Liepājas rajona Nīcas pagastā 8, 74 ha zemes pārdoti par vairāk nekā 1 milj. Ls, kas, pēc ekspertu vērtējuma, ievērojami pārsniedz tirgus vērtību. Zemes gabala pircējs - SIA Kurzemes Mežsaimniecības ražošanas serviss direktors Pēteris Serga Db uzsvēra, ka minētais īpašums iegādāts kāda vērienīga projekta realizācijai un tik augsta cena par to maksāta, jo zemes gabals ir stratēģiski svarīgs projekta īstenošanai.

"Te nav nekāda pamata runām par kaut ko aizdomīgu," viņš uzsvēra, piebilstot, ka tuvākā apkārtnē projekta īstenošanai Kurzemes Mežsaimniecības ražošanas serviss iegādājies vairākus nekustamos īpašumus pat par vēl augstāku cenu. Vairāki neatkarīgi avoti, kuri kategoriski atteicās izpaust savu vārdu presē, Db gan pauda, ka pēdējā laikā Liepājas rajonā notiekot daudz darījumu, kas radot aizdomas par naudas atmazgāšanu.

Tie tiekot realizēti pēc noteiktas shēmas, proti, sākotnēji no zemes īpašnieka tiek atpirkta zeme, kuras cena, piemēram, komunikāciju trūkuma dēļ ir zema. Tālāk notiek fiktīvs darījums, kad jaunais īpašnieks it kā pārdod īpašumu par daudzkārt augstāku cenu kādam citam. No malas raugoties - ļoti veiksmīgs spekulatīvs darījums, taču patiesībā notiekot naudas atmazgāšana. Ja patiesā cena ir, piem., 200 000 latu, bet darījums it kā notiek par miljonu, tad atliek nomaksāt valsts noteikto nodevu, un starpība - 800 000 latu - ir legalizēta, jo naudas izcelsmi likums deklarēt nepieprasa. Zemesgrāmatas ieraksti gan liecina, ka konkrēto zemesgabalu Kurzemes Mežsaimniecības ražošanas serviss iegādājies, izmantojot kredītu, jo zemesgrāmatā uz šo zemes gabalu nostiprināta hipotēka uz Lateko bankas vārda.

Šodien Ministru kabinets akceptēja grozījumus likumā par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās, kuru mērķis ir vienkāršot šīs procedūras.

Likuma grozījumus izstrādājusi Tieslietu ministrijas izveidota darba grupa, kuras sastāvā bija pārstāvji no Valsts zemes dienesta, zemesgrāmatu nodaļām, Ekonomikas ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības un AS "Valsts nekustamie īpašumi". Darba grupa vērtēja problēmas saistībā ar nekustamo īpašumu koroborāciju jeb zemes un ēku ierakstīšanu zemesgrāmatā.

Kā skaidro likuma grozījumu autori, pieņemot grozījumus, tiks paplašināts dokumentu loks, kuri varēs būt par pamatu ēkas ierakstīšanai zemesgrāmatā uz valsts un pašvaldību vārda. Vienlaikus tiks precizēta likumā lietotā terminoloģija atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumam.

Grozījumi nepieciešami, jo likumā par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās nav ietverts pietiekošs dokumentu uzskaitījums, uz kuru pamata zemesgrāmatās ierakstāmas valsts vai pašvaldību ēkas, kuras atrodas attiecīgās institūcijas bilancē vai uz valsts uzņēmuma likvidācijas brīdi ir bijušas tā pamatlīdzekļu sastāvā.

Lauku apvidus zeme, kas zemes reformas laikā piešķirta pastāvīgā lietošanā pašvaldībām, un kura saskaņā ar vietējās pašvaldības teritorijas plānojumu netiek izmantota valsts pārvaldes funkciju veikšanai, turpmāk būs valstij piekrītoša.

To paredz šodien, 8.janvārī, Ministru kabinetā Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās, informēja Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Ministrija ir secinājusi, ka pretēji likumā noteiktajam zemes reformas mērķim vietējās pašvaldības reformas laikā sev pastāvīgā lietošanā ir piešķīrušas ievērojamas zemes platības, to motivējot ar zemes nepieciešamību pašvaldību funkciju veikšanai, lai gan uz lietošanā piešķirtās zemes šīs funkcijas faktiski netiek īstenotas. Pašvaldībām piešķirta pastāvīgā lietošanā arī meža zeme un lauksaimniecības zeme, lai gan pašvaldību funkcijās neietilpst ar lauksaimniecību vai mežsaimniecību saistītas darbības.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītajā nedēļā Baltijas indeksi sabruka par vairāk nekā 10%, kam par iemeslu kalpoja vispārējs sabrukums pasaules finanšu tirgos. Indekss OMX Riga samazinājās par 12.9%, lielu kritumu par 21.2% piedzīvoja Rīgas Fondu biržās likvīdākās akcijas - Latvijas Kuģniecība vērtspapīri. Šī gada deviņu mēnešu laikā Ventspils nafta termināls nodrošināja 46.1% no kopējiem kravu pārkraušanas apjomiem Ventspils ostā, tomēr uzņēmuma pārkraušanās apjoms samazinājās par 1 miljonu, salīdzinājumā ar analoģisko periodu 2007. gadā. Mātes uzņēmuma Ventspils nafta akciju cena aizvadītajā nedēļā samazinājās par 14.7%. Uz kopējā krituma fona ir jāatzīmē Latvijas Balzams kotējumu pieaugums par 1.96%.

Iedomājieties, ka vēlaties pirkt telefonu, bet nevis to arī iegādājaties, bet aizdodat naudu kādam paziņam, lai to izdarītu viņš, un pēc tam viņam par šo pašu telefonu samaksājat divarpus reižu dārgāk, - pēc tā viņš, protams, atdod jūsu aizdoto naudu. Tieši šādi īstenībā ir noticis ievērību radījušais Skonto stadiona tālākpārdošanas darījums, kurā figurējošā summa ir 35 miljoni eiro - to skaidri parāda Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija. Savukārt gan īpašumu tirgus, gan nodokļu eksperti ir vienisprātis divās lietās - tā noteikti ir «shēma», bet ar neizprotamu jēgu, raksta laikraksts Diena.

Pagājušajā nedēļā vairāki mediji informēja par it kā pārsteidzošu faktu - tikai divarpus mēnešu pēc tam, kad Skonto stadiona kompleksu bijušā futbolista Vladimira Koļesņičenko SIA SSA nopirka par 13,8 miljoniem eiro, tā to spējusi pārdot tālāk jau par 35 miljoniem eiro. Par šādu summu stadiona kompleksu septembra beigās iegādājusies SIA MANI Group, kuras īpašniece ir Nataļja Rudzīte - diezgan pazīstamā nekustamo īpašumu uzņēmēja Ivara Rudzīša dzīvesbiedre, kurai pieder daudzu nekustamā īpašuma projektu uzņēmumu kapitāldaļas.

Pavirši aplūkojot zemesgrāmatas datus, patiešām var rasties secinājums, kas, piemēram, aģentūras LETA publicētajā ziņā izteikts ar apgalvojumu, ka pārdošanas summa ir «2,5 reizes vairāk nekā summa, par kādu kompleksu šovasar pārdeva reorganizētās Parex bankas problemātisko aktīvu pārvaldītāja a/s Reverta».

Ārpus Rīgas, Jūrmalas un Rīgas rajona nekustamo īpašumu megapircējus visvairāk interesē Jelgava, - to rāda Baltic Screen apkopotie dati par šā gada pirmajā pusgadā veiktajiem lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem pārējā Latvijā.

Ceturtā daļa no visiem pirmajā pusgadā fiksētajiem darījumiem, kuru summa pārsniegusi 0,35 miljonus latu, notikusi tieši Jelgavā, un pircēju vidū pārsvarā bijuši Igaunijas uzņēmumi. Turklāt tāpat igauņus interesējuši lieli un dārgi īpašumi arī Kurzemes pusē.

Vēl vienu lielo darījumu grupu ārpus Rīgas veidojuši „formālie” darījumi, kuros dažādu iemeslu dēļ – galvenokārt, lai saņemtu bankas kredītu, - kompāniju īpašnieki vai līdzīpašnieki tām pārdevuši līdz tam pašiem piederējušas ēkas un zemesgabalus.

Ja šīs tendences atbilst pirms pusgada izteiktajām nekustamo īpašumu ekspertu prognozēm, tad kopumā īpašumu tirgus ārpus galvaspilsētas un Rīgas rajona vismaz lielo darījumu ziņā nav attīstījies tik strauji, kā tika paredzēts.

No pirmdienas, 18.jūnija, veicot darījumus ar jebkuru zemesgrāmatā ierakstītu īpašumu, vairs nebūs nepieciešams nest tā saukto kadastra izziņu no Valsts zemes dienesta (turpmāk - VZD) uz zemesgrāmatu nodaļām, biznesa portālu Db.lv informēja Tieslietu ministrija.

Klienta īpašuma tiesību nostiprināšanai nepieciešamos datus no Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk - Kadastra IS) zemesgrāmatu nodaļas saņems elektroniski - tiešsaistes pārraides režīmā.

Jau ziņots, ka no 2006. gada 1. septembra vairs nav nepieciešams iesniegt kadastra izziņu zemesgrāmatai, veicot darījumu ar dzīvokļa īpašumu, ja tiesības uz dzīvokļa īpašumu ir nostiprinātas zemesgrāmatā un kopš pēdējās dzīvokļa kadastrālās uzmērīšanas lietas izgatavošanas nav veikta dzīvokļa pārbūve.

No 18.jūnija tāda pati kārtība tiks ieviesta arī attiecībā uz darījumiem ar zemi un būvēm. Izmaiņas līdzšinējā sistēmā paredz Tieslietu ministrijas (turpmāk - TM) 5. jūnijā apstiprinātā kārtība par VZD un Tiesu administrācijas (turpmāk - TA) turējumā esošās informācijas apmaiņu. TM izstrādātais iekšējais normatīvais akts nosaka kārtību, kādā elektroniskā formā VZD sniegs Kadastra IS un Valsts adrešu reģistrā esošo informāciju TA pakļautībā esošajām zemesgrāmatu nodaļām, kā arī kārtību, kādā TA sniegs Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēmā esošo informāciju VZD.

Pēc divu gadu darba tikusi modernizēta Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācijas sistēma (VVDZ IS), kas esot viens no pēdējo gadu apjomīgākajiem IT projektiem Latvijas valsts pārvaldē.

VVDZ IS izstrādāta projekta «Tieslietu ministrijas un tās padotībā esošo iestāžu arhīvu sagatavošana elektronisko pakalpojumu sniegšanai – 1. kārta» ietvaros. Projekta kopējais finansējums ir vairāk nekā 1,116 milj. Ls, ko pilnībā finansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF).

Jaunizveidotā sistēma šobrīd ir viena no modernākajām Latvijas valsts pārvaldē, norāda IT projektu vadības uzņēmuma SIA FMS pārstāvji.

Ieviešot jauno informācijas sistēmu, paredzēts pakāpeniski nomainīt papīra formāta zemesgrāmatas dokumentus uz elektroniskajiem dokumentiem. Izmantojot modernākos IT tehnoloģiju risinājumus, jaunizstrādātā VVDZ IS tehniski nodrošina elektronisku nekustamo īpašumu reģistrāciju un ar tiem saistīto darījumu veikšanu, samazina administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem (piemēram nodrošina ātru izziņu saņemšanu), savukārt reģistrācijas procesā iesaistītajām institūcijām ļauj ietaupīt laika un darbinieku resursus.

Patiesais nekustamā īpašuma nozarē pērn veikto darījumu skaits ar vērtību virs viena miljona latu bijis lielāks, nekā liecina zemesgrāmatas dati, bet objektīvu cenas analīzi noteikt ir ļoti grūti.

Kā Db.lv pastāstīja nekustamo īpašumu konsultācijas kompānijas Colliers Latvija izpilddirektors Deniss Kairāns, nekustamo īpašumu nozarē, it sevišķi pie lieliem darījumiem, daļa no visām aktivitātēm noris pārdodot uzņēmuma daļas, kam pieder nekustamais īpašums.

«Bieži vien, pērkot uzņēmuma daļas, jaunie īpašnieki nevēlas publiski par darījumu ziņot, vēl jo vairāk par šī darījuma cenu, līdz ar to tirgū objektīvu analīzi, ietverot visus darījumus izveidot nav viegli,» atzina D. Kairāns.

Otrs faktors, kas ir svarīgs pie šāda veida analīzes – ir saprast, kas ir pārdodamais objekts. «Piemēram, tiek pārdota teritorija ar vairākiem zemesgabaliem un vairākām ēkām uz tās. Zemesgrāmatas dati liecina par dažādiem darījumiem, taču realitātē, tas ir viens investors, kurš visu iegādājies. Pēc cenu analīzes sanāk, ka visas darījuma summas ir jāsaskaita kopā, lai būtu objektīva informācija par darījuma kopējo vērtību,» skaidroja eksperts.

Jūrmalas pilsētas dome 25. janvārī pieņēma lēmumu aicināt LR Saeimu noraidīt Valdības šā gada 8. janvārī LR Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtos grozījumus Likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašumiem un to ierakstīšanu zemesgrāmatās".

Lēmumā teikts, ka Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta 8.janvāra sēdē LR Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi "Grozījumi likumā "Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās"" nav pieņemami.

Grozījumi likuma 3.pantā par to, ka pašvaldībām, kurām ir apstiprināti teritorijas plānojumi un noteikti zemes lietošanas mērķi, turpmāk piekrītošo zemju ierakstīšana zemesgrāmatā būs jāsaskaņo ar Finansu ministriju un RAPLM, nesaprātīgi sarežģīs un birokratizēs šo procesu, palēninās pašvaldību īpašumu sakārtošanu. Minētie grozījumi ir pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likuma un likuma "Par pašvaldībām" normām, uzskata Jūrmalas deputāti.

No 2019. gada 1. decembra spēkā būs izmaiņas, kas vērstas uz vienkāršotu datu reģistrēšanu par nekustamajiem īpašumiem un risina valsts iestāžu – datu turētāju – sadarbības un datu apmaiņas jautājumus.

To paredz apjomīgie iepriekšējās Saeimas pieņemtie grozījumi Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā, Zemesgrāmatu likumā, likumā «Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās», kā arī likumā «Par valsts un pašvaldību zemes īpašuma tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās» un likumā «Par kultūras pieminekļu aizsardzību». Vairāki aptaujātie atzina, ka par to, kā realitātē strādās šīs izmaiņas, varēs pārliecināties tikai 2020. gadā, kad attiecīgās normas būs «pastrādājušas» kaut vai pāris mēnešus.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Jūrmalas pilsētas dome 25. janvārī pieņēmusi lēmumu aicināt LR Saeimu noraidīt Valdības šā gada 8. janvārī LR Satversmes 81. panta kārtībā pieņemtos grozījumus Likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašumiem un to ierakstīšanu zemesgrāmatās, Db.lv informēja pilsētas dome.

Lēmumā teikts, ka Jūrmalas pilsētas dome uzskata, ka Latvijas Republikas Ministru kabineta 8.janvāra sēdē LR Satversmes 81.panta kārtībā pieņemtie noteikumi Grozījumi likumā Par valsts un pašvaldību zemes īpašumu tiesībām un to nostiprināšanu zemesgrāmatās nav pieņemami.

Grozījumi likuma 3.pantā par to, ka pašvaldībām, kurām ir apstiprināti teritorijas plānojumi un noteikti zemes lietošanas mērķi, turpmāk piekrītošo zemju ierakstīšana zemesgrāmatā būs jāsaskaņo ar Finansu ministriju un RAPLM, nesaprātīgi sarežģīs un birokratizēs šo procesu, palēninās pašvaldību īpašumu sakārtošanu. Minētie grozījumi ir pretrunā Valsts pārvaldes iekārtas likuma un likuma Par pašvaldībām normām, uzskata Jūrmalas deputāti.

Dabas aizsardzības pārvalde izmaksājusi pirmās aprēķinātās atlīdzības par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos 300 tūkstošu latu apmērā, liecina pārvaldes mājaslapā ievietotā informācija. Tomēr bieži kompensācijas iedzīvotāji pieprasa nepamatoti.

Jau gadu - no 2006.gada 1.janvāra - ir spēkā likums Par zemes īpašnieku tiesībām uz kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem īpaši aizsargājamās dabas teritorijās un mikroliegumos. Pagājušā gada laikā tika uzsākta ne tikai iesniegumu pieņemšana, bet pateicoties tam, ka tika rasts finansējums no valsts budžeta līdzekļiem - Dabas aizsardzības pārvalde izmaksāja pirmās aprēķinātās atlīdzības par mežsaimnieciskās darbības ierobežojumiem 300 tūkstošu latu apmērā.

Gada laikā Dabas aizsardzības pārvalde ir saņēmusi 61 iesniegumu no kuriem pozitīvu lēmumu par atlīdzības aprēķina uzākšanu saņēma tikai 24 zemju īpašnieki. Attiekuma iemesls esot neatbilstība kompensāciju likumā noteiktajiem nosacījumiem.

Informāciju, kas pieejama citos valsts reģistros, vienotā valsts datorizētā zemesgrāmata turpmāk saņems tiešsaistē, tādējādi aiztaupot iedzīvotājiem dokumentu iesniegšanu zemesgrāmatu nodaļā.

Šis ir viens no jauninājumiem, ko paredz Saeimas veiktās izmaiņas likumos, lai mazinātu administratīvo slogu, ierakstot nekustamos īpašumus zemesgrāmatā. Saeima ceturtdien, 30.oktobrī, trešajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Zemesgrāmatu likumā, Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā un likumā par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās, informē Saeimas Preses dienests.

Izmaiņas paredz, ka noteiktos gadījumos datu aktualizācija zemesgrāmatā notiks bez nekustamā īpašuma īpašnieka tiešas iesaistes jeb vēršanās zemesgrāmatu nodaļā. Paredzēts, ka pēc tam, kad dati tiks aktualizēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā un Iedzīvotāju reģistrā, tie tiešsaistē tiks nodoti zemesgrāmatu nodaļām un veikti attiecīgi grozījumi zemesgrāmatas nodalījumā. Tādējādi klientam vairs nevajadzēs iesniegt zemesgrāmatā dokumentus, kas satur datus, kas jau ir iekļauti šajos reģistros. Šāda pieeja ne tikai mazinās birokrātiju, bet arīdzan novērsīs datu nesakritību dažādos reģistros.

Trešdien, 27. jūnija rītā īsi pirms 9.00 pagaidām nezināmu iemeslu dēļ radās problēmas ar Zemesgrāmatas mājas lapu zemesgramata.lv, kā rezultātā mājas lapa nedarbosies visu 27. jūnija dienu, Db.lv pastāstīja pārstāvji no Zemesgrāmatas.

Pēc Zemesgrāmatas sniegtās informācijas kļūme radusies pakalpojuma sniedzējos, kas šajā gadījumā ir Valsts informācijas tīklu aģentūra (VITA).

Mājaslapa darbību atsākšot 28. jūnijā.

http://www.zemesgramata.lv/ ir vienīgā datorizētā zemesgrāmata, kas satur juridiski atzītu informāciju.

Valsts zemes dienestā (VZD) nodrošināta automatizēta zemesgrāmatas sniegto datu apstrāde un pievienošana Kadastra informācijas sistēmai, Db pavēstīja VZD Sabiedrisko attiecību speciāliste Ilze Miķelsone.

VZD ir uzsācis lietot jaunu programmatūru, lai varētu no Valsts vienotās datorizētās mesgrāmatas saņemtos elektroniskos paziņojumus automatizēti apstrādātu un paziņojumu datus pievienotu Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmai.

2007. gada jūlijā VZD sāka izstrādāt programmatūru, lai no zemesgrāmatas saņemtos elektroniskos paziņojumus automatizēti apstrādātu un paziņojumu datus pievienotu Kadastra informācijas sistēmai. 2009. gada 20. janvārī VZD jauno programmatūru ieviesa ekspluatācijā. Kopš tā brīža kopā saņemti 9408 zemesgrāmatas elektroniskie paziņojumi, no tiem Kadastra informācijas sistēmai automātiski pievienoti 1865 jeb 20 % elektronisko paziņojumu datu.

Zemesgrāmatas mājas lapa tagad būs pārlūkojama arī, izmantojot ne tikai Internet Explorer, bet arī Mozilla Firefox, Apple Safari u.c. programmas.

Latvijas atvērto tehnoloģiju asociācijas (LATA) ziņo, ka Tiesu administrācijas Zemesgrāmatu departaments ir ieklausījies LATA un Latvijas interneta lietotāju aicinājumos padarīt valsts pārvaldes informācijas sistēmu mājas lapas pieejamākas interneta lietotājiem.

Iepriekš lapas pilnu funkcionalitāti varēja izmantot tikai interneta pārlūka Internet Explorer lietotāji, tomēr to pilnvērtīgi nevarēja izmantot lielākā daļa Latvijas interneta lietotāju, kuri kā interneta pārlūku izmanto Mozilla Firefox, Apple Safari vai kādu citu tīkla pārlūku.

Latvijā jau vairākus gadus populārākais ir tieši uz atvērtā koda bāzētais pārlūks Mozilla Firefox, kuru izmanto gandrīz 60% no interneta lietotājiem. Tāpēc nepieciešams, lai Firefox un citu populārāku tīkla pārlūku izmantotāji spētu pilnvērtīgi izmantot visus valsts un pašvaldības iestāžu interneta resursus, uzsveris LATA valdes loceklis Edmunds Sprūdžs.

airBaltic, publiskojot jauno ziemas lidojumu grafiku, ziņo par uzlabotu lidojumu sarakstu, taču, pētot maršrutus, redzams, ka daļā tuvāko maršrutu airBaltic šoziem lidos mazāk, kamēr straujš kāpums paredzams Maskavas reisiem.

Ziemas sezonā, kas sāksies 28. oktobrī, airBaltic neveiks lidojumus uz Atēnām, Baku, Bari, Kišiņevu, Dublinu, Nicu, Odesu, Oulu, Simferopoli, Taškentu, Umeu un Venēciju. Tāpat jāpiebilst, ka airBaltic šoziem Oulu vairāk nebūs bāzes lidosta. Savulaik Somijas pilsēta Oulu tika izvēlēta, lai veidotu «tiltu uz Arktiku» un airBaltic veica uz turieni 10- 15 tiešos reisus nedēļā. Tāpat airBaltic atteicies no tiešiem lidojumiem no Umea pilsētas, kā arī papildu lidojumiem no Turku un Vāsas, izņemot lidojumus no šīm pilsētām uz Rīgu un atpakaļ. Pēdējā gada laikā airBaltic ir atteicies jau no puses savu kādreizējo Somijas lidojumu galamērķu un šoziem lidos tikai uz Helsinkiem, Lapēnrantu, Turku, Tamperi un Vāsu. Mazāk nekā pērnajā ziemā airBaltic lidos vairākos tuvajos maršrutos - uz Kaļiņingradu 4 reizes nedeļā (bija 7), uz Kauņu - 3 reizes (bija 4), uz Tallinu un Viļņu 28 reizes nedēļā (bija 35). Tāpat mazāk lidojumu šoziem plānots uz Tamperi, Varšavu un Cīrihi.

Uzņēmumu Google un Microsoft ceturkšņa pārskati pievīla investoru cerības un izraisīja ievērojamu kompāniju akciju kotējumu samazināšanos, turklāt vājie rādītāji norāda uz to, ka ekonomiskās izaugsmes palēnināšanās ASV sāk negatīvi ietekmēt IT kompāniju produkcijas patēriņu. Šādi secinājumi izdarīti analizējot finanšu tirgus apskatu laika posmā no 14. jūlija līdz 21. jūlijam.

Baltijas akciju tirgus:

Latvija

Baltijas fondu indeksi turpināja samazināties arī aizvadītajā nedēļā. Vismazāko kritumu uzradīja Rīgas Fondu biržas indekss. Mērenu kāpumu demonstrēja Olainfarm un Ventspils Nafta vērtspapīri. Tajā pašā laikā investori aktīvi tirgoja Liepājas Metalurgs akcijas, kuru cena nedēļas laikā samazinājās gandrīz par 18%.

Lietuva

Viļņas fondu biržā tika novērota vēl lielāka akciju cenu samazināšanās. Par 11.37% samazinājās Agrowill group akciju cenas, kļūstot par krišanās līderiem Lietuvas emitentu vidū. Aizvadītajā nedēļā tika publicētas ziņas par kompāniju, tai skaitā arī jaunu akciju emitēšanu ar nominālo vērtību LTL 1.00 (EUR 0.29). Dažādi nedēļu noslēdza arī bankas sektora akcijas. Ja Ukio Banka akciju cenas pieauga par 1.1%, tad Siaulių bankas vērtspapīru cena samazinājās par vairāk nekā 6%.

Rīga - Sākot no šā gada 28. oktobra līdz 2008. gada 29. martam stāsies spēkā airBaltic ziemas sezonas lidojumu saraksts ar diviem jauniem galamērķiem un palielinātu lidojumu skaitu deviņos maršrutos. Ziemas sezonā airBaltic kopumā veiks 37 tiešos lidojumus no Rīgas, 18 no Viļņas, savukārt no Liepājas - 3 tiešos lidojumus.

airBaltic prezidents Bertolts Fliks komentē: "Atklājot jaunus reisus, airBaltic koncentrējas uz tiem tirgiem, kuros ir augsts biznesa un tūrisma ceļojumu potenciāls. Pēc veiksmīgas divu gadu sadarbības pieredzes ar Uzbekistan Airways, mēs to paplašinām, sākot arī savus lidojumus maršrutā Rīga-Taškenta. Tādējādi kopīgi ar partneri piedāvājam lidojumus trīs reizes nedēļā. Oulu ir jau otrais galamērķis, kuru airBaltic atklāj Somijā, un mēs sagaidām, ka, līdzīgi kā ar norvēģiem, būtiski palielināsies arī uz Rīgu ceļojošo somu pasažieru skaits. Mēs arī esam palielinājuši lidojumu skaitu tajos maršrutos, pēc kuriem airBaltic pasažieru pieprasījums ir bijis ļoti augsts."

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas komentārs par finanšu tirgiem.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Aizvadītājā nedēļā Baltijas fondu indeksi uzrādīja dažādu dinamiku. Indekss OMX Riga samazinājās par 0.49%, ko izraisīja Olainfarm, SAF Tehnika, Latvijas Kuģniecība un Latvijas Gāze kotējumu kritums. Nedēļas laikā Olainfarm akcijas kļuva par 5.26% lētākas uzņēmuma vājo pārskatu dēļ. Farmaceitiskā uzņēmuma peļņa pirmajā pusgadā samazinājās par 735 tūkst. latu augstu mārketinga izdevumu dēļ. Lielāko daļu Rīgas Fondu biržas apgrozījuma veidoja darījumi ar Latvijas Kuģniecība akcijām. Aizvadītajā nedēļā kompānija atskaitījās par pirmo pusgadu, uzrādot peļņas samazināšanos par 34% salīdzinājumā ar pagājušā gada analoģisko periodu. Neskatoties uz to Latvijas kuģniecība akciju kotējumi uzrādīja nelielu samazināšanos. Tirgum lika vilties arī Latvijas Gāze peļņa, kas salīdzinājumā ar pirmo pusgadu samazinājās par 90%.

Latvijas Krājbankas Investīciju pārvaldes Galvenās analītiķes Olgas Ertuganovas finanšu tirgus apskats.

Baltijas akciju tirgus

Latvija

Lietuva

Viļņas fondu tirgus arī noslēdza nedēļu zemāk par iepriekšējās nedēļas līmeņiem. Līdzīgi kā iepriekšējā nedēļā visaktīvāk tika tirgotas Lifosa akcijas, kuru cena samazinājās vēl par 11%. Rezultātā, no virsotnes, kas tika sasniegta 10. jūlijā, minerālmēslu ražotāja vērtspapīru cena samazinājās par vairāk nekā 30%. Aizvadītajā nedēļā kļuva zināms, ka Lifosa izsniegs mātes uzņēmumam «EvroHim» kredītu par summu $140 miljn. Aizvadītajā nedēļā, pēc jūlija atskaišu publicēšanas, ievērojamu kāpumu par 9.6% uzrādīja Klaipėdos nafta akciju kotējumu. Pozitīvu dinamiku uzrādīja banku sektora vērtspapīri. Ukio bankas akciju cena pieauga par 3% pēc labu peļņas rezultātu publicēšanas par šā gada pirmajiem 7 mēnešiem. Siauliu bankas akciju kotējumi arī pieauga par 1.1%.

Latvijas saldējumu ražotāji apkopojot šī mēneša datus secinājuši, ka saldējuma sezona Latvijā ir pilnībā sākusies. Saldējumu ražotāju pārdošanas apjomi, salīdzinot maija pirmo un maija pēdējo nedēļu, dubultojušies un pat trīskāršojušies.

A/s Rīgas piena kombināts, apkopojot aizvadītās nedēļas rezultātus, konstatē, ka saldējuma sezona Latvijā pilnībā sākusies. Aizvadītajā nedēļā ir pārdota 161 tonna RPK saldējuma, kas ir par 87 % vairāk nekā maija 2.nedēļā un par 212% (3 reizes) vairāk nekā maija 1.nedēļā, Db.lv informēja Rīgas piena kombināts sabiedrisko attiecību vadītāja Līga Rimšēviča.

Visvairāk saldējuma – 35 tonnas ir pārdotas 22.maijā. Populārākie RPK saldējumi ir TIO Karlsons, Pols klasiskais un TIO plombīra saldējums vafeļu glāzītē.

SIA Ingman saldējums aizvadītajā nedēļā pārdevis 58 tonnas saldējuma, kas ir par 65% vairāk nekā maija 3. nedēļā, par 120% vairāk nekā maija 2. nedēļā, un par 143% jeb 2,4 reizēm vairāk nekā maija 1. nedēļā, Db.lv informēja SIA Ingman saldējums vadītājs Normunds Labrencis.

Sākot no šā gada 28. oktobra līdz 2008. gada 29. martam stāsies spēkā airBaltic ziemas sezonas lidojumu saraksts ar diviem jauniem galamērķiem un palielinātu lidojumu skaitu deviņos maršrutos.

Ziemas sezonā airBaltic kopumā veiks 37 tiešos lidojumus no Rīgas, 18 no Viļņas, savukārt no Liepājas - 3 tiešos lidojumus, liecina aviosabiedrības sniegtā informācija.

airBaltic atklās divus jaunus maršrutus - no Rīgas uz Oulu Ziemeļsomijā un Taškentu Uzbekistānā. Lidojumus uz Oulu aviokompānija veiks trīs reizes nedēļā, savukārt uz Taškentu - divas reizes nedēļā. Attiecīgi biļešu cenas būs, sākot no LVL 13,60 un LVL 99,00 vienā virzienā (ieskaitot lidostu nodevas).

Papildus tam aviokompānija ir palielinājusi lidojumu skaitu maršrutos uz Minheni (8 reizes nedēļā), Gomeļu (5 reizes nedēļā), Gēteborgu (6 reizes nedēļā), Stambulu (4 reizes nedēļā), Oslo (13 reizes nedēļā), Berlīni (13 reizes nedēļā), Vīni (5 reizes nedēļā), Viļņu (16 reizes nedēļā), Cīrihi (4 reizes nedēļā).