Pateicoties procesoram “Snapdragon 8 Elite”, “Xiaomi 15” un “Xiaomi 15 Ultra” pašreiz ir vieni no ātrākajiem tirgū pieejamiem telefoniem. Fantastiskas fotografēšanas iespējas, rekordilgs baterijas darbības laiks, ļoti spilgti ekrāni. Konkurentiem jau ir jāmēģina panākt.

Vieni no ātrākajiem tirgū

“Xiaomi” ir pilnveidojis savus viedtālruņu flagmaņus vēl vairāk. Kad pērn parādījās modelis “Xiaomi 14”, likās, ko vēl vairāk var vēlēties vai pret ko te varētu iebilst, taču “Xiaomi 15” ir ne tikai mantojis visas labākās priekšgājēja īpašības. Tas ir vēl labāks! Tā LTPO OLED ekrāns, kura atjaunošanās frekvence ir 120 Hz, tagad ir vēl spilgtāks – maksimālais spilgtums ir 3200 niti. Man bija iespēja izmēģināt, ko tas nozīmē, jo februāra vidū palika auksts, parādījās saule, bet tā ir laba iespēja pārbaudīt, kas redzams ekrānā, kad uz to krīt saules stari: viss ir skaidri saskatāms, viss ir spilgts, nekādu problēmu ne lasot tekstu, ne skatoties fotogrāfijas vai videoierakstus. Piekrītu, ziemā saule ir zemu, bet nedomāju, ka vasarā tādēļ radīsies jebkādas problēmas.

Kompaktu viedtālruņu cienītājiem nav lielas izvēles. Īpaši, ja viņi meklē vislabāko – flagmani. Varbūt pieprasījums pēc šādiem telefoniem nav liels? Nebūt nē, kompaktums vienmēr ir ticis novērtēts –, ražotāji taču tā centās, izstrādājot salokāmo telefonu, lai to varētu ielikt kabatā un nemaz nejust, ka tas tur vispār atrodas.

“Xiaomi 15”, kura ekrāns ir 6,36 collas, pašlaik ir viens no mazākajiem viedtālruņiem–flagmaņiem, tas ir ieliekams teju jebkurā kabatā. Tā procesors “Qualcomm Snapdragon 8 Elite” ir viens no jaudīgākajiem, bet kameru darbība – viena no iespaidīgākajām.

Uzņēmums “Xiaomi” vēlējās izstrādāt iespaidīgu kompaktu flagmani, un tas viņiem izdevās.

“Xiaomi 15” ir līdzīgs priekšgājējam, taču labāks

Pasaule mums apkārt mainās, un būtiskas pārmaiņas piedzīvo arī biroju interjeri. Kādas tendences biroju iekārtojumā nesīs 2025. gads?

Īsā atbilde - gudri darīs uzņēmumi, kuri sekos dizaina profesionāļu ieteikumiem akcentēt tādus principus kā stabilitāte, drošība un ilgtspēja. Birojs arvien izteiktāk kļūs par vietu, kur cilvēki nāks ne tikai strādāt – tai jābūt funkcionālai, estētiski augstvērtīgi iekārtotai telpai, kas veicina labsajūtu, labbūtību, komfortu, sniedz drošības sajūtu un sekmē produktivitāti.

Atvērtais plānojums piedzīvo revīziju

Nemainīgi aktuāls arī nākamajos gados būs atvērtais biroja plānojums, taču tas piedzīvojis revīziju, kļuvis elastīgāks, paredzot arī nodalītas darba vietas un slēgtus kabinetus. Moderns birojs ļauj brīvi pielāgot, transformēt, mainīt telpas, izmantojot modulāros interjera elementus, vieglas sienas un mēbeles. Lai izdarītu labāko izvēli, pirms lemt par biroja iekārtojumu, uzņēmuma vadībai ir jāveic nopietna analīze par darbinieku skaitu, katra pienākumiem, darba specifiku, klātienes un attālinātā darba stundām, grupu, sanāksmju, individuālā darba vajadzībām u.c.

Biroja mēbeļu vairumtirgotājs AS "AJ Produkti" pagājušajā gadā provizoriski strādājis ar apgrozījumu 10,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 22,7% vairāk nekā gadu iepriekš, liecina uzņēmuma neauditētie finanšu dati.

Uzņēmumā norāda, ka pilna cikla interjera pakalpojumu segmentā neauditētie ieņēmumi 2024.gadā uzrādīja 42% pieaugumu.

Uzņēmums pērn pavasarī pilnībā atjaunoja salonveikalu Rīgā, lai klienti varētu apskatīt aktuālos risinājumus, kas atspoguļo Skandināvijas dizaina un funkcionalitātes vērtības. Kopējais ieguldījums salona ekspozīcijas atjaunošanā bija 260 000 eiro, vēsta uzņēmuma pārstāvji.

Kompānijas pārstāvji norāda, ka pateicoties nepārtrauktai attīstībai, "AJ Produkti" ir kļuvis no kataloga principa piegādātāja līdz pilnvērtīgam pakalpojumu sniedzējam darba vietu labiekārtošanā visās nozarēs.

Uzņēmums šobrīd piedāvā pilna cikla interjera projektēšanas pakalpojumus, sākot no vajadzību analīzes un interjera koncepcijas izstrādes līdz plānojuma un 3D vizualizāciju izveidei, iepirkumu veikšanai, mēbeļu un aprīkojuma piegādes, uzstādīšanas un pēcpārdošanas servisam.

Vienā no galvenajām pasaules metropolēm, Londonā, 20.novembrī durvis vēris jauns Two More Beers restorāns. Londonas restorānu atklāja AmberStone Hotels, SIA grupas sabiedrība Lielbritānijā 2MB Management Limited. Restorāna izveidē un apgrozāmajos līdzekļos investēti 3 miljoni britu mārciņas.

Izvēlētā atrašanās vieta - adrese: Islington, 59 Upper Street atrodas dinamiskajā Angel rajonā, kas pazīstams ar kultūras vietām, plaukstošu naktsdzīvi, kā arī lielu restorānu un veikalu izvēli, kas turp ik dienu vilina tūkstošiem vietējo iedzīvotāju un tūristu.

Ņemot vērā, ka Londonā alus kultūra ir ļoti populāra, pilsēta ir ideāla vieta, lai ar laiku paplašinātu darbību, izveidojot arvien jaunus restorānus.

Jaunā Two More Beers restorāna interjera dizainu izstrādājusi dizaineres Everita Vegere un Anda Ozoliņa, kura veidoja arī Rīgas restorāna Two More Beers dizainu. Pieturoties pie līdzīga koncepta, Londonas restorāna interjerā iekļauti laikmetīgāki un gaišāki akcenti, bet maltīšu pasniegšanas veidam piešķirta papildu elegance.

Foto: HENKELL FREIXENET LATVIJA

Mēdz teikt, ka mīlestība ir jāsvin katru dienu, un Valentīndiena nav izņēmums. Taču šī diena sniedz lielisku iespēju piešķirt ikdienai īpašu noskaņu – iespējams, ar rozēm, dzirkstošo vīnu vai jūsu īpašo dziesmu? Palikt mājās un padarīt šo vakaru par dāvanu savam mīļotajam vai mīļotajai var kļūt par visvērtīgāko un sirsnīgāko pārsteigumu, kādu vien var vēlēties. Valentīndiena ir ideāla iespēja radīt siltu un romantisku atmosfēru mājās, kur viss tiek pielāgots abpusējam priekam – skaņas, garšas un mīlestības baudījumam. Ja vēlaties iepriecināt mīļoto ar pārdomātu, skaistu un romantisku vakaru mājās, turpiniet lasīt – uzzināsiet piecus vienkāršus, bet efektīvus ieteikumus, kā padarīt jūsu vakaru neaizmirstamu.

Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) sadarbosies ar Baltijā lielāko namu apsaimniekošanas uzņēmumu «Rīgas namu pārvaldnieks» pētniecībā, studijās un inovāciju attīstībā.

Pirmajā sadarbības projektā – hakatonā «Rīgas namu pārvaldnieka Coopetition 2024» – uzvar studentu komanda, kas piedāvā automatizētu risinājumu preventīvai lāsteku veidošanās novēršanai un lapu tīrīšanai no lietus teknēm.

Multifunkcionālais jumtu tīrīšanas mehānisms, kas darbotos, izmantojot sensoru datus vai meteoroloģiskās prognozes, risinātu uzreiz divus namu apsaimniekošanas izaicinājumus, norāda RTU studentu komanda «RoofBot». Balvā tā saņem 3000 eiro lielu naudas balvu.Otro vietu un 2000 eiro lielu balvu saņem komanda «Free of Junk».

Tā rosina papīra autostāvvietu caurlaides aizstāt ar digitālām, kas piesaistītas automašīnu numurzīmēm. Komanda iesaka iestrādāt digitālās caurlaides jau esošajā «Rīgas namu pārvaldnieka» mobilajā lietotnē, bet iegūtos datus nākotnē izmantot, lai efektīvāk organizētu auto novietošanu daudzdzīvokļu namu pagalmos.

Ģeopolitisko faktoru, Euribor likmju un inflācijas izraisītā turbulence nekustamo īpašumu nozarē pamazām norimst un tirgus lēnām atgūstas, darījumu aktivitāte pamazām iešūpojas un, lai gan nekāds straujš uzrāviens gaidīts netiek, dati un prognozes ļauj domāt, ka zemākais punkts ir aiz muguras.

Vēl jaunākajā jaunākajā Dienas Biznesa speciālizdevumā Nekustamais īpašums lasi:

Intervija

Dzīvokļi lētāki nekļūs. Šobrīd nekustamo īpašumu cenas Latvijā ir ievērojami zemākas nekā Igaunijā un Lietuvā, taču tuvāko gadu laikā cenām Baltijā būtu jāizlīdzinās, domā Guntars Cauna, Kaamos vadītājs Latvijā.

Būvmateriālu ražošana

Investēs digitalizācijā un mākslīgajā intelektā. Būvmateriālu ražotājiem ir jāspēj piemēroties ne tikai straujām tirgus pieprasījuma svārstību amplitūdām, bet arī izaicinājumiem, ko rada ES Zaļais kurss, vienlaikus īstenojot digitalizācijas projektus un sākot izmantot mākslīgo intelektu. To intervijā stāsta ģipša izstrādājumu ražošanas uzņēmuma Knauf ģenerāldirektors Baltijā, valdes loceklis Arnis Ivanovs.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotā konkursa “Ideju kauss 2024” 12 laureātiem apbalvošanas ceremonijā tika sadalīts vairāk nekā 40 000 eiro lielais balvu fonds inovatīvu biznesa ideju attīstībai.

Par konkursa inovatīvāko biznesa ideju šogad tika atzīts unikālais reverberācijas efektu pedālis “MONK Reverb”, saņemot 10 000 eiro godalgu tālākai darbības virzībai.

Matīsa Tazāna pieteiktais produkts ir aprīkots ar pilnīgi no jauna izstrādātu kontroles sistēmu un digitālās signāla apstrādes algoritmu, tas paredzēts dažādiem mūzikas instrumentiem un dažādām auditorijām – profesionāliem un hobija līmeņa mūziķiem, skaņu inženieriem u.c. Efektu pedāli sākotnēji iecerēts piedāvāt potenciālajiem klientiem ASV, Kanādas un Rietumeiropas valstu tirgos.

“Ko šī pirmā vieta nozīmē mums? Tas noteikti ir apstiprinājums, ka iesākto ideju vajag īstenot līdz galam. Naudas balva palīdzēs segt aktuālās izstrādes izmaksas, un mūsu darbs šobrīd ir vērsts uz produkta – dažāda stila mūziķiem paredzēta ģitāras efektu pedāļa – pabeigšanu. Darāmā joprojām ir ļoti daudz, mūsu darba temps ir intensīvs, un jau pavasarī mērķējam uz pirmajiem pārdošanas darījumiem,” pēc apbalvošanas sacīja uzvarējušā uzņēmuma “TTT Audio” pārstāvis Toms Lazdovskis.

Kredītu brokeru uzņēmums “Oferta Finance” šā gada 16.aprīlī Rīgas centrā rīkos performatīvu gājienu ar mērķi simboliski apglabāt dārgos kredītus.

Pasākums tiks atklāts Kronvalda parkā pulksten 12.00, kur kā īpašs vizuāls akcents tiks novietots zelta zārks ar melniem uzrakstiem un vizuāliem elementiem. Uz zārka redzamie vēstījumi, “RIP - Reāli Iznīcinoši Procenti!”, “EURIBOR krīt - uzņēmums aug!” un citi, atainos dārgo aizdevumu ēras beigas, kā arī virzību uz godīgākiem un klientam draudzīgākiem risinājumiem. No Kronvalda parka melnais zārks tiks nogādāts Brīvības laukumā, bet gājienu noslēgt paredzēts Swedbank centrālās ēkas pakājē.

Arturs Geisari, “Oferta Finance” idejas autors norāda, ka pasākums būs radošs, miermīlīgs un nepolitisks. “Tā būs mākslinieciska performance ar mērķi izglītot sabiedrību un rosināt diskusiju gan par atbildīgu aizņemšanos, gan par caurspīdīgiem un godīgiem kredītlikmju principiem. Statistikas dati liecina, ka 2024. gadā EURIBOR piedzīvoja lielāko kritumu pēdējo 12 gadu laikā, kas nozīmē, ka teorētiski kredītu izmaksām būtu jāsamazinās, taču realitātē aina ir nedaudz citādāka. Neviena banka labprātīgi nezvana saviem klientiem un nesaka, ka vēlas piemērot zemāku likmi, tāpēc šajā gadījumā kredītņēmējiem jābūt proaktīviem. Ar šo performatīvu gājienu mēs aicināsim sabiedrību būt drosmīgākiem un aizstāvēt savas intereses finanšu jautājumos, jo pārmaiņas iespējams panākt, tikai izprotot savas tiesības un iespējas,” spriež A.Geisari.

Lai sekmētu efektīvu labās prakses apmaiņu, digitālo rīku izmantošanu un inovāciju ieviešanu būvniecības nozarē, VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ), Rīgas Tehniskā universitāte (RTU) un SIA “Latvijas standarts” (LVS) paraksta sadarbības memorandu par jauna būvniecības konkursa “Digitālās būvniecības ekselences balva 2025” izveidi.

Konkursa mērķis būs izcelt Latvijā pielietotos inovatīvos risinājumus, iedvesmot nozares dalībniekus izmantot modernas tehnoloģijas, informēt publiskos pasūtītājus par konkrētiem ieguvumiem BIM projektos, veicināt pieredzes apmaiņu starp būvniecības nozares dalībniekiem, kā arī sekmēt jaunu BIM projektu īstenošanu publiskajā sektorā.

“Memorandu paraksta trīs nozīmīgi publiskā sektora pārstāvji – katrs ar savu kompetenci, bet vienotu mērķi par nepieciešamību veidot ilgtspējīgāku nākotni caur inovācijām un digitalizāciju. Digitālā brieduma līmenim nozarē strauji augot, arī projektus jāvērtē detalizētāk un pilnīgāk, turklāt konkurss iecerēts ne tikai kā rīks, lai sveiktu veiksmīgākos projektus, bet arī kā platforma informācijas un ideju apmaiņai nozares dalībnieku vidū,” norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

15.martā visā pasaulē jau sesto reizi tiek atzīmēta Digitālās talkas diena - diena, kad pasaulē tiek aktualizēts digitālo atkritumu jautājums, veidi rīki digitālās ikdienas sakopšanai un paradumi digitālo atkritumu un digitālo netikumu mazināšanai.

VAS Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) aicina iedzīvotājus un organizācijas izzināt, kas ir digitālie atkritumi, izvērtēt savas darbības un paradumus tiešsaistē, kā arī dzēst nevajadzīgo digitālo saturu, kas glabājas viedierīcēs, datoros un datu glabātuvēs, reģistrējot dzēsto apjomu vietnē www.digituvi.lv .

Kas ir digitālie atkritumi?

Digitālie atkritumi ir jebkāds digitālais saturs, kas tiek radīts, bet vairs netiek izmantots. Digitālo atkritumu radīšana un uzkrāšana rada reālu ietekmi uz fizisko vidi - enerģijas patēriņu un CO₂ izmešus. Pēdējo piecu gadu laikā pasaulē radītais digitālo datu apjoms ir teju trīskāršojies un šogad pārsniegšot 180 zetabaitus.

Liepājā norisinās Jauno uzņēmēju dienas – Gen-E Latvia 2025 – pasākums, kurā piedalīsies Latvijas labākie skolēnu mācību uzņēmumi, sacenšoties par iespēju pārstāvēt Latviju Eiropas finālā.

Latvijas finālam no vairāk nekā 1700 uzņēmumiem izvirzīti 20 labākie skolēnu mācību uzņēmumi (SMU) vidusskolu grupā un 10 labākie pamatskolu grupā. Vidusskolas grupas labākais SMU iegūs tiesības pārstāvēt Latviju Eiropas skolēnu mācību uzņēmumu finālā Atēnās, Grieķijā.

Izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” (JA Latvia) vadītājs Jānis Krievāns stāsta: "Konkursā mēs vērtējam skolēnu izstrādāto ideju oriģinalitāti, kā arī viņu izaugsmi un paveikto visa gada laikā. Finālā piedalās komandas no dažādiem Latvijas reģioniem, un skolēnu radītie risinājumi patiešām pārsteidz ar savu daudzveidību – no lavandas tējas ekstraktiem, mobiliem sabiedriskā transporta rokturiem līdz tūrisma maršrutu platformai, izmantojot mākslīgo intelektu.”

Tirdzniecības centri pēdējos gados ir būtiski mainījušies – tajos cilvēki ne tikai nopērk sezonas apavus vai modīgu apģērbu, tur viņi sporto, uzlabo savu veselību un izskatu, protams, atpūšas un izklaidējas. Tie pakāpeniski pārtop daudzfunkcionālās ēkās. Turklāt paredzams, ka nākotnē “klasisku” tirdzniecības centru vietā nekustamā īpašuma attīstītāji izvēlēsies īstenot projektus, kam ir dažādas funkcijas un jaukts pielietojums.

Vienlaikus tirgū saglabājas interese un pieprasījums pēc jaunumiem, nebijušiem formātiem, koncepcijām, zīmoliem. Taču pēdējos gados visos nekustamā īpašuma tirgus segmentos Baltijas valstīs jaunpienācēju ir ļoti maz, tirdzniecība nav izņēmums.

Līdz ar to ēku īpašniekiem nākas būt radošiem, piedāvāt elastīgus nosacījumus, lai piesaistītu jaunus un noturētu esošos nomniekus, audzētu apmeklētāju plūsmu.

Dati kā resursi

Zelta vērtē arī šajā nozarē ir precīzi dati, kas ļauj gan ēku īpašniekiem, gan to nomniekiem pieņemt pamatotus lēmumus, spert apzinātus soļus savā attīstībā.

Sekmīgi izmantojot resursus, var gudri pārvaldīt objektus, saprast klientu vajadzības, kustību, sekot līdzi galvenajiem nozares darbības raksturlielumiem. Attiecīgi, ja kādam objektam rādītāji ir tālu no tirgus normas, tuvu tai vai pārsniedz to, iespējams veikt korekcijas tajā. Reālos datos balstītas prognozes palīdz īpašumu pārvaldniekiem sadarbībā ar tirgus ekspertiem sniegt palīdzību, padomus arī nomniekiem. Objektīvi dati ļauj pieņemt lēmumu arī tiem komersantiem, kas reģiona tirgū vēl nav pārstāvēti.

Sestdien, 7. decembrī, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” notiks ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotais Latvijas skolēnu mācību uzņēmumu Ziemassvētku gadatirgus “Cits Bazārs”.

Tajā pašu radītas preces un oriģinālas Ziemassvētku dāvanas apmeklētājiem piedāvās 270 skolēnu mācību uzņēmumu no visas Latvijas.

Pasākuma laikā pircēji varēs iegādāties praktiskas un tradicionālas preces kā, piemēram, rotaslietas, rotaļlietas, galda spēles, pašu gatavotus pārtikas produktus, sveces, koka izstrādājumus un citus oriģinālus suvenīrus. Vienlaikus apmeklētājiem būs iespēja iepazīties arī ar unikāliem un inovatīviem skolēnu radītiem produktiem, piemēram, īpaši izstrādātu sildītāju ātrai slapju apavu žāvēšanai, lādētāju, kas viedierīces uzlādē ar saules enerģiju, un iekārtu, kas palīdz ātri stenografēt tekstu latviešu valodā.

Šie un daudzi citi radoši risinājumi atspoguļo skolēnu spēju domāt inovatīvi un radīt praktiskus, ilgtspējīgus risinājumus mūsdienu vajadzībām.

Šā gada 11. aprīlī norisinājās viens no nozīmīgākajiem Baltijas komunikācijas nozares notikumiem – Mi:t&Links Baltic Communication Awards 2025, kurā aģentūra McCann Riga izcīnīja prestižo “Agency of the Year – Latvia” titulu.

McCann Riga izcēlās ar stratēģiski spēcīgām un sabiedrībā aktuālām kampaņām, kas aptvēra starptautisko komunikāciju, ilgtspēju, B2B segmentu un sabiedrības veselības jautājumus. Šī daudzveidība demonstrē aģentūras spēju radīt saturiski dziļas un radoši drosmīgas kampaņas visdažādākajās nozarēs.

“Mums ir svarīgi radīt idejas, kas ne tikai piesaista uzmanību, bet arī atstāj paliekošu ietekmi un koncepts caurvij visus komunikācijas posmus. Aiz katras kampaņas stāv rūpīgs darbs, kur stratēģija un radošums saplūst vienotā stāstā. Šī balva ir ne tikai nozares novērtējums, bet arī mūsu klientu uzticēšanās apliecinājums sadarbībai, kas balstīta uz drosmīgām idejām un profesionālu izpildi. Mēs no sirds pateicamies visiem partneriem, kas bijuši daļa no šī ceļa – jo tikai kopā iespējams radīt komunikāciju, kurai ir nozīme. Ar šiem panākumiem mēs turpināsim kopā celt komunikācijas latiņu vēl augstāk,” uzsver McCann Riga radošās nodaļas vadītājs un partneris Valters Jonāts.

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Ja agrāk enerģijas ražošana bija centralizēta un balstījās uz lieliem spēkstaciju projektiem, šodien tirgū strauji attīstās daudzi jauni, neatkarīgi ražotāji, skaidro A.Veliks. Mēs vairs neesam atkarīgi tikai no pāris lieliem piegādātājiem, kā ietekmē tirgus kļūst arvien elastīgāks, tā stiprinot energoapgādes drošību, skaidro ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā. Vienlaikus viņš norāda, ka nākotnē vēl lielāku nozīmi iegūs arī digitalizācija un dekarbonizācija. Viedās tehnoloģijas ļauj efektīvāk kontrolēt un pārvaldīt elektroenerģijas tīklus, savukārt Eiropas Savienības (ES) regulējums nosaka arvien stingrākas prasības ilgtspējai un emisiju samazināšanai. Ilgtspēja ir arī viens no ABB definētajiem stratēģiskajiem mērķiem, atzīmē A.Veliks.

Pēc Baltijas valstu elektrotīklu sinhronizācijas ar kontinentālo Eiropu Lietuvā demontējot vairs nevajadzīgās elektrolīnijas, kas tās elektrotīklu savienoja ar Krieviju un Baltkrieviju, atbrīvosies aptuveni 900 hektāru zemes, pirmdien paziņoja Lietuvas enerģētikas ministrs Žīgimants Vaičūns.

"Šiem darbiem ir arī simboliska nozīme, bet ir arī praktiskas lietas. Pēc līniju demontāžas un balstu nojaukšanas atbrīvosies ievērojama zemes platība - aptuveni 900 hektāru. Šo zemi bez ierobežojumiem varēs izmantot gan lauksaimnieki, gan citiem mērķiem," žurnālistiem Vilkavišķu rajonā sacīja Vaičūns.

Pēc viņa teiktā, visas elektrolīnijas ar Krieviju un Baltkrieviju plānots demontēt aptuveni pusotra gada laikā, tiks nojaukti vairāk nekā 540 elektrlīniju balsti, demontēti aptuveni 230 kilometri vadu.

Pēc Vaičūna sacītā, daļa no demontētās infrastruktūras, kas ir labā stāvoklī, piemēram, izolatori, tiks atdoti Ukrainai.

Lietuvas elektropārvades sistēmas operatora "Litgrid" vadītājs Roks Masjulis norādīja, ka Ukrainas enerģētikas uzņēmumiem pastāvīgi tiek piedāvāts nodot iekārtas, kas Lietuvai nav vajadzīgas.

Klimatneitralitātes mērķu sasniegšanā būtiska loma ir siltumapgādes elektrifikācijai, kas pašlaik Latvijā vēl ir bērnu autiņos.

Siltumapgādes sektora elektrifikācija sniegtu iespēju efektīvāk izmantot jau pastāvošo elektroapgādes infrastruktūru, kā arī samazināt cenu svārstības, norāda nozares eksperti, kas par šo tēmu plaši diskutēja DB organizētajā ikgadējā siltumapgādes nozares konferencē Siltumapgāde un energotehnoloģijas 2024.

Eksperti nonāca pie secinājuma, ka elektroenerģijas un siltumapgādes nozarēm ir jāsadarbojas, uzsverot, ka siltumenerģijas sektors var palīdzēt elektrotīklā līdzsvarot ražošanas un patēriņa jaudas, kā arī ilgtermiņā radīt pozitīvu ietekmi uz energoapgādes izmaksām kopumā.

Process jāpaātrina

Šobrīd lietderīgi būtu apsvērt papildu motivējošu instrumentu ieviešanu siltumapgādes elektrifikācijas paātrināšanai, uzskata Gatis Junghāns, AS Augstsprieguma tīkls (AST) valdes loceklis. “Ieguvumu šajā gadījumā netrūktu. Pirmkārt, siltuma ražošana ar elektroenerģiju, kas ražota no atjaunojamajiem energoresursiem (AER), palīdzētu samazināt siltumapgādes sektora emisijas un tuvināties klimata neitralitātes mērķim. Otrkārt, siltumapgādes elektrifikācija veicinātu siltuma ražošanā izmantoto energoresursu dažādošanu un izmaksu samazināšanu, pozitīvi ietekmējot patērētāju rēķinus. Treškārt, siltumapgādes elektrifikācija jaunu un elastīgu elektroenerģijas patērētāju veidā radītu papildu elektroenerģijas sistēmas balansēšanas resursus, veicinot lielāka apjoma vēja un saules elektrostaciju pieslēgšanu elektrosistēmai. Turklāt siltumapgādes elektrifikācija nodrošinātu arī elektrotīkla infrastruktūras efektīvāku izmantošanu, kas savukārt veicinātu elektrotīkla pakalpojumu tarifu samazināšanu. Papildus tam būtu svarīgi saprast, ka siltumapgādes elektrifikācija ir salīdzinoši viegli un ātri īstenojama gan centralizētas siltumapgādes sistēmas līmenī, piemēram, ar lielas jaudas elektrisko boileru uzstādīšanu, gan individuālu patērētāju līmenī, uzstādot siltumsūkņus,” pauž G.Junghāns. Ina Bērziņa-Veita, Latvijas siltumuzņēmumu asociācijas (LSUA) prezidente, norāda, ka šobrīd elektroenerģijas un siltumapgādes nozares faktiski nesadarbojas. “Tajā pašā laikā mēs šai sadarbībai esam gatavi. Redzam, ka arī tirgus ir pietiekami nobriedis, tāpēc domāju, ka nākotnē šī sadarbība spēlēs ļoti būtisku lomu. AER jaudas, tajā skaitā saules un vēja jaudas, pieaug ātros tempos, un nozares uzņēmējiem šī situācija būtu maksimāli jāizmanto. Arī mums, siltumuzņēmējiem, ir jaudas, ko patērēt, tāpēc vienoties par sadarbības modeli būtu nepieciešams maksimāli ātri. Ja mēs runājam par siltuma nozari kopumā, jāsaka, ka šobrīd būtu īstais laiks izvērtēt, kuras no dedzināšanas jaudām būtu vērts elektrificēt, aizstājot tās, piemēram, ar siltumsūkņiem un akumulācijas tvertnēm. Lai to sāktu darīt, savukārt ir jāizvērtē pieslēguma iespējas. Mums ir jāsaprot, kā plāno attīstīties augstsprieguma un sadales tīkli un kādu lomu šajā nākotnes attīstībā var spēlēt siltumuzņēmumi, domā I.Bērziņa-Veita.

Apaļkoku cenas patlaban saglabājas augstā līmenī, salīdzinot ar periodu pirms Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un Covid-19 pandēmijas, pastāstīja Latvijas Kokrūpniecības federācijas (LKF) viceprezidents Kristaps Klauss.

Viņš akcentēja, ka, salīdzinot ar pirms satricinājumu periodu, atsevišķu apaļkoku sortimentiem cenas šobrīd ir ļoti augstas. Tomēr tās ir kritušās, salīdzinot ar 2022.gadu, kad sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, malkas koksne maksāja līdz 90 eiro kubikmetrā.

Klauss norādīja, ka augstās apaļkoku cenas ietekmējuši arī šā brīža siltie un mitrie laikapstākļi, kas apgrūtina mežistrādes darbus, kā arī limitē piekļuvi sagatavotajiem kokmateriāliem pa mežu ceļiem, rezultātā vietām rodoties apaļkoku deficītam.

Viņš arī minēja, ka šobrīd netipiski apkures sezonai kritušās cenas kurināmajai šķeldai, jo silto laikapstākļu ietekmē ir būtiski samazinājusies vajadzība pēc tās, piebilstot, ka parasti apkures sezonā kurināmās šķeldas cena pieaug.

Latvijai ir maksimāli efektīvi un lietderīgi jāizmanto zemes resursi, tādējādi nodrošinot ekonomiskos ieguvumus — eksporta ienākumus, darba vietas, nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa sadarbībā ar Latvijas meža un ar to saistīto nozaru portālu zemeunvalsts.lv videodiskusijā Eiropas Zaļais kurss 2.0 sabiedrības informētība un iesaiste. Valstiski svarīgo lēmumu pieņemšanā jāiesaista visas interešu grupas, vienlaikus izskaidrojot ikviena potenciālā nākotnes scenārija īstenošanas pozitīvos un negatīvos aspektus.

Izaicinājumu netrūkst

„Kūdras nozarei ir nepārtraukti izaicinājumi jau kopš 2020. gada, kad saasinājās jautājums par šī resursa izmantošanu, jo īpaši enerģētikā, un tika atvēlēts finansējums nozares transformācijai, vienlaikus, neraugoties uz starptautiskiem satricinājumiem, kūdras substrāta eksporta pieauguma temps nemainās,” skaidro SIA Laflora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Ameriks.

Šajā nedēļas nogalē, 8. martā, tirdzniecības centrā “Domina Shopping” norisināsies ikgadējais izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopīgi rīkotais pavasara skolēnu mācību uzņēmumu pasākums CITS BAZĀRS, kur ar pašu radītiem produktiem tirgosies 270 labākie Latvijas skolēnu mācību uzņēmumi.

Rokassprādze ar iebūvētu lādētāju, filca ziepes no dabīgas vilnas roku kopšanai un UV starojuma apavu žāvētājs ir tikai daži no produktiem, ko līdzās skaistumkopšanas, interjera, pārtikas, rotaļlietu un tehnoloģiju precēm varēs atrast Citā Bazārā.

“Šogad jauniešu interese ir lielāka, nekā spējam uzņemt Citā Bazārā – saņēmām 450 pieteikumus, bet tirdzniecības centrā “Domina Shopping” būs sastopami 270 skolēnu mācību uzņēmumi. Tas apliecina, ka jaunieši ir gatavi izmēģināt savus spēkus un piedāvāt savus izstrādājumus reālā biznesa vidē – tirdzniecības centrā. Tikpat svarīgi viņiem ir arī atrast atsaucīgus pircējus, ar kuriem sarunās var attīstīt komunikācijas un pārdošanas prasmes, gūstot vērtīgu pieredzi turpmākajai uzņēmējdarbībai. Tāpēc sestdien ikviens ir aicināts apmeklēt pasākumu un atbalstīt jaunos uzņēmējus,” saka izglītības organizācijas “Junior Achievement Latvia” vadītājs Jānis Krievāns.

Par zīmolu izaicinājumiem mūsdienās, publiskajiem līderiem, profesionālu reputācijas veidošanu, gatavošanos krīzēm un vai tas maz ir iespējams, arī par pašas sabiedrisko attiecību nozares izaicinājumiem Dienas Bizness saruna ar sabiedrisko attiecību aģentūras Repute dibinātāju Ivetu Dzērvi.

Ko šodien nozīmē bieži piesauktais vārds reputācija? Tagad jau šo vārdu piesauc ne tikai profesionāļi, bet reputāciju izvērtē pat valsts institūcijas pirms sadarbības uzsākšanas.

Reputācija ir uzticēšanās. Un uzticēšanās pamatā ir stāsts, ko mēs veidojam par sevi, savu pakalpojumu vai produktu. Taču ir viens “bet”… Stāsta veidošana ir ļoti laikietilpīgs process, un tas ilgst visu profesionālo dzīvi, ja runājam par cilvēku. Savukārt, ja runājam par produkta vai uzņēmuma zīmolu, tad tik ilgi, kamēr šis zīmols pastāv, un zināmi nospiedumi cilvēku atmiņās saglabājas arī pēc tam. Būtiski, lai stāsts būtu patiess. Ir iespējams radīt uz meliem balstītu stāstu, bet tad tas nebūs dzīvotspējīgs. Ir faktiski neiespējami klāstīt, ka sapuvis ābols ir sulīgs un gards.

Viens no lielākajiem tehnikas nomas uzņēmumiem Baltijā AS Storent Holding (Storent) ir saņēmis obligāciju emisijas pamatprospekta apstiprinājumu no Latvijas Bankas. Pirmajā obligāciju laidienā uzņēmums plāno piesaistīt līdz 35 miljoniem eiro.

Baltijas privātie un profesionālie investori ir aicināti ieguldīt garantētās obligācijās ar fiksētu gada procentu likmi 10 % un dzēšanas termiņu 3,5 gadi. Parakstīšanās periods sāksies 2. aprīlī un ilgs līdz 17. aprīlim.

Storent stratēģiskais mērķis ir nostiprināt savas pozīcijas Baltijas tirgū un turpināt paplašināšanos Zviedrijā, Somijā un citos reģionos, izskatot iespējas arī Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV). Storent tehnikas noma tiek plaši izmantota vispārējā būvniecībā, infrastruktūras projektos, renovācijā, atjaunīgās enerģijas objektu izbūvē, militārā sektora un biznesa parku attīstībā, kā arī pasākumu organizēšanā.

Obligāciju emisijā piesaistīto kapitālu Storent plāno izmantot: 1) uzņēmuma saistību refinansēšanai; 2) uzņēmuma paplašināšanas plānu finansēšanai, kas potenciāli ietver uzņēmumu iegādes darījumus esošajos tirgos un ASV; 3) jaunu ieguldījumu veikšanu tehnikas parka paplašināšanai.

Interese arhitekta profesijā ir ļoti būtiska. Bez tās un vēlmes padziļināti izzināt, izskaidrot, iepazīties darba process nav reāls. Kā vēl viens ļoti svarīgs aspekts ir cilvēciskais faktors, jo bez tā abas puses nevar komunicēt procesā, uzskata arhitektu biroja Open Architecture Design (OAD) dibinātāja, vadošā arhitekte un dizainere Zane Tetere-Šulce. Gadiem ejot, viņa arvien vairāk apzinājusies, ko var un kas ir viņas virsvērtība.

Fragments no intervijas

Jūsu vadītais arhitektu birojs Open Architecture Design (OAD) nesen nosvinēja pilngadību. Kādi ir bijuši šie 18 gadi? Kā tos varētu raksturot no pirmsākumiem līdz šodienai – spilgtākie brīži, lielākie objekti?

Jāsāk laikam ar to, ka viss ir noticis secīgi un tieši tā, kā tam ir jābūt no 1 līdz 18. No sākuma ir absolūti intuitīvas darbības līdz šodienai, kad mēs mēģinām tās veikt pamatoti, apzināti un kaut kādā mērā arī stratēģiski. Man laikam paveicās ar īsto laiku un vietu, jo es sāku 2000. gadu vidū, kad Latvijā bija lielais bums – visiem bija visas iespējas, deva lielus kredītus, un viss notika. Jau ātri sāku strādāt pirmajā, vienīgajā birojā, kurā jebkad esmu strādājusi. Esmu ieguvusi izglītību, bet kaut kādā mērā esmu tāda, kas daudz ko iemācījusies pašmācības ceļā. Studiju gados taisīju mazas haltūriņas – dažādus interjera projektiņus. Pabeidzot universitāti, biju sazīmējusi divas mājas, un divus gadus vēlāk nodibinājām šo biroju. Sociāli biju diezgan aktīva, burbulī, kurā es atrados, bija daudz aktīvu jauniešu, kuri veidoja vairākas jaunas vietas. Pieļauju, ka publiski tiku pamanīta ar restorānu Hospitālis – bija tāda pilnīgi traka vieta, kuru atvēra trīs dakteri. Mēs tādi frīki satikāmies ar lielām ambīcijām un mazu izpratni – viņi par restorānu biznesu, es – par dzīvi. Izveidojām šādu traku vietu, un to izreklamēja pa visu pasauli. Tas bija viens no izrāviena punktiem.