Starptautiskā kredītreitingu aģentūra "Moody's", izvērtējot Latvijai noteiktā kredītreitinga piemērotību, secinājusi, ka tas atbilst esošajam "A3" līmenim ar stabilu nākotnes novērtējumu.

Kredītreitingu aģentūra izvērtējusi reitingu piemērotību, ņemot vērā pamata metodoloģiju un notikumu attīstību. "Moody's" paziņojumā uzsver, ka ar pārskatu netiek mainīts reitings, kā arī tas neliecina par iespējamām kredītreitinga izmaiņām tuvākajā laikā.

Pēc "Moody's" minētā, Latvijas kredītreitingu "A3" līmenī atbalsta spēcīgās publiskās finanses un stabilās institūcijas. Tas atspēko grūtības, ko rada valsts atrašanās ārējo satricinājumu, arī ģeopolitisko risku ietekmē.

Latvijas reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2023.gadā saruka par 0,3%, un "Moody's" sagaida 1,7% IKP pieaugumu šogad un 2,7% ekonomikas izaugsmi nākamgad. Aģentūras eksperti vērtē, ka vietējo pieprasījumu veicinās reālās algas līmeņa atkopšanās, kamēr neto eksports iegūs no ārējā pieprasījuma atkopšanās.

Valsts aizgādībā aizvien esošajai Latvijas riska kapitāla nozarei ir strukturāli šķēršļi un maz iniciatīvas

Tā ir Latvijas anomālija, ka šejienes riska kapitāls pēc tā struktūras joprojām lielākajā daļā bāzējas valsts nevis privātajā kapitālā, saka juridiskā biroja Sorainen vadošā partnere un Riska kapitāla asociācijas valdes locekle Eva Berlaus.

Kas pašlaik notiek uzņēmumu iegādes un apvienošanās (M&A) tirgū un cik liela nozīme tajā ir no austrumiem ienākošajai naudai?

Es neteiktu, ka no austrumiem ienākošie investori tajā spēlētu svarīgu lomu. Ir atsevišķi pārpirkšanas darījumi, tomēr pārsvarā viņus interesē savu uzņēmumu dibināšana šeit. Bet globāli šis visdrīzāk būs M&A rekorda gads ar apgrozījumu virs 2007. gada apjoma. Pirmajā ceturksnī globāli bija 21% pieaugums. Galvenokārt aug darījumu vērtība un ne tik daudz to skaits. Krīzes gados ir uzkrāts milzīgs kapitāls, kas nav tērēts, makroekonomiskie faktori, piemēram, naftas cenas un USD vērtība, ir tam labvēlīga, un uz korporācijām ir milzīgs akcionāru spiediens ieguldīt to naudu attīstībā. Eiropā šī tendence ir citāda, jo ir vietējie riski – Grieķija un zināmas bažas par eiro, tāpēc šeit pirmajā ceturksnī šī tirgus apjoms nedaudz pat saruka. Tomēr globālais spiediens ir tik liels, ka kopumā arī Eiropā šogad M&A rādītāji visdrīzāk tomēr būs pozitīvi. USD kursa dēļ par Eiropas aktīviem palielināta interese ir ASV un arī Ķīnas investoriem, kam vienkārši ir daudz naudas.

Latvijas valdības spēcīgā rīcība reformu īstenošanā, lai mazinātu makroekonomikas nelīdzsvarotību un konsolidētu publiskās finanses, atbalsta tai noteikto kredītreitingu A3 līmenī, starptautiskā reitingu aģentūra Moody's paziņoja savā ikgadējā pārskatā.

Latvijas straujā ekonomikas atkopšanās un valdības veiktie fiskālās konsolidācijas centieni ir palīdzējuši valstij pārsniegt savus fiskālos mērķus, pārskatā citēts Moody's viceprezidenta asistenta, analītiķa un ziņojuma autora Evana Volmana teiktais.

Latvija ir noteikti parādījusi, ka spēj konsolidēt savas publiskās finanses, un tiek prognozēts, ka 2016./2017.gadā tās fiskālais deficīts saglabāsies ap 1% no iekšzemes kopprodukta (IKP), sacījis Volmans.

Tomēr Moody's secināja, ka deficīta rādītāja tālāks uzlabojums ir ierobežots, jo uz Latvijas budžetu pieaug spiediens, ko rada sociālo un aizsardzības izdevumu palielinājums. Neskatoties uz to, aģentūra sagaida, ka Latvijas fiskālā politika arī turpmāk būs saprātīga un parādu slogs atbildīs citu valstu ar A reitingu vidējam sniegumam.

Latvijas kredītreitings saglabājas Baa3 līmenī, tikai pateicoties ārkārtas finansiālajai palīdzībai. Bez starptautiskā atbalsta novērtējums varētu būt par vairākām pakāpēm zemāks.

Reitingu ietekmē globālās kredītu krīzes smagās sekas Latvijas ekonomikā, valūtas devalvācijas risks un neskaidras valsts izredzes ekonomikas atveseļošanā. Visu minēto faktoru perspektīvas vērtējums ir negatīvs, norādīts Moody's Investors Service jaunākajā ziņojumā par Latvijas kredītreitingu.

Ziņojumā analizēta IKP divciparu apmēra krituma ietekme uz valsts parādu apjomu, kas no 9.0% pret IKP 2007. gadā pieaudzis līdz 19.5%, un ir paredzams, ka līdz gada beigām tas būs gandrīz 60% pret IKP. Moody's galvenais scenārijs paredz ekonomikas stabilizēšanos jau 2010. gada sākumā un pozitīvu izaugsmi nākamā gada beigās. Tomēr pašreizējā situācija liecina, ka tas būs atkarīgs no daudziem faktoriem, ieskaitot reģionālās ekonomiskās atveseļošanās tempu, centieniem pārstrukturēt banku sistēmu un privātā sektora parādu.

Kredītreitingu aģentūra Standard and Poor's piektdien pirmoreiz vēsturē pazemināja ASV kredītreitingu no AAA līmeņa līdz AA+ ar negatīvu prognozi, un izskaidroja savu lēmumu ar ASV valsts parāda un budžeta deficīta problēmām un ASV politiķu nespēju risināt šīs problēmas.

Aģentūra arī paziņoja, ka nākamajos divos gados ASV kredītreitings var tikt pazemināts vēlreiz, ja netiks panākts progress milzīgā ASV budžeta deficīta samazināšanā.

Standard and Poor's paziņoja, ka "politiskā balansēšana" pēdējos mēnešos parādījusi to, ka ASV vadība kļūst "mazāk stabila, mazāk efektīva un mazāk prognozējama" un palielinās risks, kā tā kādreiz varētu nepildīt parādsaistības.

ASV kredītreitings AAA tika pazemināts pirmoreiz, kopš 1917.gadā šo reitingu ASV piešķīra aģentūra Moody's. "Standard and Poor's" to piešķīra ASV 1941.gadā.

Kāds no bijušajiem reitingu aģentūru Moody’s analītiķiem apsūdz kompāniju par nepatiesiem reitingu vērtējumiem, un savas aizdomas nodevis tālākai izmeklēšanai ASV Kongresam, ziņo Wall Street Journal.

Wall Street Journal rīcībā nonākušā vēstulē, kas datēta ar šī gada jūliju, Ēriks Kolčinskis vaino Moody’s Investor Service augsta reitinga piešķiršanā sarežģītiem parāda vērtspapīriem šī gada janvārī, par spīti tam, ka zināja, ka samazinās reitingus aktīviem, uz kuriem attiecas šie vērtspapīri.

Wall Street Journal norāda, a Moody’s pārstāvis atteicies komentēt šo apsūdzību, taču norādīja, ka Ē. Kolčinskis atteicies sadarboties šīs viņa uzsāktās lietas izmeklēšanā.

Patlaban Ē. Kolčinskis gatavojas tiesai, kurā liecinās pret Moody’s, norāda Wall Strett Journal.

Plānots, ka līdz 2020.gadam Latvijas uzņēmējiem caur dažādiem riska kapitāla finansējuma instrumentiem, tai skaitā, Baltijas fondu programmu, būs pieejami papildu vismaz 200 miljoni eiro, informē Eiropas Privātā un riska kapitāla asociācijas pārstāvji.

Attīstītajās pasaules valstīs riska kapitāls jeb, tā saucamā, gudrā nauda”bieži tiek izmantots uzņēmumu izaugsmes un tālākas attīstības finansēšanā. Tomēr šī iespēja Latvijā pilnvērtīgi netiek izmantota. Latvija būtiski atpaliek no Eiropas vidējā līmeņa. Piemēram, salīdzinot ar kopējo riska kapitāla ieguldījumu pret nacionālo kopproduktu Centrālās un Austrumeiropas valstīs riska kapitāla ieguldījumi sasniedza tikai 0,0063% kopprodukta, tālu atpaliekot no Eiropas vidējā rādītāja 0,253%. Lai arī ne pēdējā sarakstā, Latvija ar 0,0047% atpaliek no Lietuvas (0,052%) un ļoti daudz no Igaunijas, kas ar 0,149 izvirzījusies par reģiona līderi.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service (Moody’s) samazinājusi Latvijas kredītreitingu, liecina aģentūras paziņojums.

Ārvalstu un vietējās valūtas reitings samazināts no Baa1 līdz Baa3. Reitingu nākotnes prognoze saglabājusies negatīva.

«Ekonomikas korekcijas dziļums un temps ir daudz smagāks nekā iepriekš paredzēts,» norādījis Moody’s apvienotās riska grupas viceprezidents Kenets Orhards. «Tas ir negatīvi atbalsojies uz valdības ieņēmumiem un budžeta deficītu.

Moody’s arī samazinājusi Latvijas ārvalstu valūtas vērtspapīru griestus no Aa2 līdz Aa3 un mainījusi prognozi no stabilas uz negatīvu.

Tāpat Moody’s samazinājis arī Lietuvas ārvalstu un vietējās valūtas reitingu no A2 uz A3. Tāpat Moody’s samazinājis valdības īstermiņa reitingu no P-1 līdz P-2.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi 15 pasaules lielāko banku reitingus, tādējādi atspoguļojot kapitāla trūkuma riskus, ar kuriem tās saskaras, vēsta Reuters.

Aģentūra par vienu pakāpi samazinājusi reitingus vienai no Eiropas lielākajām bankām HSBC, kā arī bankām Bank of America, Royal Bank of Scotland un Societe Generale.

Savukārt par divām pakāpēm reitingi «griezti» tādiem finanšu gigantiem kā – Barclays, BNP Paribas, Royal Bank of Canada, Citigroup, Goldman Sachs Group, JPMorgan Chase, Credit Agricole, Morgan Stanley, UBS un Deutsche Bank.

Par trijām pakāpēm Moody’s samazinājusi Credit Suisse reitingu (no Aa1 līdz A1), tādējādi pārsteidzot analītiķus.

Tikai viens no astoņiem galvenajiem makroekonomiskajiem rādītājiem Latvijā liecina par pozitīvām tendencēm. Pārējie joprojām ir stabilizācijas procesā vai norāda uz negatīvām tendencēm, teikts Moody’s veiktā pētījumā.

Pozitīvas tendences parādījušās Latvijas finanšu tirgos, kur spiediens kopš šī gada jūnija ir krietni samazinājies. To apliecina arī valdības parāda kredītrisku apdrošināšanas mijmaiņas līgumi un iespaidīgais pieaugums akciju tirgū, teikts Moody’s Global Sovereign pētījumā par Latviju, Ungāriju un Īslandi.

Tomēr, neskatoties uz dažiem fiskālajiem uzlabojumiem un labākiem iekšējās finansēšanas nosacījumiem, Latvija, visticamāk, paliks atkarīga no Eiropas Savienības (ES) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) finansējuma vismaz nākamo 6 līdz 12 mēnešu laikā.

Reitingu aģentūra Moody’s Investors Service saglabājusi negatīvas prognozes attiecībā uz Latvijas, Lietuvas un Igaunijas banku sistēmu, norādot, ka kredītu situācija reģionā, visticamāk, turpinās pasliktināties nākamo 12 līdz 18 mēnešu laikā, raksta Bloomberg.

«Visas trīs valstis patlaban pārcieš dziļu lejupslīdi, kas izdara būtisku spiedienu uz banku aktīvu kvalitāti, peļņu un kapitalizāciju. Reitingu aģentūra sagaida tālāku būtisku problemātisko aizdevumu pieaugumu reģionā, nekustamajam īpašumam un patēriņa kreditēšanai esot krīzes visvairāk skartajiem segmentiem,» teikts Moody’s ziņojumā.

Baltijas valstis patlaban piedzīvo dziļāko lejupslīdi kopš Padomju Savienības sabrukuma. To veicinājis nekustamā īpašuma tirgus pārkaršana, kas iesaldēja kredītu tirgu. Jau ziņots, ka pēc valsts otras lielākās bankas nacionalizācijas Latvija vērsās pie Eiropas Komisijas (EK) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) pēc 7.5 miljardu eiro liela aizdevuma.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody's Investors Service samazinājusi Latvijas kredītreitingu, norādīts aģentūras paziņojumā. Ārvalstu un vietējās valūtas vērtspapīru reitings samazināts no A3 uz A2. Reitingu perspektīva saglabāta negatīva.

Saskaņā ar Moody's teikto, samazinājumu veicināja globālās likviditātes krīzes palielināšanās. Paredzams, ka valdības finansiālais stiprums pieredzēs samērā ilgu pavājināšanos, jo vājā ekonomika veicinās budžeta deficīta un valsts parāda palielināšanos.

Moody's pārstāvji brīdina, ka ekonomikas lejupslīde patlaban ir daudz sliktāka nekā iepriekš paredzēts. "Globālā likviditātes krīze visdrīzāk izraisīs šoku Latvijas banku sistēmai, kas atbalsosies arī pārējā ekonomikā," uzsvēris Moody's viceprezidents Kenets Orhards.

Taču Moody's uzsver arī faktu, ka Latvijā ir vairākas vietējā kapitāla bankas, kuras nākamajā gadā piedzīvos spiedienu uz likviditāti.

Pēc tam, kad starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody's Investors Service samazinājusi Latvijas valsts reitingu saistībām ārvalstu un vietējā valūtā no A3 uz Baa1, par iemeslu šādam lēmumam minot strauju pasliktinājumu Latvijas ekonomikā, cietis arī Latvenergo koncerna kredītreitinga vērtējums.

"Jau iepriekš Moody’s bija norādījuši, ka samazinājums valstij noteiktajā kredītreitingā izsauks samazinājumu arī energouzņēmumam noteiktajā kredītreitingā. Negatīvu nākotnes vērtējumu Latvijas valsts reitingam Moody's pamato ar risku, kas saistīts ar valdības ekonomikas programmu," Db norādīja a/s Latvenergo Ārējo komunikāciju nodaļas vadītājs Andris Siksnis.

Latvenergo ir vienīgais uzņēmums Latvijā, kuram ārpus banku sektora piešķirts respektablā Moody's Investors Service investīciju pakāpes reitings.

Latvenergo pēdējos gados ir ieguldījis ievērojamas summas energosistēmas modernizācijā. Lielu daļu no šī apjoma veido piesaistītie finanšu resursi, veidojot aizņēmumu portfeļa pakāpenisku pieaugumu līdz 486 miljoniem latu 2008.gada beigās.

Kā iemeslu minot aplēses par valdības parāda sloga palielināšanos, starptautiskā kredītreitingu aģentūra Moody’s samazinājusi Kipras obligāciju kredītreitingu par trīs atzīmēm, informē Aljazeera.

Kipras kredītreitings samazināts no B3 līdz Caa3 atzīmei, un šādu lēmumu Moody’s lielā mērā pieņēma, paredzot, ka nākotnē Kipras bankas prasīs arvien lielāku valdības atbalstu. Tajā pašā laikā reitingu aģentūras pārstāvji norādīja, ka nākotnē iespējams atkārtots kredītreitinga samazinājums valstij, kas cenšas ar starptautisku aizdevēju atbalstu glābt savas bankas, kas piedzīvo milzīgus zaudējumus.

Moody's norāda - ievērojami palielinājusies iespējamība, ka valsts nespēs pildīt savas saistības vai arī prasīs norakstīt tās parādu. Tomēr Moody's uzskata, ka tas nenotiks šogad. Kipras banku rekapitalizācijai būtu nepieciešami aptuveni desmit miljardi eiro, kas ir vairāk nekā 50% no valsts iekšzemes kopprodukta (IKP), aplēsis Moody’s. Tādējādi Kipras parāda apjoms 2013. gadā varētu veidot 150% no valsts IKP, kas būtu viens no augstākajiem apjomiem Moody’s reitingu sarakstos.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s samazinājusi eirozonas glābšanas fondu kredītreitingus. Aģentūra līdz Aa1 samazinājusi gan Eiropas stabilitātes mehānismam (ESM), gan Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam (EFSF), kurš savu darbu pārtrauks nākamgad, piešķirtos reitingus.

Moody’s arī pieļāvusi, ka abiem fondiem piešķirtie kredītreitingi varētu tikt samazināti vēl vairāk, vēsta Euobserver. Abos fondos Francija, kuras reitingu Moody’s nesen samazināja, ir otrs lielākais maksātājs.

«ESM un EFSF kredītriski ir cieši saistīti ar to tuvākajiem atbalstītājiem,» skaidrojot saistību starp Francijas un eirozonas glābšanas fondu kredītreitingu samazināšanu, norādīja Moody’s.

Tikmēr fondu vadītājs Klauss Rēglings norādījis, ka viņam ir grūti saprast Moody’s lēmumu. «Mēs nepiekrītam reitingu aģentūras pieejai, kas nav ņēmusi vērā ESM spēcīgo institucionālo tīklu, politisko apņēmību un kapitāla struktūru,» sacīja K. Rēglings. Moody’s rīcība arī nekādā veidā neietekmēs eirozonas fondu spējas izsniegt parādzīmes un aizņemties naudu.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investor Service samazinājusi kredītreitingus Itālijai, Portugālei un Spānijai, bet Francijas, Lielbritānijas un Austrijas reitingiem mainījusi nākotnes perspektīvu no stabilas uz negatīvu.

Reitingu aģentūra samazināja arī piešķirtos reitingus mazākām eirozonas valstīm – Slovēnijai, Slovākijai un Maltai. Savu lēmumu Moody’s skaidro ar parādu krīzes izraisītiem izaicinājumiem un reģiona vājo ekonomikas attīstības perspektīvu, kas izraisa spiedienu uz finanšu tirgiem, vēsta Bloomberg.

Itālijas reitings tika samazināts no A2 uz A3, Spānijas – no A1 uz A3, Portugāles – no Ba2 uz Ba3, Slovākijas un Slovēnijas – no A1 uz A2, bet Maltas – no A2 uz A3.

«Visiem šiem reitingiem ir piešķirta arī negatīva nākotnes perspektīva,» norādīja Moody’s. Negatīva nākotnes perspektīva nozīmē, ka Moody’s saskata vismaz 40% iespējamību, ka valsts reitings tuvāko 18 mēnešu laikā varētu tikt samazināts.

Kredītreitingu aģentūra Moody’s trešdien samazinājusi piecu Portugāles banku kredītreitingus, prognozējot, ka banku aktīvu kvalitāte un rentablitāte pasliktināsies, samazinot valsts ekonomiskās perspektīvas, raksta Financial Times.

Moody's samazināja Caixa Geral de Depositos, Banco Comercial Portugues, Banco Espirito Santo, Banco BPI, un Banco Santander Totta reitingus.

Četru banku reitings samazināts līdz tam pašam līmenim, kāds piešķirts Portugāles suverēnajam parādam – Ba3. Šis novērtējums atrodas ir tikai vienu iedaļu virs «ļoti spekulatīva» līmeņa.

Portugāle prognozē, ka pieņemto taupības pasākumu ietekmē tās ekonomika šogad piedzīvos lejupslīdi 3,3% apmērā. «Jostas savilkšana» seko 78 miljardu eiro glābšanas pasākumiem, par kuriem valsts vienojās ar Eiropas Savienību un Starptautisko Valūtas fondu.

Globālajai ekonomikai uzrādot atlabšanas pazīmes, aģentūra Moody’s norādījusi, ka tuvākajā laikā, visticamāk, nesamazinās reitingus pasaules vadošajām industriālajām valstīm, taču norādīja, ka lielus riskus joprojām rada augts parāda līmenis, ziņo AFP.

«Gandrīz visas Aaa reitinga valstis jau ir saskārušās ar globālo ekonomikas un finanšu krīzi, taču tālāka reitingu samazināšana tuvākajā laikā ir maz iespējama,» teikts Moody’s ziņojumā Aaa Sovereign Monitor.

Moody’s augstākais jeb Aaa reitings piešķirts vairākām valstīm, ieskaitot Lielbritāniju, Vāciju, Spāniju un ASV. Finanšu krīzes laikā Moody’s šīs valstis raksturojis, kā krīzes «izturīgas», «elastīgas», vai «mazāk ievainojamas».

Kamēr reitingu aģentūras samazinājušas Itālijas, Spānijas, Īrijas, Grieķijas, Portugāles un Kipras kredītreitingus, un aģentūra Standard&Poor’s brīdinājusi par iespējamu eirozonas valstu reitingu samazināšanu, Moody’s 2011. gada analīzē pavēstījusi, ka Igaunijai piešķirtais kredītreitings A1 atspoguļo valsts ekonomisko stiprumu kā «vidēju», bet valsts institucionalais stiprums ir «augstā līmenī», vēsta BBN.

Igaunijas institūcijas pēdējo divu gadu laikā ir parādījušas elastību un noteiktību, pavēstījusi Moody’s. Kā piemēru valsts institucionālajam stiprumam Moody’s minēja eiro ieviešanu, kas prakstiski nozīmējusi – Igaunija spējusi sasniegt svarīgus mērķus, ņemot vērā sarežģītos apstākļus. Igaunijas finansiālais stiprums ir novērtēts kā «augsts».

Reitingu aģentūra novērtējusi Igaunijas jūtību pret riskiem kā zemu, tomēr Moody’s norādījusi arī, ka Igaunijai gaidāmas grūtības un izaicinājumi notiekošās eirozonas parādu krīzes kontekstā.

Moody’s Igaunijai noteiktais reitings A1 ir stabils kopš 2002. gada beigām.

Reitingu aģentūru bezspēcība, sākoties pasaules finanšu krīzei un «neskaidra» rīcība parādu krīzes laikā Grieķijā, visai asi nostādīja jautājumu par reitingu piešķiršanas sistēmas drošību.

Atgādināsim, ka 2007. g.–2009. g. pasaules finanšu krīze, kas gandrīz sagrāva visu pasaules finanšu sistēmu, sākās ar zemas kvalitātes hipotēkas krīzi Amerikā. Turklāt, attiecīgie hipotekārie parādi iepriekš bija nokonvertēti hipotekārajās obligācijās, kam vadošās reitingu aģentūras Standard & Poor’s, Moody's un Fitch piešķīra augstus reitingus. Pateicoties labiem reitingiem, šie vērtspapīri tika veiksmīgi pārdoti un lielos daudzumos (saskaņā ar reitingiem!) nonāca vadošo banku aktīvos. Pēc Amerikas nekustamā īpašuma cenu burbuļa pārsprāgšanas, šo vērtspapīru cenu kritums radīja būtiskus zaudējumus bankām. Tas izraisīja vērienīgu likviditātes krīzi pasaules banku sistēmā. Daudzas bankas, tai skaitā tik spēcīgas kā Lehman Brothers, nespēja tikt galā ar šīm problēmām. Rezultātā pasaules finanšu sistēma nonāca neapskaužamā stāvoklī, izraisot vispasaules cenu kritumu finanšu tirgos un desmitiem triljonu dolāru lielus zaudējumus.

Augsta riska jeb augsta ienesīguma obligācijas (angliski high-yield bonds vai junk bonds) ir parāda vērtspapīri, kurus emitējuši uzņēmumi ar investīciju līmenim neatbilstošu, spekulatīvu kredītreitingu.

Aģentūras Standard & Poor’s (S&P) gadījumā tas nozīmētu kredītreitingus ne augstākus par BB+. Vārdi «augsta riska» nozīmē, ka obligācijām ir augsta varbūtība piedzīvot saistību neizpildi (default) un investoram ciest reālus ieguldījuma zaudējumus. Augsta riska obligācijas emitē ne tikai mazi un finansiāli nepietiekoši stipri uzņēmumi ar paaugstinātu kredītrisku, bet arī lielas un pazīstamas korporācijas, kuru kredītrisks ir pieaudzis biznesa problēmu vai vispārēju ekonomisko attīstības tendenču izmaiņu dēļ. Piemēram, ASV autobūves pārstāvju Ford un Crysler emitētās obligācijas šobrīd tiek ierindotas augsta riska kategorijā.

Starptautiskā reitingu aģentūra Moody’s Investors Service ir paaugstinājusi bankas Citadele ilgtermiņa reitingu no B2 uz B1, turklāt paaugstinājusi arī bankas nākotnes prognozi no stabilas uz pozitīvu, informē bankas pārstāvji.

Tādējādi bankas Citadele reitings šobrīd ir B1/Not Prime/E+ Positive.

Bankas Citadele reitinga pārskatīšanu Moody’s skaidro ar bankas finanšu rezultātu un pelnītspējas paaugstināšanos, kā arī kredītportfeļa kvalitātes uzlabošanos un privāto investoru ienākšanu bankas akcionāru sastāvā, kā rezultātā banka var veidot spēcīgāku kapitāla bāzi. Līdztekus Moody’s ir noteicis Citadelei kontraģenta reitingu Ba3(cr)/NP(cr).

«Fakts, ka viena no vadošajām reitingu aģentūrām pasaulē ir paaugstinājusi Citadeles reitingu, ir apliecinājums tam, ka Citadele attīstās pareizajā virzienā un akcionāru maiņa ir nākusi par labu bankas attīstības iespējām,» saka bankas Citadele valdes priekšsēdētājs Guntis Beļavskis.

Starptautiskā kredītreitingu aģentūra «Moody's» pirmdien publiskojusi komentāru saistībā ar situāciju Latvijas banku sistēmā pēc Eiropas Savienības (ES) Vienotās noregulējuma valdes paziņojuma par plānoto «ABLV Bank» likvidēšanu, norādot, ka augsta līmeņa pārkāpumi rada satricinājumu Latvijas banku sistēmai un negatīvi ietekmē to kredītreitingus.

«Šis ir jaunākais pavērsiens notikumu ķēdē, kas rada negatīvu ietekmi Latvijas banku starptautiskajai reputācijai un Latvijas varasiestāžu pūliņiem reklamēt valsti kā finanšu centru,» norāda «Moody's» analītiķis Niklass Bohmans.

Viņš arī atzīmē, ka apmēram 30% no banku sistēmas saistībām veido starptautisko nerezidentu depozīti, kas ir būtiski vairāk nekā pārējās Baltijas valstīs, tādējādi padarot Latvijas banku sistēmu vārīgu pret negatīvu ārējo uztveri.

«Moody's» ziņojumā teikts, ka Latvijas banku sistēmu galvenokārt veido divas banku grupas. Viena tiek finansēta ar iekšzemes noguldījumiem un to Ziemeļvalstu mātesuzņēmumiem, kas galvenokārt izsniedz aizdevumus iekšzemes kredītņēmējiem. Savukārt otru grupu galvenokārt finansē nerezidentu noguldījumi un tām ir ierobežota aizdevumu izsniegšana iekšzemē.

Reitingu aģentūras Moody’s Investors Service informatīvajā materiālā Credit Opinion, kas iznācis šā gada 11. jūnijā, Latvijas valdības ārvalstu un vietējā valūtā izlaisto vērtspapīru reitings ir A2 līmenī ar stabilu nākotnes vērtējumu.

Pēc Moody’s sniegtās informācijas pozitīvie faktori, kas veicinājuši pozitīvu Latvijas kredītreitinga līmeni, ir straujā valsts integrācija Eiropas Savienībā un tās ekonomiskajās norisēs, kā arī līdzdalība valūtas maiņas mehānismā ERM2. Starp veicinošajiem faktoriem minēts arī zemais valdības parāda līmenis, spēcīgā institucionālā sistēma un būtisks valsts budžeta ienākumu pieaugums. Atzinīgi novērtēta arī valsts finanšu sistēma.

Moody’s informatīvajā materiālā norādīts arī uz vairākiem riska faktoriem un izaicinājumiem turpmākajā Latvijas tautsaimniecības attīstībā. Starp tiem minēts augsts privātā sektora īstermiņa parādu līmenis un augsts kārtējo maksājumu konta deficīts. Par galvenajiem izaicinājumiem tiek uzskatīta nepieciešamība pārvarēt makroekonomisko nesabalansētību, ierobežot augsto inflāciju un algu pieaugumu, lai saglabātu konkurētspēju un veiksmīgi īstenotu pievienošanos eiro zonai.

Traumatiskā vēsture Latvijā ir radījusi pateicīgus apstākļus finanšu tehnoloģiju attīstībai, vērtē ZAB Cobalt Latvijas biroja vadošais partneris Lauris Liepa. Šī saruna notiek, ieskicējot problemātiku Baltijas finanšu un regulējumu samitam FINREG 2017, ko 3. martā DB rīko partnerībā ar ZAB Cobalt.

Fragments no intervijas:

Pērnais gads iezīmējās ar riska kapitāla investīciju kritumu fintech jomā, pirmām kārtām ASV. Bet varbūt tā nav problēma? Varbūt mēs varam piesaistīt sev uzmanību ar kaut kādu savu citādību?

Uz riska kapitālu neattiecas tie ierobežojumi, kurus mēs redzam likumsakarīgi piemērotus banku sektorā un pensiju kapitāla investīcijās. Riska kapitāls lielā mērā ir saistīts ar pārrobežu kustību, un faktiski tas nozīmē tiesības izvēlēties, kurā valstī riska kapitālists ir gatavs savu naudu pazaudēt. Es pasvītroju – riska kapitāls nozīmē gatavību naudu pazaudēt, nevis stabili, mierīgi nopelnīt. Riska kapitāla gadījumā viens supersekmīgais projekts no 100 atsvērs fonda un ieguldītāja veiksmīgu darbību.