirgus segmentos - dzīvokļi, privātmājas un zeme, darījumu skaits samazinājies no 241 līdz 223 pirkumiem. Līdz ar to darījumu kopējā vērtība sarukusi no 17,9 miljoniem eiro līdz 17,4 miljoniem eiro. Līdzīgi arī Mārupes mājokļu premium segmenta apgrozījums nedaudz samazinājies no iepriekšējā gada pirmo sešu mēnešu līmeņa. 2018. gada pirmajā pusgadā darījumi ar vērtību virs 150 000 eiro kopā veidoja 5,8 miljonu eiro apgrozījumu (6,4 miljoni eiro attiecīgajā periodā 2017. gadā). Līdz šim šogad ir noslēgti par diviem darījumiem vairāk nekā atbilstošajā periodā gadu iepriekš: 32 darījumi 2018. gadā, 30 darījumi 2017. gadā.

Lielais zemes iegādes un pārpirkšanas laiks Latvijas laukos ir beidzies, un par vislielākajiem lauksaimniecības zemes īpašniekiem pārliecinoši ir kļuvuši ārzemnieki.

To rāda jau tradicionālā ikgadējā informācija par Latvijas, Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona lielāko un vērtīgāko zemes platību īpašniekiem, ko Baltic Screen apkopojis, balstoties uz Valsts zemes dienesta atlasītajiem datiem.

No lielo lauksaimniecības zemes īpašnieku pirmā desmitnieka kompānijām, kurām kopā pieder nepilni 27,5 tūkstoši hektāru lauksaimniecības zemes, tikai divās – Foran real estate un Projektu konsultāciju tehnoloģijas – vismaz daļa pieder pašmāju uzņēmējiem. Savukārt pārējās astoņas simtprocentīgi pieder citu valstu uzņēmējiem.

Citādāka gan ir situācija pirmajā divdesmitpiecniekā: ņemot vērā neoficiālās ziņas par atsevišķām kompānijām, kas neatklāj savu akcionāru sarakstu, 11 no 25 lielākajiem lauksaimniecības zemes īpašniekiem ir Latvijas pilsoņi vai arī uzņēmumi, kuros kontrolpakete pieder Latvijas pilsoņiem vai pastāvīgajiem iedzīvotājiem.

Īrijas policija Garda izvietos kontrolpunktus industriālo rajonu tuvumā un pie lidostas, lai mēģinātu «pieķert» sociālās sistēmas apkrāpējus, raksta Independent.ie.

Ar policijas palīdzību novēršot krāpšanas gadījumus, Īrijas Sociālās aizsardzības departaments šogad plāno ietaupīt 710 miljonus eiro.

Garda pastiprināti kontrolēs cilvēkus, kas saņem sociālos pabalstus un vienlaikus arī strādā. «Es nedomāju, ka pastāv kāds pieņemams sociālās sistēmas krāpšanas līmenis, tādēļ mēs esam spēruši milzīgus soļus,» pauda sociālās aizsardzības ministre Joana Bērtone (Joan Burton).

Viņa skaidroja, ka Garda uz ceļiem un pie rūpnieciskajiem rajoniem izvietos kontrolpunktus, lai atrastu cilvēkus, kas saņem pabalstus, bet tajā pašā laikā katru dienu dodas uz darbu un neziņo par to sociālajam dienestam. Tāpat viņa pauda, ka tiks izvietoti kontrolpunkti pie lidostām, jo cilvēki, kas ielido un izlido, iespējams, pārvietojas saistībā ar pabalstiem.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Rīgas Centra rajona tiesa juristam Edgaram Džeriņam par kukulim paredzētās naudas piesavināšanos, piemērojusi deviņu mēnešu nosacītu sodu, kā arī naudas sodu 2340 latu apmērā.

Savukārt prokurors tiesu debatēs bija lūdzis E. Džeriņam piemērot brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un trim mēnešiem.

Db jau ziņoja, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2006.gadā E.Džeriņu aizturēja aizdomās par 2200 latu liela kukuļa piesavināšanos. Jurists esot solījis kādam Guntim Gardam iekārtot pansionātā vecus cilvēkus un no viņa saņēmis minēto naudas summu, kuru kā kukuli solījis nodot pašvaldības amatpersonai. Savukārt tieši uz minētā G.Gardas iesnieguma E. Džeriņš ticis aizturēts.

Jurists savu vainu neatzīst un apgalvo, ka G.Garda esot izmantojis vecus cilvēkus, lai izkrāptu no viņiem dzīvokli un pretī apsolot par 1000 latiem iekārtot pansionātā. Savus solījumus G.Garda neesot izpildījis, bet dzīvokli jau pārdevis. Tā kā jaunie īpašnieki nav varējuši ievākties dzīvoklī, uzsākuši tiesas procesu, kurā viņus pārstāvējis E.Džeriņš un procesa laikā, iepazīstoties ar dokumentiem, sapratis par krāpšanu.

Laikraksta Deokupācija. Dekolonizācija. Deboļševizācija (DDD) veidotāji - Aivars Garda un viņa vietnieces Ilze Liepa un Līga Muzikante tiesas ceļā no Drošības policijas un Ģenerālprokuratūras vēlas piedzīt 4 milj. Ls par divām pret viņiem ierosinātajām krimināllietām.

Abas ierosinātās krimināllietas ir apzināti pretlikumīgi un prettiesiski ierosinātas, uzskata A. Garda un viņa vietnieces, atgādinot, ka nepamatoti apsūdzētie tika attaisnoti visās trīs tiesu instancēs.

Prasības pieteikumā iesniedzēji norāda, ka 4 milj. Ls ir optimāla summa, lai Latvijā aizsāktu deokupācijas un dekolonizācijas procesu, un šī ir samērīga Drošības policijas un Ģenerālprokuratūras radītā kaitējuma nolīdzināšana jeb gandarījums, kas sniegtu reālu labumu visai latviešu nācijai.

Papildus kompensācija plānots lūgts noteikt Drošības policijas un Ģenerālprokuratūras vadītāju publisku atvainošanos, kas izplatīta Latvijas ziņu aģentūrās, lielākajās interneta vietnēs, televīzijas un radio kanālos reizē ar ziņām par attaisnojošo tiesas spriedumu.

Prokurors tiesu debatēs lūdzis juristam Edgaram Džeriņam par kukuļa piesavināšanos piemērot brīvības atņemšanu uz četriem gadiem un trim mēnešiem.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) 2006.gadā E.Džeriņu aizturēja aizdomās par 2200 latu liela kukuļa piesavināšanos. Jurists esot solījis kādam Guntim Gardam iekārtot pansionātā vecus cilvēkus un no viņa saņēmis minēto naudas summu, kuru kā kukuli solījis nodot pašvaldības amatpersonai. Savukārt tieši uz minētā G.Gardas iesnieguma E. Džeriņš ticis aizturēts.

Tomēr E. Džeriņš nenoliedz, ka G.Garda viņam par juridisko palīdzību ir samaksājis 1100 latus, par ko bijis arī sagatavots līgums.

Db jau ziņoja, ka jurists plašākai sabiedrībai kļuva pazīstams, kad aktīvi iesaistījās lietās, kas saistītas ar ceļu satiksmes noteikumiem un to interpretāciju.