Mežizstrādātāji centīsies pārliecināt Saeimas amatpersonas, komisiju un frakciju vadītājus atbalstīt valdības noraidītos grozījumus akcīzes nodokļa likumā par atlaižu piešķiršanu meža darbu veikšanai, raksta laikraksts Dienas bizness.

Tā nolemts Latvijas Neatkarīgo mežizstrādātāju asociācijas sēdē. Tāpat, lai pievērstu uzmanību situācijai nozarē, tiks rīkots pikets. Mežizstrādātāji bija sašutuši un neizpratnē par to, kāpēc Ministru kabinets ir noraidījis sagatavotos grozījumus likumā «Par akcīzes nodokli». Bija iecerēts, ka nodokli par dīzeļdegvielas izmantošanu atmaksās par augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai; kokmateriālu sagatavošanu cirsmā ar koku gāšanas mašīnu; cirsmā sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam. Tiesa, nodokļa atmaksāšanu tika piedāvāts limitēt, piemērojot dīzeļdegvielas patēriņa normas atkarībā no veiktā darba. Noteikti arī vairāki ierobežojumi, proti, akcīzes nodokļa atmaksa pienāksies tiem, kuri augsnes sagatavošanu meža atjaunošanai veikuši vismaz 5 ha apjomā, bet kokmateriālu sagatavošana cirsmās ar koku gāšanas mašīnu vai cirsmās sagatavoto kokmateriālu pievešanu līdz meža ceļam veikuši vismaz 200 m3 apjomā.

Ieviešot Eiropas Savienības direktīvas Par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) prasības, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) padome apstiprinājusi vairākus apdrošināšanas sektoram (apdrošināšanas sabiedrībām un nedalībvalstu apdrošinātāju filiālēm, kā arī pārapdrošināšanas sabiedrībām) saistošus noteikumus.

Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju maksātspējas kapitāla prasības un pašu kapitāla aprēķināšanas normatīvie noteikumi nosaka maksātspējas kapitāla prasības aprēķināšanas kārtību saskaņā ar standarta formulu, kā arī kvalitatīvās prasības pašu kapitāla noteikšanai un iedalījumam līmeņos.

Apstiprināti arī Apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības grupas maksātspējas aprēķina normatīvie noteikumi; tie noteiks grupas maksātspējas noteikšanas vispārīgos principus, aprēķina metodes un to piemērošanas nosacījumus.

Tāpat apstiprināti Apdrošinātāju un pārapdrošinātāju iekšējo modeļu normatīvie noteikumi, kas definē prasības, kas apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai ir saistošas, ja tā maksātspējas kapitāla prasību aprēķina nevis ar standarta formulu, bet izmantojot iekšējo modeli.

Vēl lielākas bažas lielākā mežizstrādātaja vadībai rada fakts, ka šogad par 36 % ir pieaudzis lietkoksnes iztrūkums augošu koku cirsmās salīdzinājumā ar 2003. gadu. Proti, pērn šis iztrūkums vidēji uzņēmumam sastādījis 11 %, bet šogad jau sasniedzis 15 %. «Faktiski no valsts mežu apsaimniekotāja 15 % lietkoksnes vietā iegādājamies svaigu gaisu, taču tas ir sāpīgi, jo ir iztērēta nauda un samaksāti nodokļi par šī neesošās koksnes iegādi, taču to nevar ne pārstrādāt, ne arī pārdot,» secina Latvijas lielākā mežizstrādātāja SIA Silva direktors rīkotājs Juris Antoņevičs. Viņš uzsver, ka ne tikai SIA Silva, bet arī visi citi augošu koku pircēji ir ieinteresēti, lai sākotnēji aprēķinātais no augošiem kokiem iegūstamo sortimentu apjoms neatšķirtos no tā, ko ir iespējams pārdot koksnes pārstrādātājiem. Tā kā iegūstamais sortiments — zāģbaļķis, sīkbaļķis, papīrmalka, malka — tiek saražots no augoša koka, nav iespējams pilnīgi precīzi aprēķināt reālo sortimentu iznākumu. Tomēr vispārpieņemta atšķirība pamatā svārstās robežās no + 10% līdz – 10%. «Diemžēl pēdējo gadu praksē darījumos ar LVM tie ir iztrūkumi, kas pārsniedz šīs robežas, kaut arī LVM iekšējais standarts nosaka pieļaujamās novirzes 5 % robežās,» skaro J. Antoņevičs. Viņš atceras, ka lietkoksnes iztrūkumi pirms LVM izveides bija tomēr tie nebija lieli, taču šī problēma kļuva aktuāla pēc tam, kad 2000. gadā LVM ieviesa jaunu (atšķirībā no vecās, vēl padomju laikā izstrādātās un izmantotās sistēmas) augošu koku uzmērīšanas un cenošanas mehānismu, par pamatu izmantojot Somijas kompānijas Savcor Forest izstrādāto programmu «Cirsmas», kurā ietverti atsevišķi Lauksaimniecības universitātes Meža fakultātes profesora R.Ozoliņa izstrādātie algoritmi.

No šī gada bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas, paredz grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā.

Grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Saeima šodien galīgajā lasījumā pieņēma valdības virzītos grozījumus Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, kas nosaka, ka bankām un nebanku kreditētājiem būs jāmaksā 20% uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) avansa maksājums no iepriekšējā gada peļņas.

Finanšu ministrijas (FM) sagatavotie un Saeimā šodien pieņemtie grozījumi kredītiestādēm un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzējiem nosaka pienākumu taksācijas gadā veikt UIN piemaksu 20% apmērā, ko aprēķina, izmantojot pirmstaksācijas gada finanšu datus un ņemot vērā taksācijas gadā sadalīto peļņu un par to samaksātā nodokļa apmēru, vienlaikus nosakot, ka samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk tiek ņemta vērā aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.

Šodien pieņemto izmaiņu anotācijā skaidrots, ka, ņemot vērā augsto kreditētāju tirgus koncentrāciju, kas sadārdzina un ierobežo pakalpojumu pieejamību klientiem un augstās procentu likmes ļauj finanšu sektoram gūt būtisku peļņu, pieņemto grozījumu mērķis ir ar valsts budžeta sviru palīdzību nodrošināt taisnīgāku augsto procentu likmju nastas sadalījumu sabiedrības un finanšu sektora starpā, kā arī fiskālo funkciju, valsts budžeta ieņēmumu nodrošināšanai un ilgtspējīgas publisko pakalpojumu nodrošināšanas izaicinājumu risināšanai.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir apstiprinājusi peļņas normu jeb kapitāla atdeves likmi tarifu aprēķināšanai dabasgāzes, elektroenerģijas un ūdenssaimniecības jomās. Apstiprinātās kapitāla atdeves likmes ir vēsturiski zemākās, kādas noteiktas līdz šim, informē SPRK .

Dabasgāzes pārvades sistēmas pakalpojuma tarifu projekta aprēķināšanai Regulators apstiprināja kapitāla atdeves likmi 4,68% apmērā, ūdenssaimniecības pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšanai – 4,60%. Savukārt elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu aprēķināšanai Regulators noteica kapitāla atdeves likmi 4,43% apmērā.

«Līdz ar šo lēmumu komersantiem jaunās, zemākās likmes būs jāpiemēro tiem tarifu projektiem, kurus tie plāno iesniegt Regulatorā un kas stāsies spēkā nākamajā gadā. Vienlaikus vēlos uzsvērt, ka jaunā likme elektroenerģijas jomā tiks piemērota arī AS Augstsprieguma tīkls iesniegtā tarifu projektā, kas šobrīd tiek vērtēts Regulatorā,» norāda Regulatora padomes priekšsēdētājs Rolands Irklis.

SIA Latsin valdes loceklis un direktors Varis Sīpols tāpat kā vairāki citi mežizstrādātāji atzīst, ka pēdējā gada laikā būtiski mežizstrādātājus ietekmē valsts mežu apsaimniekotāja īstenotā politika un pieņemtie lēmumi. Proti, apaļkoku sortimentu tirdzniecības modelī viņi kļūst par vienkāršu pakalpojumu mežizstrādes un mežsaimniecisko darbu veicējiem. Tā kā līdz šim mežizstrādātāji tika līgti tikai uz vienu gadu (tikai pērnā gada nogalē radās ilgāka termiņa līgumi uz 3 gadiem), tiem, kuri investēja mežizstrādes tehnikā — hārvesteros un forvarderos —, nebija garantijas par šādu pakalpojumu iegūšanu nākamajamā gadā. Tas palielināja gan šo kompāniju tālākās izaugsmes risku, gan jau ieguldīto līdzekļu (kredītu, līzingu) atpelnīšanu, kas lielākoties kā Damokla zobens karājās pār ne vienu vien uzņēmumu. Tā kā valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu konkursantiem tiek pieprasīta izziņa par to, ka nav nodokļu parādu, nevis cik ir samaksāts nodokļos, tad vairākiem mežizstrādātājiem tas liek izteikt pieņēmumu par to, ka, lai noturētos tirgū, vairāki mežizstrādātāji ir spiesti veikt mežizstrādes pakalpojumus par ekonomiski maz pamatotu cenu, kura labākajā gadījumā nodrošina izdzīvošanu, bet nevis attīstību. Pēc daļas aptaujāto domām, neuzvarot valsts mežu apsaimniekotāja mežizstrādes pakalpojumu sniegšanas konkursā, mežizstrādātājiem būs grūti izdzīvot. «SIA Latsin nevar attīstīties pie šādas valsts mežu apsaimniekotāja politikas nosacījumiem, taču kas tā par nozari, ja tā nevar ģenerēt līdzekļus attīstībai un jāmeklē kāds cits rūpals,» atzīst V. Sīpols. Viņaprāt, nav normāla situācija, kad mežizstrāde jāsāk stutēt, piemēram, ar koktirdzniecību, granulu ražošanu utt., tad tas vairs nav bizness, bet gan sociāla joma. Šobrīd daļa jaunās — kontraktoru sistēmas agrāko piekritēju jau esot «aplauzušies» un uz savas ādas izbaudījuši šīs sistēmas priekšrocības un trūkumus. V. Sīpols ir pārsteigts par to, ka par šīs spožās medalas otro negatīvo pusi liecināja arī Igaunijas pieredze, taču to Latvijā ignorējot un brīnoties, kāpēc šajā jomā ir problēmas. Labiem kadriem ir jāmaksā pienācīga alga, taču to vismaz legāli maksājot visus nodokļus nevar izdarīt, ja ir maza samaksa par mežizstrādes pakalpojumiem, tāpēc kvalificēta darabaspēka noturēšanai ir nepieciešamas subsīdijas no kādiem citiem biznesa veidiem, skaidro V. Sīpols.

Krievijas valsts dabasgāzes koncerns Gazprom piedāvājis jaunu cenu veidošanas modeli klientiem Lietuvā, kas sadārdzina piegādāto dabasgāzi.

Kompānija Haupas, kas piegādā gāzi no Krievijas Lietuvas dienvidos esošajai kūrortpilsētai Druskininkiem, paziņoja, ka jaunā cenas aprēķina formula, kuru Gazprom piedāvājis uz trim mēnešiem, nozīmē, ka gāzes cenas samazinājums nebūs tik straujš kā naftas cenas kritums.

Savukārt cits gāzes importētājs Lietuvā Lietuvos duju tiekimas atteicās komentēt cenu formulas izmaiņas, sakot, ka sarunas ar Gazprom turpinās.

Cenu formula noteic, ka gadījumā, ja «naftas produktu cenas samazinās vairāk par noteiktu līmeni, gāzes cena vairs nesarūk tik krasi, cik krasi samazinās naftas cenas», aģentūrai BNS teica Haupas direktora vietnieks Donats Motiejūns.

SIA NPK Expert specializējas specifisku komplekso minerālmēslu ķīmisko formulu izstrādē dažādos pasaules reģionos.

Uzņēmumā ir izstrādātas aptuveni 150 dažādas minerālmēslu formulas, kas tiek eksportētas uz Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstīm, Skandināviju un Eiropas Savienību. NPK Expert maisījumus izmanto arī Latvijas zemnieku saimniecībās un Liepājas futbola laukumos, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Manto pieredzi

NPK Expert pirms pāris gadiem tapa kā jauns zīmols minerālmēslu ražotājam NPK terminālis. Tas startēja Kurzemes biznesa inkubatorā kā eksperimentāls uzņēmums nišas produktu – mazo minerālmēslu iepakojumu ražošanai un jaunu formulu izstrādei. Tagad NPK Expert ir atdalījies no mātes uzņēmuma, atpērkot visu minerālmēslu biznesu un pārņemot iestrādes ķīmisko formulu veidošanā futbola, golfa laukumu, kafijas un banānu plantāciju mēslošanai. Pērn eksporta ģeogrāfijā bijušas sešas valstis: Zambija, Dominikāna, Malāvija, ASV, Zviedrija un Lietuva. Mātes uzņēmumam palikusi transporta un loģistikas sadaļa, stāsta NPK Expert valdes priekšsēdētājs un īpašnieks Ģirts Cēlājs. Uzņēmumā ir tikai daži darbinieki, kuru vidējais vecums ir tikai 35 gadi, taču visi ir augstas kvalifikācijas speciālisti, apgalvo īpašnieks. Piemēram, ražošanas vadītājs ir atnācis no lielākā konkurenta – uzņēmuma Arvi Fertis Lietuvā. Šogad eksports paplašinājies, Liepājā radīto formulu maisījumi ceļojuši jau uz 12 valstīm, tostarp par veiksmi Ģ. Cēlājs nosauc tirgus iekarošanu Beninā, Kuveitā, Vjetnamā. Noieta valstīs tiek veidotas pārstāvniecības, pārsvarā sadarbībā ar vietējā kapitāla turētājiem, agronomiem.

Latvijas tehnoloģiskais jaunuzņēmums European Distribution Center, laikā, kad Covid-19 pandēmija sasniedza saslimstības pīķi, sāka izmantot ādas dezinfekcijas līdzekļa (jeb sanitaizera) sērijveida ražošanas tehnoloģiju, kam pasaulē nav analogu – rokas dezinficējošu un mitrinošu putu izgatavošanu. Šajā produktā – HAND SANITIZER – tiek pielietota biocīdā viela, kuras pamatu veido sudrabs, toties spirts netiek izmantots.

Dezinfekcijas līdzekļa formula ir starptautiski patentēta, savukārt produkta tehnoloģiju izstrādājuši Latvijas, Izraēlas un Somijas speciālisti. Pirmais sanitaizera pasūtītājs mazumtirdzniecībai ir no Somijas.

Kā baktericīdie un pretvīrusu aģenti formulā tiek izmantotas sīkas sudraba daļiņas – pikosudrabs. Vienmērīga sudraba daļiņu klātbūtne produktā tiek nodrošināta ar 3D matrici, kas var piesaistīties praktiski jebkurai virsmai, tādējādi nodrošinot paildzinātu iedarbības efektu. Pētījumi un testi apliecina formulas efektivitāti attiecībā uz baktērijām un vīrusiem. Hand Sanitizer ir efektīvs līdzeklis pat attiecībā pret piecām cilvēkam visbīstamākajām baktērijām, kuras iekļautas Pasaules Veselības organizācijas sarakstā: Enterococcus faecalis; Staphylococcus aureus (MRSA); Acinetobacter baumannii; Escherishia coli; Pseudomonas aeruginosa. Uz sudraba bāzes izstrādātās dezinficējošās putas, atšķirībā no spirtu saturošajiem dezinfekcijas līdzekļiem, ir hipoalergēns izstrādājums, kas ādu nevis padara sausu, bet mitrina un mīkstina to, līdzeklis, kas nesatur smaržvielas un kas uz cilvēka ādas veido ļoti plānu plēves kārtiņu, kura saglabā savas aizsargājošās īpašības vairākas stundas no vietas.

Šajā nedēļas nogalē, 18. un 19.septembrī, VAS Biķernieku kompleksajā sporta bāzē Mežciemā atgriezīsies Latvijas autosporta leģenda - Dzintara Volga.

Sacensību Dzintara Volga pirmsākumi meklējami tālajā 1963. gadā un tās notikušas gan Mežaparka autotrasē, gan Rīgas hipodromā, bet zelta laikus tās piedzīvoja astoņdesmitajos gados, kad Biķernieku trases malā pulcējās pat 100 tūkstoši autošosejas sacīkšu fanu. Gaidāms, ka arī šajā nedēļas nogalē sporta kompleksā sabraukušo skatītāju skaits būs mērāms tūkstošos, jo gaidāms nevis šovs, bet gan īstas cīņas par Dzintara Volgas ceļojošo kausu.

«Galvenais dzinulis, rīkojot šīs sacensības bija vēlme saglabāt vēsturi, jo - ja nav vēstures, nav arī nākotnes. Likās, ka tehnikas būves prasmes šai datorizācijas laikmetā sāk zust un man liekas svarīgi tās nodot tālāk jaunajai paaudzei,» stāsta VAS Biķernieku kompleksās sporta bāzes valdes priekšsēdētājs un sacensību direktors Māris Ozoliņš. «Protams, mēs vēlamies atjaunot Dzintara Volgu labākajās tās tradīcijās. Tomēr, lai notiktu vērienīgas sacīkstes, nepietiek tikai ar leģendām apvītu nosaukumu. Skatītājiem vajadzīga cīņa, jo tieši cīņa trasē savulaik spēja piesaistīt šīm sacīkstēm līdz pat 100 000 lielu skatītāju pūli,» sacīja Māris Ozoliņš.

Krievijas Formula 1 (F1) līdzjutēji patieso F1 garšu varēs izjust jau pavisam drīz, kad Krievijas galvaspilsētā Maskavā 18.jūlijā uz F1 demonstrācijā pilsētas ielās ieradīsies vietējais varonis Vitālijs Petrovs.

Komanda nogādās tās trīs sēdvietu F1 formulu uz Maskavas pilsētas rallija notikumu, tādējādi nodrošinot Vitālijam iespēju braukt ar F1 formulu savā valstī. Turklāt, pateicoties divām pasažieru vietām, dažiem laimīgajiem viesiem arī būs iespēja izbaudīt F1 cienīgas emocijas.

Par godu šim notikumam izveidots īslaicīgs 4,5 kilometru garš maršruts apkārt Sarkanajam laukumam blakus Kremlim – Maskavas pašā centrā.

Krievijas vienīgā F1 zvaigzne pasākuma laikā piedalīsies vairākos notikumos. Tā, piemēram, piektdien, 16.jūlijā, pirms došanās uz Sarkano laukumu uz autogrāfu sesiju Vitālijs piedalīsies suši gatavošanā Bridgestone rīkotā pasākuma ietvaros. Sestdienas pēcpusdienā visiem masu mediju pārstāvjiem būs iespēja pārbaudīt savas spējas, cīnoties ar Vitāliju gokartu sacensībās. Šajā notikumā aicināti piedalīties arī citi Krievijas talantīgie autobraucēji, kuriem tā būs iespēja mēroties spēkiem ar Vitāliju. Pirms došanās prom no Krievijas pirmdien, 19.jūlijā, Vitālijs dosies vizītē uz Lada galveno mītni Toljati. Esot šī notikuma gaidās, Vitālijs Petrovs sacīja: «Esmu ļoti saviļņots par došanos uz Maskavu. Šī būs mana pirmā iespēja braukt ar formulu Krievijā, kā arī pirmā reize, kad es to darīšu pilsētas ielās. Krievijas līdzjutējiem parasti nav iespēja redzēt F1 formulu realitātē, tāpēc es darīšu visu, lai noorganizētu īpašu šovu.»

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) pieņēmis lēmumu piemērot 13 tūkstošu eiro sodu AS BigBank par maldinošas un profesionālajai rūpībai neatbilstošas komercprakses īstenošanu, informē PTAC.

AS BigBank īstenotā komercprakse skar tos patērētājus, kuri nebija informēti par noslēgto kreditēšanas līgumu procentu aprēķinā izmantotās procentu likmes apmēru vai varēja tikt maldināti par tās apmēru, jo AS BigBank līdz 2011. gada 30. aprīlim noslēgtajos kreditēšanas līgumos tieši nenorādīja informāciju par procentu aprēķinā izmantoto procentu likmi, bet, sākot ar 2011. gada 1. maiju, norādīja to veidā, kas var maldināt patērētājus.

Tādējādi AS BigBank īstenotās komercprakses rezultātā patērētāji, izvēloties kredītdevēju, varēja pieņemt lēmumu par AS BigBank kreditēšanas pakalpojumu izmantošanu, kādu citkārt nebūtu pieņēmuši.

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gada ienākumu deklarāciju, lai atgūtu iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārmaksu, kas izveidosies, piemērojot diferencēto neapliekamo minimumu par 2016.gada ienākumiem, var iesniegt, sākot ar 2017.gada 1.martu.

Gada diferencētais neapliekamais minimums Latvijā ir ieviests kopš 2016.gada 1.janvāra. Tas nozīmē, ka neapliekamais minimums ir atkarīgs no nodokļa maksātāja kopējā gada ienākumu apmēra.

Sākot ar 2016.gadu, katram nodokļa maksātājam tajā ienākuma gūšanas vietā, kura viņa algas nodokļa grāmatiņā ir atzīmēta kā galvenā, piemēros minimālo mēneša neapliekamo minimumu un ar katru nākamo gadu tas pakāpeniski samazināsies:

- 2016.gadā – 75 eiro;

- 2017.gadā – 60 eiro;

- 2018.gadā – 40 eiro;

- 2019.gadā – 20 eiro;

- 2020.gadā – 0 eiro.

Nosakot gada diferencētā neapliekamā minimuma apmēru, ņem vērā ne tikai algu, bet arī citus personas ienākumus (tajā skaitā ienākumus, kas apliekami ar samazinātu nodokļa likmi), izņemot likuma Par iedzīvotāju ienākuma nodokli 9.pantā minētos neapliekamos ienākumus, saimnieciskās darbības ieņēmumus, par kuriem maksā patentmaksu, un ienākumu, par kuru maksā mikrouzņēmumu nodokli.

Stādot ātraudzīgo bērzu hibrīdus, jau pēc 20–25 gadiem SIA Pata AB plāno iegūt bērza saplākšņu ražošanai izmantojamos finierklučus.

Lai arī līdz šim Latvijā tika dēstīti bērzu stādiņi, kuru audzes ciršanai piemērotu diametru sasniedz aptuveni 40 gadu vecumā, – divas reizes īsākā laika periodā nekā priedes, tomēr hibrīdbērza izaudzēšanas termiņš ir vēl ievērojami īsāks. Par to liecina arī meža nozares SIA Pata AB īstenotais projekts par Latvijā neredzētu ātraudzīgo hibrīdbērzu audzēšanu. Uzņēmums pašlaik ir iestādījis 32 ha šādu ātraudzīgo hibrīdbērzu, un tos var salīdzināt ar divas reizes vecākām parastā bērza plantācijām 98 ha.

Aug divreiz ātrāk

«Ātraudzīgo hibrīdbērzu stādus uzņēmums 2010. un 2011. gadā iegādājās Vācijā, tiem ir atbilstības sertifikāts,» stāsta SIA Pata AB mežsaimniecības speciālists Andris Mežaraups. Šo hibrīdbērzu klonu izcelsmes vieta ir Vācija un Dānija, tāpēc arī to audzēšanai Latvijā klimats ir piemērots. «Hibrīdo bērzu kloni izceļas ar stumbra taisnumu un ātraudzīgumu, un par to dažos gados esam pārliecinājušies,» stāsta A. Mežaraups. Tieši tāpēc neesot arī šaubu, ka ražas novākšanas izmērus tie sasniegs jau 20–25 gadu laikā, kā prognozēts.

Konkurences padome (KP) janvāra izskaņā savā mājaslapā ir ievietojusi publikāciju ar bravūrīgu virsrakstu Katrs iestādei piešķirtais eiro rada sabiedrības ieguvumu 10,01 eiro apmērā. Līdzīgas publikācijas KP ievieto savā mājaslapā katra gada sākumā, tajās daloties ar saviem aprēķiniem par iestādes monetāro pienesumu sabiedrībai.

Tomēr šogad KP publicētais aprēķins prasa īpašu uzmanību vienkārša iemesla dēļ – jau otro gadu pēc kārtas KP aprēķinātais “katra iestādei piešķirtā eiro radītais sabiedrības ieguvums” strauji sarūk, par pēdējo periodu tam esot jau divreiz mazākam, nekā tas bija periodu iepriekš.

Proti, atbilstoši KP aprēķinam sabiedrības ieguvums no KP laika periodā no 2022. līdz 2024. gadam pārsniedz 35,1 miljonus eiro gadā, savukārt, attiecinot šo skaitli uz iestādes budžetu, katrs iestādei piešķirtais eiro vidēji radot sabiedrības ieguvumu 10,01 eiro apmērā. Aplūkojot agrākas KP publikācijas, iepriekšējā periodā (2021-2023) sabiedrības ieguvums bijis 51,2 miljoni eiro gadā, un no katra iestādei piešķirtā eiro vidēji tas bija 19,69 eiro. Savukārt vēl vienu periodu pirms tam (2020-2022) sabiedrības ieguvums pārsniedzis 51,5 miljonus eiro gadā, un no katra iestādei piešķirtā eiro tas bija 26,73 eiro.

Uzņēmēji neiebilst pret infrastruktūras maksājuma palielināšanos, ja vien tiek izveidota skaidra un pārskatāma sistēma. Tā padarītu caurspīdīgu naudas plūsmu - kas, cik maksājis un kur šie līdzekļi nonākuši.

Jau gadiem ilgi uzņēmēji, kas vēlas būvēt Rīgā, maksā pašvaldībai sava veida nodevu vai nodokli, un par šiem gūtajiem ieņēmumiem teorētiski tiek veikti uzlabojumi infrastruktūrā. Taču mehānisms, kā šo nodevu aprēķina, neesot mainīts kopš 1995. gada, norāda domes Pilsētas attīstības departamenta direktora vietnieks Igors Graurs. Tādējādi šobrīd, neraugoties uz strauju būvniecības tempu kāpumu, gada laikā izdevies iekasēt vidēji vienu miljonu latu. Attīstības departamenta pasūtītais pētījums liecina, ka šādi maksājumi veiksmīgi tiek iekasēti daļā Eiropas pilsētu, piemēram, pēc I. Graura teiktā, Dublina šādos maksājumos ik gadu iekasē 250 milj. eiro, lai gan ir salīdzinoši nedaudz lielāka par Rīgu, un šobrīd jau teju vairs nezina, kur likt līdzekļus no šī maksājuma. Tāpēc arī Rīga nolēmusi pārskatīt formulu.

Par to, ka vairumam bērnu vairs neinteresē fizika, ķīmija, bioloģija, kas vēlāk traucē studēt eksaktās augstskolās, vairs nav šaubu. Iniciatīvas grupa Kuram tas rūp? izvirza pieņēmumu, ka ķezas pamatcēlonis nav dabaszinību mācīšanas metodikā vai saturā, bet gan pamatskolas matemātikas mācīšanā un apguvē.

Nevar salīdzināt zināšanu pārbaudes

Mēs varētu analizēt matemātikas pārbaudes darbus desmitgažu garumā, tomēr izglītības programmas ir mainījušās un, kā norādīja Izglītības un zinātnes ministrijas Sabiedrisko attiecību daļā, dati nav salīdzināmi. Pēc sarunām ar vairākiem pamatskolas pedagogiem jāatzīst, ka tiešām nav iespējams salīdzināt rezultātus, jo trīs desmitgažu garumā pārbaudes darbu prasības ir padarītas aizvien vienkāršākas.

Proti, jau sen nav mutvārdu eksāmena ģeometrijā, no matemātikas pārbaudes darbiem trīs desmitgažu laikā ir izzudusi virkne teksta uzdevumu un salīdzināt atrisināto uzdevumu daudzumu patiešām būtu galēji aplami. Mūsu paraugam ņēmām tikai pēdējos datus par 2021./2022. mācību gada matemātikas pārbaudes darbiem 6. un 9. klasē. Dati par vidējiem skolēnu rezultātiem, kā arī paši uzdevumi atrodami IZM interneta vietnē, kurus katrs var analizēt arī patstāvīgi.

Lai arī vissāpīgāk no cirsmā izcirstās lietkoksnes iztrūkuma cieš tieši mežizstrādātāji — 5 - 7 Ls/m3, tomēr zaudē arī kokmateriālu pārvadātāji, skaidro mežizstrādes SIA «Aktīvs» direktors Ivars Krūtainis. Viņš norāda, ka ir bijuši gadījumi, kad cirsmā harvesters ir izcirtis un pievedējtraktors krautuvē nogādājis, piemēram, 900 m3, bet, aizvedot pircējiem, izrādījās, ka ir tikai 800 m3. «Tā kā harvesteros «Latvijas valsts meži» pieprasa noteiktu datorprogrammu un atskaiti par ik dienu paveikto, piedevām vēl jāveic nemitīgi kontrolmērījumi, tad harvestera mērījumi ir patiesi, tātad koksne izkūp citā vietā,» norāda I. Krūtainis. Savukārt, ja kokmateriālu pārvadātājs ved, piemēram, 45 m3, saņem 0.55 Ls/km, tad, ja netiek uzmērīti 2 — 3 m3, tad saņem vairs tikai 0.5 Ls/km, norāda I. Krūtainis. Viņš arī atzīst, ka cirsmu iztrūkumi sāk sarukt, tomēr vēl arvien nezinot, kāpēc par tiem ir jācieš mežizstrādātājiem un kokmateriālu pārvadātājiem. «Nesaprotu, kāpēc baļķi teju vai pusgadu stāv krautuvēs un netiek dots uzdevums tos piegādāt patērētājiem,» neizpratnē ir I. Krūtainis.

Eiro nav nekāda brīnumnūjiņa un nevajag cerēt, ka, ieviešot vienoto valūtu, viss uzreiz būs labi, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna, piebilstot gan, ka eiro ieviešana nav arī biļete uz Titāniku. «Eiro ir instruments, un, ja mēs to labi spēsim izmantot, mums būs ļoti uzskatāmi ieguvumi,» tā ekonomiste.

Raksturojot Latvijas spēju izpildīt Māstrihtas kritērijus, lai ieviestu eiro, Strašuna saka, ka pirms gada lielākā problēma bija inflācija un valsts budžeta deficīts, taču šos kritērijus Latvijai ir labas izredzes izpildīt, un patlaban vislielākās neskaidrības ir par valdības obligāciju procentu likmju kritērija izpildīšanu.

«Ekonomikai augot, budžeta situācija uzlabojas, budžeta ieņēmumi pārpilda prognozes, un Latvijai nebūs problēmu šogad noturēt budžeta deficītu ap 2% no iekšzemes kopprodukta. Arī inflācija samazinās - gan izejvielu cenu dēļ, jo bija vērojams naftas cenu kritums, gan arī vietējais spiediens uz cenām ir diezgan neliels,» teica ekonomiste. Krīzes gados tika pacelti nodokļi, kas arī veicināja cenu kāpšanu, tagad šī spiediena vairs nav. «Protams, kritērija izpilde ir lielā mērā minēšana, jo situācija būs atkarīga no citām valstīm. Tomēr pašlaik izskatās, ka viss būs kārtībā,» sacīja Strašuna.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome ir noteikusi kapitāla atdeves likmi AS Latvijas Gāze 6,1% apmērā, informē Regulatora pārstāve Ieva Bethere.

Kapitāla atdeves likme aprēķināta saskaņā ar Dabasgāzes pārvades pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, Dabasgāzes uzglabāšanas pakalpojumu tarifu aprēķināšanas metodiku, Dabasgāzes sadales pakalpojuma tarifu aprēķināšanas metodiku un Dabasgāzes tirdzniecības tarifu aprēķināšanas metodiku.

Kapitāla atdeves likme tiek izmantota tarifu aprēķinā kapitāla izmaksu noteikšanai.

Kapitāla atdeves likme ir SPRK noteikta vidējā svērtā likme no pašu kapitālam noteiktās atdeves likmes un aizņemtajam kapitālam noteiktās ilgtermiņā kredītu procentu likmes. AS Latvijas Gāze neizmanto ilgtermiņa aizņemto kapitālu, tādējādi vidējā svērtā kapitāla atdeves likme ir vienāda ar pašu kapitāla atdeves likmi, kas aprēķināta pēc SPRK noteiktajām metodikām un ir 6,1% apmērā.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) padome apstiprināja kapitāla atdeves likmi elektroenerģijas sadales un pārvades sistēmas pakalpojumu tarifu projektu sagatavošanai 5% apmērā, informē SPRK.

Apstiprinātā kapitāla atdeves likme ir piemērojama tiem tarifu projektiem, kuru spēkā stāšanās datums plānots nākamajā gadā. Likme neattiecas uz apstiprinātajiem un spēkā esošajiem pakalpojumu tarifiem un šī lēmuma pieņemšana nerada sabiedrisko pakalpojumu sniedzējam pienākumu iesniegt jaunu tarifu projektu. Tāpat kā līdz šim, Regulators vērtēs pārvades sistēmas operatora un sadales sistēmas operatoru darbības rezultātus un nepieciešamības gadījumā var ierosināt tarifu pārskatīšanu, ja mainās tarifus ietekmējošie faktori, tai skaitā rentabilitāte.

Apstiprinātā kapitāla atdeves likme attiecas uz elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoru – AS Augstsprieguma tīkls, un licencētiem sadales sistēmas operatoriem.

Saskaņā ar pētnieku apgalvoto janvāra trešā pirmdiena ir gada depresīvākā diena, raksta ibtimes.co.uk.

Kā skaidro britu medijs, 2005. gadā sabiedrisko attiecību kompānija nolīga velsiešu psihologu Klifu Arnalu (Cliff Arnall). Viņa uzdevums bija izveidot formulu, lai aprēķinātu gada depresīvāko dienu. Tas bija nepieciešams kādai reklāmas kampaņai.

Galu galā Arnals nāca klajā ar šādu formulu: {[W + (D-d)] x T^Q} ÷ [M x N_a].

Saskaņā ar formulu W apzīmē laika apstākļus, d - parādus, T - laiku kopš Ziemassvētkiem, Q - laiku kopš jaungada apņemšanās izgaisušas, M - zemu motivācijas līmeni un N_a - sajūtu par nepieciešamību rīkoties. D sākotnēji netika atšifrēts.

Radical formulu izplatītāji Baltijā Russo Baltic Racing Team cer, ka vasaras laikā izdosies pārdot aptuveni septiņas šīs klases automašīnas, kas jau rudenī Biķernieku trasē ļautu sarīkot sacensības, pastāstīja viens no vienības īpašniekiem Andris Štāls.

Radical ir Anglijā ražota divvietīga formula. Tā izstrādāta ar mērķi, lai būtu svarā viegla, bet šā vai tā paliktu ātra.

«Šī ir jauna prototipa mašīna, ko būvējām gandrīz desmit gadus. Pagaidām tādas ir izgatavotas aptuveni 800,» otrdien notikušajā prezentācijas pasākumā izteicās Radical Sports Cars pārstāvis Džeimijs Robinsons, iepazīstinot, ka automašīna sver 600 kilogramus un tai ir 260 zirgspēki.

Robinsons stāstīja, ka automašīna lietojama gan sacensībām, gan arī parastiem braucieniem trasē, jo tajos var līdzi braukt gan treneris, gan kāds draugs vai sponsori.