Alkohola tirdzniecības laika saīsināšana par vairākām stundām atstās ietekmi uz mazumtirgotājiem, bet ieguvums varētu būt bāru un restorānu segmentā.

Tādu iespējamo Alkoholisko dzērienu aprites likuma grozījumu spēkā stāšanās ietekmi vērtē aptaujātie. Vienlaikus skanēja bažas par šo izmaiņu ietekmi uz nelegālo alkohola apriti.

Būs cita kārtība

Jāatgādina, ka šā gada februāra sākumā spēkā stājās izmaiņas, kuras paredz, ka no 2025. gada 1. augusta alkoholiskos dzērienus mazumtirdzniecībā un internetā no pirmdienas līdz sestdienai varēs iegādāties no plkst. 10.00 līdz 20.00, bet svētdienās – no plkst. 10.00 līdz 18.00.Turklāt internetā iegādātos alkoholiskos dzērienus būs atļauts piegādāt (izsniegt) pircējam ne agrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.

Latvijas Neatkarīgo Tirgotāju Kooperācijas (veikalu tīkls Aibe) attīstības direktors Juris Lamberts uzskata, ka jaunās prasības alkohola tirdzniecībai pēc 1. augusta ieviesīs vairākas būtiskas izmaiņas. „Pirmkārt, jārēķinās ar to, ka lauku reģionos produkti kļūs dārgāki, jo noteiktajās stundās būs jāspēj nopelnīt tik, lai samaksātu pārdevējiem algas, komunālos rēķinus utt. Alkohola tirdzniecība ieņēmumos veido aptuveni 20%, kas ievērojami saruks samazināto stundu dēļ, kad to drīkstēs pārdot. Otrkārt, cilvēki visdrīzāk sāks veidot uzkrājumus, kas alkohola patēriņu valstī nemazinās. Treškārt, paredzams, ka kritīsies arī valsts nodokļu ieņēmumi, tāpēc paredzams, ka budžets, kas pašreiz ieplānots PVN un akcīzes sadaļās, neizpildīsies,” prognozē J. Lamberts.

Par alus darītavas SIA "Valmiermuižas alus" vienīgo īpašnieci kļuvusi AS "Cēsu alus", liecina "Firmas.lv" publiskotā informācija.

Savukārt "Valmiermuižas alus" valdē iecelta "Cēsu alus" valdes priekšsēdētāja un SIA "Piebalgas alus" vienīgā valdes locekle Evija Grīnberga.

Veiktas izmaiņas arī kompānijas statūtos, nosakot, ka turpmāk "Valmiermuižas alus" valdē būs viens valdes loceklis, kuru ievēl dalībnieku sapulce uz nenoteiktu laiku. Iepriekš kompānijas statūti paredzēja, ka "Valmiermuižas alus" valdē ir trīs valdes locekļi, kuri tiek ievēlēti uz nenoteiktu laiku.

"Valmiermuižas alus" valdes priekšsēdētājs iepriekš bija kompānijas līdzīpašnieks Aigars Ruņģis, bet valdes locekļi bija Rihards Trumpe un Anita Saulīte.

Izmaiņas kompānijas īpašnieku sastāvā un valdē Uzņēmumu reģistrā iegrāmatotas sestdien, 17. janvārī.

"Šodien ir mana pēdējā diena Valmiermuižā," sociālās saziņas vietnē X raksta Valmiermuižas alus darītavas radītājs Aigars Ruņģis.

"Astoņpadsmit gadus Valmiermuiža bija mana sirdsvieta un sirdslieta. Paldies visiem, ar kuriem kopā veidoju Valmiermuižas stāstu, un visiem, kas ticēja un atbalstīja! Ar gandarījumu varam atskatīties uz paveikto," raksta A, Ruņģis.

Db.lv jau vēstīja, ka Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA “Valmiermuižas alus” un AS “Cēsu alus” apvienošanos. Līdz ar šo lēmumu noslēdzas nozīmīgs posms darījuma procesā, un “Valmiermuižas alus” pievienošanās “Cēsu alus” uzņēmumu grupai tiks pabeigta tuvākā mēneša laikā.

KP apstiprina Cēsu alus un Valmiermuižas alus darījumu

Konkurences padome ir apstiprinājusi SIA “Valmiermuižas alus” un AS “Cēsu alus” apvienošanos....

"Valmiermuižas alus" apgrozījums 2025. gadā bija 10,5 miljoni eiro, kas ir par 5% vairāk nekā gadu iepriekš.

Pērn 17. septembrī KP saņēma "Cēsu alus" apvienošanās ziņojumu par izšķirošas ietekmes iegūšanu pār "Valmiermuižas alus", taču oktobra otrajā pusē KP pavēstīja, ka minētajā darījumā ir sākta papildu izpēte, lai padziļināti novērtētu apvienošanās ietekmi uz konkurenci Latvijā.

KP publiskotā informācija liecina, ka lēmuma pieņemšanas termiņš bija 2026. gada 17. janvāris.

Apvienošanās dalībnieki darbojas alus, bezalkoholisko gāzēto dzērienu un raudzēto dzērienu, tostarp sidra, ražošanas un vairumtirdzniecības tirgos Latvijā. "Cēsu alus" klāstā ir alus un citi alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni. "Cēsu alus" portfelī ietilpst tādi zīmoli kā "Brūža", "Piebalgas", "Mītava" un citi. Savukārt "Valmiermuižas alus" saimnieciskā darbība galvenokārt ir saistīta ar alus ražošanu un tirdzniecību, bet uzņēmuma klāstā ir arī bezalkoholiskie dzērieni, sidrs, alkoholiskie dzērieni un kokteiļi.

Iepriekš tika vēstīts, ka pēc darījuma pabeigšanas līdzšinējais līdzīpašnieks Ruņģis konsultēs uzņēmuma jauno vadību, lai arī turpmāk tiktu saglabātas "Valmiermuižas alus" receptes.

"Valmiermuižas alus" vienīgā īpašniece iepriekš bija SIA "Valmiermuižas ieguldījumu fonds", kuras kapitālā 60% pieder SIA "Rungis", kuras vienīgais īpašnieks ir Ruņģis, 24% piederēja Austrijas ieguldījumu fondam "Industrieliegenschaftenvervaltungs", bet 16% - Austrijā reģistrētajai "MVF40 Beteiligungs".

Kompānija "Valmiermuižas alus" reģistrēta 2005. gadā, un tās pamatkapitāls ir 1,454 miljoni eiro.

Savukārt "Cēsu alus" 2024. gadā strādāja ar 101,133 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 1,1% mazāk nekā gadu iepriekš, bet uzņēmuma peļņa palielinājās par 4,4% un bija 3,564 miljoni eiro. Uzņēmums "Cēsu alus" reģistrēts 1991. gadā, un tā pamatkapitāls ir 8,31 miljons eiro. "Cēsu alus" lielākais īpašnieks ir Somijas koncerns "Olvi" (99,88%).

Konkurences padome nolēma uzsākt papildu izpēti 17.09.2025. uzsāktajā lietā par Akciju sabiedrības "Cēsu alus" un SIA "VALMIERMUIŽAS ALUS" apvienošanos.

Akciju sabiedrība "Cēsu alus" (turpmāk - Cēsu alus) ir Latvijā reģistrēta sabiedrība, kas piedāvā plašu klāstu alus un citu alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu. Cēsu alus zīmolu portfelī ietilpst tādi ali kā "Brūža", "Piebalgas", "Mītava" un citi.

Akciju sabiedrība "Cēsu alus" ietilpst Somijas OLVI Oyj koncernā (turpmāk - Olvi grupa). Latvijā tiek piedāvāti šādi Olvi grupas produkti: dažādi alus zīmoli (Cēsu Premium, Cēsu Retro, Cēsu Light, Brūža, Mītava, Lido, Corona, Leffe, Warsteiner, Radler, Beershake, Miezītis, Bocmanis, Zhygulevskoe, Latvijas Pilzenes, Piebalgas, Hoegaarden, Stella Artois), sidri (Fizz, Dārza sidrs, Piebalgas sidrs, Sherwood), bezalkoholiskie dzērieni (Ulmaņlaiku kvass, Cēsu Premium bezalkoholiskais alus, bezalkoholiskais Dārza sidrs, Cēsu Fassbrause, Dārza limonāde, ORN Craft, Limpanietis, Kanes, Limpo limonāde, enerģijas dzērieni Dynami:T, RC Cola, Vitamin Performance sporta dzērieni, Aura sulas, Limpa sulas, Lielbātas un Everest ūdens un Bērzūdens), kokteiļi un stiprie dzērieni (Johan Freitag degvīns un džins, Johan Freitag, le Coq, u.c. zīmolu alkoholiskie kokteiļi).

Coca-Cola HBC Polija & Baltija 2025. gadā iesoļoja ar pārliecinošu attīstības tempu, ko noteica konsekventa stratēģijas īstenošana, nepārtrauktas investīcijas, portfeļa inovācijas un stabila līderība ilgtspējas jomā, nostiprinot uzņēmuma lomu kā nozīmīgam vairāk nekā 15 000 darbavietu nodrošinātājam visā reģionā. Tas ļāva uzņēmumam sekmīgi darboties gadā, kad Polijā ieviesa depozīta atgriešanas sistēmu un kad bija vērojama mainīga tirgus dinamika, vienlaikus saglabājot skaidru fokusu uz stratēģiskajām prioritātēm.

Intervijā Coca-Cola HBC Polija & Baltija ģenerāldirektore Ruža Tomiča-Fontana (Ruža Tomić-Fontana) atskatās uz zīmīgo 2025. gadu, kurā ikdienas biznesa aktivitātes tika īstenotas līdzsvarā ar vērienīgām pārmaiņām, tostarp depozīta sistēmas ieviešanu Polijā, Staniotki ražotnes paplašināšanu un citām.

Īsumā – kāds bija 2025. gads uzņēmumam, kas Polijas un Baltijas reģionā ir atbildīgs ne tikai par ražošanu, bet arī par dzērienu izplatīšanu?

Tas bija interesants, aizraujošs un mācību pilns gads. Gads, kurā mēs strādājām kā ierasts un sastapāmies arī ar jauniem apstākļiem gan Polijā, gan Baltijas valstīs. Mēs turpinājām pildīt savu solījumu būt par pilna spektra dzērienu partneri klientiem ar ļoti plašu 24/7 portfeli un saglabāt nozares līdera pozīciju ilgtspējas jomā. To apliecina mūsu spēcīgie rezultāti galvenajās kategorijās un progress ilgtspējas mērķu sasniegšanā.

Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,7%, informē Centrālajā statistikas pārvaldē.

Vienlaikus 2025. gada decembrī Latvijā patēriņa cenas, salīdzinot ar novembri, samazinājās par 0,1%, bet gada laikā - 2025. gada decembrī salīdzinājumā ar 2024. gada decembri - patēriņa cenas palielinājās par 3,5%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2025. gada decembrī, salīdzinot ar novembri, bija alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,2 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,1 procentpunkts), veselības aprūpei (-0,1 procentpunkts), kā arī ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,2%.

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi, kas stāsies spēkā no 1.augusta, visvairāk ietekmēs vietējās mazās alus darītavas, bet vismazāk lielos stiprā alkohola ražotājus un importētājus, intervijā aģentūrai LETA sacīja SIA "Valmiermuižas alus" īpašnieks Aigars Ruņģis.

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi noteiks, ka no pirmdienas līdz sestdienai alkoholu varēs iegādāties no plkst.10 līdz 20, bet svētdienās - no plkst.10 līdz 18, kā arī, lai ierobežotu impulsīvu alkoholisko dzērienu iegādi, tīmekļvietnē vai mobilajā lietotnē iegādātos alkoholiskos dzērienus varēs piegādāt pircējam ne ātrāk kā pēc sešām stundām no pasūtīšanas brīža.

Ruņģis uzsvēra, ka alus tirdzniecības ierobežojumi pēc plkst.20 galvenokārt ietekmēs tā saucamā lejamā dzīvā alus pārdošanas iespējas.

"Mums, "Valmiermuižas alum", tāpat kā "Brenguļu alum" un vēl citiem, ir ļoti daudz šādu mazo lejamā alus tirdzniecības vietu. Un bieži vien šis ir ļoti nozīmīgs pārdošanas veids, jo tas ir alus, kuru nav iespējams uzkrāt un tam ir ļoti īss realizācijas termiņš - trīs dienas pēc iepildīšanas," akcentēja "Valmiermuižas alus" īpašnieks, piebilstot, ka šo alu var nopirkt tikai svaigu, kamēr stipro alkoholu var iegādāties un uzkrāt vairumā mājās.

Latvijā patēriņa cenas šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju samazinājās par 0,2%, bet gada laikā - šogad augustā salīdzinājumā ar 2024.gada augustu - palielinājās par 4,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, augustā pieaudzis par 3,2%.

Būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām šogad augustā salīdzinājumā ar jūliju bija ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (-0,1 procentpunkts), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,1 procentpunkts) un dažādu preču un pakalpojumu grupai (+0,1 procentpunkts).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas samazinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kritumu šajā grupā mēneša laikā bija svaigiem dārzeņiem (-5,6%), kartupeļiem (-10%) un svaigiem augļiem (-2,3%). Akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, sālīta vai kūpināta gaļa (-1,3%), piens (-2,3%) un kafija (-0,7%). Cenas samazinājās svaigām vai atdzesētām zivīm (-5,8%). Savukārt akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sieram un biezpienam (+1,6%), maizei (+0,9%), šokolādei (+2,8%) un piena produktiem (+1,6%). Dārgāki bija arī konditorejas izstrādājumi (+0,9%).

Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2025. gada janvāri - pieauga par 2,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, janvārī pieaudzis par 3,7%.

Statistikas pārvaldē norāda, ka būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām 2026. gada janvārī, salīdzinot ar 2025. gada decembri, bija transporta grupai (-0,4 procentpunkti), apģērbam un apaviem (-0,2 procentpunkti), kā arī mājoklim, ūdenim, elektroenerģijai, gāzei un citiem kurināmajiem (+0,4 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,3%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem vai atdzesētiem augļu dārzeņiem (+8,8%). Galvenokārt akciju noslēgumu dēļ cenas pieauga gaļas izstrādājumiem (+1,3%), svaigām datelēm, vīģēm un tropu augļiem (+7,4%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+2,5%), kā arī brokastu pārslām (+11,4%). Cenas pieauga arī svaigai, atdzesētai vai saldētai cūkgaļai (+1,4%), atspirdzinošajiem dzērieniem (+5%), desertiem un dzērieniem uz piena bāzes (+4,9%), kā arī citiem svaigiem vai atdzesētiem dārzeņiem (+3,8%).

Nākamgad plānots paaugstināt akcīzes nodokļi alkoholam un tabakai un azartspēļu nodokļus, teikts Finanšu ministrijas (FM) valdībā iesniegtajā informatīvajā ziņojumā "Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamiem prioritārajiem pasākumiem 2026., 2027. un 2028.gadam".

Lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, sākot no 2026.gada 1.janvāri piedāvāts paaugstināt azartspēļu nodokļa likmi par katra azartspēļu automātu no 6204 eiro uz 7440 eiro gadā, bet ruletei un kāršu un kauliņu spēlei par katru galdu no 33 696 eiro uz 40 440 eiro gadā.

Azartspēļu nodokļa likmi veiksmes spēlei pa tālruni, kā arī totalizatoram un derībām paredzēts paaugstināt no 15% uz 18% no šīs spēles organizēšanas ieņēmumiem, azartspēļu nodokļa likmi bingo plānots celt no 10% uz 12%, bet azartspēļu nodokļa likmi interaktīvajām azartspēlēm - no 12% uz 15%.

FM plāno, ka šīs izmaiņas dos papildus 9,2 miljonu eiro ieņēmumus, tostarp valsts budžetam 9,025 miljonus eiro, bet pašvaldību budžetiem - 175 000 eiro.

Uzņēmumiem, kas izmanto digitālos biznesa risinājumus, arvien svarīgāk ir zināt, kas patiesībā viņu pakalpojumus izmanto. Krāpšana, identitātes zādzības, regulatīvie sodi un kaitējums reputācijai – visi šie riski pieaug, ja tiek izmantotas vājas autentifikācijas metodes.

Uzņēmumu īpašniekiem un produktu vadītājiem ir jāuzdod sev jautājums: vai mani klienti tiešām ir tie, par kuriem viņi uzdodas un vai mana lietotāja pieredze ir pietiekami ērta, lai autentifikācija nekļūtu par šķērsli?

Kurās nozarēs ir nepieciešama droša autentifikācija?

Kvalificēta identitātes pārbaude ir svarīga nozarēs, kur darījumi notiek ar naudu vai sensitīviem datiem – piemēram, apdrošināšanā, finanšu un norēķinu pakalpojumos.

Droša autentifikācija ir nepieciešama arī biļešu tirdzniecības un medicīnas pakalpojumu jomā, kur ir svarīgi pārliecināties, ka pakalpojumu izmanto pareizā persona.

Vecuma pārbaude arvien svarīgāka kļūst izklaides industrijā, kā arī produktu tirdzniecībā (piemēram, alkohola), kur preču iegādei ir noteikts vecuma ierobežojums un noteikumi kļūst aizvien stingrāki.

Latvijai nav jāpieņem dāvanas no Eiropas Savienības struktūrfondu līdzekļiem, ja ilgtermiņā tas palielina valsts budžeta tēriņus šo dāvanu uzturēšanai, bet jāveltī enerģija investīciju piesaistei, kas rada produktus, pakalpojumus un darba vietas.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta kūdras substrātu ražošanas SIA LaFlora valdes priekšsēdētājs un Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis, inženieris - hidrotehniķis Uldis Ameriks.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 9.septembra numurā lasi:

DB analītika

Jaunieši grib saņemt vairāk, nekā viņiem piedāvā

Tēma

Latvija ir viena no lielākajām cementa ražotājām pasaulē

Sāk uztvert CO2

Nodokļi

Ģimeņu stiprināšanai kopīga deklarācija

Aktuāli

Publiskā sektora augšgals dzīvo labi

Tirdzniecība

Alkohola tirdzniecības ierobežojumus vērtē skeptiski

Latvijas eksporta izcilības

Latvijas piparkūkas iekaro pasaules tirgus