Jaunākais izdevums

No tīras un caurspīdīgas tautsaimniecības ir atkarīga valsts iedzīvotāju labklājība, tāpēc mūsu kopīgs mērķis ir padarīt Latviju par naudas atmazgātājiem neērtu un pat bīstamu vietu.

Šādu viedokli starptautiskā simpozijā "Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija: aktuālās tendences un nākotnes izaicinājumi" paudis Augstākās tiesas (AT) priekšsēdētājs Aigars Strupišs.

Cita starpā viņš akcentēja, ka reizēm ir problēmas ar to, ka procesa virzītāji lēmumos par procesa nodošanu tiesai kā pierādījumu akli atkārto Finanšu izlūkošanas dienesta ziņojumā minēto pamatojumu, lai gan mantas īpašnieks to jau ir ar pierādījumiem atspēkojis.

"Tā nedrīkst būt, jo tie ir cilvēktiesību jautājumi, pret kuriem jāizturas ārkārtīgi uzmanīgi," uzsvēra Strupišs.

AT Komunikācijas nodaļas vadītāja Rasma Zvejniece sacīja, ka Strupišs simpozija laikā atzina, ka, lai gan naudas atmazgāšanas tēma nav jauna, tās aktualitāte nemazinās un diez vai mazināsies.

Viņš akcentēja īpašo profesionalitāti, ar kādu jāveic darbības šajās lietās, uzsverot, ka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas lietu procesuālo īpatnību dēļ šī lietu kategorija stāv daudz tuvāk potenciāliem cilvēktiesību pārkāpumiem salīdzinājumā ar krimināllietām, kuras balstās uz klasiskajiem krimināltiesiskajiem pierādīšanas un citiem standartiem - tāpēc jo īpaši nopietna uzmanība pievēršama ķirurģiskai precizitātei, ar kādu šīs procesuālās darbības veicamas.

Strupišs sacīja, ka no tiesām ienāk ziņas, ka izmeklēšana mēdz pieturēt lietas, lai gan izmeklēšanas darbības netiek veiktas. Procesi par noziedzīgi iegūtu mantu bieži tiek nodoti tiesai pēdējā brīdī, pirms izbeidzas maksimālais likumā atļautais mantas aresta termiņš, kaut gan lielākoties pēc sākotnējo pierādījumu iegūšanas un personas paskaidrojumu saņemšanas nozīmīgas ziņas vairs nav tikušas iegūtas.

AT priekšsēdētājs aicina vienmēr apsvērt, vai ir vērts tik ilgi ierobežot personas tiesības, jo likums ļauj izdalīt procesu un nodot to tiesai, ja objektīvu iemeslu dēļ pamata krimināllietas nodošana tiesai tuvākajā laikā nav iespējama.

Strupišs uzsvēra, ka jebkurā gadījumā tiesas darbojas un darbosies likumā noteiktajā kārtībā - izskatīs lietas, objektīvi izvērtēs iesniegtos pierādījumus un pieņems nolēmumus. Kvalitatīvs tiesu darbs ir ļoti lielā mērā atkarīgs no kvalitatīvas izmeklēšanas, kvalitatīvas apsūdzības un arī no kvalitatīvas aizstāvības.

Noslēgumā Strupišs atgādināja, ka pret naudas atmazgāšanu nav jēgas cīnīties vienā valstī. Veiksmīgai naudas atmazgāšanas apkarošanai nepieciešams saskaņots starptautisks darbs, kurš balstās uz identiskiem standartiem visās valstīs. Pretējā gadījumā notiks vienkārši atmazgāšanas vietas maiņa, bet netīrā nauda tāpat turpinās cirkulēt visa pasaulē.

Simpoziju "Noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizācija: aktuālās tendences un nākotnes izaicinājumi" 7.un 8.oktobrī organizē Valsts policija sadarbībā ar ASV vēstniecību Latvijā. Tas ir profesionālās pilnveides starptautisks pasākums tiesībsargājošo iestāžu, prokuratūras un tiesu darbiniekiem, lai sniegtu ieskatu labās prakses piemēros noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā un apspriestu vienotas izmeklēšanas prakses iespējas starptautiskā līmenī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Advokāts: Buimisters ilgstoši bija KNAB aģents un mēģināja izprovocēt Rimšēviču maksāt par liecību maiņu

LETA, 25.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bijušais "Trasta komercbankas" lielākais akcionārs Igors Buimisters bijis Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) aģents un mēģinājis izprovocēt Latvijas Bankas bijušo prezidentu Ilmāru Rimšēviču samaksāt jebkādu naudas summu par iepriekš sniegto liecību maiņu, lai KNAB to varētu klasificēt kā liecinieka ietekmēšanu, apgalvoja Rimšēviča aizstāvis Normunds Duļevskis.

Buimisters bijis Rimšēviča apsūdzības galvenajiem lieciniekiem. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka Buimisters nesen devies mūžībā.

Duļevskis sacīja, ka Buimisters ilgstoši esot mēģinājis sazināties ar Rimšēviču un izprovocēt viņu. Savukārt Rimšēvičs esot "apliecinājis, ka par apzināti nepatiesu liecību atsaukšanu un patiesu liecību sniegšanu nav jāmaksā un nedrīkst maksāt". Tāpēc šī provokācija neesot izdevusies, apgalvoja advokāts.

"Zinot, ka Buimisters caur vairākām dažādām personām ir mēģinājis sameklēt iespēju Rimšēviču uzrunāt, lai prasītu maksu par patiesām liecībām, vēlamies noskaidrot un pierādīt patiesību," teikts Duļevska paziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Bankas

Latvijas amatpersonas par ASV plāniem pret ABLV Bank zinājušas krietni pirms FinCEN paziņojuma

LETA, 27.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas amatpersonām informācija par ASV plāniem noteikt sankcijas pret "ABLV Bank" sniegta četrus mēnešus pirms ASV Finanšu ministrijas Finanšu noziegumu apkarošanas institūcijas ("FinCEN") attiecīgā paziņojuma publiskošanas.

Tas izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pirmdien, 26.aprīlī, publiskotā lēmuma izbeigt kriminālprocesu, kurā tika izmeklētas "ABLV Bank" vadības izteiktās aizdomas, ka banku apzināti apmelojis Latvijas Bankas bijušais prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

Latvijas amatpersonas šajā lietā sniegušas liecības, ka 2017.gada oktobra pirmajā pusē ASV notikušas vairākas abu valstu amatpersonu tikšanās. To laikā Latvijas pārstāvji informēti, ka ASV nāks klajā ar paziņojumu par "ABLV Bank" iesaisti naudas atmazgāšanā atbilstoši ASV Patriotu akta 311.pantam, kas faktiski nozīmētu bankas slēgšanu.

Pēc šīs informācijas saņemšanas Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) neveica nekādas darbības pret "ABLV Bank" jeb nesodīja banku par pārkāpumiem, bet tā dēvētajā Ziemeļkorejas sankciju lietā vienojās ar banku par administratīvā līguma noslēgšanu, kas, kā izriet no kādas Latvijas amatpersonas liecības, ASV pārstāvjiem radījis pārsteigumu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

KNAB rosina apsūdzēt Rimšēviču saistībā ar centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu

LETA, 21.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) rosinājis prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret bijušo Latvijas Bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču saistībā ar centieniem panākt nepatiesu liecību sniegšanu.

KNAB paziņojumā presei raksta, ka rosinājis Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūrai sākt kriminālvajāšanu pret vienu fizisku personu par iespējamu piespiešanas dot nepatiesu liecību organizēšanu un vienu fizisku personu - par iespējamu piespiešanu dot nepatiesu liecību.

KNAB kriminālprocesu sācis šogad 14.jūnijā.

Pirmstiesas izmeklēšanā iegūtie pierādījumi liecina, ka fiziska persona, balstoties uz citas fiziskas un vienlaikus tiesājamas personas norādījumiem, veica iespējamu liecinieka nelikumīgu piespiešanu. Proti, fiziskā persona vairākkārt centās piespiest liecinieku krimināllietas iztiesāšanas stadijā atteikties no pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības un tā vietā sniegt apzināti nepatiesas, bet tiesājamai personai labvēlīgas liecības. Par nepatiesas liecības sniegšanu fiziska persona piedāvāja lieciniekam finansiālu atlīdzību.

Komentāri

Pievienot komentāru