Ekonomika

Militārā policija izmeklē krāpšanu pārtikas piegādē Ādažu militārajai bāzei

LETA, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Militārā policija izmeklē krāpšanu pārtikas piegādē Ādažu militārajai bāzei, svētdien vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Raidījums informē, ka Militārā policija sākusi kriminālprocesu par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā vai, ja to izdarījusi organizēta grupa. Aizdomās tiek turētas trīs personas. Aizdomās par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu mantkārīgā nolūkā tiekot turēts arī Nacionālo bruņoto spēku (NBS) pārstāvis.

Pēc "Nekā personīga" rīcībā esošās informācijas, bruņotajiem spēkiem varētu būt nodarīti aptuveni 100 000 eiro zaudējumi.

"Nekā personīga" skaidro, ka NBS Nodrošinājuma pavēlniecības trešā reģionālā nodrošinājuma centra pārstāve pati esot pasūtījusi un pati arī pieņēmusi SIA "Lanekss" piegādātos pārtikas produktus, pavadzīmēs ierakstot nepatiesu informāciju, proti, uzrādīto lielākus apmērus, nekā patiesībā. Ar NBS Nodrošinājuma pavēlniecības pārstāvi darba tiesiskās attiecības pārtrauktas pagājušajā gadā.

Prokuratūra raidījumam atteikusies sniegt komentārus par izmeklēšanas gaitu, kā arī "Lanekss" pārstāvji intervijai nav piekrituši.

Savukārt NBS komandieris Leonīds Kalniņš raidījumam atzīmēja, ka ir palielināta kontroles mehānisma efektivitāte, ieviešot papildu štata vietu un speciālas instrukcijas, kādā veidā pārtika nonāk līdz karavīriem. "Tas lieku reizi parāda, ka mums visu laiku ir jāpilnveidojas," viņš sacīja.

Savukārt Aizsardzības ministrijas sniegtā informācija liecina, ka piecos gados bruņotie spēki no "Lanekss" ir iepirkuši pārtiku par apmēram 7,7 miljoniem eiro. "Lanekss" ir otrs lielākais komersants, no kā armija iegādājusies pārtiku, atpaliekot tikai no SIA "Sanitex", kura piegādājusi pārtiku apmēram 14 miljonu eiro apmērā.

Jau vēstīts, ka Latvijas Televīzija (LTV) iepriekš vēstīja, ka, pasūtot preces Elektronisko iepirkumu sistēmā (EIS), var saņemt preci, kas ražota Krievijā. LTV konkrētajā iepirkumā saņēmis Krievijā ražotu tēju ar zīmolu "Greenfield". Uz tējas paciņas bija norādīts, ka tā ražota Sanktpēterburgā krietnu laiku pēc Krievijas sāktā pilna apjoma iebrukuma Ukrainā. Tēju piegādāja "Lanekss".

Uzņēmums "Lankess" 2022.gadā strādāja ar 5,62 miljonu eiro apgrozījumu un 1,08 miljonu eiro peļņu, liecina informācija "Firmas.lv". "Lanekss" reģistrēts 2001.gadā, un tā pamatkapitāls ir 2840 eiro, bet vienīgā īpašniece ir Ņina Siliņa.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ādažu slimnīcā atvērta jauna “Centrālās laboratorijas” filiāle, informē uzņēmumā.

“Vērojot Ādažu pilsētas un novada izaugsmi, filiāles atvēršanu izjūtam kā būtisku soli, lai laboratoriskie pakalpojumi Pierīgas novadā kļūti vēl ērtāk pieejami. Saskaņā ar mūsu attīstības koncepciju, kas vērsta uz kvalitatīva pakalpojuma pieejamību ikvienam, īpaši domājot par jaunajām ģimenēm ar bērniem, vēlamies, lai katrs pie mums justos aprūpēts. Strādāsim līdztekus ar slimnīcas medicīnisko personālu, tādējādi papildinot veselības aprūpes kolēģu komandas darbu Ādažos,” ir pārliecināta “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

“Centrālās laboratorijas” vajadzībām Ādažu slimnīcā pilnībā renovētās telpas 80 kvadrātmetru platībā ir gaišas, aprīkotas ar ergonomisku apgaismojumu, ir nodrošināta atbilstoša ventilācija un iespēja izmantot kondicionierus. Vienā no kompaktajām telpām ir iekārtota reģistratūra un vieta pacientiem uzgaidīšanai, otrā tiek veiktas manipulācijas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot rūpēties par ilgtspējīgu ražošanu un tiecoties pēc iespējas vairāk izmantot zaļo enerģiju pārtikas produktu ražošanā, pabeigta saules paneļu parka izveide “Orkla Latvija” zīmola “Ādažu” čipsu ražotnē Ādažos, informē uzņēmums.

Uzstādīti 528 saules paneļi, kuru kopējā jauda ir 250kW, kas ļaus nodrošināt 14% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes elektroenerģijas patēriņa. Saules parka uzstādīšanā investēti vairāk kā 300 tūkstoši eiro.

“Jau ilgāku laiku “Ādažu” čipsi zīmols mērķtiecīgi strādā pie tā, lai samazinātu elektroenerģijas patēriņu, un jau šobrīd ražotnē tiek nodrošināts 51% “zaļās” elektroenerģijas, kas ir viens no augstākajiem rādītājiem starp visām “Orkla Latvija” ražotnēm. Šis solis – saules parka izveide rūpnīcas teritorijā – bija loģisks turpinājums jau ieguldītajam darbam un sniegs mums vēl lielāku neatkarību, ļaujot pašiem nodrošināt 14% no kopējā rūpnīcas elektroenerģijas patēriņa,” stāsta “Ādažu” čipsu ražotnes vadītājs Niks Bisenieks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas plānošanas reģions kopā ar Pierīgas pašvaldībām – Ādažu, Ķekavas, Ropažu un Salaspils – šogad aprīlī uzsāka īstenot granta programmu uzņēmējdarbības atbalstam, paredzot jaunu, subsidētu darbavietu radīšanu remigrantiem vai dodot iespēju remigrantiem izveidot pašiem savus uzņēmumus.

Granta programma Rīgas plānošanas reģiona pašvaldībām ir piešķirta trīs gadiem: 2024. gadā kopējā granta programmas summa ir 106 tūkstoši eiro, bet 2025. un 2026. gadā tā katru gadu ir plānota ne mazāk kā 80 tūkstošu eiro apjomā.

Šobrīd visas pašvaldības ir izsludinājušas konkursus un dalību tajos var pieteikt remigranti ar savām uzņēmējdarbības idejām un uzņēmumi, kas atbalstītu remigrantu nodarbināšanu.

Ķekavas novada pašvaldība katru gadu līdz 2026. gadam plāno atbalstīt 8 jaundibinātus remigrantu uzņēmumus vai 8 darba vietas remigrantiem savā novadā. Kopējais valsts un pašvaldības līdzfinansējums trīs gados plānots 288 tūkstoši eiro.

Ādažu novada pašvaldībā no 2024. līdz 2026. gadam katru gadu plāno sniegt atbalstu sava uzņēmuma izveidei trīs jauniem uzņēmumiem, katram kopā ar valsts finansējumu paredzot līdz 9000 eiro projekta līdzfinansējumu. 2024. gadā atbalsts plānots 27 tūkstošu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Carnikavā, Rīgas ielā, atklāta “Centrālās laboratorijas” filiāle, kurā veikt analīzes gaidīti gan pieaugušie, gan bērni. Šogad tā ir otrā uzņēmuma izveidotā filiāle iedzīvotāju ērtībām Ādažu novadā.

“Mūsu mērķis ir nodrošināt strauji augošās Ādažu pilsētas un novada iedzīvotājiem iespēju dzīvesvietas tuvumā ērti veikt nepieciešamās analīzes. Līdz ar filiāles atklāšanu vēl vienā novada centrā – Carnikavā – nodrošinām, ka laboratoriskie pakalpojumi Pierīgā kļūst vēl ērtāk pieejami. Mūsu pieredze liecina, ka pakalpojumus filiālēs labprāt izmanto ne tikai tuvumā dzīvojošie, bet arī kaimiņu pašvaldību iedzīvotāji. “Centrālās laboratorijas” jaunā filiāle ir iekārtota tā, lai procedūrai veltītajā laikā apstākļi pacientiem būtu ērti un patīkami,” stāsta “Centrālās laboratorijas” valdes priekšsēdētāja Stella Lapiņa.

"Nesen svinīgi tika atklātas "Centrālās laboratorijas" telpas Ādažos, tāpēc esam priecīgi, ka uzņēmums turpina paplašināt savu ģeogrāfiju, ienākot arī Carnikavā un atverot filiāli pašā pagasta centrā. Tādējādi tagad iedzīvotājiem tiek nodrošināta vēl ērtāka pieejamība kvalitatīviem un precīziem laboratorijas pakalpojumiem, kā arī ātrai rezultātu saņemšanai," saka Ādažu novada pašvaldības domes priekšsēdētaja Karīna Miķelsone.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas un dzērienu ražošanas nozare Vidzemē, orientējoties uz viedo specializāciju, saskata izaugsmes iespējas nišas produktiem ar augstu pievienoto vērtību, ko sekmē arī pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas pasaulē.

Bioresursu ražošana ir galvenā pārtikas industrijas konkurētspējas priekšrocība Vidzemē. Pārtikas ražošanas nozarei reģionā ir ne tikai vēsturiskas tradīcijas, bet arī prasmes un jauni talanti, kuri pārtikas ražošanas specialitāti apgūst reģiona un valsts izglītības iestādēs. Nākotnē pārtikas un dzērienu ražotāji reģionā cer vairāk izmantot viedās tehnoloģijas, lai ražošanu padarītu produktīvāku un videi draudzīgāku, samazinot siltumnīcefekta gāzu emisiju negatīvo ietekmi uz klimatu, kā arī palielinātu noietu ārējos tirgos.

Vidzemē inovatīvi un eksportspējīgi nišas produktu ražotāji

Vidzemi mēdz dēvēt par Latvijas „piena šūpuli”, jo tā var lepoties ar bagātīgu piena produktu ražošanas vēsturi. Šeit strādā vieni no lielākajiem piena pārstrādes uzņēmumiem Latvijā (Smiltenes piens, Valmieras piens, Rūjienas saldējums), darbojas arī valstī nozīmīgi alus ražotāji (Valmiermuižas alus un Somijas koncernā Olvi ietilpstošais Cēsu alus). Reģionā pārstāvēti arī citi pārtikas ražotāji, piemēram, Aloja-Starkelsen, kas ir pasaulē otrais lielākais bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājs, un KarLiz, kas izmēģina insektu miltus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Pārtikas produktus no Krievijas 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums

LETA, 08.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas produktus, tostarp graudaugus no Krievijas šogad 11 mēnešos saņēmis 81 Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais uzņēmumu saraksts.

To vidū ir ne tikai ar tranzīta pakalpojumiem saistīti uzņēmumi, ar kuru starpniecību caur Latviju pārvadāti graudaugi, bet arī pārtikas un alkohola ražotāji, dažādu nozaru tirdzniecības uzņēmumi un citi.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) Robežkontroles departamenta direktore Iveta Šice-Trēde aģentūrai LETA uzsvēra, ka patlaban nedz Eiropas Savienības (ES), nedz Latvijas normatīvi neierobežo pārtikas produktu ievešanu no Krievijas. Tie uz robežas tiek kontrolēti parastajā kārtībā.

Attiecīgajā sarakstā ir gan uzņēmumi, kuri pārtikas produktus ieveduši vienu reizi, gan uzņēmumi, kuri to dara regulāri.

Plašāku komentāru par uzņēmumiem, kuri produktus Latvijā ieved vairākkārt, PVD nesniedza.

Komentāri

Pievienot komentāru
Vide

Latvijā radīta inovatīva tehnoloģija fosfora atgūšanai no notekūdeņiem

Db.lv, 26.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada martā sekmīgi veikta inovatīvas fosfora atgūšanas tehnoloģijas Letonite demonstrēšana SIA “Ādažu Ūdens” notekūdeņu attīrīšanas iekārtās. Jaunā tehnoloģija atguva līdz pat 95% vērtīgās barības vielas - fosfora no notekūdeņiem, ko tālāk var izmantot lauksaimniecības vajadzībām kā augsnes mēslojumu.

Tehnoloģijas demonstrācija notika sadarbībā ar Latvijas jaunuzņēmumu P-Agro Minerals, biedrību Cleantech Latvia, kā arī ar programmas LIFE GOODWATER IP atbalstu.

“Iegūtie rezultāti un sadarbība jau agrīnā inovācijas attīstības stadijā sniedz pārliecību, ka Latvijā eksistē zaļās inovācijas ar augstu potenciālu un arī zaļi domājošas pašvaldības, kam rūp piesārņojuma mazināšana savās saimniecībās,” atzīst jaunuzņēmuma P-Agro Minerals vadītāja Annija Emersone. “Šādās partnerības zinātņietilpīgo tehnoloģiju attīstībai ir izšķirošas, ļaujot testēt un pielāgoties to nākotnes lietotāju vajadzībām ar mērķi maksimāli ātri tehnoloģiju ieviest dzīvē.”

“Ādaži ir vienmēr bijis ekonomiski darbīgs un stratēģiski nozīmīgs punkts reģionā, radot gan daudzējādas darba iespējas tās iedzīvotājiem, gan saskaroties ar izaicinājumiem rūpēs par industriju ietekmi uz vidi un cilvēku labklājību mums apkārt. Mēs varam būt lepni par iespēju nodrošināt testa infrastruktūru vietējiem jaunuzņēmumiem, kas ir arī apliecinājums “Ādažu Ūdens” atvērtībai un interesei par jaunākajiem risinājumiem vides aizsardzībā notekūdeņu attīrīšanas jomā Latvijā,” piemin Aivars Dundurs, SIA “Ādažu Ūdens” valdes loceklis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Krievijas ražojumi caur iepirkumiem varētu būt vairākās valsts un pašvaldību iestādēs

LETA, 25.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijā ražotās pārtikas preces caur publiskajiem iepirkumiem varētu būt nonākušas vairākās valsts un pašvaldību iestādēs, līdzīgi kā tas noticis "Latvijas Televīzijas" (LTV) gadījumā, kas iepriekš ziņoja par Krievijā ražotā zīmola "Greenfield" tējas piegādi.

LTV iepirkumā tēja tika piegādāta no SIA "Lanekss", kuras pārstāvji norādīja, ka tā tiek iepirkta no cita Latvijā reģistrēta uzņēmuma - SIA "Tabakas nams grupa". Pārskatot preču sortimentu, "Lanekss" konstatējis, ka tās piedāvājumā ir arī majonēzes un mērces, kuru izcelsmes valsts ir Krievija, kā arī Baltkrievijā ražotas konfektes un vafeļu tortes.

"Lanekss" valdes locekle Ņina Siliņa norādīja, ka mērces un majonēzes uzņēmums ir iepircis no SIA "Avi Trade", savukārt saldumus no Baltkrievijas piegādājis SIA "Sapnis-L".

Taujāta par to, vai Krievijā ražotās preces piegādātas ne tikai LTV, bet arī citām valsts un pašvaldības iestādēm, Siliņa pauda, ka patlaban nevar sniegt konkrētu atbildi, jo nepieciešams laiks, lai pārskatītu pārtikas piegādes sortimentu saistībā ar iepirkumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Finanšu nozare gatava vairāk ieguldīt aizsardzības nozarē

Jānis Brazovskis, Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis, 08.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apzinoties, ka valsts drošība ir eksistenciāls jautājums gan Latvijai, gan Baltijas valstīm un Eiropai kopumā, komercbankas ir gatavas plašāk finansēt militārās nozares uzņēmumus, kas attīsta un stiprina valsts aizsardzības spējas.

Finanšu nozares asociācija (Asociācija) šobrīd ir sarunu procesā ar Aizsardzības ministriju par to, kā finansētāji varētu vēl plašāk un sekmīgāk iesaistīties un veicināt militārās industrijas ekosistēmas attīstību Latvijā.

Latvijas komercbankas jau šobrīd finansē virkni projektu militārajā un aizsardzības sektorā, jo kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, finanšu nozare ir atcēlusi agrāk vairāku desmitu gadu garumā pastāvojušos stingros ierobežojumus militāra rakstura projektu finansēšanai. Kā liecina statistika par banku piešķirto finansējumu, pērn valsts pārvaldes un aizsardzības projektiem finansējums pieauga par 15%. Tomēr redzam, ka šajā jomā ir liels potenciāls papildu finansēšanai, un šobrīd finanšu nozare sagaida, ka valsts un arī paši šīs jomas uzņēmumi no savas puses veicinātu šādu ilgtspējīgu un atbilstoši pārvaldītu projektu tapšanu un veicinātu vietējo komercbanku un arī citu finansētāju piesaisti militārā sektora finansēšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Klaipēdas uzņēmējs apsūdzēts par 91 miljona eiro atmazgāšanu no militārā aprīkojuma pārdošanas

LETA/BNS, 28.11.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klaipēdas uzņēmējs apsūdzēts par to, ka atmazgājis 91 miljonu eiro, kas iegūti no militārā aprīkojuma un divējāda lietojuma preču pārdošanas, pirmdien paziņoja Lietuvas prokuratūra.

Vīrietis kā pilnvarota persona un vēlāk vienīgais akcionārs Panamā reģistrētā un Klaipēdā strādājošā uzņēmumā bija starpnieks militārā aprīkojuma un divējāda lietojuma preču pārdošanā Ekvatoriālajai Gvinejai, lai gan viņam nebija licences.

Saskaņā ar izmeklēšanas materiāliem uzņēmējs vēlāk veica darbības, lai atmazgātu, iespējams, noziedzīgi iegūtos līdzekļus.

"Apkopotie pierādījumi liecina, ka apsūdzētais vīrietis no 2008. līdz 2012.gadam, izmantojot dažādus finanšu darījumus, iespējams, ir atmazgājis vairāk nekā 91 miljonu eiro," norāda prokuratūra.

Izmeklēšanā arī noskaidrots, ka daļa naudas, kas tika saņemta no ārvalstu uzņēmuma, iespējams, tika izmantota Klaipēdas uzņēmēja kompānijas saimnieciskajai un komercdarbībai. Tiek lēsts, ka nepilnu divu gadu laikā, izmantojot Klaipēdā reģistrētu apsūdzētajam piederošu uzņēmumu, varētu būt atmazgāti gandrīz 17 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas rietumos, Šilales rajona Pajūrē, atklāta jaunuzbūvēta militārā pilsētiņa, kurā būs bāzēts brigādes ģenerāļa Motiejus Pečuļoņa Artilērijas bataljons.

"Priecājos, ka mūsu karavīriem tiek nodrošināti izcili apstākļi dienestam un kaujas apmācībām, kas neatpaliek no Rietumvalstīs esošajiem," militārās pilsētiņas atklāšanas ceremonijā ceturtdien teica Lietuvas armijas komandieris ģenerālis Valdemārs Rupšis.

Lietuvas, aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks norādīja, ka trīs jaunuzbūvētās militārās pilsētiņas nodrošina fizisku infrastruktūru Lietuvas armijas kaujas spēju pastāvīgai izvietošanai.

"Šodien atklājam Pajūres militāro pilsētiņu, drīz pēc tam atklāsim vēl vienu jaunu mājvietu Kunigaiša Vaidota mehanizēto strēlnieku bataljonam Viļņas rajona Rokantišķos un jaunu militāro pilsētiņu Šauļos. Šīs ir pirmās jaunuzceltās militārās pilsētiņas, kas nodrošina karavīriem NATO karaspēkam atbilstošus nepieciešamos apstākļus. Šādi infrastruktūras projekti tieši veicina mūsu nacionālo drošības un turpmākas atturēšanas politikas stiprināšanu," sacīja Anušausks.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

ZM: Latvija pērn importā no Krievijas ieņēma pirmo vietu starp ES dalībvalstīm

LETA, 05.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) valstis pagājušajā gadā no Krievijas importēja lauksaimniecības un pārtikas produkciju kopumā 2,7 miljardu eiro apmērā, tostarp Latvija importēja 13%, ieņemot pirmo vietu starp ES dalībvalstīm, liecina Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotais informatīvais ziņojums, kuru valdība otrdien izskatīja sēdes slēgtajā daļā.

Ministrijā norāda, ka Latvija ir viena no tām dalībvalstīm, caur kuru ES nonāk vērā ņemams Krievijas izcelsmes lauksaimniecības un pārtikas produktu imports, tostarp 2023.gadā caur Latviju no Krievijas ievesti lauksaimniecības un pārtikas produkti 355 miljonu eiro vērtībā, seko Nīderlande, kura importējusi lauksaimniecības un pārtikas produktus 322 miljonu eiro vērtībā, Spānija - 321 miljona eiro vērtībā, Vācija - 303 miljonu eiro vērtībā, Itālija - 288 miljonu eiro vērtībā un Polija - 276 miljonu eiro vērtībā.

Sešas lielākās importētājas ES - Latvija, Nīderlande, Spānija, Vācija, Itālija un Polija - 2023.gadā no Krievijas kopumā importēja lauksaimniecības un pārtikas produktus 1,9 miljarda eiro apmērā jeb 68% no kopējā ES importa no Krievijas, teikts ziņojumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā aizsardzības industrija ir tuvu nulles līmenim un cenšas spert pirmos soļus, vienlaikus ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Patria grupas Latvijā uzņēmumu SIA Defence Partnership Latvia un SIA Patria Latvia valdes priekšsēdētājs Uģis Romanovs. Viņš norāda, ka, tāpat kā jebkurai nozarei, kādas līdz tam nav bijis, arī militārajai industrijai, arī Patriai, nākas sastapties ar jautājumiem, uz kuriem konkrētajā brīdī nav atbilžu un pat risinājumu, tomēr Aizsardzības ministrija meklē un atrod risinājumus.

Fragments no intervijas

Kāda ir situācija aizsardzības industrijā Latvijā?

Šī gada martā pieņemtais Aizsardzības likums nosaka, ka aizsardzības industriju Latvijā veido tie komersanti un zinātniskās institūcijas, kas veic militārā vai divējādā lietojuma tehnoloģiju vai produktu izstrādi, ražošanu, remontu vai utilizāciju. Šobrīd Latvijā uzņēmumu skaits, kas atbilstu šai definīcijai, nav liels, turklāt, apkopojot aizsardzības industrijas uzņēmumu pienesumu Latvijas tautsaimniecībai, nozarē nodarbināto skaitu, uzņēmumu kopējo apgrozījumu, investīciju un eksporta apjomu, var droši apgalvot, ka aizsardzības industrija kā nacionālā tautsaimniecības nozare šobrīd neeksistē. Taču mēs speram pirmos soļus, un valstī ir visi priekšnosacījumi, lai šī nozare sekmīgi attīstītos.Šogad martā tika pieņemts aizsardzības industrijas likums, ir pieaugusi sabiedrības un politiķu izpratne par aizsardzības industrijas lomu valsts aizsardzības, kā arī Latvijas tautsaimniecības attīstības kontekstā. Būtībā aizsardzības industrija no nesaprotamas un kādās atsevišķās sabiedrības grupās pat nevēlamas pakāpeniski pārvēršas par pašsaprotamu sfēru kā jebkura cita plaši izplatīta nozare.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Orkla Latvija" pērn, salīdzinot ar 2022.gadu, ražotnēs samazināja kaitīgos izmešus par 32%, bet, salīdzinot ar 2017.gadu, par 47%, informē "Orkla Latvija" pārstāvji.

Kaitīgo izmešu samazinājumu saldumu un uzkodu ražošanā pagājušajā gadā sekmēja investīcijas alternatīvās enerģijas ražošanā un atsevišķi energoefektivitātes pasākumi. 2023.gadā uzņēmums uzstādīja saules paneļus "Laima", "Spilva" un "Ādažu" ražotnēs. Tāpat "Orkla Latvija" pārstāvji atzīmē, ka visas uzņēmuma ražotnes darbojas tikai ar atjaunojamo elektrību.

Pērn "Laima" ražotnē Ādažos kaitīgo izmešu daudzums samazinājies par 17% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, bet par 80% salīdzinājumā ar 2017.gadu. Savukārt "Ādažu čipsu" ražotnē pagājušajā gadā, salīdzinot ar 2022.gadu, kopējais kaitīgo izmešu radītais daudzums pieauga par 4,8%, bet salīdzinājumā ar 2017.gadu samazinājās par 16%. Uzņēmuma pārstāvji norāda, ka arī turpmāk "Orkla Latvija" apņēmusies pilnveidot energoefektivitātes risinājumus, samazināt kaitīgos izmešus visās ražotnēs un turpināt darbu pie ilgtspējas mērķiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgas enerģijas ražotājs Enefit Green ienāk Latvijas saules elektroenerģijas tirgū, apstiprinot investīcijas divu saules elektrostaciju būvniecībai valsts rietumu daļā Ādažu novadā, Kadagas un Carnikavas pagastos.

Kopējais investīciju apjoms šo projektu īstenošanā sasniedz aptuveni 9 miljonus eiro.

Šie būs pirmie Enefit Green Latvijā izveidotie saules enerģijas parki ar kopējo jaudu 17 megavati - seši megavati saules parkā Austrumi PV Ādažu novada Kadagas pagastā un 11 megavati saules parkā Dzērves PV Ādažu novada Carnikavas pagastā. Šobrīd Latvijā Enefit Green pārvalda arī koģenerācijas staciju Valkā un granulu ražotni Brocēnos.

Kā norāda Enefit Green vadītājs Latvijā Juris Antužs, ienākšana Latvijas saules enerģijas tirgū ir būtiska daļa no uzņēmuma attīstības stratēģijas. "Enefit Green pašlaik darbojas un būvē saules elektrostacijas Igaunijā un Polijā. Jaunu saules enerģijas parku izveide Latvijā ne tikai palielinās uzņēmuma enerģijas ražošanas portfeli, bet arī palīdzēs to diversificēt," komentē Antužs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Militāro skūteru ražotāji Liepājā uzsāk ražošanu civilajām industrijām

Db.lv, 13.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz šim Latvijā ražotie bezceļu elektriskie skrejriteņi “Mosphera” atpazīstami ar to, ka tiek izmantoti militārajā industrijā un tos atzinīgi novērtējuši Ukrainas bruņotie spēki.

Tagad “Mosphera” skrejritenis tiek ražots arī citām civilajām industrijām – ostas, lauksaimniecības, mežsaimniecības, loģistikas jomām, kā arī jau gadu tos izmanto Latvijas policija.

Ražojot militāro bezceļu elektroskūteri uzņēmums nebija domājis par citām pielietojuma jomām, vēl mazāk paļāvies uz Latvijas tirgu, jo jau sākotnēji produkts bija iecerēts eksportam. Tomēr gada laikā kopš pilna apjoma ražošanas procesa uzsākšanas, Latvijā ražoto unikālo transporta līdzekli iegādājušās Latvijas pašvaldības (Nīcas novads, Grobiņas novads, Pāvilostas novads u.c.), lai izmantotu plašāku teritoriju kārtības un kāpu zonas uzraudzībai, Valsts policija - Dziesmu un deju svētku drošības nodrošināšanai, kā arī īpašo uzdevumu vienības savu funkciju veikšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ik mēnesi cilvēki zaudē miljonu – atdod PIN kodu un paši nosūta karti vai naudu krāpniekiem

Armands Onzuls, Finanšu nozares asociācijas padomnieks, 29.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu krāpniecība – tā ir kā nebeidzama realitātes šova sezona, kur krāpnieki vienmēr cenšas izgudrot jaunus sižetus, bet mēs visi esam piespiedu skatītāji. Finanšu krāpnieki ar Latvijas cilvēkiem var būt ļoti apmierināti – te var atrast tik atsaucīgus ļaudis, kuri labprātīgi nodod krāpniekiem visus piekļuves kodus saviem kontiem, pa pastu atsūta maksājumu karti vai pat nodod zagļiem skaidru naudu.

Neskatoties uz daudzveidīgiem un nemitīgiem brīdinājumiem, cilvēki krāpnieku rokās nodod aizvien lielākas summas. Finanšu nozares asociācijas apkopotā statistika liecina, ka neraugoties uz būtiskajām investīcijām finanšu nozarē krāpšanu identificēšanai un apturēšanai (ieskatam – 2021. gadā finanšu sektors spēja identificēt un apturēt apmēram trešo daļu no visiem krāpniecības gadījumiem, bet 2023. gadā bankas spēja novērst jau pusi no visiem krāpšanas mēģinājumiem), joprojām ik mēnesi tiek izkrāpts aptuveni miljons eiro. Īpaši satraucoši ir dati par telefonkrāpniecību, kuras apmērs ir kļuvis teju nekontrolējams. Cilvēkiem jāatceras – bankas vai valsts iestādes jums nekad pa tālruni vai e-pastā neprasīs dalīties ar lietotāju numuru, personas kodu, paroli vai citu personisku informāciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Policija: Vairākas ēdienu piegādātāju automašīnas tehniski katastrofālā stāvoklī

Db.lv, 29.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvadītajā piektdienā Valsts policija kopā ar Ceļu satiksmes drošības direkciju (CSDD) Rīgā veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi, pastiprinātu uzmanību pievēršot tieši ēdienu piegādātājiem.

Kopā tika pārbaudīti vairāki simti automašīnu - par transportlīdzekļa neatbilstību tehniskajām prasībām vairākām automašīnām tika noņemtas numurzīmes un anulētas tehniskās apskates. Tāpat policija kopumā uzsāka vairāk nekā 30 administratīvā pārkāpuma procesu - gan par braukšanu bez transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām, gan bez obligātās civiltiesiskās apdrošināšanas, gan citiem noteikumu pārkāpumiem. Likumsargi konstatēja arī pāris autovadītājus reibuma stāvoklī.

Pagājušās darba nedēļas izskaņā, 26.janvāra vakarpusē, Valsts policijas darbinieki kopā ar CSDD Rīgā, pie Vanšu tilta veica iepriekš plānotu automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaudi. Gandrīz četru stundu laikā pārbaudīti aptuveni 900 automašīnu, no kurām vairākas bija tehniski katastrofālā stāvoklī, līdz ar to nedrīkstēja turpināt piedalīties ceļu satiksmē - astoņām automašīnām noņemtas numurzīmes (gan Latvijas Republikas, gan Somijas numurzīmes), sešām automašīnām anulētas tehniskās apskates.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dānijas policija pārtraukusi izmeklēšanu par "Nord Stream" sabotāžu Baltijas jūrā 2022.gada septembrī, pirmdien paziņojusi Kopenhāgenas policija.

"Pamatojoties uz izmeklēšanas rezultātiem, varasiestādes var secināt, ka cauruļvadu sabotāža bija tīša," paziņoja policija, vienlaikus norādot, ka nav rasts nepieciešamais pamats krimināllietas turpināšanai Dānijā.

Zviedrija jau februāra sākumā izbeidza izmeklēšanu, norādot, ka lieta neietilpst Zviedrijas jurisdikcijā.

Izmeklēšana par "Nord Stream" sabotāžu turpinās Vācijā.

2022.gada 26.septembrī Baltijas jūrā notika vairākas eksplozijas, sabojājot abus "Nord Stream" cauruļvadus un izraisot četras noplūdes. Saistībā ar notikušo tika sāktas izmeklēšanas Zviedrijā, Vācijā un Dānijā. Zviedrija 2022.gada novembrī apstiprināja sākotnējās aizdomas, ka notikusi sabotāžu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Politika

NATO sola militāro palīdzību Ukrainai 2025.gadā vismaz 40 miljardu eiro apmērā

LETA--AFP/UKRAINSKA PRAVDA/BBC, 11.07.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

NATO līderi trešdien alianses samitā Vašingtonā apsolīja, ka nākamgad Ukrainai tiks piešķirta militārā palīdzība vismaz 40 miljardu eiro apmērā, lai palīdzētu tai cīnīties pret Krieviju.

Alianses līderi vienojās, ka NATO dalībvalstīm jāpiešķir ilgstoša palīdzība drošības jomā Ukrainas bruņotajiem spēkiem, un uzņēmās saistības par militārās palīdzības apjomu 2025.gadam.

"Mēs apstiprinām apņēmību atbalstīt Ukrainu, lai attīstītu spēku, kas spētu uzvarēt Krievijas agresiju šodien un apturēt to nākotnē. Alianses dalībvalstis ar proporcionāliem ieguldījumiem ir nodomājušas piešķirt minimālo bāzes finansējumu 40 miljardu eiro apmērā nākamā gada laikā, un piešķirt drošības palīdzību ilgtspējīgā līmenī, lai Ukraina uzvarētu," teikts samita deklarācijā, kas tika vienprātīgi pieņemta.

Alianse arī uzņēmās saistības par ilgtermiņa palīdzību Ukrainas bruņotajiem spēkiem, lai nodrošinātu militāro palīdzību Ukrainai stabilā līmenī, ņemot vērā Ukrainas vajadzības, nacionālās budžeta procedūras un divpusējās vienošanās drošības jomā, kuras NATO dalībvalstis ir noslēgušas ar Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Saistībā ar JuicyFields krāpšanas shēmu veiktas aizturēšanas sešās valstīs, tai skaitā Latvijā

LETA/AFP, 15.04.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas valstu policija kopīgā operācijā aizturējusi deviņas personas, kas tiek turētas aizdomās par dalību vērienīgā krāpšanas shēmā, kurā, solot lielu peļņu no medicīnā izmantojamās marihuānas audzēšanas, apkrāpti vairāk nekā 180 000 investoru, piektdien paziņojusi Eiropas Savienības (ES) tiesībaizsardzības aģentūra "Eiropols".

Reidos Eiropā un Dominikānas Republikā ceturtdien piedalījās aptuveni 400 likumsargi. Operācija bija vērsta pret krāpšanas shēmu "JuicyFields".

Policija aizturēja aizdomās turamos Lielbritānijā, Vācijā, Itālijā, Latvijā, Spānijā un Dominikānas Republikā, kur tika aizturēts viens no galvenajiem aizdomās turamajiem.

"Saskaņā ar tiesu aplēsēm kopējie zaudējumi, kas radušies viltus investīciju rezultātā reklamētajā kaņepju audzēšanas pūļa finansējuma platformā, sasniedz 645 miljonus eiro," paziņoja "Eiropols".

"JuicyFields" laikā no 2020. līdz 2022.gadam vilināja klientus ieguldīt tikai 50 eiro, lai iegādātos kaņepju augu tiešsaistē tā dēvētajās "e-audzēšanas iespējās". Tīmekļa vietne apgalvoja, ka savieno investorus ar medicīnisko kaņepju ražotājiem, solot gada peļņu 100% vai vairāk, un sākotnējiem ieguldītājiem tika izmaksāta divkārša ieguldījuma summa, atklāja "Eiropols".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Patēriņa cenu līmeni 2023.gadā visbūtiskāk ietekmēja cenu kāpums pakalpojumiem un cenu tendences pasaulē

Db.lv, 12.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem 2023.gada decembrī, salīdzinot ar 2023.gada novembri, patēriņa cenu līmenis samazinājās par 0,8%, kas bija straujākais cenu kritums decembra mēnesī kopš 1991.gada jeb datu publicēšanas uzsākšanas.

Precēm vidējais cenu līmenis samazinājās par 1,2%, bet pakalpojumiem pieauga par 0,4%. Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām bija cenu kritumam degvielai, elektroenerģijai, apģērbiem un apaviem, kā arī cenu kāpumam pasažieru aviopārvadājumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.

2023.gadā kopumā patēriņa cenas stabilizējās, katru mēnesi sarūkot, salīdzinot ar iepriekšējā gada atbilstošo mēnesi - no 21,5% šā gada sākumā līdz 0,6% decembrī. To turpināja ietekmēt pasaules cenas un nestabilā ģeopolitiskā situācija. Ņemot vērā inflācijas dinamikas bāzes efektu, 2023.gadā vidējā gada inflācija saglabājās augsta - 8,9%.

Lielākā palielinošā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni gada laikā bija pakalpojumu cenu kāpumam. Pakalpojumu cenas kopumā pieauga par 5,3%, kas kopējo patēriņa cenu līmeni palielināja par 1,3 procentpunktiem. Lielākā palielinošā ietekme bija ambulatorajiem pakalpojumiem, galvenokārt sadārdzinoties ārstu speciālistu un zobārstniecības pakalpojumiem, cenas ievērojami palielinājās arī ēdināšanas pakalpojumiem, pasažieru aviopārvadājumiem un pārvadājumiem pa autoceļiem, atpūtas un kultūras pakalpojumiem (ieskaitot televīzijas abonēšanas maksu, atpūtas un sporta pasākumus, muzeju, kinoteātru, teātru, koncertu apmeklējumu), mājokļa īres maksai, atkritumu savākšanai un citiem ar mājokli saistītiem pakalpojumiem, kā arī personisko transportlīdzekļu apkopei un remontam. Savukārt cenas būtiski samazinājās kanalizācijas pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pārtikas ražošanas koncerns SIA "Orkla Latvija" investējis aptuveni 300 000 eiro saules parka izveidē mērču un gatavās produkcijas ražotnes "Spilva" teritorijā Babītē.

Uzstādītie saules paneļi ļaus uzņēmumam saražot 17% atjaunojamās elektroenerģijas no kopējā ražotnes patēriņa. Gada laikā plānots saražot vismaz 306,24 megavatstundas atjaunojamās elektroenerģijas.

Projekta realizācijai piesaistīts Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma atbalsta finansējums.

Saules parka izveide notikusi sadarbībā ar SIA "Enefit".

Patlaban atjaunojamā elektroenerģija tiek nodrošināta "Ādažu" čipsu ražotnei 51% apmērā no kopējā patēriņa, "Laima" saldumu ražotnei un "Orkla Latvija" loģistikas centram 50% apmērā, "Staburadze" ražotnei 47% apmērā, savukārt "Orkla Latvija" administrācijas ēkai Rīgā, Miera ielā - 47% apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ceļ apsūdzību pret bijušo CVK priekšsēdētāju un diviem esošiem komisijas darbiniekiem

LETA, 04.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Prokuratūra cēlusi apsūdzību pret bijušo Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāju un diviem esošiem komisijas darbiniekiem lietā par krāpšanu lielā apmērā, aģentūrai LETA apliecināja prokuratūrā.

Kā izriet no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) preses paziņojuma un aģentūras LETA iepriekš rakstītā, KNAB ieguvis pietiekamus pierādījumus, ka informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "SOAAR" pārstāvis ar divu esošo un vienas bijušās CVK nodarbinātās personas atbalstu izkrāpa CVK budžeta līdzekļus lielos apmēros. Noziedzīgo darbību rezultātā CVK nodarīts ne mazāk kā 149 920 eiro mantiskais zaudējums.

KNAB pierādījumi liecina, ka uzņēmējs ar bijušās CVK priekšsēdētājas Kristīnes Bērziņas atbalstu, iespējams, veica darbības, lai konkrētais informāciju tehnoloģiju uzņēmums iepirkuma sarunu procedūras rezultātā iegūtu tiesības īstenot pakalpojumus, kas saistīti ar 2021.gada pašvaldības domes vēlēšanu vadības sistēmu nodrošināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien savā vakara videouzrunā paziņoja, ka vēlas Ukrainas aizsardzības rūpniecības paplašināšanu ar Rietumu investīciju palīdzību.

Zelenskis sacīja, ka viņš lūdz starptautiskos partnerus, kuriem nav savu ražošana jaudu, ieguldīt līdzekļus Ukrainas aizsardzības nozarē, lai kopīgi ražotu ieročus un stiprinātu fronti karā pret Krieviju.

Lūgums izteikts saistībā ar Ukrainas lielo atkarību no Rietumu ieroču piegādēm un Kijivas ilgo gaidīšanu uz jaunu ASV palīdzību, kas aizkavējās politiska strīda dēļ ASV Kongresā.

Zelenskis sacīja, ka ASV ieroču piegāžu aizkavēšanās par sešiem mēnešiem ir izraisījusi lielas problēmas frontē un Kijiva cer tās apspriest Ukrainas kontaktgrupas sanāksmē piektdien.

Tagad, kad ir pieņemti politiskie lēmumi, nākamais solis ir radīt skaidrību par attiecīgajiem ieročiem un loģistiku, sacīja Zelenskis.

Komentāri

Pievienot komentāru