Enerģētika

Augustā visos Nord Pool tirdzniecības apgabalos vidējās elektroenerģijas cenas palielinājušās

LETA, 28.09.2020

Jaunākais izdevums

Augustā visos "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos palielinājušās mēneša vidējās elektroenerģijas cenas, "Latvenergo" Elektroenerģijas tirgus apskatā norāda uzņēmuma Tirdzniecības daļas tirgus analītiķe Rodika Prohorova.

Viņa skaidro, ka Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos cenu pieaugums bija vidēji divas reizes, salīdzinot ar cenām jūlijā. Turklāt mēneša vidējās cenas "Nord Pool" tirdzniecības apgabalos, salīdzinot ar gada pirmajiem mēnešiem, bija augstākas tajos apgabalos, kur nav izteikts hidroizstrādes īpatsvars. Sistēmas vidējā dienas cena mēneša sākumā bija 1,62 eiro par megavatstundu (MWh), pakāpeniski pieaugot, un mēneša beigās tā sasniedza 25,34 eiro par MWh, kas bija augstākā dienas vidējā cena kopš šī gada 13.janvāra.

Tomēr lielāku sistēmas cenu kāpumu ierobežoja salīdzinoši zemās elektroenerģijas cenas Norvēģijas tirdzniecības apgabalos. Savukārt elektroenerģijas cenu pieaugums Baltijā bija salīdzinoši mazāks nekā Ziemeļvalstu tirdzniecības apgabalos. Prohorova pauž, ka iepriekšējā mēnesī vidējā elektroenerģijas cena Igaunijā bija zemākā Baltijā, tā pieauga par 36% līdz 40,90 eiro par MWh. Savukārt Lietuvas un Latvijas tirdzniecības apgabalos elektroenerģijas cenu pieaugums bija vidēji 37% - tostarp Lietuvā cena bija 43,32 eiro par MWh, bet Latvijā - 43,41 eiro par MWh. Baltijā ikstundas cenu amplitūda augustā svārstījās no 3,89 eiro par MWh līdz 147,54 eiro par MWh. "Latvenergo" pārstāve skaidro, ka elektroenerģijas cenu kāpumu "Nord Pool" galvenokārt ietekmēja hidroloģiskās situācijas un ģenerācijas pieejamība tirdzniecības apgabalos.

Ziemeļvalstīs gaisa temperatūra bija virs mēneša normas, kam sekoja būtiska sniega krājumu samazināšanās Norvēģijā un Zviedrijā. Turklāt arī nokrišņu daudzums bija zem normas, kas savukārt ietekmēja pieteces samazinājumu. Augstas hidroelektrostaciju izstrādes rezultātā hidrorezeruvāru aizpildījuma līmenis samazinājās, tomēr tas palika nedaudz virs normas, jo arī jūlijā līmenis bija augstāks par normu. Augstāku izstrādi hidroelektrostacijās ietekmēja arī zemāka pieejamā jauda atomelektrostacijās, kas ikgadējo apkopes darbu dēļ bija aptuveni 50% no uzstādītās jaudas. Tajā pašā laikā vēja izstrāde visā "Nord Pool" reģionā bija 2706 gigavatstundas (GWh) jeb par 33% mazāk nekā jūlijā, un par 8% zem 2019.gada augusta izstrādes apjoma.

Turklāt elektroenerģijas cenu atšķirības starp tirdzniecības apgabaliem izraisīja ne vien ģenerācijas sadalījums, bet arī starpsavienojumu jaudas ierobežojumi starp Zviedrijas un Norvēģijas tirdzniecības apgabaliem. Prohorova norāda, ka Latvijā bija zemāka tirgum piedāvātā jauda, jo Rīgas TEC-2 pirmais energobloks tirgū nebija pieejams ikgadējo apkopes darbu dēļ. Turklāt Baltijā elektroenerģijas cenu ietekmēja zemākas jaudas plūsmas no Somijas un Zviedrijas apgabala SE4 starpsavienojumu jaudu ierobežojumu dēļ. Turpretī no Baltkrievijas un Kaļiņingradas apgabala bija novērota lielāka pieejamā starpsavienojumu jauda un augstākas enerģijas plūsmas, tomēr tās bija zemākas nekā 2019.gada augustā.

Augustā nākotnes elektroenerģijas kontraktu cenu svārstības galvenokārt ietekmēja laikapstākļu prognozes un augstākas elektroenerģijas cenas. Ziemeļvalstīs mēneša sākumā hidroloģiskā bilance bija 19,5 teravatstundām (TWh) virs normas līmeņa, un mēneša beigās sausāku laikapstākļu ietekmē tā samazinājās līdz 12,5 TWh. Tajā pašā laikā cenu svārstības izejvielu un emisijas kvotu tirgos ietekmēja cenas arī Ziemeļvalstu nākotnes tirgū. Augustā sistēmas nākotnes kontraktu ("Nordic Futures") cenas septembra kontraktam pieauga par 20% līdz 13,19 eiro par MWh, bet kontrakta slēgšanas cena uzkāpa līdz 22,75 eiro par MWh. Sistēmas šī gada pēdējā ceturkšņa kontrakta vidējā cena pieauga par 11% līdz 20,53 eiro par MWh, kontrakta slēgšanas cena mēneša beigās krasi uzlēca līdz 27,40 eiro par MWh. 2021.gada sistēmas "futures" vidējā cena augustā pieauga par 3% līdz 22,13 eiro par MWh, un mēneša beigās kontrakta cena bija 26,25 eiro par MWh.

Latvijas elektroenerģijas "futures" vidējā cena septembra kontraktam pieauga par 3% līdz 39,56 eiro par MWh, kontrakta slēgšanas cena pieauga līdz 47,75 eiro par MWh. 2021.gada Latvijas "futures" cena augustā pieauga par 3% līdz 38,95 eiro par MWh Prohorova norāda, ka Baltijā elektroenerģijas patēriņš augustā samazinājās par 2% līdz 2096 GWh, salīdzinot ar patēriņu iepriekšējā gada augustā. Latvijā, salīdzinot ar 2019.gada augustu, elektroenerģijas patēriņš samazinājās par 2% līdz 562 GWh. Igaunijā pieprasījums bija par 5% zemāks - 577 GWh. Savukārt Lietuvā patēriņš bija iepriekšējā gada augusta patēriņa līmenī - 957 GWh. Augustā Baltijā saražotās elektroenerģijas apjoms pieauga par 31% līdz 1336 GWh, salīdzinot ar mēnesi iepriekš. Latvijā elektroenerģijas izstrāde pieauga par 54%, vidēji mēnesī tika saražotas 390 GWh.

Igaunijā izstrādes pieaugums bija par 62% līdz 494 GWh, salīdzinot ar jūlija izstrādes apjomiem. Savukārt Lietuvā elektroenerģijas izstrāde samazinājās par 2% līdz 452 GWh. Augustā kopējā ģenerācija Baltijā nosedza 64% no visa elektroenerģijas patēriņa apjoma, Latvijā izstrādes attiecība pret patēriņu bija 69%, Igaunijā 86%, Lietuvā 47%.

Prohorova skaidro, ka kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija par 39% zem mēneša normas, un rezultātā pietece Daugavā arī bija par 22% zem 30 gadu vidējā pieteces līmeņa, vidēji mēnesī pietece bija 170 kubikmetri sekundē. Augustā zemākas pieteces ietekmē elektroenerģijas izstrāde "Latvenergo" hidroelektrostacijās samazinājās par 35% līdz 73 GWh, salīdzinot ar izstrādi jūlijā. Savukārt elektroenerģijas izstrāde "Latvenergo" TEC bija četras reizes augstāka nekā jūlijā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Latvenergo" apgrozījums šā gada pirmajā ceturksnī bija 249,9 miljoni eiro, kas ir par 13,7% vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn, informē uzņēmums.

"Latvenergo" koncerns šogad trīs mēnešos saražojis par 2% vairāk elektrības un 37% siltumenerģijas nekā attiecīgajā periodā pērn. Tāpat pārskata periodā pieaudzis arī mazumtirdzniecībā pārdotās elektroenerģijas un dabasgāzes apjoms attiecīgi par 9% un 120%.

2021. gada pirmajā ceturksnī koncerna darbību ietekmēja elektroenerģijas pieprasījuma pieaugums aukstāku laikapstākļu dēl, kā arī vispārējs energoresursu cenu pieaugums, tādēļ ievērojami pieauga elektroenerģijas vidējā cena visā Nord Pool reģionā. Izaugsmi "Latvenergo" 2021. gadā sasniedzis visos jaunajos biznesa virzienos.

2021. gada pirmajā ceturksnī "Latvenergo" koncerna ieņēmumi ir 249,9 milj. eiro jeb par 14 % vairāk nekā attiecīgajā periodā pērn. Zemāka elektroenerģijas izstrāde Daugavas HES savukārt negatīvi ir ietekmējusi koncerna EBITDA1, kas ir 80,7 milj. eiro, un tas ir par 18 % mazāk nekā 2020. gada pirmajā ceturksnī.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Valdība lemj aizliegt Latvijā nonākt Astravjecas AES saražotajai elektrībai

LETA, 03.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ministru kabinets otrdien atbalstīja grozījumus Elektroenerģijas tirdzniecības un lietošanas noteikumos, kas paredz, ka Krievijai būs jāapliecina, ka no tās importētā elektroenerģija Latvijā ir saražota Krievijā, tādējādi aizliedzot Latvijā nonākt Baltkrievijas Astravjecas atomelektrostacijā (AES) saražotajai elektrībai.

Ministru kabinets šā 25.augustā lēma, ka, ņemot vērā pašreizējo notikumu attīstību Baltkrievijā un no tiem izrietošos riskus starptautisko kodoldrošības standartu ievērošanai Astravjecas AES, nepieciešams apturēt elektroenerģijas tirdzniecību ar Baltkrieviju, ja darbu uzsāk Astravjecas AES.

Lai praksē nodrošinātu, ka Latvijā neieplūst elektroenerģija no nedrošas AES, ar noteikumu grozījumiem paredzēts, ka Krievijas atbildīgajai institūcijai būs jāsniedz informācija Latvijas elektroenerģijas pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" par importētās elektroenerģijas izcelsmi, kas apliecinātu, ka elektroenerģija, kas importēta no Krievijas, ir saražota Krievijā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Kā skaidrojama negatīva elektroenerģijas cena Nord Pool biržā?

Miks Gabdulļins, Enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vairumtirdzniecības direktors, 06.07.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

6. jūlijā, laikā no 5.00 līdz 6.00 pirmoreiz Latvijā novērota negatīva "Nord Pool" biržas elektroenerģijas cena. Latvijas tirdzniecības zonā. Lai gan iepriekš ir novērotas negatīvas cenas citās "Nord Pool" biržas valstīs, Baltijā tas vēl nebija piedzīvots.

Šī situācija veicināta trīs apstākļu ietekmē: 1) augsta nekontrolējama ģenerācija "NordPool" zonā, 2) Baltijas tirgus un plašāka reģiona pārvades kapacitāte, 3) zems elektroenerģijas patēriņš.

Elektroenerģijas cena biržā pirmo reizi vēsturē negatīva  

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē...

Baltijas reģiona integrācija citos tirgos kā Skandināvija nodrošina elektroenerģijas pārvadi no tām zonām, kurās elektroenerģijas ražošanas izmaksas ir lētākas uz zonām, kur tā ir dārgāka, tādejādi, atsevišķās stundās, varam iegūt elektroenerģiju par ievērojami zemākām cenām nekā paši varam saražot. Šādā situācija viennozīmīgi ir labvēlīga elektroenerģijas patērētājam, savukārt ražotājiem, kuriem nav iespējas elastīgi mainīt ražošanas kapacitāti, šis rada apgrūtinošus apstākļus un tie nākotnē kļūs aizvien izaicinošāki.

Vēja ģenerācija "NordPool" zonā šodien - 06.07.2020 ir sasniegusi pēdējo 30 dienu augstāko līmeni. Saražotās elektroenerģijas apjoms limitētas produkta uzkrāšanas apstākļos rada pārprodukciju, kas piesātina tirgu, ievērojami samazinot elektroenerģijas cenas.

Pieejama ievērojama AES (atomelektrostacijas) ģenerācijas kapacitāte Skandināvijā, kas nodrošina konstantu elektroenerģijas ražošanu, jo tās apturēšana vai drīzāk palaišana, ir sarežģīta, tāpēc AES turpina ražot elektroenerģiju arī zemas cenas apstākļos, tādējādi vēl vairāk radot pārprodukciju tirgū.

Elektroenerģijas patēriņu ietekmē arī sezonalitāte, kur siltajos un gaišajos gada mēnešos tiek patērēts mazāk elektroenerģijas, kā aukstajā un tumšajā gada laikā, tādejādi, papildus augstai elektroenerģijas ģenerācijas faktoram, eksistē zems elektroenerģijas patēriņš, kas rezultējās zemās cenās. Ietekmi radījusi arī ierastā atvaļinājumu sezona Skandināvijā, kur uz mēnesi tiek apturēti daudzi tehnoloģiskie procesi, kas rada patēriņa samazināšanos, turpinot samazināt elektroenerģijas cenas. Savukārt, Lietuvā šodien ir brīvdiena, un ierastās darbadienas elektroenerģijas patēriņa vietā ir brīvdienu patēriņš, kas daudz mazāks.

Rezumējot, šāda situācija radusies ievērojami augstas ģenerācijas kapacitātes un zema elektroenerģijas patēriņa dēļ, kā arī tāpēc, ka Latvija ir integrēta plašākā enerģētikas tirgū.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Latvenergo Latgalē būvēs saules parku

Armanda Vilciņa, 15.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šā gada pavasarī AS Latvenergo noslēgusi vienošanos ar lielāko siera ražotāju Latvijā AS Preiļu siers, kas paredz jauna saules parka būvniecību Preiļos.

To intervijā DB atklāj Latvenergo valdes priekšsēdētājs Guntars Baļčūns. Viņš stāsta, ka saules parkā saražotā elektroenerģija tiks izmantota, lai nodrošinātu AS Preiļu siers ražotnes pašpatēriņu.

Fragments no intervijas

Aizvadītajā gadā Latvenergo uzsāka arī divu saules paneļu elektrostaciju būvniecības projektu īstenošanu Lietuvā un Igaunijā. Kāpēc primāri tieši kaimiņvalstīs, ne Latvijā?

Lieljaudu saules parku izveidi Lietuvā un Igaunijā veicina tur spēkā esošais regulējums, kas šādu projektu attīstīšanai paredz valsts atbalstu. Ņemot vērā to, ka Latvenergo veiksmīgi strādā visās trīs Baltijas valstīs, mēs situāciju kaimiņvalstīs redzam kā biznesa iespēju. Vienu saules enerģijas parku Lietuvā jau esam nodevuši ekspluatācijā un šobrīd strādājam pie citiem projektiem. Gandrīz esam noslēguši saules parka būvniecību Igaunijā – pašlaik gaidām parka pieslēgumu tīklam un ceram, ka tuvākajā laikā arī šis projekts tiks nodots ekspluatācijā. Vai tuvāko gadu laikā Latvenergo plāno būvēt kādu saules enerģijas parku arī Latvijā? Jā, noteikti. Mēs redzam, ka klienti arvien vairāk izvēlas ražot elektroenerģiju pašpatēriņam – interese aug no gada uz gadu. Sākotnēji šādu iespēju labprātāk izmantoja privātmāju īpašnieki, taču tagad pastiprināta interese vērojama arī no juridisko klientu puses. Saules ģenerācijas virzienu redzam kā perspektīvu visās trīs Baltijas valstīs. Pašlaik esam uzkrājuši visas nepieciešamās zināšanas un kompetences, lai attīstītu šādus saules enerģijas projektus visās trīs valstīs.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

COVID-19: kā uzņēmumam mazināt elektrības izmaksas?

Andrejs Kombecovs, SIA Senergo valdes priekšsēdētājs, 05.05.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Iestājoties nelabvēlīgajai ekonomiskajai situācijai, daudzi uzņēmumi meklē iespējas izmaksu samazināšanai, lai pārdzīvotu krīzi "uz zemiem apgriezieniem" un tiktu cauri, piedzīvojot pēc iespējas mazākus zaudējumus.

Paralēli dažādiem darbības optimizēšanas pasākumiem, kurus kompānija izvēlas atkarībā no tās lieluma, darbības specifikas un finanšu situācijas, ir vairāki ceļi, kurus var iet ikviens uzņēmums, lai ietaupītu uz elektrības rēķiniem.

Iepriekš pieteiktās jaudas samazināšana

Pirmais, ar ko uzņēmēji varētu sākt, ir izmantot Sadales tīkla piedāvājumu samazināt iepriekš pieteikto jaudu uz vairākiem mēnešiem, šādi koriģējot maksu par atļauto elektrības pieslēguma slodzi. Tā faktiski ir "abonēšanas maksa", kas katru mēnesi jāmaksā neatkarīgi no patēriņa un kuras apjoms atkarībā no uzņēmuma darbības apjoma var sasniegt pat vairākus tūkstošus eiro mēnesī. Taču piedāvātie risinājumi šobrīd pieejami tikai tiem patērētājiem, kuri atbilst Sadales tīkla definētajiem nosacījumiem. Pārrunas par slodzes mazināšanu ar Sadales tīklu klientu vietā var veikt arī elektroenerģijas tirgotājs. Izprotot šā brīža uzdevumu apjomu, kas stāv uzņēmēju priekšā, esam gatavi iesaistīties un palīdzēt saviem klientiem šādā veidā samazināt izmaksas līdz brīdim, kad labvēlīgāki apstākļi atļaus atjaunot uzņēmuma darbību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati par Latvijas ārējo tirdzniecību liecina, ka preču eksporta vērtība šā gada jūlijā bija vien par 0,3% zemāka nekā pērnā gada attiecīgajā mēnesī, norāda Finanšu ministrija.

Pašreizējos Covid-19 pandēmijas apstākļos, kad ārējā tirdzniecība un ekonomiskā aktivitāte visā pasaulē ir būtiski sarukusi, šādu Latvijas preču eksporta sniegumu var vērtēt kā apmierinošu. Turklāt mēneša griezumā Latvijas preču eksporta vērtība otro mēnesi pēc kārtas uzrāda būtisku pieaugumu, salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi jūnijā eksportam palielinoties par 8,0%, bet jūlijā – par 7,3%. Tas nozīmē, ka Covid-19 krīzes dziļākais punkts ir aiz muguras un būtisks preču eksporta samazinājums turpmākajos mēnešos nav sagaidāms.

Pozitīvi vērtējama Eiropas Savienības (ES) uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanās par turpmāko ekonomikas attīstību. Pamatojoties uz Eiropas Komisijas datiem, ekonomikas sentimenta indekss ES, kas aprīlī uzrādīja spēcīgu kritumu, kopš jūnija uzrāda noturīgu augšupvērstu dinamiku. Tomēr ES uzņēmēju un patērētāju noskaņojums vēl nav sasniedzis šā gada marta līmeni, kas bija pirmais mēnesis, kad daudzas valstis izsludināja ārkārtējo stāvokli un bija ieviesti stingri ierobežojumi saistībā ar koronavīrusa infekcijas uzliesmojumu. Lai arī ekonomikas konfidence gan Latvijā, gan ES pakāpeniski uzlabojas, tā joprojām ir būtiski zemākā nekā pirms šīs krīzes, norāda FM.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pirmo reizi vēsturē Latvijā novērota negatīva vairumtirdzniecības elektroenerģijas cena, informē Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

Šā gada 6. jūlijā laikā no 5.00-6.00 rītā elektroenerģijas cena Nord Pool biržā Latvijas cenu zonā bija -0,09 EUR/MWh. Šāda netipiska situācija ir novērota pirmo reizi.

Sākot jau no 6. jūlija pusnakts tika novērots pakāpenisks elektroenerģijas cenu samazinājums. Naktī plkst. 3.00 - 4.00 elektroenerģijas cena bija 0 EUR/MWh, sasniedzot tās rekordzemo līmeni plkst. 5.00 rītā.

"Tiem lietotājiem, kuri izvēlējušies mainīgas biržas cenas līgumus, nulles cena un negatīva elektroenerģijas cena biržā sniedz būtiskus ieguvumus. Nulles cenas gadījumā minētie lietotāji nemaksā par elektroenerģijas ražošanu. Tomēr šī cena biržā neatstāj iespaidu uz tirdzniecības uzcenojumu un sistēmas pakalpojumu izmaksām. Tas nozīmē, ka lietotājam par šiem minētajiem pakalpojumiem joprojām ir jānorēķinās. Vislielāko ieguvumu lietotājs jūt, ja cena biržā ir negatīva. Ražotājiem, kompensējot elektroenerģijas patēriņu, lietotāji to izjūt kā sistēmas pakalpojumu izmaksu kompensāciju, vēl jo vairāk samazinot lietotāju elektroenerģijas rēķinu," skaidro SPRK Tirgus uzraudzības nodaļas vadītājs Jānis Negribs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ārējās tirdzniecības aktivitātes kritums visā pasaulē saistībā ar Covid-19 pandēmiju turpina negatīvi ietekmēt Latvijas preču eksportu, norāda Finanšu ministrija.

Centrālās statistikas pārvaldes dati par Latvijas preču ārējo tirdzniecību šā gada maijā liecina, ka preču eksporta vērtība veidoja 906,1 milj. eiro, kas bija par 2,3% zemāka nekā aprīlī un par 16,8% zemāka salīdzinājumā ar pērnā gada maiju.

"Covid-19 pandēmijas negatīvā ietekme tieši uz preču eksportu ir atspoguļojusies nedaudz ar novēlošanas, jo koronavīrusa izplatība pirmām kārtām ietekmēja pakalpojumu sektorus, it īpaši pasažieru pārvadājumus, izmitināšanas, ēdināšanas un izklaides pakalpojumus, par ko liecina arī statistiskie dati," skaidro ministrijā.

Šā gada martā, kad jau vairākās pasaules valstīs bija noteikti stingri ierobežojumi koronavīrusa izplatības mazināšanai, Latvijas preču eksporta vērtība bija iepriekšējā gada līmenī, neuzrādot pandēmijas ietekmes pazīmes. Savukārt, pakalpojumu eksporta vērtība jau martā būtiski samazinājās, kopumā par 13,8%, kritumam palielinoties aprīlī līdz 30,5% salīdzinājumā ar pērna gada martu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijā jāattīsta jaunas atjaunīgo resursu izmantošanas iespējas

Māris Balodis, AS "Latvenergo" Izpētes un attīstības direktors, 28.01.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atjaunīgo energoresursu (AER) projekti jāattīsta virzienā, kurā ir līdzsvars starp attīstāmajām AER jaudām, paredzamajiem elektroenerģijas tirgus principiem un iespējamiem atbalsta mehānismiem.

Šī brīža tendence Eiropā ir AER projekti bez valsts garantētajām subsīdijām. Baltijā tiek prognozētas pat vairākus tūkstošus megavatu (MW) lielas vēja elektrostaciju jaudas.

Eiropā šī brīža tendence ir tā saucamie AER nulles cenas projekti jeb projekti bez valsts garantētajām subsīdijām, kur arvien vairāk valstu savus nacionālos AER attīstības mērķus mēģina sasniegt, izsludinot AER izsoles ar noteiktu AER iepirkuma apjomu un noteiktu cenu griestu. Šo projektu attīstītāji, izmantojot tehnoloģiju piedāvātās iespējas, nosola AER jaudas par vidējām tirgus cenām un pat nulles cenām, kā tas ir Vācijā, Holandē un Lielbritānijā. Savukārt Nord Pool biržas cenu analīze parāda, kā lielas vēja elektrostaciju (VES) izstrādes samazina elektroenerģijas cenas, un 2020. gadā pat vairākkārt ir bijuši periodi ar negatīvām cenām. Tādos gadījumos projektu investori var būt zaudētāji.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsturiski cilvēce ir pazinusi daudz dažādu energoresursu – koksne, akmeņogles, kūdra, nafta un daudzi citi. Tomēr elektrība ir viens no enerģijas veidiem, ko izmantojam gandrīz nemitīgi mājās, darbā, ražošanas procesos un citur. Iedomāsimies – vien pirms dažām paaudzēm elektrība bija reti izmantota, galvenokārt apgaismojumam. Savukārt simt gadus vēlāk – ir izbūvēta milzīga infrastruktūra elektrifikācijas nodrošināšanai pat visattālākajās vietās, neviens mājokļa renovācijas projekts nav iedomājams bez papildu rozešu ierīkošanas, kā arī – teju visas mājsaimniecības ierīces darbina elektrība. Un nu tiek piedāvāti arī elektroauto, meža un dārza tehnika ar akumulatoriem un daudz kas cits! Ikdienas elektrības patēriņš ir milzīgs, un tas nozīmē, ka ir iespēja domāt arī par energoefektivitātes risinājumiem!

Stabila energoapgāde – iespēja turpināt darbu pat krīzes apstākļos

Kaut arī visu pasauli ir pārņēmusi koronavīrusa radītā krīze, daudzās nozarēs darbs var turpināties, pateicoties nepārtrauktai energoapgādei, kas ļauj izmantot ražošanas iekārtas, internetu, video straumēšanu un citus attālinātos pakalpojumus. Ja kaut kādu iemeslu dēļ tiktu traucēta energoapgāde, krīze būtu daudz dziļāka un smagāka. Tāpat elektrība nepieciešama medicīnas iestādēm, lai darbinātu aprīkojumu, kas uztur pie dzīvības un palīdz atveseļoties koronavīrusa upuriem.

Analizējot, kā vīrusa izraisītā krīze ir skārusi visas pasaules ekonomiku, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc stabilas energoapgādes. Elektrība nav pašsaprotams resurss, kas būs pieejams vienmēr. Gluži otrādi – uzbūvētā elektrifikācijas sistēma ir komplicēta un daudzslāņaina – no elektroenerģijas ražošanas līdz pat sīkāko ierīču darbināšanai. Tas nozīmē, ka, izejot no krīzes, uzmanība jāvelta arī šī resursa stiprināšanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada 2. ceturksnī, salīdzinot ar 2019. gada 2. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri neizlīdzinātiem datiem ir samazinājies par 8,9 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati. Pirmajā pusgadā IKP ir samazinājies par 5,4 %.

Faktiskajās cenās IKP 2. ceturksnī bija 6,9 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri izlīdzinātiem datiem IKP samazinājās par 6,5 %.

2020. gada 2. ceturksnī salīdzinājumā ar 2019. gada 2. ceturksni lauksaimniecības nozares produkcijas pieaugums novērtēts 2,1 % apmērā (pieaugums par 4,9 % augkopībā, bet kritums par 3,7 % lopkopībā), savukārt mežsaimniecībā un zivsaimniecībā vērojams apjomu samazinājums.

Apstrādes rūpniecības apjomi samazinājušies par 6,9 % (samazinājums bija vērojams 16 no 22 apstrādes rūpniecības nozarēm). Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojams samazinājums – kokrūpniecībā – par 1,7 %, pārtikas produktu ražošanā – par 3,8 %, nemetālisko minerālu izstrādājumu ražošanā – par 6,5 %, gatavo metālizstrādājumu ražošanā – par 7,8 %. Ražošanas pieaugums vērojams datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas nozarē – par 4,9 %, ķīmisko vielu un ķīmisko produktu ražošanā – par 18,6 %.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieaugušas par 0,8%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2020.gada martu - patēriņa cenas palielinājušās par 0,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā samazinājies par 0,3%.

Statistikas pārvaldē informēja, ka 2021.gada martā, salīdzinot ar februāri, precēm cenas pieaugušas par 1%, bet pakalpojumiem palielinājušās par 0,3%, savukārt salīdzinājumā ar pagājušā gada martu precēm cenas sarukušas par 0,1%, kamēr pakalpojumiem tās pieaugušas par 0,9%.

Būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām šogad martā salīdzinājumā ar februāri bija cenu kāpumam apģērbam un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Uz Mūkusalas Biznesa Centra jumta uzstādīta lielākā saules elektrostacija Rīgā

Db.lv, 16.04.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tuvākajā laikā ekspluatācijā tiks nodota lielākā saules elektrostacija Rīgā – saules paneļi izvietoti uz biznesa kvartāla "Mūkusalas Biznesa Centrs" ēku jumtiem.

Saules paneļi jau tagad tiek uzstādīti uz biznesa kvartāla ēku jumtiem. Uzstādīto paneļu kopējā jauda sasniegs 240 kW, un saražotā elektroenerģija tiks izmantota biznesa centra elektroenerģijas pašpatēriņam.

"Ilgtspējīga attīstība ir neatņemama mūsu biznesa centra stratēģijas sastāvdaļa. Katru dienu mēs "Mūkusalas Biznesa Centrā" rūpējamies par to, kā padarīt šo vietu, kur dzīvojam, strādājam un atpūšamies kopā ar klientiem, labāku. Mēs cenšamies samazināt savu ietekmi uz apkārtējo vidi, tāpēc Rīgā lielākās saules elektrostacijas atklāšana mums ir ļoti svarīgs projekts. Tādējādi mēs nodrošināsim biznesa centra klientus ar videi draudzīgu elektroenerģiju un samazināsim no fosilajiem resursiem saražotās elektroenerģijas patēriņu," stāsta "Mūkusalas Biznesa Centra" īpašnieks Klāvs Vasks, uzsverot, ka šādas saules elektrostacijas, kuru saražoto elektroenerģiju izmanto pašpatēriņa vajadzībām ir komerciāli pamatota investīcija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aizgūstot idejas no dabas, Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Vides aizsardzības un siltuma sistēmu institūta (VASSI) zinātnieki attīsta viedu un dinamisku fasādes sistēmu, kas spēs pielāgoties apkārtējās vides izmaiņām un uzkrāt saules enerģiju, lai izmantotu to ēkas siltumapgādei.

Līdzīgi kā ziedi atveras saulē, bet aizveras, saulei norietot, uz zinātnieku izveidota sienas konstrukcijas testa paneļa izvietotas lāpstiņas sakļaujas un atveras, uztverot un akumulējot saules enerģiju. Sistēmas kodolā esošais fāžu pārejas materiāls uzkrāj enerģiju, kad saule apspīd fasādi, un atdod to iekštelpām, kad āra gaisa temperatūra krītas.

Ar šiem eksperimentiem zinātnieki piedalās pasaulē aktuālo dinamisko konstrukciju izstrādē un izpētē. Dinamiskās sistēmas paredz ēku norobežojošo konstrukciju aktīvu iesaisti enerģijas bilancē, pārveidojot uz vietas pieejamo atjaunojamo enerģiju siltumenerģijā vai elektroenerģijā. Iespējams, nākotnē tas ļaus ēkām kļūt pašpietiekamām, ražojot un uzglabājot enerģiju ēku sienās, jumtos, grīdās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Pašvaldībām tieši vai pastarpināti pieder daļas vairāk nekā 300 uzņēmumos

Db.lv, 10.05.2021

Vēl viens pašvaldību kapitālsabiedrību uzņēmums, kam šogad uzsākta likvidācija, ir SIA “Aqua Riga”. Uzņēmuma vienīgais kapitāldaļu turētājs ir SIA “Rīgas Ūdens”, kas, savukārt, 100% apmērā pieder Rīgas pilsētas pašvaldībai.

Foto: no DB arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šobrīd reģistrēti 302 uzņēmumi, kuros vismaz 50% kapitāldaļu pieder kādai no pašvaldībām vai to iestādēm, liecina Lursoft pētījuma dati. Pēdējo piecu gadu laikā šādu uzņēmumu skaits samazinājies par 42, liecina Lursoft dati.

Kopējais skaits ar uzņēmumiem, kuros reģistrēta pašvaldību līdzdalība, ir nedaudz lielāks. Pēc Lursoft datiem, šobrīd Latvijā reģistrēti kopskaitā 359 uzņēmumi, kuros līdzdalību pamatkapitālā reģistrējušas pašvaldības vai tām piederoši uzņēmumi.

Savulaik bieži no uzņēmumiem un uzņēmumus pārstāvošām organizācijām izskanējuši pārmetumi par konkurences kropļošanu un brīvas konkurences principu nodrošināšanu apstākļos, kad pašvaldības, radot labvēlīgākus nosacījumus tām piederošajām kapitālsabiedrībām, no tirgus izstūmušas privātos uzņēmumus.

Kā savās vadlīnijās norāda Konkurences padome, visām kapitālsabiedrībām jādarbojas vienlīdzīgas konkurences apstākļos, kas nozīmē, ka kapitālsabiedrības piederība publiskai personai vai publiskas personas iesaiste nedrīkst sniegt nepamatotas konkurences priekšrocības konkrētam uzņēmumam. Turklāt, ja konkrētajā administratīvajā teritorijā pašvaldībai nav konkurentu, nepieciešams arī izvērtēt, vai citās tuvākajās administratīvajās teritorijās nav potenciālo konkurentu, kas varētu nodrošināt konkrētā pakalpojuma vai preces pieejamību. To regulē arī Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88.pants, nosakot, ka pašvaldībai, dibinot kapitālsabiedrību komercdarbības veikšanai, jāizvērtē, vai konkrētajā jomā un teritorijā patiesi ir konstatējama tirgus nepilnība. Gadījumā, ja pašvaldības dibināta kapitālsabiedrība jau darbojas, būtu regulāri un rūpīgi jāizvērtē, vai situācija tirgū nav mainījusies.

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Lietuvas premjerministre: Astravjecas atomelektrostacija ir nedroša un rada draudus

LETA, 18.06.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Astravjecas atomelektrostacija (AES) ir nedroša un rada draudus, turklāt tās elektroenerģija nedrīkst būt nedz Eiropas Savienības, nedz Baltijas valstu tirgos, pēc tikšanās ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) žurnālistiem norādīja Lietuvas premjerministre Ingrīda Šimonīte.

Viņa uzsvēra, ka gan Latvijas, gan Lietuvas valdībā politiskās situācijas vērtējums ir pilnīgi vienāds. Tāpat viņa norādīja, ka abas valstis vienādi redz, ka ir nepieciešams Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācija ar Eiropas tīklu, par ko panākta arī vienošanās.

Šimonīte uzsvēra, ka iesaistītās institūcijas un valstu valdības pieliek visas pūles, lai to īstenotu. Tāpat viņa norādīja, ka valdības centīsies procesu pēc iespējas paātrināt. Lietuvas premjere uzsvēra, ka Astravjecas AES komercekspluatācijā var redzēt ne tikai drošības un ekonomisko komponenti, bet arī mēģinājumu kompromitēt pašu sinhronizācijas projektu.

"Kā Lietuvas valdības vadītājai man bija ļoti svarīgi pārliecināties, ka politiski šajā jautājumā mums nav nekādu atšķirību. Esam vienojušies, ka jautājumus, kas saistīti ar plūsmām un citiem tehniskiem jautājumiem, kuriem var būt politiskas sekas, tuvākajā laikā apspriedīs iesaistīto ministriju pārstāvji," pauda Šimonīte.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vakcīna ekonomikas atlabšanai

Guntars Baļčūns, AS "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs, 26.11.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvija šobrīd piedzīvo Covid-19 pandēmijas otro vilni, un tas atspoguļojas arī ekonomikas rādītājos.

Tikmēr citviet pasaulē novērots pat trešais vīrusa uzliesmojuma vilnis, kas slimības izplatīšanās ierobežojumu dēļ smagi ietekmē šo valstu ekonomiku, tomēr patīkami ir apzināties, ka uz Latviju un visu Baltiju ekonomikas lejupslīde ir bijusi mazāka nekā daudzviet citur pasaulē. Ierobežojumi ir bijuši relatīvi īsu brīdi, tādēļ Baltija nepiedzīvo tādu ekonomikas kritumu kā ASV un Eiropa.

Lai stimulētu ekonomiku, visā pasaulē tiek meklēti dažādi risinājumi. Starp tiem ir minama gan Eiropas Centrālās bankas monetārās stimulēšanas politika, gan Eiropas Komisijas izstrādātais Atveseļošanās un noturības plāns (Recovery and Resiliance Facility). Abas šis politikas aptver plašu ekonomikas stimulēšanas paketes kopumu. Šajos apstākļos īpaši svarīga ir gan valdību, gan centrālo banku aktīva darbība, lai ietekme uz pasaules ekonomiku būtu pēc iespējas mazāka.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” tuvāko mēnešu laikā plāno īstenot vēl vienu saules paneļu parku, kas nodrošinās elektroenerģiju pašpatēriņam.

Projektā uz zemes plānots uzstādīt 270 saules paneļus ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam turpmākos 10 gados saražos vismaz 900 000 kWh.

2017. gadā "Salaspils Siltums" realizēja savu pirmo saules paneļu projektu. Lai ražotu zaļo elektroenerģiju, uz uzņēmuma ēkas jumta tika uzstādīti 86 saules paneļi ar kopējo jaudu 25 kW, kas ik gadu uzņēmumam līdz šim ļāvis ietaupīt 436.5 tonnas CO2.

2019. gadā uzņēmums turpinājis zaļo kursu un realizēja apjomīgu projektu, uzstādot saules kolektoru lauku ar 1720 saules kolektoriem, akumulācijas tvertni un 3MW šķeldas katlu māju.

Pēc projekta īstenošanas, 90% no saražotās siltumenerģijas tiek ražota no atjaunīgiem energoresursiem, tai skaitā 20% – no saules enerģijas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Biznesa tehnoloģijas

Fiqsy startē elektroauto koplietošanas tirgū

Anda Asere, 07.07.2020

Māris Avotiņš, "Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzīpašnieks un vadītājs.

Foto: Ritvars Skuja/Dienas Bizness

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jau šonedēļ Rīgas ielās sāks ripot 100 koplietošanas pakalpojuma sniedzēja "Fiqsy" elektroauto - šis ir nākamais solis kompānijas vīzijā par mobilitātes risinājumu dažādām vajadzībām.

Finanšu institūcijas "Altum" Zaļo grantu programmas ietvaros "Fiqsy" ir piesaistījis aizdevumu vairāk nekā 2,4 miljonu apmērā un iegādājies simt "Renault Zoe" elektroautomašīnas. Ar laiku plānots palielināt auto skaitu Rīgā līdz vairākiem simtiem un tad skatīties ārpus Latvijas.

"Šogad saistībā ar Covid-19 cilvēki ir piesardzīgāki jaunām saistībām, tādēļ šobrīd ir labs mirklis, kad parādīties kaut kam jaunam - gan koplietošanas, gan elektrisko auto piedāvājumā. Šobrīd elektromašīnu skaits ir ierobežots, ir daudz mītu, kas jāpārvar, lai cilvēki sāktu braukt ar šādām mašīnām. Mēs ceram, ka ar šo projektu spēsim izdarīt grūdienu ne tikai koplietošanā, bet arī elektrisko automašīnu lietošanā, jo izaicinājums lielajām pilsētām nav mainījies - pilsētas centrā ir piesārņojums, katru gadu palielinās auto skaits, ir ierobežota vieta, kur novietot privāto transportu," teic Māris Avotiņš, "Fiqsy" (SIA "Fitsypro") līdzīpašnieks un vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rojas zivju konservu ražotājs "Banga Ltd" sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu "AJ Power" uzstādījis lielāko saules paneļu parku Kurzemē. Iegūtā elektroenerģija tiks izmantota ražotnē un samazinās uzņēmuma izmaksas ilgtermiņā.

SIA "Banga Ltd" saules paneļu projektā uz zemes tika uzstādīti vairāk nekā 600 saules paneļi, ar kopējo sistēmas jaudu 200 kW. Saules paneļi gada laikā saražos 198 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir ~ 25% no ražotnes gada kopēja elektroenerģijas patēriņa.

Uzņēmums gada laikā par elektroenerģijas izmaksām ietaupīs vairāk nekā 17 000 eiro. 10 gadu periodā viena saražotā saules paneļu kilovatstunda uzņēmumam izmaksās 4,1 eiro centus turpretī šobrīd pērkot elektroenerģiju no tīkla ir jāsamaksā vismaz 9,5 eiro centi, rēķinot elektroenerģijas cenu, OIK (obligātā iepirkuma komponente) un AS "Sadales tīkls" tarifus. Nākamo 10 gadu laikā uzņēmums "Banga Ltd" ietaupīs izmaksas 185 000 eiro apmērā, norāda "AJ Power".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šī gada pirmajos četros mēnešos vidējā elektroenerģijas cena Latvijas tirdzniecības apgabalā bija 49,96 EUR/MWh; eksperti prognozē cenu kāpumu.

Sagaidāms, ka nākotnē elektroenerģijas cena Baltijas reģionā pieaugs un svārstības starp augsta un zema pieprasījuma stundām saglabāsies līdzīgas, kā redzējām 2020. gada beigās un 2021. gada sākumā, vai pat palielināsies, norāda SIA Enefit vadītājs Krists Mertens.

Arī analītiķu prognozētās CO2 kvotu izmaksas uzrāda pieaugošu tendenci, kas nozīmē vēl lielāku enerģijas ražošanas izmaksu pieaugumu Baltijas spēkstacijās.

Jābūt gataviem

Aizvadītais gads Covid-19 ietekmē bija atšķirīgs, jo plašie ierobežojumi cīņā ar pandēmiju strauji samazināja enerģijas pieprasījumu visā Eiropā, kas atspoguļojās arī elektroenerģijas cenu kritumā, tomēr līdz oktobrim cenas atgriezās ierastajā līmenī, teic K. Mertens, piebilstot: nevajadzētu cerēt, ka vidējās elektroenerģijas cenas šajā pavasarī un vasarā būs tikpat zemas kā 2020. gadā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Vēja parku attīstībai Latvijā nepieciešama sabiedrības līdzdalība

Kristaps Stepanovs, vēja parku attīstītājs, 04.12.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai īstenotu jebkādu vērienīgu ekonomisku transformāciju, tai nepieciešams gan pieprasījums sabiedrībā kopumā, gan politiskā griba, gan pamatojums makroekonomiksā mērogā un atbalsts to vietējo kopienu līmenī, kuras ir tieši iesaistītas šīs transformācijas īstenošanā.

Klimata neitrāla politika ar tās pārejas mērķiem uz arvien zaļāku enerģijas izmantošanu ir šādas transformācijas piemērs.

Eiropas Savienības līmenī jau ir formulēts mērķis kļūt par pirmo klimata neitrālo kontinentu, 2050. gadā sasniedzot klimata neitrālas ekonomikas izveidi. Šo ambīciju ievieš tagad jau liels daudzums ar dažādiem likumdošanas aktiem un iniciatīvām. ES rīcība sakņojas pilsoņu pieprasījumā pēc klimata ilgtspējīgas politikas – saskaņā ar ES pētījumiem, deviņi no desmit eiropiešiem uzskata klimata pārmaiņas par nopietnu problēmu. Arī enerģētikas nozaru speciālistu konferencēs vairs neviens nešaubās, ka pāreja uz ilgtspējīgu klimata ekonomiku patiesi notiks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2021. gada 1. ceturksnī, salīdzinot ar 2020. gada 1. ceturksni, iekšzemes kopprodukts (IKP) pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem datiem ir samazinājies par 1,3 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati.

Faktiskajās cenās IKP 1. ceturksnī bija 6,8 miljardi eiro. Salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, pēc sezonāli un kalendāri koriģētajiem datiem IKP samazinājās par 1,7 %.

2021. gada 1. ceturksnī salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu lauksaimniecības nozares samazinājums novērtēts 3,9 % apmērā, mežsaimniecībā – par 3,3 %, bet zivsaimniecībā vērojams pieaugums par 40,6 %.

Pozitīvas attīstības tendences vērojamas visās galvenajās rūpniecības nozarēs – ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde pieauga par 1,4 %, apstrādes rūpniecība – par 1,6 %, bet elektroenerģija, gāzes apgāde, siltumapgāde un gaisa kondicionēšana – par 11,2 %.

Apstrādes rūpniecības pievienotās vērtības palielinājumu par 1,6 % būtiski veicināja datoru, elektronisko un optisko iekārtu ražošanas un farmaceitisko vielu un farmaceitisko preparātu ražošanas nozares. Lielākajās apstrādes rūpniecības nozarēs vērojamas atšķirīgas tendences: koksnes un koka izstrādājumu ražošanā pieaugums par 2,5 %, bet pārtikas produktu ražošana samazinājās par 6,0 %.

Komentāri

Pievienot komentāru
Viedokļi

Vai ražotnes paplašināšana ir pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Toms Auškāps, "Balticovo" komunikācijas un attīstības direktors, 07.08.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Holivudas filmas mums ir iemācījušas just līdzi galvenajam varonim, kurš ar visiem spēkiem cīnās pret kāda uzņēmuma vai korporācijas paplašināšanās plāniem, un diemžēl lielākoties šie stāsti ir radušies no reāliem piemēriem, kad uzņēmums ir gājis pāri dabai, cilvēkiem un kopienām, lai attīstītos un iegūtu lielāku peļņu.

Taču ārpus filmām nonākam pie nopietna jautājuma, kas aktuāls jebkuram Latvijas uzņēmumam. Attīstība – vai nu tā ir ražotnes paplašināšana vai jaunu pakalpojumu radīšana – ir nepieciešama, lai izceltos uz pasaules skatuves, vairotu eksportu un rezultātā paaugstinātu dzīves kvalitāti vietējiem iedzīvotājiem. Kāds ir pareizais ceļš, lai nenonāktu pretrunā ar ilgtspējīgu darbību?

Sākas pārmaiņu dekāde

Paplašināšanās nedrīkst pastāvēt bez apsvērumiem par to, kā tiek ietekmēta apkārtējā vide un kopiena. Uzskatu, ka uzņēmums nedrīkst domāt tikai par to, kā šodien gūt peļņu uz iedzīvotāju un vides nākotnes rēķina.

2020. gads oficiāli uzsāk izmaiņu dekādi, kuras kopējais mērķis ir samazināt cilvēku atstāto nospiedumu dabā. Jau šobrīd izjūtam vides izmaiņas, ko radījuši cilvēki. Laikapstākļi paliek arvien neparedzamāki, dabas katastrofas notiek biežāk un ir postošākas. Un tiešu ietekmi jūt ne tikai iedzīvotāji, bet arī mēs – uzņēmumi.

Komentāri

Pievienot komentāru
Karjera

Brīvo vakanču skaits sarucis par vairāk nekā 60%

Lelde Petrāne, 08.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēto darba sludinājumu skaits karjeras portālā cv.lv šā gada martā sarucis par 24% salīdzinājumā ar šā gada februāra mēnesī publicētajām vakancēm, liecina "CV-Online Latvia" apkopotie dati. Savukārt vidējais jauno pievienoto darba sludinājumu skaits līdz ar ārkārtas stāvokļa ieviešanu valstī samazinājies par vairāk nekā 60%.

"Darba tirgus šobrīd piedzīvo satricinājumu. Vēl pirms mēneša tendences liecināja par darba tirgus izaugsmi, taču ārkārtas stāvokļa ieviešana valstī saistībā ar Covid-19 epidēmiju radījusi tūlītēju darba tirgus lejupslīdi un darba tirgus atdzišanu gan Latvijā, gan citās valstīs.

Šobrīd bezdarbnieku rindas papildinājuši vairāki tūkstoši Latvijas darba ņēmēju un sagaidāms, ka to skaits šogad turpinās pieaugt. Vienlaikus būtiski sarūk pieprasījums pēc darbaspēka, kas daudzās nozarēs un amatu kategorijās turpmākā gada laikā mainīs svaru kausus par labu darba devējiem, kas izjutīs lielāku atsaucību uz jaunizsludinātām vakancēm, tādējādi arī iegūstot dominējošas pozīcijas darba tirgū," norāda Aivis Brodiņš, "CV-Online Latvia" vadītājs.

Komentāri

Pievienot komentāru