Jaunākais izdevums

Publicējam ziņu topu, kas šonedēļ bija db.lv lasītāju redzeslokā - tās tika lasītas, komentētas, šērotas sociālajos tīklos.

1. Nepieļaut bankas tālāku saplosīšanu

2. Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

3. Ryanair pārdomās par Rīgu, Liepāju neizskata

4. Cīņa par bankas atlikušo daļu

5. Jauno projektu dzīvokļu cenu kāpums pārsteidz

6. FOTO: DB viesojas Raimonda Zommera jaunajā restorānā Epilogue

7. Strādājam daudz, bet labuma maz

8. Madara Cosmetics atklāj lielāko no zīmola veikaliem

9. «Ja domājat, ka iziesiet sveikā, tad maldāties»

10. Irinas Maliginas paziņojums: Šobrīd svarīgākais ir rūpes par visas ģimenes kopīgajām interesēm

11. Milzis nāk

12. FOTO: Būvniecības gada balvas 2017 laureāti un labākie būvniecības speciālisti

13. SEB banka liegusi ASV dolāru maksājumus uz vairākām Latvijas bankām

14. No Valmieras stikla šķiedras produkta izveidoti Gaismas ekrāni

15. Latvija no ASV partneriem saņēmusi mājienu, ka bankas joprojām atmazgā naudu

16. Visas bankas neizdzīvos

17. Elīna Suharenko: Mākslas studija nav tikai hobijs, bet arī iespēja nopelnīt

18. 2018.gada miljardieru TOP 10

19. Mego īpašnieks Lietuvā pirks 17 Rimi un Iki veikalus

20. TechChill mainās vadība

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iekļūšana labāko sarakstā kombinācijā ar prasmīgu komunikāciju var palīdzēt uzņēmumam gan spodrināt tēlu, gan piesaistīt potenciālos darbiniekus

Dažādos TOP nokļuvušie uzņēmumi uzsver, ka uzvarēt nav to pašmērķis, tai pat laikā nenoliedz, ka gozēšanās uzvarētāju pulciņā ir patīkama. Un tas ir saprotami, jo atzinība, kas vainagojas ar nokļūšanu kādā labāko sarakstā, būtībā ir smagā darba augļi. Un kuram tad nepatīk iekosties saldā, sulīgā ābolā un uz mirkli sajust laimes pielietu brīdi? Tiesa, ar gozēšanos vien ir par maz, jo pēc iekļūšanas kādā no TOP tas ir prasmīgi jāpasniedz plašākai sabiedrībai, bet PR speciālisti mudina pārāk neiekarst, jo pārlieku liela lielīšanās var radīt arī negatīvas emocijas.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem maziem un jauniem uzņēmumiem ir iegūt autoritāti. Laba pozīcija nozares TOP vai konkursā sūta skaidru ziņu, ka uzņēmums ir vērā ņemams spēlētājs un eksperts savā jomā. TOP un konkursi palīdz izcelties starp citiem nozares spēlētājiem, vairo uzticamību uzņēmuma kompetencei un pakalpojumu kvalitātei. «Tie var būt vērtīgs mārketinga instruments, taču ar nosacījumu, ka ir atpazīstami, respektēti un uzņēmums pats māk izmantot šos TOP sevis virzīšanai. Arī Deep White pirmsākumos nozares konkursi bija pozicionēšanās instruments un platforma, kur par mūsu pieeju kampaņu veidošanai uzzināja mūsu nākotnes klienti. Paši esam izjutuši, kā auga uzticība mūsu idejām, kad konsekventi ar savām kampaņām ieguvām labas pozīcijas gan vietējos, gan starptautiskos TOP,» uzsver komunikācijas aģentūras Deep White dibinātāja Egle Klekere. Laikā, kad cīņa par talantiem uzņēmumu vidū ir ļoti intensīva, vēl viens būtisks ieguvums no atzinības ir iespēja celt darbinieku pašapziņu un vēlēšanos piederēt uzvarētāju komandai. Tas arī ļauj uzņēmuma darbiniekiem apliecināt savas kā profesionāļu spējas. Tāpat laba pozīcija TOP vai uzvara konkursā var būt atgādinājums arī esošajiem klientiem, ka uzņēmums tiecas pēc izcilības, kas īpaši nozīmīgi var būt B2B (bizness biznesam) jomā. Turklāt atzinība pakalpojuma sniedzējam, piemēram arhitektu birojam, būvniekam, reklāmas aģentūrai utt., pozitīvi atsaucas arī uz pasūtītāju, kura objekts vai kampaņa ir tikusi izcelta, viņa turpina.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdzīgi kā uzņēmumi plāno savu attīstību vismaz trīs gadus uz priekšu, arī valstij jau šodien būtu jābūt skaidrībai par attīstības prioritātēm, jo no tā atkarīgas investīcijas uzņēmējdarbībā.

Tā uzskata būvmateriālu ražošanas kompānijas Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags.

Fragments no intervijas "Dienas Biznesa" zīmola izdevumam TOP500!

Kas ir nozīmīgākais, ko valsts nākotnē varētu darīt nozares labā?

Tā ir ekonomisko attīstības ciklu izlīdzināšana. Visā pasaulē vienmēr ir kādi ekonomiskie cikli, bet, ņemot vērā dažādās ietekmes, dažādās naudas plūsmas, kas ir Latvijā, mums valsts pusē ir jābūt visaptverošai monitoringa sistēmai, kura analizē daudz dažādu datu, piemēram, privāto patēriņu, privāto cenu indeksu izmaiņas. Ir jābūt plānam ar objektiem, kas Latvijā ir ļoti nepieciešami. Šī monitoringa sistēma rāda, vai privātais patēriņš krītas vai palielinās, un tajā brīdī gan no tirgus pārkaršanas, gan dziļas iekrišanas tā mūs vilks ārā ar šiem dažādajiem investīciju projektiem. Viena no lielākajām problēmām, kāpēc pastāv ēnu ekonomika, ir tas, ka Latvijā ir viļņveida attīstība. It kā attīstās un tad krīt, attīstās un krīt. Līdz ar to cilvēkiem jādomā, kā izdzīvot pēc tam, kad viss atkal būs lejā. Tāpēc arī ir svarīgi, ka valsts reaģē laikus un ka tai ir plāns, kurus projektus realizēt, ne tikai tad, kad jau ir krīze, iekritiens ekonomikā vai privātās investīcijas samazinās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Gaidām labas ziņas investoriem – lielāku aktivitāti Baltijas biržās

Astra Šepa, Swedbank Individuālās apkalpošanas daļas vadītāja, 26.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējā gada pieaugums akciju tirgos un ziņu virsraksti par jaunu uzņēmumu iespējamo iešanu biržā liek pamatoti gaidīt uz IPO (uzņēmumu akciju kotēšanas uzsākšana) popularitātes atgriešanos Baltijā tuvākā gada laikā.

Līdzšinējā pieredze liecina, ka IPO būtiski iekustina biržas aktivitāti, kā arī var sniegt investoriem pieklājīgu atdevi.

Vai ir vērts ieguldīt Baltijas biržas uzņēmumos?

Pēdējie gadi ir bijuši visai pozitīvi Baltijas biržas indeksam. Tirgotāko Baltijas uzņēmumu indekss Baltic Benchmark pēdējo 5 gadu laikā uzrāda pieklājīgu kopējās vērtības pieaugumu + 52%, apsteidzot, piemēram, STOXX Europe 600 indeksu jeb 600 Rietumeiropas uzņēmumu akciju sasniegtos rezultātus (rādītājs 40%)Protams, runājot par Baltijā kotēto uzņēmumu akcijām, jārēķinās ar tirgus specifiku. Tirgus ir mazāks un seklāks, kas var ietekmēt likviditāti, taču šis aspekts ir lielā mērā atkarīgs no konkrētā emitenta. Vienlaikus Baltijas tirgi nav tik svārstīgi vai atkarīgi no dažādiem kairinājumiem, kā, piemēram, ASV. Turklāt, paši šajā reģionā dzīvojot, labāk “redzam”, pazīstam šos uzņēmumus.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Grāmatu rakstīšana un to izdošana pasaules tirgū ir ne tikai talantīga cilvēka pašizpausme, bet arī labs naudas gūšanas avots, ja lieta padodas. Vai šāda biznesa niša ir arī Latvijā un kā tajā veicas, Dienas Bizness jautāja grāmatu autoram, publicistam Lato Lapsam.

Vai grāmatu rakstīšanu un izdošanu Latvijā var dēvēt par biznesu?

Es neatklāšu jaunu Ameriku, sakot, ka jebkurā tirgū ir dažādas nišas. Savas nišas meklējums tirgū dažkārt ir samērā ilgstošs process. Ir cilvēki, kam tas padodas ātrāk, ir - kam ilgāk. Nenotiek jau tā, ka cilvēks tikai ar savām priekšzināšanām, ieraugot jaunu tirgu, uzreiz apjēdz, kas tieši un kā tieši viņam nesīs prieku, laimi un labumu, un, sācis darīt, tūdaļ arī gūst kāroto. Pirmkārt, zināšanas un pieredze nāk ar laiku. Otrkārt, arī izpratne par to, ko cilvēks patiesībā vēlas, ar laiku mainās kā viss šajā pasaulē. Es, kad atgriezos no dienesta PSRS armijā, vienkārši meklēju darbu. 1990. gada maijā sāku strādāt laikrakstā Diena, kad pats laikraksts vēl neiznāca. Nezināju jau tobrīd, ko es īsti gribu, vienkārši vajadzēja darba vietu un nopelnīt kaut kādu naudu papildus studijām. Un tādu kā es tur bija daudz – viss reportieru korpuss, kas bija absolūti izcilākais visu laiku ziņu dienests Latvijā. Tikai, ejot gadiem un beigu beigās nonākot līdz aģentūras LETA galvenā redaktora postenim, sāku sev uzdot jautājumus – vai es vēlos vadīt ziņu dienestu un strādāt 12 un 14 stundas dienā, kas ir nepieciešams, ja šādu darbu grib izdarīt kārtīgi, godprātīgi un kvalitatīvi – ne tā, kā to dara pašreizējie, piemēram, tā sauktie sabiedriskie mediji. Tad arī parādās jautājums - vai tu to vēlies, vai tu kļūsti laimīgāks no šāda darba vai tikai strādā citu cilvēku dēļ. Tā arī nonācu pie savas personiskās tirgus nišas – grāmatu rakstīšanas un publicistikas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Uļmans runā

Lato Lapsa, pietiek.com, speciāli Dienas Biznesam, 13.06.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Maksātnespējas administratora slepkavības uzkūdīšanā apsūdzētā Mihaila Uļmana pirmā intervija.

Vairāk nekā gada laikā, kopš uzņēmējs Mihails Uļmans tika aizturēts, apcietināts kopš pagājušā gada decembra, arī apsūdzēts maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavības uzkūdīšanā un tagad stājies tiesas priekšā, publiskā retorika ir balstīta izmeklēšanas un prokuratūras sniegtajā informācijā, pretēji žurnālistiskās ētikas standartiem nemēģinot uzklausīt arī otru pusi. Dienas Bizness šodien publicē interviju ar M. Uļmanu, dodot iespēju viņam pirmoreiz publiski izklāstīt savu nostāju un argumentus.

Prokuratūra jums ir uzrādījusi apsūdzību par uzkūdīšanu uz maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus slepkavību. Vai jūs tam piekrītat vai nē – un kādi ir jūsu argumenti?

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lietuvas Finansiālo noziegumu izmeklēšanas dienests (FNTT) aizturējis vienu no bagātākajiem šīs valsts uzņēmējiem, Kauņas koģenerācijas stacijas īpašnieku Rimandu Stoni, otrdien vēsta telekanāls LNK.

FNTT pārstāve Modesta Zdanauskaite ziņu aģentūrai BNS sacījusi, ka šobrīd situāciju nekomentēs un vairāk informācijas dienests gatavojas sniegt trešdien.

Kā aģentūra uzzinājusi no informētiem avotiem, Stonis tiek turēts aizdomās lietā par krāpniecisku kurināmā pievienotās vērtības nodokļa shēmu.

Ziņu portāls "Llrytas.lt" vēsta, ka saistībā ar šo izmeklēšanu aizturēti aptuveni desmit cilvēki.

Agrāk Stonis kontrolēja kompāniju "Dujotekana", kas bija viena no lielākajām Krievijas koncerna "Gazprom" gāzes importētājām Lietuvā.

"Dujotekana" no 2008.gada importēja "Gazprom" gāzi ar Šveices kompānijas "LT Gas Stream" starpniecību. Līgums bija noslēgts līdz 2020.gadam, bet 2018.gada rudenī kompānija šo sadarbību pārtrauca un meklēja jaunus biznesa partnerus. Bijušie Stoņa partneri izteikušies, ka viņš kontrolē starpniekfirmu "LT Gas Stream".

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Deputāts iesūdz FID vadītāju tiesā

Jānis Goldbergs, 21.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeimas deputāts Gatis Eglītis vērsies Rīgas pilsētas Pārdaugavas tiesā ar prasību pret Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāju Ilzi Znotiņu prasot nepatiesu, godu un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu.

Žurnālā Dienas Bizness jau 30.martā rakstījām par Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdēm, kurās notika asas debates par atvērtā Noziedzīgi iegūtu līdzekļu un terorisma proliferācijas finansēšanas likuma izmaiņu niansēm.

Veselu rindu ierosinājumu uz komisiju bija atnesis deputāts Gatis Eglītis, paredzot gan formālu pārsūdzības tiesību sakārtošanu, gan precizēt citas nianses likumā. Pašas likuma izmaiņas ir attīstības procesā un šobrīd tas top Saeimā.

Tobrīd debatēs I. Znotiņa, aizstāvot institūcijas viedokli, cita starpā izmantoja argumentu, ka deputāts iesniedzot likuma izmaiņu priekšlikumus pārstāv ABLV bank kreditoru vai pašas ABLV bank aizsardzību. Saeimas komisijas sēdes 16. martā un 23. martā bija publiskas un klausītājiem no I. Znotiņas izteikumiem var rasties iespaids, ka deputāts nevis cenšas risināt kopējas likumdošanas problēmas, bet gan vienas bankas intereses, kas nepārprotami ir lobisms un lai arī lobija regulējuma Latvijā nav, rosina pārdomas par deputāta godaprātu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Riska projekts «nekurienē» gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem

Monta Glumane, 31.05.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šefpavārs Maksims Cekots, atverot restorānu Max Cekot Kitchen Rīgā, Torņkalnā, kurā piedāvā tikai degustāciju ēdienkarti, vēlas mainīt pašmāju kulinārijas nozari.

Aizvadītajā gadā bijušās kokapstrādes rūpnīcas telpās tika atvērts restorāns, kas novērtēts gan kā labākais jaunais restorāns, gan kā dārgākais Rīgā. Tā īpašnieks, šefpavārs Maksims Cekots, ir ambiciozs – investori projektam nav noticējuši, taču viņš vēlas Latvijas vārdu pasniegt pasaulei un ir gatavs konkurēt pat ar Michelin restorāniem.

Vai jūs bērnībā sapņojāt kļūt par pavāru?

Noteikti pavāra profesija netika uzskatīta par kaut ko nopietnu manā ģimenē. Tēvs saredzēja, ka kļūšu par jūrnieku, jo pats darbojās tajā profesijā. Bērnībā man ļoti patika palīdzēt vectēvam dārzā, jo viņam viss kaut kas bija. Ziemā viņš audzēja zemenes, tomātus, un tas man šķita kaut kas nereāls. Ļoti garšoja, kā gatavoja mana vecmāmiņa, iespējams, no turienes arī ir tā mīlestība uz kulināriju. Bērnībā vairāk sapņoju par to, ka izdarīšu savā dzīvē kaut ko izcilu un pamanāmu. Līdz kulinārijai mani atveda pati dzīve, pats par to nesapņoju.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

FOTO: Daudzmiljonu summas par mākslas darbu

Jānis Šķupelis, 04.07.2019

16.vieta

2019. gada martā Sotheby’s izsolē par 110,7 miljoniem ASV dolāriem tika nopārdota Kloda Monē glezna Siena gubas jeb Meules. Pieejamā informācija liecina, ka vārdā nesauktais iepriekšējais minētā Monē darba īpašnieks to iegādājies 1986. gadā par 2,53 miljoniem ASV dolāru. Tas nozīmē, ka tagad tam to izdevies pārdot par gandrīz 4,3 tūkst. procentu vairāk. Tas pārliecinoši «izgriež pogas» akciju tirgiem. Būtu gan jāņem vērā, ka šādu mākslas darbu uzturēšana un arī pats pārdošanas process prasa zināmas izmaksas (tās var sanākt pat visai lielas). Mākslas darbi ir visai dažādi, un šādos gadījumos runa ir vien par pamatā dažiem darījumiem (tie ir labākie no labākajiem). Lai gan ik pa laikam dzirdams par aizvien jauniem cenas rekordiem kādam izsolē nonākušam mākslas objektam, ieguldījumi šādos priekšmetos ne vienmēr nes peļņu – svarīga ir mode un zināšanas par to, ko gribi pārdot vai iegādāties. Bieži vien pēc šādām lietām ir individuāls pieprasījums, un tirgus var būt nelikvīds.

Foto: SCANPIX/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ziņu virsraksti liecina, ka pēdējos gados pasaules turīgākie iedzīvotāji gatavi izdot milzu summas par kādiem atpazīstamiem mākslas darbiem. Dažādas luksusa preces, mākslas darbi un kolekcijas priekšmeti dažkārt var būt zināma alternatīva, lai sabalansētu savus ieguldījumus.

Raksta galerijā skatāmi TOP 16 pasaulē oficiāli visdārgāk pārdotie mākslas darbi!

Mazsvarīgi nav tas, ka šādi ieguldījumi sniedz arī emocionālo atdevi un iespēju palielīties ar reālu lietu, ko savukārt grūtāk ir nodrošināt finanšu vērtspapīru tirgiem. Var iegādāties gleznu vai kādu vērtīgu pastmarku ar domu, ka tā vērtība nākotnē palielināsies, bet pieprasījums pēc tiem būs no attiecīgās jomas interesentu un bagātnieku puses.

Art Basel un Šveices bankas UBS aprēķini liecina, ka 2018. gadā pasaulē mākslas tirgus apmēri sasnieguši 67,4 miljardus ASV dolārus, kas ir par 6% vairāk nekā vēl iepriekšējā gadā. Dažkārt gan tiek norādīts, ka skaļas daudzmiljonu summas patiesībā gatavs maksāt vien visai ierobežots cilvēku loks par vēl ierobežotāku skaitu ar mākslinieku mākslas darbiem (esot deficīta sajūta). Tādējādi skaļie rekordi šo tirgu kopumā atspoguļo vien daļēji. Proti, nav garanta, ka stabili par pievilcīgām summām pārdoti tiks arī mazāk atpazīstamu mākslinieku veikumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tehnoloģijas

Bez precīzi definētiem mērķiem panākumus sasniegt grūti

Guntars Gūte, Diena, 23.11.2022

Neils Kalniņš: “Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā.”

Foto: Aivars Liepiņš, Dienas mediji

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mums jāmāk dzīvot tehnoloģiju laikmetā, izmantot to iespējas valsts un sabiedrības labklājības paaugstināšanai, uzsver foruma 5G Techritory programmu direktors Neils Kalniņš.

Tehnoloģiju attīstība šobrīd notiek ļoti straujā tempā, dažādi jauni risinājumi tiek prezentēti teju ik nedēļu. Šķiet, savā ziņā to visu sekmē arī 5G sniegtās iespējas. Arī Latvijā tiek radītas dažādas jaunas lietas, kas arī sekmīgi tiek ieviestas mūsu ikdienā. Kādi mēs izskatāmies uz pasaules fona tehnoloģiju attīstības jomā?

Kā valsts esam mazi kad tirgus izmērā, gan dažādās citās kategorijās, bet vienlaikus – maziņš tas nenozīmē, ka tas ir slikti, un Latvija, manuprāt, ir izcila gan tajos uzņēmumos, kas šeit darbojas tieši tehnoloģiju laukā, gan arī caur šo savu mazumu mēs iegūstam ļoti lielu spēju būt elastīgiem, tādējādi daudz ātrāk spējam reaģēt uz dažādām pārmaiņām un globāliem un lokāliem izaicinājumiem. Protams, te jānovelk zināmu robežu starp tehnoloģiju pasauli un ikdienas dzīvi, jo vienmēr varam skatīties pagātnē – uz nesakārtoto izglītības sistēmu vai ne tik viediem pieņemtajiem lēmumiem saistībā ar Covid-19 apkarošanu vai enerģētikas nozari, kuru negatīvās sekas mēs šobrīd izjūtam – tie ir jautājumi, kurus vienmēr var kāds uzsvērt, norādot, ka nemaz tik sekmīgi mēs neesam un esam pēdējās vietās Eiropā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Potenciālais Liepājas metalurga investors darbaspēku varētu arī ievest

Dienas Bizness, 18.12.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Potenciālais maksātnespējīgās AS «KVV Liepājas metalurgs» investors cer, ka, atsākoties ražošanai, uzņēmumā atgriezīsies arī daļa darbinieku, kuriem tikšot garantēts piecu gadu līgums. Ja trūks darbinieku, viņš iecerējis vest tos no citām valstīm, piemēram, astoņi cilvēki esot gatavi atbraukt no Itālijas, varētu vēl būt darbaspēks no Baltkrievijas un arī Krievijas - to Izraēlā dzīvojošais Krievijas izcelsmes uzņēmējs Igors Šamiss svētdien atklāja intervijā raidījumam «LNT Ziņu TOP 10».

Par «Liepājas metalurga» vadītāju Šamiss vēlas redzēt pašreizējo galveno inženieri Egilu Kupši.

Potenciālais investors gatavs jau tuvākajā laikā atsākt uzņēmumā ražošanu un sasniegt vēsturiski lielākos tā ražošanas apjomus. «Šajos divos, trīs mēnešos mēs izdarītu visu nepieciešamo, lai iedarbinātu tēraudkausēšanas krāsni,» apgalvo Šamiss. Viņa partneri darījumā ir Šveices tērauda tirgotājs «Trasteel Trading Holding», tā apgrozījums ik gadu mērāms simtos miljonos eiro. Šamisa Luksemburgā reģistrētais uzņēmums «Kalior Invest SA» kopā ar «Trasteel Trading Holding» metalurga mantas pārņemšanai Latvijā izveidojis uzņēmumu «K-1 Liepaja Metallurgical Plant» ar 7,5 miljonu eiro pamatkapitālu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pakalpojumi

Medicīnas kvartāla izveidē ieguldīs 35 miljonus eiro

Kristīne Stepiņa, 07.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārstam un uzņēmējam, SIA Veselības centrs 4 (VC4) valdes priekšsēdētājam Mārim Rēvaldam ir visnotaļ ambiciozi nākotnes plāni – intervijā Dienas Biznesa izdotajā žurnālā Miljonārs viņš atzīst, ka četru gadu laikā plāno Rīgā uzbūvēt medicīnas kvartālu, tajā ieguldot 35 miljonus eiro.

Fragments no intervijas

Kādas investīcijas ir iecerētas tuvākajā nākotnē?

Pats lielākais izaicinājums ir liela daudzprofilu medicīnas centra izveidošana Kr.Barona ielā 17 000 kvadrātmetru platībā. Tas atradīsies blakus Kr. Barona ielas poliklīnikai un Baltijas vēnu klīnikai, veidojot medicīnas kvartālu, un būs pirmais šāda mēroga projekts privāto medicīnas iestāžu vēsturē Latvijā. Šogad tiek plānots pabeigt projektēšanas darbus, pats kvartāls varētu tikt uzbūvēts četru gadu laikā. Kopējās investīcijas varētu sasniegt 35 miljonus eiro. Pašiem mums tik lielas naudas nav, tāpēc sadarbojamies ar SEB banku un finanšu institūciju Altum.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā

Sergejs Volvenkins, iMarketings.lv digitālās nodaļas vadītājs, 04.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielai daļai uzņēmumu aizvadītais gads ir bijis veiksmīgs – uz to norāda mūsu veiktais pētījums par uzņēmumu plāniem attiecībā uz plānoto reklāmas budžetu 2019. gadam, kurā piedalījās vairāk nekā 400 uzņēmumu vadītāju un mārketinga ekspertu. Vairāk nekā puse aptaujāto 2019. gadā plāno palielināt finansējumu komunikācijai sociālajos tīklos, līdz ar to mēs apskatīsim Facebook TOP 7 izmaiņas 2018. gadā, kas būtu jāzina visiem, kuri aktīvi izmanto Facebook sava uzņēmuma vai produkta virzīšanai tirgū.

Facebook platforma ir nākusi klajā ar daudzām pārmaiņām un pēc StatCounter GlobalStats datiem gada laikā ir palielinājusi savu tirgus daļu starp sociālajiem tīkliem Latvijā par 51%.

1. Facebook ziņu plūsmas (Facebook News Feed) algoritma izmaiņas

11. janvārī Marks Zakerbergs (Mark Zuckerberg) paziņoja par izmaiņām Facebook algoritmā, kas lika sarosīties sociālo tīklu mārketinga ekspertiem. Šo izmaiņu mērķis ir lietotāja pieredzes uzlabošana. Proti, algoritms fokusēsies uz to, lai rādītu vairāk publikāciju no draugiem un grupām, kurām lietotājs seko, nevis uzņēmumiem, zīmoliem un medijiem. Facebook biznesa lapu un reklāmu lietotājiem tas nozīmē papildu grūtības savu mērķauditoriju sasniegšanai gan organiski, gan ar maksas reklāmu palīdzību. Konkurence par auditorijām ir ievērojami pieaugusi, kas tiešā veidā ietekmējis reklāmas cenu pieaugumu. Tajā pašā laikā mārketinga ekspertiem šīs izmaiņas lika atteikties no vispārinātiem ziņojumiem un veidot kvalitatīvāku un pielāgotāku saturu izvēlētajām mērķauditorijām.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Klientu, apmeklētāju un darbinieku priekšstats par uzņēmumu var atšķirties, taču nenoliedzami tas ir būtisks. Lai to mainītu, reizēm vajag apjomīgus ieguldījumus, taču reizēm pietiek ar pavisam nelielām izmaiņām. Labierīcību tīrība un iekārtojums var ietekmēt to, ko cilvēki domā par uzņēmumu, tas veido gan attieksmi pret apmeklētājiem un darbiniekiem, gan higiēnu un apkārtējo vidi, tāpēc par to jārūpējas laikus. Kāpēc tualetes aprīkojumu labāk nomāt, nevis pirkt? Kādu higiēnas aprīkojumu un servisu piedāvā uzņēmums “Elis”? Aicinām lasīt šo rakstu un uzzināt!

Higiēnas aprīkojuma noma – izdevīgākais risinājums uzņēmumam

Higiēnas preces un aprīkojuma noma ir daudz izdevīgāka nekā sākumā varētu šķist. Daudzi uzņēmumi, kas to izmēģinājuši, atzīst, ka ieguvumi pilnībā atsver ieguldītos līdzekļus, jo labierīcību telpas top tīrākas un estētiskākas, izlietoto higiēnas preču daudzums samazinās, bet labierīcību aprūpē jāiegulda daudz mazāk laika. Kādu aprīkojumu nepieciešams nomāt Jūsu labierīcību vajadzībām?

Tualetes papīra turētājs

“Elis” sniegtajā pakalpojumā ietilpst gan tualetes papīra turētājs jeb statīvs, gan tualetes papīrs, taču tas atšķiras no veikalā pieejamajiem produktiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Latvija ir labs tirgus elitārām precēm

Anda Asere, 23.02.2018

Luksusa zīmolu Chopard, Montblanc un Bang & Olufsen veikalu līdzīpašnieks Aleksandrs Cimbaļuks

Foto: LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija vienmēr ir bijis labs tirgus elitārām precēm – te šāda veida preces pērk gan vietējie, gan tūristi, uzskata luksusa zīmolu Chopard, Montblanc un Bang & Olufsen veikalu līdzīpašnieks Aleksandrs Cimbaļuks.

Viņš cer, ka kvartāls ap Elizabetes, Tērbatas un Barona ielu ar laiku izveidosies par iepirkšanās galamērķi ne vien vietējiem, bet arī tūristiem, jo viņam šķiet, ka šobrīd Rīgā prasīgiem pircējiem īsti nav, kur tērēt naudu. Vairāk par savu iepirkšanās ielas vīziju, luksusa preču tirdzniecības īpatnībām un to, cik ilgi jāgaida rindā, lai tiktu pie tiesībām pārstāvēt augstas klases zīmolus, viņš stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

No vienas puses, šobrīd attīstās tirdzniecības centri, no otras puses – iepirkšanās internetā. Kā jūtaties šādā situācijā, esot pa vidu ar veikaliem pilsētas centrā?

Internetā neko nevar pataustīt. Kad kādu lietu esat vienreiz jau nopircis, otrreiz to varētu pirkt internetā, bet, kā likums, luksusa preces nepērk vienas un tās pašas, bet gan dažādas. Pirkt dārgas lietas ir svarīgs lēmums. Tāpēc, lai tērētu lielu naudu par tām, vajag šo priekšmetu pataustīt. Nav problēmu nopirkt internetā sporta kedas, bet, kad ir runa par labu pulksteni, tas ir jāuzliek uz rokas, jāpielaiko, jāredz, kā izskatās. Ir jāsaprot, kā jutīsities ar šo lietu. Cilvēki pulksteni izvēlas ilgi, internets te palīdz izpētē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Neziņa un draudi OlainMed darbiniekiem liek vērsties pie sabiedrības

Jānis Goldbergs, 02.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēc AS Olainfarm meitas uzņēmuma SIA OlainMed 34 darbinieku publiskās vēstules, kurā viņi pauduši neizpratni par vadības maiņu, Dienas Bizness uz sarunu aicināja uzņēmuma valdes priekšsēdētāju Viktoriju Zefirovu-Tačinsku un valdes locekli Darju Cvetkovu

AS Olainfarm ir biržā kotēts uzņēmums, kuru kopš galvenā īpašnieka Valērija Maligina nāves vij strīdi par pārvaldību uzņēmumā. Tomēr līdz šim akcionāru strīdi par kontroli uzņēmumā tieši neskāra darbiniekus ne Olainfarm, ne saistītajos uzņēmumos. SIA OlainMed darbinieku publiskā vēstule bija gluži kā zibens spēriens no skaidrām debesīm, kas liecina, ka cīņa par varu sasniegusi zemāku līmeni par Olainfarm padomi vai valdi.

Kā vispār sākās Olainfarm stāsts par veselības aprūpes iestādēm? Tas taču nav zāļu ražotāja pamatbizness?

V. Zefirova-Tačinska: Mani 2016. gadā uzrunāja Valērijs Maligins ar nolūku uzsākt jaunu darbības veidu, konkrēti - attīstīt veselības aprūpes iestādes. Tas bija pilnīgi jauns projekts. 2016. gada beigās tika iegādāta klīnika SIA Diamed, kas atrodas Rīgā. Līdz šā gada 23. aprīlim biju SIA Diamed valdes priekšsēdētāja. 2017. gadā Olainfarm no Olaines pašvaldības izsoles kārtībā nopirka Olaines veselības centru, kas arī ir SIA OlainMed. Šī uzņēmuma valdes priekšsēdētāja biju mazliet ilgāk - līdz šā gada jūlija beigām. Klīnika Diamed jau pērn uzsāka strādāt ar peļņu, savukārt SIA OlainMed, kam priekšā garāks ceļš, apgrozījums 2018. gadā pieauga par 26% attiecībā pret 2017. gadu. Uzņēmumu rezultativitātes rādītāji ir labi, abi turpina attīstīties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Latvijā politiķi vēl domā, vai un kā regulēt digitālās naudas jeb kriptovalūtu tirgu, tikmēr Valsts policija jau sākusi vairākus ar kripotovalūtām saistītus kriminālprocesus, svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

«Šie darījumi [ar krimptovalūtām] krasi ir auguši. Tāpat sludinājumos paskatāmies - nekustamais īpašums, automašīnas. Aizvien vairāk parādās tieši kriptovalūtās piedāvājumi. [...] Jebkurš bizness principā, vide var būt atvērta jebkuram, tā kā aizliegts tas nav,» saka Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās komercijas kontroles un analīzes daļas vadītājs Arnis Lībenzons.

Šobrīd gan VID atbilde uz jautājumu, kas tad īsti no juridiskā viedokļa ir kriptovalūta, nav vienkārša. «Priekš pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām kriptovalūta nav prece, tas ir finanšu instruments. Priekš grāmatvedības tā ir jāuztver kā prece, jo jāgrāmato ir tādā pašā veidā kā prece. Jāgrāmato un jānosaka vērtība eiro valūtā. Priekš ienākumu nodokļa tas arī vairāk ir tuvāks precei, nevis finanšu instrumentam,» saka VID pārstāvis. Nodokļu iekasētāju skatījumā, no kriptovalūtu spekulācijām gūtajai peļņai jāpiemēro ienākuma nodoklis. Turklāt cilvēkiem, kas ar to nodarbojas, jāreģistrē saimnieciskā darbība.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena kleita Andele Mandele kustības piekritēju rokās mēdz nomainīt pat piecas saimnieces

Tomēr Andele Mandele dibinātāja Līva Jaunozola norāda, ka lielākais motivējošais faktors lietotu apģērbu pirkšanā ir finansiālais aspekts un, protams, «medību» azarts. Lai gan pēdējā laikā tiek akcentēta ilgtspēja, viņas novērojumi liecina, ka vismaz Latvijā tā nav prioritāte. Dienā portālā andelemandele.lv tiek pārdotas līdz pat 1600 jeb aptuveni 45 tūkstošiem lietu mēnesī.

Šogad septembrī savstarpēji pārdoto preču vērtība bija rekordliela – nepilns miljons jeb 879 tūkstoši eiro. Līva gan uzsver, ka viņas uzņēmums iekasē maksu tikai par sludinājumiem un norēķini starp pircējiem un pārdevējiem notiek savstarpēji, tādēļ šī summa sadalāma uz 30 tūkstošiem portāla aktīvo lietotāju, attiecīgi katra tirgotāja vidējais ietirgojums ir 30 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Sarucis ārvalstu investīciju projektos radīto darba vietu skaits

Db.lv, 11.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija pērn piesaistījusi 32 jaunus tiešo ārvalstu investīciju projektus, kas ir tikpat, cik 2021. gadā. Tomēr šajos projektos radīts mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš – 1620 pērn, pretēji 2662 jaunām darba vietām 2020. gadā.

To liecina jaunākais EY (agrāk Ernst & Young) investīciju pievilcības pētījums EY Attractiveness Survey Europe, kas analizē investīciju datus un apkopo investoru viedokļus.

Arī Eiropā kopumā jaunu investīciju projektu skaits saglabājās faktiski līdzīgā līmenī kā 2021. gadā - tas pieauga vien par 1%, bet jaunās investīcijas pērn radīja par 16% mazāk jaunu darba vietu kā gadu iepriekš.

Salīdzinājumam, Lietuvā pagājušajā gadā uzsākts 47 jauni tiešo ārvalstu investīciju projekti, kas ir par sešiem vairāk kā 2021. gadā (41), bet Igaunijā pērn piesaistīti 9 jauni ārvalstu investīciju projekti līdzīgi kā gadu iepriekš. Lietuvā pagājušajā gadā ārvalstu investīciju projekti radījuši 3503 jaunas darba vietas, kas ir nedaudz vairāk kā 3374 jaunas darba vietas 2021. gadā, bet Igaunijā pagājušajā gadā radītas tikai 70 jaunas darba vietas pretēji 2500gadu iepriekš.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas būvniecības preču tirdzniecības tīkls «Depo» Viļņā atklājis savu Baltijas valstīs lielāko veikalu, kas būs jau trešais «Depo» veikals Lietuvā.

Saskaņā ar ziņu aģentūras BNS rīcībā esošo informāciju jaunajā veikalā investēti aptuveni 20 miljoni eiro.

«Depo» veikalu Viļņā būvējusi SIA Velve. Būvniecība tika uzsākta 2017. gada 23. janvārī, ēka nodota ekspluatācijā 2018. gada 6. aprīlī. Būvniecības periodā, nodarbinot teju 700 cilvēkus, tika izbūvēta ne tikai veikala ēka un jauna iela, bet arī rekonstruēti siltumtīkli un veikta ārējo inženiertīklu izbūve. SIA Velve jau veikusi un veic vairāku Depo veikalu būvniecību gan Latvijā, gan Lietuvā.

Veikals, kura platība ir 30 800 kvadrātmetru, atrodas pie Viļņas ārējā dienvidu un rietumu apvedceļa un Viļņas-Kauņas autostrādes, netālu no pazīstamā Viļņas Garjūnu tirgus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

FOTO: Rada špikeri darbam un dzīvei

Monta Glumane, 21.01.2020

Dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

Foto: Evija Trifanova/LETA

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

"Grāmatiņās esmu sarakstījusi tādas lietas, kuras man savā dzīvē būtu gribējies zināt ātrāk," saka dizainere Arta Citko, kura radījusi rotaļīgas darba burtnīcas gan pieaugušajiem, gan jauniešiem.

"Happy Playbooks" ir nelielas grāmatiņas, kuras veltītas dažādām tēmām, piemēram, kā izveidot sava personīgā zīmola dizainu, atklāt savu iespējamo karjeras virzienu, uzlabot attiecības ar bērniem u.c.

"Es tās saucu par grāmatiņām, jo tās ir kā grāmatas, bet mazākas un praktiskākas. Saturā ir daudz grāmatai atbilstošas informācijas," saka A.Citko.

Savu pirmo "Happy Playbooks" A.Citko izdeva 2017. gada pavasarī un šo gadu laikā kopumā tapušas astoņas dažādas grāmatiņas.

"Pirmā grāmatiņa bija veltīta zīmoliem un tā radās no tā, ka pati strādāju ar zīmoliem, palīdzu viņiem izveidot grafisko identitāti, stila vadlīnijas un tad es sapratu, ka katru reizi uzdodu vienus un tos pašus jautājumus. Sapratu, ka tie jāsaliek kaut kādā formātā, ka uzreiz varu iedot gatavus jautājumus un uz tiem var atbildēt. Sazīmēju, saliku kā man likās pareizi un sapratu, ka to var izveidot grāmatiņas formātā. Bija pāris cilvēki, kas teica, ka tas varētu būt noderīgi gan aģentūrām, kas strādā ar saviem klientiem, gan pašnodarbinātajiem, lai labāk saprastu savu zīmolu," stāsta A.Citko.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Ārvalstīs strādājošie valstspiederīgie cenšas panākt būtiskas izmaiņas dāvanu nodoklī

Dienas Bizness, 23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirms astoņiem gadiem ieviesto tā dēvēto dāvanu nodokli varētu skart būtiskas izmaiņas, proti, tiek pieļauta iespēja ievērojami palielināt dāvinājuma vērtību, no kura jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN). Tādas izmaiņas, kuras jau labu laiku cenšas panākt ārvalstīs strādājošie valstspiederīgie, kuri daļu no nopelnītā pārskaita mājās palikušajiem, šobrīd pieļauj Finanšu ministrija (FM), svētdien vēstīja raidījums LNT Ziņu TOP 10.

Šobrīd dāvinājuma vērtība, pēc kuras pārsniegšanas ir jāmaksā IIN, ir 1425 eiro gadā vai 118 eiro mēnesī. Šīs dāvanas var būt gan skaidras vai bezskaidru naudas līdzekļi, gan lietas, piemēram, auto, nekustamais īpašums, dārglietas. Nodoklis nav jāmaksā no dāvinātas naudas, kas domāta ārstēšanai vai izglītībai, šie ienākumi tikai jādeklarē. Turklāt nodoklis nav jāmaksā, ja apdāvināšana vai pārskaitījums noticis starp oficiāli reģistrētiem laulātajiem un radiniekiem līdz pat trešajai pakāpei, tajā skaitā starp bērniem un vecākiem vai vecvecākiem, brāļiem, māsām. Tomēr arī te likums prasa atskaitīties, ja dāvanu apmērs pārsniedz 4000 eiro gadā vai vidēji 333 eiro mēnesī. Ja deklarāciju nesniedz, draud sods līdz pat 430 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2022. gada 1. janvārī stāsies spēkā teju divas reizes paaugstinātā akcīzes nodokļa likme saldinātajiem dzērieniem, kuros cukura daudzums pārsniegs 8 gramus.

Tāds ir Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu ) komisijas darba rezultāts, izskatot grozījumus akcīzes nodokļa likumā, kuri gan vēl tiks skatīti parlamenta plenārsēdē. Pēc ilgākām diskusijām atbildīgā komisija atbalstīja mazāku akcīzes nodokļa pieaugumu, nekā sākotnēji iecerēts. Proti, bezalkoholiskajiem dzērieniem ar cukura saturu līdz 8 gramiem (neieskaitot) uz 100 mililitriem - akcīzes nodokļa likme būs 7,4 eiro, bet dzērieniem ar cukura saturu no 8 gramiem (ieskaitot) uz 100 mililitriem - 14 eiro.

Turklāt šāda novitātē spēkā būs no 2022. gada 1. janvāra, nevis 2021. gada 1. janvāra vai 2021. gada 1. jūlija, jo tādējādi varēs ietaupīt 23 000 eiro nodokļu administrētāji, jo ar 2022. gadu notiek pāreja uz jauniem maksājumu administratīvo sistēmu, kurā akcīzes nodokļa deklarācijas tajā sāks strādāt ar 2022. gadu. Interesanti, ka pašlaik par šāda nodokļa ieviešanu ziņu nav nedz no Igaunijas, nedz arī Lietuvas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Wall Street Memes iepriekšpārdošanas pēdējās dienas - 2023. gada visvairāk gaidtīto memu monētu izlaišanu. Žetons $WSM jau ir savācis vairāk nekā 25 miljonus ASV dolāru, tā ir viena miljona cilvēku kopiena, ar kuru mijiedarbojas Īlons Masks un kura cenšas gūt peļņu no GameStop, kas veicina akciju demokratizācijas kustību un piesaista kriptovalūtu.

Saskaņā ar Wall Street Memes tīmekļa vietni, drīz tā tiks ieviesta pirmā līmeņa decentralizētās biržas (CEX) sarakstā, kuras saskaņā ar neapstiprinātiem ziņojumiem būs vismaz divas top 10 biržas.

Izplatās spekluācijas par to, kuras biržas ir iekļautas rāmī, un vismaz viens YouTube lietotājs Binance uzskata par vienu no tirdzniecības vietām.

Bet pat tad, ja tas vēl nav Binance, daudzu populārāko biržu slazds šajā projekta izstrādes agrīnajā posmā nodrošinās to par labu Binance sarakstam nākotnē un sprādzienbīstamu cenu pieaugumu, kad tas tiks izlaists drīz.

Wall Street Memes iepriekšpārdošana joprojām ir atvērta, tāpēc nav ko zaudēt laiku un iegādājies žetonus pirms tā slēgšanas. Žetona, $WSM, cena ir 0,0337 ASV dolāri, un drīzumā tā varētu tikkt tirogta par 10 reizes lielāku vērtību.

Komentāri

Pievienot komentāru