Pērn ārpustiesas parādu piedziņai iesniegtas lietas par kopējo summu 161,08 milj. Ls. Juridisko personu segmentā iesniegtas 29,6 tūkst. lietu par kopējo summu 26,34 milj. Ls, bet privātpersonu segmentā – 389,16 tūkst. lietu par kopumā 134,74 milj. Ls.

To liecina Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas apkopotie dati, balstoties uz nozares lielāko kompāniju iesniegtajiem rezultātiem.

Apkopotā statistika rāda, ka privātpersonu segmentā iesniegto lietu skaits pērn palicis tādā pašā līmenī kā 2009.gadā, bet iesniegtā piedzenamā lietu kopējā summa no privātpersonām pieaugusi par 21%. 2009.gadā, ārpustiesas parādu piedziņā tika iesniegtas 52 tūkst. lietu par parādiem no juridiskajām personām ar kopējo vērtību vairāk nekā 56 milj. Ls – pērn tie ir attiecīgi 29 tūkst. lietu par nedaudz vairāk nekā 26 milj. Ls apmērā.

«Salīdzinot ar 2009. gadu, ievērojamākā atšķirība vērojama juridisko personu segmentā iesniegto lietu summā – gada laikā tā kritusies uz pusi. Mazinājies arī iesniegto lietu skaits. Tas skaidrojams gan ar ekonomisko situāciju, gan ar uzņēmēju paradumu maiņu. Proti, uzņēmēji sākuši veikt daudz vairāk preventīvu pasākumu, lai parāds vispār neizveidotos,» atzīmē Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Agnese Priedīte.

Latvijas lielākās uzņēmēju biedrības Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), 53 uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas ir nosūtījušas atklāto vēstuli Saeimas deputātiem, prasot atlikt minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēmas ieviešanu ar 1. jūliju.

Saeimas deputātiem nosūtītajā vēstulē uzņēmēju organizācijas un nozaru asociācijas prasa Saeimas deputātus pieņemt likumprojektu, kas paredzētu minimālo VSAOI sistēmas spēkā stāšanās termiņa atlikšanu līdz brīdim, kad ekonomika ir atkopusies no Covid-19 krīzes ierobežojumiem, vienlaikus šajā laikā dodot iespēju labot konstatētos sistēmas brāķus.

Vēstulē tiek uzsvērts, ka jau nodokļu politikas izmaiņu izstrādes gaitā uzņēmumu organizācijas norādīja, ka jauna sociālās apdrošināšanas sistēma būtu izstrādājama ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, kā arī ļaujot ekonomikai atkopties pēc Covid-19 krīzes sakarā valdības noteiktajiem uzņēmējdarbības ierobežojumiem.

Valdība devusi zaļo gaismu parādu piedzinēju darbības ierobežošanai, tostarp, nosakot griestus summai, ko parādu piedzinēji drīkstēs pieprasīt no parādnieka par veikto darbu.

Ministru atbalstītais likumprojekts paredz, ka uzņēmumiem, kas nodarbojas ar ārpustiesas parādu piedziņu, būs jāsaņem licence un jāsamaksā valsts nodeva. Ekonomikas ministrija (EM) iecerējusi, ka valsts nodevas apmērs būs tūkstoš lati.

Ārpustiesas parādu piedziņas likumprojekts paredz, ka no parādnieka pieprasāmie izdevumi par parādu piedzinēju darbu nedrīkst būt lielāki par 12 Ls. EM norāda, ka pašlaik parādu piedzinēji mēdz noteikt pārāk augstu samaksu par savu darbu, piemēram, 30 Ls par 3 Ls parāda piedzīšanu.

Likums aizliegs izteikt draudus, apmeklēt parādnieku darba vai dzīves vietā bez piekrišanas saņemšanas. Tāpat parādu piedzinēji nedrīkstēs sazināties ar debitoriem nedēļas nogalēs, kā arī darba dienās no plkst. 21 līdz 8.

Pašlaik biežāk nekā agrāk kreditori izvēlas parādnieku portfeļus pārdot ārpustiesas parādu piedzinējiem, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējos gados ārpustiesas parādu piedziņas nozare ir nostabilizējusies. Tirgus spēlētāji apraduši un pielāgojušies 2012. gada nogalē un 2013. gada sākumā ieviestajiem noteikumiem, jaunajam Ārpustiesas parādu atgūšanas likumu. Daži spēlētāji tirgu ir atstājuši, tomēr lielākie ir izpildījuši normatīvu prasības un turpina darbību. Iepriekš Latvijas Ārpustiesas parādu piedzinēju asociācija norādījusi, ka pēc tās rīcībā esošajiem datiem pirms licencēšanas ieviešanas 2013. gadā nozarē darbojās ap simts firmu, liela daļa no tām gan nestrādāja ārpustiesas parādu piedziņas tirgū, bet tirgus daļā, kas saistīta ar parādu piedziņu tiesas ceļā. Šobrīd licences ir saņēmuši 25 parādu piedziņas uzņēmumi – par diviem vairāk nekā 2014. gada rudenī, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra sniegtā informācija. Lielākā daļa nozarē strādājošo uzņēmumu atbalstīja licencēšanas ieviešanu, lai gan tas nesa līdzi arī pakalpojumu sadārdzinājumu.

Lai gan no šī gada sākuma dažādi makroekonomikas rādītāji sākuši signalizēt par zināmu stabilitāti (IKP, preču un pakalpojumu importa un eksporta neliels pieaugums), parādu atgūšanas nozarē joprojām turpinās stagnācija – vidējā maksājuma summa, salīdzinot ar gada sākumu, samazinājusies, arī parādsaistību apmaksas disciplīna turpina svārstīties, atgādinot, ka nozīmīgai daļai apmaksas grūtībās nonākušo kredītņēmēju krīzes zemākais punkts vēl nav sasniegts. Piebildīšu, ka tā ir normāla prakse, jo kredītsaistību apmaksas rādītāji ekonomikas stabilizācijai pielāgojas ar laika nobīdi.

Savukārt nozares uzņēmumiem šis ir laiks, ko veltīt biznesa funkcionalitātes, efektivitātes un jaunu iespēju pārskatīšanai. Viens no lielākajiem veikumiem un solis pretī parādu piedziņas jomas sakārtošanai Latvijā neapšaubāmi ir Latvijas ārpustiesas parādu piedzinēju asociācijas dibināšana, kas šobrīd apvieno piecus vadošos nozares uzņēmumus.

Šī asociācija un tās uzņēmumi strādās, lai aizsargātu kreditoru intereses (būtībā tā darbosies kā nozares kvalitātes zīme), piedalītos parādu piedziņas nozari reglamentējoša tiesiskā akta izstrādē, kā arī veicinātu izpratni par ētisku parādu atgūšanas praksi un iesaistītos dialogā.