Ādažu poligons, kas aizņem gandrīz 8000 hektāru, lielās platībās pārklājas ar Eiropas nozīmes aizsargājamu dabas teritoriju – Natura 2000 vietu Ādaži. Tajā sastopama neparasti liela sugu daudzveidība, kas salīdzināma pat ar Latvijas lielajiem nacionālajiem parkiem, pirmdien raksta laikraksts Diena.
Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra Apsaimniekošanas departamenta Vides nodaļas LIFE+ projekta vadītāja Laura Jukāme un ornitologs Viesturs Ķerus, kurš piedalās dabas aizsardzības plāna Ādaži izstrādē, Dienai stāsta, kā izdodas apvienot dabas aizsardzību un vienlaikus veikt militārās mācības šajā teritorijā.
Ādažu militārā poligona specifika ir klajo virsāju un kāpu komplekss, taču te sastopami arī īpaši aizsargājami saldūdeņu, mežu un purvu biotopi. Lielākoties teritorijā ir no traucējumiem atkarīgs biotops, un bez militāro mācību procesa tas aizaugtu un pārvērstos par mežu. «Mūsdienu Eiropā, kur lielākajā daļā teritorijas daba izjūt milzīgu slodzi, ko rada intensīva lauksaimniecība, mežsaimniecība un blīva apdzīvotība, militārie poligoni ir kā dabas saliņas, kurās netiek lietota lauksaimniecības ķīmija, nenotiek intensīva mežsaimniecība un ārpus militārajām mācībām ir sastopams ļoti maz cilvēku,» skaidro L. Jukāme.
Militārās mācības ir process, pie kura sugām un biotopiem ir viegli pielāgoties, jo tās atgādina dabisku traucējumu, kam galvenokārt ir lokāla iedarbība, un rezultātā rodas daudzveidīgas dabas nišas. Turklāt šajā laikā, kad dabiskā traucējuma iespējamība vidē ir samazināta līdz minimumam, militārajās mācībās notiekošā spridzināšana, izbraukāšana, ierakumu veidošana un dedzināšana, kas rodas pastarpināti, veido un uztur Latvijā retu ainavu – klajo virsāju, kas ir mājvieta daudzām retām sugām, kuras citādos apstākļos mitināties nevarētu.
Zaļā vārna mīt klajo virsāju platībā un ir kritiski apdraudēta putnu suga visā tās dzīves areālā. Latvijā ligzdo vairs tikai ap 20 zaļo vārnu pāru, turklāt visi šie pāri sastopami Garkalnes apkārtnē, tostarp Ādažu poligonā katru gadu ligzdo divi līdz pieci pāri. Te mīt arī stepes čipste, kas ir Eiropas Savienībā (ES) aizsargājama suga un mēdz dzīvot piejūras klajo kāpu zonā. Patlaban, kad piekraste ir samērā apdzīvota un aizaug, šī retā suga radusi patvērumu Ādažu poligonā, kur mīt vislielākā populācija visā valstī. Poligonā un tam pieguļošajos purvos un mežos samērā lielā skaitā sastopamas arī tādas ES aizsargājamas sugas kā rubenis, vakarlēpis, sila cīrulis, brūnā čakste. Poligonā un aizsargājamo ainavu apvidū Ādaži var novērot arī teju dabas brīnuma statusu ieguvušos putnus, kā pupuķi, Latvijas mazāko pūcīti apodziņu, reto meža balodi, lielo čaksti, trīspirkstu dzeni, mazo ērgli, ķīķi, medni, mazo mušķērāju, ormanīti, purva piekūnu, melno stārķi un zilrīklīti, kā arī citus putnus.
Tā kā poligona vide ir pasargāta no lauksaimniecības ķīmijas, tajā sastopami reti abinieki, piemēram, smilšu krupis un varžukrupis. Projektā LIFE+ ierakstītas to balsis zem ūdens, kas ir interesants materiāls klausītājiem un līdzeklis labākai šo sugu izplatības apzināšanai valstī. Klajās, tuksnesīgās ainavas iemīļojušas aizsargājamās sila ķirzakas un gludenās čūskas.
Poligonā novērojama arī liela retu augu un bezmugurkaulnieku daudzveidība, piemēram, lielā skaitā zied citur samērā retās meža silpurenes, dižā jāņeglīte, jumstiņu gladiola, dažādas dzegužpirkstītes, retas staipeknīšu sugas, kā arī sastopama tikai ļoti tīros ezeros augošā, Latvijā ļoti retā Dortmana lobēlija. No daudzajām bezmugurkaulnieku sugām raksturīgākās aizsargājamās sugas poligonā ir raibspārnu smiltājsisenis, parkšķis, dažādu sugu krāšņvaboles, ES teritorijā ārkārtīgi retais skabiozu pļavraibenis, kā arī Latvijas 2015. gada kukainis lielais mārsila zilenītis.
Plašāk lasiet rakstā Militārisms un dabas aizsardzība var sadzīvot pirmdienas, 6.jūlija laikrakstā Diena (8.lpp)!
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu
