Viedokļi

Papildināta - Eksperiments: Kā es vergoju Latvijas uzņēmumā par 20 eiro dienā

Db.lv, 17.12.2018

Jaunākais izdevums

Pievienots uzņēmuma komentārs.

Žurnālista un blogera Denisa Bartecka eksperiments šoreiz aizvedis viņu uz Dreiliņiem.

Ieskats sociālajā tīklā Facebook publicētajā D. Bartecka materiālā:

Ik nedēļu no Latgales autobuss ved cilvēkus uz galvaspilsētu. Uz darbu. Uz lielu Latvijas kompāniju. Kompāniju, kuru zina ikviens. Cilvēki brauc strādāt smagu, fizisku darbu. Sešas dienas nedēļā. Ar nereālu darba grafiku. Ar nožēlojami zemu algu. Cilvēki brauc uz verdzību, turklāt brīvprātīgi. Un ne vienu reizi vien. Brauc ar autobusiem, kuri pastāvīgi kursē vairākas reizes nedēļā. Es solīju izmēģināt šo darbu pats un pastāstīt, kā tas bija.

«Paņemiet līdzi gultasveļu un pārtikas produktus,» man atbildēja pa telefonu, un es ar somām devos uz Ludzas autobusu. Sagaidīju autobusu, kurā ir sešdesmit vietas un kuram pie loga bija uzraksts «Norīkojuma», kas veda mani uz galvaspilsētu. Vakarā es jau biju Rīgā. Mani izmitināja, es izņēmu savas mantas, parakstīju līgumu un gatavojos darbam.

Darba devējs mums rezervēja vietas viesnīcā Prūšu nams Ķengaragā. Puse no izmitināšanas summas tiek apmaksāta, bet puse – atskaitīta no darbinieka algas. Vārdu «viesnīca» nosaukumā nevajag ņemt vērā, jo tas nav pat hostelis, tā ir kopmītne. Turklāt zemākajā līmenī, un pat manos studenta gados es tā būtu domājis.

Kopmītne mani sagaida ar zeķu un ātri pagatavojamo nūdeļu smaržu. Šādas kopmītnes parasti tiek rādītas krievu filmās. Ziniet, tad, kad tiek filmētas vietas, kur uzturas nelegālie imigranti – tadžiki vai moldāvi. Tur ir šauri, gari koridori, istabas, istabas, istabas. Vismaz es runāju par to stāvu, kurā es dzīvoju. Netīras tualetes, Indijas un Nescafe «trīs vienā» pasaule. Lētās desas pasaule. Pasaule, kurā ir kečups sarkanās plastmasas pudelēs un lētā baltmaize. Optima līnija zīmola pasaule. Viesnīca ar saplēstām dušas durvīm, kur ūdens plūst no visiem stūriem. Mazgājies un pēkšņi bāc - ūdens ir auksts. Mazgājies un pēkšņi ūdens kļūst verdošs. Tomēr neatslābsti, tu esi Prūšu nams viesnīcā.

Tā saucamā viesnīca naktī tiek slēgta un atvērta tiek sešos rītā. Ne iziet, ne ienākt. Tāda, lūk, viesnīca. Astoņi eiro diennaktī. Par šādu naudu iespējams pārnakšņot, piemēram, centrā, manā iecienītajā Central hostel, kur ir cilvēcīgi apstākļi, jauks personāls un daudzi citi bonusi. Nevienā hostelī, kurā man nācies nakšņot (un esmu redzējis tiešām pretīgus), es neesmu redzējis blusas, bet Prūšu nams viesnīcā tās bija. Es pret tām esmu ļoti jūtīgs un alerģisks, es praktiski nevarēju gulēt, man niezēja rokas, tās bija pietūkušas un pirksti pulsēja. Es vēl joprojām nespēju gulēt, atceroties alerģisko reakciju, kas klostera eksperimenta laikā mani noveda līdz slimnīcai un nevēlos to atkārtot.

Mēs nelielā istabiņā bijām pieci cilvēki. Nevaru precīzi nosaukt tās platību, taču eksperimentā uz kuģiem mēs trijatā dzīvojām telpā, kas bija divas reizes lielākas. Mēbeles – piecas gultas, saplēsts skapis, galds, pāris krēslu – un istabā vairs nav brīvas vietas. Garajā, šaurajā koridorā ir koplietošanas virtuve visam stāvam. Pieejama elektriskā plīts ar diviem riņķiem, ledusskapis, tējkanna. Divas izlietnes. Televizors. Viss. Labi, ka šeit praktiski neviens negatavo, līdz ar to rindu arī nav.

Septiņos no rīta netālu no ēkas apstājas autobuss, kas ved mūs strādāt. Uz Dreiliņiem, TOP noliktavu. Mēs tur komplektēsim pasūtījumus veikaliem. Kopā esam nedaudz vairāk kā divdesmit cilvēki. Katram no mums līdzi ir soma ar pusdienām, darba cimdiem un atstarojošu vesti. Darbiniekiem tā ir spilgti zaļā krāsā, bet brigadierim – oranža. Pie ieejas noliktavā mūs pārbauda apsardze, uzlīmē uz pusdienu produktiem uzlīmi, kas apliecina, ka tos mēs esam atveduši līdzi, nevis nozaguši. Mēs atstājam pusdienas ledusskapjos vai skapīšos, un ķeramies pie darba.

Milzīga noliktava, kurā atrodas paletes ar visām iespējamajām precēm, brigadieri pēta dokumentus preču komplektācijai. Darbinieki tās nes, krāmē un brigadieris atzīmē padarīto. «Divas pakas – uz Skrīveriem, četras – uz Ainažiem.» Mēs aktīvi skraidām, galvenais ir atcerēties, kura palete domāta kuram veikalam. Kopumā 66 paletes dažādās noliktavas pusēs. Visu iegaumēt var divās dienās. Tā visu maiņu skraidi. Kad palete ir pilna, tās augstums sasniedz divus metrus, to iesaiņo, marķē ar personīgo numuru, paraksta, aizved un liek jaunu. Liekām sarunām nav laika, ir tikai nepārtraukts darbs. Simtiem kilometru gara plēve. Ik pēc divām stundām ir kolektīvs desmit minūšu pārtraukums. Uzpīpē un atkal nepārtraukta kustība.

Kā jau rakstīju, esam vairāk nekā divdesmit cilvēki. Strādā lielākoties vīrieši no Daugavpils, galvenokārt krieviski runājoši. Ir trīs sievietes – brigadiere un divas darbinieces, kuras stiepj preces kopā ar mums. Pirmā ir sportiska, ne vecāka par divdesmit gadiem. Otrai ir nedaudz zem 40 gadiem, izbijusi mediķe. Kopā ar mums strādā arī noliktavu līdzstrādnieki, kuri saņem lielāku algu. Varu kļūdīties, bet, šķiet, vismaz divreiz vairāk.

Es ļoti sen strādāju par dārzeņu bāzes komplektētāju Buļļu ielā. Dienā strādāju izdevniecībā Fenster, bet naktī – bāzē. Braucu uz bāzi tieši no izdevniecības, ar portfeli rokās. No rīta braucu uz Purvciemu, nomazgājos un atgriezos dienas darbā. Toreiz bāzē maksāja septiņus latus par maiņu. Šajā darbā noturējos divas nedēļas. Tā tāda liriska atkāpe.

Plkst.14.00 ir pusdienas, kas ilgst pusstundu. Arī vakariņas ilgst pusstundu. Tās sākas tad, kad nokomplektētas visas preces galvenajā noliktavā. Pavakariņojam un uzpīpējam, un tad dodamies komplektēt preces uz ledusskapi. Arī tur nesam preces uz 66 punktiem. Tikai to atrašanās vieta ir pavisam cita nekā galvenajā noliktavā. Atcerēties to ir grūti, turklāt vēl vakarā pēc dienas darba.

Starp citu, neviens iepriekš nebrīdināja par darbu ledusskapī. Tāpat arī par to, ka darba grafiks nepastāv – darbs beidzas tikai tad, kad visi pasūtījumi nokomplektēti. Kolēģi stāstīja, ka pirmssvētku dienās viņi strādāja arī līdz diviem naktī. Nekas pārsteidzošs – pieprasījums tad ir lielāks un pasūtījumu vairāk. No rīta atkal jādodas uz maiņu, bet neviens nežēlojas. Tieši pretēji – pēc divpadsmitiem naktī stundas likme ir lielāka.

Paradokss. Mēs strādājam ar stundas likmi, taču līdz dienas beigām visi tik ļoti vēlas doties mājās un atpūsties, ka cenšamies strādāt ātrāk. Par papildu stundām mums ir vienalga. Starp citu, eksistē otrā elpa. Darba dienas beigās noliktavas apsargs atkal mūs pārbauda.

Vakarā kājas ir nogurušas, tās ir smagas. Es strādāju skriešanas apavos, tāpēc vēl ir daudzmaz ciešami. Taču redzēju strādniekus celtniecības zābakos. Nesaprotu, kā viņi spēj izturēt četrpadsmit stundas uz kājām. Taču cilvēki strādā, nesūdzas. Daži vakarā lieto pretsāpju medikamentus. Starp citu, ja esat slims, tad negaidīt slimības lapu, taču par apmešanās vietu slimošanas dienās ir jāmaksā pašam. Tomēr neviens nelamā vadību, ka maksā maz vai daudz prasa, vismaz es neko tādu nedzirdēju. Vienīgā sūdzība, ko izteica vairāki darbinieki – ka nevar paspēt aizdoties uz veikalu. Mēs aizbraucam uz darbu, kad veikali vēl ir ciet, bet atbraucam tad, kad veikals jau ir ciet. Pat maizi nav iespējams nopirkt. Atbrauc mājās plkst.23, pusnaktī mazgājies, mazgā drēbes, sagatavo ēdienu rītdienai un aizmiedz. Un šāds grafiks ir sešas dienas nedēļā. Sestdien tevi atved uz Rīgu, no svētdienas līdz piektdienai ir darbs, bet sestdien aizved atpakaļ uz reģiona pilsētām.

Es šo eksperimentu plānoju veikt vienu nedēļu – sešas darbdienas, taču neizdevās. Piektajā darba dienā man nācās darbu beigt jau piecos vakarā, jo sākās problēmas ar muguru. Centos to ārstēt ar medikamentiem un no rīta turpināt darbu, taču brīnums nenotika un nācās doties mājās. Problēmas sākās ne tik daudz ilgā fiziskā darba dēļ, bet vairāk – darba saldētavā dēļ, tas aktivizēja manas vecās vainas. Ja zinātu, ka jāstrādā aukstumā, sagatavotos un šīs problēmas nebūtu. Šo dienu laikā nopelnīju 98 eiro. Kompānija algu izmaksāja pat ātrāk, nekā solīts, viss tika maksāts oficiāli. Kopš manas aizbraukšanas man četrreiz zvanīja no darba un pārprasīja, vai neturpināšu ar viņiem sadarbību. Acīmredzot, viņi ir ieinteresēti piesaistīt darbiniekus. Un pie viņiem brauc. Cilvēki ir gatavi sadarboties, neskatoties uz zemo algu un citiem mīnusiem.

No Latgales braucošie cilvēki šajā darbā galvaspilsētā iekārtojušies caur aģentūru HR factor. Neskatoties uz zemo algu un citiem faktoriem. Jā, daudziem strādājošajiem šis ir pagaidu darbs. Taču nav nekā pastāvīgāka kā pagaidu. Aģentūra atradusi pieeju darbiniekiem. Tā piedāvā bezmaksas transportu līdz galvaspilsētai, bezmaksas transportu uz darbu, dažādus papildu bonusus, dzīvesvietu, piedāvā avansu uzreiz pēc pirmās darba nedēļas. Darbinieki ir sociāli neadaptīvs kontingents, kas neizprot sava darba vērtību, nespēj paši pa tiešo vienoties ar darba devēju, atrast paši dzīvesvietu un nokārtot citus jautājumus. Tāpēc viņi ir pateicīgi aģentūrai, nelamā darba devēju un ir gatavi strādāt jebkuru stundu skaitu. Darbinieki gan nav deklasēti elementi, viņi vairumā nelieto alkoholu. Vismaz, ne darba nedēļas laikā - lielu alkohola patēriņu un tādas darba stundas un fizisko slodzi savienot nav iespējams. Pēc manām domām, tas, ko piedāvā personāla aģentūra HR factor, ir verdzība. Tomēr tas ir labāk nekā, ja šie cilvēki paliktu bez darba un iztikas līdzekļiem. Es ieteiktu darba devējiem pievērst uzmanību šai aģentūrai. Tā patlaban strādā ar lielākajiem uzņēmumiem valstī - TOP, Drogas, Dobeles dzirnavnieks, Ķekavas putnu fabrika - un tie ir tikai uzņēmumi, kurus es zinu. Ja jums ir nepieciešams lēts, nekvalificēts darba spēks, tad jums jādodas tieši pie šīs aģentūras.

Es ieteiktu lielo kompāniju vadītājiem ik pa laikam paņemt atvaļinājumu un kaut vai nedēļu pastrādāt šādā darbā. Nevis, lai šokētos, bet lai iepazītu darbiniekus. Tāpat es ieteiktu viņiem arī padotos uz kādu nedēļu nosūtīt turpat, lai viņi iepazītu arī citu realitāti, un pārstātu žēloties par slikto dzīvi. Lai viņi nerakstītu tādas lietas kā «šīs zilās acis nespēj melot». Lai saprastu, ka dzīve ir dziļāka, tā ir arī citāda un nebeidzas rokas stiepiena attālumā. Lai pa labi un pa kreisi nesūdzētos par darba ļaušu nekreativitāti, kad mums aptuveni pusi no valsts veido Maxima kasieri. Starp citu, tās, kura sabruka. Bet principā nekas nav mainījies – Latgale jau izsenis skaitās izmiris reģions. Un šodien kompānijas HR factor autobusi divreiz nedēļā kursē maršrutā Rīga-Daugavpils-Rēzekne-Ludza. Un pretējā virzienā.

Noslēgšu savu rakstu ar personāla atlases kompānijas sludinājumu, kas man ļoti patika: «Šķiet, ka vasara nekad nebeigsies. Bet rudens, kā vienmēr, pienāk ar lietu un aukstumu. Esi gatavs ziemas sezonai. Pievienojies un jau pēc pirmās darba nedēļas varēsi bez uztraukuma skatīties sliktajiem laikapstākļiem tieši sejā! Tevi gaida darbs Rīgā un Rīgas rajonā. Transports no reģioniem un izmitināšana ir nodrošināta. Vakances: marķētājs, komplektētājs, krāvējs, gaļas pārstrādes ceha darbinieks. Iepriekšēja pieredze nav nepieciešama.»

Uzņēmuma komentārs:

SIA «Iepirkumu grupa» mārketinga direktore Ilze Priedīte, komentējot rakstā minētos faktus, skaidro: «Vietējais veikalu tīkls «top!» ir 20 Latvijas uzņēmējiem piederošs veikalu tīkls, kas darbojas uz partnerības principa un kopumā nodrošina darba vietas vairāk nekā 4000 darbiniekiem. Attīstot un efektivizējot darbību, partneri attīsta savu uzņēmējdarbību un individuāli organizē noliktavu un loģistikas pakalpojumus dažādās Latvijas pilsētās. Kā zināms, konkurence mazumtirdzniecības sektorā mūsu valstī ir ļoti asa, cīņa ir arī par darbiniekiem, par to piesaisti, jo īpaši Rīgas rajonā.»

«Jau kādu laiku publiskajā telpā norit aktīvas diskusijas par darba spēka trūkumu būvniecības sektorā, ēdināšanas nozarē, mazumtirdzniecības sektors nav izņēmums. Ir veikalu un noliktavu īpašnieki, kas darbinieku piesaistei izmanto ārpakalpojumus, kā rakstā minēto SIA HR Factor aģentūru, tā saucamajai outstaffing funkcijai. Tirgus situācija rāda, ka ir cilvēki, kuri izvēlas sadarbību ar aģentūrām, nevis, piemēram, ar tiešo noliktavas vai veikala īpašnieku. Cilvēkiem ir izdevīgāk, ka šīs aģentūras nodrošina transporta pakalpojumus, nodrošina naktsmītnes, kas citādi, strādājot Rīgā un Rīgas apkaimē, darbiniekam izmaksātu daudz dārgāk. Runājot par konkrēto situāciju aicinām pievienoties kolektīvam, rakstot uz uzņēmuma mājaslapā norādīti epastu, kur nodrošināti labāki algas nosacījumi. Darba ņēmējam ir izvēles iespējas - izmantot ārpakalpojuma (aģentūru) piedāvājumus vai arī konkrētā uzņēmuma darba piedāvājumus vakantajām pozīcijām. Šajā gadījumā raksta autors ir izvēlējies būt darba ņēmējs SIA HR Factor, kas ir pakalpojuma sniedzējs vienam no veikalu tīkla top! partneriem, kā arī nodrošina šādu pakalpojumu citiem Latvijas uzņēmumiem. SIA «Iepirkumu grupa» ir mazumtirdzniecības veikalu tīkla «top!» pārstāvošais uzņēmums, kas veikalu tīklam nodrošina vienotu iepirkumu sistēmu un mārketinga aktivitātes. SIA «Iepirkumu grupa» nenodarbojas ar noliktavu apsaimniekošanu,» uzsver I. Priedīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Apcietinātajam Krjačekam daļēji piederošais Alkom-Trans regulāri uzvarējis iepirkumos

LETA, 14.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašvaldības SIA «Rīgas satiksme» (RS) iepirkumu krimināllietā apcietinātajam partijas «Gods kalpot Rīgai» biedram, Rīgas domes varas partiju dāsnam sponsoram Aleksandram Krjačekam daļēji piederošais SIA «Alkom-Trans» pēdējo gadu laikā uzvarējis vairākos desmitos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Piemēram, laika posmā no 2013.gada līdz 2018.gada novembrim «Alkom-Trans» uzvarējis vairāk nekā 30 dažādos pašvaldību un valsts iestāžu iepirkumos, liecina IUB informācija.

Pārsvarā tie ir iepirkumi par autobusu, midibusu vai mikroautobusu piegādi, vai arī iepirkumi par transportlīdzekļu tehnisko apkopi, diagnostiku, remontu un rezerves daļu piegādi. Iepirkumu summas caurmērā bijušas no dažiem desmitiem tūkstošu eiro līdz aptuveni 100 000 eiro.

Pēc līgumcenas lielākais «Alkom-Trans» pēdējo piecu gadu laikā uzvarētais autobusu piegādes iepirkums bijis par autobusu piegādi SIA «VTU Valmiera» vajadzībām 2014.gada jūlijā par līgumcenu 1,632 miljoni eiro, kā arī par autobusu piegādi Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram, kurā «Alkom-Trans» līgumcenas daļa bija 1,003 miljoni eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Saeima pieņem atbalsta paketi apkures izmaksu pieauguma segšanai iedzīvotājiem

LETA, 11.08.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma grozījumus, paredzot veikt virkni pasākumu siltumapgādes un apkures izmaksu pieauguma daļējai segšanai mājsaimniecībām.

Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā veikti, lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summa būs ap 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas nosaka sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas vicemērs Andris Ameriks (GKR) šodien Rātsnamā plkst.10 sasaucis preses brīfingu, informēja viņa padomnieks Mareks Gailītis.

Nav zināms, par ko Ameriks plāno brīfingā runāt. Pagājušajā nedēļā viņa vārds tika minēts saistībā ar pašvaldības sabiedriskā transporta uzņēmuma «Rīgas satiksme» (RS) korupcijas lietu.

Mediji ziņoja, ka Amerika dzīvesvietā notikusi kratīšana, taču viņš nekādus komentārus par to nav sniedzis, uzverot, ka viņa sirdsapziņa ir tīra. «Es atkārtoju vēlreiz: man pat nav priekšstata par tiem iepirkumiem, tā nav mana sfēra,» TV3 raidījumam «Nekā personīga» apgalvoja Ameriks.

Viņš ne reizi neesot ticies ar šobrīd korupcijas lietā apcietināto RS infrastruktūras uzturēšanas un attīstības departamenta direktoru Igoru Volkinšteinu, tomēr nenoliedz, ka pazīst citu šajā lietā apcietināto - uzņēmēju Māri Martinsonu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar tā dēvēto «Latvijas Bankas prezidenta» kriminālprocesa virzību, turpinās pirmstiesas kriminālprocess, tāpēc par šī procesa virzību šogad nav iespējams izlemt, informē procesa virzītāja Viorika Jirgena.

Sākotnēji viens no šajā kriminālprocesā apsūdzētajiem pirmstiesas izmeklēšanas laikā, kad izmeklēšanas darbības kā procesa virzītājs veica Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāja, bija izvēlējies izmantot savas tiesības neliecināt, tāpēc pēc apsūdzību izsniegšanas prokurore V.Jirgena pieļāva, ka līdz 2018.gada beigām viņa varēs izlemt par minētā kriminālprocesa virzību.

Pēc apsūdzības izsniegšanas iepriekš minētais apsūdzētais savu aizstāvības taktiku mainīja un šobrīd liecina par visiem lietā noskaidrojamiem apstākļiem.

V.Jirgena norāda, ka tā kā apsūdzētā pratināšana vēl nav pabeigta, kā arī jāveic citas izmeklēšanas darbības, kas saistītas ar apsūdzētā sniegto liecību ticamības pārbaudi, tad joprojām turpinās pirmstiesas kriminālprocess un sīkāki komentāri šobrīd netiek sniegti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielākā daļa iedzīvotāju un uzņēmēju uzskata, ka Čaka ielas velojoslu izveides eksperiments Rīgā rada sarežģījumus, liecina Rīgas domes Satiksmes departamenta sagatavotā informācija Satiksmes un transporta lietu komitejai.

65% aptaujāto iedzīvotāju uzskata, ka velojoslu izveides eksperiments rada sarežģījumus, bet 35% uzskata, ka tas ir ieguvums.

Uzņēmēji ir vēl negatīvāk noskaņoti pret velojoslu izveidi. 68% procenti uzņēmēju uzskata, ka velojoslu izveide rada sarežģījumus, bet 24% - ka tas ir ieguvums. 8% uzņēmēju uzskata, ka šis eksperiments neko nemainīs.

Kā norāda departaments, kopumā viena trešā daļa aptaujāto iedzīvotāju atbalsta velojoslu izveidi Čaka ielā, kamēr divas trešdaļas ir drīzāk pret.

Gan aptauju dati, gan sociālajos medijos paustais liecinot, ka velojoslu izveidi atbalsta mazāk aizsargātie satiksmes dalībnieki, kamēr kritiskāki ir autobraucēji un sabiedriskā transporta pasažieri.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

KNAB kratīšanu pie Ušakova veicis iepriekš uzsākta kriminālprocesa ietvaros

Db.lv, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) šodienas kriminālprocesuālās darbības, tai skaitā, tiesas sankcionētas kratīšanas vairākās adresēs, veicis iepriekš uzsākta kriminālprocesa ietvaros, informē KNAB.

Šobrīd nevienai personai nav piemērots ar brīvības atņemšanu saistīts drošības līdzeklis.

Kriminālprocesā notiek aktīvs izmeklēšanas darbs, nostiprinot procesuālo darbību laikā iegūto informāciju. Detalizētāku informāciju par konkrēto kriminālprocesu KNAB sniegs, līdzko tas būs iespējams, nekaitējot izmeklēšanas interesēm, informē birojs.

KNAB norāda, ka neviena persona netiek uzskatīta par vainīgu, kamēr tās vaina netiek pierādīta likumā noteiktajā kārtībā.

Db.lv jau rakstīja, ka KNAB darbinieki šodien veic kratīšanas pie Rīgas mēra Nila Ušakova (S), un kratīšanas notiek gan Ušakova darbavietā Rīgas domē, gan arī dzīvesvietā.

Lasi Vēl:

Papildināta - KNAB veic kratīšanu gan Ušakova darbavietā, gan mājās

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazais bizness

Sekojot idejai: No neveiksmīgas pieredzes līdz sekmīgam biznesam

Laura Mazbērziņa, 06.02.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lāzerpeintbola parka Laserdog izveidotāji Miķelis Ziemelis un Toms Bergmanis, neskatoties uz ķibelēm, kas iepriekš piemeklējušas, ir optimisma pilni un cerīgi raugās nākotnē

Sākotnējā ideja jaunajiem uzņēmējiem bija piedāvāt peintbola atrakciju vasaras festivālos, šis biznesa modelis gan neizrādījās veiksmīgs.

«Doma neradās pati no sevis, es agrāk biju viens no Andrejsalas peintbola parka izveidotājiem, kur mēs darbojāmies kopā ar Ernestu Šēnu un Jāni Stepiņu. Palīdzēju viņiem attīstīt biznesu, taču vienā brīdī biznesa attiecības pārtraucām. Nedaudz vēlāk E. Šēns izmēģināja arī lāzerpeintbolu, kas man šķita ļoti interesants. 2017.gada 8.martā mēs ar Tomu braucām automašīnā un domājām, kā varētu ātri nopelnīt naudu. Par ko gan divi jauni puiši var runāt, braucot automašīnā – runā par sievietēm un par to, kā nopelnīt naudu. Runājām par to, ka vajadzētu izveidot lāzerpeintbola aktivitāti Positivus festivālā, tomēr tajā netikām. Kā iemeslu mums minēja, ka tas neatbilstot festivāla konceptam,» stāsta M. Ziemelis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Lauksaimniecība

200 000 hektāros Latvijā varētu audzēt paludikultūras

Māris Ķirsons, 02.09.2019

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola un SIA Klasmann-Deilmann Latvia izpilddirektors Andis Gredzens

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izstrādātos purvus var izmantot ne tikai ogu, bet arī citu kultūru audzēšanai, kuras var lietot kā izejvielu būvmateriālu, dzīvnieku barības ražošanai, kā arī enerģētikā, tā vairojot to īpašnieku ienākumus

Sākotnēji šādas idejas šķiet «paņemtas» no zinātniskās fantastikas, tomēr bioekonomikas kontekstā – uz savas zemes izaudzēt izejvielas, ne tikai pārtiku cilvēkiem un dzīvniekiem, bet arī būvmateriālu ražošanai, enerģētikai, medicīnai un farmācijai, samazinot fosilo izejvielu izmantošanu un arī siltumnīcu gāzu emisiju apmērus, dod savu nelielu artavu klimata pārmaiņu kontekstā.

Ezeru un purvu izpētes centra valdes locekle Ilze Ozola atzīst, ka tādās valstīs kā Vācija un Nīderlande izstrādātajos purvos tiek stādītas dažādas kultūras un pētīta gan to ietekme uz CO2 emisijām, gan rēķināti ekonomiskie labumi un arī izmaksas. «Vācijā ir izveidota speciāla federālā programma – EUKI (Eiropas klimata iniciatīva), kuras ietvaros sadarbībā ar Greifsvaldes purvu centru, Igaunijas Dabas fondu un Lietuvas Dabas fondu arī tiek veikts projekts EUKI – Paludiculture in the Baltics (Paludikultūru audzēšana Baltijas valstīs), kura mērķis ir ne tikai zināšanu pārnese, bet arī paludikultūras audzēšanas plānu izstrāde» stāsta I. Ozola. Viņa norāda, ka paludikultūru (mitrās, kūdrainās augsnēs augošu un purvam raksturīgu augu) audzēšana Latvijā vēl tikai sper pirmos soļus. Nenoliedzami, katra jauna ideja purvu īpašniekiem, apsaimniekotājiem rada jaunas iespējas gūt papildu ienākumus, tomēr šajā paludikultūru audzēšanā joprojām ir daudz nezināmā. Viens no būtiskākajiem jautājumiem ir šo kultūru audzēšanas izmaksas, iegūtās ražas novākšana un arīdzan to potenciālie pircēji. Paludikultūras var audzēt augstā tipa kūdrā – sfagnu sūnas (kūdrai), rasenes, savukārt zemajos purvos – niedres, vilkvālītes, grīšļus, miežabrāli, medicīnā izmantojamus augus, kā arī kārklus un melnalkšņus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Valdības lēmumi noveda līdz haosam

Henriks Danusēvičs, Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents, 21.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valdības ieviestie aizliegumi 23 dienām izskatās kā kārtējais lielais un unikālais eksperiments.

Jau esam pieredzējuši citur neredzētus ierobežojumus vai stingrākus nodokļus. Ierēdņiem patīk administrēt. Tāpēc arī konsultācijas ar ekspertiem un nozarēm ir fragmentāras un epizodiskas, savukārt, aizliegto preču saraksti neizprotami un neloģiski.

Salīdzinājumam, piemēram, Francijā uz šodienu saslimušo skaits ir divarpus reizes lielāks kā Latvijā (3,63% pret 1,49%), bet visi veikali ir atvērti. Uz pircēju noteikti 8m2, lielveikalos (virs 400m2) jāuzrauga apmeklētāju skaits. Savukārt, Zviedrijā (3,49% saslimušo) “cilvēki aicināti atturēties no veikalu un tirdzniecības centru apmeklējumiem”. Kaimiņvalstī Igaunijā (1,51%) nav nekādu aizliegumu, bet ar šodienu atļauti brīvdienu lidojumi uz 15 valstīm. Preču ierobežojumu valstis ievieš, galvenokārt, sākot ar 25.decembri līdz 10.janvārim. Piemēram, Polijā (3,08%) Ziemassvētku iepirkšanās tika atļauta, ierobežojot tikai pircēju skaitu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rada dzesēšanas sistēmu, ko izmantos Eiropas Kodolpētniecības centrā

Db.lv, 10.09.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) pētnieks Guntis Pikurs ir uzprojektējis daļu no dzesēšanas kontūra, ko izmantos vienā no svarīgākajiem Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) eksperimentiem.

Iespējams, šo produktu arī ražos Latvijā, jo tā prototips tika izgatavots Latvijas uzņēmumā «Allatherm», kurš varētu kļūt par vienu no pirmajiem Latvijas uzņēmumiem, kas ar CERN noslēgs līgumu par produktu ražošanu. RTU un «Allatherm» sadarbības rezultāts var izrādīties veiksmīgs piemērs, kad ieguvumu no Latvijas dalības CERN gūst gan zinātnieki, gan uzņēmēji.

CERN viens no svarīgākajiem ir CMS eksperiments, kura mērķis ir atklāt jaunus fizikas fenomenus, un šajā eksperimentā strādā arī Latvijas zinātnieki – inženieri un fiziķi. RTU Augstas enerģijas daļiņu un paātrinātāju tehnoloģiju centra pētnieka Gunta Pikura uzdevums bija izstrādāt dzesēšanas kontūra sistēmu – manifoldu dzesēšanas gāzes sadalei un sagatavošanai pirms iztvaicēšanas loka.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nekustamais īpašums

Gada lielākie nekustamā īpašuma darījumi Rīgā TOP 25

Lato Lapsa, Kristīne Bormane, pietiek.com, speciāli Db, 19.02.2019

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Foto: Ritvars Skuja, Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dienas Bizness sāk publicēt ekskluzīvus datus – informāciju par pagājušā gada lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Latvijā, Rīgā un Jūrmalā. Šoreiz kārta gada 25 lielākajiem nekustamā īpašuma darījumiem Rīgā.

Ja 2016. gada lielākā darījuma summa galvaspilsētā bija Latvijas apstākļiem fantastiska - 91 miljons eiro, tad 2017. gada rekords ir bijis pieticīgāks –36,6 miljoni eiro, bet pērn, kā rāda detalizētie dati par 100 lielākajiem darījumiem Rīgā, vairs «tikai» nepilni 25 miljoni eiro.

Pērnā gada iespaidīgākais un dārgākais darījums slēgts februārī, kad SIA Losmerta par gandrīz 25 miljoniem eiro nopirka 7188939/8471990 daļas no 11 305 kvadrātmetrus liela zemesgabala ar ēku īpašumam, kura adrese ir Krišjāņa Valdemāra iela 62; Krišjāņa Valdemāra iela 62A. To pārdeva SIA Alojas Biznesa Centrs, kas to pats pēdējo 12 gadu laikā iegādājies pa daļām, kā arī atsevišķas daļas saņēmis dāvinājumā. Darījumā hipotekārie kredītlīdzekļi nav izmantoti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Straujš nodokļu ieņēmumu pieaugums vērojams aprīlī. Ja pirmajos trijos mēnešos nodokļu ieņēmumi kopbudžetā saņemti tuvu 2020. gada attiecīgā perioda līmenim, tad aprīlī tie iekasēti jau par 174,8 miljoniem eiro jeb 25,4% vairāk nekā pērnā gada aprīlī, vēsta Finanšu ministrija (FM).

Atbilstoši Valsts kases datiem par konsolidētā kopbudžeta izpildi šā gada pirmajos četros mēnešos izdevumi kopbudžetā par 674 miljoniem eiro pārsniedza ieņēmumus, kamēr pērn attiecīgajā periodā kopbudžetā deficīts bija būtiski zemāks jeb 11,3 miljoni eiro.

Šā gada sākumā veikta nozīmīga līdzekļu izmaksa no valsts budžeta atbalsta veidā Covid-19 seku mazināšanai, līdz ar ko kopbudžeta izdevumi bija par 800,2 miljoniem eiro jeb 21% augstāki nekā pērn četros mēnešos, veidojot 4 605,1 miljonus eiro.

2021. gadam apstiprinātā atbalsta apjoms līdz 23. maijam jau sasniedza 3,4 miljardus eiro jeb 11,1% no IKP. Faktiski piešķirtā atbalsta apjoms janvārī-aprīlī veido 926 miljonus eiro, tostarp nepilni 800 miljoni eiro kopbudžeta izdevumos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Konsolidēto kopbudžetu šogad būtiski ietekmējusi COVID-19 pandēmija, informē Finanšu ministrija.

Kopbudžeta ieņēmumi šā gada astoņos mēnešos ir par 82,2 miljoniem eiro jeb 1,1% zemāki nekā pērn attiecīgajā periodā, bet izdevumi pieauguši par 554,8 miljoniem eiro jeb 7,9%, tādējādi kopbudžetā, salīdzinot ar 2019. gada attiecīgo periodu, par 637 miljoniem eiro pasliktinājusies bilance. Šā gada janvārī-augustā kopbudžetā bija 40,2 miljonu eiro deficīts, pretstatā 596,8 miljonu eiro pārpalikumam pērn attiecīgajā periodā.

Būtiskās izmaiņas skaidrojamas ar COVID-19 izplatības mazināšanai noteikto ierobežojumu ietekmi uz ekonomiku, kā rezultātā par 537,4 miljoniem eiro no plānotā atpalika kopbudžeta nodokļu ieņēmumi. Savukārt straujāku nekā plānots izdevumu piegumu noteica valdības apstiprinātie pasākumi uzņēmumu un iedzīvotāju atbalstam, kā arī pieaugums bezdarbnieku un slimības pabalstos. Vienlaikus kopš lielākā kopbudžeta nodokļu ieņēmumu krituma maijā (par 17,9% pret 2019. gada maiju) situācija kopbudžetā ir uzlabojusies un augustā kopbudžeta nodokļu ieņēmumi bija jau par 3% augstāki nekā 2019. gada augustā, skaidro ministrijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada 11 mēnešos valsts konsolidētā kopbudžeta deficīts bija 1,03 miljardi eiro jeb par 490,5 miljoniem eiro vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā, liecina Valsts kases publicētie dati.

Deficīta apmērs valsts budžetā, ņemot vērā valdības apstiprinātā atbalsta Covid-19 seku mazināšanai izmaksas, sasniedz 1,08 miljardus eiro, kamēr pašvaldību budžetā bijis 43,3 miljonu eiro pārpalikums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrija (FM).

Konsolidētā kopbudžeta ieņēmumi šogad 11 mēnešos, salīdzinot ar 2020.gadu, palielinājās par 1,2 miljardiem eiro jeb 12% un veido 11,5 miljardus eiro, bet izdevumi pieauguši straujāk - par 1,7 miljardiem eiro jeb 16% - un sasniedza 12,5 miljardus eiro.

Nodokļu ieņēmumi kopbudžetā janvārī-novembrī, ieskaitot vienotā nodokļu konta nesadalīto atlikumu 256,5 miljonu eiro apmērā, veido 9,1 miljardu eiro, kas bija par 888 miljoniem eiro jeb 10,9% vairāk nekā pērn 11 mēnešos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP) apņēmusies pierādīt samazinātās PVN likmes nepieciešamību ne tikai augļiem un dārzeņiem, bet arī citiem produktiem, raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pie šādiem secinājumiem LOSP vadība nonāca pēc Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) speciālistu pētījuma par samazinātās PVN likmes ietekmi uz augļu un dārzeņu cenām 2018. gadā izvērtēšanas. «Mēs darīsim visu, lai samazināto PVN likmi ieviestu arī gaļai, pienam, maizei un olām,» sēdē sacīja LOSP valdes priekšsēdētājs Edgars Treibergs.

E. Treiberga entuziasma pamats nav vis skaidrība par nodokļu ieņēmumiem, kurus kā galvenos vienmēr uzsver Finanšu ministrija, bet gan tas, ka PVN samazināšanas rezultātā Latvijā cenas augļiem un dārzeņiem pērn bijušas zemākas nekā kaimiņvalstīs un krietni pieaudzis vietējo ražotāju realizētās produkcijas apjoms.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai turpinātu satiksmes datu ievākšanu arī aktīvajā gājēju un velobraucēju sezonā, līdz šā gada 1.septembrim pagarinās A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperimentu, nolēma Rīgas domes Satiksmes un transporta lietu komitejas deputāti.

A.Čaka ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Ērgļu ielai pagaidu velojoslu eksperiments turpināsies līdz šī gada 1. septembrim. Tostarp līdz šā gada 15. jūnijam Satiksmes departamentam komitejai jāiesniedz starpziņojums, savukārt līdz 1. augustam jāizstrādā risinājumi par satiksmes un ielas telpas organizācijas izmaiņām Marijas un A. Čaka ielā (kā arī tai pieguļošajām ielām – Kr. Barona un Avotu ielai), kas ļautu nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāti.

"Departamenta un satiksmes ekspertu galvenais uzdevums patlaban ir atrast risinājumu tam, lai A. Čaka ielā varētu salāgot divas svarīgākās prioritātes satiksmes organizācijā – sabiedrisko transportu un velotransportu. Satiksmes organizācija A. Čaka ielā ir jāskata plašākā areālā, ietverot arī pieguļošās ielas, kā, piemēram, Kr. Barona ielu un Avotu ielu. Tas būs liels izaicinājums līdz vasaras beigām, bet mēs cieši sekosim līdzi katra posma norisei un darbu progresam" sacīja Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrdien, 1. decembrī, oficiāli sācies A. Čaka ielas pagaidu velojoslu eksperiments, kas turpināsies līdz nākamā gada 1. aprīlim, informē Rīgas dome.

Eksperimenta mērķis ir veikt satiksmes kustības un iedzīvotāju apmierinātības mērījumus, lai pavasarī pieņemtu datos un mērījumos balstītu lēmumu par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.

Ar velojoslām Čaka ielā eksperimentēs no decembra līdz aprīlim 

Eksperimentālā kārtā Marijas un Aleksandra Čaka ielā tiks ieviestas pagaidu velojoslas, tā...

“A. Čaka ielas eksperimenta mērķis nav pretnostatīt satiksmes dalībniekus, bet atdzīvināt Rīgas centru. Ja mēs nepadarīsim vidi Rīgā cilvēkiem draudzīgāku, tad iedzīvotāju skaits turpinās samazināties. Ir svarīgi saprast to, ka runa nav tikai par veloceliņiem, bet par visu pilsētvidi kopumā – tur, kur ir intensīva satiksme, tur ir maz cilvēku, bet kur maz cilvēku, tur nav iespējas attīstīties veikaliņiem, kafejnīcām un citai mazajai uzņēmējdarbībai. Šis ir tikai pirmais pieturpunkts plašākā ielas un pilsētvides uzlabošanas darbu sarakstā. Nākamā gada budžetā tiks paredzēti līdzekļi, lai uz A. Čaka ielas tiktu izvietoti soliņi, koki un veikti citi labiekārtošanas darbi. Mums šī iela ir jāpadara ne tikai funkcionāli ērta, bet arī vizuāli pievilcīga,” sacīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis.

Lielākie miljoni satiksmes infrastruktūrai 

Rīgas domes Budžeta komisija 14. janvārī izskatīja pilsētas 2020. gada budžeta projektu,...

“Šobrīd svarīgākais ir izzināt iedzīvotāju viedokļus, tai skaitā, arī gājēju viedokļus, kas, pateicoties velojoslu eksperimentam, ir ieguvuši no riteņbraucējiem un elektroskrejriteņiem brīvas ietves. Nākamā prioritāte būs sabiedriskā transporta kustības grafika izpēte un eksperimenta norises ietekme uz to. Ar nepacietību gaidu iedzīvotāju aptaujas datus, lai varētu pieņemt labāko lēmumu ielas attīstībai,” pauda Satiksmes un transporta komitejas priekšsēdētājs Olafs Pulks, īpaši aicinot visus satiksmes dalībniekus būt iecietīgiem eksperimenta laikā.

“Satiksmes departaments visā A. Čaka ielas garumā jau ir pabeidzis brauktuves asfaltbetona seguma atjaunošanas darbus un nomainījis ietvju segumu, kā arī ļoti īsā laikā ir izveidojis pagaidu velojoslas un veicis visus nepieciešamos priekšdarbus, lai četru mēnešu garumā iegūtu datus un mērījumus par pagaidu velojoslu ietekmi uz satiksmes intensitāti gan šajā, gan citās ielās. Eksperimenta laikā sadarbībā ar “Rīgas satiksmi” tiks mērīta sabiedriskā transporta kustība un pasažieru dinamika. Tāpat tiks monitorēts ceļu satiksmes negadījumu skaits, velobraucēju skaits, kā arī veikti iedzīvotāju apmierinātības, trokšņu un gaisa kvalitātes mērījumi,” par eksperimenta norisi stāstīja Rīgas domes Satiksmes departamenta direktors Vitālijs Reinbahs.

Eksperiments ilgs četrus mēnešus – līdz 2021. gada 1. aprīlim, kad, balstoties uz iegūtajiem rezultātiem, tiks pieņemts lēmums par pastāvīgas veloinfrastruktūras izveidi A. Čaka ielā.

Tāpat nākamajā būvniecības sezonā visā ielas garumā tiks veikti labiekārtošanas darbi – iestādīti koki, uzstādīti velostatīvi, soliņi un puķu kastes, tādējādi ielu padarot pievilcīgāku un iedzīvotājiem draudzīgāku.

Tāpat Satiksmes departaments informē, ka A. Čaka ielā turpināsies darbs arī pie satiksmes organizācijas pilnveidošanas, lai iespējami mazinātu sastrēgumu veidošanos pīķa stundās. Tranzītam iespējams izmantot alternatīvos ceļus, piemēram, braucot no Daugavas puses maršrutā: Satekles - Valmieras ielas, Merķeļa - Brīvības - Pērnavas, Krasta - Dienvidu tilts - Piedrujas – Braslas iela vai, braucot no Purvciema puses, maršrutā: Braslas - Piedrujas - Dienvidu tilts - Krasta, Pērnavas - Senču - Zirņu - Kr.Valdemāra (Skanstes) iela.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Sabiedrība sākusi nogurt no izskaistinātam dzīvēm sociālos tīklos

Instagram skolas @igskolalv dibinātāja Santa Stivriņa, 19.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jūlija sākumā sociālā platforma Instagram uzsāka eksperimentu, pie publicētajiem ierakstiem slēpjot saņemto «patīk» skaitu.

Tests ieviests vairākās valstīs, tostarp arī Eiropā. Šāds lēmums pieņemts, lai mazinātu pastāvošo spriedzi atsevišķu lietotāju vidū.

Cilvēku vēlme tikt pamanītiem un uzslavētiem ir dabiska, un sociālie tīkli ir viegls un ātrs veids, kā piepildīt šo vēlmi. Gadījumi, kad neizdodas sasniegt cerēto, mēdz beigties arī ar smagām sekām. Izteiktā riska grupā ir pusaudži – bijuši vairāki gadījumi, kad jaunieši mēģinājuši vai pat izdarījuši pašnāvības, jo saņēmuši pārāk maz «like». Negatīvu ietekmi uz nenobriedušām personībām var atstāt arī sociālos tīklos redzamās «ideālās» dzīves. Šobrīd tendences mainās pretējā virzienā – sociālajos tīklos aizvien vairāk sākam atspoguļot ierakstus un fotogrāfijas, kas atbilst reālai un dabiskai ikdienas dzīvei.

Komentāri

Pievienot komentāru
Auto

Zināms, kurās Rīgas ielās veiks eksperimentu, atsakoties no sāls kaisīšanas

LETA, 30.01.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No ceturtdienas, 31.janvāra, eksperimentālā kārtā sešās Rīgas maģistrālajās ielās netiks veikta brauktuvju apstrāde ar pretslīdes materiāliem, bet tās tikai attīrīs no sniega, informēja Rīgas domes Satiksmes departamentā.

Eksperiments tiks veikts Grostonas ielā no Skanstes virsotnēm līdz Mālpils ielai, Krāsotāju ielā, Aizsaules ielā, Kuldīgas ielā no Vīlipa ielas līdz Slokas ielai, Bukaišu ielā, Ropažu ielā no Brīvības līdz Džutas ielai.

Lai pievērstu transportlīdzekļu vadītāju uzmanību, minētajās ielās ir uzstādīti informatīvi plakāti ar norādi, ka brauktuves netiek apstrādātas ar pretslīdes materiāliem.

Eksperiments tiks veikts, lai izvērtētu, vai ir nepieciešams veikt izmaiņas Rīgas transportbūvju uzturēšanas nosacījumos, skaidroja departamentā.

Pēc domes pārstāvju paustā, jau līdz šim Rīgā ar pretslīdes materiāliem tika apstrādātas tikai maģistrālās pilsētas ielas ar augstu satiksmes intensitāti un sabiedriskā transporta kustību, savukārt mazajās, rajonu nozīmes ielās, ikdienā kaisīšana netika veikta, bet caurbraucamība nodrošināta, sniegu šķūrējot.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rīgas centrā šovasar iecerēts eksperimentēt ar tā dēvēto koka parkletu izvietošanu pie tirdzniecības vietām, kas nozīmē, ka iepretim veikaliem uzņēmējiem būs ļauts uz ielas ierīkot nelielas atpūtas vietas, piemēram, galdiņu vai soliņu, kur cilvēki varēs apsēsties, TV3 raidījumam "900 sekundes" pastāstīja Rīgas domes priekšsēdētājs Mārtiņš Staķis (PP).

Viņš norādīja, ka šis Rīgai būs jauna veida izmēģinājums - kā turpinājums eksperimentēšanai ar gājēju ielām. "Šogad mēģināsim ko citu - tā saucamos koka parkletus," stāstīja Staķis, skaidrojot, ka tie izpaudīsies kā ietves paplašinājums ar koka konstrukcijām. Šādu izmēģinājumu plānots veidot teritorijā un virzienā no Vecrīgas līdz Vidzemes tirgum un no Jaunās Ģertrūdes baznīcas atpakaļ uz Vecrīgu. Parkleti tikšot izvietoti uz vairākām ielām, lai izvairītos no nevēlamas cilvēku pulcēšanās vienuviet.

"Tas nozīmē, ka vienkārši var izvietot pretī savam veikalam ziedus vai galdiņu, kur cilvēki var apsēsties, un tas nozīmē, ka arī samazināsies brauktuve - mums būs jāpalielina satiksme, mums būs droši vien jāsamazina stāvvietu skaits," atzina Staķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

MADARA Cosmetics nostiprina pozīcijas un nes peļņu

Elīza Grīnberga, speciāli DB, 10.12.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2017. gadā Latvijas straujāk augošais dabīgās kosmētikas ražotājs AS MADARA Cosmetics apsteidza līdzšinējos kosmētikas nozares līderus, arī vietējos konvencionālās kosmētikas ražotājus.

Sākotnēji tas pārsteidz, ņemot vērā uzņēmuma 100% fokusu uz sertificētu dabīgo kosmētiku, taču, uzklausot uzņēmuma valdes locekļa Ulda Iltnera pausto, atklājas likumsakarības starp šo panākumu, mērķtiecīgu darbu un pēdējā laika tendencēm nozarē.

10. novembrī apritēja gads, kopš AS MADARA Cosmetics akcijas tiek kotētas Nasdaq Riga alternatīvajā tirgū First North. Uzņēmuma vadība pirmo gadu akciju tirgū vērtē kā ļoti veiksmīgu – kļūstot par biržā kotētu uzņēmumu, AS MADARA Cosmetics izdevies ne vien piesaistīt kapitālu attīstībai, bet arī stiprināt uzņēmuma reputāciju un rosināt iedzīvotāju interesi par ieguldījumu iespējām vērtspapīru tirgū. Kļuvuši par akcionāriem, ieguldītāji no Latvijas un Igaunijas labprāt izmanto iespēju piedalīties uzņēmuma procesos, intervijā stāsta AS MADARA Cosmetics valdes loceklis Uldis Iltners.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai mazinātu negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju ienākumiem, kas saistīti ar iepriekš nepieredzētu energoresursu strauju cenu kāpumu, paredzēta virkne pasākumu siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanai mājsaimniecībām, paredz valdības otrdien atbalstītie grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā.

Atbalsta pakotnē iekļauto pasākumu kopējo atbalsta summu plānots palielināt no sākotnēji pieteiktajiem 350 līdz 442,25 miljoniem eiro.

Atbalsts siltumapgādes un apkures nodrošinājuma izmaksu segšanā mājsaimniecībām risinājums ir horizontāls atbalsts mājsaimniecībām ar siltumapgādi un apkuri saistīto izmaksu pieauguma daļējai segšanai no valsts budžeta līdzekļiem un tas paredz sešus atbalsta veidu virzienus - centralizētā siltumapgāde, dabasgāze, ko izmanto apkurei, elektroenerģija, ko izmanto apkurei, kā arī koksnes granulas, koksnes briketes un malka.

Tirgotāju elektroenerģijas piedāvājumos mājsaimniecībām jau pašreizējā elektroenerģija cena pārsniedz 0,1 eiro par kilovatstundu (eiro/KWh). Aplēses liecina, ka šī tendence apkures sezonā visticamāk pieaugs. Tāpēc noteikti elektroenerģijas cenas griesti, virs kuriem mājsaimniecībām tiktu 50% apmērā kompensētas izmaksas par elektroenerģiju - 0,16 eiro/KWh, proti, valsts kompensē 50% no elektroenerģijas cenas, kas pārsniedz 0,16 eiro/KWh, bet kompensācijas elektroenerģijas cena nepārsniedz 0,1 eiro/KWh.

Komentāri

Pievienot komentāru
Mazumtirdzniecība

FOTO: Lidl veikaliem nolūkotās vietas Rīgā

Zane Atlāce - Bistere/Laura Mazbērziņa, 23.10.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vācijas zemo cenu veikalu tīkls Lidl Latvijā plāno atvērt vairāk nekā 10 veikalus - vismaz piecus no tiem Rīgā, bet pārējos Jelgavā, Liepājā, Jūrmalā, Ventspilī, Tukumā un Jēkabpilī, informē uzņēmumā.

Aktīvs būvniecības process pašlaik norisinās Rīgas mikrorajonā Imantā, Anniņmuižas bulvārī 77, kur Lidl veikals top bijušās autostāvvietas vietā. Pārējie Lidl veikali Rīgā taps Zolitūdē, Purvciemā, Mežciemā un Sarkandaugavā. Iespējams, vēl viens veikals būs arī Purvciemā, Deglava ielā, taču oficiāli šī adrese topošo veikalu sarakstā vēl nav norādīta. Arī paši uzņēmuma pārstāvji medijiem norādījuši, ka veikalu skaits nākotnē, iespējams, palielināsies, jo sarunas par zemes iegādi turpinās.

Lidl Lietuva valdes priekšsēdētājs Radostins Rusevs-Peine lēš, ka katra veikala būvniecībai pēc visu atļauju saņemšanas nepieciešami 12‒15 mēneši.

Komentāri

Pievienot komentāru