Par Latvijas būvkompānijas SIA "Merks" īpašnieku kļuvusi Igaunijas nekustamo īpašumu kompānija "Kose Männisalu", liecina "Firmas.lv" informācija.

Savukārt par kompānijas patieso labuma guvēju kļuvis Igaunijas pilsonis Mēlis Olevs.

Jau ziņots, ka Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" augusta sākumā paziņoja, ka pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks".

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

Igaunijas būvniecības uzņēmums "Merko Ehitus" pārdevis Latvijas būvkompāniju SIA "Merks", uzņēmums pirmdien informēja Tallinas biržu.

Kā informēja "Merko Ehitus", 1.augustā stājās spēkā pirkuma-pārdošanas līgums, ar kuru "Merko Ehitus" grupā ietilpstošais "Merko Investments" pārdeva Latvijas būvuzņēmumu SIA "Merks".

Vienojoties ar pircēju, puses darījuma cenu neizpaudīs.

"Merks" līgumu portfelis ir izsmelts, un uzņēmumam nav saimnieciskās darbības, uzņēmumam atlikuši tikai juridiskie strīdi un "Merko Ehitus" garantēto garantijas saistību izpilde, teikts paziņojumā Tallinas biržai.

"Merko Ehitus" paziņoja, ka tiek veikti grupas struktūras pielāgojumi, lai vadība katrā valstī kļūtu efektīvāka un nostiprinātu koncentrēšanos uz pamatdarbību, kas ir būvniecības pakalpojumi un nekustamā īpašuma attīstība.

"Ministru kabineta lēmums aicināt AS Merko Ehitus un SIA Merks atkārtoti pretendēt uz Nacionālās bibliotēkas būvniecību arī pēc apsūdzību celšanas Igaunijā saistībā ar augstākā līmeņa politisko korupciju un pēc minēto uzņēmumu iepriekšējas brīvprātīgas izstāšanās no slēgtā konkursa augsto pretkorupcijas standartu dēļ ir vērtējams kā neizskaidrojams, nesaprotams un nesavienojams ar valdības deklarācijā noteiktajiem pretkorupcijas, tiesiskuma un biznesa ētikas veicināšanas standartiem".

Uz to šodien Ministru prezidentam, Kultūras ministrei un v/a J3b direktoram nosūtītajā vēstulē norāda Delna.

Delna vērš amatpersonu uzmanību uz to, ka šāda prakse pakļauj korupcijas aizdomām emocionāli noslogoto Gaismas pils projektu, kā arī valsts starptautisko reputāciju. Jebkādas aizdomas par iespējamu korupciju saistībā ar Nacionālās bibliotēkas būvniecību grautu jau tā trauslo sabiedrības uzticību Latvijas valsts varas institūciju godaprātam.

Delna aicina Ministru prezidentu, Kultūras ministri un v/a J3b pieprasīt no AS Merko Ehitus un SIA Merks, kā arī Igaunijas tiesībaizsardzības institūcijām visu pieejamo informāciju par krimināllietas gaitu. Delna norāda, ka iestāžu bezdarbība šajā gadījumā būtu klajš 2005.gada 2.septembrī ar Delnu noslēgtā līdzdarbības līguma pārkāpums un sabiedrībai doto pretkorupcijas solījumu ignorēšana.

Dānijas policija pārtraukusi izmeklēšanu par "Nord Stream" sabotāžu Baltijas jūrā 2022.gada septembrī, pirmdien paziņojusi Kopenhāgenas policija.

"Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, varasiestādes var secināt, ka cauruļvadu sabotāža bija tīša," paziņoja policija, vienlaikus norādot, ka nav rasts nepieciešamais pamats krimināllietas turpināšanai Dānijā.

Zviedrija jau februāra sākumā izbeidza izmeklēšanu, norādot, ka lieta neietilpst Zviedrijas jurisdikcijā.

Izmeklēšana par "Nord Stream" sabotāžu turpinās Vācijā.

2022.gada 26.septembrī Baltijas jūrā notika vairākas eksplozijas, sabojājot abus "Nord Stream" cauruļvadus un izraisot četras noplūdes. Saistībā ar notikušo tika sāktas izmeklēšanas Zviedrijā, Vācijā un Dānijā. Zviedrija 2022.gada novembrī apstiprināja sākotnējās aizdomas, ka notikusi sabotāžu.

Publiskajā telpā izskanējušās Igaunijas būvuzņēmuma A/S Merko Ehitus minētās izmaksas Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanai nav uzskatāmas par pamatotām, jo uzņēmums, kuram liegta turpmāka dalība sarunu procesā par bibliotēkas būvdarbu veikšanu, neuzņemas nekādu atbildību par nosauktajiem skaitļiem un to patiesumu, Db. norādīja VA Jaunie Trīs brāļi Komunikācijas nodaļas vadītāja Elīna Bīviņa.

Valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi direktors, būvinženieris Zigurds Magone norāda: "Apstākļos, kad uzņēmums neiztur pretkorupcijas kritērijus un nevar būt pretendents sarunu procesam, zūd A/S Merko Ehitus atbildība par nosauktajām summām – kompānijai nav pienākuma parakstīt līgumu, nosauktie skaitļi netiek pakļauti profesionālai ekspertīzei u.tml., tāpēc A/S Merko Ehitus var brīvi minēt visdažādākās summas. Pašlaik publiskajā telpā nosauktās izmaksas 87 miljoni latu aptuveni atbilst būvmateriālu un tehnisko iekārtu izmaksām bibliotēkas ēkā, līdz ar to rodas divi jautājumi – vai nu A/S Merko Ehitus vēlas četrus gadus strādāt par velti un nemaksāt strādniekiem algu, vai arī uzņēmums pēc līguma noslēgšanas nāks pie valdības un ik pēc laika prasīs papildu finansējumu, līdzīgi kā tas ir noticis citos būvobjektos."

Komisija, kas valsts aģentūrā Jaunie Trīs brāļi izveidota sarunu procesa nodrošināšanai par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veikšanu, saņēmusi pieteikumus no trim sarunu kandidātiem, bet projekta dokumentācija, saskaņā ar kuru varēs sagatavot tehnisko un finanšu piedāvājumu, ir izsūtīta diviem pretendentiem – Nacionālo būvkompāniju apvienībai, kurā ietilpst A/S RBSSKALS, SIA Skonto Būve un SIA Re & Re un piegādātāju apvienībai SIA PBLC, SIA Moduls Rīga un SIA PB Fasādes, liecina sniegtā informācija medijiem.

Komisija esot konstatējusi, ka trešais sarunu pretendents – piegādātāju apvienība SIA Merks un A/S Merko Ehitus neatbilst pretkorupcijas principiem, ko nosaka Kultūras ministrijas, valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi un Sabiedrības par atklātību – Delna 2005. gadā parakstītais līdzdarbības līgums.

Pēc Sabiedrības par atklātību – Delna aicinājuma š.g. 19.februārī valsts aģentūra Jaunie Trīs brāļi pieprasīja informāciju no Igaunijas tiesībsargājošajām iestādēm par A/S Merko Ehitus iespējamo saistību ar kukuļdošanu.

Šonedēļ ir saņemta atbildes vēstule no Igaunijas ģenerālprokuratūras, kas norāda, ka Igaunijā ir ierosināta krimināllieta par vairākkārtēju kukuļdošanu, kuras ietvaros aizdomās turamais ir gan uzņēmums A/S Merko Ehitus, gan tā uzraudzības padomes priekšsēdētājs Tomass Annuss. Saistībā ar kukuļošanu ierosinātās krimināllietas materiāli apkopoti 200 sējumos, lietā ir veikta pirmstiesas izmeklēšana un tā nodota ģenerālprokuratūrai turpmāko tiesisko darbību veikšanai.

Nākamgad būtiskas izmaiņas būvniecības nozarē nav gaidāmas, jo būvniecības nozare ir saistīta ar ilgtermiņa lēmumiem, kam ir zināma laika inerce, pavēstīja "Merko Ehitus" grupas uzņēmumu Latvijā vadītāja un nekustamo īpašumu attīstītāja "Merks mājas" valdes priekšsēdētāja Egija Smila.

Viņasprāt, patlaban redzami vairāki pozitīvi signāli, kas varētu veicināt lēmumu pieņemšanu par labu investīcijām - inflācija ir stabilizējusies, sagaidāms aizdevumu procentu likmju kritums, un prognozēta arī neliela ekonomikas izaugsme. Ir klienti, kuru ekonomiskā situācija nav būtiski ietekmēta, un tie, kuri iepriekš atlika investīciju lēmumus, nākamajā gadā tos, iespējams, realizēs, prognozē Smila.

Šī gada pirmajā pusē būvniecības produkcijas apjoms Latvijā ir saglabājies līdzīgā līmenī kā gadu iepriekš, vērtē Smila. To galvenokārt nodrošina inženierbūvniecības pieaugums, kas kompensē kritumu ēku būvniecībā. Kopumā tirgus aktivitāte ir zema, vērtējot to no būvniecībā esošo objektu apjoma, izsludinātajiem jaunajiem iepirkumiem, kā arī reālo darba veicēju pieejamības.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merko mājas” dzīvojamo namu projektā “Lucavsala” atklāta pirmā ēka.

Projekts “Lucavsala” kopumā sastāvēs no trim A energoefektivitātes klases ēkām ar 590 dzīvokļiem un sešām komerctelpām. Atklātajā pirmajā projekta deviņstāvu ēkā ir 54 dzīvokļi, no kuriem vairāk nekā puse jau rezervēti.

Uzsākta arī otrās – 15 stāvu ēkas – pirmsrezervācija, kurā būs vairāk nekā 160 dzīvokļi, tostarp arī townhouse tipa dzīvokļi un dzīvokļi ar jumta terasēm.

Līdz ar šī būvniecības posma noslēgumu attīstītājs rosinājis diskusiju par to, vai galvaspilsētas centrs var kļūt par vidi, kur zaļums, infrastruktūra un dzīves kvalitāte veido līdzsvaru? Un vai šī vide var kļūt par pieejamu ikdienu daudziem, nevis par privilēģiju dažiem?

Atklāšanas dienā norisinājās diskusija “Dzīvot zaļāk Rīgas centrā – sapnis vai stratēģija?”, kurā piedalījās četru jomu pārstāvji – no pašvaldības, nekustamo īpašumu attīstības, sabiedriskās domas izpētes un finanšu sektora. Sarunā tika analizēta Rīgas spēja piedāvāt alternatīvu Pierīgai – ilgtspējīgu, mobilu un sabiedrībai pieejamu dzīves vidi.

Ceturtdien (27. novembrī) Tallinas Apgabaltiesa atzina Merko par tiesīgiem piedalīties valsts pasūtījumu konkursos. Šāds lēmums tika pieņemts pamatojoties uz apgrozījuma rādītājiem un objektu celtniecības pieredzi kompānijas pirmsreorganizācijas periodā, tā rakstīts celtniecības koncerna paziņojumā biržai, ziņo dv.ee.

Tiesa ir anulējusi Komisijas par strīdiem saistībā ar valsts pasūtījumiem noraidījumu Merko iesniegtajam pieteikumam par piedalīšanos konkursos, ko organizēja Aizsardzības ministrija par Mīnu līča rekonstrukciju.

Ministrija atzina par uzvarētājiem Merko Ehitus piedāvājumu par 67.8 miljoniem kronu (3.04 milj. LVL), bet šis lēmums tika apstrīdēts.

Tiesa noteica, ka jaunā Merko Ehitus kompānija var piedalīties konkursos, būdama pietiekami kompetenta ekonomiskajā, finansiālajā un tehniskajā ziņā, lai izpildītu darbalīgumā paredzētās saistības, jo tā var balstīties uz iepriekšējās Merko Ehitus kompānijas pieredzes un apgrozības.

Nekustamo īpašumu attīstītājs “Merks mājas” paziņo par uzņēmuma nosaukuma maiņu un turpmāk būs pazīstams kā “Merko mājas”.

Nosaukuma maiņa apliecina vienotu attīstības vīziju ar grupas uzņēmumiem Baltijas valstīs, nodrošinot atpazīstamību un stiprinot zīmola vērtības visā reģionā.

“Merko Ehitus” grupa, kurā ietilpst arī “Merko mājas”, ir viens no vadošajiem būvniecības un nekustamo īpašumu uzņēmumiem Baltijā. Grupas uzņēmumi veic ēku un infrastruktūras būvniecību, kā arī attīsta nekustamos īpašumus Latvijā, Igaunijā un Lietuvā.

Nosaukuma maiņa simbolizē uzņēmuma apņemšanos turpināt ieviest augstus standartus, orientēties uz ilgtspējīgu attīstību un radīt vidi, kas ir draudzīga gan tās iedzīvotājiem, gan nākamajām paaudzēm.

“Nosaukuma maiņa uz “Merko mājas” ir stratēģiski pamatots nākamais solis, kas atspoguļo mūsu ciešo saikni ar “Merko Ehitus” grupas vērtībām, ambiciozo attīstības vīziju un zīmola solījumu visā Baltijas reģionā. Mēs turpināsim būt uzticams partneris mūsu klientiem un radīt mājokļus, kas atbilst visaugstākajiem kvalitātes un ilgtspējības standartiem,” norāda Roberts Rēboks, “Merko mājas” valdes loceklis.

Nekustamo īpašumu attīstītājs "Merko mājas" Mežciemā sācis dzīvojamo namu projekta "Mežpilsēta" trešās kārtas būvniecību, informē attīstītāja pārstāvji.

"Mežpilsētas" trešo kārtu plānots nodot ekspluatācijā 2026.gada nogalē. Plānotās investīcijas jaunajā projektā "Merko mājas" neatklāj.

Trešā kārta būs jau piektā ēka projektā, kas veidots kā jauns kvartāls pilsētā - kopumā tajā plānots uzbūvēt 11 ēkas ar 535 dzīvokļiem. Līdz šim ekspluatācijā nodotas četras ēkas ar 164 dzīvokļiem.

Projekta būvniecību īsteno SIA "Merko būve", bet arhitektūras risinājumu izstrādājis arhitektūras birojs SIA "Tectum".

Projekta trešajā kārtā top sešu stāvu ēka ar 53 dzīvokļiem. Tajā būs divu līdz četru istabu dzīvokļi. Dzīvokļu iekštelpu platība būs no 39 līdz 82 kvadrātmetriem, kopējā platība - no 44 līdz 87 kvadrātmetriem.

Nekustamo īpašumu attīstītāja “Merko mājas” biznesa klases kvartālā “Arena Garden Towers” , kas top Skanstē, vēl pirms pirmās ēkas pabeigšanas jau rezervēti gandrīz 80 % dzīvokļu, tostarp visi penthouse mājokļi.

Projekts attīstās pēc grafika un 2025. gada 10. septembrī tas atzīmējis divus nozīmīgus notikumus – A1 ēkā svinēti spāru svētki, bet A2 ēkas pamatos iemūrēta laika kapsula.

Projekta A1 ēka ir pēdējo desmit gadu laikā augstākā dzīvojamā ēka labajā Daugavas pusē. Ēkas būvniecība norit saskaņā ar plānu – ēkai uzlikts jumts, pabeigti galvenie konstrukciju darbi un uzstādīti logi, savukārt iekšpusē notiek starpsienu izbūve un apdares sagatavošana. Paralēli paveikti arī būtiski inženierkomunikāciju darbi – līdz 11. stāvam izbūvētas komunikācijas, līdz 7. stāvam iebetonētas klona grīdas, kā arī sakārtota ārējā infrastruktūra. Ēku paredzēts pabeigt un nodot ekspluatācijā 2026. gada pavasarī.

Zviedrijas varasiestādes svētdien arestējušas kuģi saistībā ar kuru radušās aizdomas par optiskā kabeļa sabotāžu Baltijas jūrā, svētdien pavēstīja Zviedrijas prokuratūra.

Prokurori ir sākuši izmeklēšanu par "sabotāžu pastiprinošos apstākļos" pēc tam, kad tika bojāts zemūdens kabelis, kas savieno Zviedriju un Latviju, teikts paziņojumā.

Zviedrijas prokuratūras paziņojumā norādīts, ka sākotnējo izmeklēšanu vada Zviedrijas Drošības dienests. Prokuratūra uzsver, ka pašlaik veic vairākus konkrētus izmeklēšanas pasākumus. Izmeklēšanā ir iesaistītas vairākas iestādes, tostarp Zviedrijas policija, krasta apsardze un Zviedrijas Bruņotie spēki.

Uz kuģa tagad atrodas Zviedrijas valdības personāls, Zviedrijas Radio apliecināja Zviedrijas Drošības dienesta pārstāvis sakariem ar presi Karls Melins.

Zviedrijas laikraksts "Expressen" vēsta, ka arestēts kuģis "Vezhen". Saskaņā ar vietnes "Marine Traffic" datiem, kas seko līdzi kuģu satiksmei, beramkravu pārvadātājs "Vezhen" kuģo zem Maltas karoga un bija ceļā no Zviedrijas uz Dāniju.

Bojātā jūras kabeļa labošanas darbu sākums varētu būt zināms tuvāko divu darbdienu laikā, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" sacīja VAS "Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs" (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Ģirts Ozols.

Viņš pastāstīja, ka monitoringa sistēmas svētdienas, 26.janvāra, agrā rītā konstatēja datu pārraides pakalpojuma pārtraukumu. Veicot izpēti, tika secināts, ka bojājums ir kabelim Baltijas jūrā aptuveni 130 kilometrus no Latvijas piekrastes Zviedrijas ekonomiskajos ūdeņos. Attiecīgajā vietā jūras kabelis ir ieguldīts vairāk nekā 50 metru dziļumā.

Jautāts, vai šobrīd ir pilnīgi skaidrs, ka attiecīgais jūras kabelis ir būtiski bojāts un bojājums ir radīts ārēji, Ozols atbildēja, ka 100% to varēs pateikt tikai brīdī, kad speciālisti būs apsekojuši kabeli jūrā un tas būs pacelts.

"Šobrīd mūsu prioritāte ir strādāt ar partneriem, kas nodrošina šo pakalpojumu Baltijas jūrā, lai pēc iespējas ātrāk gan renovētu infrastruktūru, gan atjaunotu pakalpojumu," sacīja Ozols, piebilstot, ka sadarbības partneri jūras kabeļa bojājuma novēršanā ir Skandināvijas uzņēmumi, kas specializējas attiecīgajā jomā.

NATO sāk jaunu misiju zemūdens kabeļu aizsardzībai Baltijas jūrā, otrdien paziņoja NATO ģenerālsekretārs Marks Rite.

Baltijas jūras piekrastē esošo NATO valstu līderu sanāksmē Helsinkos Rite žurnālistiem teica, ka jaunās misijas nosaukums būs "Baltic Sentry" ("Baltijas sardze").

"Tajā būs iesaistīti dažādi līdzekļi, cita starpā arī fregates un jūras patruļlidmašīnas, un tā pastiprinās mūsu modrību Baltijas jūrā," sacīja Rite, piebilstot, ka tiks dislocēta arī neliela jūras bezpilota peldlīdzekļu flote nolūkā "nodrošināt pastiprinātu novērošanu un atturēšanu".

Paziņojot par jauno NATO misiju, Rite norādīja, ka vairāk nekā 95% interneta datu plūsmas tiek nodrošināti, izmantojot zemūdens kabeļus, un 1,3 miljoni kilometru kabeļu katru dienu nodrošina finanšu darījumus aptuveni desmit triljonu ASV dolāru (9,8 triljoni eiro) vērtībā.

Latvijas lielās būvkompānijas ierēķina ļoti lielus peļņas procentus, taču ilgi tas vairs nevar turpināties.

Tā intervijā Db pauž būvkompānijas Merko Ehitus dibinātājs un lielākais līdzīpašnieks Tomass Annuss. Viņš norāda, ka šī kompānija mēģinās konkurēt ar vietējiem uzņēmējiem, cenšoties iegūt tiesības realizēt kādu no gaidāmajiem lielajiem būvprojektiem.

Cik lielā mērā, jūsuprāt, var uzskatīt, ka Latvijas un Igaunijas ekonomikā valda krīze?

Lai kā to arī negribētos, baidos, ka krīze būs. Tas, kas ir novērojams šodien, nav krīze — tie ir tikai pirmie vēstneši. Domāju, ka reālas grūtības varētu būt nākamgad.

Kādi tam ir iemesli?

Latvijas ceļu būves firma Binders un būvkompānijas BMGS Igaunijas filiāle iesniegušas protestu Igaunijas Finanšu ministrijas Publisko iepirkumu strīdu risināšanas komisijai par tās lēmumu par Ilemistes satiksmes mezgla Tallinā rekonstrukcijas konkursa uzvarētāju atzīt Igaunijas būvkompāniju Merko Ehitus.

Tallinas Komunālā dienesta lēmumā teikts, ka par liela apmēra rekonstrukcijas projekta uzvarētāju atzīts būvuzņēmēju Merko Ehitus, Merko Infra, Tallinna Teede un Rand ja Tuulberg kopīgi iesniegtais piedāvājums. Uzņēmumi piedāvāja darbus paveikt par 647,7 miljoniem kronu (29,08 miljoniem latu).

Iepriekš par konkursa uzvarētāju tika atzīts Binders un BMGS piedāvājums, bet šis piedāvājums tika atcelts, jo Igaunijas Finanšu ministrijas Publisko iepirkumu strīdu risināšanas komisija saņēma sūdzību no Igaunijas celtniecības uzņēmuma Merko Ehitus. Uzņēmums iesniedzis komisijai vairākas sūdzības, kurās norādīts, ka Latvijas uzņēmumam Binders trūka dažādu atļauju un licenču un tas nebija reģistrējies atbilstoši Igaunijas prasībām.

Būvuzņēmumiem Baltijas valstīs šis gads būs sevišķi smags, jo 2011. gadā «nekontrolēti» palielinājušusās izejvielu cenas, Bloomberg norāda Baltijas reģiona lielākais celtniecības uzņēmums Merko.

Tallinā bāzētais uzņēmums Merko mudina valdību samazināt arvien pieaugošo izejvielu cenu celšanos ar atklāto konkursu palīdzību. Izsludinot atklātos konkursus, būvuzņēmējiem iespējams izvairīties no turpmākām finansiālām problēmām, ko var radīt izejvielu piegādātāji, cerot gūt lielāku peļņu, Bloomberg norāda Merko izpilddirektors Tīts Robens.

Salīdzinot ar pērno gadu, celtniecības apjomi Igaunijā, Latvijā un Lietuvā ir kritušies par 16%. Salīdzinot ar 2009. gadu, pērn būvniecība bija samazinājusies par 47,5%, ekonomiskās krīzes iespaiddā samazinoties pieprasījumam un pieaugot konkurencei.

«Ir daudz skumju piemēru - būvniecības uzņēmumi bankrotē katru mēnesi,» stāsta Merko vadītājs. «2011. gads būs grūtākais daudziem būvniecības uzņēmumiem visās Baltijas valstīs,» viņš uzsver.

Lai arī Igaunijā būvkompānija Merko Ehitus ir izstumta no tirgus, tai tomēr izdodas slēgt nozīmīgus būvdarbu līgumus.

Igaunijas būvkompānija Merko Ehitus ir noslēgusi līgumu ar Igaunijas Aizsardzības ministriju par Ämari Gaisa bāzes atjaunošanu. Līguma summa sasniedz 700 miljonus igauņu kronu (31.5 miljoni latu), kas padara to par līdz šim lielāko Igaunijas Aizsardzības ministrijas pasūtījumu. Patšas ministrijas līdzfinansējums būs 400 miljoni kronu (18 miljoni latu), savukārt pārējo summu veidos NATO drošības investīciju programmas fondu līdzfinansējums.

Projekta realizācija paredz skrejceļu, pievedceļu un apmaļu izbūvi un atjaunošanu, atbilstošas apgaismes un lidaparātu nosēšanās sistēmu izveidi. Konkurss tika izsludināts šā gada martā un tajā piedalījās uzņēmumi no Igaunijas, Spānijas, Vācijas, Bulgārijas, Turcijas, Itālijas un Lietuvas. Interesanti, ka Merko Ehitus uzvarējis konkursā neskatoties uz to, ka Valsts pasūtījumu strīdu komisija bija apmierinājusi konkurentu firmu iesniegto sūdzību pret Merko Ehitus, un tas nozīmē, ka Merko Ehitus nevarēs vairs piedalīties valsts pasūtījumu konkursos (2.10.2008, db.lv). Gaisa bāzes atjaunošanas darbi uzsākti šā gada oktobrī un tos pabeigt plānots 2010.gada otrajā pusgadā.

Būvfirmas SIA "Merks" īpašniece pagājušajā nedēļā reģistrējusi jaunu kompāniju SIA "Merko būve", liecina "Firmas.lv" informācija.

Jaunizveidotās kompānijas pamatkapitāls ir 25 000 eiro, un tās vienīgā īpašniece ir Igaunijas "Merko Investments", kura ir arī vienīgā būvkompānijas "Merks" īpašniece.

Kompānijas "Merko būve" vienīgais valdes loceklis ir Urmass Somelars, kurš ir arī būvfirmas "Merks" padomes loceklis.

"Merko būves" juridiskā adrese ir Lielirbes ielā 29, Rīgā, kur atrodas tirdzniecības centrs "Spice".

Kompānija "Merko būve" reģistrēta piektdien, 13.janvārī.

Jau vēstīts, ka 2021.gadā "Merks" strādāja ar 61,862 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 24,2% vairāk nekā 2020.gadā, savukārt kompānijas peļņa samazinājās par 4% un bija 1,572 miljoni eiro. Vienlaikus "Merks" koncerna apgrozījums 2021.gadā bija 52,825 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā 2020.gadā, bet koncerna peļņa samazinājās četras reizes un bija 473 642 eiro.

Ilggadēja pazīšanās ar ietekmīgiem cilvēkiem, t.sk. Aināru Šleseru un aizturēto Vilni Štramu, iespējams, līdzējusi Merkam kļūt par Latvijas lielāko būvfirmu.

Ilggadēja ceļu krustošanās ar savās jomās ietekmīgiem cilvēkiem, tostarp satiksmes ministru Aināru Šleseru, bijušo Rīgas domes darboni, patlaban par iespējamo kukuļņemšanu aizturēto Vilni Štramu, iespējams, sekmējusi apjomīgu projektu gaitu un ļāvusi Ivara Geidāna vadītājam SIA Merks no kompānijas ar dažu miljonu latu apgrozījumu kļūt par Latvijas lielāko būvfirmu ar 60 milj. Ls apgrozījumu un vairāku miljonu Ls peļņu. Vienlaikus ar projektu virzību arī atbalstu sniegušajiem draugiem finansēs un biznesā veicās labi. Piem., A. Šlesers ticis pie simtiem tūkstošu eiro, bet Viļņa Štrama jaundibināta firma tiek pie lieliem pasūtījumiem, piem., Arēnas Rīga teritorijas attīšanas. Merka vērienīgie darījumi vairākkārt presē pētīti un vairākas no šīm personām, ar kurām ceļi krustojušies, t.sk. A. Šlesers, noliegušas jebkādu interešu lobēšanu un samaksu par to.

Igaunijas būvkompānija Merko Ehitus un tā meitasuzņēmums SIA Merks, pieņemot lēmumu neapstrīdēt tiesā sarunu procesu par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecību, izrādījis atbildīgu attieksmi pret Latvijas valsti un tai nozīmīgā kultūras infrastruktūras projekta īstenošanu, informē aģentūra Jaunie Trīs brāļi (J3B).

Sarunu process ar juridisko personu apvienību Merko Ehitus un SIA Merks par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu tika uzsākts, taču netika turpināts, jo atklājās, ka Igaunijā uzņēmums tiek turēts aizdomās par vairākkārtēju kukuļošanu un tas nav savienojams ar pretkorupcijas principiem, kurus nosaka valsts aģentūras J3B, Kultūras ministrijas un sabiedrības par atklātību Delna parakstītais līdzdarbības līgums.

Publiskajā telpā pieejamā informācija liecina, ka Merko Ehitus uzņēmumu grupā patlaban tiek veikta pārstrukturēšanās, lai tās saimnieciskā darbība neciestu no potenciālās tiesvedības, kas vērsta pret kompāniju. Gadījumā, ja Merko Ehitus uzsāktu tiesvedību pret Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvniecības projektu, process, visticamāk, ilgtu vairākus gadus un būtu papildu apgrūtinājums uzņēmumam.

Merko Ehitus grupas apgrozījums šī gada 3.ceturksnī sasniedzis 115 miljonus eiro, deviņu mēnešu periodā sasniedzot 299 miljonus eiro, kas ir par 39% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē uzņēmums.

Grupas tīrā peļņa 3.ceturksnī bija 5,6 miljoni eiro, bet deviņos mēnešos sasniedza 12,3 miljonus eiro, kas ir par 88% vairāk nekā pērn.

«Ņemot vērā parakstīto būvniecības projektu skaitu pēdējo gadu laikā un lielos būvniecības projektus, kas vēl ir procesā, mūsu apgrozījuma pieaugums gan 3.ceturksnī, gan šī gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniedzis plānoto. Būvniecības resursu cenas Baltijas tirgū turpina kāpt, un ir grūti atrast nepieciešamo darbaspēku, lai realizētu visus strauji augošos būvniecības plānus. Pašreizējā tirgus situācijā būvniecības apjomu pieaugums nav mūsu pašmērķis, ja tas pasliktina mūsu riska profilu. Ir svarīgi strādāt ar peļņu,» komentējot rezultātus norādīja AS Merko Ehitus valdes priekšsēdētājs Andres Trinks.

Uzņēmumu apvienība Merko Ehitus (Igaunija) un Merks (Latvija) kopīgā vēstulē un pievienotajos materiālos Valsts aģentūrai Jaunie Trīs brāļi apliecina, ka tā piedalīsies konkursā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas būvdarbu veikšanu un ir gatava ievērot visus Pretkorupcijas deklarācijas principus, Db.lv informēja SIA Merks valdes priekšsēdētājs Ivars Geidāns.

Igaunijas un Latvijas celtniecības uzņēmumu apvienība 2008. gada 14.februārī saņēma Valsts aģentūras Jaunie Trīs brāļi vēstuli ar uzaicinājumu apliecināt gatavību piedalīties sarunu procesā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas ēkas būvdarbu veikšanu.

Savā atbildes vēstulē Merko Ehitus un Merks arī informē potenciālo pasūtītāju par izmeklēšanas procesu, kas tika uzsākts Igaunijā 2007. gada 15.oktobrī. Tajā tiek paskaidrots, ka ne pret A/S Merko Ehitus, ne pret kādu no tās amatpersonām nekādas oficiālas apsūdzības Igaunijā nav izvirzītas un, pretēji Latvijas medijos izskanējušiem ziņām, neviena no uzņēmuma amatpersonām nav bijusi aizturēta.

Igaunijas būvniecības grupas "Merko Ehitus" uzņēmums "Merko statyba" par 80 miljoniem eiro, ieskaitot pievienotās vērtības nodokli, būvēs infrastruktūru Lietuvas "Achemos grupe" vēja turbīnu parkam Paģēģos valsts rietumos.

"Merko statyba" un "Achema grupe" uzņēmums "LT Energija" parakstīja 80 miljonu eiro vērtu līgumu par 40 vēja turbīnu pamatu, notekūdeņu un ceļu sistēmu izbūvi.

Gaidāms, ka darbi tiks pabeigti līdz 2025.gada nogalei, "Merko Ehitus" informēja Tallinas biržu.

"Achema" preses pārstāve Jolita Macelīte aprīlī paziņoja, ka grupa plāno investēt vairāk nekā 400 miljonus eiro Paģēģu vēja parkā, kur plānots izvietot 40 turbīnas ar 248 megavatu (MW) jaudu. Plānots, ka enerģija tiks izmantota ūdeņraža ieguvei.

"Merko statyba" šogad saņēma arī grupas "E Energija" uzņēmuma "Vejas LT" pasūtījumu par 30 miljoniem eiro uzbūvēt vēja parku ar 300 MW jaudu Ķelmes rajonā. Līgums parakstīts aprīļa sākumā.