Jaunākais izdevums

Kāpēc medikamenti, salīdzinot ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir tik dārgi? Kā samazināt mājsaimniecību izdevumus par zālēm? Šie jautājumi arvien biežāk parādās masu mediju un sabiedrības uzmanības centrā un, cerams, būs vieni no pirmajiem, ko risinās jaunā valdība.

Starptautisko Inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) paziņojumu, ka «salīdzinot 50 medikamentu cenas» lieltirgotāju un aptieku zāļu cenu piecenojumi Latvijā gandrīz visos gadījumos ir augstāki nekā Igaunijā un Lietuvā varam uztvert kā nepārprotamu neuzticības izteikšanu valsts zāļu cenu veidošanas politikai.

Tomēr situācijā, kad, meklējam atbildi uz jautājumu, kāpēc medikamenti ir tik dārgi, gan nebūtu jāaizmirst, ka tas savā ziņā ir arī pašu ražotāju «nopelns». Tieši ražotāja noteiktā medikamenta realizācijas cena, ir bāzes lielums, kas apaugot ar piecenojumiem veido gala cenu aptiekā.

Skaidri zinu, ka ir daudz darba konkurences veicināšanā zāļu tirdzniecībā, un iespējas samazināt zāļu cenas ir gan atsevišķām aptiekām, gan zāļu vairumtirgotājiem, tomēr vairumtirgotāju un mazumtirgotāju peļņas samērīgumu, nosakot zāļu cenu piemaksas katrā to pārdošanas posmā, stingri regulē Ministru kabineta «Noteikumi par zāļu cenu veidošanas principiem».

SIFFA «salīdzinot 50 medikamentu cenas» min piemērus, kad ražotāja noteiktā cena Latvijā ir zemāka nekā Igaunijā vai Lietuvā. Nešaubos, ka ir iespējams atrast arī pretējus un gan jau pat vairāk nekā tikai 50 piemērus, kad ražotājs Latvijai zāles pārdod dārgāk nekā kaimiņvalstī.

Jāuzsver, ka valsts būtībā ir bezspēcīga, ja ražotājs izdomā vienu un to pašu medikamentu Latvijā pārdot dārgāk nekā Lietuvā vai Igaunijā. Kāpēc? Tāpēc, ka farmācijas tirgu uzraugošo iestāžu rīcībā nav instrumentu, kas ražotāja noteikto zāļu realizācijas cenu ļautu apstrīdēt. Pat tad, ja ir skaidrs, ka tā ir nepamatoti augsta.

Ko darīt?

Jāiedarbina alternatīvi zāļu tirgus regulēšanas mehānismi.

Ražotājiem un tirgotājiem «hiperlabvēlīga» zāļu cenu veidošanas kārtība neattiecas uz kompensējamajiem medikamentiem un medicīniskajām ierīcēm. Tāpēc, vēloties sakārtot tirgu, būtu jāpalielina valsts kompensējamo medikamentu skaits un jāpaplašina to saņēmēju loks. Panākot to, lai kompensējamo medikamentu sarakstā ir ne vien lētākie, bet arī labākie un modernākiem medikamenti, kas tajā tiktu iekļauti bez liekām birokrātiskām procedūrām un gadiem ilgas gaidīšanas.

Praksē pierādījies, ka pārdomātas un pamatotas valsts realizētas medikamentu kompensācijas programmas ir viens no efektīvākajiem veidiem kā samazināt medikamentu tirgus cenas.

References cenai, kas noteiktā zāļu grupā ir lētākā medikamenta cena un kalpo kompensācijas aprēķināšanai, lielākā vai mazākā mērā spiesti tuvināties arī citi līdzvērtīgu zāļu ražotāji. It īpaši, ja palikšana ārpus noteikta cenu koridora, nozīmē automātisku izkrišanu no kompensējamo medikamentu saraksta. Tas mazina cenas kopumā.

Spēkā esošā ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība paredz, ka iesniegumam par to iekļaušanu kompensējamo sarakstā ražotāji pievieno informāciju par cenu Čehijā, Dānijā, Igaunijā, Lietuvā, Rumānijā, Slovākijā un Ungārijā. Balstoties uz to Nacionālais veselības dienests (NVD) var spriest par ražotāja ierosinātās cenas pamatotību Latvijā. Tā nedrīkst pārsniegt cenu Lietuvā un Igaunijā vai trešo lētāko cenu atlikušo valstu grupā.

Lielisks cenu kontroles mehānisms. Žēl, ka tas ir attiecināms tikai uz kompensējamajiem medikamentiem un netiek piemērots citām zālēm.

Vai Latvija ir tik bagāta, lai, paplašinot un pilnveidojot zāļu kompensācijas sistēmu, tērētu vairāk?

Šis ir sarežģīts jautājums, par kuru lemjot jāņem vērā, ka zāļu kompensācijā ieguldītie līdzekļi sekmēs efektīvāku pacientu ārstēšanu, mazinās invaliditātes un darba nespējas riskus un ar tiem saistītos potenciālos izdevumus. Tādus kā sociālie pabalsti, slimības naudas u.t.t.. Tāpat, novirzot papildus budžeta līdzekļus zāļu kompensācijas mehānismiem, iespējams panākt izdevumu samazinājumu citās veselības aprūpes jomās. Savlaicīga un regulārā medikamentu lietošana var aiztaupīt izdevumus par sarežģītām un dārgām medicīniskām procedūrām, izmeklējumiem.

Jau pieminēts pluss ir arī tas, ka, palielinoties kompensējamo zāļu iegādes apjomiem, mazināsies to cena.

Zāļu kompensācijas sistēmas pilnveidošana, minimizējot iedzīvotāju maksājumus par medikamentiem, ir ceļš, ko ir izvēlējusies lielākā daļa attīstītāko pasaules valstu. Varbūt beidzot tas būtu jādara arī Latvijā. Vēl jo vairāk tāpēc, iedzīvotājiem uzkrautais veselības aprūpes līdzmaksājumu slogs ir viens no vislielākajiem Eiropā. Savukārt efektīva zāļu kompensēšanas sistēma ir viens no labākajiem veidiem kā to mazināt.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: freepik.com/Freepik

Aptieku vēsture sniedzas tūkstošiem gadu senā pagātnē. Vēsturiskie avoti vēsta, ka pasaulē senākās zināmās receptes izrakstītas uz māla plāksnes Mezopotāmijā, aptuveni 2400 g. pmē., savukārt senākais kombinēto zāļu apraksts atrodams Sušrutas samhita jeb Sanskritā rakstītajā ķirurģijas un senās medicīnas traktātā, kurā apkopotas zināšanas par Senās Indijas medicīnu un ārstnieciskajiem preparātiem jau no aptuveni 10 gs. pmē.

Tomēr zināšanas par cilvēku dziedināšanu un sāpju mazināšanu ir tik pat senas, kā pati cilvēce. Jau no laika gala cilvēki ir izmantojuši dabas sniegtos dziedinošos augus, tā radot pirmās zāles – aizsākumu mūsdienu farmācijas zinātnei, kas ik dienas glābj miljoniem cilvēku dzīvības visā pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas farmācijas uzņēmums AS “Kalceks”, paplašinot savu klātbūtni vienā no lielākajiem Eiropas tirgiem – Vācijā, ir noslēdzis ilgtermiņa produktu izplatīšanas līgumu ar pieredzējušo Austrijā bāzēto Vācijas uzņēmumu “EVER Pharma”, informē “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

Sadarbības līgums ar “EVER Pharma” paredz piecu kardioloģijas, centrālās nervu sistēmas, onkoloģijas atbalsta aprūpes terapeitisko grupu produktu izplatīšanu Vācijā, tā faktiski dubultojot šajā valstī aktīvi tirgoto “Kalceks” produktu skaitu.

“Slimnīcu produktu segments, kurā darbojamies gan mēs, gan arī “EVER Pharma”, pēdējos gados ļoti strauji aug visā Eiropā. Vācijas tirgū esam pārstāvēti kopš 2019. gada, un šis, mūsuprāt, ir ļoti piemērots brīdis savu pozīciju nostiprināšanai un piedāvātā produktu klāsta paplašināšanai. Tādēļ esam gandarīti, ka turpmāk varēsim sadarboties ar pieredzējušu partneri, kas ir slimnīcu segmenta līderis ar izcilu reputāciju. Mēs redzam lielisku sinerģiju starp mūsu Vācijas portfeli un “EVER Pharma” produktiem,” skaidro “Kalceks” valdes loceklis Kaspars Kuprevičs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas uzņēmuma “Grindeks” koncerna konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada deviņos mēnešos koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 168,9 milj. eiro, kas ir par 31,8 milj. eiro vai 23% vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos. 2021. gada deviņos mēnešos koncerna peļņa bija 27,6 milj. eiro, kas ir par 15,5 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gada deviņos mēnešos.

2021. gada deviņos mēnešos lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”. 2021. gada deviņos mēnešos koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 97 valstīm par kopējo summu 160,0 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Farmācijas koncerna Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gadu koncerns noslēdzis ar rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā Grindeks koncerna apgrozījums sasniedza 231,1 milj. eiro, kas ir par 44,0 milj. eiro vai 24% vairāk nekā 2020. gadā. 2021. gadā koncerna peļņa bija 41,0 milj. eiro, kas ir par 22,1 milj. eiro vai 2 reizes vairāk nekā 2020. gadā.

2021. gadā lielāko pārdošanas apjomu veidoja medikamenti sirds un asinsvadu, kā arī centrālās nervu sistēmas slimību ārstēšanai. Strauju pārdošanas kāpumu sasniedza arī slimnīcu segmenta medikamenti, ko piedāvā Grindeks meitas uzņēmums Kalceks.

2021. gadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 103 valstīm par kopējo summu 218,7 milj. eiro.

“2021. gads Grindeks koncernam ir bijis pārmaiņu gads, kas ir parādījis, ka izcila komanda var sasniegt ļoti daudz. Zāļu klāsta paplašināšana, pacientu vajadzību izzināšana, jaunu tirgu apguve, zāļās domāšanas kurss un vēl daudzas nozīmīgas iniciatīvas ir neapturams dzinulis attīstībai. Pagājušā gada laikā es pārliecinājos, ka dažādi izaicinājumi ir pārvarāmi, pateicoties pastāvīgai transfomācijai, kur katrs komandas dalībnieks apzinās savu nozīmīgo lomu kopēju ideju un mērķu sasniegšanā. 231,1 milj. eiro apgrozījums ir vēsturiski augstākais Grindeks sasniegums, un es vēlos pateikt paldies komandai,” komentē Grindeks valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairums no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm medikamentiem piemēro zemāku pievienotās vērtības nodokļa likmi, Latvijā piemērotā šī nodokļa likme — 12% ir ne tikai augstākā Baltijā, bet pat visā Austrumeiropā, liecina a/s BDO Latvia pētījums.

Latvijā PVN likme medikamentiem ir viena no augstākajām ES, tāpat kā Dānijā, Īrijā, Bulgārijā.

«Attīstītās valstis (Somija — 10%; Beļģija – 6%, Luksemburga – 3%, Zviedrijā pat 0% ) piemēro salīdzinoši daudz zemāku samazināto PVN likmi nekā Latvija, neskatoties uz to, ka var atļauties ieviest arī lielāku samazināto PVN likmi, jo iedzīvotāju dzīves līmenis ir salīdzinoši augstāks. Šo valstu iedzīvotāji būtu spējīgi nest arī nedaudz lielāku nodokļu nastu, taču ES dalībvalstis nesteidzas šīs likmes palielināt,» pētījuma datus komentē a/s BDO Latvia partneris Jānis Zelmenis.

Viņš norāda, ka pat salīdzinājumā ar Baltijas valstīm Latvija ir PVN rekordiste – kamēr Lietuvā un Igaunijā kompensējamajām zālēm piemēro samazināto 5 un 9% PVN, Latvijā tas ir 12%. Būtiski zemāka PVN likme zālēm ir Austrumeiropas — jaunajās ES dalībvalstīs Ungārijā, Polijā. «Jāņem vērā, ka medikamentu aplikšana ar pievienotās vērtības nodokli pat dažādās Eiropas Savienības valstis ir ļoti atšķirīga un pat sarežģīta, jo ir tādas grupas, kurām tiek piemērota šī nodokļa standarta likme, piemēram, bezrecepšu medikamentiem, ir tādi medikamenti, kuriem tiek piemērota pazeminātā PVN likme un pat ir tādas zāles, kurām šī PVN likme ir 4% vai pat 0%,» kopējo ainu medikamentu aplikšanā ar PVN skaidro J. Zelmenis. Viņš norāda, ka ir valstis, piemēram, Dānija, Īrija, Bulgārija, kurās visas zāles apliek ar valstīs esošo PVN standartlikmi, ir tādas valstis, kā piemēram, Itālija un Francija, kur daļu medikamentu apliek ar 10%, otru ar daudz zemāko 4% vai pat 2,1% likmi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijā vadošais farmācijas uzņēmums AS “Olainfarm” pēdējo divu gadu laikā reģistrācijai kopumā 10 Eiropas Savienības (ES) valstīs ir iesniedzis jau 21 jaunu produktu, no kuriem 17 reģistrācijas process sākts pērn.

Plānots, ka šogad reģistrācijas process tiks sākts vēl vismaz 20 medikamentiem.

Visvairāk jauno zāļu reģistrācijas ir sāktas Vācijā – 18. Savukārt Baltijas valstīs, Spānijā un Polijā reģistrācijā ir 16 jauni preparāti. Itālijā process ir sākts 15 jauniem produktiem, bet Francijā – 14. “Olainfarm” jaunajā produktu portfelī ir apstiprinājis jau vairāk nekā 50 patentbrīvos medikamentus, kuriem atbilstoši tirgus situācijai un arī pieejamajiem reģistrācijas iesniegšanas laikiem saskaņā ar kompetento iestāžu grafikiem tiek sākta reģistrācija dažādos Rietumeiropas valstu tirgos.

“Aizvadītais gads mums ir bijis ļoti dinamisks. 2022.gadā ES tirgos reģistrācijai iesniedzām četrus jaunos produktus, bet 2023. gadā jau 17. Vidēji viena produkta reģistrācija ilgst teju pusotru gadu un šajā procesā mums jābūt gataviem operatīvi iesniegt arī papildu informāciju par izstrādāto zāļu kvalitāti, klīnisko izpēti un drošumu. Aiz šiem skaitļiem slēpjas stāsts par komandas apņēmību un aizrautību, jo ļoti īsā laika periodā esam ne vien izveidojuši jaunu produktu portfeli, bet arī veicam intensīvu reģistrācijas procesu virknei produktu. “Olainfarm” mērķis ir kļūt par vienu no 10 vadošajām farmācijas kompānijām Eiropā savās terapeitiskajās grupās un katra jaunā medikamenta reģistrācija, mūs tuvina šim stratēģiskajam mērķim,” uzsver AS “Olainfarm” Reģistrācijas departamenta vadītāja Jeļena Voļperte.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā mēnesī varasiestādes 92 valstīs slēgušas 113 000 mājaslapu un interneta tirgus vietu, kurās pārdotas viltotas vai nelegālas medicīnas preces un medikamenti, tostarp neīsti Covid-19 testi un nekvalitatīvas sejas maskas, otrdien paziņojis Interpols.

Pandēmija piespiedusi daudzus cilvēkus aktīvāk izmantot interneta tirdzniecības vietas, un noziedznieki ātri reaģējuši uz to, norādīja globālās policijas organizācijas vadītājs Jirgens Štoks.

Neīsti Covid-19 testi veidoja vairāk nekā pusi no visām medicīnas precēm, kas tika konfiscētas laikā no 18.maija līdz 25.maijam, paziņoja Interpols. Itālijas varasiestādes atklāja vairāk nekā 500 000 neīstas ķirurģiskās maskas un 35 mašīnas, ar kurām tās ražotas un iepakotas.

Tiesībsargājošo iestāžu operācijas ietvaros visā pasaulē aizturēti 227 cilvēki un konfiscēti produkti 23 miljonu ASV dolāru vērtībā.

Štoks norādīja, ka daļa pircēju apzināti izvēlējās iegādāties viltojumus, bet dauzi tūkstoši cilvēku ir apkrāpti.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2019. gads Latvijā veselības aprūpē ir pasludināts par psihiskās veselības gadu. Tā nav tikai formalitāte, jo ir izstrādāts Psihiskās veselības aprūpes pieejamības uzlabošanas plāns 2019.–2020. gadam ar papildu finansējumu

Pasākumu īstenošanai šogad plānoti 6,7 miljoni eiro. Savukārt 2020. gadam papildus nepieciešams 20,1 miljons eiro.

Rīgas psihiatrijas un narkoloģijas centra ambulatorā centra Veldre vadītājs Māris Taube teic, ka priecē tas, ka plāna ietvaros ir vairāki konkrēti pasākumi, kurus jau izjūt pacienti, piemēram, kompensējamo zāļu klāsta paplašināšana un rindu samazināšana pie speciālistiem.

Antidepresanti nerada atkarību

Psihiskie traucējumi, īpaši vieglā formā, kas saistīti ar stresu vai pārejošu depresiju, ir aizvien izplatītāki mūsdienu sabiedrībā. Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) min, ka Eiropas Savienībā (ES) ik gadu 30 miljoni cilvēku cieš no depresijas. Latvijā ar šo slimību slimo viens no 14 iedzīvotājiem vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Zīmīgi, ka depresija ir viens no biežākajiem darba nespējas cēloņiem Eiropā. Atšķirībā no pašnāvībām depresija divreiz biežāk ir sastopama sieviešu vidū. Tas tikai nozīmē, ka depresija, kas ir, piemēram, stresa izraisīta, var skart ikvienu no mums. Tādēļ ir tik nozīmīgi runāt par psihisko veselību, jo satraucoši ir tas, ka, saskaņā ar SPKC datiem, Latvijā lielākā daļa cilvēku, kas cieš no depresijas, pēc palīdzības nevēršas, maldīgi uzskatot, ka paši spēs tikt galā ar «rakstura vājumu». Turklāt Latvijā valsts apmaksātu psihiatra pakalpojumu, atšķirībā no citiem speciālistiem, var saņemt bez ģimenes ārsta nosūtījuma. M. Taube gan uzsver, ka sabiedrība noteikti kļūst zinošāka un aizspriedumi pret psihiatru apmeklējumu mazinās. Iejūtīgāka un saprotošāka ir arī ģimenes, radu un draugu attieksme.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

AB City: VM ieceres par zāļu cenu mazināšanu aptiekām būs jāiznes uz saviem pleciem

LETA, 14.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā, ka valsts kompensējamo medikamentu tirdzniecība jau patlaban nav rentabla, Veselības ministrijas (VM) ieceres attiecībā uz zāļu cenu mazināšanu aptiekām būs jāiznes uz saviem pleciem, sacīja "AB City" uzņēmumu grupas stratēģiskās un veselības politikas direktore Kristīne Jučkoviča, komentējot VM informatīvo ziņojumu par zāļu finansiālo pieejamību.

"Lai gan veselības ministrs iepriekš plašsaziņas līdzekļos pauda, ka aptiekas neaiztiks, šajā gadījumā viss ir uz aptieku pleciem," uzsvēra Jučkoviča. Viņa atklāja, ka patlaban Latvijā ir vairāk nekā 120 dažāda izmēra aptiekas, kas ir nerentablas, un VM rosinājumi šo situāciju varētu tikai pasliktināt. Visvairāk apdraudēto aptieku ir tieši reģionos.

Jučkoviča pauda, ka farmācija Latvijā jau kādu laiku cieš no tāda kā vienota skatījuma trūkuma, turklāt nozare jau ilgstoši aicinājusi politiķus izstrādāt kopējo redzējumu. Cita starpā nozarei trūkstot vienota skata par aptieku lielumu un sniedzamo pakalpojumu klāstu, kas citās Eiropas Savienības (ES) valstīs ir atrunāts.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu lieltirgotavas šogad augustā Latvijā realizējušas zāles 29,94 miljonu eiro apmērā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas ir par 1,7% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūliju - zāļu realizācijas apmērs samazinājies par 5,1%. 2020.gada augustā zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas kopumā 3,42 miljonus medikamentu iepakojumu. Zāļu valsts aģentūras dati arī liecina, ka vispārēja tipa aptiekām augustā pārdoti 3,12 miljoni medikamentu iepakojumu 25,72 miljonu eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas augustā pārdots 452 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistra medikamenti par 6,26 miljoniem eiro, kas ir par 4,1% mazāk nekā jūlijā, tostarp 237 kompensējamo zāļu saraksta medikamenti. Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu augustā bija 8,74 eiro, savukārt mediānas cena bija 5,05 eiro bez PVN, tostarp Latvijas Zāļu reģistrā iekļautām zālēm - 4,96 eiro, bet nereģistrētām zālēm - 13,61 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī preču eksporta vērtība pieauga par 35,2%, bet 2021. gada laikā preču eksporta vērtība ir cēlusies par 3,2 miljardiem un sasniegusi – 16,5 miljardus eiro.

SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis prognozē, ka pērn eksporta spēcīgais izrāviens balstīja ekonomikas atveseļošanos un sagaidāms, ka pozitīvais ieguldījums izaugsmē šogad saglabāsies. "Ņemot vērā bāzes efekta ietekmi, vēl tuvākajos mēnešos turpinās uzrādīties ievērojamais procentuālais kāpums, kas pamatā ataino produkcijas cenu pieaugumu. Tas pamazām izzudīs, liekot arī sarukt izaugsmes spējumam. Piegādes ķēdes soli pa solim mazinās šķēršļus, mazinot arī cenu spiedienu. Arī makroekonomiskās prognozes galvenajos eksporta tirgos joprojām ir stabilas, kas pamatscenārijā joprojām sola eksporta izaugsmi, bet krietni rimtākā gaisotnē. Tas būtu optimāli pozitīvs scenārijs, kad saglabājas labvēlīgi apstākļi apjomu pieaugumam, kas nosedz iespējamās cenu korekcijas. Ņemot vērā iespaidīgo izrāvienu pērn, kopējo eksporta dinamiku turpinās noteikt kokrūpniecības nozare," norāda ekonomists.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

“Grindeks” koncerns 2020.gadā sasniedzis vēsturiski straujāko apgrozījuma un peļņas kāpumu - konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka koncerna apgrozījums sasniedza 187,0 milj. eiro, kas ir par 45,6 milj. eiro vai 32% vairāk nekā 2019. gadā. 2020. gada koncerna peļņa bija 19 milj. eiro, kas ir par 5,6 milj. eiro vai par 42% vairāk nekā 2019. gadā.

2020. gadā “Grindeks” koncerns stiprināja savas pozīcijas globālā farmācijas tirgū un saražoto produkciju eksportēja uz 93 valstīm kopā par 176,1 milj. eiro. Savus produktus koncerns farmācijas tirgū piedāvā ar diviem zīmoliem – “Grindeks” un “Kalceks”.

AS “Grindeks” valdes priekšsēdētājs Dr. chem. Juris Hmeļņickis pērno gadu raksturo kā nozīmīgu pārmaiņu un sasniegumu gadu: “2020. gadā mēs sākām ieviest jaunu Biznesa stratēģiju līdz 2025. gadam un spērām ļoti svarīgus soļus, lai mainītu biznesa organizāciju, darba kultūru un “Grindeks” zīmolu. Turklāt viss notika sarežģītajā, globālajā situācijā, ko ietekmēja Covid-19 pandēmija. Koncerna komandas saliedētais darbs un spēja pielāgoties negaidītiem apstākļiem palīdzēja sasniegt līdz šim augstākos apgrozījuma un peļņas rādītājus. Mūsu mērķi 2021. gadam arī ir ambiciozi, un līdz šim paveiktais dod drošu pārliecību par “Grindeks” koncerna nākotnes iespējām.”

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar "Mēness aptieka" zīmolu strādājošais aptieku uzņēmums "Sentor farm aptiekas", kopš valstī izsludinātās ārkārtas situācijas 12. martā, trīskāršo katra medikamenta un medicīnas produktu pasūtījuma apjomu, šobrīd nodrošinot pilnībā pietiekamus zāļu apjomus hronisko slimību ārstēšanai.

Zāles ir pieejamas 240 "Mēness aptiekās" visā Latvijas teritorijā. Vienlaikus notiek aktīvs darbs, lai medikamenti būtu pieejami aptiekās arī turpmāk.

Sekojot elpceļu vīrusa Covid-19 izplatībai Latvijā un ar tā ierobežošanu paredzētajiem pasākumiem, veselības uzņēmumu grupā "Repharm" ietilpstošais zāļu, medicīnas un veselības preču izplatītājs AS "Recipe plus" un AS "Sentor farm aptiekas", kas strādā ar zīmolu "Mēness aptieka", jau veikuši priekšdarbus, lai nodrošinātu piedāvājumu pieprasījumam pēc zālēm akūto, hronisko slimību ārstēšanai.

Pasūtīto zāļu vidū ir arī ierastie medikamenti, kas cilvēkiem var palīdzēt ar elpceļu saslimšanu saistīto simptomu mazināšanai, norāda "Recipe plus" un "Sentor farm aptiekas" valdes priekšsēdētājs Dmitrijs Juskovecs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viāna Kuļša, uztura speciāliste

Magnijs ir viena no svarīgākajām minerālvielām cilvēka organismā un ceturtais visbiežāk sastopamais minerāls cilvēka organismā pēc kalcija, nātrija un kālija. (1)

Vai mēs uzņemam par maz magniju?

Magnijs organismā nonāk ar uzturu. Tas uzsūcas tievajās zarnās un ar asinīm tiek transportēts uz visiem organisma audiem. Uzsūkšanās zarnās atkarīga no koncentrācijas (parasti 50 % uzsūcas no uztura). Bet ir dati, ka tikai trešdaļa no magnija, kas uzņemts ar pārtiku, tiešām uzsūcas, jo pilnvērtīgu minerālvielas uzsūkšanos var traucēt daudzi faktori. Kā arī jāatceras, ka līdz ar gadiem magnija uzsūkšanās samazinās pat par 30%. (1) Lielākoties no organisma Mg tiek izvadīts caur nierēm. Atkarībā no cilvēka vecuma un dzimuma, diennaktī ir nepieciešami aptuveni 200–400 mg magnija pieaugušajiem. (1)

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ir liela iespējamība, ka jaunais koronavīruss varētu atgriezties sezonālos ciklos, trešdien paziņoja amerikāņu imunologs Entonijs Fauči, uzsverot nepieciešamību atrast vakcīnu un efektīvus ārstniecības līdzekļus.

Fauči, kurš ir Nacionālā Alerģijas un infekcijas slimību institūta (NIAID) direktors un Baltā nama Koronavīrusa darba grupas loceklis, preses konferencē sacīja, ka koronavīruss sāk iesakņoties Zemes Dienvidu puslodē, kur pēc dažiem mēnešiem iestāsies ziema.

"Mēs tagad sākam redzēt (..) Āfrikas dienvidos un Dienvidu puslodes valstīs, ka tur [koronavīrusa] gadījumi parādās laikā, kad tuvojas ziemas sezona," teica Fauči.

"Ja tur būs būtisks uzliesmojums, tad mums neizbēgami vajadzēs būt sagatavotiem tam, ka mēs pieredzēsim [koronavīrusa] ciklu otrreiz."

"Tas pilnīgi uzsver nepieciešamību darīt to, ko mēs darām, lai izstrādātu vakcīnu, to ātri pārbaudītu un mēģinātu to sagatavot, lai mums būtu pieejama vakcīna šim nākamajam ciklam."

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu ražotāja AS Grindeks konsolidētie, provizoriskie finanšu dati liecina, ka 2021. gada pirmajā pusgadā koncerns sasniedzis rekordlielu apgrozījumu un peļņu.

Šajā periodā “Grindeks” koncerna apgrozījums sasniedza 115,6 milj. eiro, kas ir par 21,1 milj. eiro vai 22% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā. 2021. gada pirmajā pusgadā koncerna peļņa bija 19,8 milj. eiro, kas ir par 7 milj. eiro vai 55% vairāk nekā 2020. gada pirmajā pusgadā, informē uzņēmumā.

Rekordlielie peļņas un apgrozījuma rādītāji sasniegti, jo ievērojami audzis pieprasījums pēc koncerna ražotajiem sirds un asinsvadu, centrālās nervu sistēmas, kā arī slimnīcu segmenta medikamentiem, ko piedāvā AS “Grindeks” meitas uzņēmums “Kalceks”.

2021. gada pirmajā pusgadā koncerns saražoto produkciju eksportēja uz 91 valstīm par kopējo summu 109,6 milj. eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tikai, liekot cilvēka vajadzības priekšplānā, ir iespējams veidot sabalansētu veselības aprūpes sistēmu no drošības izaicinājumu viedokļa, uzskata Latvijas Farmaceitiskās aprūpes asociācijas izpilddirektore Kristīne Jučkoviča, kura ir viena no Dienas Biznesa konferences Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde iniciatorēm.

Viņai arī jautājumi par iniciatīvas nepieciešamību un farmaceitiskās aprūpes lomu veselības aprūpes sistēmā. Konference notiks 10. aprīlī.

Farmaceitiskā aprūpe - ko tā ietver, nozīmē?

Tas nenozīmē tikai to, ka, ieejot aptiekā, kāds padod zāļu kastīti. Jēga ir krietni plašāka. Viss sākas jau ar zāļu iegādi, turpinās ar reģistrēšanu, verifikāciju risinājumiem, kompensējamo medikamentu izsniegšanai nepieciešamo identifikāciju, tad seko farmaceita saruna ar pircēju. Tā nav vienkārši pārdošana kā ar maizi vai pienu, ko paņem no plaukta un iekasē naudu. Tā ir konsultācija, ieteikums, ar ko kopā medikamentus var lietot un ar ko nedrīkst. Tā skan ideālais stāsts par farmaceitisko aprūpi. Piekrītu, ne vienmēr viss ir ideāli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Akciju sabiedrība “Grindeks” aktīvo farmaceitisko vielu (AFV) ražotnē ir investējusi 800 tūkstošus eiro un uzstādījusi jaunas, mūsdienīgas laboratorijas un rūpnieciskās ražošanas tehnoloģiskās iekārtas, kas iecirknim ļāvis kļūt multifunkcionālam.

Pēc veiktajām investīcijām iecirkni varēs izmantot gan jaunu aktīvo farmaceitisko vielu AFV izstrādes procesiem, gan šo vielu ražošanai savām vajadzībām – gatavo zāļu ražošanai, kā arī eksportam. Iecirknī ir iespēja strādāt ar iekārtām, kuru tilpums ir no 100ml līdz 20l, kas atļauj ražot dažādas aktīvās vielas no miligramiem līdz pat kilogramiem.

Lai rūpētos par darbinieku drošību un vides aizsardzību, uzstādīts ražošanas specifikai atbilstošs pazemināta spiediena izolators ar filtrēšanas sistēmām, kas neļauj augsti efektīvām AFV nokļūt saskarē ar cilvēkiem un apkārtējo vidi. Šī ir pirmā šāda veida iekārta “Grindeks” AFV ražotnē. Telpā uzstādīta arī mūsdienīga uzraudzības un komunikācijas sistēma ātrai reaģēšanai nestandarta situāciju gadījumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Foto: freepik.com/Freepik

Lai kā mēs rūpētos par saviem mājas mīluļiem, diemžēl no dažādām veselības kaitēm nav pasargāts neviens mājdzīvnieks. Īpaši nepatīkami, ja slimība ir ilgstoša jeb hroniska. Tad mājdzīvnieka saimniekam jāpielāgojas un, lai parūpētos par savu mīluli, bieži vien jāmaina ikdienas ritms, mājdzīvnieka uzturs, barošanas, kā arī kopšanas paradumi.

Tāpat tas neizbēgami nozīmē, ka veterinārā klīnika būs jāapmeklē biežāk, kā arī jāvelta laiks, lai apgūtu veterināro medikamentu un līdzekļu pareizu lietošanas gaitu.

Jāatceras, ka gan hronisku, gan akūtu saslimšanu vai traumu gadījumos, rūpes par mīluļa veselību var būt liels finansiāls slogs, jo ne vien veterinārie pakalpojumi, bet arī veterinārās preces, medikamenti un barība nav lēti. Tāpēc pirms mājas mīluļa iegādes vai pieņemšanas ģimenē, rūpīgi jāapdomā, vai finansiālie apstākļi ir gana stabili lai vajadzības gadījumā būtu iespējams par mājdzīvnieku parūpēties.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Aptuveni skaidrs ir tas, ka cīņā ar Covid-19 vīrusu nebūs kāda izšķiroša uzvara un, visticamāk, pasaulei ar šo slimību nāksies sadzīvot vēl ilgi. Līdz ar to jau kādu laiku tiek domāts vēl par citiem medikamentiem cīņā ar minēto vīrusu, tai skaitā tabletēm pret Covid-19.

Līdz šim nosacīti alternatīvas apstiprinātas zāles pret šo vīrusu ir tā saucamais Remdesivirs, kuru ASV uzņēmums Gilead Sciences pārdod ar zīmolu Veklury. Lai gan par šo vēnā ievadāmo zāļu efektivitāti vēl ir diskusijas, to pārdošana Gilead Sciences šogad ir ienesusi papildu trīs miljardus ASV dolāru.

Tomēr Gilead Sciences nav vienīgais uzņēmums, kas šobrīd strādā pie vakcīnām alternatīviem Covid-19 pretlīdzekļiem. Piemēram, finanšu ziņu portāls Barron's mēģina izcelt dažus tādus uzņēmumus, no kuriem visātrāk varētu nākt efektīvas šādas zāles, kuru pārdošana savukārt tiem nestu ievērojamus papildu ienākumus. Nav izslēgts, ka, piemēram, kādas tabletes apēšana daudziem cilvēkiem arī būtu pieņemamāka nekā vakcinēšanās.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

VIDEO: Nepieciešams uzlabot un veidot modernu veselības aprūpes infrastruktūru

Inga Melberga, Dienas Mediji, 16.05.2024

“Latvijā tieši moderna veselības aprūpes infrastruktūra ir liela problēma. Tāda ir, piemēram, PSKUS jaunajā korpusā, taču ar to ir krietni par maz. Ko darīsim krīzes, tai skaitā kara, apstākļos?" jautā Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas katedras zinātņu prodekāns un docents Kārlis Rācenis.

Foto: ekrānšāviņš no konferences tiešraides

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izdevniecības Dienas bizness konference Veselība kā drošība: zāļu pieejamība un apgāde izgaismoja ne tikai ar medikamentu piegādi saistītas problēmas dažādu krīžu, tai skaitā militāra apdraudējuma, gadījumos, bet arī nepieciešamību sakārtot veselības pakalpojumu sniegšanas infrastruktūru un izstrādāt plānu rīcībai krīzes situācijās, kad būs vajadzība pēc papildu cilvēkresursiem un ātri, ērti pieejamām, atbilstoši aprīkotām telpām.

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas katedras zinātņu prodekāns un docents Kārlis Rācenis uzsvēra, ka situācijās, kad valsti piemeklē karadarbība vai kāda cita plaša mēroga krīze, piemēram, pandēmija, līdzīga Covid-19, darbojas pavisam citi principi pacientu veselības aprūpes nodrošināšanā. “Vērtējot situāciju, kāda tā ir patlaban, diemžēl jāsecina, ka visneaizsargātākā cilvēku daļa ir atstāta ļoti sliktā pozīcijā, jo medikamentu pieejamība ir apdraudēta,” teic Kārlis Rācenis.

Vienas no pirmajām ziņām par veselības aprūpes krīzi, sākoties karadarbībai Ukrainā, bija par bērniem ar epilepsiju, kuri atradās bumbu patvertnēs un kuriem nebija pieejami nepieciešamie medikamenti. Ja epilepsijas slimnieks nesaņem ikdienas zāļu devu, viņam sākas ilgstošas krampju lēkmes, kuras galu galā beidzas ar nāvi. Tādēļ izveidot plānu un sistēmu, kā krīzes apstākļos parūpēties par hronisku slimību skartajiem cilvēkiem, ir īpaši svarīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru
DB Viedoklis

Nekaisīt naudu vējā un nebērt mucā bez dibena

Rūta Kesnere - DB komentāru nodaļas redaktore, 15.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arī Eiropas bagātākās valstis sāk pārskatīt savus izdevumus veselības aprūpē, domājot par to samazināšanu un efektivitāti. Par to liecina tas, ka vairākas Rietumeiropas valstis vai nu jau ir atteikušās, vai plāno atteikties no homeopātisko medikamentu kompensācijas.

2017. gadā to izdarīja Lielbritānija, bet Francijas veselības ministre Agnese Buzēna paziņojusi, ka pašreizējo kompensāciju homeopātiskām zālēm 30% apmērā 2020. gadā samazinās līdz 15%, bet 2021. gadā to pārtrauks vispār. Francijas pieejai grasās sekot arī Vācija. Jāpiebilst, ka Latvijā homeopātiskie medikamenti nekad nav tikuši kompensēti. Šādi valstu lēmumi liecina, ka sabiedrības novecošanās un ienākumu nevienlīdzība ir radījusi tik milzīgu slogu veselības aprūpes budžetam, ka arī bagātākās valstis nopietni sāk izvērtēt savu izdevumu efektivitāti. Francijas Veselības ministrija šā gada jūnijā savā paziņojumā ir norādījusi, ka homeopātiskie medikamenti nenodrošina pietiekamus ieguvumus sabiedrības veselībai, lai būtu attaisnojama to finansēšana no valsts budžeta. Tāpat norādīts, ka šīs zāles nav pierādījušas savu efektivitāti slimību ārstēšanā, kā arī to lietošana nav samazinājusi nepieciešamību pēc tradicionālajiem medikamentiem. Protams, pacienti, kas to vēlēsies, arī pēc 2021. gada varēs iegādāties homeopātiskos medikamentus, taču tos vairs neapmaksās valsts. Jāpiebilst, ka tas ir drosmīgs solis valstī, kur, saskaņā ar statistikas datiem, šos medikamentus lieto 60% iedzīvotāju. Jau izskan protesta balsis, tiek norādīts, ka tam būs arī ekonomiskas sekas, jo tādējādi tiek apdraudētas darbavietas šo zāļu ražotājā Boiron. Tomēr lēmums pieņemts, pateicoties ārstiem. Jau 2018. gadā 124 ārsti atklātā vēstulē laikrakstam Figaro vērsās pret homeopātisko zāļu apmaksāšanu no valsts budžeta. Kāds franču ārsts arī izteicies, ka ir nepieņemami laikā, kad valsts saprātīgos termiņos nevar visiem bērniem nodrošināt zobārsta pakalpojumus, līdzekļus izmantot «cukurūdens» apmaksai. Arī Vācijas Obligātās veselības apdrošināšanas Ārstu asociācija, kas pārstāv 150 000 mediķu, ir vērsusies ar aicinājumu pie veselības apdrošināšanas kompānijām neapmaksāt homeopātiskos pakalpojumus. Faktiski tas ir apliecinājums tam, ka, aizvien pieaugot izdevumiem veselības aprūpē, valstis aizvien rūpīgāk sāk izvērtēt šo izdevumu efektivitāti un pamatotību. Pozitīvi ir tas, ka tā nav tikai ierēdņu iniciatīva, bet ārstu sabiedrība ir tā, kas atklāti un skaļi pauž savu viedokli. Līdzīgs precedents, lai arī mazākā apmērā, ir bijis Latvijā, kad onkologu asociācija atklāti pauda sašutumu un neapmierinātību par Rigvir (kas gan nav homeopātisks medikaments) iekļaušanu kompensējamo medikamentu sarakstā. Šie gadījumi ir apliecinājums tam, ka efektivitāte veselības aprūpē ir ne tikai ierēdņu, bet vispirms arī ārstu lieta. Gribētos, lai arī Latvijā par to satrauktos ne tikai atbildīgais ministrs un ierēdņi, bet arī paši mediķi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zāļu lieltirgotavas šogad jūlijā Latvijā realizējušas zāles 31,56 miljonu eiro apmērā ar pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas ir par 1,3% mazāk nekā 2019.gada attiecīgajā periodā, liecina Zāļu valsts aģentūras dati.

Savukārt salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi - jūniju - zāļu realizācijas apmērs pieaudzis par 1,4%. 2020.gada jūlijā zāļu lieltirgotavas Latvijā realizējušas kopumā 3,58 miljonus medikamentu iepakojumu.

Zāļu valsts aģentūras dati arī liecina, ka vispārēja tipa aptiekām jūlijā pārdoti 3,26 miljoni medikamentu iepakojumu 27,19 miljonu eiro vērtībā.

Ārpus Latvijas jūlijā pārdots 494 dažāda nosaukuma Latvijas Zāļu reģistra medikamenti par 14,28 miljoniem eiro, kas ir par 10,3% mazāk nekā jūnijā, tostarp 249 kompensējamo zāļu saraksta medikamenti.

Vidējā lieltirgotavas realizācijas cena par vienu zāļu iepakojumu jūlijā bija 8,82 eiro, savukārt mediānas cena bija 5,05 eiro bez PVN, tostarp Latvijas Zāļu reģistrā iekļautām zālēm - 4,96 eiro, bet nereģistrētām zālēm - 13,33 eiro.

Komentāri

Pievienot komentāru
Investors

Akciju cenas aug pēc Ķīnas lēmuma par tarifiem un pirms ECB sanāksmes

LETA--AFP, 12.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Volstrītā akciju cenas trešdien pieauga pēc Ķīnas lēmuma izslēgt 16 ASV produktu kategorijas no palielināto muitas tarifu piemērošanas, savukārt Eiropas akciju cenas kāpa, investoriem gaidot Eiropas Centrālās bankas (ECB) sanāksmi.

Starp ASV produktiem, uz kuriem attiecas Ķīnas lēmums, ir jūras veltes un pretvēža medikamenti, bet nav tāda nozīmīga ASV produkcija kā sojas pupas un cūkgaļa.

Šāds lēmums pieņemts pirms ASV un Ķīnas tirdzniecības sarunām, kuras atsāksies oktobra sākumā Vašingtonā.

Analītiķi arī norādīja uz prognozēm, ka centrālās bankas sniegs lielāku palīdzību procentlikmju samazināšanas un citu stimulu veidā.

«Akcijām ir vislabākais no abām pasaulēm,» sacīja LBBW analītiķis Karls Heilings, atsaucoties uz prognozēm par centrālās bankas kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumiem pat apstākļos, kad ekonomika «ir kārtībā».

Ir gaidāms, ka ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nākamnedēļ atkal pazeminās procentlikmes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Dzīvesstils

Skolēni ar zinātniski pētnieciskajiem darbiem iziet Eiropā

Natālija Poriete, 25.09.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Bulgārijas galvaspilsētā Sofijā notika ES jauno zinātnieku konkurss "European Union Contest for Young Scientists" (EUCYS). 150 dalībnieki no 39 valstīm prezentēja 100 zinātniski pētnieciskus darbus (ZPD), to starpā arī trīs no Latvijas. Konkursu vērtēja starptautiska žūrija, kuras sastāvā bija 19 augsti kvalificēti zinātnieki un inženieri.

Galvenās balvas, kur katra bija 7000 eiro vērtībā, ieguva darbi no Dānijas, Vācijas, Īrijas un ASV. Četras otras un četras trešās vietas balvas, attiecīgi, 5000 eiro un 3,500 eiro vērtībā saņēma projekti no Dienvidkorejas, Spānijas, Gruzijas, Somijas, Austrijas, Polijas, Šveices un Baltkrievijas. Populārākā zinātnes sfēra starp uzvarējušiem projektiem bija inženierzinātne. No katrās valsts EUCYS varēja piedalīties trīs projekti, kas tika izvirzīti ES konkursam caur nacionālo projektu atlasi. Projektu varēja pārstāvēt komanda no ne vairāk ka trim jauniem zinātniekiem vecumā no 14 līdz 20 gadiem.

«Bija jābūt veiksmīgai kombinācijai – īstais skolēns īstajā laikā, pareizais darba vadītājs ar atbilstošām iespējām un idejām, un skolēna iekšējā motivācija kaut ko sasniegt. Šeit atklājas izziņas gars – vai skolēns grib uzzināt par pētāmo problēmu kaut ko vairāk. Eiropas līmenī konkursam tiek izvirzīti tikai tie skolēni, kuri pētāmo problēmu ir «rakuši līdz saknēm». Te ir labākie skolēni no dažādām valstīm un universitāšu pasniedzēji ar viņiem var līdzvērtīgi runāt par viņu izstrādātām tēmām,» stāsta Liepājas universitātes pētnieks un Latvijas delegācijas EUCYS konkursa loceklis Uldis Žaimis, uzsverot, ka pēc viņa domām, tiem skolniekiem, kas grib izstrādāt savu darbu Eiropas līmenī, būtu vēlams uzreiz vērsties universitātēs, kur pētnieki var identificēt problēmas risinājumu ceļus un zinās aktuālas tendences pasaulē. Pie tam, aktuāla var būt jebkura zinātniski pētniecisko darbu tēma. Uldis Žaimis ir pārliecināts, ka galvenais, lai ZPD piedāvā labāku risinājumu, nekā bijis līdz šim, jo aktuālas izpētes tēmas ir arī labākiem Latvijas skolēnu darbiem.

Komentāri

Pievienot komentāru