Jaunākais izdevums

Eiropas Centrālās bankas lēmums celt bāzes likmes, tā izbeidzot negatīvo likmju parādību Eiropā, maina kredītprocentus aizņēmumos, tādējādi tūkstošiem Latvijas kredītņēmēju palielināsies regulārie maksājumi. Jautājums ir – vai un cik ilgi tas turpināsies un kā tas ietekmēs uzņēmumu kreditēšanu, kuras gausums kritizēts arī zemo likmju laikos? Cik ļoti ECB ir gatava upurēt ekonomisko attīstību par labu inflācijas apkarošanai?

Eiropas Centrālās bankas (ECB) prezidente Kristīne Lagarda neslēpj likmju celšanas nolūkus, proti, inflācija pieņemas spēkā, un cenu stabilizēšanai viens no monetārās politikas līdzekļiem ir likmju celšana. Aiz katra ECB soļa, tiesa, slēpjas arī zemūdens akmeņi, proti, kā tas ietekmēs dažādās ekonomikas Eiropas Savienībā. Brīdī, kad ECB lēmums skars vienkāršos pilsoņus un uzņēmumus dažādās ES valstīs, ir skaidrs, ka vienota visiem būs tikai naudas cena, pārējais atšķiras. Atšķiras patēriņš un atalgojums, kreditēšanas politika, pat inflācija dažādās valstīs ir krasi atšķirīga – Latvijā ap 20%, bet Vācijā ap 10%. Ir viena monetārā politika, bet fiskālās politikas katrā valstī atšķiras.

Lagarda no Eiropas prasa solidaritāti brīdī, kad pakausī elpo hiperinflācijas bubulis. Proti, ar negatīvām likmēm turpinot, varēja sagaidīt brīdi, kad naudas vērtība veselos procentos mazinās ne pa mēnešiem, bet pa nedēļām un dienām. Jautājums paliek – vai ECB nav bruņurupucis, kas dzenas pakaļ zaķim?

Izaicinājums – uzņēmumu kreditēšana

Latvijā Viens no pamatjautājumiem, raugoties no visas valsts ekonomikas attīstības perspektīvas, ir stagnējošā uzņēmējdarbības kreditēšana vietējā tirgū, kas pandēmijas sākumā bija pat ar lejupslīdošu zīmi.

Tomēr, neraugoties uz to, ka 2020. gadā aktīvāk vietējās bankas izsniedza kredītus privātpersonām, vērtēt viennozīmīgi uzņēmumu kreditēšanas apjoma mazināšanos vairs nav pamata, jo, pirmkārt, 2021. gadā kreditēšanas apjoms ir atgriezies 2018. gada līmenī, bet, otrkārt, kredītlīdzekļus var iegūt arī citos ceļos, piemēram, gan piesaistot līdzekļus ārpus Latvijas, gan emitējot obligācijas un akcijas, gan aizņemoties. Tajā pašā laikā, ievērojot inflācijas apjomus, izsniegto kredītlīdzekļu apjoms ir vērtējams kā sarūkošs.

Latvijas Bankas ekonomiste Vija Mičūne Dienas Biznesam norāda, ka Euribor pieaugums gan sadārdzinās aizdevumus uzņēmumiem, taču tas šobrīd nav noteicošais faktors uzņēmumu kreditēšanas attīstībā. “Pēdējos mēnešos Krievijas kara un inflācijas kāpuma ietekmē būtiski pieaudzis uzņēmēju pieprasījums pēc īstermiņa aizdevumiem krājumiem un apgrozāmajam kapitālam. Tas arī tiek apmierināts, augot uzņēmumiem izsniegto overdraftu apjomam. Savukārt pieprasījums pēc ilgtermiņa aizdevumiem uzņēmumiem jau vairākus ceturkšņus sarūk – galvenokārt tādēļ, ka uzņēmumi, saskardamies ar Krievijas kara un pandēmijas radīto nenoteiktību, nogaida ar ilgtermiņa investīcijām. Krievijas izraisītā kara dēļ bankas visā eirozonā rūpīgāk izvērtē uzņēmumu kredītu pieprasījumus, jo īpaši kara visvairāk skartajās nozarēs. Tomēr kreditēšanas politika nekļūst būtiski stingrāka,” tā V. Mičūne.

Visu rakstu lasiet 2.augusta žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Visaugstākais ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā joprojām ir būvniecībā

Db.lv, 16.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ēnu ekonomikas apjoms Latvijā 2021. gadā ir pieaudzis par 1,1%, sasniedzot 26,6% no iekšzemes kopprodukta. Naudas izteiksmē, kopējie zaudētie nodokļu ieņēmumi no ēnu ekonomikas Latvijā, pārsniedz 2,7 miljardus eiro, liecina publiskotie Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) “Ēnu ekonomikas indeksa Baltijas valstīs” rezultāti.

Covid-19 pandēmijas ietekmē ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā ir pieaudzis arī Lietuvā un Igaunijā.

Atbilstoši ēnu ekonomikas indeksa aprēķiniem, kas tiek veikti Baltijas valstīs kopš 2009. gada, ēnu ekonomikas līmenim Latvijā bija tendence mazināties 2015. un 2016. gadā, kad tas sasniedza, attiecīgi 21,3% un 20,7% no IKP. Savukārt turpmākajos gados, ēnu ekonomikas apjoms Latvijā vai nu būtiski nemainījās, vai arī pieauga: 2017. gadā ēnu ekonomika Latvijā bija 22,0% no IKP, 2018. gadā - 24,2%, 2019. gadā - 23,9%, 2020. gadā 25,5%, bet 2021 gadā - 26,6% no IKP.

Ēnu ekonomikas pieaugums 2021. gadā ir vērojams arī Lietuvā un Igaunijā. Proti, salīdzinājumā ar 2020. gadu, Igaunijā ēnu ekonomika 2021. gadā palielinājusies par 2,5%, sasniedzot 19,0% no IKP. Igaunijā, šis ir augstākais ēnu ekonomikas rādītājs kopš 2012. gada, kad ēnu ekonomikas apjoms bija 19,2% no IKP. Savukārt Lietuvā ēnu ekonomikas apjoms 2021. gadā palielinājies pat par 2.7%, sasniedzot 23,1% no IKP. Lietuvā šis ir augstākais ēnu ekonomikas apjoma rādītājs kopš 2009. gada. Tādējādi, visticamāk, tieši Covid-19 pandēmijas ietekmē, ēnu ekonomika 2021. gadā ir palielinājusies visās trīs Baltijas valstīs. Lai gan starpība starp ēnu ekonomikas apjomu Latvijā un Lietuvā ir salīdzinošo mazāka kā novērtos iepriekšējos gadus, tomēr tā joprojām ir visaugstākā tieši Latvijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #31

DB, 02.08.2022

Dalies ar šo rakstu

Latvija ir salīdzinoši labākā situācijā nekā Igaunija vai Lietuva, jo jau ir zināmas dabasgāzes rezerves Inčukalna pazemes gāzes krātuvē. Tiesa, kuros tirgos šī gāze tiks realizēta, rādīs laiks, taču noteicošais faktors, visticamāk, būs cena.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 2.augusta numurā lasi:

Statistika

Pandēmija un likumdošana maina parādu piedziņas apjomus

Tēma

Naudas dārdzība - ekonomikas bremzes

Tagad likmes audzē, rīt jau var nākties tās cirpt

Aktuāli

Uzņēmumi – valsts asinsrite!

Nekustamie īpašumi

Pieaug pieprasījums pēc dzīvokļiem modernajā Rīgas centrā

Nodarbinātība

Darba nedēļas saīsināšana - trieciens konkurētspējai?

Īsākas darba nedēļas eksperimenti pasaulē

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Jāpārtrauc tolerēt ar esošo ēnu ekonomikas apjomu

Elīna Rītiņa, LTRK viceprezidente, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021.gadā Latvijas ēnu ekonomikas apjoms bija 6,6 līdz 8,7 miljardi eiro pret faktisko IKP. Rezultātā valsts kasē neienāca 2,1 līdz 2,8 miljardi eiro neiekasētu nodokļu.

Lai veicinātu Latvijas ekonomikas izaugsmi un iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanu, gan sabiedrībai, gan valsts pārvaldei beidzot pilnībā jāpārtrauc tolerēt ēnu ekonomiku, jāizstrādā jaunu un beidzot efektīvu ēnu ekonomikas straujas samazināšanas plānu, kurā izvirzīti izmērāmi un sasniedzami mērķi, un kura īstenošana ir prioritāte visām ministrijām ar tās padotības iestādēm, kā arī pašvaldībām.

Ēnu ekonomikas līmenis Latvijā pēdējos piecos gados ir robežās no 20% līdz 26,6% no IKP. To pamato pēc atšķirīgām metodoloģijām veiktie pētījumi – gan Rīgas Ekonomikas augstskolas (SSE Riga) Dr. A. Saukas un Dr. T. Putniņa ikgadējais pētījums “Ēnu ekonomikas indekss Baltijā”, gan arī profesora Dr. F.Šneidera ikgadējie pētījumi. Rādītāji pētījumos atšķiras, bet tendence nemainās - ēnu ekonomikas apjoms nemazinās un pat pieaug.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad otrajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2021.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Pēc provizoriskām aplēsēm, IKP ietekmēja kritums ražojošajās nozarēs par 0,4% un pakalpojumu nozaru pieaugums par 4,1%.

Vienlaikus, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, Latvijas ekonomikā minētajā laika periodā bijis pieaugums par 2,5%.

Savukārt 2022.gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni - 2022.gada pirmo ceturksni -, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem, IKP samazinājies par 1,4%.

Izvērsts ziņojums par precizēto IKP apmēru un izmaiņām šogad otrajā ceturksnī tiks publicēts 31.augustā.

Pēc statistikas pārvaldes datiem, 2021.gadā Latvijas IKP pieauga kopumā par 4,5%.

Bankas Luminor ekonomists Pēteris Strautiņš teic - 2. ceturkšņa IKP dati ir pārsteidzoši slikti. Balstoties uz pieejamo informāciju par nozarēm, šķita, ka IKP salīdzinājumā ar 1.ceturksni nav daudz mainījies, bet gada griezumā varētu būt pieaudzis par apmēram 4%. Izrādās, saskaņā ar sākotnējo novērtējumu IKP ceturkšņa griezumā ir samazinājies par 1,4%, bet gada griezumā audzis vien par 2,6%. 1.ceturksnī skaitļi bija krasi atšķirīgi – pieaugums attiecīgi par 3,6% un 6,7%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai Latvijas Banka kļūst par nedrošu informācijas avotu?

Kristaps Klauss, Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors, 19.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no populārākajām dezinformācijas izplatīšanas metodēm ir dažādu faktu un skaitļu "izraušana" no kopainas jeb kopējā konteksta un to radoša iepīšana jaunā stāstā ar pavisam citu zemtekstu.

Dažkārt šāda "mānīšanās" notiek arī neapzināti, ja cilvēks tomēr nav gluži tik liels eksperts jautājumos, par kuriem uzņēmies runāt, bet tomēr ļoti vēlas pamatot savu uzskatu pareizību. Šādos gadījumos faktus ļoti bieži vienkārši aizstāj arī emocionāli sakāpināti vēstījumi. Līdzīgu pieeju visai spilgti varējām novērot nesenajās diskusijās par meža nozari.

Bija atsevišķas iedzīvotāju grupas, kas dedzīgi iestājās pret to, ka arī Latvijā mežu īpašnieki mežistrādē turpmāk varēs izmantot līdzīga izmēra kokus, kā to, piemēram, dara mūsu kaimiņi Igaunijā. Viens no argumentiem, ko žurnālistiem klāstīja piketa organizators Jānis Balodis, bija, ka, Latvijā veidojoties jaunākiem mežiem, tajos saruks veco koku īpatsvars. Tas savukārt varot ietekmēt mežirbju populāciju, jo šie putni ligzdojot veco koku dobumos. Trauksmainais vēstījums "aizgāja tautās", neskatoties uz to, ka mežirbes ligzdo nevis koku dobumos, bet uz zemes.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Francijas Nacionālā sapulce piektdien atbalstījusi likumprojektu par pensiju paaugstināšanu un pagaidu īres cenu iesaldēšanu.

Tas bija pirmais pārbaudījums prezidenta Emanuēla Makrona administrācijas spējai panākt kompromisus plašākā politiskajā spektrā pēc absolūtā vairākuma zaudēšanas parlamenta apakšpalātā.

Tagad likums tiks nodots Senātam, kur vairākums ir opozīcijā esošajai konservatīvajai Republikāņu partijai.

Likumprojekts paredz arī algu paaugstināšanu sabiedriskajā sektorā, pārtikas čeku ieviešanu un mehānismu, kas mudinās uzņēmumus izmaksāt darbiniekiem ar nodokļiem neapliekamas prēmijas.

Tiek lēsts, ka tas palielinās budžeta izdevumus par 20 miljardiem eiro.

Atbalstīt francūžus apstākļos, kad pieaug dzīves dārdzība, ko pamatā izraisījis energoresursu cenu kāpums pēc Krievijas atkārtotā iebrukuma Ukrainā, bija viens no galvenajiem Makrona priekšvēlēšanu solījumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā

Mārtiņš Āboliņš, bankas Citadele ekonomists, 08.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Cenu kāpums Latvijā nemazinās, un patēriņa cenas Latvijā aug ievērojami straujāk kā citur Eiropā.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada maijā patēriņa cenas Latvijā pieauga par 16,9 % salīdzinājumā ar pērnā gada maiju un lielāko daļu no inflācijas Latvijā veido pārtikas, elektroenerģijas, degvielas un siltumenerģijas cenu kāpums. Pēdējos trīs mēnešos cenu kāpums Latvijā ir pārspējis pat 2007. – 2008. gada tempus, un maijā salīdzinājumā ar aprīli patēriņa cenas Latvijā pieauga par 4 %. No šiem 4 % gandrīz 3 % ir dēļ valsts atbalsta pasākumu pārtraukšanas, kas gada pirmajos četros mēnešos amortizēja energoresursu cenu kāpuma ietekmi uz mājsaimniecībām.

Gada inflācija maijā Latvijā sasniegusi 16,9% 

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieauga par 4%, bet...

Inflācija šobrīd ir globāls fenomens, un patēriņa cenu kāpums ASV, kā arī Eiropā ir pārsniedzis 8 %. Mūsu reģionā inflācija ir tuvu 20 %, savukārt rūpniecībā izmaksu pieaugums daudzās Eiropas valstīs pārsniedz 30 %. Arī Latvijā ražotāju cenu inflācija ir sasniegusi 30 %, taču patēriņu cenu inflācija Latvijā ir divas reizes augstāka nekā vidēji eirozonā. Tam varētu būt vairāk iemeslu.

Pirmkārt, mēs lielāku daļu no saviem ienākumiem tērējam pārtikai un enerģijai; algas Latvijā aug straujāk kā Rietumeiropā un mūsu tirgotājiem, iespējams, ir īsāki piegādes līgumi un veikalos ātrāk redzam izmaksu pieaugumu. Maija inflācijas rādītājos mēs skaidri redzam, cik nozīmīgs ir valsts atbalsts.

Otrkārt, situācijā kad visi zina, ka cenas aug, cenu celšana nevienam nav jāskaidro un, iespējams, atsevišķi uzņēmumi izmanto šo iespēju. Tomēr ar cenu celšanu ir jābūt uzmanīgiem, jo inflācija jau ievērojami pārsniedz ienākumu pieaugumu, iedzīvotāju pirktspēja sāk mazināties, un gada otrā puse ekonomikā būs izaicinoša.

Diemžēl tuvākajos mēnešos cenu pieaugumu pasaulē un Latvijā vēl nemazināsies. Rudenī Latvijā ievērojami pieaugs apkures izmaksas, jo dabasgāzes cenas šobrīd ir aptuveni četras reizes augstākas nekā iepriekšējos gados, un augstās minerālmēslu cenas rada potenciālu tālākam pasaules pārtikas cenu kāpumam. Pie tam, Krievija, neļaujot eksportēt Ukrainas pārtiku, cenšas izmantot strauji augšās pārtikas cenas kā ieroci karā ar Ukrainu. Valdības atbalsta pasākumi palīdzēs amortizēt cenu kāpumu, taču ražotāju cenu inflācija Baltijā ir sasniegusi 30 % un spiediens uz patēriņa cenām joprojām ir liels.

Inflācija Latvijā šogad, visticamāk, pārsniegs 14 %, savukārt nākamgad inflācija Latvijā varētu būt 5-7 %. Tomēr situācija ekonomikā ir ļoti nenoteikta un inflācijas dinamiku Latvijā ietekmēs gan notikumi pasaules ekonomikā, gan valsts atbalsta pasākuma efektivitāte. Uz politiķiem un centrālajām bankām ir liels spiediens ierobežot cenu kāpumu, taču instrumentu, kā to sasniegt, nav daudz. ASV Federālo rezervju sistēmu jau ir sākusi palielināt bāzes procentu likmes, un drīz arī Eiropas Centrālā banka varētu sākt celt likmes. Finanšu tirgus vērtējumā ASV šogad varētu pat desmit reizes celt procentu likmes un gada beigās bāzes likmes varētu pietuvoties 3 %, savukārt eirozonā procentu likmes 2023. gada laikā varētu pārsniegt 1 %. Tas bremzēs ekonomisko aktivitāti pasaulē un būs ļoti izaicinoši, īstenot tā saucamo mīksto piezemēšanos, pacelt procentu likmes, neizraisot recesiju.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas autobūves uzņēmums "Mercedes-Benz" pasaulē atsauc gandrīz miljonu vecāka ražojuma automobiļu, ņemot vērā iespējams problēmas ar bremžu sistēmu, paziņojusi federālā motorizēto transportlīdzekļu aģentūra KBA.

Tā norāda, ka šis atsaukums aptver ML, GL un R klašu automobiļus, kas ražoti no 2004.gada līdz 2015.gadam.

"Korozija uz bremžu pastiprinātāja, var izraisīt savienojuma zudumu starp bremžu pedāli un bremžu sistēmu," skaidro KBA. "Tādējādi var pārstāt darboties darba bremzes."

Aģentūra vēstī, ka pasaulē tiek atsaukti 993 407 automobiļi, tai skaitā aptuveni 70 000 Vācijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

VID dators cilvēku saskatīt nespēj

Jānis Goldbergs, speciāli Dienai, 12.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VID EDS vienotā konta datorsistēma spēj uzrēķināt kavējumus par samaksātiem nodokļiem.

Divu juristu, zvērināta advokāta un zvērināta advokāta palīga, labprātīgi veikti nodokļu avansa maksājumi Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par 2020. gadu noveduši pie kavējumu naudas aprēķina, kā viņi apgalvo, par jau nomaksātiem nodokļiem. Abi iesnieguši prasības tiesā, un, iespējams, ka šīs prāvas kļūs par paraugprāvām un spēs mainīt VID līdzšinējo praksi nokavējuma naudas aprēķinā, jo faktiski juristi strīdas par datorsistēmas lēmumiem, kuru pareizību VID ierēdņi tagad centīsies pamatot tiesai.

Zvērināta advokāta stāsts

Visi zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi ir pašnodarbinātas personas – šādu nodokļu maksātāja statusu advokātiem nosaka likums. Stāsta ievads ir pirmā pandēmijas gada izmaiņas nodokļu nomaksas kārtībā. Līdz 2020. gadam visiem pašnodarbinātajiem no VID puses tiek aprēķināts iedzīvotāju ienākuma nodokļa avansa maksājums, kas obligāti jāmaksā avansā par katru nākamo taksācijas gadu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konkurences padome (KP) piemērojusi kopumā 233 791 eiro lielu naudas sodu SIA "PK Serviss", SIA "Koro būve" un SIA "Tavs laikmets" par aizliegtu vienošanos privātā pasūtītāja SIA "Lyngson" rīkotā būvniecības iepirkumā, otrdien preses konferencē informēja KP priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Sodītie uzņēmumi vienojušies par dalības nosacījumiem "Lyngson" rīkotā iepirkumā par jaunas ražošanas ēkas projektēšanu un būvniecību Olainē. Kopējā iepirkuma summa bija ap diviem miljoniem eiro, un iepirkums noslēdzās 2019.gada nogalē. Ražošanas ēka patlaban jau ir uzbūvēta.

KP vadītājs uzsvēra, ka šis ir pirmais KP atklātais kartelis privāta pasūtītāja rīkotā iepirkumā.

KP aizliegto vienošanos izdevies konstatēt, pamatojoties uz Finanšu ministrijas (FM) Eiropas Savienības (ES) fondu Revīzijas departamenta sniegto informāciju un izpētes gaitā papildu gūtajiem pierādījumiem.

KP Aizliegtu vienošanos departamenta direktore Ieva Šmite sacīja, ka kartelī iesaistīto dalībnieku darbību rezultātā iepirkuma pasūtītājs saņēma saskaņotus, nevis patiesas konkurences apstākļos gatavotus piedāvājumus - pretendenti apmainījās ar komerciāli sensitīvu informāciju par vienas vienības izmaksām, tādējādi izslēdzot konkurenci iepirkumā konkurentu starpā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

SEB Nordic Outlook: karš un inflācija kavēs izaugsmi

Db.lv, 10.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās ekonomikas perspektīvas pēdējos mēnešos ir pasliktinājušās. Karš Ukrainā būtiski ietekmējis pasaules ekonomikas un drošības politikas attīstību. Jauni COVID-19 uzliesmojumi Ķīnā pasliktina situāciju, jo varasiestādes atsakās atvieglot īstenoto stratēģiju.

Tādējādi drīzu risinājumu globālās piegādes ķēdes traucējumiem nav, secināts SEB bankas jaunākajā pasaules un Baltijas ekonomikas apskatā „Nordic Outlook”.

Sagaidāms, ka globālais IKP šogad pieaugs par 3%, kas ir vairāk nekā par vienu procentpunktu mazāk kā janvārī prognozētais, saglabājot nemainīgus 3.4% 2023. gadam. ASV ekonomika šogad pieaugs par 2.6%, bet nākamgad par 1.7%, savukārt eirozonā attiecīgi par 2.1% un 2.8%.

ASV ekonomikas perspektīvas ir pasliktinājušās pakāpeniski, kas licis turpināt Federālajām rezervēm īstenot stingrāku monetāro politiku. Centrālās bankas šobrīd koncentrējas uz inflāciju, neskatoties uz zemākām izaugsmes perspektīvām. Cenu kāpums ir paplašinājies, jo uzņēmumi nodod pieaugošās izmaksas tālāk patērētājiem. Šobrīd redzamas pārkaršanas pazīmes gan preču, gan darba tirgos. Ja centrālās bankas nerīkosies, pastāv riski, ka pieaugs arī ilgtermiņa inflācijas gaidas. Atalgojuma pieaugums ASV un Apvienotajā Karalistē palielinās, kamēr Vācijā un Ziemeļvalstīs tas joprojām ir salīdzinoši neliels. Algu veidošanos diktē tirgus un ASV ir pazīmes, ka tas ir tuvu virsotnei, jo darbaspēka trūkuma aktualitāte un mazo uzņēmumu plānotie algu palielinājumi ir samazinājušies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Uzsākts kriminālprocess par iespējamo Dizozols krāpšanos mežu uzpirkšanā

Db.lv, 01.06.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vidzemes prokuratūras prokurore Signe Silanža nolēmusi atcelt policistu lēmumu atteikt kriminālprocesa uzsākšanu un lēmusi uzsākt kriminālprocesu lietā par iespējamām krāpšanām mežu uzpirkšanā, kurās iesaistīta Latvijas politiskām aprindām tuva SIA “Dizozols” – tagadējais nosaukums SIA “BONO”, vēsta portāls neatkariga.nra.lv.

Kā raksta portāls, Vidzemes prokuratūra, izskatot uzņēmēja Marisa Zariņa sūdzību par Valsts policijas Valmieras iecirkņa amatpersonu 2022. gada 5. aprīļa lēmumu atteikt kriminālprocesa uzsākšanu par uzņēmējam iespējami pienākošās naudas par meža pārdošanu iespējamu piesavināšanos, lēmusi sūdzību apmierināt un policistu lēmumu kā nepamatotu atcelt, un 2022. gada 20. maijā uzsākt kriminālprocesu lietā Nr. 12516001322. Krimināllieta nosūtīta izmeklēšanas veikšanai Valsts policijas Valmieras iecirknim.

Pērnā gada oktobrī “Neatkarīgā” informēja, ka policijas lietvedībā nonācis iesniegums, kurā lūgts uzsākt kriminālprocesu pret SIA “Dizozols” pārstāvjiem un ar šo kompāniju saistītiem cilvēkiem par iespējamu krāpšanos un naudas līdzekļu piesavināšanos. Dokumentā īpaša uzmanība pievērsta politiskajās aprindās pazīstamajam uzņēmējam Guntaram Galvanovskim.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas politiķiem laiks apzināties, ka ekonomikas pieauguma periods beidzies un jāsāk gatavoties ekonomiskajai krīzei, kas var sākties jau rudenī, tādēļ būtu jāvairās dalīt "helikoptera naudu", ceturtdien brīdinājusi bijusī valsts prezidente Daļa Grībauskaite.

Runājot ar žurnālistiem pēc prezidenta Gitana Nausēdas ikgadējā ziņojuma Seimam, viņa sacījusi, ka nekomentēs sava pēcteča runu, bet, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, vēlētos politiķu retorikā un rīcībā redzēt gatavošanos šai iespējamajai krīzei.

"Ne šai runā, ne valdības runās vai politiskajos plānos es nedzirdu, ka būtu jārēķinās ar ģeopolitiskās ekonomiskās situācijas pasliktināšanos. Pastāv liela varbūtība, ka globālā ekonomika no stagflācijas teorijām pāries uz recesiju, un to mēs varēsim ieraudzīt jau šajā rudenī un ziemā, kas nozīmē, ka arī Lietuvā pēc diviem trim mēnešiem var pieteikties ekonomiskā krīze," norādījusi Grībauskaite.

"Jebkuros plānos par papildu finansējumu, par pretinflācijas paketēm jāņem vērā globālās ekonomikas palēnināšanās, un jārēķinās (..), ka tāds finansējums var nebūt pieejams. Bet to es nesaklausu, es dzirdu tās pašas runas, kas bija arī miera, izaugsmes un labklājības laikā. Diemžēl šis laiks tuvojas beigām," viņa izteikusies.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ekonomikas ministres amatā 26.maijā apstiprinājusi Ilzi Indriksoni (Nacionālā apvienība), kura kā galveno šī brīža prioritāti izvirzījusi enerģētiskās neatkarības un drošības stiprināšanu, veicinot vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu.

Tāpat svarīgi ir turpināt investīciju piesaisti, atbalsta instrumentu un zinātnes iesaisti uzņēmējdarbības konkurētspējas veicināšanā, kā arī mājokļu pieejamību reģionos.

“Šajā sarežģītajā ģeopolitiskajā situācijā, kad vēl turpinām cīnīties ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām, mēģinām atgūties no straujā energoresursu cenu lēciena šoka un sāpīgi izjūtam Krievijas nežēlīgā kara Ukrainā ekonomiskās sekas, man būs jāpieņem ātri un konstruktīvi lēmumi, lai vismazāk ciestu Latvijas ekonomika un mūsu iedzīvotāji. Man kā ekonomikas ministrei līdz šīs Saeimas sasaukuma beigām būs jādara daudz un vēl vairāk, lai mūsu mājsaimniecības nākamajā apkures sezonā justos drošas gan par siltumenerģijas pieejamību, gan par spēju nomaksāt rēķinus par komunālajiem pakalpojumiem, lai mūsu uzņēmēji pēc iespējas ātrāk spētu pārorientēties uz jauniem eksporta tirgiem un kopā ar zinātniekiem radītu konkurētspējīgus produktus, kas celtu gan mūsu ekonomikas rādītājus, gan iedzīvotāju labklājību. Izaicinājumu un darāmā ir daudz, bet arī iestrādnes ir pamatīgas. Augsti novērtēju līdzšinējā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga paveikto Latvijas ekonomikas stabilizācijai un uzsākto pārorientācijas kursu. To turpināšu,” norāda I.Indriksone.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijai nepieciešami ambiciozi mērķi

Aigars Rostovskis, LTRK prezidents, 26.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikas virzīšanai un iedzīvotāju labklājības vairošanai, nākamajai valdībai nepieciešams izvirzīt ambiciozus mērķus un īstenot atbilstošu politiku, īpaši koncentrējoties uz eksporta un produktivitātes kāpināšanu. Tad mūsu valsts varēs būt par jaunu talantu un investīciju piesaistes vietu, ļaujot Latvijai tuvoties Eiropas attīstīto valstu labklājības līmenim.

Mūsdienu pasaulē valstis meklē savu atšķirīgo un īpašo lietu, ar ko varētu izcelties un, kas varētu būt viens no investoru intereses un piesaistes instrumentiem, kā arī ekonomikas virzītājspēkiem. Piemēram, Šveici mēs pazīstam kā finanšu centru, bet Vācija ir ražošanas lielvalsts.

Latvijai ir iespēja būt par vietu, kurā rodas un pulcējas talanti – labumu un vērtību radītāji. Ja mēs spēsim piesaistīt talantīgus, radošus un enerģiskus cilvēkus, viņi būs tie, kas radīs nākotnes ekonomiku, nākotnes uzņēmējdarbību un arī vērtības – mākslu, sportu, izklaidi. Taču nepieciešami labvēlīgi apstākļi, lai šie talanti spētu gan attīstīties, gan atrast motivāciju un atbalstu darboties.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pārtika

Ne Saeima, ne valdība pat nenojauš, kāda katastrofa mums tuvojas

Armanda Vilciņa, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību, domā Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Nauda, ko esam aizņēmušies un gadiem uz nebēdu tērējuši, inflāciju Latvijā uzdzinusi līdz tādam līmenim, kādu drīz vairs nevarēsim atļauties, spriež J. Šņepsts. Es baidos, ka gada beigās inflācija sasniegs jau 50%, bet valsts ārējais parāds, atbilstoši ekspertu prognozēm, tuvākajā laikā varētu pietuvoties jau 60% robežai no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzīmē uzņēmējs. Šādā gadījumā valstij vienkārši nebūs naudas, un es ļoti šaubos, ka mums tiks piešķirts vēl kāds aizdevums, kā rezultātā nebūs iespējams ne pacelt algas, ne pensijas – liela daļa Latvijas sabiedrības faktiski kļūs par maznodrošinātajiem, kas nevarēs atļauties nodrošināt pat savas pamatvajadzības, secina J. Šņepsts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Čaulas veidojumi – vai vienmēr slikti?

Olavs Cers, zvērinātu advokātu biroja "CersJurkāns" partneris, Harijs Bašs, "CersJurkāns” jurista palīgs, 01.07.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vārdu salikums “čaulas veidojums” un “čaulas kompānija” jeb angliski “shell company” cilvēkam, kas ikdienā nav saistīts ar finanšu nozari vai jurisprudenci, visbiežāk asociējas ar izvairīšanos no nodokļu nomaksas kādā valstī vai noziedzīgi iegūtas naudas “atmazgāšanu”.

Šāds uzskats kļuvis par valdošo arī Latvijā. Taču cilvēki aizmirst, vai drīzāk nezina, ka čaulas veidojumi var būt dibināti arī pilnīgi legāli, piemēram, kā starpnieki ar mērķi attīstīt jau esoša uzņēmuma darbību, t.i., atvieglot kādas komercdarbības veikšanu vai dažkārt pat sākotnēji padarīt to vispār par iespējamu.

Kas tad īsti ir šis mistiskais “čaulas veidojums”? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) 1. panta 151. punktā no 2017. gada 26. oktobra grozījumiem ir ieviesta “čaulas veidojuma” definīcija. Vienkāršoti sakot, tā ir juridiskā persona, kurai piemīt viena vai vairākas no šīm pazīmēm: 1) neveic faktisku saimniecisko darbību vai tās darbība neveido ekonomisko vērtību, 2) reģistrācijas valstī tā nesniedz nodokļu administrācijai finanšu pārskatus par savu darbību, 3) reģistrācijas valstī tai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Vienojas par pretinflācijas pasākumiem uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai

Db.lv, 03.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministres Ilzes Indriksones sasauktajā Tautsaimniecības padomes (TSP) ārkārtas sēdē videokonferences formātā 2.augustā ar uzņēmējiem un lielāko uzņēmējus pārstāvošo organizāciju pārstāvjiem pārrunāti jau īstenotie un turpmāk veicamie pasākumi enerģētiskās neatkarības stiprināšanai, tautsaimniecības stabilitātes saglabāšanai un uzņēmumu konkurētspējas nodrošināšanai.

“No valsts puses strādājam pie energoresursu piegāžu un piegādātāju diversifikācijas, vienlaikus piedāvājot kā īstermiņa, tā arī ilgākus atbalsta pasākumus iedzīvotājiem, uzņēmējiem un siltumapgādes uzņēmumiem. Svarīgākos lēmumus valdība pieņēmusi savlaicīgi, ļaujot mums ātrāk īstenot ne vien stratēģiski nozīmīgus pasākumus enerģētiskās drošības un neatkarības vārdā, bet arī paātrināt procesus atjaunojamo un alternatīvo energoresursu ražošanai. No valsts puses iegādātas dabasgāzes drošības rezerves 3,8 TWh apmērā, kas paredzētas gan mājsaimniecību vajadzībām, gan elektroenerģijas ražošanai. Aicinām arī uzņēmējus veidot savus enerģētiskās stabilitātes plānus, efektivizēt savu darbu un iegādāties savām vajadzībām nepieciešamās energoresursu rezerves,” sēdes laikā uzsvēra ekonomikas ministre.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Ekonomikas pārvaldība – maiņas sīknauda politiskajā tirgū?

Romāns Meļņiks, Dienas Biznesa galvenais redaktors, 24.05.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Plašu ažiotāžu raisījusi valdības koalīcijā esošās Nacionālās apvienības prasība atcelt no amata pēc būtības nekvalitatīvi strādājošo iekšlietu ministri, kas pārstāv Attīstībai/Par!, un tam sekojoša šīs ministres atkāpšanās no amata, un premjera lēmums sodīt Nacionālo apvienību (NA), pieprasot to valdībā pārstāvošā ekonomikas ministra nomaiņu.

Turklāt, ja iekšlietu ministres nomaiņai bija pamats, ko apstiprina arī pats premjers, tad ekonomikas ministram amats bija jāpamet ne tāpēc, ka būtu kritizēts kā slikts, bet gan tāpēc, ka šajā gadījumā nepaveicies būt malējam, proti, visnesenāk apstiprinātam amatā no NA ministriem.

Sanāk, ka sodīti tika nevis vaininieki, bet gan trauksmes cēlāji, kas, protams, ir absurds. Bet visa šī jezga rezultējas ar sliktu signālu biznesam – ka partiju savstarpējo rēķinu kārtošana, visu turēšanās pie krēsliem šajā valdībā, izrādās, ir svarīgāka par situāciju tautsaimniecībā. Jā, premjers saka, ka visu varējuši pa aizkulisēm sarunāt, neesot bijis jānāk ar publiskiem ultimātiem. Tas arī kaut kā dīvaini velk uz problēmu pietušēšanu, sarunāšanu pa kaktiem, nomuļļāšanu, nevis to operatīvu risināšanu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone aicinājusi uzņēmēju, Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības deputātu Andri Čudu kļūt par Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentāro sekretāru. Jaunajā amatā A.Čuda stājas 6.jūnijā.

“Andra Čudas uzņēmējdarbības pieredze un iegūtās zināšanas pašvaldības darbā būs ļoti noderīgas jaunajā parlamentārā sekretāra amatā, nodrošinot Ekonomikas ministrijas un Saeimas sadarbību likumdošanas procesā. Kopā, komandā, mēs varēsim izdarīt vairāk un ātrāk, lai pārvarētu šī brīža ekonomiskos izaicinājumus, mazinātu reģionālo nevienlīdzību un celtu mūsu tautsaimniecības konkurētspēju,” norāda ekonomikas ministre Ilze Indriksone.

A.Čudam ir maģistra grāds ekonomikā. Latvijas Universitātē studējis starptautisko biznesa vadību un Rīgas Stradiņa universitātē - uzņēmējdarbības vadību. No Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”- “Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” ievēlēts Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības domē, kur līdz šim, kā deputāts darbojās Finanšu, Attīstības, Izglītības un Kultūras komitejās. Kopš 2001.gada vadījis ģimenes uzņēmumu SIA “Jūrmalas Mežaparki”, kur pamatā nodarbojies ar saimniecības darbu vadīšanu un ražošanas procesu organizēšanu. “Nacionālā apvienība” Jūrmalas nodaļas biedrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības apstiprinātais atbalsts iedzīvotājiem, izmaksājot kompensāciju arī par malkas iegādi bez pirkumu apliecinoša dokumenta, ir apšaubāms un ēnu ekonomiku stimulējošs ierosinājums situācijā, kad ēnu ekonomikas īpatsvars Latvijā 2021. gadā bija 26,6% no IKP, norāda Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK).

Straujā energoresursu cenu pieauguma dēļ, valdība ir ieplānojusi dažādus atbalsta mehānismus, lai mazinātu pieaugošo izmaksu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem.

Cenu kāpums ir skāris ne tikai gāzes un elektrības patērētājus, bet arī tos, kas siltumu nodrošina ar koksnes granulām, koksnes briketēm un malku. Šī iemesla dēļ 8.augustā koalīcijas sadarbības sanāksmes sēdē tika izteikts priekšlikums piešķirt atbalstu arī tiem iedzīvotājiem, kuri malku iegādājušies jau iepriekš, bet par to nav saglabājies pirkumu apliecinošs dokuments. 9. augusta valdības sēdē priekšlikums tika apstiprināts, nosakot, ka vienreizējs atbalsts 60 eiro apmērā tiks attiecināts arī malkas iegādei no 2022.gada 1.maija, ja tai nav maksājumu apliecinošs dokuments.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nacionālās apvienības (NA) izvirzītā ekonomikas ministra amata kandidāte Ilze Indriksone (NA) uzsver nepieciešamību veicināt Latvijas atjaunojamo energoresursu izmantošanu un investīciju piesaisti.

Vaicāta par savām prioritātēm enerģētikas jomā, politiķe uzsvēra, ka nepieciešams nodrošināt enerģētisko neatkarību, pārejot uz vietējo atjaunojamo energoresursu izmantošanu. Jāturpina līdzšinējā ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga (NA) jau sāktais darbs siltumapgādē pāriet no dabasgāzes uz atjaunojamo resursu izmantošanu, norādīja līdzšinējā Ekonomikas ministrijas (EM) parlamentārā sekretāre.

Ministra amata kandidāte arī atzīmēja nepieciešamību attīstīt saules un vēja elektroenerģijas iegūšanu. Vaicāta, vai vēja elektrostaciju veidošana jāpaceļ valsts līmenī, jo to izveidi ir kavējuši iebildumi no atsevišķām pašvaldībām, Indriksone skaidroja, ka jautājums jārisina valsts līmenī, reizē ievērojot iedzīvotāju iespējas izteikties un vērtēt šos projektus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Apstrādes rūpniecība jūnijā ir pavājinājusies un dažām tās apakšnozarēm arī nākotnes prognozes nav labas, tā apstrādes rūpniecības jūnija datus vērtē banku analītiķi.

"Luminor Bank" ekonomists Pēteris Strautiņš norāda, ka apstrādes rūpniecības jūnija dati, kā arī pirmā pusgada kopējie rezultāti no vienas puses rāda spēcīgu attīstību pirmajā pusgadā un uz globālā fona atzīstamu sniegumu arī vēl jūnijā. Taču aina dažādās apakšnozarēs ļoti kontrastē un sniedz atšķirīgus nākotnes signālus. Jūnijā attiecībā pret pērno jūniju jeb gada griezumā apstrādes rūpniecība auga par 3,1%, bet pret maiju saruka par 3,5%. Pirmajā pusgadā kopā ražošana auga par 6,5%.

Apģērbu un audumu ražošana pirmajos sešos mēnešos gada griezumā augusi par attiecīgi 5% un 6,6%, jūnijā sniegums bijis vēl labāks. Lai samazinātu piegādes riskus, daudzi tirgotāji izvieto pasūtījumus tuvāk patērētājiem, šī tendence mūsu ražotājiem vēl sniegs daudz iespēju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vai pasūtītājam ir pienākums grozīt publisko būvdarbu līgumu, palielinot līgumcenu?

Inita Apšeniece, "Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns” zvērināta advokāte, 05.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos mēnešos aizvien biežāk izskan informācija, ka vairākas kompetentas valsts institūcijas izstrādājušas vadlīnijas un skaidrojumus par to, kādos gadījumos ir pieļaujams grozīt publisko būvdarbu līgumus sakarā ar būvmateriālu izmaksu sadārdzinājumu.

Ekonomikas ministrija izstrādājusi “Vadlīnijas būvmateriālu sadārdzinājuma novērtēšanai sakarā ar Krievijas militāro agresiju Ukrainā grozījumu veikšanai spēkā esošajos publiskajos būvdarbu līgumos attiecībā uz ēku būvniecību”, turpmāk – Vadlīnijas. Tāpat skaidrojumus saistībā ar publisko iepirkumu līgumu grozījumiem ir sniegusi arī Centrālā finanšu un līgumu aģentūra un Iepirkumu uzraudzības birojs. Šādu materiālu izstrāde un publiska pieejamība bez šaubām ir atbalstāma un nepieciešama prakse, jo nereti pasūtītājiem (Publisko iepirkumu likuma, turpmāk – PIL, izpratnē) ir sarežģīti izvērtēt, cik lielu rīcības brīvību publisko būvdarbu līgumu grozījumu izstrādē tiem piešķir normatīvie akti, un kā to sabalansēt, piemēram, ar Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma u.c. normatīvo aktu prasībām.

Komentāri

Pievienot komentāru