Pārtika

Ne Saeima, ne valdība pat nenojauš, kāda katastrofa mums tuvojas

Armanda Vilciņa, 17.05.2022

Jaunākais izdevums

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību, domā Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Nauda, ko esam aizņēmušies un gadiem uz nebēdu tērējuši, inflāciju Latvijā uzdzinusi līdz tādam līmenim, kādu drīz vairs nevarēsim atļauties, spriež J. Šņepsts. Es baidos, ka gada beigās inflācija sasniegs jau 50%, bet valsts ārējais parāds, atbilstoši ekspertu prognozēm, tuvākajā laikā varētu pietuvoties jau 60% robežai no iekšzemes kopprodukta (IKP), atzīmē uzņēmējs. Šādā gadījumā valstij vienkārši nebūs naudas, un es ļoti šaubos, ka mums tiks piešķirts vēl kāds aizdevums, kā rezultātā nebūs iespējams ne pacelt algas, ne pensijas – liela daļa Latvijas sabiedrības faktiski kļūs par maznodrošinātajiem, kas nevarēs atļauties nodrošināt pat savas pamatvajadzības, secina J. Šņepsts.

Fragments no intervijas

Iepriekš ar jums runājām pirms nedaudz vairāk kā trim gadiem. Kā uzņēmumam Preiļu siers klājies šajā laikā?

Pēdējie gadi ir bijuši ļoti izaicinoši visiem uzņēmējiem, arī mums. Pandēmija skaidri parādīja, ka jebkuru krīzi vieglāk pārdzīvo preču ražotāji, nevis pakalpojumu sniedzēji, taču, ņemot vērā to, ka Latvija diemžēl ir pakalpojumu valsts, krīze, manuprāt, spēcīgi satricināja Latvijas ekonomiku. Tāpat jāatzīst, ka neskaidrības radīja arī valsts atbalsta sistēma. Papildu līdzekļi par darbu Covid-19 apstākļos tika piešķirti, piemēram, pedagogiem, kas man šķiet absurdi, jo mēs visi strādājām Covid-19 apstākļos. Pandēmija skāra visas pasaules valstis un visas nozares – kāpēc es no valsts neko nesaņēmu? Manuprāt, vajadzēja rīkoties citādi – maksāt visiem vai nevienam. Ļoti vienkārši. Man joprojām arī nav skaidrs, kāpēc tik lieli līdzekļi ieguldīti AS Air Baltic Corporation (airBaltic).

Es saprotu, ka mums ir vajadzīga lidosta Rīga, taču, ja godīgi, man ir pilnīgi vienalga, kādu aviokompāniju izmantot, lai pārvietotos. Pasakiet, kurā valstī ir vajadzīgs tāds pakalpojumu sniedzējs, kura pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi ir vairākas reizes lielāki par kompānijas apgrozījumu! Bez tam šī uzņēmuma vadītājs saņem lielāko algu valstī! Es uzskatu, ka šāda veida atbalsts pakalpojumu sniedzējiem grauj Latvijas ekonomiku.

Kā šos līdzekļus, jūsuprāt, varēja izmantot lietderīgāk?

Jāsaprot, ka pandēmijas laikā mēs praktiski dzīvojām no tās naudas, ko esam aizņēmušies. Es uzskatu, ka aizņemto naudu nekādā gadījumā nedrīkst izmantot, lai, rupji sakot, noēstu. Aizejiet uz jebkuru banku un paprasiet 200 eiro kredītu restorāna un kino apmeklējumam, es esmu pilnīgi pārliecināts, ka neviena banka jums šādu kredītu neizsniegs. Diemžēl valsts galvenajam maka turētājam, finanšu ministram Jānim Reiram priekšstats par ekonomiku ir tieši šāds. Viņš uzskata, ka aizņemto naudu var vienkārši notrallināt un tas uz ekonomiku neatstās nekādas sekas. Tas neapšaubāmi ir maldīgs priekšstats, jo jau šobrīd redzam, ka nauda, ko esam aizņēmušies un divus gadus uz nebēdu tērējuši, inflāciju Latvijā uzdzinusi līdz tādam līmenim, kādu drīz mēs vairs nevarēsim atļauties. Es baidos, ka gada beigās ieraudzīsim briesmīgu skaitli, un tad mēs vairs nevarēsim aizņemties tik daudz naudas, lai visus šos caurumus mēģinātu aizlāpīt. Naudas mētāšana pa labi un pa kreisi ir vajadzīga tikai sabiedrības nomierināšanai. Esošie politiķi grib izvilkt līdz nākamajām vēlēšanām un pārvarēt 5% robežu, tas, ka mēs rudenī piedzīvosim vēl lielāku cenu pieaugumu, nevienu nesatrauc. Gāzes un elektrības cenas piedzīvo milzīgu kāpumu, tāpat arī citi resursi un izejvielas. Tajā pašā laikā dažādi eksperti un ekonomisti sabiedrībai mēģina iestāstīt, ka inflācija rudenī maksimums sasniegs 22%. Es skatos uz skaitļiem un saprotu, ka tas nav iespējams, domāju, ka inflācija būs vismaz 50%. Šobrīd sieram, ko eksportējam, cena ir palielinājusies par 40%, tajā pašā laikā vietējā tirgū šis pieaugums ir krietni mazāks. Mums ir jāsaprot, ka tas ir tikai sākums – drīz produkti arī pie mums maksās tikpat, cik eksportā. Tas ir neizbēgami, jo izmaksas tikai pieaug. Reizēm man rodas priekšstats, ka politiķi un eksperti par ekonomiku spriež citās kategorijās, kas ir tālu no realitātes. Man ir sajūta, ka ne Saeima, ne valdība pat nenojauš, kāda katastrofa mums tuvojas.

Visu interviju lasiet 17.maija žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Šņepsts: Uzņēmējdarbība mūsu valstī vairs nevienā mirklī nav brīva!

Db.lv, 06.04.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Ja paskatāmies IKP struktūru, mēs esam pakalpojumu valsts. Nevis preču ražošanas, bet gan pakalpojumu valsts! Lai atgrieztos pie preču ražošanas, atkal ir tā pati ierastā problēma – mums visur ir valsts regulējums, saprotiet? Latvijā tikai deklaratīvi ir brīva uzņēmējdarbība! Tā vairs nevienā mirklī nav brīva!” TV24 raidījumā “Kārtības rullis” savu sašutumu pauda AS “Preiļu siers” valdes priekšsēdētājs Jāzeps Šņepsts.

Diskusijā par to, vai Latvijas ekonomikā jāveic strukturālas reformas, Preiļu uzņēmējs šodienas situāciju salīdzina ar Padomju Savienības laikiem. “Ja padomju laikā teica, ka “tortes” recepte ir jāsaskaņo ar Maskavu, tad mūsdienās Brisele nosaka pat to, kā man ir pagalmā jāsagrābj lapas! Nemaz nerunājot par uzņēmējdarbību.”

Arī valsts sektorā strādājošo ierēdņu skaits un funkcijas Jāzepu Šņepstu sanikno. “Cik cilvēku mums strādā valsts sektorā? Skaitās, ka viņi visi man, privātam uzņēmējam, sniedz pakalpojumu. Bet viņi man nesniedz nekādu pakalpojumu! Viņu “pakalpojums” manai saražotajai precei nerada nekādu pievienoto vērtību. Viņiem ir tikai kontroles funkcijas. Viss! Igaunijā valsts aparāts ir uz pusi mazāks nekā pie mums. Jo mums, redz, ir sadibināti centri, biroji, aģentūras un kas tik vēl ne!” Šņepsts uzskata, ka birokrātiskais aparāts var pastāvēt tikai paplašinoties, un “kamēr mēs to augšu neesam, rupji sakot, iznīcinājuši, gaidīt kaut kādas strukturālas reformas apakšā ir bezjēdzīgi”.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB, 17.05.2022

Dalies ar šo rakstu

Visas krīzes nevar pārvarēt ar vieniem un tiem pašiem paņēmieniem, kas Latvijas gadījumā ir naudas aizņemšanās, jo tas grauj vietējo ekonomiku un tautsaimniecību.

Tā intervijā saka Jāzeps Šņepsts, AS Preiļu siers valdes priekšsēdētājs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.maija numurā lasi:

Statistika. 10% no Ukrainas bēgļiem jau strādā Latvijā

Tēma. Tūristus jau gaida pat vistālākajos Latvijas nostūros

Tendences. Spiesti pamosties reālajā pasaulē

Enerģētika. Dedzināmā kūdra var palielināt energodrošību Latvijā

Spēles noteikumi. Cīņa ar VID par PVN pārmaksu ieilgusi divu gadu garumā

Krīzes ietekme. Būs bankroti un krīzes – vispirms vairāk attīstības reģionos

Komentāri

Pievienot komentāru