Jaunākais izdevums

Lietuvas prezidents Gitans Nausēda trešdien parakstījis likumu par nākamā gada valsts budžetu, kā arī grozījumus likumā "Par uzņēmumu ienākuma nodokli", lai veicinātu mūsdienīgas investīcijas.

Nausēda atkārtoti uzsvēra, ka, pieņemot 2024.gada budžetu, Lietuvas valdības valdošais bloks nav izmantojis visas iespējas, lai labāk apmierinātu valsts un iedzīvotāju vajadzības, taču viņš atzina, ka valdība ir sadzirdējusi daļu kritikas un budžetu uzlabojusi.

Lietuvas prezidents uzskata, ka 2024.gada budžetā trūkst apņemšanās paaugstināt skolotāju algas, kā arī politisko partiju vienošanās par izglītības politiku un valdības programmas ievērošanu.

"Es atzinīgi vērtēju to, ka budžetā paredzēta iespēja nākamgad palielināt finansējumu valsts aizsardzībai, ja tam būs piemēroti apstākļi. Valdība arī palielinājusi finansējumu valsts ceļiem, lai gan pieņemot vienreizēju lēmumu budžeta pieņemšanas procesa beigās. Ļoti nedaudz ticis palielināts arī finansējums bērnu neformālajai izglītībai. Tomēr kopumā uzmanība ģimenēm ar bērniem joprojām ir nepietiekama," sacīja Nausēda.

Viņš atzinīgi vērtē arī to, ka izdevumu plānošanā ir ievērota fiskālā disciplīna, jo budžeta deficīts nepārsniegs Māstrihtas kritēriju - 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet valdības parāds būs 39,9%.

Valsts ieņēmumi nākamgad sasniegs 16,98 miljardus eiro, bet izdevumi – 20,6 miljardus eiro.

Lielākā daļa papildu finansējuma nākamā gada budžetā paredzēts pensijām un dažādiem sociālajiem pabalstiem, kā arī skolotāju algu un ceļu uzturēšanai.

Vidējās vecuma pensiju kāpums nākamā gada valsts budžetā Lietuvā par aptuveni 12% jeb 66 eiro līdz 605 eiro mēnesī. Vidējā pensija personām ar pilnu darba stāžu pieaugs par 70 eiro līdz 644 eiro mēnesī. Vientuļas personas pabalsts, kas tiek izmaksāt personai ar īpašām vajadzībām vai pensionāram, kas dzīvo viens, pieaugs par apmēram trīs eiro līdz 38,23 eiro mēnesī.

Bērnu pabalsts Lietuvā nākamgad tiks palielināts līdz 96,25 eiro mēneši, bet daudzbērnu ģimenēm un ģimenēm, kurās ir bērns ar īpašām vajadzībām, pabalsts sasniegs 152,9 eiro mēnesī. Vienreizējais bērna piedzimšanas pabalsts tiks palielināts līdz 605 eiro.

Neapliekamā ienākuma likme pieaugs par 20% jeb 126 eiro līdz 751 eiro, bet obligātās veselības apdrošināšanas iemaksas pašnodarbinātām personām tiks palielinātas no 58,63 līdz 64,49 eiro. Minimālā mēnešalga tiks celta līdz 926 eiro pirms nodokļu nomaksas un 709 eiro pēc nodokļu nomaksas.

Nākamgad Lietuvas aizsardzības budžets pirmo reizi pārsniegs divus miljardus eiro un būs 2,75% no valsts IKP. Ierastie budžeta piešķīrumi veido 2,52% no IKP, pārējo aizsardzības budžetu veidos pagaidu banku solidaritātes maksājuma ieņēmumi un aizņēmumi.

Akcīzes nodokļa kāpums palielinās cenu alum, vīnam un citiem alkoholiskajiem dzērieniem un tabakai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jaunas sankcijas Krievijai varētu likvidēt vīna eksportu uz Krieviju caur Lietuvu, paziņoja Lietuvas ekonomikas un inovāciju ministre Aušrine Armonaite, komentējot medijos izskanējušo, ka Lietuva šogad kļuvusi par galveno vīna piegādātāju Krievijai, apsteidzot Itāliju un Spāniju.

"Sankcijas, tikai sankcijas, kas tiek īstenotas vienoti visā Eiropā, var atrisināt šo problēmu. Un mums tam vajadzēs vairāk nekā vienu sankciju pakotni," pirmdien Armonaite sacīja Lietuvas sabiedriskajai radiostacijai.

Ministre paskaidroja, ka runa ir par Rietumeiropā ražota vīna eksportu, jo Lietuvas vīns netiekot eksportēts uz Krieviju. Viņa aicināja tos, kas kaut attālināti ir iesaistīti piegādes ķēdē saprast, ka ar savu rīcību netieši veicina Krievijas prezidenta Vladimira "Putina budžeta finansēšanu. Un Putina budžets finansē karu Ukrainā".

"Lietuva, iespējams, ir viena no lielākajām sankciju pret Krieviju un Putinu aizstāvēm, un mēs turpināsim tādu nostāju,” teica ministre, paužot nožēlu, ka daļa Eiropas uzņēmumu turpina vīna tirdzniecību Krievijā. “Gribu teikt, ka Lietuvas preču vērtība, konkrēti, ja runājam par vīnu, eksportā uz Krieviju ir nulle eiro," uzsvēra Armonaite.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada maijā SKDS veiktais iedzīvotāju attieksmes pētījums liecina, ka Latvijā un Lietuvā sabiedrība ir ievērojami tolerantāka pret kontrabandas preču iegādi nekā Igaunijā. Turpat trešdaļa jeb 30% Latvijas un Lietuvas sabiedrības nenosoda kontrabandas preču iegādi, kamēr Igaunijā to nenosoda tikai 20% respondentu.

Latvijā iecietība pret kontrabandas preču iegādi nav būtiski mainījies kopš 2019. gada, tomēr pēdējo desmit gadu laikā ir būtiski samazinājusies, jo 2013.gadā turpat puse – 46% iedzīvotāju – nenosodīja kontrabandas preču iegādi. Savukārt Lietuvā un Igaunijā iedzīvotāju iecietība pret kontrabandas preču iegādi tiek mērīta pirmo reizi.

Populārākās kontrabandas preces Baltijā ir cigaretes un citi tabakas un nikotīna izstrādājumi – Latvijā 12% respondentu šā gada pētījumā norāda, ka paši ir pirkuši šīs kontrabandas preces un vēl 12% atzīst, ka viņu draugi vai paziņas to ir darījuši. Lietuvā kontrabandas tabakas izstrādājumus pirkuši 8% aptaujāto (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas) bet Igaunijā - vien 4% (un vēl 9% norāda, ka to darījuši draugi un paziņas).

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Lietuva no ārvalstu kompānijām saņēmusi PVN maksājumus teju 25 miljonu eiro apmērā

LETA--BNS, 31.07.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) nesen ieviesto nodokļu plānu, ārvalstu kompānijas šā gada pirmajā ceturksnī Lietuvas budžetā iemaksāja 24,6 miljonus eiro pievienotās vērtības nodokļa (PVN).

Ķīnas tiešsaistes kompānija "Alibaba", kas strādā ar "Aliexpress" zīmolu bijusi līdere un janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 4,2 miljonus eiro, izpildot 2021.gada jūlijā ES ievesto "vienas pieturas veikala" shēmu. Pērn kopumā Lietuvas valsts budžets no "Alibaba" saņēma 10,7 miljonus, liecina portāla "Delfi.lt" rīcībā esošā informācija.

Tehnoloģiju kompānija "Google" janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 3,6 miljonus eiro, kamēr tiešsaistes tirdzniecības kompānija "Amazon" - 1,7 miljonus eiro.

Pirmajā ceturksnī Lietuva no citām ES valstīm "vienas pieturas veikala" plānā saņēma 10,5 miljonus eiro, kas ir par 74,7% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Latvija no ārvalstu kompānijām saņēmusi PVN maksājumus 16,8 miljonu eiro apmērā

LETA, 02.08.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija kopumā par 2023.gada pirmo ceturksni no ārvalstu tirdzniecības kompānijām, izmantojot "vienas pieturas aģentūru", ir saņēmusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) maksājumus 16,8 miljonu eiro apmērā, pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji.

Savukārt 2022.gada pirmajā ceturksnī tie bija 12,8 miljoni eiro, līdz ar to Latvija ir saņēmusi aptuveni par 31% lielākus nodokļa ieņēmumus salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn.

Lietuva no ārvalstu kompānijām saņēmusi PVN maksājumus teju 25 miljonu eiro apmērā 

Saistībā ar Eiropas Savienības (ES) nesen ieviesto nodokļu plānu, ārvalstu kompānijas šā...

Uzņēmumi, kas iemaksājuši vislielāko PVN summu Latvijas valsts budžetā 2023.gada pirmajā ceturksnī, izmantojot "vienas pieturas aģentūru", ir "Alibaba", "Google Commerce Limited" un "Best Secret Group AG".

Latvija citām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm 2023.gada pirmajā ceturksnī ir pārskaitījusi PVN 11,1 miljona eiro apmērā, savukārt 2022.gada pirmajā ceturksnī tie bija 9,8 miljoni eiro. Tas nozīmē, ka pieaugums ir par aptuveni 13%.

Jau ziņots, ka saistībā ar ES nesen ieviesto nodokļu plānu, ārvalstu kompānijas šā gada pirmajā ceturksnī Lietuvas budžetā iemaksāja 24,6 miljonus eiro PVN.

Ķīnas tiešsaistes kompānija "Alibaba", kas strādā ar "Aliexpress" zīmolu bijusi līdere un janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 4,2 miljonus eiro, izpildot 2021.gada jūlijā ES ievesto "vienas pieturas veikala" shēmu. Pērn kopumā Lietuvas valsts budžets no "Alibaba" saņēma 10,7 miljonus, liecina portāla "Delfi.lt" rīcībā esošā informācija.

Tehnoloģiju kompānija "Google" janvārī-martā Lietuvas budžetā iemaksājusi 3,6 miljonus eiro, kamēr tiešsaistes tirdzniecības kompānija "Amazon" - 1,7 miljonus eiro.

Pirmajā ceturksnī Lietuva no citām ES valstīm "vienas pieturas veikala" plānā saņēma 10,5 miljonus eiro, kas ir par 74,7% vairāk nekā pērn šajā laika posmā.

Savukārt Lietuva citām ES valstīm pārskaitīja 70,2 miljonus eiro PVN maksājumos, kas ir par 26,7 miljoniem eiro jeb 61,3% vairāk nekā pagājušā gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rail Baltica projekta īstenošana Latvijā ir Satiksmes ministrijas (SM) nemainīga prioritāte. 2024.gada budžetā plānots apgūt 174,7 miljoni eiro, no tiem 115,3 miljoni eiro ir piesaistītais ES finansējums, informē SM.

Galvenais uzsvars tiks likts uz Rail Baltica pamattrases projektēšanas un uzsākto būvniecības darbu turpināšanu, kā arī pamattrases būvdarbu uzsākšanu ārpus Rīgas.

"Rail Baltica projekts šobrīd ieiet būvniecības fāzē visās trīs Baltijas valstīs ar mērķi savienot trīs Baltijas valstis ar Poliju līdz 2030.gadam, tostarp paredzot Rīgas integrāciju dzelzceļa līnijas būvniecības pirmajā fāzē. Latvijā ar piešķirto finansējumu uzsāksim pirmos pamattrases būvdarbus prioritārā dienvidu virzienā. Vienlaikus turpināsim pamattrases projektēšanu, kas ir kritisks priekšnosacījums lielapjoma būvdarbu turpinājumam. Ar papildu finansējumu projektēšanas darbiem šis uzdevums jāpaveic līdz nākamā gada beigām," skaidro satiksmes ministrs Kaspars Briškens.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

LTRK: Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums

LETA, 15.05.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijā jāīsteno darba devēja apmaksāto darba nespējas dienu samazinājums, lai pēc iespējas pietuvotos Lietuvas un Igaunijas uzņēmēju izmaksu apmēram, aģentūrai LETA pauda Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes loceklis Jānis Lielpēteris.

"Uzņēmējiem šī problemātika ir ļoti būtiska un LTRK biedri par to mūs regulāri informē," sacīja Lielpēteris, piebilstot, ka Latvijā darba nespējas lapu izmaksas ir daudz lielākas nekā kaimiņvalstīs, turklāt uzņēmēji saņem ziņojumus par darbnespējas lapām ar atpakaļejošiem datumiem, gan tās izsniedzot, gan noslēdzot.

"Lai arī var teikt, ka Veselības ministrija ir sadzirdējusi šīs uzņēmēju problēmas, uzņēmēji sagaida raitāku virzību šo problēmjautājumu risināšanā," sacīja valdes loceklis.

Viņš arī norādīja, ka kopumā LTRK rosinājumi risināt darba nespējas lapu apmaksas problēmu Latvijā dalāmi divās daļās - darbnespējas lapu izmaksas darba devējam un citi saistītie jautājumi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tieši šāds secinājums izriet no OECD datiem par dažādu Eiropas Savienības valstu izdevumiem darba tirgus programmām 2020. gadā, kad vairākums valstu faktiski dubultoja izdevumus pašmāju darba tirgus uzturēšanai, bet Latvija izdevumus palielināja 1,15 reizes, kas ir zemākais rādītājs visā ES.

Startā nokavē par apli

Latvijas sniegums, sākoties Covid-19 pandēmijai, kas paredzēja pamatīgu ietekmi uz darba tirgu, dažādus darba ierobežojumus, ir pielīdzināms kādām skriešanas sacensībām, kur visi startā izskrien ar pamatīgu ātrumu, bet viens sportists uz sava celiņa lēnā garā pastaigājas. Rezultāts jau ir paredzams pašā sākumā, jo novērojam, ka sportists sāk skriet tikai tad, kad visi ir nojoņojuši pirmo apli. 2020. gads pagaidām ir pēdējais pieejamais no OECD apkopotajiem datiem, bet tāpat ir zināms, ka 2021. gadā Latvija dažādās atbalsta jomās pamatīgi sarosījās. Iespējams, ka kaut kas arī no startā zaudētā tika saglābts, tomēr, ja saglābts būtu daudz, šobrīd sabiedrībā nebūtu tik asa diskusija par darbaspēka importa nepieciešamību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Starptautiskās dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" projekta ieviešanai Baltijā ir 10-19 miljardu eiro budžeta deficīts, liecina Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotā "Rail Baltica" projekta situācijas izpēte.

Valsts kontrolē (VK) norāda, ka Igaunijai izmaksas kopš 2017.gada ir pieaugušas no 1,35 miljardiem eiro līdz 4,03 miljardiem eiro, Latvijai - no 1,97 miljardiem eiro līdz 9,59 miljardiem eiro, kamēr Lietuvai - no 2,47 miljardiem eiro līdz 10,23 miljardiem eiro.

Ziņojumā norādīts, ka galvenais projekta risks ir neskaidrības par finansēšanas avotiem un finansējuma savlaicīga pieejamība. Tostarp Eiropas Savienības (ES) finansējuma periods beidzas 2027.gadā, un paredzams divu gadu finansējuma pārrāvums laikā, kad notiks aktīvi būvdarbi.

Līdz rudenim cer izdomāt, kur rast finansējumu Rail Baltica projektam 

Valdība 11.jūnijā pēc ilgām diskusijām vienojās par ceļa karti "Rail Baltica" projektam,...

VK norāda, ka ES dalībvalstu sarunas par 2028.-2034.gada Daudzgadu finanšu shēmu sāksies 2025.gadā, un nav zināms, vai Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments vispār tiks turpināts pēc 2027.gada un, cik daudz naudas būs pieejams, ja tas turpināsies, un kāda būs līdzfinansējuma likme.

VK atzīmē, ka atbilstoši ES finansēšanas noteikumiem ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas - aptuveni 500 miljoni eiro gadā - nevar tikt finansētas no ES fondiem, kas nozīmē, ka šie līdzekļi ir jāparedz Baltijas valstu nacionālajos budžetos. Turklāt projekta budžetā nav iekļautas izmaksas, kas saistītas ar dzelzceļa ekspluatācijas sākšanai nepieciešamajiem vilcieniem starptautiskajiem vai reģionālajiem pasažieru pārvadājumiem.

Pēc Satiksmes ministrijas datiem, Baltijā nepieciešami aptuveni 23-25 reģionālie vilcieni, kuru iegādes izmaksas būtu 300 miljoni eiro. VK norāda, ka 2024.gada vasarā neviena no trim valstīm vēl nav sākusi šo vilcienu iepirkumu vai izlēmusi par alternatīvu pieeju.

Finansējuma palielinājums no valstu budžetiem, saņemot valsts aizdevumu, projekta pušu ieskatā ir visreālākā alternatīva finansēšanas iespējām, norāda VK, piebilstot, ka budžeta palielinājums "Rail Baltica" finansēšanai patlaban nav paredzēts nevienā no triju Baltijas valstu budžeta stratēģijām.

Ziņojumā teikts, ka Igaunijas, Latvijas un Lietuvas Finanšu ministrijas nav tieši iesaistījušās finansējuma piesaistē "Rail Baltica" projekta īstenošanai, un to rīcībā nav aktuālākās informācijas. Piemēram, Latvijas Finanšu ministrija galvenokārt pārrauga Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta līdzekļu un ar to saistīto valsts līdzfinansējuma izlietojumu, taču līdz 2024.gadam tā joprojām strādāja ar novecojušu projekta budžetu no 2017.gada izmaksu un ieguvumu analīzi, ko iesniedza Satiksmes ministrija.

Tikmēr Igaunijas Finanšu ministrija ir nedaudz vairāk iesaistījusies projektā, taču ministrijas pārstāvji kontroles iestādēm norādījušas, ka viņiem nav aprēķinu no Klimata ministrijas par naudas summu, kas vēl ir nepieciešama projekta pabeigšanai. Arī Lietuvā Finanšu ministrijā norādīts, ka tās rīcībā nav datu no Satiksmes un sakaru ministrijas par to, kāds ir projekta budžeta pieaugums, un aprēķinu, cik līdzekļu vēl nepieciešams projekta īstenošanai.

Lai iekļautu nepieciešamos līdzekļus nākamajās budžeta stratēģijās, Igaunijā Finanšu ministrijai šīs aplēses ir nepieciešamas līdz 2024.gada augustam. Lietuvā Finanšu ministrijā minēts, ka tās rīcībā nav datu no Satiksmes un sakaru ministrijas par to, cik pieaudzis viss projekta budžets, un aprēķinu, cik līdzekļu vēl nepieciešams projekta īstenošanai. Savukārt 2024.gada maijā Latvijas Finanšu ministrijā tika iesniegta valsts budžeta līdzekļu pieprasījums vairāk nekā 2,8 miljardu eiro apmērā, lai īstenotu projekta aktivitātes 2025.-2027.gadā.

VK norāda, ka līdz 2024.gada februārim projektam no Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta ir piešķirti aptuveni 2,4 miljardi eiro un vēl 2,1 miljards eiro tiek lēsts no pieteikšanās kārtām 2021.-2027.gada Daudzgadu finanšu shēmas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizvien paliek neatbildēts jautājums, vai un kad Rail Baltica dzelzceļš tiks uzbūvēts un sāks funkcionēt.

1991. gadā – tātad pirms 33 gadiem – parādījās ideja, kuru varētu raksturot, pārfrāzējot visiem labi zināmas dzejas rindas: «Es celt gribu sliedes visgarākās, ne spēka man pietrūks, ne bail man no kā. Lai putenis plosās, lai ziemelis elš: uz priekšu tik trauksies sliežu ceļš!» Iespējams, sākumā kāds zināja, kāpēc šīs sliedes grib, kam to visu vajag. Iespējams arī, ka saprata, kas un ko darīs. Kas būs pārvadātājs, kas un ko vedīs un cik tālu, turklāt arī – kāpēc. Jo bija, ko vest! Bija cilvēki, un arī kravas bija.

Ar laiku atbildes uz šiem jautājumiem sāka balot un izplēnēja. Kāpēc vajag sliedes, ja var būvēt termināļus? Kāpēc iet uz priekšu, ja tepat uz vietas betonu liet ir rentablāk? Nav tālu jāved! Uz šiem jautājumiem atbildes ir meklējusi Valsts kontrole (VK), turklāt kopā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem. Pēc VK secinājumu publiskošanas Latvijas politiskajā un ierēdnieciskajā vidē sākās savdabīgs process, ko vienkāršoti varētu apzīmēt – lielākā pārsteigtā nezinīša tēlošana.

Komentāri

Pievienot komentāru