Elektronisko sakaru komersanta Baltkom TV, kura dibinātājs un vadītājs Pēteris Šmidre pieprasīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai (SPRK) noņemt konfidencialitātes statusu starpsavienojumu tirgus sadalījumam, kas noteikts regulatora «Ziņojumā par tirgus analīzi», šajā ziņojumā iekļautie tirgus daļas dati ir slepeni un aizklāti ar melniem plankumiem, raksta Nozare.lv.

SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane informēja, ka komersanti, kuru dati izmantoti ziņojumā, var saskaņā ar likumu un Eiropas Savienības (ES) direktīvām noteikt, ka šie dati ir konfidenciāli.

Viņa uzsvēra, ka «Ziņojums par tirgus analīzi» «nebūt nav slepens, tas ir pieejams SPRK mājaslapā». «Slepenas (klasificētas kā ierobežotas pieejamības) ir tikai tās ziņojuma daļas, kas satur informāciju, kuru kāds komersants iesniedzis kā konfidenciālu,» skaidro Reihmane.

Viņa sacīja, ka pirmdien, 8.augustā, notikušās SPRK padomes sēdes laikā, kad, klātesot arī vairāku komersantu pārstāvjiem, notika diskusijas par vēl plānotajiem SPRK lēmumiem, 'Baltkom' pārstāvji paši atsaucās uz komercnoslēpumu un atteicās skaidrot savu noteikto starpsavienojumu tarifu pieauguma pamatojumu.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) uzsāk konsultācijas ar tirgus dalībniekiem par savienojumu pabeigšanas jeb starpsavienojumu tarifu griestu noteikšanu arī visos mobilajos balss telefonijas tīklos.

Līdz šim savienojumu pabeigšanas tarifi mobilajos tīklos tika regulēti tikai lielākajiem tirgus dalībniekiem – Latvijas Mobilais telefons (LMT), Tele2 un Bite Latvija, kuriem noteikts pienākums tuvināt tarifus izmaksām.

Situācija mobilo sakaru tirgū, pēc SPRK novērojumiem, pēdējos gados ir mainījusies, tajā ienākot mobilajiem virtuālajiem operatoriem. «Ir arī tādi mobilie virtuālie operatori, kuri ir noteikuši pārmērīgi augstu savienojuma pabeigšanas tarifu, tādējādi negatīvi ietekmējot konkurences apstākļus tirgū,» DB skaidro SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane.

Pirmdien Luksemburgā Baltijas jūras reģiona valstu enerģētikas ministri un Eiropas Komisijas klimata politikas un enerģētikas komisārs Migels Ariass Kanjete (Miguel Arias Cañete) parakstīja aktualizētā Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāna (BEMIP) Saprašanās memorandu, informē Ekonomikas ministrija.

Tajā pašā laikā 13 Eiropas valstis vēl parakstīja deklarāciju par reģionālo sadarbību elektroenerģijas piegāžu drošībā Eiropas iekšējā tirgū, kā arī politisko deklarāciju par piecu pušu enerģētikas forumu (Pentalateral Energy Forum).

Saprašanās memoranda parakstīšanas ceremonijā Latvijas ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola uzsvēra, ka Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plāns vienmēr ir atzīts kā reģionālās sadarbības labas prakses piemērs ES. Parakstot šo Sadarbības memorandu, pārstāvji vienojušies vēl vairāk stiprināt reģionālo sadarbību BEMIP reģionā, demonstrējot savstarpējo solidaritāti, kopējas vērtības un politisko gribu panākt visām pusēm labvēlīgus risinājumus un sekmējot ES enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu.

Mobilo operatoru peļņa uz sarunu rēķina nepieaugs, jo samazinās tarifi.

«Tarifu samazināšanās ietekmē turpmākajos gados mobilo sakaru lietotāji runās vairāk, sasniedzot apmēram Eiropas valstu sarunu apjomu vidējo līmeni uz iedzīvotāju,» DB prognozē Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs, vienlaikus norādot, ka pēdējos gados šajā ziņā ir bijusi nopietna izaugsme. Tomēr mobilo operatoru peļņa uz sarunu rēķina nepieaugs, jo samazinās tarifi. Šogad nozares finanšu rādītājus galvenokārt ietekmēs divi faktori: mobilā interneta pakalpojumu attīstība un Eiropas Savienības regulējums mobilo sakaru starpsavienojumu tarifu jomā. «Ilgtermiņā mobilo sakaru starpsavienojumu tarifs tuvosies šā brīža fiksēto tīklu tarifu līmenim. Tas var dot ietekmi uz patreizējo balss tarifu struktūru, kā arī kopumā uz operatoru finanšu rādītājiem, atkarībā no starpsavienojumu plūsmas bilances,» uzskata V. Vancovičs.

Lai apkopotu un izvērtētu svarīgākos aizvadītā gada telekomunikācijas nozares notikumus, kā arī ieskicētu šajā gadā risināmos aktuālos jautājumus, otrdien, 27. martā, Latvijas Telekomunikācijas asociācijas (LTA) biedri tikās ikgadējā kopsapulcē.

LTA uzskata, ka viens no svarīgākajiem un pozitīvākajiem aizvadītā gada notikumiem ir straujais konkurences pieaugums mobilo sakaru tirgū, kurā aktīvi darbojās jaunākais no mobilo sakaru operatoriem Bite Latvija, Db.lv informēja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas izpilddirektors Jānis Lelis.

Atzinīgi tika novērtēts arī telekomunikāciju operatoru aktīvais darbs pie dažādu jaunu pakalpojumu izstrādes un jaunu klientu piesaistes. Viena no galvenajām tendencēm - pieaug komplekso (triple-play) pakalpojumu īpatsvars. LTA arī prognozē, ka šī tendence saglabāsies arī turpmāk, arvien vairāk operatoru piedāvās vairāku pakalpojumu kopumu par izdevīgāku cenu. Sagaidāms, ka tieši šogad ar līdzīgu piedāvājumu nāks klajā arī mobilo sakaru operatori.

Lietuva pilnībā atteikusies no Krievijas gāzes, tiecoties panākt pilnīgu enerģētisko neatkarību no šā resursa un reaģējot uz Krievijas enerģētisko šantāžu Eiropā un karu Ukrainā, 2.aprīlī paziņojusi Enerģētikas ministrija.

Tā uzsver, ka Lietuvas gāzes pārvades sistēma kopš šā mēneša sākuma darbojas bez Krievijas gāzes importa.

"Esam pirmā Eiropas Savienības valsts starp "Gazprom" klientēm, kas nodrošinājusi sev neatkarību no Krievijas gāzes piegādēm, un tas ir ilggadējas konsekventas enerģētikas politikas un savlaicīgu infrastruktūras risinājumu rezultāts," paziņojis enerģētikas ministrs Daiņus Kreivis.

Saskaņā ar Lietuvas gāzes pārvades sistēmas operatora "Amber Grid" datiem sestdien Krievijas gāzes imports Lietuvas vajadzībām caur Lietuvas un Baltkrievijas starpsavienojumu bija nulle megavatstundu.

Kā norāda Enerģētikas ministrija, viss Lietuvas pieprasījums tiek apmierināts caur Klaipēdas sašķidrinātās dabasgāzes termināli.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir izstrādājusi starpsavienojumu tarifu regulēšanas nostādnes nākamajiem 3 gadiem, kuras paredz, ka tarifi līdz 2012.gadam pakāpeniski samazināsies par 15-25% gadā.

Lai noskaidrotu elektronisko sakaru komersantu viedokli par šo tarifu regulēšanu, regulators ir sagatavojis konsultāciju dokumentu. Tajā izklāstīts starpsavienojumu tarifu regulējums tiesību aktos, skaidrotas iespējamās regulēšanas metodes, kā arī ietverts jautājumu saraksts elektronisko sakaru komersantiem, Db skaidroja SPRK sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane.

Viņa informēja, ka SPRK izstrādātais plāns paredz, ka savienojuma pabeigšanas tarifi mobilo sakaru tīklā samazināsies par 25% gadā un 2012.gadā sasniegs 2.6 santīmus minūtē, savukārt fiksētajā tīklā samazināsies par 15% gadā un 2012.gadā sasniegs 0.5 santīmus minūtē.

Septembrī konstatētie bojājumi Estlink-1 un Estlink-2 elektroenerģijas pārvades kabeļos, kā arī vienlaicīgie starpsavienojumu apkopes darbi Skandināvijā, izraisījuši nozīmīgas elektroenerģijas cenu svārstības, liecina elektroenerģijas tirgotāja SIA Enefit sagatavotais Baltijas tirgus apskats.

To rezultātā Igaunijā sasniegts 9,9% liels mēneša vidējās elektroenerģijas cenas kāpums, bet Latvijas un Lietuvas elektronerģijas biržā fiksēta augstākā cena šogad. Tāpat arī turpinās dabasgāzes cenu pieaugums, ko veicina ASV dolāra vērtības pieaugums.

Aizvadītajā mēnesī novēroto cenu kāpumu veicināja arī gaisa temperatūras pazemināšanās, kas palielināja elektroenerģijas pieprasījumu, kā arī zems nokrišņu līmenis, kas samazināja Skandināvijas hidroelektrostaciju ražošanas jaudu. Šie faktori apvienojumā ar starpsavienojumu apkopes darbu laikā radītājiem pārvades traucējumiem, Latvijā un Lietuvā septembra mēneša vidējā elektroenerģijas cena auga par 3,9% - līdz 57,49 eiro par megavatstundu, bet vislielāko kāpumu tā uzrādīja Igaunijā, sasniedzot 42,97 eiro.

«Līdz šodienai krātuvē esam investējuši nedaudz vairāk par 70 miljoniem latu, tas ir daudz, bet vēl lieli darba apjomi mums ir priekšā, jo krātuve tika nodota ekspluatācijā 1968. gadā, un jāsaprot, ka visas tehnoloģijas, kas tikušas uzstādītas, pakāpeniski jānomaina. Bet to nevar izdarīt desmit gados, vajadzīgi vēl desmit gadi, lai ar modernākām aizstātu tās tehnoloģijas, kas tika uzstādītas vēl padomju laikā,» tā intervijā laikrakstam Diena stāstījis uzņēmuma Latvijas gāze ilggadējais vadītājs Adrians Dāvis.

«Mums patlaban ir tapusi Inčukalna pazemes krātuves modernizācijas un paplašināšanas koncepcija. Pirmais ir modernizācijas posms, kura izmaksas veido 190 miljonu eiro. Modernizāciju iespējams veikt līdz 2020. gadam, un tā nemaz nav tik liela nauda, ja mēs šos 190 miljonus eiro izdalām ar sešiem septiņiem gadiem,» skaidrojis uzņēmuma vadītājs.

«Kas attiecas uz Inčukalna pazemes krātuves paplašināšanu, tas jau vairs nav Latvijas gāzes jautājums, bet gan ES jautājums, visa Baltijas reģiona un Somijas jautājums. Šis jautājums jāsaista ar tiem nākotnes projektiem, kuriem šobrīd nav noteikti finansēšanas avoti, bet kuri ir iekļauti ES attīstāmo projektu sarakstā. Tas ir starpsavienojumu gāzes vads Polija-Lietuva, reģionālā sašķidrinātās gāzes termināļa būvniecība Somijā un starpsavienojumu izbūve starp Igauniju un Somiju. Ja šie objekti tiek izbūvēti, loģiski, nepieciešams vasaras laikā iegādāto gāzi kaut kur glabāt. Tātad vienlaicīgi ar šo objektu nodošanu ekspluatācijā vajadzīgs, lai Inčukalna krātuve jau būtu paplašināta. Tikai tad šo obejktu izbūvei ir ekonomiska nozīme, un vasaras laikā gāzi varētu, piemēram, no starpsavienojumu gāzes vada Polija-Lietuva, iesūknēt Inčukalna krātuvē un ziemā pārdot Lietuvas, Igaunijas vai Somijas patērētājiem. Jāsaka gan, ka izmaksas, kādas nepieciešamas paplašināšanai, ir stipri lielas un kopā ar modernizāciju sasniedz 360 miljonu eiro. Patlaban tie ir nākotnes projekti. Viss atkarīgs no tā, kādu lēmumu pieņems Eiropas Komisija, respektīvi, vai EK minētos projektus finansiāli atbalstīs,» Dienai stāstījis A. Dāvis.

Eiropas Komisija (EK) apturējusi Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) virzīto starpsavienojumu plānu, kas, kā norāda EK, apgrūtinās Latvijas iedzīvotāju iespējas sazināties ar draugiem, ģimeni vai uzņēmumiem, kuri izmanto citu mobilo sakaru tīklu. Savukārt SPRK uzsver, ka šādas nostājas dēļ varētu aizkavēties iecerētā regulēšanas mehānisma ieviešana, bet iedzīvotāju saziņa netiks apdraudēta.

EK norāda, ka tai ir nopietnas bažas par Latvijas ierosinājumu atteikties no tā sauktās «piekļuves saistības» (atļaut savā tīklā savienojumus pabeigt arī konkurentiem), kas ir standarts lielākajā daļā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu. EK uzsver, ka šāda pienākuma atcelšanas rezultātā nebūs iespējams laicīgi risināt piekļuves problēmas un patērētājiem var būt liegta iespēja piezvanīt uz citiem tīkliem. SPRK priekšlikumu īstenošanas gadījumā, varētu rasties situācija, kad mobilo tīklu operatori atsaka vai aizkavē piekļuvi saviem tīkliem, lai no tirgus izspiestu tiešos konkurentus.

«Iespēja, ka atsevišķi klienti nevarēs veikt zvanus, kādus tie vēlas, ir vienkārši nepieņemama. Šī iemesla dēļ, kad mums ir monopola situācija mobilā starpsavienojuma tirgos, tīklam nepieciešams garantēt visu operatoru un klientu pieejas iespējas,» sacīja Digitālās programmas komisāre Nēli Krusa.

Augstās elektrības cenas ir raisījušas interesi par biržas darbības principiem.

Mūsu valstij dalība Nord Pool biržā nodrošina iespēju iegādāties trūkstošo elektroenerģijas apjomu, lai pilnībā nosegtu valsts patēriņu par ekonomiski izdevīgāko un pēc iespējas zemāko cenu nākamajai dienai, importējot to, izmantojot starpsavienojumus. Savukārt izstāšanās no biržas padarītu nemainīgi augstu elektroenerģijas cenu patērētājiem, kas pārsniegtu esošās Nord Pool biržas Latvijas reģiona vidējās cenas gadā.

Latvija teorētiski varētu sevi nodrošināt ar nepieciešamo elektroenerģijas apjomu – ar nosacījumu, ka visu gadu Daugavas HES pietece saglabātos netipiski augsta un vienmērīga, Latvenergo TEC ražotnes strādātu bez nepieciešamajiem remontdarbiem, bet pīķa jeb augsta pieprasījuma stundās Latvijas elektroenerģijas patēriņš tiktu samazināts.

Nākamā gada 1.janvārī Latvijā elektroenerģijas tirgus tiks atvērts mājsaimniecībām. Sākotnēji elektrību piedāvās trīs tirgotāji, savukārt četri tam vēl gatavojas, ceturtdien žurnālistus preses konferencē par elektroenerģijas tirgus atvēršanu mājsaimniecībām informēja Sadales tīkla valades loceklis Ilvars Pētersons.

Šī gada sākumā gatavību tirgot elektroenerģiju ir izteikuši četri uzņēmumi, savukārt pašlaik – septiņi. Tostarp trijiem no tiem - Latvijas energokompānijai A/S Latvenergo, SIA Baltcom un SIA WIN Baltic jau ir spēkā esošie piedāvājumi, savukārt pārējie tirgotāji ar saviem elektrības tirdzniecības piedāvājumiem plāno patērētājus iepazīstināt līdz šī gada beigām vai 2015.gada sākumā.

«Tirgotāju interese par elektroenerģijas tirdzniecību mājsaimniecībām liecina, ka konkurence ir un kļūst aizvien sīvāka. Tā ir laba ziņa patērētājam – elektrības tirgotājiem būs jāpiedāvā lietotājiem elektrība un citi pakalpojumi konkurences apstākļos par iespējami zemāko tirgus cenu vai komplektā ar citiem mājsaimniecībām noderīgiem pakalpojumiem,» atzīmēja AS Sadales tīkls valdes loceklis Ilvars Pētersons. Pašlaik par elektroenerģijas tirgošanu noslēgti līgumi kopumā ar 23 komersantiem, tostarp juridiskajiem klientiem aktīvi to tirgo 12.

Augustā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos palielinājušās mēneša vidējās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

Baltijas valstu premjeri vēlas panākt vienošanos par Baltijas-Zviedrijas starpsavienojuma izbūves pamatprincipiem enerģētikā.

Tiekoties premjeri pozitīvi novērtēja pagājušā gada rudenī Eiropas Savienībā izveidotās Augsta Līmeņa ekspertu darba grupas darbu Baltijas enerģētikas tirgus starpsavienojumu plānu izstrādē un vienojās līdz šī gada marta sākumam, kad Lietuvā ir plānots nākošā tikšanās, mēģināt rast vienošanos par Baltijas-Zviedrijas starpsavienojuma izbūves pamatprincipiem. Tikšanās laikā tika uzsvērta arī Eiropas Savienības finansējuma būtiskā nozīme gan Baltijas-Zviedrijas, gan Igaunijas-Somijas, gan Lietuvas-Polijas starpsavienojumu izbūvē. I. Godmanis uzsvēris, ka ilgtermiņā visu šo starpsavienojumu izbūve ir vitāli nozīmīga visa reģiona enerģētiskās drošības nodrošināšanā, Db pavēstīja Ministru prezidenta padomnieks sabiedrisko attiecību jautājumos Krists Leiškalns.

Pašreizējā Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme patlaban neizskata iespēju atkārtoti kandidēt uz dienesta vadītāja amatu, to Jaunzeme sacīja 11.aprīļa Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums".

Jaunzeme ir VID ģenerāldirektore kopš 2019.gada 11.februāra. Viņas pilnvaru termiņš beigsies šogad.

Vaicāta par atkārtotu kandidēšanu uz šo amatu, Jaunzeme norādīja, ka šādu iespēju neizskata, taču pieļāva, ka situācija var arī mainīties.

Viena no valdību veidojošajām partijām - "Apvienotais saraksts" (AS) - aizvien uzskata, ka Jaunzeme VID vadītāja postenī ir jānomaina. Raidījumā "Apvienotā saraksta" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Edgars Tavars norādīja, ka politiskais spēks turpinās uzstāt uz šo pozīciju.

"Apvienotā saraksta" ieskatā VID nepieciešamas strukturālas pārmaiņas, tostarp Jaunzemes nomainīšana.

Vaicāts, vai VID vadītāja jautājums var būt izšķirošs koalīcijas pastāvēšanai, Tavars konkrētu atbildi nesniedza, taču atzīmēja, ka AS nav nācis valdībā, lai turētos pie saviem krēsliem, bet lai kaut ko mainītu.

Patlaban par dzelzceļa projekta "Rail Baltica" izbūvi Latvijas teritorijā atbildīgās SIA "Eiropas dzelzceļa līnijas" (EDzL) neizskata iespēju sākt maksātnespējas procesu, sacīja EDzL pārstāvji, komentējot inflācijas dēļ radušos indeksācijas izdevumus 39 miljonu eiro apmērā abām "Rail Baltica" starptautiskajām stacijām un kavētos maksājumus būvniekiem.

EDzL norādīja, ka patlaban "Rail Baltica" būvnieki saņem apmaksu par aktuālajiem darbiem, kā arī daļēji tiek sākti segt arī inflācijas dēļ radušies indeksācijas izdevumi.

Visas iesaistītās puses risina "Rail Baltica" finanšu plūsmas jautājumus, un ar būvniekiem notiek aktīvas un konstruktīvas sarunas par maksājumu grafika pārskatīšanu. Attiecīgi EDzL patlaban neizskata iespēju sākt maksātnespējas procesu.

EDzL skaidroja, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentam (CEF), piesakot konkrētās aktivitātes, tām tika rēķināta inflācijas rezerve, taču pandēmija un karš to daudzkārt palielināja.

Lai situāciju risinātu, Satiksmes ministrija (SM) starpinstitūciju saskaņošanā ir iesniegusi informatīvo ziņojumu Ministru kabinetam par "Rail Baltica" starptautisko staciju būvdarbiem, kurā tiek skaidrota situācija un piedāvāti risinājumi, lai izpildītu saistības "Rail Baltica" projekta īstenošanai Rīgas Centrālā dzelzceļa mezgla un Rīgas lidostas sekcijās.

Publicējam ziņu topu, kas šonedēļ bija db.lv lasītāju redzeslokā - tās tika lasītas, komentētas, šērotas sociālajos tīklos.

1. Nepieļaut bankas tālāku saplosīšanu

2. Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

3. Ryanair pārdomās par Rīgu, Liepāju neizskata

4. Cīņa par bankas atlikušo daļu

5. Jauno projektu dzīvokļu cenu kāpums pārsteidz

Policija patlaban neizskata versiju, ka advokāts un bijušais tiesnesis Uldis Bērziņš nogalināts savas profesionālās darbības dēļ, šodien žurnālistiem pastāstīja Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins.

Viņš apstiprināja, ka sestdien vakarā Mārupē notikušā nozieguma rezultātā bojā gājis Bērziņš, kurš ticis sašauts, ierodoties mājās un sastopot laupītājus. Bērziņš ar šautām brūcēm nogādāts slimnīcā, taču tur miris. Policijai zināms, ka vismaz divi noziedznieki bija ielauzušies privātmājā, sasējuši 1940.gadā dzimušo mājas saimnieci un laupījuši māju. Kad mājās ieradies Bērziņš ar sievu, noziedznieki, izvairoties no sagūstīšanas, bēguši prom un no šaujamieroča izdarījuši vairākus šāvienus Bērziņa virzienā.

Laupītājiem no notikuma vietas izdevies aizbēgt, un patlaban norit aktīva noziedznieku meklēšana, uzsvēra Grišins, piebilstot, ka kriminālpolicija strādā intensīvā režīmā. Laupītāji bijuši maskās. Policija patlaban neatklāj, kādas mantas laupītāji aiznesuši sev līdzi. «Ir pavedieni, mēs strādājam,» norādīja Grišins. Kriminālprocess ierosināts pēc Krimināllikuma 117.panta, proti, saistībā ar slepkavību pastiprinošos apstākļos.

Valsts policija (VP) turpina meklēt laupītājus, kuri pagājušās nedēļas nogalē Mārupes novadā nošāva advokātu un bijušo tiesnesi Uldi Bērziņu.

Patlaban notiek aktīva kriminālprocesa izmeklēšana un aizbēgušo personu meklēšana. Operatīvajos un meklēšanas pasākumos ir iesaistīta «virkne kriminālpolicijas darbinieku no dažādām nozarēm», pastāstīja VP preses pārstāve Ilze Jurēvica.

Kriminālprocesu izmeklē Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes nodaļa, kas tieši specializējas slepkavību atklāšanā un kurā strādā pieredzējuši un profesionāli darbinieki.

«Ņemot vērā izmeklēšanas noslēpumu, to informāciju un tādā apjomā, kādu šobrīd esam tiesīgi paust sabiedrībai, esam pateikuši. Vēršam uzmanību, ka policija aktīvi strādā, lai atklātu šo noziegumu, un mūsu rīcībā ir pavedieni. Ja radīsies nepieciešamība iesaistīt plašāku sabiedrību konkrētu uzdevumu veikšanai, palīdzība tiks lūgta, kā tas ir bijis iepriekš,» norādīja Jurēvica.

VAS Privatizācijas aģentūra (PA) saņemtie maksājumi par valsts īpašuma pirkuma un nomas līgumiem ir sasnieguši 10,39 miljonus eiro, kas ir par 0,43 miljoniem eiro vairāk nekā gadu iepriekš, informē PA pārstāvji.

Lielākie maksājumi saņemti par valsts zemesgabalu privatizāciju.

PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns skaidro, ka, neskatoties uz to, ka PA portfelī ir daudz problemātisku un pircējiem ne ļoti pievilcīgu īpašumu, PA spējusi piesaistīt investoru interesi. Atsevišķās dzīvokļu izsolēs pretendentu skaits sasniedza pat 16 interesentus.

2013. gadā aģentūra noslēdza 127 pirkuma līgumus par kopējo summu 4,13 miljoni eiro. No tiem 70 zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 0,37 miljoni eiro, 15 valsts nekustamā īpašuma objektu un tiem piekrītošo zemesgabalu pirkuma līgumus par kopējo summu 3,27 miljoni eiro, 35 dzīvokļu atsavināšanas līgumus par kopējo summu 0,2 miljoni eiro, 7 kapitāla daļu atsavināšanas un privatizācijas līgumus par kopējo summu 0,23 miljoni eiro. No šīs summas 103,87 tūkstoši eiro ir Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) daļa, kas tiks pārskaitīta pensiju speciālajā budžetā pakāpeniski līgumu darbības laikā atbilstoši faktiski saņemtajiem subjektu maksājumiem.

Latvijas uzņēmumu izpratne par atvērto elektroenerģijas tirgu gada laikā ir augusi divkārt - 40% uzņēmēju norāda, ka pietiekami orientējas elektroenerģijas iegādes jautājumos. Tomēr arī pēc visu uzņēmumu pievienošanās atvērtajam elektroenerģijas tirgum, joprojām vairāk nekā trešā daļa atzīst, ka tiem trūkst informācijas par tirgus darbību.

Šādus rezultātus uzrādīja elektroenerģijas tirgotāja SIA Enefit novembrī veiktais pētījums, kurā piedalījās 300 vidēja un liela izmēra elektroenerģijas patērētāji Latvijas atvērtajā tirgū.

Pētījumā arī secināts, ka, salīdzinot ar 2011. gadu, par 5% ir pieaudzis to uzņēmumu īpatsvars, kuri izvēlas īstermiņa līgumus līdz vienam gadam (38%). Šāda tendence varētu būt saistīta ar to, ka pēdējā gada laikā tieši īstermiņa līgumi ir izrādījušies veiksmīgākie, jo, no jauna pārslēdzot līgumus, tirgus cenas krituma rezultātā uzņēmumiem izdevās ietaupīt. Līdzīgi kā gadu iepriekš, populārākie ir vidēja termiņa līgumi - klienti vislabprātāk slēgtu līgumus, kuru termiņš ir no 1 līdz 3 gadiem (41%), šī tendence gadu no gada nav būtiski mainījusies.

Ražotāji uztraucas, ka līdz ar Konkurences likuma grozījumu stāšanos spēkā, veikalos varētu samazināties vietējās produkcijas klāsts, tirgotāji norāda, ka neaizvietojamu preču nav, raksta laikraksts Dienas bizness.

Pēc N. Skauģa paustā, ir jāskatās, vai turpmāk tirgotāji necentīsies sašaurināt sortimentu, tirgojot preces numur viens, ko visvieglāk pārdot, bet pārējās atstājot aiz borta. Ja preču apjoms tiek sašaurināts, plaukti var palikt tukšāki, taču par tiem jebkurā gadījumā jāmaksā un tad jāskatās, kas notiek īres tirgū, teica maizniekmeistars. Viņaprāt arī jāvērtē, kuri tirgotāji strādā visefektīvāk. «Šobrīd neviens ražotājs nav ieinteresēts pacelt cenu savam produktam, bet cīnās par to, lai izdzīvotu,» tā N. Skauģis. Bažas par to, ka ar laiku varētu sašaurināties sortiments un tādējādi mazākos ražotājus no veikalu plauktiem izspiestu lielrūpnieki, kas var tērēt ievērojami lielākus līdzekļus reklāmai, pauda Mālpils piensaimnieks valdes priekšsēdētājs Rolands Jomerts. «Tas ir tikai laika jautājums, kad mazajiem tas vadzis lūzīs. Paredzu, ka sortiments saruks, jo to uzspiedīs lielveikali,» tā R. Jomerts. Viņa vadītais uzņēmums vēl nav pārslēdzis visus līgumus ar tirgotājiem, jo viss vēl ir procesā un turpinās strīdīgo jautājumu saskaņošana.

Pandēmijas laikā lielākā daļa mūsdienīgu uzņēmumu sāka strādāt attālināti un pārcēla visus savus administratīvos procesus uz digitālo vidi. Taču kā tas patiešām izskatās katras nodaļas iekšienē? Un vai tiešām tas viss vienmēr ir vienkārši?

Apsverot pāriešanu no fiziskas dokumentu parakstīšanas uz digitālu dokumentu parakstīšanu, organizācijas dažkārt jautā, kādus dokumentus tās varētu parakstīt elektroniski. Te būs atbilde uz jautājumu, kā elektronisko parakstīšanos izmantot, lai izveidotu iekšējos procesus organizācijā. Elektronisko parakstīšanos var izmantot iepirkumu, pārdošanas un juridiskajos procesos, kā arī personāla, klientu apkalpošanas vai jebkurā citā nodaļā, kas ir saistīta ar dokumentu apriti.

Pārdošanas nodaļa noslēdz darījumus ātrāk

Līgumus ar Veselības obligātās apdrošināšanas valsts aģentūru (VOAVA) varētu neparakstīt tikai daži desmiti ģimenes ārsti, šo ārstu pacientiem par vīzīti tad būs jāmaksā tirgus cena, vai arī jāmeklē sev cits ģimenes ārsts, kuru skaits Latvijā tā jau esot nepietiekams, tā šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide.

S.Veide arī norādīja, ka lielākā daļa ģimenes ārstu tomēr ir parakstījuši līgumu ar aģentūru uz gadu, jo no VOAVA bijis ultimāts to darīt, pretējā gadījumā, konkrēto ārstu pacienti nesaņemtu valsts garantijas uz aprūpi.

Jau vēstīts, ka pērnā gada nogalē Ģimenes ārstu asociācijas prezidente bija norādījusi, ja līdz 2008.gada beigām netiks atrisinātas primārās veselības aprūpes sistēmas problēmas Latvijā, ģimenes ārsti ar VOAVA līgumus par turpmāko sadarbību varētu neslēgt.

Lietuviešu apgalvojumi, ka viņi no Baltijas valstīm esot vislabāk sagatavojušies starpsavienojuma būvei ar Zviedriju esot virspusēji un neadekvāti, uzskata K. Miķelsons

Šāds viedoklis par šķietamām Lietuvas priekšrocībām radies aiz vēlmes veicināt savas valsts mērķu sasniegšanu, kam der jebkuri līdzekļi, nevis Baltijas valstīm kopējo enerģētikas problēmu risināšanai, pieļauj A/s Latvenergo prezidents Kārlis Miķelsons.

«Izmantotā Lietuvas puses retorika nereti raisa sašutumu, jo viedoklis veidots, absolūti ignorējot enerģētikā valdošos pamatprincipus, tādēļ ir strikti noliedzams. Piemēram, tiek minēts, ka Lietuvai šī projekta sakarā ir trīs priekšrocības - tehniskās sagatavotības, energosistēmas attīstības un finansiālajā ziņā. Tā ir klaja demagoģija, jo ne tehniskā, ne finansiālā ziņā lietuviešiem nav ne mazāko priekšrocību, proti – elektrisko tīklu un finanšu situācija ne par matu tos neizvirza labākās pozīcijās,» tā K. Miķelsons.