Jaunākais izdevums

Noslēdzoties pusgadu ilgušajai Latvijas prezidentūrai Eiropas Savienības Padomē, ministrijas saviem darbiniekiem sākušas izmaksāt prēmijas, lai pateiktos par padarīto darbu, ceturtdien vēstīja raidījums LNT Ziņas.

Veselības ministrija (VM) ir viena no pirmajām, kas tās izmaksājusi. Prēmijas saņēmuši 28 darbinieki, kuriem kopumā izmaksāti 50 900 eiro. Prēmiju apmērs ir plašs - no 378 līdz pat 4466 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tās izmaksātas algas, pusotras vai divu algu amērā, ņemot vērā katras personas darba intensitātes pakāpi, kā to paredz valdības noteikumi, skaidro ministrijā.

«Par labi padarītu darbu, tas ir viens. Bet es gribētu uzsvērt arī to, ka Veselības ministrijas darbinieki ir vieni no viszemāk atalgotajiem ministriju līmenī. Un, ņemot vērā to, lai motivētu savus darbiniekus, šīs prēmijas tika izmaksātas,» komentēja VM pārstāvis Oskars Šneiders.

Prēmiju izmaksāšanu sākusi arī Iekšlietu ministrija, neprecizējot gan, cik darbinieku un kādā apmērā prēmēti. Tieslietu ministrija prēmijas maksās 56 darbiniekiem, bet Labklājības ministrija - 39.

Pārējās ministrijas vēl turpina vērtēt savus darbiniekus. Ekonomikas ministrijā uz papildu atlīdzību pretendē ap 70 darbinieku, bet vislielākais skaits prezidentūrā nodarbināto - ap sešiem simtiem - bijis Ārlietu ministrijā (ĀM). Lēmums, kurus cilvēkus prēmēt, ĀM tiks pieņemts divu mēnešu laikā.

«Darbs daudzējādā ziņā ir izdarīts ļoti liels. Šādas prezidentūras, šāda slodze valstī mums līdz šim nav bijusi. Mēs uzskatām, un arī Eiropas Padome, Eiropas Savienība uzskata, ka prezidentūra ir bijusi veiksmīga. Tāpēc, protams, tos darbiniekus, kuri tiešām kaldināja šo darbu, veica liela ieguldījumu, kas pārsniedza normētu darba slodzi, tiem mēs gribētu pateikties un atlīdzināt viņu pūles,» skaidroja ĀM valsts sekretārs Andrejs Pildegovičs.

Prēmijas plāno izmaksāt visas ministrijas, izņemot Finanšu ministriju, kas nolēmusi saviem darbiniekiem pateikties, piešķirot papildu atvaļinājuma dienas.

Kā liecina ministriju sniegtās atbildes, tām ir atšķirīga pieeja darbinieku prēmēšanā. Tā, piemēram, Labklājības ministrija prēmējusi darbiniekus, kuru darba intensitāte prezidentūras laikā novērtēta kā vidēja vai augsta. Savukārt, piemēram, VM prēmējusi arī tos darbiniekus, kuriem bijusi pamatintensitāte.

Latvija prezidentūrai sāka gatavoties pirms diviem gadiem, un ĀM lēš, ka kopumā trīs gadu periodā prezidentūras tiešie izdevumi nepārsniegs 60 miljonus eiro. Precīzi aprēķini gaidāmi nākamajā mēnesī. To, cik lietderīgi tērēta šī nauda, vērtēs Valsts kontrole, kas izlases veidā jau analizējusi izdevumu lietderību 2013. un 2014.gadā.

Valsts kontroles ieskatā ministrijas ļāvušās kārdinājumam ar prezidentūras naudu finansēt savu pamatfunkciju nodrošināšanu, neatbilstoši iztērējot teju miljonu. Kā spilgts piemērs minēta ĀM, kas remontējusi vēstniecības, pirkusi automašīnas, mēbeles, elektropreces un citas lietas. Taču grēkojušas arī citas ministrijas. Tikušas konstatētas nepamatoti piešķirtas piemaksas, prēmijas, apmaksāti papildatvaļinājumi un citas lietas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cilvēku interese par jauno 2 eiro piemiņas monētu ir ļoti liela un no rīta Latvijas Bankas kasēs rindā gaidīja vairāki simti cilvēku, informē centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Lai nodrošinātu iespēju plašam cilvēku lokam iegādāties jauno monētu un tās suvenīriesaiņojumus, Latvijas Bankā noteikti monētu iegādes limiti, tostarp 2 eiro piemiņas monētām parastajā kalumā - līdz 50 monētām vienam cilvēkam.

Tāpat šoreiz organizētas nošķirtas kases klientiem, kuri iegādājas monētas suvenīriesaiņojumā (jo šādā gadījumā jāgatavo kases dokumenti), un tiem cilvēkiem, kuri atnākuši iemainīt 2 eiro piemiņas monētas, jo tajā klientu apkalpošanas process ir ātrāks.

Latvijas Banka atgādina, ka šīs monētas apgrozībā nonāks arī ar Latvijas komercbanku starpniecību. Turklāt pieredze ar pirmo 2 eiro piemiņas monētu rāda, ka tā bija pieejama apmaiņai Latvijas Bankas kasēs arī pēc sākotnējās ažiotāžas norimšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankā (LB) joprojām apmaiņai pieejamas divu eiro apgrozības monētas, informē centrālās bankas pārstāvis Jānis Silakalns.

Tāpat iegādei aizvien ir pieejami 2 no 3 suvenīrkomplektiem (komplekti Brilliant Uncirculated kvalitātē, kas izdoti 15 tūkstoši eksemplāru, un proof kvalitātē, kas izdoti 5000 eksemplāru; cena Latvijas Bankas kasēs ir attiecīgi 18 eiro un 50 eiro).

Visticamāk, visi šie produkti būs pieejami arī nākamnedēļ, pieļauj LB pārstāvis.

Db.lv jau rakstīja, ka LB šonedēļ sāka tirgot apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu Latvijas prezidentūra ES Padomē. Tā ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un citās eirozonas dalībvalstīs. Pirmajās tirdzniecības dienās rindā pēc jaunajām monētām stāvēja vairāki simti cilvēku.

Monētas nacionālās puses grafisko dizainu veidojis mākslinieks Gunārs Lūsis, ģipša modeli – tēlnieks Jānis Strupulis. Jaunās 2 eiro monētas kaltas Vācijas kaltuvē Staatliche Münzen Baden-Württemberg. Šī kaltuve izgatavoja arī Latvijas eiro apgrozības monētas un pirmo 2 eiro piemiņas monētu, kas apgrozībā nonāca 2014. gada vasarā un bija veltīta Eiropas kultūras galvaspilsētai Rīgai.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

DB viedoklis: Prezidentūra kā nāca, tā aizgāja

Līva Melbārzde, DB galvenā redaktora vietniece, 19.06.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ES prezidentūras laikā Latvija godam parūpējusies par citu interesēm, aizmirstot savējos

Tūlīt būs noslēdzies Latvijas ES prezidentūras pusgads. Latvijas premjere Laimdota Straujuma ir lepna, jo esot saņēmusi uzslavas, ka tieši Latvijas prezidentūra ir bijusi labākā, kāda vispār ES bijusi. Atceramies, ka pēdējo sešu mēnešu laikā Ministru kabineta biedri vairākkārt sajūsmināti viens otram pateicās, cik labi prezidentūras laikā viss norit. Kā izriet no Valsts kontroles ziņojuma, valsts resoriem, iespējams, tiešām bija par ko priecāties, jo Latvijai ierastā stilā varēja «apgūt» prezidentūrai paredzētos līdzekļus. Varbūt ne tieši tiem mērķiem apgūt, kam tie it kā sākotnēji bija paredzēti, taču dārgie datori VARAM, ārpus ES esošo vēstniecību remontēšana un apgāde ar jaunām automašīnām un mēbelēm, jauni logi, telefoni un citi gadžeti cilvēkiem, kas prezidentūrai pat tuvumā nestāv, visticamāk, sen jau bija nepieciešami. Kad nauda iztērēta, ko nu tur vairs – Valsts prezidents Andris Bērziņš tik nopūšas, ka varbūt jau arī varēja nedaudz lētāk tikt cauri, taču tas, ka Valsts kontroles ziņojumi jau tādi kaķa lāsti vien ir, visiem sen jau ir skaidrs. Tātad, šaubu nav, no šī aspekta Latvijas prezidentūra par nodokļu maksātāju naudu dažiem ir lieliski izdevusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Matīss ar Somijas transporta ministri pārrunā sadarbības iespējas Rail Baltica projektā

Dienas Bizness, 28.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija Valsts prezidenta Andra Bērziņa oficiālās vizītes Somijā ietvaros satiksmes ministram Anrijam Matīsam trešdien bija tikšanās ar Somijas transporta ministri Paulu Risikko, informē Satiksmes ministrijas sabiedrisko attiecību speciālists Rolands Rumba.

Abi kolēģi pārrunāja Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē aktuālos jautājumus transporta jomā, kā arī Matīss informēja par Eiropas platuma sliežu dzelzceļa projekta Rail Baltica realizācijas gaitu.

Ministrs uzsvēra, ka projekta realizācija visās trijās Baltijas valstīs norit ļoti aktīvos tempos, kā arī aicināja Somiju iesaistīties šajā procesā.

«Ņemot vērā projekta nozīmīgumu visam Ziemeļu – Baltijas reģionam, es gribētu izmantot iespēju uzaicināt Somiju aktīvi iesaistīties šī stratēģiski svarīgā projekta īstenošanā, kā arī Rail Baltica kopuzņēmuma darbībā. Somija tiek aicināta iesaistīties Rail Baltica kopuzņēmumā kā akcionārs, ko arī paredz kopuzņēmuma akcionāru līguma nosacījumi,» paziņoja Matīss.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prognoze: Ekonomikas izaugsmes pamatā būs iekšzemes patēriņš, eksports atgūsies tikai nākamgad

Žanete Hāka, 12.03.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas izaugsmes pamatā būs iekšzemes patēriņš, eksporta izaugsme būtiski atgūsies tikai nākamgad, jaunākajā EY (agrāk Ernst & Young) Eirozonas ekonomikas attīstības pētījumā Eurozone Economic Forecast paredz eksperti.

Viņi paredz, ka, neskatoties uz ģeopolitisku saspīlējumu un grūtībām eksportā, Latvijas ekonomika šogad vienalga augs par 2,9%, kas ir nedaudz straujāk kā pērn, kad IKP pieaugums bija 2,5% līmenī. Jau nākamgad EY eksperti paredz ātrāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, sasniedzot 4,1% līmeni, kam sekos trīs stabilas izaugsmes gadi 4,5 – 4,6% apmērā ik gadu.

Ņemot vērā nestabilo situāciju Austrumu tirgos un stagnējošu izaugsmi daudzās Eirozonas valstīs, ekonomikas pieaugums Latvijā būs vairāk balstīts uz iekšējo patēriņu un publiskā sektora tēriņiem, nevis eksporta izaugsmi, kas tiks atlikta līdz nākamajam gadam. EY sagaida, ka mājsaimniecību patēriņš šogad augs par 3,6% pretēji 2,5% pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības (ES) Padomē laikā Latvijas ēdinātāji nav guvuši nekādu nozīmīgu devumu biznesā, atzīst aptaujātie ēdinātāji.

Ēdināšanas kompānijas AS Lido valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa norāda, ka, salīdzinot šī gada pirmo pusi ar tādu pašu periodu pērn, izmaiņas nav bijušas būtiskas. «Izmaiņas Lido apgrozījumā un čeku skaitā prezidentūras periodā nav bijušas tik ievērojamas, lai mēs varētu teikt, ka prezidentūra ir nesusi mums nozīmīgu devumu biznesā.»

Auziņa arī atzīmē, ka uzņēmums vēl joprojām izjūt, ka tūristu skaits ir samazinājies un neatgriežas iepriekšējā līmenī tik strauji, kā to vēlētos Lido.

Arī ēdnīcu zīmola Daily darbs Latvijas prezidentūras laikā ritējis ierastā ritmā, atzīst Daily pārvaldītājas SIA Baltic Restaurants Latvia valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgā 1. un 2.jūnijā, notiek neformālā ES Lauksaimniecības ministru padome, kurā Latvijas prezidentūra rosinās diskusijas par esošo situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību Eiropas Savienībā.

Neformālās Padomes laikā tās dalībnieki apmeklēja Valgundes pagasta bioloģisko saimniecību Buku audzētava. Tās darbība uzsākta 2003.gadā un patreiz iežogoti ap 250 ha platības, kas sadalīti vairākos aplokos, lai būtu iespējam organizēt selekcijas darbu un dzīvniekus varētu apskatīt un novērot, vēsta informācija uzņēmuma mājaslapā. Dzīvnieki iepirkti no savvaļas dzīvnieku dārziem Anglijā, Austrijā, Rumānijā un Ungārijā.

Zemkopības ministrija informē, ka Latvijas prezidentūras neformālās sanāksmes temats bija Bioloģiskās ražošanas ilgtspēja, izaugsme un patērētāju vajadzības pirms un pēc 2020. gada. Prezidentūra iepriekš sagatavoja diskusiju materiālu par situāciju bioloģiskajā lauksaimniecībā un tās attīstību ES, minot arī nozīmīgākās problēmas, ar ko sektors patlaban saskaras.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimnieki iespējamo aizliegumu ģenētiski modificētai dzīvnieku barībai vērtē kā belzienu konkurētspējai, kā rezultātā uzšvirkstētu cenas; Zemkopības ministrija savā pozīcijā vēl neizlēmīga, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisija (EK) likusi galdā priekšlikumus par iespēju atļaut dalībvalstīm pieņemt nacionālos lēmumus ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izmantošanu pārtikā un dzīvnieku barībā. Latvijas prezidentūra ir aicinājusi EK prezentēt jauno regulas iniciatīvu 16. jūnija Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece. Savukārt priekšlikuma izskatīšanu Padomes darba grupās uzsāks jau Luksemburgas prezidentūra. ZM ir paredzējusi Latvijas pozīciju izstrādāt un saskaņot līdz 1. jūlijam.

ĢM lopbarības iespējamā izmantošanas iegrožošana neilgi pirms ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības noslēgšanas raisa jautājumus par lauksaimniecības produkcijas konkurētspēju, jo ASV šādi ierobežojumi nepastāv un attieksme pret ĢMO ir nesalīdzināmi liberālāka. Pašlaik ES pārtikā un dzīvnieku barībā atļauts izmantot 58 ĢMO, to vidū kukurūzu, kokvilnu, sojas pupas, eļļas rapsi un cukurbietes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Eksperti neviennozīmīgi vērtē Straujumas otrās valdības 100 dienās paveikto

BNS, 11.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas (Vienotība) otrās valdības 100 dienās paveiktais vērtējams neviennozīmīgi, atzina aģentūras BNS aptaujātie eksperti.

Pētījumu kompānijas Latvijas faktu direktors Aigars Freimanis atzina, ka viņam ir grūti vērtēt valdības darbu, jo tā ir iesākusi to pašu kursu, ko iepriekšējais Ministru kabinets. «Tas ir zīmogs, kas nāca līdzi,» viņš sacīja.

Arī politikas eksperts Jānis Ikstens, komentējot Straujumas valdības 100 dienas, norādīja, ka valdības darba stilā vērojams «tas pats iepriekšējais rāmais stils».

«Brīžiem šķiet, ka daži ministri ir aktīvāki un izlēmīgāki par valdības vadītāju. Valdības rīcības politikā redzama svaidīšanās un neizlēmība, piemēram, jautājumā par mikrouzņēmuma nodokli,» kritizēja politologs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Biznesa pasaulē izdevīgus līgumus izsist paradušais Donalds Tramps arī prezidenta amatā spēlēs pēc sev saprotamiem noteikumiem

Donalda Trampa prezidentūra ne tuvu nav pasaules gals. Iemesls tam ir vienkāršs – pasaule ir apaļa, tāpēc tai nemaz nav gala. Vēstures izpratnes un ekonomikas lineārums, kas visās jomās ir ieviesis arī progresa terminu, Rietumos ir pamatīgi iegājies, un tas nav slikti vai pilnīgi aplami. Nē, tas acīmredzami darbojas, un tam ir arī liela jēga. Tomēr tā nav absolūta patiesība, un tādi sistēmas «gļuki» kā Brexit vai Trampa kungs Ovālajā kabinetā mums to atgādina. Lietas nav pašsaprotamas un predestinētas, un aktīviem cilvēkiem ar tendenci uz brīvu darbošanos brīvā tirgū, kādi noteikti ir arī DB lasītāji, tā ir laba ziņa.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas apdrošināšanas tirgū stabila izaugsme

Žanete Hāka, 03.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pērn pieaudzis par 11%, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas rīcībā esošie sākotnējie dati par pirmajiem apdrošinātāju darbības rezultātiem.

Izmaksāto atlīdzību apjoms palielinājies par 3%.

Kopumā 2014. gadā Latvijas tirgū apdrošinātāji parakstījuši prēmijas 347,6 miljonu eiro apmērā un izmaksājuši atlīdzības 194,7 miljonu eiro apmērā.

LAA vadītājs Jānis Abāšins uzsver, ka ļoti pozitīvi vērtējams, ka no lielajiem veidiem visstraujākais kāpums turpinās dzīvības apdrošināšana (ieskaitot uzkrājošo apdrošināšanu) – par 22%. Prēmijās parakstīti 82,5 miljoni eiro, atlīdzībās izmaksāti 40 miljoni eiro. Dzīvības apdrošināšana ir līdere Latvijas tirgū, sasniedzot jau gandrīz ceturto daļu – 23,7% – no kopējā parakstīto prēmiju apjoma. Izmaksāto atlīdzību apjoms samazinājies par 11%.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas apdrošināšanas kompāniju un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāļu parakstīto bruto prēmiju apmērs šogad pirmajā pusgadā pieaudzis par 2% salīdzinājumā ar 2018.gada attiecīgo periodu, savukārt izmaksāto atlīdzību apmērs palielinājies par 34%, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati.

2019.gada pirmajos sešos mēnešos Latvijas apdrošināšanas kompānijas un ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles bruto prēmijās kopumā parakstījušas 393,32 miljonus eiro pretstatā 385,789 miljoniem eiro 2018.gada pirmajā pusgadā. Savukārt bruto atlīdzībās apdrošinātāji izmaksājuši 267,382 miljonus eiro pretstatā 199,593 miljoniem eiro gadu iepriekš. Tostarp Latvijas apdrošināšanas kompāniju parakstīto bruto prēmiju apmērs 2019.gada pirmajā pusgadā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu sarucis par 1,3% un bija 251,395 miljoni eiro, bet ārvalstu apdrošināšanas sabiedrību filiāles bruto prēmijās parakstījušas 141,926 miljonus eiro, kas ir par 8,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Turpinās izaugsme personu apdrošināšanas veidos

Žanete Hāka, 30.04.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 1. ceturksnī Latvijas iekšējais apdrošināšanas tirgus (neskaitot ārzemēs parakstīto prēmiju apjomu) pieaudzis par 6,5% un kopumā apdrošināšanas sabiedrības parakstījušas prēmijas 97,6 miljonu eiro apmērā, liecina Latvijas Apdrošinātāju asociācijas dati.

Izmaksāto atlīdzību apjoms, salīdzinot ar pērnā gada 1. ceturksni, palielinājies par 10,7% un kopumā atlīdzībās izmaksāti 53,7 miljoni eiro

LAA prezidents J. Abāšins: «Par spīti izaicinošajai ģeopolitiskajai situācijai, apdrošināšanas tirgus uzrāda visnotaļ labus izaugsmes ciparus. Turpinās izaugsme personu apdrošināšanas veidos, kas ir pozitīvs signāls. Kā jau prognozēts, strauji pieaug mūža pensijas saņēmēju skaits, kas liecina arī par uzticību apdrošināšanas nozarei. Atlīdzību pusē izaugsme ir vēl straujāka, ko visvairāk ietekmē praktiski nepārtrauktā cenu celšanās medicīnas un autoservisu nozarēs un pieaugošais klientu prasīgums.»

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

BTA audzē gan parakstīto prēmiju apjomu, gan peļņu

Žanete Hāka, 01.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apdrošināšanas sabiedrība BTA Insurance Company SE šā gada pirmajā pusgadā parakstīja bruto apdrošināšanas prēmijas 94,4 miljonu eiro apmērā, kas ir par 2,3 miljoniem eiro jeb 2,5% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmuma pārstāvji.

Veiksmīgi īstenojot biznesa mērķus, šī gada pirmajā pusgadā BTA peļņa palielinājusies par 11,1%, sasniedzot 4,7 miljonus eiro.

Vislielākais BTA parakstīto apdrošināšanas prēmiju pieaugums summas izteiksmē pirmajā pusgadā sasniegts īpašuma apdrošināšanā, sauszemes transportlīdzekļu apdrošināšana (KASKO) un vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā. Šī gada pirmajā pusgadā īpašuma apdrošināšanā BTA parakstīja apdrošināšanas prēmijas 24,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par trīs miljoniem eiro jeb 14,2% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā, savukārt KASKO veidā BTA parakstīja apdrošināšanas prēmijas 15 miljonu eiro apmērā, kas ir par 1,2 miljoniem eiro jeb 8,7% vairāk nekā 2014. gada pirmajā pusgadā. Vispārējās civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā BTA kopumā parakstīja prēmijas 4,2 miljonu eiro apmērā, kas ir par 847,6 tūkstošiem eiro jeb 25,4% vairāk nekā identiskā periodā pērn.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Banka rīt, 1. decembrī, laidīs apgrozībā 2 eiro piemiņas monētu ar stārķa attēlu, informē centrālās bankas pārstāvji.

Monēta ir likumīgs maksāšanas līdzeklis Latvijā un citās eiro zonas dalībvalstīs. Monētas nonāks apritē tāpat kā cita apgrozības nauda – ar banku starpniecību sasniedzot tirdzniecības un citus uzņēmumus un iedzīvotājus.

Latvijas Bankas kasēs Rīgā un Liepājā monēta būs pieejama apmaiņai no otrdienas, 1. decembra. 2 eiro piemiņas monētas Stārķis tirāža ir viens miljons eksemplāru. Latvijas Bankas pieredze liecina, ka šāda tirāža ir pietiekama, lai monētas apmaiņai pietiktu visiem interesentiem vismaz vairākas nedēļas. 10 tūkstošus monētu būs iespējams iegādāties Brilliant Uncirculated kvalitātē īpašā suvenīriesaiņojumā (cena Latvijas Bankas kasēs – 7,30 eiro), tāpat būs pieejami īpaši eiro apgrozības monētu komplekti ar astoņām Latvijas eiro apgrozības monētām, kā arī stārķa piemiņas monētuBrilliant Uncirculated kvalitātē (10 000 eksemplāru). Šo komplektu cena Latvijas Bankas kasēs – 19 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Viedoklis: Tūrisma nozare Latvijā kā ekonomikas spogulis

Latvijas Bankas ekonomiste Linda Vecgaile, 20.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan tūrisma nozarei Latvijas tautsaimniecības ienākumu struktūrā nav salīdzinoši nozīmīga loma, tomēr tā veic sociālekonomiski svarīgu funkciju.

Tā nodrošina darbu ne vien klasiskajās ar tūrismu saistītajās vietās - viesnīcās, restorānos, pasažieru pārvadājumos, gidu pakalpojumu jomā u.tml., bet veicina ienākumu plūsmu valstī arī netieši, proti, nodrošinot ienākumus tūrisma nozarei piesaistītajām precēm un pakalpojumiem (piemēram, suvenīru tirdzniecība, dažādi izklaides pasākumi, medicīnas pakalpojumi, vides labiekārtošana u.c.).

Ierasts, ka biežāk vērtējam tūrismu, vadoties pēc šajā nozarē gūtajiem ienākumiem. Tomēr, kas notiek sētas otrā pusē? Proti, kāda ir Latvijas iedzīvotāju ceļošanas paradumu tendence? Cik daudz tērējam ceļošanai? Un - vai ceļošanas aktivitātes varētu ko liecināt par Latvijas ekonomikas stāvokli? Par to šajā rakstā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Ārlietu ministrs aicina diasporu aktīvāk veidot biznesa kontaktus ar Latviju

Dienas Bizness, 09.07.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

9. jūlijā - dienu pirms Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma Latvijas Nacionālajā bibliotēkā - ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs sveica diasporas uzņēmējus, kas ieradušies Latvijā apspriest eksporta veicināšanas, investīciju piesaistes un ekonomiskās attīstības perspektīvas, informē Ārlietu ministrija.

Uzrunājot pasākuma dalībniekus, ministrs uzsvēra trīs galvenās valdības un ārlietu dienesta prioritātes: «Pirmā - Latvijas un Baltijas reģiona drošības nostiprināšana, otrā - ekonomisko sakaru veicināšana gan ES, gan ārpus tās, trešā - saiknes stiprināšana ar Latvijas diasporu ārvalstīs.» Ministrs E. Rinkēvičs pateicās par diasporas ieguldījumu Latvijas tautsaimniecībā, tās izaugsmes veicināšanā, kas ik gadu sasniedz ap 600 miljonu eiro.

«Prezidentūra ir noslēgusies, bet ārlietu dienests turpina aktīvi darboties. Nopietni strādājam pie vēstniecību tīkla paplašināšanas, kas arī ir būtiski, lai stiprinātu saikni ar diasporu. Šobrīd Latvijas pilsoņi dzīvo 120 pasaules valstīs», atzīmēja ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Kučinskis: Latvija ir viena no labākajām vietām, kur attīstīt biznesu

Zane Atlāce - Bistere, 26.01.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir viena no labākajām vietām, kur attīstīt biznesu, atklājot Latvijas un Polijas biznesa forumu Varšavā ceturtdien sacīja Latvijas premjers Māris Kučinksis.

Viņš norādījis, ka pēdējos trīs gados ir daudz paveikts, lai stiprinātu valsts konkurētspēju - 2014.gadā Latvija pievienojās Eirozonai, 2015.gadā tika sekmīgi novadīta pirmo prezidentūra Eiropas Savienībā, pagājušajā gadā Latvija kļuva par OECD dalībvalsti, savukārt nesen publiskotajā reprezentatīvajā Doing Business reitingā Latvija pacēlusies uz augsto 14.vietu, informē M.Kučinska preses sekretārs Andrejs Vaivars.

Uzrunājot klātesošos, M.Kučinskis norādīja, ka globālā ekonomikas transformācijas procesā arvien svarīgāku lomu ieņem pakalpojumi, jo īpaši tādi, kas pat šobrīd vēl nav radušies - un tas vistiešāk ir saistīts ar tehnoloģisko un datu atvērtības revolūciju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Mūrniece: Latvijai ļoti nepieciešama ārvalstīs dzīvojošo tautiešu pieredze un zināšanas

Dienas Bizness, 28.07.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskajās organizācijās strādājošie tautieši ar savām zināšanām un pieredzi ir ļoti nepieciešami Latvijai, piektdien atklājot neformālās sadarbības forumu starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece.

«Kopā mēs spējam īstenot lielus projektus, un spilgts piemērs tam ir pirmā Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē.» I.Mūrniece aicināja uz vēl ciešāku sadarbību starp Latvijā un starptautiskajā vidē strādājošajiem tautiešiem.

Fotogalerijā skatiet attēlus no neformālā sadarbības foruma starptautiskajās organizācijās strādājošajiem latviešiem un Latvijas institūciju pārstāvjiem!

Mūrniece norādīja, ka latvieši Latvijā un pasaulē ir vienots veselums, un mūs visus vieno kopīga vēlme atbalstīt savu valsti. «Mēs ļoti augstu vērtējam ārzemēs dzīvojošo Latvijas pārstāvju pieredzi un pienesumu Latvijai, stiprinot Latvijas tēlu un nesot mūsu valsts vārdu pasaulē,» sacīja I.Mūrniece.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Ir dažas jomas, par kurām ārvalstu investori Latvijā ir stāvā sajūsmā

Didzis Meļķis, 25.09.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārvalstu investori ir atturīgi pret jauniem ieguldījumiem un pārmet mehānisku pieeju budžeta politikai, piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ir dažas jomas, par kurām ārvalstu investori Latvijā ir stāvā sajūsmā, DB saka Ārvalstu investoru padomes Latvijā (ĀIPL) šā gada ziņojuma autori. Viena ir Latvijas finanšu sistēma un finanšu tirgus regulācija. Otra ir loģistika un kopējā infrastruktūra, kur novērtējuma goda vietā kā sevišķi liels pluss Latvijas konkurētspējai ir Rīgas lidosta. Ārvalstu uzņēmēji ļoti slavē arī Latvijas spēju nedaudz vairāk kā desmit gados tik pamatīgi integrēties Rietumu struktūrās, tāpēc lielos vilcienos atzinīgi tiek vērtēta politiskā un biznesa vide, tomēr, iedziļinoties sīkāk, šī sadaļa ir jau uz robežas ar visai apjomīgo ziņojuma kritisko un politikas ieteikumu daļu. Tā arī raksturo kopējo ziņojuma vēsti – Atpakaļ pie reformu dienaskārtības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Laikā, kad ir noslēdzies Rīgas kā Eiropas kultūras galvaspilsētas gads un sākusies ES Padomes prezidentūra, ārvalstu iedzīvotāji un žurnālisti daudz aktīvāk interesējas par Latviju. Latvijas Institūts (LI) izveidojis Latvijas starptautisko atpazīstamību veicinošās kampaņas Latvijas stāsti jauno videoklipu sēriju, kā arī funkcionāli uzlabojis valsts oficiālo portālu ārzemniekiem www.Latvia.eu.

Portāls www.Latvia.eu kalpo kā digitālā vārteja uz Latviju, ļaujot ātri un ērti atrast nepieciešamo informāciju četrās pamatvalodās: angļu, krievu, vācu un franču. Tajā pieejamas arī Stūra mājas virtuālā ekskursija un Latvijas skaistāko vietu apskate 360 grādu leņķī, kā arī vairākas prezentācijas, infografikas, brošūras, simtiem fotogrāfiju un vispārīga informācija par Latvijas vēsturi, kultūru, dabu, ekonomiku un cilvēkiem.

Savukārt kopā ar radošo aģentūru !Mooz tika radīti Latviju un latviešus raksturojoši videomateriāli, kurus lietotājs var izmantot, lai izveidotu savu video stāstu par Latviju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministrija (EM) Latvijas tūrisma attīstībai tuvākajos gados plāno atvēlēt 20 miljonus eiro, ceturtdien starptautiskās tūrisma izstādes Balttour 2015 biznesa foruma atklāšanā sacīja ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola.

«Ļoti svarīgi mums ir spert nākamos soļus un gribēt vairāk, vairāk dienu, ko tūrists pavada šeit, vairāk naudas, ko viņš iztērē šeit. Mums ir svarīgi mēģināt kopā atrast iespēju radīt jaunus produktus, jaunus pakalpojumus. Tam no savas puses arī valsts var palīdzēt. Mēs esam ieplānojuši nākamo gadu laikā 20 miljonus tūrisma nozares attīstībai. No savas puses arī mēģināšu koordinēt, lai, veidojot valsts tēlu, visas iesaistītās puses - gan Ārlietu ministrija, gan Kultūras ministrija, gan Ekonomikas ministrija - mēs runātu vienā vārdā un veidotu vienotu valsts tēlu,» sacīja Reizniece-Ozola.

Vienlaikus viņa norādīja, ka ir svarīgi izprast, kā turpmāk strādās Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA). «Mums ir jāatrod labs vadītājs un jāsaprot, vai ir vēl kādas izmaiņas vajadzīgas, lai mēs kopā strādātu labāk,» norādīja ekonomikas ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Krīzes laika izaicinājumi

Laimdota Straujuma, valdību vadīja no 22.01.2014. līdz 11.02.2016., 05.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstākļos, kad ar agresīvām darbībām 2014. gadā tika mainītas valstu robežas Eiropā, Latvijai kopā ar Igauniju un Lietuvu ir izdevies uzsākt kolektīvās aizsardzības spēju stiprināšanu gan politiski, gan praktiski. Valsts drošības garantēšanai tika attīstīta stratēģiskā partnerība ar ASV, nodrošinot to un citu sabiedroto solidāru iesaisti militāro draudu mazināšanā. Latvijas–Krievijas robežas demarkācijas ietvaros pabeigta robežas iezīmēšana dabā un 2015. gada augustā uzsākti Latvijas austrumu robežas ierīkošanas pirmie darbi. Paredzēta Latvijas zaļās robežas ar Krievijas Federāciju sakārtošana 270 kilometru garumā, izveidojot 12 metrus platu robežjoslu.

2015. gads paliks Latvijas vēsturē kā tāds, kad sarežģītā laikā (Grieķijas un Ukrainas krīze, terorisma akti Parīzē, Briselē) sekmīgi sagatavota un novadīta Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības (ES) Padomē (01.01.2015.– 30.06.2015). 2015. gada 6. februārī Rīgā augsta līmeņa konferencē tika panākta vienošanās par ES Enerģētikas savienības izveidi. 2014. gada novembrī Latvijai kā vienai no pirmajām valstīm Eiropas Komisija oficiāli apstiprināja ES fondu – 2014.–2020. gada plānošanas perioda darbības programmu Izaugsme un nodarbinātība, kurā Latvijai pieejams finansējums 4,4 miljardu eiro apmērā.

Noslēguma fāzi sasniedza sarunas par pievienošanos Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijai. Tika radīti priekšnoteikumi gāzes un elektroenerģijas tirgus liberalizācijai. Akceptēti noteikumi, kas nosaka kārtību, kādā energoietilpīgi apstrādes rūpniecības uzņēmumi iegūst tiesības uz samazinātu līdzdalību obligātā iepirkuma komponentes maksājumam. Ministru kabinets arī pieņēma lēmumu līdz 2020. gadam neizsniegt jaunas atļaujas pārdot saražoto elektroenerģiju obligātā iepirkuma ietvaros un tiesības saņemt garantētu maksu par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu. Stiprināta būvniecībā iesaistīto atbildība un kontrole pār būvniecības kvalitāti. 2014. gada 1. oktobrī stājās spēkā jauns Būvniecības likums un Ekonomikas ministrijas padotībā darbu sāka Būvniecības valsts kontroles birojs. 2015. gadā apstiprināti visi ar jauno Būvniecības likumu saistītie Ministru kabineta noteikumi, kas būtiski mainīja būvniecības kārtību. Ieviesta Būvniecības informācijas sistēma. Sadarbībā ar pārējām Baltijas valstīm sagatavots Rail Baltica projekts ES finansējuma saņemšanai. Nodibināts Baltijas valstu kopuzņēmums a/s RB Rail.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Reirs: Latvija no palīdzības saņēmēja ir kļuvusi par tās sniedzēju

Dienas Bizness, 11.02.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trešdien, 11. februārī, finanšu ministrs Jānis Reirs pēc tikšanās Helsinkos ar Pasaules Bankas (PB) prezidentu Džimjonu Kimu (Jim Yong Kim) un Lietuvas un Igaunijas finanšu ministriem atzina, ka Baltija no reģiona, kas saņem palīdzību, ir izaudzis par reģionu, kas jau sniedz atbalstu citām valstīm, informē Finanšu ministrijā (FM).

«Baltijas valstis mērķtiecīga darba rezultātā ir strauji attīstījušās un pierādījušas sevi kā profesionālus un kompetentus partnerus starptautiskās organizācijās, kura viedoklī arvien vairāk ieklausās. Tas ir vēsturisks brīdis, kad mainās attieksme pret Baltijas valstīm un tai tiek uzticēta lielāka padomdevēja loma. Tas paver iespējas ar savām zināšanām ietekmēt starptautiskās norises. Mēs vairs neesam starp valstīm, kas saņem palīdzību, bet gan sniedzam to citām mazāk attīstītām pasaules valstīm. Šis ir ne tikai reputācijas, bet arī plašāku sadarbības iespēju jautājums,» skaidroja J. Reirs.

Sākotnēji tikšanās laikā Baltijas valstu finanšu ministri pārrunāja kopīgi parakstīto un PB iesniegto vēstuli par statusa maiņu un ekspertu līdzdalību bankas palīdzības misijās. Ņemot vērā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ekonomisko attīstību, plānots mainīt statusu, pārejot no Austrumeiropas un Centrālāzijas direktorāta uz Ārējo un korporatīvo sakaru direktorātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Prezidentūras blogs privātmājas cenā

Dienas Bizness, 15.04.2015

Latvijas prezidentūras mājaslapa līdz šim atvērta 200 tūkstošus reižu. Salīdzinoši vienkāršā, pēc iepriekš noteiktiem standartiem izstrādātā vietne, ko kāds mājaslapu izstrādātājs sarunā ar Dienu salīdzina ar blogu, izmaksāja 118 tūkstošus eiro. Summa ir līdzvērtīga dzīvojamās mājas cenai.

Avots: www.eu2015.lv

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Luksuss ir pieejams ikvienam tikai pāris klikšķu attālumā – Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē (LPESP) mājaslapā www.eu2015.lv. Šis vidējas sarežģītības blogs – kā to sarunā ar Dienu dēvē kāds mājaslapu izstrādātājs – valsts budžetam izmaksāja 118 tūkstošus eiro – summu, par kādu iespējams nopirkt labu māju Pierīgā, trešdien raksta laikraksts Diena.

Prezidentūras mājaslapas cena ir vismaz desmit reižu lielāka nekā vidējā tirgus cena sarežģītām interneta vietnēm, ieskaitot dizainu, koncepciju un izstrādi, Diena noskaidroja programmētāju aptaujā.

«Tā mājaslapa ir ļoti vienkārša, vienīgais tur ir uztaisīts diezgan nopietns notikumu kalendārs, arī autorizācijas sadaļa un mediju akreditācija no kodēšanas viedokļa prasa lielāku darbu. Bet uz 118 tūkstošiem eiro, protams, «nevelk». Tādas cenas neeksistē,» pēc Dienas lūguma izpētot prezidentūras mājaslapu, norāda programmētājs Imants, kurš nozarē strādā vairākus gadus un veidojis vietnes gan valsts, gan privātajam sektoram. Jāatzīmē, ka mājaslapas projekts, tāpat kā pati prezidentūra, ir īslaicīgs – vien uz pusgadu, jo, kā rāda Itālijas, Lietuvas un citu prezidentūras neseno priekšteču pieredze, pēc minētā perioda vietne vairs nav aktuāla un aktivitāte tajā apsīkst.

Komentāri

Pievienot komentāru