Tirdzniecība un pakalpojumi

No nākamā gada aprīļa kompensējamo medikamentu receptēs rakstīs tikai zāļu ķīmisko nosaukumu

Žanete Hāka, 16.07.2019

Jaunākais izdevums

Lai nodrošinātu racionālu zāļu lietošanu un mazinātu zāļu cenas, kā arī pacientu līdzmaksājumu apjomu, no 2020.gada 1.aprīļa kompensējamajiem medikamentiem receptē izrakstīs aktīvo vielu, informē Veselības ministrija.

Konkrētu zāļu nosaukumu varēs norādīt, ja tam būs ārstniecisks pamatojums pacienta veselībai. Savukārt aptiekām būs pienākums izsniegt zāles ar iespējami zemāko pacienta līdzmaksājumu. Rezultātā pacients nepārmaksās, pērkot dārgākus medikamentus, bet zāļu ražotāji būs vairāk ieinteresēti samazināt medikamenta cenu.

Šodien, 15.jūlijā, valdība apstiprināja Veselības ministrijas rosinātās izmaiņas Ministru kabineta (MK) noteikumos, kas nosaka kompensējamo zāļu un medicīnas ierīču apmaksas kārtību.

Grozījumu mērķis ir mazināt zāļu cenas un pacientu līdzmaksājumu apjomu un uzlabot zāļu pieejamību, jo katru gadu pacienti pārmaksā par zālēm neiegādājoties tikpat efektīvus, bet zemākas cenas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles. Šobrīd zemākas cenas medikamentus lieto aptuveni 35 procenti pacientu. Statistikas dati liecina, ka 2017.gadā pacienti, iegādājoties nereferences medikamentus pārmaksājuši gandrīz 25 miljonus eiro. Lielu daļu no šīs summas viņi būtu varējuši ietaupīt, iegādājoties zemākas cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikamentus. Līdz ar to izmaiņas sekmēs arī racionālu zāļu lietošanu.

Grozījumi paredz, ka no 2020.gada 1.aprīļa ārsts, izrakstot pacientam medikamentus no kompensējamo zāļu saraksta, receptē norādīs zāļu starptautisko nepatentēto nosaukumu jeb SNN un aptiekā pacientam tiks izsniegts references jeb zemākās cenas līdzvērtīgas efektivitātes medikaments. Tāpat ārstam, ierakstot pamatojumu pacienta medicīniskajā kartē, būs tiesības norādīt arī konkrētā medikamenta nosaukumu, tomēr šādu recepšu skaitam gada ietvaros nevajadzētu pārsniegt 30% no ārsta izrakstītajām kompensējamo zāļu receptēm**.

SNN izrakstīšana un zemākās cenas zāļu lietošana tiek veicināta Eiropas valstīs, neatkarīgi no ienākumu līmeņa, piemēram, Dānijā, Vācijā, Somijā, Nīderlandē, Spānijā, Portugālē, Rumānijā, Zviedrijā, kā arī kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā.

«Sabiedrības veselībai ir nacionāla mēroga nozīme, un Veselības ministrijas sagatavotie grozījumi ir tikai pirmais posms apjomīgam kompensējamo medikamentu izmaksu samazinājumam izstrādātajā gada plānā. Tas ļaus nodrošināt, ka zāles pacientiem būtu pieejamākas, vienlaikus īstenojot arī valdības rīcības plānā paredzēto pasākumu ieviešanu,» sacīja veselības ministre Ilze Viņķele.

Izmaiņas būs arī tajā, kā zāles un medicīniskās ierīces tiek iekļautas zāļu kompensācijas sistēmā. Šobrīd ir noteikts, ka kompensācijas sistēmā iekļauto zāļu cenas tiek salīdzinātas ar šo zāļu cenu Čehijā, Dānijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā, un Latvijā zāļu cenai ir jābūt vismaz trešajai lētākajai starp minētajām valstīm. Papildus kompensējamās zāles nedrīkst būt dārgākas kā Lietuvā un Igaunijā. Valdība šodien lēma, ka no 2020.gada 1.aprīļa, lai zāles iekļautu kompensācijas sistēmā, to cena nedrīkstēs būt augstāka par šo zāļu vai medicīnisko ierīču otro zemāko ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Čehijā, Dānijā, Polijā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā un nepārsniedz šo zāļu vai medicīnisko ierīču ražotāja realizācijas cenu vai vairumtirdzniecības cenu Igaunijā un Lietuvā. Zāļu iesniedzējam katru gadu līdz 1.februārim būs jāiesniedz Nacionālajam veselības dienestam (NVD) informācija par aktuālajām cenām minētajās valstīs. Ja cena neatbildīs prasībām, tad vienlaicīgi iesniedzējam tā būs jāsamazina.

Tāpat ministrija turpina ceļu uz līdzvērtīgas efektivitātes zāļu cenu samazināšanu, paredzot pieļaujamo 100% cenu atšķirību. Savukārt, lai lietderīgāk izmantotu resursus nozares iekšienē, zāļu un medicīnisko ierīču izmaksu efektivitāti turpmāk vērtēs Zāļu valsts aģentūra, kuras atzinums būs viens no dokumentiem, kas iesniedzams NVD kopā ar iesniegumu zāļu iekļaušanai kompensējamo zāļu sarakstā.

Grozījumi MK noteikumos arī paredz, ka ar 2020.gada 1.aprīli būs noteikts, ja kompensējamo zāļu sarakstā ir divas vai vairākas līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles ar zemāko kompensācijas bāzes cenu, aptiekas pienākums būs obligāti savos krājumos turēt tās visas. Tādējādi tiek dota iespēja pacientam veikt izvēli no visa kompensējamo zāļu sarakstā esošā lētāko līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāļu klāsta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas koncerna Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gadu koncerns noslēdzis ar rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā Grindeks koncerna apgrozījums sasniedza 231,1 milj. eiro, kas ir par 44,0 milj. eiro vai 24% vairāk nekā 2020. gadā. 2021. gadā koncerna peļņa bija 41,0 milj. eiro, kas ir par 22,1 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gadā.

2021. gadā lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā Grindeks meitas uzņēmums Kalceks.

2021. gadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 103 valstīm par kopējo summu 218,7 milj. eiro.

“2021. gads Grindeks koncernam ir bijis pārmaiņu gads, kas ir parādījis, ka izcila komanda var sasniegt ļoti daudz. Zāļu klāsta paplašināšana, pacientu vajadzību izzināšana, jaunu tirgu apguve, zāļās domāšanas kurss un vēl daudzas nozīmīgas iniciatīvas ir neapturams dzinulis attīstībai. Pagājušā gada laikā es pārliecinājos, ka dažādi izaicinājumi ir pārvarāmi, pateicoties pastāvīgai transfomācijai, kur katrs komandas dalībnieks apzinās savu nozīmīgo lomu kopēju ideju un mērķu sasniegšanā. 231,1 milj. eiro apgrozījums ir vēsturiski augstākais Grindeks sasniegums, un es vēlos pateikt paldies komandai,” komentē Grindeks valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kāpēc medikamenti, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir tik dārgi? Kā samazināt mājsaimniecību izdevumus par zālēm? Šie jautājumi arvien biežāk parādās masu mediju un sabiedrības uzmanības centrā un, cerams, būs vieni no pirmajiem, ko risinās jaunā valdība.

Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) paziņojumu, ka «salīdzinot 50 medikamentu cenas» lieltirgotāju un aptieku zāļu cenu piecenojumi Latvijā gandrīz visos gadījumos ir augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā varam uztvert kā nepārprotamu neuzticības izteikšanu valsts zāļu cenu veidošanas politikai.

Tomēr situācijā, kad, meklējam atbildi uz jautājumu, kāpēc medikamenti ir tik dārgi, gan nebūtu jāaizmirst, ka tas savā ziņā ir arī pašu ražotāju «nopelns». Tieši ražotāja noteiktā medikamenta realizācijas cena, ir bāzes lielums, kas apaugot ar piecenojumiem veido gala cenu aptiekā.

Skaidri zinu, ka ir daudz darba konkurences veicināšanā zāļu tirdzniecībā, un iespējas samazināt zāļu cenas ir gan atsevišķām aptiekām, gan zāļu vairumtirgotājiem, tomēr vairumtirgotāju un mazumtirgotāju peļņas samērīgumu, nosakot zāļu cenu piemaksas katrā to pārdošanas posmā, stingri regulē Ministru kabineta «Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem».

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā mēnesī varasiestādes 92 valstīs slēgušas 113 000 mājaslapu un interneta tirgus vietu, kurās pārdotas viltotas vai nelegālas medicīnas preces un medikamenti, tostarp neīsti Covid-19 testi un nekvalitatīvas sejas maskas, otrdien paziņojis Interpols.

Pandēmija piespiedusi daudzus cilvēkus aktīvāk izmantot interneta tirdzniecības vietas, un noziedznieki ātri reaģējuši uz to, norādīja globālās policijas organizācijas vadītājs Jirgens Štoks.

Neīsti Covid-19 testi veidoja vairāk nekā pusi no visām medicīnas precēm, kas tika konfiscētas laikā no 18.maija līdz 25.maijam, paziņoja Interpols. Itālijas varasiestādes atklāja vairāk nekā 500 000 neīstas ķirurģiskās maskas un 35 mašīnas, ar kurām tās ražotas un iepakotas.

Tiesībsargājošo iestāžu operācijas ietvaros visā pasaulē aizturēti 227 cilvēki un konfiscēti produkti 23 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Štoks norādīja, ka daļa pircēju apzināti izvēlējās iegādāties viltojumus, bet dauzi tūkstoši cilvēku ir apkrāpti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar "Mēness aptieka" zīmolu strādājošais aptieku uzņēmums "Sentor farm aptiekas", kopš valstī izsludinātās ārkārtas situācijas 12. martā, trīskāršo katra medikamenta un medicīnas produktu pasūtījuma apjomu, šobrīd nodrošinot pilnībā pietiekamus zāļu apjomus hronisko slimību ārstēšanai.

Zāles ir pieejamas 240 "Mēness aptiekās" visā Latvijas teritorijā. Vienlaikus notiek aktīvs darbs, lai medikamenti būtu pieejami aptiekās arī turpmāk.

Sekojot elpceļu vīrusa Covid-19 izplatībai Latvijā un ar tā ierobežošanu paredzētajiem pasākumiem, veselības uzņēmumu grupā "Repharm" ietilpstošais zāļu, medicīnas un veselības preču izplatītājs AS "Recipe plus" un AS "Sentor farm aptiekas", kas strādā ar zīmolu "Mēness aptieka", jau veikuši priekšdarbus, lai nodrošinātu piedāvājumu pieprasījumam pēc zālēm akūto, hronisko slimību ārstēšanai.

Pasūtīto zāļu vidū ir arī ierastie medikamenti, kas cilvēkiem var palīdzēt ar elpceļu saslimšanu saistīto simptomu mazināšanai, norāda "Recipe plus" un "Sentor farm aptiekas" valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir liela iespējamība, ka jaunais koronavīruss varētu atgriezties sezonālos ciklos, trešdien paziņoja amerikāņu imunologs Entonijs Fauči, uzsverot nepieciešamību atrast vakcīnu un efektīvus ārstniecības līdzekļus.

Fauči, kurš ir Nacionālā Alerģijas un infekcijas slimību institūta (NIAID) direktors un Baltā nama Koronavīrusa darba grupas loceklis, preses konferencē sacīja, ka koronavīruss sāk iesakņoties Zemes Dienvidu puslodē, kur pēc dažiem mēnešiem iestāsies ziema.

"Mēs tagad sākam redzēt (..) Āfrikas dienvidos un Dienvidu puslodes valstīs, ka tur [koronavīrusa] gadījumi parādās laikā, kad tuvojas ziemas sezona," teica Fauči.

"Ja tur būs būtisks uzliesmojums, tad mums neizbēgami vajadzēs būt sagatavotiem tam, ka mēs pieredzēsim [koronavīrusa] ciklu otrreiz."

"Tas pilnīgi uzsver nepieciešamību darīt to, ko mēs darām, lai izstrādātu vakcīnu, to ātri pārbaudītu un mēģinātu to sagatavot, lai mums būtu pieejama vakcīna šim nākamajam ciklam."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība “Grindeks” aktīvo farmaceitisko vielu (AFV) ražotnē ir investējusi 800 tūkstošus eiro un uzstādījusi jaunas, mūsdienīgas laboratorijas un rūpnieciskās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, kas iecirknim ļāvis kļūt multifunkcionālam.

Pēc veiktajām investīcijām iecirkni varēs izmantot gan jaunu aktīvo farmaceitisko vielu AFV izstrādes procesiem, gan šo vielu ražošanai savām vajadzībām – gatavo zāļu ražošanai, kā arī eksportam. Iecirknī ir iespēja strādāt ar iekārtām, kuru tilpums ir no 100ml līdz 20l, kas atļauj ražot dažādas aktīvās vielas no miligramiem līdz pat kilogramiem.

Lai rūpētos par darbinieku drošību un vides aizsardzību, uzstādīts ražošanas specifikai atbilstošs pazemināta spiediena izolators ar filtrēšanas sistēmām, kas neļauj augsti efektīvām AFV nokļūt saskarē ar cilvēkiem un apkārtējo vidi. Šī ir pirmā šāda veida iekārta “Grindeks” AFV ražotnē. Telpā uzstādīta arī mūsdienīga uzraudzības un komunikācijas sistēma ātrai reaģēšanai nestandarta situāciju gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni skaidrs ir tas, ka cīņā ar Covid-19 vīrusu nebūs kāda izšķiroša uzvara un, visticamāk, pasaulei ar šo slimību nāksies sadzīvot vēl ilgi. Līdz ar to jau kādu laiku tiek domāts vēl par citiem medikamentiem cīņā ar minēto vīrusu, tai skaitā tabletēm pret Covid-19.

Līdz šim nosacīti alternatīvas apstiprinātas zāles pret šo vīrusu ir tā saucamais Remdesivirs, kuru ASV uzņēmums Gilead Sciences pārdod ar zīmolu Veklury. Lai gan par šo vēnā ievadāmo zāļu efektivitāti vēl ir diskusijas, to pārdošana Gilead Sciences šogad ir ienesusi papildu trīs miljardus ASV dolāru.

Tomēr Gilead Sciences nav vienīgais uzņēmums, kas šobrīd strādā pie vakcīnām alternatīviem Covid-19 pretlīdzekļiem. Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron's mēģina izcelt dažus tādus uzņēmumus, no kuriem visātrāk varētu nākt efektīvas šādas zāles, kuru pārdošana savukārt tiem nestu ievērojamus papildu ienākumus. Nav izslēgts, ka, piemēram, kādas tabletes apēšana daudziem cilvēkiem arī būtu pieņemamāka nekā vakcinēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu lieltirgotavas šogad jūlijā Latvijā realizējušas zāles 31,56 miljonu eiro apmērā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas ir par 1,3% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūniju - zāļu realizācijas apmērs pieaudzis par 1,4%. 2020.gada jūlijā zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas kopumā 3,58 miljonus medikamentu iepakojumu.

Zāļu valsts aģentūras dati arī liecina, ka vispārēja tipa aptiekām jūlijā pārdoti 3,26 miljoni medikamentu iepakojumu 27,19 miljonu eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas jūlijā pārdots 494 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistra medikamenti par 14,28 miljoniem eiro, kas ir par 10,3% mazāk nekā jūnijā, tostarp 249 kompensējamo zāļu saraksta medikamenti.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu jūlijā bija 8,82 eiro, savukārt mediānas cena bija 5,05 eiro bez PVN, tostarp Latvijas Zāļu reģistrā iekļautām zālēm - 4,96 eiro, bet nereģistrētām zālēm - 13,33 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nekaisīt naudu vējā un nebērt mucā bez dibena

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Eiropas bagātākās valstis sāk pārskatīt savus izdevumus veselības aprūpē, domājot par to samazināšanu un efektivitāti. Par to liecina tas, ka vairākas Rietumeiropas valstis vai nu jau ir atteikušās, vai plāno atteikties no homeopātisko medikamentu kompensācijas.

2017. gadā to izdarīja Lielbritānija, bet Francijas veselības ministre Agnese Buzēna paziņojusi, ka pašreizējo kompensāciju homeopātiskām zālēm 30% apmērā 2020. gadā samazinās līdz 15%, bet 2021. gadā to pārtrauks vispār. Francijas pieejai grasās sekot arī Vācija. Jāpiebilst, ka Latvijā homeopātiskie medikamenti nekad nav tikuši kompensēti. Šādi valstu lēmumi liecina, ka sabiedrības novecošanās un ienākumu nevienlīdzība ir radījusi tik milzīgu slogu veselības aprūpes budžetam, ka arī bagātākās valstis nopietni sāk izvērtēt savu izdevumu efektivitāti. Francijas Veselības ministrija šā gada jūnijā savā paziņojumā ir norādījusi, ka homeopātiskie medikamenti nenodrošina pietiekamus ieguvumus sabiedrības veselībai, lai būtu attaisnojama to finansēšana no valsts budžeta. Tāpat norādīts, ka šīs zāles nav pierādījušas savu efektivitāti slimību ārstēšanā, kā arī to lietošana nav samazinājusi nepieciešamību pēc tradicionālajiem medikamentiem. Protams, pacienti, kas to vēlēsies, arī pēc 2021. gada varēs iegādāties homeopātiskos medikamentus, taču tos vairs neapmaksās valsts. Jāpiebilst, ka tas ir drosmīgs solis valstī, kur, saskaņā ar statistikas datiem, šos medikamentus lieto 60% iedzīvotāju. Jau izskan protesta balsis, tiek norādīts, ka tam būs arī ekonomiskas sekas, jo tādējādi tiek apdraudētas darbavietas šo zāļu ražotājā Boiron. Tomēr lēmums pieņemts, pateicoties ārstiem. Jau 2018. gadā 124 ārsti atklātā vēstulē laikrakstam Figaro vērsās pret homeopātisko zāļu apmaksāšanu no valsts budžeta. Kāds franču ārsts arī izteicies, ka ir nepieņemami laikā, kad valsts saprātīgos termiņos nevar visiem bērniem nodrošināt zobārsta pakalpojumus, līdzekļus izmantot «cukurūdens» apmaksai. Arī Vācijas Obligātās veselības apdrošināšanas Ārstu asociācija, kas pārstāv 150 000 mediķu, ir vērsusies ar aicinājumu pie veselības apdrošināšanas kompānijām neapmaksāt homeopātiskos pakalpojumus. Faktiski tas ir apliecinājums tam, ka, aizvien pieaugot izdevumiem veselības aprūpē, valstis aizvien rūpīgāk sāk izvērtēt šo izdevumu efektivitāti un pamatotību. Pozitīvi ir tas, ka tā nav tikai ierēdņu iniciatīva, bet ārstu sabiedrība ir tā, kas atklāti un skaļi pauž savu viedokli. Līdzīgs precedents, lai arī mazākā apmērā, ir bijis Latvijā, kad onkologu asociācija atklāti pauda sašutumu un neapmierinātību par Rigvir (kas gan nav homeopātisks medikaments) iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā. Šie gadījumi ir apliecinājums tam, ka efektivitāte veselības aprūpē ir ne tikai ierēdņu, bet vispirms arī ārstu lieta. Gribētos, lai arī Latvijā par to satrauktos ne tikai atbildīgais ministrs un ierēdņi, bet arī paši mediķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu lieltirgotavas šogad augustā Latvijā realizējušas zāles 29,94 miljonu eiro apmērā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas ir par 1,7% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūliju - zāļu realizācijas apmērs samazinājies par 5,1%. 2020.gada augustā zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas kopumā 3,42 miljonus medikamentu iepakojumu. Zāļu valsts aģentūras dati arī liecina, ka vispārēja tipa aptiekām augustā pārdoti 3,12 miljoni medikamentu iepakojumu 25,72 miljonu eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas augustā pārdots 452 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistra medikamenti par 6,26 miljoniem eiro, kas ir par 4,1% mazāk nekā jūlijā, tostarp 237 kompensējamo zāļu saraksta medikamenti. Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu augustā bija 8,74 eiro, savukārt mediānas cena bija 5,05 eiro bez PVN, tostarp Latvijas Zāļu reģistrā iekļautām zālēm - 4,96 eiro, bet nereģistrētām zālēm - 13,61 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu sistēmā un arī vairāku nodokļu likmēs briest izmaiņas.

Līdz 2020. gada 31. maijam Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem ir jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu pamatnostādnes. Pašlaik par iespējamām nodokļu sistēmas pārmaiņam notiek diskusijas dažādos formātos, tai skaitā arī Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Nodokļu politikas apakškomisijā.

Pamatīgu ažiotāžu raisīja izskanējušās ziņas par iespējamiem piedāvājumiem būtiski palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi strādājošiem (atceļot solidaritātes nodokli un diferencēto neapliekamo minimumu, taču līdz 310 eiro (otrā variantā līdz 500) nodokļa likme būtu 0%), kuru mēneša bruto ienākums būtu lielāks par 1000 (otrā variantā 1200) eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad maijā salīdzinājumā ar aprīli Latvijā pieaugušas par 0,5%, bet gada laikā - šogad maijā salīdzinājumā ar 2020.gada maiju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,6%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, maijā pieaudzis par 0,1%.

2021.gada maijā, salīdzinot ar aprīli,būtiskākā ietekme uz cenu izmaiņām bija cenu kāpumam pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, mājokļa iekārtai, kā arī cenu kritumam ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem.

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis pieauga par 1,3%. Būtiskākais cenu kāpums bija svaigiem augļiem (+5,9%). Akciju noslēgumu ietekmē dārgāka kļuva mājputnu gaļa (+4,9%), piena produkti (+3,5%), piens (+3,8%), milti un citi graudaugi (+4,6%), siers un biezpiens (+1,7%), jogurts (+4%), augu eļļa (+6,9%), konditorejas izstrādājumi (+1,3%), cūkgaļa (+1,8%) un olīveļļa (+6,1%). Savukārt lētāki bija svaigi dārzeņi (-1,2%). Akciju rezultātā cenas samazinājās arī saldējumam (-3,8%), šokolādei (-2,8%) un sviestam (-3,8%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pasaules Veselības organizācija (PVO) otrdien brīdinājusi, ka cilvēkiem, kuriem ir aizdomas par inficēšanos ar Covid-19, nevajadzētu lietot ibuprofēnu.

PVO preses pārstāvis sacīja, ka nav jaunu pētījumu, kas saistītu ibuprofēnu ar palielinātu mirstību, bet norādīja, ka eksperti pašreiz pēta šo zāļu iespējamo negatīvo efektu.

"Mēs rekomendējam paracetamolu, nevis ibuprofēnu," pavēstīja PVO preses pārstāvis.

Arī Francijas veselības aprūpes nozares amatpersonas ir brīdinājušas neizmantot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus ar Covid-19 inficēto cilvēku ārstēšanai.

Šajā medikamentu grupā ietilpst ibuprofēns, aspirīns un citas zāles.

Medicīnas žurnālā "The Lancet" nesen publicētā rakstā izteikta hipotēze, ka daži medikamenti, tostarp ibuprofēns, var radīt riskus Covid-19 pacientiem, kuri cieš no augsta asinsspiediena un diabēta.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm piegādās PVO prettuberkulozes līdzekli 3 miljonu eiro vērtībā

Žanete Hāka, 29.04.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS «Olainfarm» ir uzvarējusi starptautiskā Pasaules Veselības organizācijai (PVO) konkursā par prettuberkulozes līdzekļa PASS nātrija sāls piegādi arī 2019. - 2020.gadā, informē uzņēmums.

Balstoties uz konkursa rezultātiem, starp PVO un Latvijas farmācijas uzņēmumu «Olainfarm» ir noslēgts līgums par šī medikamenta piegādi vairāk nekā 3 miljonu eiro vērtībā. Pirmā medikamenta piegāde plānotā jau aprīlī.

PASS nātrija sāls bija viens no 15 pārdotākajiem Olainfarm produktiem 2018.gadā. Bez PVO «Olainfarm» Pass nātrija sāli piegādā arī specializētajiem klīniskajiem centriem Baltijas valstīs, starptautiskai NVO «Ārsti bez robežām» (Médecins Sans Frontières ), kā arī eksportē uz Moldāviju.

PASS nātrija sāls ir viens no pazīstamākajiem prettuberkulozes līdzekļiem, kas pierādījis savu efektivitāti pasaulē, un PVO to plaši izmanto tuberkulozes ārstēšanai jaunattīstības valstīs Āzijā un Āfrikā. «Olainfarm» šo medikamentu ražo kopš 2001. gadā, bet kopš 2011.gada uzņēmums kvalificējies kā uzticams PVO partneris prettuberkulozes programmā, regulāri piedaloties PVO organizētajos iepirkuma konkursos.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieaugušas par 0,4%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,8%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 0,6%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2021.gada jūlijā, salīdzinot ar 2020.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, ar mājokli saistām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, apģērbam un apaviem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija svaigiem dārzeņiem (par 14,7%), kartupeļiem (par 8%), žāvētiem, citādi konservētiem vai apstrādātiem dārzeņiem (par 7,2%). Cenas pieauga mājputnu gaļai (par 9,5%), augu eļļai (par 21,3%), miltiem un citiem graudaugiem (par 8,8%), konditorejas izstrādājumiem (par 2,4%), rīsiem (par 12,7%). Dārgāks bija jogurts (par 7,7%), piena produkti (par 3,2%), kā arī sviests (par 3,1%).

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saistībā ar zāļu ražotāja AS «Grindeks» koncerna pārdošanas stratēģijas maiņu Krievijā, tā meitas uzņēmums AS «Kalceks» pagājušajā gadā strādājis ar apgrozījumu 44,337 miljonu eiro apmērā, kas bija par 39,196 miljoniem eiro jeb 8,6 reizēm vairāk nekā 2017. gadā, ziņo «Lursoft» Klientu portfelis.

AS «Kalceks» gada pārskatā norādīts, ka apgrozījuma būtiskais pieaugums saistīts ar to, ka no 2018. gada visu AS «Grindeks» koncerna produkciju uz Krieviju eksportē AS «Kalceks».

Zāļu ražotājs pagājušajā gadā strādājis ar zaudējumiem - tie sasniedza 342 tūkstošus eiro, pretēji 880 tūkstošu eiro peļņai, ar kuru AS «Kalceks» strādāja 2017. gadā.

AS «Kalceks» produktu portfeli 2018. gadā veidoja 15 medikamenti, no kuriem četri - metamizols, magnija sulfāts, fentanīls un piracetams - ienesa 65% no kopējā apgrozījuma.

2018. gadā AS «Kalceks» nodarbināja vidēji 24 darbiniekus.

Farmācijas uzņēmums AS «Kalceks» dibināts 1992. gadā, un tas specializējas patentbrīvo medikamentu izstrādē, galvenokārt slimnīcu segmentam. Uzņēmuma pamatkapitāls ir 1 750 071 eiro, un tā 98,7% akciju īpašnieks ir zāļu ražotājs AS «Grindeks».

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Olainfarm sāk jaunu ēru

Māris Ķirsons, 10.08.2021

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS Olainfarm paplašinās savu izstrādājumu portfeli ar jauniem preparātiem un sāks jaunu tirgu apguvi, vienlaicīgi kopā ar zinātniekiem strādājot pie nebijušu produktu izstrādes.

Tādu ainu iezīmēja jaunais AS Olainfarm valdes priekšsēdētājs Jānis Buks, kurš iepriekš daudzus gadus strādājis banku nozarē.

“Uzņēmums un situācija tajā ir zināma, jo iepriekš divus gadus biju arī tā padomes loceklis,” uz jautājumu par to, cik ātri pieņēma lēmumu kļūt par tā valdes priekšsēdētāju, atbild J. Buks. Viņš uzsver, ka profesionālam vadītājam nav jāpiedalās akcionāru strīdos un karos, un viņš šādos pasākumos neplāno iesaistīties. “Olainfarm jau vairākus gadus pavadījis mantinieču – akcionāru – strīdos, bet tagad līdz ar akcionāra, kas uzskatāms par stratēģisko investoru, ienākšanu kompānijā šie dīvainie laiki, tāpat kā reidersima mēģinājumi, ir pagātne. Jā, vēl tiesvedības par šiem jautājumiem turpināsies, taču tās nemainīs situāciju uzņēmumā, tā vadībā,” stāsta J. Buks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Getliņu atkritumu poligona apsaimniekotājs «Getliņi EKO» apsver iespēju audzēt ārstniecisko marihuānu, jo tā dotu lielāku atdevi, nekā tomātu un gurķu audzēšana, intervijā pieļāva «Getliņi EKO» valdes priekšsēdētājs Imants Stirāns.

Viņš norādīja, ka papildus darbības veidus «Getliņi EKO» meklē, jo atkritumu pārstrādes procesā rodas enerģija, kuru citādi nav kur izmantot. Pērn «Getliņi EKO» atkritumu pārstrādes procesa rezultātā ieguva 24 gigavatstundas (GWH) siltumenerģijas un 31 GWH elektroenerģijas, tādēļ uzņēmums ir ierīkojis siltumnīcas.

Stirāns skaidroja, ka pievēršanās ārstnieciskās marihuānas audzēšanai ļautu arī izvairīties no pārmetumiem par konkurences kropļošanu dārzeņu tirgū.

«Diemžēl ar mūsu siltumnīcu ir tā: ja pēdējā kārtā mums nebūtu piešķirta Eiropas Savienības fondu nauda, tad mūs to piespiestu vai nu slēgt, vai izīrēt kādam citam uzņēmumam. Lai gan mūsu tomātiem ir divas reizes augstākas cenas nekā citiem, mēs vienalga kropļojot konkurenci. Līdz ar to arī mūsu tomātu saimniecība ir situācijā, kad šodien tā ir, bet rīt to var slēgt,» viņš sacīja, piebilstot, ka atšķirībā no dārzeņiem, ārstnieciskās marihuānas aprite ir ļoti stingri regulēts un uzraudzīts tirgus, kam ar brīvu konkurenci nav lielas saistības.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kravu pārvadātājiem šobrīd situācija ir katastrofāla un krīze ir daudz smagāka nekā 2008.gadā, atzīst asociācijas "Latvijas auto" valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Pociluiko.

"Ja godīgi, tad šobrīd kravu pārvadātājiem situācija ir katastrofāla, citādāk to nevaru raksturot. Situācija ir tāda, ka nestrādā rūpnīcas un uzņēmumi. Mēs esam tie, kas saņem preci vai kravu punktā A un aizgādā līdz punktam B, bet šobrīd nestrādā ne punkts A, ne punkts B," teica Pociluiko.

Viņš atzīmēja, ka šobrīd no kravām praktiski tiek piegādāti vien medikamenti un pirmās nepieciešamības preces.

Tāpat Pociluiko norādīja, ka dažas nozares ir apstājušās pilnībā, piemēram, mēbeļu pārvadāšana, auto rūpniecība.

"Rezerves daļas nevajag piegādāt, automašīnas arī nevajag. Būvniecība ir apstājusies pilnībā. Palikusi vien medicīnas preču un pārtikas produktu piegāde, bet arī tā ir samazinājusies par apmēram 50%," atzina Pociluiko, piebilstot, ka transports ir tā nozare, kurā sekas ir jūtamas ar nelielu aizkavēšanos. Skaidrāki rezultāti būs redzami turpmāko nedēļu laikā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ekonomisti: Izskatās, ka Latvija šajā krīzē cietīs mazāk nekā iepriekšējā

Žanete Hāka, 30.04.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 ietekme uz Latvijas ekonomiku būs būtiska, taču ir cerības, ka ekonomikas kritums nebūs tik dramatisks kā iepriekšējā krīzē, bet atkopšanās - straujāka, uzskata ekonomisti.

Liels dīķis

Pasaules ekonomiku šobrīd var salīdzināt ar lielu dīķi, kurā ir iemesti vairāki lieli akmeņi, saka "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš. "No tiem uz visām pusēm izplatās viļņi, kas saduras un pārklājas, un rada jauna turbulences. Notiek diezgan haotisks process, kuru precīzi paredzēt nevar. Kaut arī mums ir trāpījis diezgan mazs akmentiņš, mūs ietekmēs citu valstu ekonomikās notiekošā viļņošanās. Pat pašiem sekmīgi kontrolējot epidēmiju, pār mums velsies citur notiekošo drāmu atbalsis. Šī varētu būt "visneekonomiskākā" ekonomikas krīze, ko jebkad piedzīvosim, jo problēmas iemesls un risinājumi ir ārpus ekonomikas sfēras. "Ir zināms, ka pasaules ekonomikā notiek straujākais aktivitātes sarukums vismaz kopš 2. pasaules kara, tā atspulgu datos pilnā apmērā redzēsim 2. ceturksnī. Tas arī gandrīz noteikti būs zemākais punkts šajā krīzē, vismaz Latvijā. Elektrības patēriņš pat daudz smagāk skartajā Rietumeiropā aprīļa beigās jau sācis pieaugt. Taču akmeņi turpina krist dīķī, ASV vēl ir epidēmijas pieauguma augstākajā punktā, un ļoti iespējams, ka jauni saslimšanas uzliesmojumi vēl notiks jaunattīstības valstīs. Tāpat nevar aizmirst par atkārtotu infekcijas viļņu riskiem pie mums," saka P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru