Šī gada bargā ziema aktualizējusi jautājumu par siltumenerģijas tarifiem, taču izšķirošais faktors apkures izmaksās ir ēkas siltumtehniskā kvalitāte un energoefektivitāte – siltuma caurlaidība, hermētiskums un ventilācijas kontrole.

Tieši ēku inženiertehniskie risinājumi nosaka, cik lielu daļu no iegādātās siltumenerģijas ēka saglabā. Jaunākie komunālie rēķini par mājokļiem atklāj satraucošu ainu – aukstākajos mēnešos starp energoefektīvu projektu un nesiltinātu daudzdzīvokļu ēku izmaksu starpība atsevišķos gadījumos var pārsniegt pat 200 %.

Salīdzinot līdzvērtīgas – aptuveni 48 m² – platības dzīvokļus, redzams, ka A+ klases jaunajā projektā 2025. gada decembrī apkures izmaksas bija aptuveni 26 eiro mēnesī jeb 0,55 eiro par kvadrātmetru. Savukārt vecā tipa, nesiltinātā daudzdzīvokļu ēkā līdzīgas platības dzīvoklī apkure sasniedza aptuveni 79 eiro mēnesī jeb 1,65 eiro par kvadrātmetru – tas nozīmē teju trīs reizes lielākas izmaksas uz m². Līdzīga proporcija novērojama arī lielākas – ap 60 m² – platības dzīvokļos: jaunajā A+ projektā apkures izmaksas decembrī bija ap 22 eiro mēnesī jeb ap 0,35 eiro par kvadrātmetru, kamēr sērijveida projektā tās pārsniedza 90 eiro mēnesī jeb 1,50 eiro par kvadrātmetru, kas nozīmē līdz pat četrkārt lielāku izmaksu līmeni vecajā dzīvojamajā fondā. Janvārī, iestājoties aukstākam laikam, apkures izmaksas pieauga arī A+ projektos. Mazāka izmēra – ap 48 m² – dzīvoklī A+ klases projektā apkures izmaksas sasniedza aptuveni 65 eiro mēnesī jeb 1,35 eiro par kvadrātmetru. Savukārt līdzvērtīgas platības dzīvoklī agrāk būvētā, nesiltinātā daudzdzīvokļu ēkā apkure sasniedza gandrīz 140 eiro mēnesī jeb aptuveni 2,9 eiro par kvadrātmetru, kas nozīmē pat divkārt lielākas izmaksas uz m² un būtiski augstāku kopējo maksājumu.

Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) ir izstrādājusi jaunas “Vadlīnijas energoefektivitātes uzlabošanai kultūrvēsturiskajās ēkās”, kas palīdzēs īpašniekiem, arhitektiem un apsaimniekotājiem gudri plānot ēku atjaunošanu, saglabājot to kultūrvēsturisko vērtību, vienlaikus nodrošinot ilgtspējīgu energoresursu izmantošanu.

“Energoefektivitāte kultūrvēsturiskajās ēkās nav tikai tehnisks jautājums – tā ir domāšanas maiņa. Jāskatās uz ēku kā uz sistēmu, šajā gadījumā vēsturisku ēku, kurā ir svarīgi saglabāt līdzsvaru starp vēsturisko mantojumu un mūsdienīgiem klimata un energoefektivitātes risinājumiem. Tikai tā mēs varam nodrošināt, ka mūsu mantojums tiks saglabāts arī nākamajām paaudzēm un to lietošana un komforts atbilstu mūsdienu prasībām,” uzsver VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Vadlīnijas paredzētas kā praktisks instruments, kas palīdz pāriet no fragmentāras “ielāps uz ielāpa” prakses uz sistēmisku, datos balstītu pieeju ēku apsaimniekošanā. Tajās sniegti ieteikumi, kā izvērtēt ēku tehnisko stāvokli, kā veikt energoefektivitātes pasākumus, izvēloties piemērotas tehnoloģijas, neskarot ēku vēsturisko substanci. Dokumentā apkopota VNĪ pieredze un starptautiskā labā prakse, kā arī iekļauti piemēri no valsts īpašumu atjaunošanas projektiem, tostarp Rīgas pils kastelas rekonstrukcijas.

Latvijā dzīvojamo ēku renovācija un siltināšana jau vairākus gadus ir aktuāls, bet nepietiekami risināts jautājums. Lai gan energoefektivitāte un ilgtspējīga būvniecība ir Eiropas Savienības prioritātes, Latvijā šajā jomā progress notiek lēni.

Tas ietekmē gan iedzīvotāju dzīves kvalitāti, gan komunālo maksājumu apmēru, gan ēku tehnisko stāvokli ilgtermiņā. Latvijā māju siltināšanas tempi joprojām ir pārāk lēni. Ir diezgan liela problēma ar māju siltināšanu, renovāciju – ļoti minimāls skaits tiek renovēts, un tas lielā mērā saistīts ar finansēšanas pieejamību un iedzīvotāju piesardzību. Salīdzinājumā – Lietuvā “Civinity” šobrīd īsteno ap 50 ēku renovācijas projektus, kas liecina par ievērojami straujāku modernizācijas tempu salīdzinājumā ar Latviju.

Kāpēc renovācija notiek tik lēni?

Viens no galvenajiem iemesliem ir finansējuma pieejamība un sabiedrības attieksme. Lai arī iepriekš bija pieejami valsts un Eiropas fondu granti, tie tika izsmelti ļoti ātri. Aptuveni 170 miljonu eiro finansējums tika rezervēts jau mēneša laikā, kas norāda uz lielo pieprasījumu, bet arī uz tā nepietiekamību.Turklāt iedzīvotāji bieži vien baidās no ilgtermiņa saistībām. Renovācija nozīmē īslaicīgu maksājumu pieaugumu, kas daudziem šķiet riskanti, īpaši ekonomiskās nenoteiktības apstākļos. Taču šāda pieeja nereti ir īstermiņa domāšana – nesiltinātas ēkas ilgtermiņā rada lielākus izdevumus. Nepieciešams mainīt domāšanu: iedzīvotājiem jāskatās uz renovāciju kā uz ieguldījumu nākotnē, nevis tikai kā uz papildu izmaksām šodien.

Pēdējos gados loģistikas sektors piedzīvo būtiskas pārmaiņas, un tas arvien vairāk atspoguļojas arī būvniecības nozarē Latvijā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati rāda, ka pieaug pieprasījums pēc rūpniecības un noliktavu objektiem, kas liecina par strukturālām izmaiņām uzņēmumu piegādes ķēžu un loģistikas plānošanā.

2025. gadā būvniecības produkcijas apjoms Latvijā pieauga par 9%, nedzīvojamo ēku būvniecībai tika izsniegtas 1 250 būvatļaujas ar kopējo platību 1,687 miljoni kvadrātmetru. No tām būtisku daļu veidoja rūpniecības un noliktavu projekti - 282 būvatļaujas ar kopējo platību 743 tūkstoši kvadrātmetru, tostarp 186 jaunbūves ar 501 tūkstoti kvadrātmetru. Tas nozīmē, ka runa nav tikai par atsevišķiem projektiem vai īslaicīgu aktivitāti, bet par stabilu pieprasījuma pieaugumu, kas saistīts ar plašākām izmaiņām ekonomikā un uzņēmumu stratēģijās.

No “just-in-time” uz “just-in-case”

Viena no būtiskākajām pārmaiņām ir pāreja no “just-in-time” uz “just-in-case” pieeju. Ja iepriekš uzņēmumi centās samazināt noliktavu apjomus un paļāvās uz stabilām piegādes ķēdēm, tad šobrīd arvien biežāk tiek veidoti lielāki krājumi, lai mazinātu iespējamo piegādes traucējumu riskus. To veicina globālo piegādes ķēžu svārstības, ģeopolitiskā nenoteiktība, transporta izmaksu kāpums un muitas politikas izmaiņas. Šādos apstākļos noliktava kļūst par stratēģisku aktīvu, kas palīdz nodrošināt biznesa nepārtrauktību. Šī pieeja tieši atspoguļojas arī pieaugošajā būvniecības apjomā šajā segmentā. Arī “BauArt” projektu portfelī arvien lielāku daļu veido tieši ražošanas ēkas un loģistikas objekti.

Tuvāko divu līdz trīs gadu laikā dzīvokli jaunajā projektā plāno iegādāties 14% Rīgas un tās reģiona iedzīvotāju. Tie galvenokārt ir jauni cilvēki vecumā no 25 līdz 34 gadiem ar augstāko izglītību, kuri ieņem vadošu amatu vai ir augstākā līmeņa speciālisti ar personīgajiem ikmēneša ienākumiem vismaz 1500 eiro apmērā.

Vienlaikus iedzīvotāju vidū pieaug bažas, ka nekustamā īpašuma cenas nākotnē drīzāk pieaugs, liecina pētījuma rezultāti, kurus pēc nekustamā īpašuma attīstītāja Kaamos pasūtījuma aizvadītā gada nogalē veikusi pētījumu kompānija Kantar.

Lielākā daļa jeb 78% jaunu dzīvokļu meklētāju iecerējuši savu mājokli izvēlēties Rīgā, visvairāk dodot priekšroku galvaspilsētas centram, Āgenskalnam un Teikai. Mazāk nekā puse jeb 40% aptaujāto dzīvokļu pircēju apsver iespēju mājokli jaunajā projektā iegādāties arī ārpus Rīgas – visbiežāk Mārupē, Mārupes novadā vai Jūrmalā.

Pamatā aptaujas dalībnieku apņemšanos nopirkt nekustamo īpašumu virza vajadzība pēc sava pirmā mājokļa, vēlme dzīvot mūsdienīgā dzīvokli, kā arī nepieciešamība pēc lielākas dzīvojamās platības. Vienlaikus Rīgas un tās reģiona iedzīvotāju vidū pieaug bažas, ka nekustamā īpašuma cenas nākotnē drīzāk pieaugs – šādu viedokli aptaujā pauduši 62% respondentu. Aptuveni sestā daļa jeb 16% aptaujāto uzskata, ka tās paliks nemainīgas, 15% respondentu ir grūti pateikt, un tikai 7% aptaujas dalībnieku norādījuši, ka cenas drīzāk samazināsies.

Ilgtspējīga būvniecība vairs nav tikai tendence – tā ir kļuvusi par nozares standartu, kas nosaka Latvijas un Baltijas nekustamā īpašuma tirgus attīstību. 2025. gadā vairāk nekā 60% jauno biroju ēku tiek būvētas pēc ilgtspējīgas būvniecības standartiem, kas nodrošina zemāku enerģijas patēriņu un mazāku ietekmi uz vidi, secināts CBRE Baltijas nekustamā īpašuma tirgus pārskatā 2025.

“Ilgtspējīga būvniecība vairs nav tikai tendence – tā ir kļuvusi par nozares standartu, kas nosaka Latvijas un Baltijas nekustamā īpašuma tirgus attīstību. Mūsu būvuzņēmēji ir gatavi radīt energoefektīvus un ilgtspējīgus objektus, kas atbilst augstākajiem kvalitātes un vides standartiem. 2025. gadā būvniecība būs viens no Latvijas ekonomikas izaugsmes dzinējspēkiem, un mēs prognozējam nozares pieaugumu par 4 – 5%,” pārliecināts Latvijas Būvuzņēmēju apvienības valdes priekšsēdētājs Edijs Kupčs.

Ilgtspējīga būvniecība kļūst par galveno attīstības virzienu Baltijas nekustamā īpašuma tirgū, investoru un attīstītāju uzmanība aizvien vairāk tiek vērsta uz energoefektivitāti, zaļajām sertifikācijām un ilgtspējīgiem materiāliem.

Salaspils novadā topošajā aprites ekonomikas industriālajā parkā “KORE”, kuru attīsta industriālo parku attīstītājs Latvijā SIA “NP Properties”, noslēgusies teritorijas infrastruktūras 1. kārtas inženiertīklu projektēšana un sākas nākamais darbu posms.

Šobrīd tiek projektēti pirmie apbūves apjomi, un 2026. gada pirmajā ceturksnī paredzēta arī pirmā apbūves laukuma sagatavošana, lai jau šī gada laikā varētu uzsākt būvniecību.

Aprites ekonomikas industriālais parks “KORE” tiks būvēts teritorijā, kas saskaņā ar Salaspils novada teritoriju plānojumu paredzēts rūpnieciskai apbūvei un transporta būvju izvietošanai. Gandrīz 50 hektāru plašā teritorija piekļaujas citai aktīvai industriālai darbībai, un parka attīstība vēl vairāk stiprinās šīs zonas industriālo kapacitāti.

Pagājušā gada nogalē pabeigta 1. kārtas teritorijas daļēja atmežošana, kuras ietvaros ieaudzēts jauns mežs ar identisku platību citur Latvijā. Nākamie veicamie darbi 2026. gada pirmajā ceturksnī ietver pirmās kārtas apbūves laukuma sagatavošanu būvniecībai, kas paredz teritorijas atbrīvošanu no liekajiem kokiem, apauguma un saknēm un apbūves laukuma izlīdzināšanu.

Samazinoties gaisa temperatūrai, šī gada janvārī galvaspilsētā patērēti 637 000 megavatstundu siltumenerģijas, kas ir par 60% vairāk nekā decembrī, kad siltumenerģijas patēriņš bija 399 200 megavatstundu, informēja AS "Rīgas siltums" Stratēģiskās komunikācijas daļas vadītājs Ivo Valdovskis.

Analizējot 5216 dzīvojamo māju siltumenerģijas patēriņu janvārī, 56% dzīvojamo ēku, kas pieslēgtas centralizētajai siltumapgādei Rīgā, siltumenerģijas patēriņš janvārī, salīdzinot ar decembri, pieaudzis par 40%-60%.

Gandrīz 38% ēku siltumenerģijas patēriņš pieaudzis par 60%-80%, savukārt 4% ēku - vairāk nekā par 80%.

Tikai 2% ēku siltumenerģijas patēriņš janvārī pieaudzis mazāk nekā par 40%. Kā skaidroja uzņēmumā, tas apliecinot saistību starp gaisa temperatūru un ēku tehnisko stāvokli.

Vidējā āra gaisa temperatūra 2025. gada decembrī bija 2,8 grādi, savukārt šī gada janvāra vidējā gaisa temperatūrai bija mīnus 7,8 grādi.

Uzņēmumā norāda, ka šī gada janvāris ir mēnesis ar zemāko vidējo āra gaisa temperatūru pēdējo 15 gadu laikā. Auksts laiks bijis arī februāra pirmajā dekādē.

Inflācijas izmaiņas Latvijā būs atkarīgas no situācijas Hormuza šaurumā, pauda banku ekonomisti, komentējot otrdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām aprīlī.

Latvijas Bankas ekonomists Oļegs Krasnopjorovs norāda, ka aprīlī gada inflācija Latvijā nedaudz mazinājās - līdz 2,9%. Degvielas cenas atkāpās no augstākā punkta, un dīzeļdegvielas cena atkal samazinājās zem diviem eiro par litru. Pārtikas cenu pieaugums, kas pērn bija būtiskākais inflācijas faktors, šogad aprīlī, salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pērn, saruka gandrīz līdz nullei.

Gada inflācija aprīlī Latvijā samazinājusies līdz 2,9%

Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0,6%, bet...

Viņš arī atzīmē, ka nākamajos mēnešos gada inflācija Latvijā var pakāpeniski pieaugt, energoresursu cenu kāpumam Tuvo Austrumu militārā konflikta dēļ atspoguļojoties plaša spektra preču un pakalpojumu cenās.

Ekonomists skaidro, ka degvielas cenu atkāpšanos no augstākā punkta noteica gan nedaudz zemākas globālās cenas, gan arī uz laiku no aprīļa līdz jūnijam noteikts mazāks akcīzes nodoklis dīzeļdegvielai. Šī politikas pasākuma priekšrocības ir, ka tas bremzē degvielas augsto cenu transmisiju uz pārējo ekonomiku un ir fiskāli neitrāls. Taču šāds atbalsts ir tuvāks "helikoptera naudai", nevis mērķētam atbalsta instrumentam trūcīgajiem, kā arī tas nepalielina Latvijas ekonomikas noturību pret energoresursu sadārdzinājumu nākotnē.

"Ja dīzeļdegvielas globālās cenas tagad strauji necelsies, ceru, ka pazeminātās akcīzes likmes periods dīzeļdegvielai netiks pagarināts," pauž Krasnopjorovs, skaidrojot, ka, jo vairāk naudas valsts budžets neiegūs akcīzes veidā, jo mazākas var būt budžeta iespējas kompensēt, piemēram, komunālo pakalpojumu sadārdzinājumu, kas, ņemot vērā dabasgāzes globālo cenu kāpumu, varētu būt aktuāls nākamajā apkures sezonā.

Ekonomists uzsver, ka dārgie komunālie pakalpojumi Latvijā nav nolemtība, jo tos nosaka mājokļu zemā energoefektivitāte un āra gaisa kurināšana, lietderīgi izmantojamo siltumu izvadot atmosfērā, un abus šos faktorus var novērst.

Krasnopjorovs skaidro, ja Hormuza šaurums paliek faktiski bloķēts, un nafta tiek tirgota virs 100 ASV dolāriem par barelu, šāda notikumu attīstība ir tuva bāzes scenārijam, kas paredz, ka šogad gada vidējā naftas cena būs ap 90 ASV dolāriem par barelu. Tik liels energoresursu cenu kāpums var palielināt inflāciju Latvijā par 1,7 procentpunktiem šogad un par 0,9 procentpunktiem nākamgad.

Viņš pauž, ka bažas par pārtikas produktu globālo cenu būtisku pieaugumu Tuvo Austrumu militārā konflikta dēļ līdz šim nav realizējušās. Pārtikas globālās cenas ietekmē virkne faktoru, daudzi no kuriem strādā tieši cenas samazināšanas virzienā. Piemēram, graudaugiem ir lieli globālie krājumi, kā arī labas ražas perspektīvas Eiropas Savienības (ES) valstīs labvēlīgu laika apstākļu dēļ. Piena produktiem un cukuram vērojams globāls pārpalikums. Tāpat tiek prognozēta rekordliela kafijas raža Brazīlijā.

Ekonomists min, ka militārais konflikts Tuvajos Austrumos paliek nozīmīgs faktors, kas sadārdzina pārtikas produktu ražošanu - dārgāka degviela sadārdzina ražas sēšanas, novākšanas un transporta izmaksas, dārgāka dabasgāze sadārdzina slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanu un Hormuza šauruma blokāde apgrūtina mēslošanas līdzekļiem svarīgas amonjaka un slāpekļa piegādes.

Krasnopjorovs norāda, ka pēdējos mēnešos pārtikas produktu gada inflācija Latvijā ir starp zemākajām eirozonā. "Kāds to var saistīt ar zemo cenu groza izveidi vai Konkurences padomes procesuālām darbībām. Skeptiķi tikmēr teiks, ka pārtikas produktu globālo cenu sarukums arī iepriekš Latvijā atspoguļojās vēlāk nekā lielākajā daļā Eiropas," pauž ekonomists, skaidrojot, ka, piemēram, sviests un olīveļļa Latvijā tagad ir būtiski - par attiecīgi 22% un 19% - lētāki nekā pirms gada. Viņš pauž, ka līdzīgi tas ir arī eirozonas valstu lielākajā daļā, turklāt daudzās eirozonas valstīs sviesta un olīveļļas cenu kritums sākās dažus mēnešus agrāk, un līdz šim brīdim tas bijis iespaidīgāks nekā Latvijā.

"SEB bankas" galvenais ekonomists Dainis Gašpuitis norāda, ka inflācijas turpmākā gaita būs atkarīga no situācijas attīstības Hormuza šaurumā. Latvijas inflācijas prognoze šim gadam ir 3,9%, kas balstās uz esošo enerģijas cenu un algu kāpumu, kā arī to, ka tuvākajās nedēļās atsāksies Hormuza šauruma darbība.

Gašpuitis uzsver, ka iespējami dažādi scenāriji. "Labā ziņa ir, ka pašreizējā situācija ir atšķirīga no 2021.-2022. gados novērotās. Pirms četriem gadiem inflācijas pieaugumu veidoja kombinācija starp piedāvājuma izraisītu cenu kāpumu un pieprasījuma faktoriem, kas fiskālās politikas ietekmē veidoja pamatu cenu kāpumam jau pirms enerģijas cenu pieauguma. Eirozonā inflācija bija gandrīz 6% jau pirms Krievijas iebrukuma," norāda ekonomists, piebilstot, ka pēc ilgstoša perioda ar ļoti lēnu cenu pieaugumu daudziem eirozonas uzņēmumiem bija uzkrājusies nepieciešamība paaugstināt cenas.

Pašreiz noskaņojums ir atšķirīgs, un patērētāji varētu būt mazāk gatavi pieņemt cenu kāpumu, piebilst Gašpuitis.

Viņš skaidro, ka enerģijas cenu pieaugums ietekmē gandrīz visas preces un pakalpojumus, tāpēc risks, ka inflācija var pastiprināties, ir augsts. Ja enerģijas cenas saglabāsies ap pašreizējo līmeni un ja piegādes caur Hormuza šaurumu drīzumā atsāksies, inflācijas kāpums, visticamāk, būs īslaicīgs un ar ierobežotu ietekmi uz pārējām grupām. Tomēr saikne starp enerģijas un pārtikas cenām ir tiešāka nekā starp enerģijas cenām un pamatinflāciju, un cenu pārnese notiek ātrāk.

"Īstermiņā pārtikas cenas ietekmēs pieaugošās transporta izmaksas. Taču lielāks cenu kāpuma risks ir rudenī vai nākamgad, kad akumulēsies enerģijas un izejvielu cenu pieaugums," pauž ekonomists, piebilstot, ka tajā pašā laikā nav saredzami priekšnoteikumi tik straujam pārtikas cenu pieaugumam kā 2022. gadā. Svarīgs faktors būs arī laika apstākļu ietekme uz gaidāmo ražu.

Gašpuitis norāda, ja enerģijas cenas turpmāk samazināsies atbilstoši tirgus gaidām, risks būtiskai netiešai ietekmei uz pamatinflāciju ir neliels. Arī gadījumā, ja enerģijas cenas ilgāk saglabāsies pašreizējā līmenī, efekti, visticamāk, būs ierobežoti. No inflācijas perspektīvas situācijai ir būtiski jāpasliktinās, tas ir, jānotiek ilgstošam enerģijas cenu kāpumam un plašākiem traucējumiem ieguvē un tirdzniecībā, lai radītu būtisku pamatinflācijas pieaugumu.

"Tomēr ar karu saistītā nenoteiktība ir augsta, un šādu scenāriju pilnībā izslēgt nevar. Situācija kļūst arvien sarežģītāka ar katru dienu. Ja Hormuza šauruma darbība neatsāksies jūnijā vai jūlijā, krīzes iespējamība strauji augs," pauž ekonomists, piebilstot, ja ASV un Irāna panāks vienošanos, "Brent" cenas, visticamāk, ātri virzīsies 80-90 ASV dolāru līmenī, bet sarunu izjukšana vai atgriešanās pie karadarbības var ātri naftas cenas pacelt pie 120 ASV dolāru atzīmes.

Bankas "Citadele" galvenais ekonomists Kārlis Purgailis norāda, ka gada inflācijas samazināšanās signalizē par cenu spiediena mazināšanos kopumā, lai gan 12 mēnešu vidējais cenu līmenis joprojām saglabājas salīdzinoši augsts. Inflācijas struktūra kļūst arvien nenoteiktāka, savukārt cenu dinamiku arvien vairāk nosaka atsevišķas preču un pakalpojumu grupas, nevis vispārējs cenu pieaugums.

Purgailis pauž, ka aprīlī salīdzinājumā ar martu cenu izmaiņas galvenokārt ietekmēja sezonāli faktori. Piemēram, straujais apģērbu un apavu cenu kāpums, kas rada īslaicīgu cenu lēcienu. Savukārt pārtikas cenu kritumu veicinājušas mazumtirdzniecības akcijas.

Vienlaikus tika novērots cenu kāpums atsevišķām pārtikas precēm, piemēram, kafijai un svaigiem dārzeņiem, ko veicināja globālo izejvielu cenu svārstības un loģistikas izmaksas.

"Papildu uzmanība aprīlī jāpievērš degvielas cenām, kurām bijusi būtiska ietekme gan mēneša, gan gada inflācijas rādītājos. Degvielas sadārdzinājums aprīlī būtiski veicinājis cenu kāpumu transporta grupā, tomēr jāuzsver, ka kopš aprīļa degvielas cenas stabilizējušās," pauž Purgailis, piebilstot, ka līdz ar to, visticamāk, maijā degvielas inflācijas spiediens mazināsies, ļaujot arī kopējai inflācijai pakāpeniski samazināties.

Pēc ekonomista minētā, jāņem vērā, ka energoresursu cenu šoks ekonomikā iedarbojas ar nobīdi laikā. Lai arī tuvākajos mēnešos iespējama zināma atelpa, augstākās enerģijas izmaksas pakāpeniski ietekmēs arī citas patēriņa grupas - pārtiku, dažādas preces, ar mājokli saistītos izdevumus un pakalpojumu sektoru. Tādēļ, visticamāk, pēc vairākiem relatīvi mierīgiem mēnešiem rudenī inflācijas spiediens varētu atkal pastiprināties, atspoguļojot energoresursu cenu šoka sekas.

Jau ziņots, ka Latvijā patēriņa cenas šogad aprīlī salīdzinājumā ar martu palielinājās par 0,6%, bet gada laikā - šogad aprīlī salīdzinājumā ar 2025. gada aprīli - pieauga par 2,9%. Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, aprīlī pieauga par 3,5%.

Pērn darījumi ar komercīpašumiem Latvijā veikti par 133 miljoniem eiro, un tas bijis sliktākais gads vēsturē, trešdien "Baltic Real Estate Leaders Breakfast" pasākumā sacīja nekustamo īpašumu konsultāciju kompānijas "Colliers Baltics" Izpētes un analītikas nodaļas direktore Agija Vērdiņa.

Viņa skaidroja, ka pirms gada prognozes bijušas par darījumiem aptuveni 300 miljonu eiro vērtībā, bet realitāte izrādījusies sliktāka nekā prognozēts. Kopumā Baltijā darījumi veikti par aptuveni 800 miljoniem eiro.

Saskaņā ar "Colliers Baltic" prognozēm šogad darījumu apjoms Latvijā varētu būt ap 300 miljoniem eiro, bet Baltijā kopumā - aptuveni 1,1 miljarda eiro apmērā. "Colliers Baltic" Investīciju nodaļas vadītāja un partnere Anžela Koļesņikova skaidroja, ka aktivitāte darījumu tirgū atgriezusies pērn septembrī un turpinājās šī gada sākumā.

Koļesņikova sacīja, ka Baltijā investoru pieprasītākais ir tirdzniecības segments. Pieprasītas ir arī jaunas noliktavas, bet to piedāvājums ir ierobežots. Koļesņikova skaidroja, ka pirms pāris gadiem tirdzniecības platību segments bija nepopulārs, bet pērn Latvijā četri no "Top 5" darījumiem, bet Baltijā seši no "Top 10" darījumiem ir bijuši darījumi ar tirdzniecības centriem.

Latvijas mājokļu tirgū aug ne tikai darījumu skaits un summas, bet arī izsniegto hipotekāro kredītu apjoms, informē “Bigbank” Latvijas filiālē.

Tiek prognozēts, ka līdz 2040. gadam vairāk nekā trešdaļā jeb 36 % Eiropas mājsaimniecību dzīvos tikai viena persona, bet Latvijā šāda situācija būs raksturīga gandrīz pusei mājsaimniecību, atklāj starptautiskās tirgus izpētes kompānijas “Euromonitor International” 2024. gada pētījums. Tas varētu nozīmēt augošu pieprasījumu pēc kompaktākiem mājokļiem, un par aizvien svarīgāku kritēriju pircējiem kļūst arī ilgtspēja un energoefektivitāte.

Eiropas Savienības ekonomikā 2025. gads bijis pieticīgas izaugsmes gads, un nekustamā īpašuma cenas turpināja pieaugt. “Eiropas Centrālās bankas procentu likmju, “Euribor” krituma, kā arī atalgojuma pieauguma un nekustamā īpašuma piedāvājuma trūkuma dēļ mājokļu cenas ir kāpušas arī Latvijā,” skaidro “Bigbank” Latvijas filiāles vadītājs Edgars Surgofts.

Investīciju pārvaldības uzņēmuma “Capitalica Asset Management” pārvaldītais fonds “Capitalica European Office Fund” ir veiksmīgi noslēdzis publiskās obligāciju emisijas pirmo posmu. Emisijas laikā investoru pieprasījums vairāk nekā četrkārt pārsniedza piedāvājumu, sasniedzot 13,2 miljonus eiro salīdzinājumā ar sākotnēji piedāvātajiem 3 miljoniem eiro.

Reaģējot uz spēcīgo interesi, emisijas apjoms palielināts līdz 4 miljoniem eiro. Piesaistītais finansējums tiks novirzīts Latvijas zaļākā biznesa kvartāla “Verde” nākamajām attīstības kārtām.

C ēkai jau ir pabeigta apakšzemes būvdarbu kārta, un rezervēti 25% no kopējās iznomājamās platības, apliecinot stabilu projekta progresu un augstu tirgus interesi.

Pirmajā laidienā piedalījās 560 investori: 48% no Latvijas, 43% no Lietuvas un 9% no Igaunijas. Gandrīz 26% obligāciju iegādājās institucionālie investori, savukārt 74% – privātie investori.

“Investoru uzticība apliecina, ka zaļā ‘Verde’ projekta koncepcija, augstā kvalitāte un līdzšinējie rezultāti atbilst augstākajām tirgus prasībām. Rīgas modernajā biroju tirgū joprojām ir jūtams ilgtspējīgu A klases telpu trūkums, un fakts, ka pirmās ‘Verde’ ēkas jau ir pilnībā iznomātas, skaidri parāda šī segmenta potenciālu,” norāda fonda pārvaldnieks Gintaras Toločka.

Diskusijas par SIA “Rīgas Namu Pārvaldnieks” iespējamo sākotnējo publisko akciju piedāvājumu un daļēju privatizāciju kļuvušas par vienu no visvairāk apspriestajiem tematiem Latvijas namu apsaimniekošanas nozarē. Vieni tajā saskata risku zaudēt pašvaldības kontroli pār būtisku publisko pakalpojumu, citi – iespēju modernizēt vienu no lielākajiem dzīvojamo māju apsaimniekotājiem valstī un uzlabot pakalpojumu kvalitāti iedzīvotājiem.

No AS “Civinity Group” skatpunkta būtiskākais jautājums nav par to, vai uzņēmumā ienāks privātais kapitāls, bet gan tas, kā šis process tiks īstenots un vai tas radīs labākus ilgtermiņa rezultātus dzīvokļu īpašniekiem un iedzīvotājiem. Analītiķi jau norādījuši, ka iespējamais sākotnējais publiskais akciju piedāvājums (IPO, initial public offering) kļūs par nopietnu pārbaudījumu gan korporatīvajai pārvaldībai, gan Latvijas kapitāla tirgus briedumam.

Kāpēc privātais kapitāls varētu uzlabot pakalpojumu kvalitāti

Namu apsaimniekošanas nozare Baltijā strauji mainās. Iedzīvotāji arvien biežāk sagaida ne tikai pamata uzturēšanas pakalpojumus. Viņi vēlas ātrāku tehnisko reakciju, caurspīdīgu komunikāciju, digitālus risinājumus, prognozējamas izmaksas un ilgtermiņa ieguldījumus ēku kvalitātē un energoefektivitātē.

Mārupē tapis premium klases projekts Dahlia, kas piesaistījis uzmanību gan ar ēkas arhitektūru, gan ar detaļām, kas padara to par pievilcīgu dzīvošanai un vienlaikus vērtīgu ilgtermiņa ieguldījumu.

"Projekts ir piemērots tiem, kuri novērtē komfortu, privātumu un ērtu piekļuvi gan pilsētas, gan atpūtas iespējām," skaidro Vestabalt dzīvojamās nodaļas un dzīvokļu nama Dahlia pārdošanas vadītāja Irina Jermolajeva, uzsverot, ka dzīvokļu kvalitāte un lokācija ļauj spriest arī par pārdomātu investīciju.

"Ikkatram no mums ideālā dzīvesvieta ir citāda, un nav vienas formulas, kas derētu visiem. Taču es neapšaubāmi uzskatu, ka nekustamā īpašuma cena un kvalitāte ir nesaraujami saistītas," apartamentu vērtības loģiku skaidro I. Jermolajeva. "Atbilstoša infrastruktūra un apkārtējā vide, augstvērtīgs un ilgtspējīgs īpašuma tehniskais stāvoklis, kas atbilst mūsdienu prasībām, – energoefektivitāte, funkcionāls un pārdomāts plānojums, labs izgaismojums, tehnisko telpu pieejamība – tas viss veido dzīvokļa vērtību. Dzīvokļu projekts Dāliju ielā 23B neapšaubāmi atbilst visiem iepriekš minētajiem parametriem un ir viens no labākajiem piedāvājumiem tirgū ģimenēm, kuras vēlas dzīvot tuvu centram ar attīstītu infrastruktūru, vienlaikus baudot privātumu, augstvērtīgu dzīves vidi un kvalitāti."

Mājokļa iegāde vienmēr ir viens no svarīgākajiem finansiālajiem lēmumiem cilvēka dzīvē. 2025. gadā nekustamā īpašuma tirgus turpina mainīties – procentu likmes svārstās, pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem pieaug un banku prasības kļūst stingrākas. Lai nepieļautu kļūdas un izvairītos no liekiem tēriņiem, ir svarīgi plānot katru soli rūpīgi un balstīties uz faktiem, nevis emocijām.

Budžeta noteikšana un finanšu izvērtēšana

Pirmais solis ceļā uz jaunu mājokli ir skaidra budžeta noteikšana. Ieteicams:

• Aprēķināt ikmēneša ienākumus un izdevumus, iekļaujot esošos kredītus, komunālos maksājumus un uzkrājumu iespējas;

• Atvēlēt drošības spilvenu vismaz 3–6 mēnešu izdevumu apmērā;

• Ņemt vērā ne tikai pirkuma cenu, bet arī papildu izmaksas – notāra pakalpojumus, valsts nodevas, aģenta komisiju, remontu un mēbeles;

• Aprēķināt cik lieli ir uzkrājumi pirmajai iemaksai – parasti bankas pieprasa vismaz 10–15% no īpašuma vērtības.

Lai izvairītos no finansiālām problēmām, ja tiek ņemts kredīts mājokļa iegādei, tā maksājums nedrīkst pārsniegt 30–35% no Jūsu ikmēneša ienākumiem. Tas nodrošinās, ka paliek līdzekļi ikdienas izdevumiem un neparedzētiem gadījumiem.

Rīgas kvartālā CENTRUS noslēdzošās kārtas vienā no ēkām iemūrēta laika kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.

Šis brīdis iezīmē būtisku attīstības posmu vienā no nozīmīgākajiem Rīgas centra jaunajiem projektiem. Kvartālā starp Blaumaņa, Dzirnavu, Tērbatas un K. Barona ielām vienlaikus tiek būvētas 5 dzīvokļu ēkas.

“Laika kapsulas iemūrēšana ir simbolisks brīdis projekta attīstībā,” norāda būvuzņēmuma “MONUM” valdes locekle Evita Domello.“Neraugoties uz būvniecību blīvas pilsētvides apstākļos un šīs ziemas neierasti ilgajiem laikapstākļiem, esam gandarīti, ka darbi tiek organizēti atbilstoši plānotajam grafikam.”

CENTRUS noslēdzošajā kārtā vienlaikus top piecas jaunas ēkas – četras septiņu stāvu un viena piecu stāvu ēka. Tajās paredzēti 142 dzīvokļi ar platību no 24 līdz 210 m², kā arī 7 komerctelpas ēku pirmajos stāvos. Visi dzīvokļi tiks nodoti ekspluatācijā ar pilnu apdari. Dzīvokļos būs nodrošināta A+ klases energoefektivitāte.

Viens no lielākajiem Baltijas premium segmenta attīstītājiem “Pro Kapital” turpina Klīversalas pussalas attīstību, un līdzās veiksmīgi realizētajam un apbalvotajam luksusa projektam “River Breeze Residence” būvē jaunu premium dzīvojamo projektu. “Blue Marine° Residence” piedāvā teju neticamo – dzīvot Rīgas sirdī un tajā pašā laikā baudīt ikdienu upes krastā. “Blue Marine° Residence” var kļūt par Jūsu jaunajām mājām galvaspilsētas Centrā, kur baudīt skaistākos skatus, dabu, privātumu, mieru un vasaras vakaros, sperot pāris soļus no sava dzīvokļa, doties ar laivu vai jahtu vērot saulrietu Daugavā.

Klīversala ir Eiropas mērogā unikāla pilsētas lokācija, kam Baltijā nav analogu – tā ir izcila dzīvesvieta tiem, kuri Rīgā meklē premium dzīves kvalitāti bez kompromisiem. “Blue Marine° Residence” projekta būvniecība iezīmē nākamo posmu Klīversalas attīstībā un kopā ar “River Breeze Residence” tas veiksmīgi veido jauno Klīversalas identitāti. Turklāt jāuzsver, ka “Blue Marine° Residence” pašlaik ir vienīgais jaunais premium segmenta projekts Āgenskalnā.

Projektu “Blue Marine° Residence” plānots pabeigt 2027. gada vasarā. Tas ir rūpīgi projektēts atbilstoši premium segmenta pircēju prasībām, būvniecības gaitā to pielāgojot aktuālajām pircēju vajadzībām. Projekta būvniecības stadijā ir novērots īpaši liels pieprasījums pēc lielākiem, 4-5 istabu dzīvokļiem, un šobrīd vēl ir iespējams iegādāties īpašumu individuāli nepieciešamajā platībā, apvienojot vairākus dzīvokļus.

Latvijas enerģētikas stratēģijas 2025.-2050.gadam mērķu sasniegšanai nozarē nepieciešamas publiskā un privātā sektora investīcijas kopumā 34,4 miljardu eiro apmērā, trešdien Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē teica Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) parlamentārais sekretārs Jānis Irbe.

Viņš deputātiem prezentēja Latvijas enerģētikas stratēģiju 2025.-2050.gadam.

Irbe skaidroja, ka stratēģija izstrādāta ar plānu, ka 2050.gadā Latvija ir reģiona energocenu līderis, Latvijā ir augsta enerģētiskā pašpietiekamība un infrastruktūra tiek izmantota efektīvi un ilgtspējīgi.

Pēc viņa teiktā, paredzēts, ka ražošanā dominēs vēja un saules enerģija, kā arī hidroenerģija, kas Latvijā jau šobrīd ir enerģijas ražošanas mugurkauls. Savukārt stabilu bāzes jaudu un sistēmas elastību uzturēs biomasa un biogāze. Tāpat plānots, ka rūpniecībā būs integrēta zaļo degvielu un ūdeņraža izmantošana. Turklāt būtiskas sistēmas darbības un noturības daļa būs enerģijas kopienas.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” sadarbībā ar Latvijas Nacionālo Simfonisko orķestri (LNSO) un Kultūras ministriju, Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projektam piesaistījusi pieredzējušo akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu (Jan–Inge Gustafson). Sadarbības ietvaros radīti jauni akustiskie risinājumi Lielajai zālei, paverot iepriekš nebijušas plašākas iespējas koncertu apmeklētājiem.

“Lielās ģildes pārbūves un atjaunošanas projekts sniegs ieguldījumu ne tikai kultūrvēsturisko vērtību saglabāšanā, bet arī nodrošinās kvalitatīvas kultūrtelpas pieejamību Latvijas un citu valstu mūziķiem. Ņemot vērā Lielās ģildes nozīmi, akustiskie risinājumi ir tikpat svarīgi kā energoefektivitāte un vides pieejamība, tādēļ šiem risinājumiem tiek pievērsta īpaša vērība,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Izvēlētie risinājumi izstrādāti ciešā sadarbībā ar akustikas ekspertu Janu Ingi Gustafsonu, kurš deva vadlīnijas par nepieciešamo paneļu formu. Pēc jauno risinājumu īstenošanas Lielā zāle kļūs par daudzfunkcionālu koncerttelpu, kurā būs iespējams baudīt gan simfoniskās mūzikas koncertus, gan kamerorķestra un kamermūzikas priekšnesumus. Zālē paredzēti mobili skatuves sānu paneļi, kā arī kustināmi griestu akustiskie paneļi ar regulējamu augstumu un slīpumu – šie tehniskie risinājumi ļaus pielāgot akustiku atbilstoši dažādu žanru un sastāvu vajadzībām.

Līdzīgi, kā veicam veselības pārbaudi pie ārsta, lai saprastu, kāds ir mūsu veselības stāvoklis, pirms mājas renovācijas uzsākšanas ir jānoskaidro ēkas tehniskais stāvoklis – kas jālabo un jāuzlabo. Mājas apsekošanai un nepieciešamo dokumentu sagatavošanai, kas, veselības līdzībās runājot, būtu kā ārstēšanas plāns mājas problēmām, ir noteiktas izmaksas.

Atkarībā no mājas lieluma šīs izmaksas var būt pat vairāki desmiti tūkstoši eiro. Piemēram, piecu stāvu mājai ar 30 dzīvokļiem – vidēji ap 20 tūkstošiem eiro. Tāpēc ļoti pozitīvi vērtēju to, ka valsts radusi iespēju dzīvokļu īpašniekiem piedāvāt energograntu, kas ir laba un godīga iespēja teju bez maksas veikt mājas stāvokļa novērtējumu un sakārtot nepieciešamos dokumentus.

Mana pieredze rāda, ka īpaši lielākās mājās grūtāk sokas ar dzīvokļu īpašnieku lēmumu pieņemšanu. Šādā situācijā Attīstības finanšu institūcijas ALTUM energogrants, kas segs 90% no mājas energoaudita un dokumentu sagatavošanas izmaksām, ir ļoti nozīmīgs atbalsta instruments. Tas ir ne tikai finansiāls ieguvums iedzīvotājiem, bet arī rīks, kas stimulē iedzīvotāju aktivitāti un interesi. Rezultātā māja iegūs profesionālu pakalpojumu sniedzēju sagatavotus dokumentus, kas ir gatavi iesniegšanai daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes programmai, mājas iedzīvotājiem sedzot vien 10% no šo darbu izmaksām. Tehnisko apsekošanu veiks un dokumentus sagatavos energoaudita uzņēmumi, kas jau atlasīti publiskā iepirkuma kārtībā, tātad jau izgājuši cauri iepirkuma procedūras filtriem, un dzīvokļu īpašniekiem pašiem šāds iepirkums nebūs jāorganizē.

Vietējā kapitāla nekustamo īpašumu attīstītājs “TEPAT Grupa” piesaistījis no Swedbank nepilnus 9 miljonus eiro energoefektīvas daudzdzīvokļu mājas celtniecībai Rīgā, Mežaparkā. Projektu ar nosaukumu “Mooza” realizēs SIA “Projekts C”, saņemot 8,7 miljonu eiro finansējumu.

“TEPAT Grupa” pārstāvis Voldemārs Siliņš norāda: “Tirgū joprojām ir novērojams stabils pieprasījums pēc energoefektīviem mājokļiem labās atrašanās vietās. Dzīvokļu pircēji ļoti atzinīgi novērtē ēkas A+ klases energoefektivitātes rādītājus, jo tie nozīmē gan zemākas ikmēneša uzturēšanas izmaksas, gan augstāku dzīves komfortu un ilgtspējīgu pieeju ikdienai.”

Projekta “Mooza” Mežaparkā ēka plānota ar 5300 kv.m dzīvojamo platību, 5 stāviem, 86 stāvvietām un 76 dzīvokļiem. Katram dzīvoklim pieejama noliktavas telpa, iespēja automašīnu novietot gan pagalmā, gan zem ēkas, tostarp paredzot vietas elektriskajiem spēkratiem. Ēkas projektēšanā ievērota maksimālā iespējamā energoefektivitāte un ieviesti ilgtspējīgi tehniskie risinājumi.

Latvijas iedzīvotāji labprātāk izvēlas iegādāties preces un pakalpojumus no uzņēmējiem, kas pauž videi draudzīgus uzskatus un domā par ilgtspēju, liecina Brand Capital dati.

Tuvākajā nākotnē ieguvēji būs tie uzņēmumi, kuri ilgtspējas stratēģijas izvirzījuši kā vienu no pīlāriem savā darbībā, uzskata Kaspars Zakulis, SIA Latvijas Zaļais punkts direktors. Pētījuma Brand Capital ietvaros veiktā aptauja liecina, ka 54% respondentu izvēlas zīmolus, kas iestājas par tīru vidi, atzīmē K.Zakulis, piebilstot, ka ilgtspējas, kā arī atkritumu šķirošanas un pārstrādes tēmas sabiedrībā kļūst arvien aktuālākas. To pierāda arī uzņēmumu centieni - liela daļa komersantu aktīvi investē līdzekļus videi draudzīgāku risinājumu ieviešanā.

Ambiciozi mērķi

Uzņēmumu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai pēc iespējas mazinātu viņu radīto atkritumu ietekmi uz apkārtējo vidi, norāda Madara Apsalone, SIA Philip Morris Latvia ārējo attiecību vadītāja. “Mēs uz ilgtspēju raugāmies kā uz iespēju augt, ieviest inovācijas un radīt ilgtermiņa vērtības. Pirms desmit gadiem Philip Morris International (PMI) paziņoja par ambīciju pārveidot savu biznesu, izvirzot tabakas biznesam šķietami neiespējamu misiju – radīt nākotni bez cigarešu dūmiem. Lai to sasniegtu, pievērsāmies zinātniskiem pētījumiem un uz to bāzes izstrādājām bezdūmu produktus. Tajā pašā laikā mēs cenšamies, lai mūsu produkti būtu mazāk kaitīgi ne tikai veselībai, bet arī dabai. Ilgtspējīga pieeja ir pamatā visam mūsu produktu ražošanas ciklam – no tabakas lapu izaudzēšanas līdz pat elektronisko tabakas karsēšanas ierīču atpakaļ pieņemšanai un pārstrādei. Tāpat mēs turpinām dekarbonizēt mūsu tiešo ražošanas darbību, un jau 13 mūsu rūpnīcas ir sertificētas kā oglekļa neitrālas,” stāsta M.Apsalone, uzsverot, ka Philip Morris Latvia sniedz korporatīvo ieguldījumu un atbalstu, izmantojot gan dažādas sabiedriskās iniciatīvas, gan sociālās programmas, kuru mērķis ir uzlabot apkārtējās vides situāciju.

Investējot 4,2 miljonus eiro jaunā laboratorijā, SIA Centrālā laboratorija ievērojami – par 25% – palielinājusi rezultātu sagatavošanas ātrumu, pieaugusī testēšanas kapacitāte ļauj stundā veikt līdz pat 5000 testu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta laboratorisko izmeklējumu pakalpojumu sniegšanas SIA Centrālā laboratorija valdes priekšsēdētāja Zane Kaktiņa.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 6.maija numurā lasi:

Statistika

Eiropas preces spītē tarifu paziņojumiem

Tēma

Latvijā slepkavību līmenis – stabili augsts

Finanses

Latvija — dārgākā Baltijā

Tirdzniecība

Kurši dibinās akciju sabiedrību

Birokrātijas mazināšana

Birokrātijas mazināšanai 360 grādu skatījums

Ilgtspēja

Jāveicina ēku ilgmūžība un energoefektivitāte

Tehnoloģijas

Mērķē kļūt par vadošo viesabonēšanas eSIM pārdevēju Ziemeļeiropā

Portrets

Jevgenija Kiseļova, Colliers Baltics partnere

Starptautisko investoru interese par Baltijas nekustamo īpašumu tirgu ir mērena, taču stabila, norāda Džūlija Hana Dorfmane (Julia Hana Dorfman), Neighborhood+ dibinātāja.

Šobrīd Baltijas reģions tiek uztverts kā salīdzinoši neliels, bet vienlaikus caurspīdīgs un drošs, kas mūsdienu Eiropas kontekstā ir būtiska priekšrocība. Tāpat Baltija arvien biežāk tiek uztverta kā Ziemeļvalstu reģiona paplašinājums, kas piedāvā pievilcīgas ienesīguma iespējas, salīdzinoši zemas ienākšanas izmaksas un augošus kvalitātes standartus. Latvijas specifiskais izaicinājums ir projektu mērogs un prognozējamība, jo starptautiskais kapitāls meklē apjomu, stabilitāti un skaidru vietējo regulējumu. Ja šie nosacījumi uzlabosies, Rīga un Latvija varētu piesaistīt ievērojami lielāku pārrobežu investīciju apjomu, pārliecināta ir Dž.H.Dorfmane.

Latvijas Arhitektu savienības 2025. gada balvu ieguvušais daudzdzīvokļu namu projekts Augustīnes dārzs Alauksta ielā 7, Grīziņkalnā, gluži kā magnēts vilina pircējus. No 32 dzīvokļiem pārdošanā vairs tikai 8, atklāja attīstītāja SIA Hanzas nami valdes priekšsēdētājs Miks Duburs.

“Augustīnes dārzs kā projekts ietver visas šā brīža modernās būvniecības tendences, kas cilvēkiem ir svarīgi un aktuāli. Turklāt projekts pēc būtības attīsta Grīziņkalna kopainu un veicina tā uzplaukumu,” par namu kompleksa pārbūvi un rekonstrukciju atklāj M. Duburs.

Atzīta pārbūve

Mikrorajonā mijas dažāda tipa arhitektūra - gan mūra daudzdzīvokļu nami, gan koka ēkas, gan arī industriālais mantojums. Pārbūves notiek visā mikrorajonā, un Augustīnes dārzs ir viena no Grīziņkalna uzplaukuma liecībām, kā arī pienesums Rīgas arhitektūrai kopumā. “Augustīnes dārzs ir saņēmis balvas gan Latvijas mērogā, gan arī šobrīd ir divas starptautiskas nominācijas, kas tieši attiecas uz projektiem par atkārtotu atjaunošanu,” norādīja M. Duburs. Latvijas arhitektu savienības (LAS) balva 2025 pienākas arhitektu birojam Sampling no Beļģijas. “Kvartāla iekšpagalms ir pārtapis par mūsdienīgu pilsētas dārzu, kura postindustriālā estētika atspoguļo adaptīvās atjaunošanas koncepciju — saglabāt un pielāgot jaunai lietošanai ikvienu būvi neatkarīgi no tās sākotnējās arhitektoniskās vērtības,” teikts LAS interneta vietnē, komentējot nominanta veikumu.