Pasaulē

Merkele: dziļi jāieelpo un jāpārvar krīze

Jānis Rancāns, 26.09.2012

Jaunākais izdevums

Ekonomisko krīzi Eiropas Savienība var pārvarēt un kļūt stiprāka tikai tad, ja tās dalībvalstis apņēmīgi īsteno sāpīgas reformas un ievēro atbildīgu budžeta politiku, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Mums ir dziļi jāieelpo, lai pārvarētu krīzi. Mums nepieciešams spert tādus soļus, kas ļaus Eiropai iziet no krīzes stiprākai nekā pirms tam,» A. Merkeles sacīto citē aģentūra Reuters. «Finanšu tirgos nav pārliecības, ka atsevišķas eirozonas valstis spēs atmaksāt savus parādus. Pasaule jautā, cik konkurētspējīgas ir eirozonas valstis,» uzrunājot Vācijas nozaru federācijas forumu, sacīja kanclere.

A. Merkele norādīja, ka Vācija nav vientuļa sala, bet gan valsts, kuras 60% eksporta iet uz ES valstīm. «Mēs nevaram izvairīties no Eiropas un globālās ekonomikas notikumiem,» uzsvēra Vācijas kanclere.

Tomēr viņa arī akcentēja, ka citām eirozonas valstīm ir pašām jāsaved kārtībā savas ekonomikas, noliedzot iespēju, ka Vācijai būtu jāsamazina sava produktivitāte, lai palīdzētu grūtībās nonākušajām valstīm.

A. Merkele arī brīdināja, ka Eiropai nevajadzētu neapdomīgi steigties ar tā sauktās eirozonas banku savienības izveidi. «Es atbalstu stingrāku eirozonas banku pārraudzību. Tomēr tai ir jābūt arī daudz saistošākai,» sacīja Vācijas kanclere. Viņasprāt, banku savienība ir jāveido pakāpeniski, nevis sasteigti, tikai tāda iemesla dēļ, lai varētu pateikt, ka kaut kas ir radīts.

Iepriekš Francijas prezidents Fransuā Olands izteicās, ka banku savienība eirozonā ir jāveido pēc iespējas ātrāk.

Db.lv jau vēstīja, ka eirozonas ekonomiku šogad piemeklēs smagāka recesija nekā iepriekš prognozēts, bet izaugsme Eiropas vienotās valūtas telpā, visticamāk, neatgriezīsies līdz 2014. gadam, uzskata starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s.

Reitingu kompānija prognozē, ka šogad eirozonas ekonomika samazināsies par 0,8 procentiem iepriekš paredzēto -0,7 vietā. Savukārt 2013. gadā – eirozonas ekonomika, visticamāk, stagnēs un izaugsme būs 0 procentu apmērā. Iepriekš S&P nākamā gada eirozonas izaugsmi prognozēja 0,3% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rekordaugstais bezdarba līmenis jauniešu vidū ir smagākā Eiropas problēma, atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele, vienlaikus aicinot citas valstis iedvesmoties no Berlīnes pieredzes – lielu uzsvaru liekot uz prakses vietām, ne tikai uz akadēmisko izglītību, lai tādējādi izvairītos no «zaudētās paaudzes» rašanās.

Sarunā ar britu laikrakstu The Guardian A. Merkele skaidroja, ka viņas valsts izmēģinājusi duālu sistēmu – sajaukumu starp mācībām klasē un praksi – kas ir labākais veids, kādā atrisināt jauniešu bezdarbu.

«Jauniešu bezdarbs, iespējams, šobrīd ir smagākā Eiropas problēma. Vācijā mēs iemācījāmies ievērojami samazināt bezdarbu ar strukturālo reformu palīdzību un šobrīd šo pieredzi piedāvājam citām valstīm,» sacīja A. Merkele.

Trešdien Berlīnē paredzēta konference, kurā tiksies Eiropas valstu līderi, lai pārrunātu bezdarba problēmas savienībā. A. Merkele norādīja, ka konference būs par labāko bezdarba samazināšanas pieredzi. Kanclere uzsvēra, ka kopš 2005. gada Vācijai izdevies samazināt savu bezdarba līmeni uz pusi. «Šobrīd mēs esam tādā pozīcijā, lai piedāvātu šo programmu ikvienam jaunietim, kurš to vēlas. Tomēr tā tas nebija vienmēr. Mūsu pieredze mums iemācīja, ka programma nav jāievieš uzreiz,» sacīja A. Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaitam Vācijā tuvojoties 600 dienā, kanclere Angela Merkele trešdien pieprasīja noteikt stingrākus ierobežojumus, lai apturētu vīrusa izplatīšanos.

Vācijā, kuru pirmais pandēmijas vilnis skāra mazāk smagi nekā daudzas citas zemes, līdz šim ieviesti krietni mazāk stingri ierobežojumi nekā citās lielajās Eiropas valstīs.

Tomēr otrajā vilnī Vācija cieš smagi, un jauno inficēšanās gadījumu skaits ir trīs reizes lielāks , nekā tas bija epidēmijas kulminācijas dienās pavasarī.

Ar Covid-19 saistīto jauno nāves gadījumu skaits trešdien sasniedzis rekordu - 590 mirušos.

Šobrīd jau vairs nepietiek ar vadlīnijām, kas pirms divām nedēļām tika pieņemtas diskusijās ar 16 federālo zemju līderiem un kas paredz, ka veikali turpina darbu, bet restorānos aizliegtas maltītes telpās, sacīja Merkele, runājot Bundestāgā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka viņa pēc šomēnes paredzētajām parlamenta vēlēšanām atstās amatu ar tīru sirdsapziņu.

"Es domāju, ka esmu izpildījusi savu pienākumu, un jebkurš, kas to tagad nav sapratis, to nesapratīs nākamajos četros gados," Merkele sacīja pasākumā Diseldorfas teātra namā "Schauspielhaus", stāvot blakus Nigērijas rakstniecei Čimamandai Ngozi Adičjei.

Merkele arī atteicās pieņemt, ka viņa tiktu raksturota kā "brīvo Rietumu pēdējā aizstāve", un sacīja, ka "vajadzētu atturēties no visiem pārspīlējumiem".

"Par laimi, ir diezgan daudz cilvēku, kas jūtas pieķērušies demokrātijai, un es, protams, priecājos par to," viņa piebilda.

Vācijā 26.septembrī notiks parlamenta vēlēšanas. Merkele, kas 16 gadus bijusi kanclera amatā un vadījusi valsti vairāku krīžu laikā, nekandidēs uz piekto amata termiņu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele uzskata, ka viņa nav vainojama par eirozonas dalīšanos bagātajās ziemeļu valstīs un parādu māktajās dienvidu valstīs. Savukārt, lai atjaunotu Eiropas globālo konkurētspēju, kontinentā jāveic nopietnas reformas.

Mazāk nekā divas nedēļas līdz Vācijā paredzētajām parlamenta vēlēšanām A. Merkele, uzstājoties televīzijā ARD TV, pauda uzskatu, ka nav pietiekami ar to, ka Eiropa guļ uz tādu pagātnes sasniegumu kā, piemēram, renesanse lauriem. Eiropas valstis var kļūt stipras tikai tad, ja modernizējas un paliek inovatīvas, nevis nodarbojas ar parādu kalnu dalīšanu.

«Ir labāk, ja mēs esam stingri viens pret otru, un man šķiet, ka šajā jomā esam sasnieguši progresu. Šāda ir mana pieeja, un jūs varat teikt, ka es ar to nodarbojos tāpēc, ka sirdī esmu eiropiete,» sacīja A. Merkele.

Vācijas kanclere gan bažījoties par to, ka Eiropas valstis ir pieradušas būt par līderēm starp citām pasaules valstīm un nepamana, kas notiek ārpus kontinenta robežām. «Es nevēlos, lai mēs rezultātā kļūstam par tādu kontinentu, kur cilvēks ceļo un saka - «apskatīsimies kā izskatās renesanses celtnes, apskatīsimies vietu, kur tika saražota pirmā automašīna», bet viss, kas ir moderns un inovatīvs, notiek citās pasaules vietās,» sacīja A. Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācijas eksperts: nespārdiet grieķus! Pie vainas ir Vācija un Francija

Didzis Meļķis, 14.09.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašreiz ir nevis eiro krīze, bet gan Eiropas identitātes krīze. Proti, uzticības krīze, kad iedragāta uzticēšanās dalībvalstu starpā, pasaules acīs un finanšu tirgu priekšā. Un tā vietā, lai nodotos grieķu spārdīšanai, «skatieties uz Vāciju un Franciju, kas noteikumus pārkāpa pirmie», gadskārtējā starptautiskajā drošības un ārpolitikas forumā Rīgas konferencē norādīja Baltijas Attīstības foruma priekšsēdētājs Uffe Ellemans-Jensens.

Konference, kas piektdien un sestdien risinās Melngalvju namā, Rīgā, tiek atklāta ar principiālu diskusiju – vai eiro ir ekonomisko grūtību risinājums vai problēma.

Premjers Valdis Dombrovskis diskusiju sāk, izsakot šaubas, vai vispār ir tāda «eiro krīze», jo vienotā valūta uzrāda labu sniegumu, salīdzinot ar citām pasaules valūtām. Tāpēc, pēc premjera domām, krīze ir valdību tēriņu lauciņā, kur jāievieš fiskālo disciplīnu. Tāpēc īstermiņā Eiropas problēma ir atgriešanās un turēšanās pie Mārstrihtas kritēriju ievērošanas. Fiskālās disciplīnas līgums un saistītie lēmumi (piemēram, par eirozonas glābšanas mehānismu ESM) norāda, ka ES ir arī politiskā apņēmība un pamazām tiek radīti instrumenti uzticamai fiskālajai politikai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas izveide, neraugoties uz grūtībām, ar kurām tā ir saskārusies, ir jāuzlūko kā veiksmes stāsts, tostarp arī Latvijas pieci gadi ir eirozonā ir jāvērtē kā veiksmīgi, atzina Latvijas Bankas padomes loceklis Mārtiņš Kazāks.

Vienlaikus viņš atzina, ka pirms 20 gadiem, kad sāka darboties eirozona, daudzi neiedomājās, cik tas ir sarežģīts projekts. «Kā parādīja iepriekšējā krīze, virkne lietu nebija atrisinātas, par tām pat neviens nebija iedomājies. Tādēļ ir jāsaprot, ka šis ir ļoti komplicēts projekts un tas, ka pēc 20 gadiem šī zona joprojām eksistē, eiro ir otra lielākā starptautiskā rezervju valūta un ir valstis, kuras eirozonā grib iestāties, ir veiksmes stāsts,» uzsvēra Kazāks.

Viņš arī norādīja, ka pēc iepriekšējās krīzes daudz kas vēl ir jādara, lai eirozonas darbību uzlabotu, bet ļoti daudz ir arī paveikts. Turklāt krīze skaidri parādīja, ka Eiropā ir griba monetāro savienību saglabāt. «Tas gan nenozīmē, ka eirozonas izveidē viss jau ir izdarīts. Rīga vēl nav gatava. Izaicinājumu vēl aizvien ir ļoti, ļoti daudz,» atzina Kazāks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomiskā krīze vēl nav beigusies un palicis daudz darāmā, tomēr Eiropas Savienība (ES) dodas pa pareizo ceļu, atzinusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

Intervijā ar Vācijas telekanālu ZDF, A. Merkele norādīja, ka pēdējo mēnešu laikā Eiropā ir paveikts daudz vairāk darba nekā iepriekšējos gados kopā. Viņa arī uzsvēra, ka Vācija pieprasīs stingru kontroli un nosacījumus, kad vajadzēs sniegt finanšu palīdzību citām valstīm, vēsta Deutsche Welle.

«Vācijas spēks nav bez robežām, un mēs, kā Eiropas daļa, saskaramies ar globālu konkurenci, un mums jābūt veiksmīgiem, ja mēs vēlamies saglabāt savu labklājību,» sacīja Vācijas kanclere. A. Merkele atzina, ka ciešāka integrācija Eiropas valstu starpā izsaukusi satraukumu ne vien Vācijā, bet arī visā savienībā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Jostas savilkšana» pasākumi neatrisina nekādas problēmas nekonkurētspējīga darba tirgus gadījumā. Grieķijai, Spānijai un citām eirozonas periferiālajām valstīm ir jāveic nodokļu sistēmas reformas, kā arī jāsamazina valsts aparāts un jāmaina neilgtspējīgās pensiju sistēmas.

Tā savā komentārā Financial Times norāda Pensilvānijas Universitātes profesors un finansists Džeremijs Sīgels (jeremy Siegel), uzsverot, ka vienīgais dzīvotspējīgais risinājums eirozonas glābšanai ir eiro devalvācija.

Investori bažījas, ka gadījumā, ja Grieķija pametīs eirozonu un ieviesīs jaunu valūtu, valsts depozīti un parāds tiks pārkonvertēti jaunajā valūtā, kuras vērtība, salīdzinot ar eiro, strauji saruks. Ja Grieķija piekops šādu taktiku, aizsāksies banku problēmas ne tikai Grieķijā, bet arī Portugālē, Spānijā un pat Itālijā, jo noguldītāji baidīsies, ka arī šo valstu valdības varētu rīkoties līdzīgi Grieķijai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija pagarinās Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus līdz janvāra sākumam, ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama, trešdienas vakarā paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

Runājot pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjeriem, Merkele sacīja, ka novembra sākumā ieviestos pasākumus, tostarp privātas pulcēšanās ierobežojumus un restorānu, izklaides un kultūras vietu slēgšanu, nevar atcelt, ņemot vērā pašreizējo inficēšanās līmeni.

Ierobežojumi tiks turpināti "vispirms līdz 20.decembrim, bet mēs pieņemam, ka (..) ļoti augstā inficēšanās līmeņa dēļ ierobežojumus vajadzēs piemērot līdz janvāra sākumam, ja vien nenotiks negaidīta [inficēšanās līmeņa] samazināšanās," sacīja Merkele.

Šī vienošanās ar federālo zemju valdībām nozīmē, ka paliks slēgti restorāni, bāri, sporta un kultūras iestādes, tomēr skolas un veikali turpinās darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas bijusī kanclere Angela Merkele ceturtdien sacīja, ka nenožēlo lēmumus par Krievijas gāzes piegādēm Vācijai, skaidrojot, ka lēmumi bijuši pareizi tā laika perspektīvā.

Vācijas atkarība no Krievijas gāzes ir viena no Berlīnes vājajām vietām, kas skaidri iezīmējusies līdz ar Krievijas pilna mēroga karu pret Ukrainu.

Kad Merkele bija kanclere, viņa uzskatīja, ka Vācijai jāpalielina gāzes imports, lai kompensētu enerģijas trūkumu, kas rodas līdz ar atteikšanos no kodolenerģijas.

"Tas arī bija ļoti racionāli un saprātīgi iegūt gāzi pa cauruļvadiem no Krievijas, kas bija lētāk nekā sašķidrinātā gāze no citām pasaules vietām kā ASV, Saūda Arābija vai Katara," žurnālistiem Lisabonā sacīja Merkele.

"Pat Aukstā kara laikā Krievija bija uzticams enerģijas piegādātājs," sacīja bijusī kanclere. "Un šajā ziņā es savus lēmumus nebūt nenožēloju. Drīzāk es uzskatu, ka tie bija korekti, raugoties no tā laika perspektīvas."

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele: ES ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos

LETA, 28.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele otrdien paziņoja, ka Eiropas Savienība (ES) ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos no bloka, brīdinot, ka ES necietīs Londonas mēģinājumus gaidāmajās sarunās selektīvi izvēlēties sev patīkamās lietas abu pušu turpmākajās attiecībās.

ES ir pietiekami spēcīga, lai izturētu Lielbritānijas izstāšanos, viņa uzsvēra Vācijas parlamentā pirms došanās uz ES samitu Briselē.

Tā ir pietiekami spēcīga, lai veiksmīgi aizstāvētu savas intereses pasaulē arī turpmāk, piebilda Merkele.

Kanclere arī paziņoja, ka ES turpinās būt miera, labklājības un stabilitātes garants Eiropā.

Viņa atkārtoti pauda nožēlu, ka briti 23.jūnijā notikušajā referendumā ir nolēmuši izstāties no ES, tomēr uzsvēra, ka Lielbritānija nevarēs diktēt noteikumus tās turpmākajās attiecībās ar bloku.

Mēs garantēsim, ka nenotiks sarunas, kas balstītos uz selektīvu izvēlēšanos, Merkele paziņoja parlamentam, kas šos vārdus uzņēma ar aplausiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele: Sarunu par jaunu glābšanas programmu Grieķijai pirms svētdienas referenduma nebūs

LETA, 01.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien paziņoja, ka ar Grieķiju nebūs sarunu par jaunu glābšanas programmu pirms svētdien izsludinātā referenduma par starptautisko kreditoru priekšlikumiem.

«Durvis sarunām vienmēr bijušas atvērtas un paliek atvērtas,» Vācijas parlamentā pavēstīja Merkele, piebilstot, ka «līdz svētdienai sarunu par jaunu glābšanas programmu nebūs».

«Šīs Grieķijā ir grūtas dienas, » norādīja Merkele.

Vienlaikus viņa pavēstīja, ka «Eiropas nākotne nav uz likmes» Grieķijas krīzes dēļ, taču brīdināja, ka kompromisa panākšana par jebkādu cenu varētu vājināt Eiropas Savienību (ES).

«Jā, šīs ir nemierīgas dienas. Un likmes ir patiešām augstas, » sacīja Merkele. «Pasaule mūs vēro. Taču Eiropas nākotne nav uz likmes. Eiropas nākotne būtu uz likmes, ja mēs aizmirstu, kas mēs esam un kas mūs padara spēcīgus - uz likumiem un atbildības balstīta kopiena. Ja mēs to aizmirsīsim, eiro cietīs neveiksmi un līdz ar to arī Eiropa.»

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija otrdien pastiprināja karantīnas režīmu, kas noteikts cīņai pret jauno koronavīrusu, un to pagarināja no šī mēneša beigām līdz 14.februārim.

Vācijas kanclere Angela Merkele arī brīdināja par iespējamu valsts robežas kontroli, lai ierobežotu jaunu lipīgāku koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

Merkele pēc vairākas stundas ilgām krīzes sarunām ar 16 federālo zemju premjerministriem sacīja, ka jaunākie ierobežojumi ir nepieciešami kā "piesardzības līdzeklis mūsu valstij, mūsu pilsoņu veselībai un arī ekonomikai".

Merkele un federālo zemju premjeri vienojās par obligātu prasību valkāt FFP2 maskas veikalos un sabiedriskajā transportā. Darba devējiem arī jānodrošina obligāta strādāšana no mājām, ja tas ir iespējams.

Uzņēmumi iepriekš tika aicināti darīt vairāk, lai atturētu savus darbiniekus no strādāšanas birojos un no sabiedriskā transporta izmantošanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vācija pakāpeniski mīkstinās Covid-19 ierobežojumus

LETA--AFP, 04.03.2021

Pēc divarpus mēnešu dīkstāves frizieri visā Vācijā atsāk darbu, kas ir vēl viens piesardzīgs solis, mazinot ierobežojumus.

Foto: AP/SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas kanclere Angela Merkele trešdien piekrita pakāpeniski mīkstināt Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, pakļaujoties politiskam spiedienam un sabiedrības neapmierinātībai septiņus mēnešus pirms parlamenta vēlēšanām.

Merkele un 16 federālo zemju valdību vadītāji pēc vairāk nekā deviņas stundas ilgām sarunām nāca klajā ar ierobežojumu mīkstināšanas plānu, neraugoties uz bažām par jaunu un agresīvāku jaunā koronavīrusa paveidu izplatīšanos.

"Šodien mēs varam runāt par cerību un pāreju uz jaunu fāzi" cīņā pret pandēmiju, preses konferencē Berlīnē teica kanclere.

Merkele sacīja, ka ierobežojumu mīkstināšana ar stingriem nosacījumiem ir attaisnojama, jo ir gaidāma pastiprināta vakcinācija un masveidīga ātro testu veikšana.

Vācijas iedzīvotāji sāk zaudēt pacietību ieilgušo ierobežojumu dēļ, kuri apgrūtina daudzu uzņēmumu iespējas pastāvēt.

Nesen veiktā "YouGov" aptaujā tikai 35% vāciešu atbalstīja pašreizējos ierobežojumus, bet pandēmijas sākuma posmā pirms gada atbalsts bija 73%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Soross: eirozonas krīze nav beigusies – tā ir tikai pasliktinājusies

Dienas Bizness, 12.04.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas krīze nav nedz beigusies, nedz mazinājusies, gluži otrādi – pēdējā laikā situācija ir pasliktinājusies. Galvenās problēmas joprojām ir neatrisinātas, proti, aiza starp kreditoriem un valstīm debitoriem turpina paplašināties - eirozonas krīze ir iegājusi mazāk svārstīgā, bet daudz bīstamākā fāzē.

Tā pašreizējo situāciju Eiropā savā komentārā izdevumam Financial Times raksturo ASV miljardieris un investors Džordžs Soross.

Viņš vērš uzmanību uz to, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) stimulēja kredītu tirgu, veicot ilgtermiņa refinansēšanas pasākumus, un šāds solis veicināja finanšu tirgu atgūšanos, aizsedzot pamatproblēmas pasliktināšanos. Un šāds risinājums, visticamāk, nebūs ilgtspējīgs.

Soross norāda - ja sākoties krīzei, eirozonas sabrukums bija neiedomājams, jo valstu bloka aktīvi un saistības, kas dominē eiro valūtā, bija tā sajaukušies, ka notiktu nekontrolējams eirozonas sabrukums, tad, krīzei progresējot, eirozona pārorientējusies vairāk nacionālās robežās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropai nepieciešama ciešāka integrācija un lielākas tiesības Eiropas Savienības (ES) institūcijām nodarboties ar finanšu kontroli un pārraudzību, uzskata Vācijas kanclere Angela Merkele, vēsta Euobserver.

«Mums vajag vairāk Eiropas, īpaši jau eirozonā. Tas nozīmē, ka ES institūcijām, ieskaitot Eiropas komisiju, būtu jāpiešķir lielākas kontroles iespējas. Pretējā gadījumā monetārās savienības darbība nebūtu iespējama,» klāstīja kanclere.

Vācijas kanclere uzsvēra, ka nepieciešams, lai ES līderi izveidotu eirozonas nākotnes plānu. «Pasaule grib redzēt, kādā veidā mēs iedomājamies politisku savienību, kas atbilstu monetārai savienībai. Atbilde uz šo jautājumu jādod tuvā nākotnē, un šā procesa laikā Vācija būs konstruktīvs partneris,» sacīja A. Merkele.

A. Merkele pauda savu atbalstu t. s. banku savienībai – Eiropas lielāko banku pakļaušanu vienotai pārraudzībai, kā arī akcentēja vajadzību pēc lielākas kontroles pār dalībvalstis budžeta stabilizācijas mērķu sasniegšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Francijas prezidents: eirozonas krīze ir aiz muguras

Jānis Rancāns, 11.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas krīze ir aiz muguras, pavēstījis Francijas prezidents Fransuā Olands, vienlaikus slavējot darbu, kuru Eiropas Savienība (ES) ir paveikusi, lai pārvarētu problēmas.

«Es jau iepriekš esmu teicis, ka eirozonas krīze ir mums aiz muguras. Mēs esam Grieķijai piešķīrusi līdzekļus, kurus tā gaidīja. Spānijā mēs palīdzējām nesabrukt banku sistēmai. Esmu pārliecināts, ka arī itāļi spēs atrisināt politisko neskaidrību,» preses konferencē pēc Nobela Miera prēmijas saņemšanas Oslo, sacīja Francijas prezidents.

«Mums nav jāiziet no eirozonas krīzes situācijas, tas jau ir izdarīts,» sacīja Francijas prezidents F. Olands, piebilstot, ka pēc sešiem mēnešiem, kas pavadīti mēģinot atrisināt problēmas, galvenajai uzmanībai patlaban jābūt pievērstai nodarbinātības uzlabošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grieķijas aiziešana no eirozonas, kas ļaunākā scenārija gadījumā līdzīgus notikumus izraisītu arī Spānijā, Itālijā un Portugālē, varētu aizsākt «ugunsgrēku», kas radītu 17 triljonu eiro lielus zaudējumus, secināts pētījumā.

Dienvidu valstīm pametot eirozonu, visā pasaulē sāktos ilga un dziļa recesija, kas aptvertu gan Ķīnu, gan ASV. Tikmēr valstīs, kuras izstājas no eirozonas, ievērojami palielinātos politiskā un sociālā spriedze, uzskata Vācijas konsultantu kompānija Prognos, kas Bertelsmann fonda uzdevumā veikusi pētījumu.

Pētījumā arī atzīts, ka sekas, ko izraisītu Grieķijas aiziešana no eirozonas, ir neizzināmas. Tomēr esot iespējama «domino efekta» rašanās, kurš palielina Spānijas, Portugāles un Itālijas bankrota iespēju.

Lai gan Eiropas Savienībai (ES) nav izstrādāts mehānisms, kas ļautu kādu valsti izmest no eirozonas, tomēr gadījumā, ja Grieķijas starptautiskie kreditori valstij pārtrauktu maksāt aizdevumu, Atēnām nebūs naudas, lai maksātu pensijas un algas, un valstij nekas cits neatliks kā ieviest savu valūtu, raksta Euobserver.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Eksperti: Samitā pieņemti svarīgi lēmumi

Jānis Šķupelis, 29.06.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pretēji gaidītajam, eirozonas līderu samitā 28.-29. jūnijā tomēr izdevās pieņemt dažus svarīgus lēmumus. Viens no šiem lēmumiem attiecas uz banku sektoru - tagad eirozonas perifērijas valstu bankas varēs saņemt atbalstu no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) tiešā veidā, uzskata Hipo Fondi valdes loceklis Aleksejs Marčenko.

«Tas atvieglos ekonomisko situāciju valstī, kuras bankas pieteiksies pēc palīdzības. Tagad līdzekļi, kas tiks ieguldīti banku rekapitalizācijā, nepalielinās attiecīgas valsts budžeta deficītu. Līdz ar to perifērijas valstīm būs vieglāk plānot budžeta deficīta samazināšanu, jo teorētiski nebūs iespējama situācija, ka banku sektora glābšanas izdevumu dēļ pēkšņi pieaugošie valsts izdevumu pārsvītros visus centienus samazināt budžeta deficītu. Tas arī ļaus perifērijas valstīm (pirmkārt, Spānijai un Itālijai) nodrošināt savu valsts obligāciju zemākus ienesīgumus, jo situācijā, kad budžeta tēriņu līmenis būs stabils, investoriem būs vairāk uzticības attiecīgās valsts kredītspējai. Agrāk bija iespējama situācija, ka, sniedzot valstij finanšu palīdzību ar nosacījumu, ka oficiāliem kreditoriem valsts parāda restrukturizācijas gadījumā būtu priekšrocība salīdzinājumā ar privātiem kreditoriem, glābjamā valsts uzreiz zaudēja pieeju parāda tirgiem. Jo restrukturizācijas gadījumā privāto kreditoru zaudējumi būtu jo lielāki, jo vairāk attiecīgā valsts pirms tam saņēma palīdzības no oficiāliem kreditoriem. Jaunā shēma ļaus izvairīties no tādas situācijas,» uzskata A. Marčenko.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstu finanšu ministri sanāksmē vienojušies par banku uzraudzības sistēmas izveidi. Tās ietvaros Eiropas Centrālajai bankai (ECB) tiks piešķirtas plašākas eirozonas lielāko banku pārraudzības tiesības.

Tāpat jaunā banku uzraudzības sistēma paredz, ka Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) finansiālu problēmu gadījumā varēs tieši rekapitalizēt arī mazākas eirozonas bankas, nepalielinot dalībvalstu parādsaistības, vēsta AFP.

Noteikumi paredz, ka ECB varēs uzraudzīt lielākās eiroznas bankas, kurām ir aktīvi vairāk nekā 30 miljardu eiro apmērā. Tādējādi tiešai uzraudzībai tiks pakļautas 200 no sešiem tūkstošiem eirozonas kredītiestāžu, skaidroja ES iekšējā tirgus komisārs Mišels Barnjē.

Tāpat tiks izveidots speciāls fonds, kurš nodarbosies ar tādu banku likvidāciju, kuras ECB atzīs par nespējīgām turpināt savu eksistenci. Paredzēts, ka šāda fonda likumiskais ietvars būs pirmais banku savienības sistēmas izveides solis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Vācijas finanšu ministrs: ļaunākais eirozonā ir pārvarēts

Jānis Rancāns, 28.12.2012

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Parādsaistību krīzes nomocītā eirozona ļaunāko jau esot pārvarējusi, pavēstījis Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šoible, norādot uz situācijas uzlabošanos saistībā ar Grieķiju.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu Bild V. Šoible paudis pārliecību, ka, neraugoties uz prognozēm, kuras liecina, ka liela daļa eirozonas valstu 2013. gadā piedzīvos recesiju, situācija esot labāka nekā cerēts. «Situācija uzlabojas arī tāpēc, ka palielinās tirdzniecības apmēri ar ASV un Āziju,» sacījis V. Šoible.

Vācijas finanšu ministrs atzinīgi vērtējis Grieķijas paveikto, kas nesen saņēma starptautiskā aizdevuma maksājumu. «Valdība Atēnās zina, ka nevar finansiālo smagumu uzlikt citām eirozonas valstīm. Tāpēc viņi apņēmīgi īsteno reformas,» klāstījis V. Šoible, vēsta Euobserver.

Sarunā ar Vācijas laikrakstu V. Šoible arī norādījis, ka viņš ir pārliecināts, ka arī Francija, kas, lai pārvarētu krīzi, izvēlējusies palielināt nodokļus bagātniekiem, nevis samazināt sociālos pabalstus un pensijas, pildīs savas starptautiskās apņemšanās. «Es esmu pārliecināts, ka Francija pildīs savas apņemšanās. Franču valdība ļoti labi saprot, ka ir jāīsteno reformas, lai saglabātu savu konkurētspēju,» sacīja V. Šoible.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas parādu krīze bīstami tuvu pietuvojusies arī pie Eiropas lielākās ekonomikas – Vācijas. Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) brīdinājusi, ka Vāciju šogad piemeklēs recesija, vēsta AP.

Saskaņā ar OECD prognozēm, gada trešajā ceturksnī Vācijas ekonomika samazināsies par 0,5 procentiem, bet gada pēdējā ceturksnī – par 0,8 procentiem. Organizācija arī aicinājusi panākt lielāku Eiropas valstu sadarbību, lai cīnītos ar reģionu piemeklējušo ekonomikas krīzi.

«Eirozonas krīze joprojām ir nopietnākais globālās ekonomikas apdraudējums, tāpēc nepieciešama politiska rīcība, lai varētu atjaunot uzticamību monetārajai savienībai,» teikts OECD ziņojumā. Organizācija arī norāda, ka eirozonā joprojām saglabājas augsts bezdarba līmenis, kas turpinās palielināties, un ka atveseļošanās atslēga ir banku, fiskālo un konkurētspējas problēmu atrisināšana.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Merkele: Eiropas valstīm jāatsakās no savas suverenitātes daļas

Jānis Rancāns, 23.04.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eirozonas dalībvalstīm jābūt gatavām Eiropas institūcijām nodot kontroli pār daļu no politikas jomām, ja vien monetārā savienība patiešām vēlas pārvarēt savu parādu krīzi un atgūt investoru uzticēšanos, pavēstījusi Vācijas kanclere Angela Merkele.

«Izskatās, ka mēs spējam vienoties par kopīgiem risinājumiem tikai tad, kad esam nonākuši bezdibeņa malā,» piedaloties Deutsche Bank organizētā konferencē, sacīja A. Merkele.

«Tomēr tiklīdz, kā situācija uzlabojas, katrs dodas savā virzienā,» pauda Vācijas kanclere. «Mums jābūt gataviem pieņemt to, ka Eiropai atsevišķās jomās jābūt pēdējam vārdam. Pretējā gadījumā mēs nespēsim turpināt celt Eiropu,» atzina A. Merkele.

Vācijas kanclere arī pauda uzskatu, ka Eiropai, kas ir veidota no daudzām atšķirīgām kultūrām un dažādu spēku ekonomikām, jāorientējas labākās prakses virzienā. «Mums nav vienmēr jāatsakās no nacionālām īpatnībām, tomēr mums ir jābūt konkurētspējīgiem. Pašlaik valda haoss,» uzsvēra A. Merkele.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācija pagarinās līdz 10.janvārim Covid-19 dēļ noteiktos ierobežojumus, saskaņā ar kuriem ir slēgtas kultūras un sporta iestādes, restorāni un bāri, trešdien paziņoja federālā kanclere Angela Merkele.

"Ja infekcijas situācija turpinās attīstīties tāpat kā pēdējās dienās, mēs atkal tiksimies 4.janvārī un federālās zemes pagarina direktīvu [par pašizolācijas pasākumiem] līdz 10.janvārim," sacīja Merkele pēc tikšanās ar 16 federālo zemju premjerministriem.

Tiekoties pirms nedēļas, Merkele un federālo zemju premjeri vienojās pagarināt novembra sākumā ieviestos pasākumus līdz "janvāra sākumam", ja ja nenotiks jaunu inficēšanās gadījumu skaita dramatiska samazināšanās, kas ir maz ticama. Toreiz netika noteikts konkrēts datums.

Pievēršoties uzņēmumu "BioNTech" un "Pfizer", kā arī uzņēmuma "Moderna" pieteikumiem apstiprināt to izstrādātās Covid-19 vakcīnas lietošanai Eiropā, Merkele sacīja, ka 70 miljoni abu vakcīnu dozu var tikt piegādātas nākamā gada pirmajā ceturksnī, ja tās tiks apstiprinātas.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Grieķija kā lakmusa papīrs visai eirozonai

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 03.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Notikumi ap Grieķiju mainās nevis pa dienām, bet pa stundām, tāpēc visādi pārsteigumi vēl ir iespējami

Dažādas politiskās spēlītes un strauji mainīga, pretrunīga informācija jau kādu brīdi ir publiskās komunikācijas sastāvdaļa, ja runa ir par krīzē nonākušo ES un eirozonas dalībvalsti Grieķiju. Pašlaik it kā aizdevēju sarunas ar Grieķiju ir apstājušās līdz 5. jūlija referendumam, kad grieķu tautai, citējot EK prezidentu Žanu Klodu Junkeru, ir jāpauž sava attieksme «par vai pret Eiropu» jeb Grieķijas aizdevēju pieprasītajām reformām. Taču, ņemot vērā augstāk minētās straujās izmaiņas notikumu gaitā, kas lai zina, kādi atgadījumi līdz 5. jūlijam vēl var notikt. No eirozonas viedokļa laikam labākais būtu, ja grieķi nobalsotu par reformām, kā rezultātā, visticamāk, kristu Alekša Cipras vadītā valdība un līdz ar to eirozona, nezaudējot seju, varētu turpināt sarunas ar, iespējams, no viņu viedokļa konstruktīvāku Grieķijas valdības vadītāju.

Komentāri

Pievienot komentāru