Jaunākais izdevums

Nodomu protokols pats par sevi nerada riskus, tomēr tā īstenošana var saskarties ar konkurences riskiem, kas tikai raisa papildu jautājumus, arī interpretācijas un pat spekulācijas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ZAB Loze un partneri vadošais partneris Jānis Loze. Viņaprāt, jautājums par tālāko SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons nākotni joprojām, tieši tāpat kā pirms vairāk nekā 10 gadiem, ir atklāts, vēl jo vairāk - jebkurš no iespējamiem risinājumiem ir saistīts ar konkurences riskiem. Bez tam priekšvēlēšanu laiks neesot tas labākais brīdis tādu lēmumu pieņemšanai.

Ko nozīmē Latvijas valdības un Telia parakstītais sadarbības memorands?

Izlasot Ministru kabineta sagatavoto preses paziņojumu un šo dokumentu latviešu valodā, tam ir skaidrs zemteksts – labs pamatojums tam, kāpēc šāds memorands tiek noslēgts – par turpmāku kopīgu attīstību un stratēģisku vīziju noteiktās jomās. Tādējādi ir pamatoti nākotnes mērķi – pilnveidot stratēģisko koordināciju starp SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons, bet nav pieņemts lēmums par abu uzņēmumu juridisku apvienošanu, un abas memoranda parakstītāju puses domā par to, kā risināt šo jautājumu perspektīvā. Nav iespējams iebilst pret daudz ko, kas šajā memorandā rakstīts, – pilnībā ieviest labas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principus, palielināt abu uzņēmumu inovatīvo kapacitāti, aktivizēt jaunu, globāli eksportspējīgu produktu izstrādi utt.

Vienlaikus memoranda tekstā ir vairākas vietas, kuras raisa bažas tieši juridiskā plāksnē. Proti, raugoties uz definētajiem mērķiem un iecerēto nākotnes darbības modeli, izkristalizējas riski, kas var tikt uzskatīti par zināmu darījumu izpildi starp abām pusēm – Latvijas valsti un Telia, kas ietver vienotu abu uzņēmumu (LMT un Lattelecom) darbību, var tikt slēgta horizontāla vienošanās, kas jau varētu tikt uzskatīta kā nākotnes konkurences likuma pārkāpums.

Sarkanais karodziņš izlec, jau lasot pirmo parakstītā sadarbības memoranda punktu, kur rakstīts: pilnveidot stratēģisko koordināciju starp SIA Lattelecom un SIA Latvijas Mobilais Telefons, lai «efektīvāk izmantotu resursus, novērstu pakalpojumu dublēšanu un tālāk uzlabotu uzņēmuma efektivitāti pamatpakalpojumu sniegšanā». Konkurenti var tikties, bet, tiklīdz abu uzņēmumu cilvēki sāk runāt par pakalpojumu dublēšanas novēršanu — salīdzinās datus un tos izvērtēs, ko var un ko nevar darīt, tas jau ir brīdinājuma signāls – risks par būtisku konkurences likuma pārkāpumu, jo neko tādu šie uzņēmumi darīt nedrīkstētu. Un galu galā šāda pakalpojumu dublēšanas novēršana ir tālu no labas uzņēmumu korporatīvās pārvaldības principiem. Bez tam ir jautājums, vai memorands nav pamats, kas ļautu veidot struktūru vai uzņēmumu, kurš abiem – LMT un Lattelecom – diktētu, ko un kā darīt.

Visu interviju Memorands ar jautājuma zīmēm lasiet 6. septembra laikrakstā Dienas Bizness.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Redakcijas komentārs: Lielākais darījums pieaugošu aizdomu ēnā

Līva Melbārzde - DB galvenā redaktore, 06.09.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau gadus 10 Latvijā ir ticis cilāts jautājums par divu ļoti vērtīgu uzņēmumu – Lattelecom un LMT – nākotni. Šis temats ir izcili politizēts – pat valdošajā koalīcijā nav vienprātības, vai šos divus uzņēmumus vajadzētu vai nevajadzētu apvienot. Turklāt darījums ar šo uzņēmumu kapitāldaļām neapšaubāmi būtu arī vērienīgākais atjaunotās Latvijas vēsturē un varētu sasniegt pat miljardu eiro.

Tas ir pietiekams arguments, lai DB šo notikumu attīstībai sekotu ar vislielāko rūpību, prasot komentārus gan no iesaistītajām pusēm, gan no nozares ekspertiem.

Pagājušajā gadā Māra Kučinska vadītā valdība ir lēmusi, ka LMT un Lattelecom netiks nedz apvienoti, nedz pārdoti. Par telekomunikāciju kompāniju tālāko likteni lems jau nākamā valdība. Tomēr interesants ir fakts, ka vēl neilgi pirms Saeimas vēlēšanām abi šo uzņēmumu galvenie īpašnieki – Latvijas valsts un Telia Company AB – ir parakstījuši saprašanās memorandu, kas rada vairāk jautājumu un līdz ar to bažu, nekā dod skaidras atbildes. Šo saprašanās memorandu DB publicēja savā 13. augusta numurā kopā ar vairāku politiķu komentāriem. Ja arī pats memorands savas plašās interpretācijas dēļ vērīgu lasītāju var darīt aizdomīgu, tad vēl jo vairāk aizdomas stiprina politiķu sniegtās atbildes. Premjers Māris Kučinskis uz DB jautājumiem atbildēja visai izvairīgi un formāli, uz trim jautājumiem atbildot ar identisku teikumu. Šādā situācijā žurnālista instinkts signalizē tikai par vienu – konkrētajai tēmai ir jāseko īpaši rūpīgi, jo tajā, visticamāk, kaut kas briest.

Komentāri

Pievienot komentāru