Pasaules čempionāts rallijā nav iedomājams bez pilnpiedziņas automašīnām. Turklāt arī ikdienas gaitās tā vairs nav greznība – pārvietojoties pa apledojušu segumu, mežu vai dubļainiem lauku ceļiem, pilnpiedziņa ļauj noturēties uz ceļa, neiestrēgt un sasniegt nepieciešamo mērķi. Tomēr šis raksts nebūs par auto industriju – pilnpiedziņu izmantojām kā salīdzinājumu pilnai parādu piedziņai. Kādas līdzības ir starp šiem risinājumiem un kādos gadījumos parādu piedziņa var palīdzēt biznesa atbalstam, noskaidrojiet šajā rakstā!

Primārais mērķis – cīnīties ar cēloņiem, nevis sekām

Kā liecina 2019. gadā veiktā SKDS pētījumu centra aptauja, teju trešā daļa Latvijas iedzīvotāju (32%) vismaz reizi ir aizdevuši ievērojamu naudas summu, kas netika laicīgi atgūta. Līdz ar to varam secināt, ka konkrētā problēma, proti, parādu atgūšana, skar ne tikai uzņēmējus, bet arī lielu daļu pārējās sabiedrības. Šajā rakstā galveno fokusu virzīsim uz parādu piedziņu tieši uzņēmumiem.

Ierasta izvēle gadījumā, kad parādnieks jeb debitors naudu atdot nespēj (vai negrib), ir censties to atgūt, izmantojot tiesas palīdzību. Taču tā pēc būtības ir cīņa ar sekām, un arī rezultāts visai bieži nav iepriecinošs, turklāt tiesas process mēdz izvērsties laikietilpīgs un arī dārgs. Lai netiktu zaudēti gan līdzekļi, gan laiks, pareizākais risinājums būtu izmantot pilnu parādu piedziņu. To diktē arī pēdējā desmitgadē novērojamais attīstības temps un biznesa modeļi – lai uzņēmējdarbība neapstātos pie pirmajām grūtībām, ir svarīgi iespējamos riskus izplānot un paredzēt jau pirms biznesa uzsākšanas. Šeit jau atkal varam runāt analoģijās ar auto pasauli, proti, paļaušanās uz parāda piedzīšanu tiesā ir tas pats, kas iegādāties jaunu auto, taču neaprīkot to ar modernākajām drošības iekārtām un neatlicināt līdzekļus KASKO polisei, cerot, ka zādzības vai bojājumu gadījumā palīdzēs policija un tiesa. Bet – kas tad īsti ir pilna parādu piedziņa, un kāds ir tās pamatprincips?

2014.gadā salīdzinājumā ar 2013.gada 2. pusgadu bija vērojams parādu lietu skaita pieaugums par 8% elektronisko sakaru un par 6% nebanku kreditēšanas nozarēs, liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem.

Kopējais parādu portfelis 2014. gadā palielinājies par 33,28% salīdzinājumā ar 2013.gadu un sasniedza 549,986 miljonus eiro.

2014.gadā Latvijā darbojās 25 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 4 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2014.gadā.

2014. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 375 455 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 166,975 milj.eiro. Lielākā daļa parādu lietu ārpustiesas parādu nozarē tika nodotas uz pilnvarojuma pamata, salīdzinoši maz tika slēgti cesijas darījumi. Kopējais parādu portfelis uz 2014.gada 31.decembri sasniedza 549,986 miljonus eiro, kas ir par 33,28% vairāk nekā 2013.gada 31.decembrī (412,654 miljoni eiro).

Debitoru kontrole ir katra uzņēmuma būtisks pieturpunkts, kam nepieciešams pievērst uzmanību. Ja klienti nemaksā rēķinus, Jūsu uzņēmumam trūkst apgrozāmo līdzekļu un no tā cieš gan Jūsu uzņēmuma attīstība, gan uzņēmuma pamatdarbība. Ko darīt, lai risinātu šādas situācijas?

Klientu monitorings

Protams, vislabāk būtu zināt, kuriem klientiem nākotnē būs problēmas ar rēķinu apmaksāšanu, lai no tālākejošām problēmām varētu laicīgi izvairīties. Daļēji tas ir iespējams ar klientu monitoringu, pārbaudot gan potenciālos, gan esošos sadarbības partnerus, viņu maksātspēju un potenciālos riskus. Tāpat ar klientu monitoringu Jūs varat ieekonomēt laiku pastāvīgai klientu uzraudzībai, par izmaiņām saņemot automātiskus e-pastus no sistēmas.

Lai sevi laicīgi pasargātu no klientu nemaksāšanas riska, bez esošo un potenciālo sabiedrības partneru monitoringa neiztikt. Kā “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.”

Visu veidu naudas darījumi ir mūsdienu pasaules neatņemama sastāvdaļa. Situācijās, kad debitora un kreditora finanšu attiecībās veidojas sarežģījumi, kurus iesaistītās puses nespēj atrisināt nereti tiek īstenota tiesvedība. Pieņemot lēmumu par tālāko rīcību apgrūtināto aktīvu atgūšanā, jājautā, vai parāda atgūšanas izmaksas nepārsniegs ieguldītos līdzekļus.

Pārstāvniecība tiesvedībā

Tiesvedība ir drošākais veids, kā novērst savu tiesību aizskārumu, atlīdzināt zaudējumus un atgūt parādu vai mantu. Tomēr, nolemjot vērsties tiesā, ir jāizvēlas savs pārstāvis, iepriekš paredzot gan juridisko pakalpojumu, gan tiesvedības procesa izmaksas. Minētie izdevumi ir tikai viens aspekts. Papildus jāizvērtē arī tiesvedības paredzamais ilgums un vai, beidzoties tiesas procesam, atbildētājam būs pietiekami līdzekļu, lai segtu prasību pilnā apmērā.

SIA “Konsultatīvā sabiedrība “Conventus”” valdes loceklis Agris Raciborskis norāda: ”Par sagaidāmām debitora maksātspējas problēmām var liecināt vairāki faktori, piemēram, parādnieks neatzīst parādu, viņam ir nodokļu parādi, parādnieks nav sastopams norādītajā adresē, tas ir izslēgts no PVN reģistra vai iesaistīts tiesvedības procesos vai uzņēmumam tiek mainīti dalībnieki un amatpersonas.” Tātad lietas pirmstiesas apstrādes procesā tiek atgūti līdzekļi vai top skaidrs, cik lietderīga būs tiesvedība.

2015. gadā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem tika nodotas 359 277 parādu piedziņas lietas par kopējo summu 236,935 miljoni eiro.

Kā liecina Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) apkopotā informācija par parādu atgūšanas pakalpojumiem, 42% no kopējā 2015. gadā nodoto lietu skaita parādu atgūšanai nodevuši nebanku kreditētāji.

Pieaudzis pilnībā un daļēji atgūto parādu lietu skaits, kas vērtējams kā pozitīvs signāls tirgus sakārtošanā, gan arī patērētāju maksāšanas disciplīnas uzlabošanās rādītājs. Kopējais parādu portfelis 2015. gadā palielinājies par 5,99% salīdzinājumā ar 2014.gadu un sastādīja 582,952 milj.eiro.

2015.gadā Latvijā darbojās 28 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, no kuriem 3 saņēma izsniegto speciālo atļauju (licenci) ārpustiesas parādu atgūšanai 2015.gadā.

Ikvienam dzīvē mēdz rasties situācijas, ka draugi, paziņas vai klienti finanšu grūtību dēļ kavē vai neveic norēķinus par izsniegtiem aizdevumiem, sniegtajiem pakalpojumiem vai piegādātājām precēm. Dažkārt kreditors, cenšoties nesabojāt attiecības ar parādnieku, vilcinās sākt parāda atgūšanas procesu. Caur parādu atgūšanas portālu www.atgustinaudu.lv varat atrisināt šo situāciju.

Parāda atgūšanas procesa atlikšana var novest pie parādu krāšanās un to apmēra pieauguma, un, kad beidzot tiek pieņemts lēmums par parādu piedziņu, daļai iekavēto parādu atgūstamā summa ir pieaugusi pat vairākas reizes. Kreditori, kuri nepadodas un cenšas saviem spēkiem atgūt atliktos parādus, bieži saskaras ar tādām situācijām kā parāda atmaksas termiņa atlikšana vai parāda neatgūšana. Mēdz gadīties, ka parāds ir jānoraksta, jo parādnieks ir pasludinājis maksātnespējas procesu. Pieredzes un iemaņu trūkuma dēļ kreditors tomēr galu galā vēršas pie profesionāļiem.

Uzņēmēji vairs nevar atgūt parādus Covid-19 laikā?! Ir ieviesta obligātā brīdinājuma kārtība?! Ko nozīmē 60 dienas?!

Vai Covid-19 laikā ir iespējams vērsties ar prasību tiesā un atgūt parādus?

Vai kreditoram šajā situācijā ir obligāti jāsūta brīdinājums parādniekam un jādod viņam 60 dienas atbildes sniegšanai pirms vēršanās valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Vai ir jāgaida parādnieka atbilde uz kreditora brīdinājumu (60 dienas) pirms prasības iesniegšanas valsts tiesā vai šķīrējtiesā?

Gūzmu zvanu un vēstuļu ar vieniem un tiem pašiem jautājumiem katru dienu saņem valsts tiesas un šķīrējtiesas.

Jautājumi ir aktuāli, tāpēc Rīgas šķīrējtiesa nolēma sagatavot viedokli par šo tēmu, lai uzņēmēji būtu informēti.

Viss minētais satraukums un jautājumi radās pēc likuma stāšanās spēkā - "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Proti, likuma 16. panta 5. punktā ir noteikts:

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir saņēmis SIA ,Julianus Inkasso Latvija rakstveida apņemšanos, kurā sabiedrība apņemas pārtraukt īstenoto negodīgo komercpraksi par parādu atgūšanas izdevumu piemērošanu 17 eiro apmērā lietās, kurās sabiedrība īstenoja parādu ārpustiesas atgūšanu autostāvvietu pakalpojuma sniedzēja SIA ,Cityparks Latvija uzdevumā, informē PTAC.

Tādējādi sabiedrība ir apņēmusies patērētājiem, kuri laika periodā no 2015.gada 1.jūnija līdz 2017.gada 28.jūlijam ir veikuši pilnu parāda atgūšanas izdevumu (17 eiro) apmaksu, atlīdzināt nepamatoti ieturētos parādu atgūšanas izdevumus 10 eiro apmērā.

PTAC pozitīvi vērtē Sabiedrības sadarbošanos, pārkāpuma atzīšanu, kā arī novēršanu.

PTAC saņēma vairāku patērētāju sūdzības par sabiedrības īstenoto komercpraksi saistībā ar parādu atgūšanas izdevumu piemērošanu to maksimāli pieļaujamā 17 eiro apmērā lietās, kurās patērētājiem, pārkāpjot autostāvvietu lietošanas noteikumus, tika piemērots līgumsods no pakalpojuma sniedzēja SIA ,Cityparks Latvija.

Patērētāji sūdzībās norādīja, ka, saņemot paziņojumus par neapmaksātiem autostāvvietas pakalpojumiem, bija spiesti maksāt parādu atgūšanas izdevumus maksimālajā - 17 eiro apmērā, lai gan patērētāji saņēma tikai pirmreizējo paziņojumu par parādu. PTAC šādu rīcību atzina par profesionālai rūpībai neatbilstošu komercpraksi, jo sabiedrībai nebija pamata piemērot maksimāli pieļaujamo parādu atgūšanas izdevumu apmēru, kas noteikts 2013.gada 29.janvāra Ministru kabineta noteikumos Nr.61, ja patērētāju parādu lietās bez pirmreizējā paziņojuma nosūtīšanas netika veiktas nekādas papildu darbības, lai atgūtu minētos parādus (veikti telefona zvani, sūtīti atkārtoti paziņojumi par parādu u.tml.).

2020.gadā samazinājies parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits līdz 326 904 lietām par kopējo summu 220 314 820 eiro, kas ir par 34,30% parādu atgūšanai nodoto lietu mazāk nekā iepriekšējā gadā, informē Patērētāju tiesību aizsardzības centrā (PTAC).

Savukārt parādu kopējā summa ir samazinājusies par 10,67%.

2020.gadā Latvijā darbojās 29 ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji, kuri saņēmuši PTAC izsniegto speciālo atļauju, jeb licenci ārpustiesas parādu atgūšanai, taču uz 2020.gada 31.decembri licencēto komersantu skaits samazinājās līdz 23 ārpustiesas parādu atgūšanas pakalpojumu sniedzējiem.

2020.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodota 96 334 parādu lietas par kopējo summu 124 010 678 eiro, savukārt 230 570 parādu lietas par kopējo summu 96 304 141 eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

2020.gadā salīdzinājumā ar iepriekšējā gada rādītājiem krasi samazinājies parāda ārpustiesas atgūšanai no jauna nodoto lietu kopskaits par 170 676 lietām proti, kopskaitā ārpustiesas parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējiem 2020.gadā no jauna tika nodotas atgūšanai 326 904 parādu atgūšanas lietas, kas ir par 34,30% mazāk nekā 2019.gadā, kad tika nodotas 497 580 jaunas parādu lietas. Tas varētu būt skaidrojams ar vispārēju komersantu piesardzīgu un nogaidošu rīcību, ņemot vērā neparedzamās izmaiņas gan nozares tirgū, gan ekonomikā kopumā.

Arvien pieaugošā inflācija un straujais energoresursu sadārdzinājums ne vienam vien Latvijas iedzīvotājam jau šobrīd ir radījis grūtības apmaksāt ikmēneša rēķinus. Tiek lēsts, ka, tuvojoties ziemas sezonai, kas draud ar rekordlieliem rēķiniem par siltumu un elektroenerģiju, šādu iedzīvotāju skaits turpinās pieaugt.

2022. gada 11. augustā Saeima apstiprināja terminētu atbalsta pasākumu ieviešanu laika posmā no 2022. gada 1. oktobra līdz 2023. gada 30. aprīlim, lai daļēji kompensētu pieaugošās energoresursu izmaksas un mazinātu inflācijas pieauguma ietekmi uz mazaizsargātajām iedzīvotāju grupām, tādējādi mazinot potenciālo negatīvo sociālekonomisko ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, cenu un izmaksu pieaugumu, jo īpaši ziemas mēnešos, kas neizbēgami skars katru mājsaimniecību un arī komersantus. Grozījumi Energoresursu cenu ārkārtēja pieauguma samazinājuma pasākumu likumā paredz atbalsta pasākumus mājsaimniecībām, sedzot iedzīvotājiem daļu energoresursu cenu pieauguma un gaidāmajā apkures sezonā nodrošinot atbalsta pasākumus no valsts budžeta līdzekļiem centrālajai apkurei, dabasgāzei, koksnes granulām, briketēm, malkai un apkurē izmantotajai elektrībai.

Aizdošana mūsdienu sabiedrībā ir kļuvusi par ikdienas lietu, un tā ir pozitīva parādība, jo aktīva naudas cirkulācija veicina valsts ekonomiku. Taču speciālisti brīdina, ka lielākā cilvēku daļa aizdošanas procesu uzskata par diezgan virspusēju, tādēļ vēlāk nav iespējams izvairīties no ļoti daudzām problēmām.

Kas ir nepieciešams, lai naudas aizdošana nepārveidotos par galvas sāpēm?

“Vispirms, pirms aizdošanas apgūt vismaz minimālas juridiskās zināšanas, otrkārt, veikt konkrētu darbību secību, atbilstoši noformējot aizdevumus, visbeidzot, „cerēt vislabāko, bet sagatavoties vissliktākajam rezultātam“, tas ir, jau iepriekš novērtēt riskus un apdomāt, vai parādu būs iespējams atgūt”, – saka Ādolfs Mārtiņš Krauklis. Atgustinaudu.lv projekta koordinators.

Viņš nosauca galvenās kreditoru kļūdas, aizdodot naudu. Pēc speciālistu domām, jau tikai zinot šīs kļūdas, iespējams nākotnē no tām izvairīties.

1. Pārāk liela uzticēšanās parādniekam

Tā ir viena no galvenajām kreditoru kļūdām. Latvijā katru gadu veiktie pētījumi apliecina, ka galvenokārt nauda tiek aizdota tuviem radiniekiem, draugiem vai kaimiņiem, nenoslēdzot aizdevuma līgumu vai nepiefiksējot naudas nodošanas faktu. Iemesls, pēc Ā. Kraukļa domām, ir cilvēciskā nevēlēšanās prasīt tuvam radiniekam parakstīt aizdevuma līgumu, aizdevuma apliecinājumu vai vismaz naudas nodošanas aktu, tā tuviniekam parādot neuzticēšanos.

Šī gada laikā Covid-19 pandēmija ne tikai būtiski ietekmējusi mūsu ikdienu, bet atnesusi lielus izaicinājumus arī biznesa sektoram.

Tā kā vīrusa izplatība visā Eiropā atkal paplašinās, tā atstāj ietekmi arī uz valstu ekonomikām un uzņēmumu attīstības plāniem. Eiropā lielākā kredītu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" veiktais pētījums norāda uz vairākiem simptomiem, kas liecina, ka uzņēmējdarbības vide jau šobrīd sastopas ar lieliem pārbaudījumiem. Kādi tie ir un kā tos pārvarēt?

Maksājumu kavēšana

Vairāk nekā puse jeb 55% aptaujāto Latvijas uzņēmumu ir snieguši atbildi, ka pēdējā gada laikā uzņēmuma darbību ir ietekmējuši klientu novēloti maksājumi, tāpēc ir bijuši spiesti pieņemt sev nelabvēlīgus samaksas noteikumus, lai saglabātu labas attiecības ar klientiem. Covid-19 pandēmijas ietekmē dažām klientu grupām rēķinu apmaksas termiņi pagarināti pat 5 reizes ilgāk nekā pērn, taču joprojām klienti kavē rēķinu apmaksu līdz pat 20 dienām. Īpaši šo problēmu izjutuši mazie un vidējie uzņēmumi. Lai arī Latvijā līdz šim ir bijuši vieni no īsākajiem maksājumu termiņiem Eiropā, līdz ar to pagarināšanos, esam pietuvojušies Rietumeiropas līmenim, vai pat sākam to pārsniegt. Šī tendence pirmajā brīdī varētu nešķist tik būtiska, taču jāatceras, ka lielai daļai Latvijas uzņēmumu ir daudz mazākas finanšu rezerves kā Rietumeiropas uzņēmējiem, līdz ar to daudz lielāka nozīme ir stabilai un prognozējamai naudas plūsmai.

Šā gada sākumā lielākais nodokļu parādnieks ar 39,256 miljonu eiro parādu bija kuģu bunkurēšanas pakalpojumu sniedzējs SIA "Vexoil Bunkering", liecina Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā publicētā informācija.

"Vexoil Bunkering" pagājušā gada 25.februārī ir izslēgts no pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistra.

Otrajā vietā ir kokmateriālu un būvmateriālu vairumtirdzniecības starpnieks SIA "Ormus" ar 21,027 miljonu eiro nodokļu parādu, bet trešajā vietā ar 14,015 miljonu eiro parādu ir bronzas stieņu un cauruļu ražotāja SIA "Bebriko Ltd", kurai 2015.gada decembrī pasludināta maksātnespēja.

Ceturtajā vietā ar 12,966 miljonu eiro parādu ir atkritumu pārstrādātājs SIA "Riepu bloki", kuram 2018.gada janvārī pasludināta maksātnespēja. Piektajā vietā ar 12,322 miljonu eiro parādu ir AS "Krāsainie lējumi", kurai 2014.gada februārī pasludināta maksātnespēja.

Katram desmitajam Latvijas iedzīvotājam ir grūtības laikus norēķināties par savām parādsaistībām, kas izveidojušās pret valsti, privātajiem kreditētājiem vai preču un pakalpojumu sniedzējiem. Vislielākais risks aplokšņu algu saņemšanai ir ekonomiski aktīviem šķirtiem vīriešiem vecumā no 25 līdz 40 gadiem, kuri izvairās no alimentu maksāšanas un to piedziņa tiek veikta ar zvērinātu tiesu izpildītāju starpniecību.

Augsts risks aplokšņu algu saņemšanai ir arī cilvēkiem vecumā virs 65 gadiem, jo algotais darbs ir papildu ienākumi pensijai, bet vienlaikus tas var būt ierobežojums pabalstu saņemšanai, secināts biedrības "Business Against Shadow Economy" pētījumā "Iedzīvotāju parādsaistību apjoms un ietekme uz aplokšņu algu izplatību Latvijā".

"Parādi nenoliedzami ir paša cilvēka atbildība, un ir jāpastiprina instrumenti cīņai pret ļaunprātīgiem parādu nemaksātājiem, tomēr parādu piedziņas jomā jāņem vērā konkrētā cilvēka situācija, lai neiedzītu viņu parādu slazdā, kur vienīgā izeja ir alga aploksnē. Šobrīd valsts ir ieviesusi stingrākas prasības kredītu ņēmēju maksātspējas izvērtēšanai, kas ir apsveicami. Taču kreditēšana nav vienīgais veids, kā iedzīvotājiem var izveidoties parādi. Vairāk nekā 70 000 iedzīvotāju ir nodokļu parādi, vairāk nekā 40 000 – parādi Uzturlīdzekļu garantiju fondam, nemaz nerunājot par administratīvajiem un kriminālajiem sodiem, parādiem par komunikāciju pakalpojumiem, autostāvvietām u. c.

Pasaules ekonomikas kuģa sūces lielā mērā šobrīd tiek mēģināts aizbāzt ar jauniem parādiem. Piemēram, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD) nu rēķinājusi, ka pasaules bagātās valstis, lai cīnītos ar pandēmijas sekām, kopumā savus parādus audzēs par papildu vismaz 17 triljoniem ASV dolāru.

Tiek lēsts, ka OECD klubiņa vidējās valdības saistības no 109% no to IKP pieaugs līdz 137% no IKP. Lielā daļā gadījumu situāciju sarežģīšot arī krass ekonomikas un šim procesam sekojošais nodokļu ieņēmumu kritums.

Vairākas Itālijas un Grieķijas

Tas tādējādi arī nozīmēs, ka lielai daļai valdību parāda attiecība pret IKP būs aptuveni tāda pati, kāda tā pēdējos gados ir bijusi Itālijai. Zīmīgi, ka par tās spējām norēķināties par savām saistībām periodiski plaukušas lielākas un mazākas aizdomas. Šai ekonomikai savi izaicinājumi pietika pat bez visa vīrusa.

Var paspekulēt, ka pēc šīs krīzes Itālijas parāds, ja netiks īstenoti kopēja Eiropas parāda varianti, kas gan izskatās arvien ticamāki, pret IKP pārsoļos pāri 200% no tās IKP. Vērojamas arī runas – ja Itālija galu galā izstāsies no eirozonas un atgriezīsies pie savas liras, tad gaidāmas visa eiro monetārā reģiona beigas (Itālijas nozīmi eirozonā nevar salīdzināt, piemēram ar mazo Grieķiju; Itālija ir trešā lielākā reģiona tautsaimniecība).

Ārpustiesas parādu atgūšanas nozarē pērn būtiski pieaudzis patērētāju (nebanku) kreditēšanas pakalpojuma sniedzēju nozares no jauna piedziņai nodoto parādu lietu skaits un summa, bet turpina samazināties neatgūto parādu summa, pirmdien preses konferencē informēja Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) vadītāja Baiba Vītoliņa.

Vītoliņa informēja, ka 2023.gadā noslēgto cesijas darījumu rezultātā parāda atgūšanai tika nodotas 121 690 parādu lietas par kopējo summu 274,918 miljoni eiro, savukārt 295 722 parādu lietas par kopējo summu 154,24 miljoni eiro tika nodotas uz pilnvarojuma pamata.

Salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu visās nozarēs vērojams no jauna nodoto parāda lietu skaita un summas pieaugums. Būtiskākais parāda lietu skaits vērojams patērētāju kreditēšanas pakalpojumu jomā, kas parādu atgūšanai nodevusi 92 106 lietas par kopējo summu 193,807 miljoni eiro, un elektronisko sakaru jomā - 92 105 lietas par kopējo summu 19,402 miljoni eiro.

Būtisks pieaugums vērojams arī no kredītiestādēm nodotajām parādu lietām - 35 424 lietas par kopējo summu 172,662 miljoni eiro.

Jāatgādina ābeces patiesība – jo lielāka konkurence, jo pircējiem izdevīgāk. Konkurence ne tikai veicina izmaksu samazināšanu un palielina efektivitāti, tā faktiski ietaupa patērētāju naudu, ko var izmantot citu preču pirkšanai.

Pēdējā gada laikā mazumtirdzniecības tirgū valda sava veida satraukums par gaidāmo Lidl ienākšanu Latvijas tirgū. Lai gan desmit gadus atpakaļ šī starptautiskā mazumtirdzniecības ķēde jau grasījās ienākt Latvijā, tolaik tas nevainagojās ar pozitīvu iznākumu. Pašlaik notiekošās darbības liecina, ka šis veikalu tīkls noskaņots sasniegt savu mērķi, pārskatāmā nākotnē atverot vairākus veikalus vienlaicīgi ne tikai Rīgā, bet arī reģionu pilsētās.

Skaidri redzam, ka konkurences cīņa par pircēju kļūst aizvien asāka.

Kā tas ietekmēs esošo situāciju? Pircēji jau berzē rokas un gaidīt gaida jauno spēlētāju. Iemesls – Lietuvas pieredze rāda, ka pārtikas preču cenas ir pievilcīgas, kas ļauj izdevīgi iepirkties. Tomēr daži tirgus spēlētāji vērš uzmanību uz to, ka zemo cenu uzsvars Lidl būs aktīvāks tieši sākumā, jo tāda ir viņu stratēģija, ienākot jaunos tirgos. Kā būs tālāk, laiks rādīs. Tomēr jau šobrīd ir skaidrs, ka konkurence pilnīgi noteikti pieaugs un esošajiem tirgus dalībniekiem būs jāsapurinās. Konkurences padome pašreizējo tirgus situāciju raksturo kā koncentrētu, tomēr tirgū pastāv konkurence par patērētāju izvēli. Tā jau ir vēsturiski izveidojusies situācija, ka vairāk nekā puse jeb aptuveni 60% tirgus daļu pieder diviem lieliem tirgus dalībniekiem – Maxima Latvija un Rimi Latvia, tikmēr citām kooperācijām un iepirkumu grupām pieder aptveni 20% tirgus, kas savu darbību aizvien paplašina. Te jāmin veikali ar tādiem zīmoliem kā top!, Elvi, LaTS, Aibe, Mego, Vesko un Beta, kas stiprina savu konkurētspēju un rada konkurences spiedienu uz lielajiem mazumtirgotājiem. Te gan jāpiebilst, ka lielie mazumtirgotāji savstarpējā konkurences cīņā vairāk piedalās tieši lielajās pilsētās, kamēr kooperācijas un iepirkumu grupas, kurām ir augstas barjeras ienākšanai tirgū šajās pilsētās, savu darbību izvēlas koncentrēt vairāk lauku reģionos. Konkurences padome novērojusi, ka šādā darbības modelī ir radusies situācija, ka lielie tirgotāji pamatā konkurē savā starpā, bet mazie – ar visiem tirgotājiem. Šobrīd skaidri redzam, ka konkurences cīņa par pircēju kļūst aizvien asāka. Interneta veikalu izveide, lojalitātes programmu paplašināšana, specializētu stendu izveide, pašapkalpošanās kasu ieviešana – tie ir tikai daži no pasākumiem, ko īsteno mazumtirgotāji. Īpaši jāatzīmē lojalitātes programmas – ja pirms aptuveni pieciem gadiem lojalitātes programmas bija tikai pusei no pašreiz tirgū esošajiem mazumtirgotājiem, tad pašlaik tās ir gandrīz visiem.

Zvērinātu tiesu izpildītāji aizskartās puses interesēs pērn palīdzēja atgūt gandrīz 233 miljonus eiro, informēja Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomē (LZTIP).

Tas ir par par 13% mazāk nekā 2019.gadā, kad aizskartās puses interesēs tika atgūti 303 miljoni eiro.

Piespiedu izpildei iesniegto dokumentu skaits visās lietu kategorijās kopumā 2020.gadā bija 119 293, kas ir par 1967 lietām mazāk nekā 2019.gadā, kad kopumā tika iesniegts 121 260 izpildu dokumentu.

Vislielākais parādnieku skaits ar 58 024 lietām bija administratīvo pārkāpumu jomā. Otru lielāko parādu lietu kategoriju veidoja parādu piedziņa civillietās, sasniedzot 54 305 lietas, bet zaudējumu piedziņa krimināllietās - 6964. Vidējā parādu piedziņas summa administratīvo pārkāpumu lietās pērn bija 149 eiro, bet nodokļu parādu lietās - 3700 eiro apmērā.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Pašvaldības kapitālsabiedrība «Rīgas satiksme» (RS) privātam uzņēmumam «Konsultatīvā sabiedrība »Conventus«» («Conventus») maksā aptuveni vienu miljonu eiro gadā par parādu piedziņu, un auditorkompānija «Ernst&Young» ierosinājusi izvērtēt šī pakalpojuma efektivitāti, vēstīja Latvijas Televīzijas (LTV) raidījums «De facto».

«Ernst&Young» veiktajā auditā konstatēts, ka 2017.gadā no autostāvvietu pakalpojumiem kopā RS ieņēmumi bija 12,5 miljoni eiro, tai skaitā 1,8 miljoni eiro iekasēti no pēcapmaksas paziņojumiem. Savukārt pērn šie ieņēmumi bija attiecīgi 13,6 miljoni un 1,7 miljoni eiro. Parādu piedziņu RS interesēs nodrošina «Conventus», par ko 2017.gadā pašvaldības kapitālsabiedrība šim partnerim samaksāja teju 1,03 miljonus eiro, bet 2018.gadā - 943 000 eiro.

Bijušais RS pagaidu valdes priekšsēdētājs Anrijs Matīss iepriekš LTV norādīja, ka pašvaldības uzņēmumam parādu piedziņa ir jāpadara efektīvāka, vai nu iesaistot tajā, piemēram, pašvaldības policiju, vai arī panākot, ka automašīnai nevar iziet tehnisko apskati, kamēr nav apmaksāti piemērotie sodi par neatļautu transportlīdzekļa novietošanu RS stāvvietā.

Prognozes turpmākajiem gadiem liecina, ka valsts parāds pieaugs 2016. gadā, bet pēc tam nedaudz kritīsies

Izmaiņu iemesls ir nākamā gada aizņēmums, lai 2017. gada sākumā izpildītu iepriekšējo gadu saistības. Bet arī pēc diviem gadiem tiek plānots budžeta deficīts, kas būs jāfinansē. Līdz ar to Latvija parādu jūgā ir, bija un būs. Tomēr Latvijai ir viens no zemākajiem parādiem Eiropas Savienībā, intervijā DB uzsver Valsts kases pārvaldnieks Kaspars Āboliņš.

Raksturojiet valsts parāda izmaiņas, sākot no tā pirmsākuma.

Valsts parāds sāka veidoties 1992. gadā, kad pirmais lielākais aizņēmums bija no Pasaules Bankas. Parāda apjomu raksturo procentos pret IKP, tādējādi redzams, ka līdz pat 2007. gadam tas bija ļoti zemā līmenī. IKP pieauga. Savukārt no 2008. gada ir ļoti straujš valsts parāda kāpums, kas ir krīzes sākums un pirmie aizņēmumi no Starptautiskā valūtas fonda. Attiecīgi rīkoties lika samilzušās vajadzības. Proti, bija liels budžeta deficīts. Tāpat bija jānodrošina likviditāte Parex bankai pēc tās pārņemšanas. Tā bija jānodrošina Valsts kasei ar aizņēmumu palīdzību. Tie bija aizņēmumi iekšējā tirgū – īstermiņa parādzīmes uz trīs mēnešiem, arī saistības ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Parāds – nav rēta, nesadzīs, saka tautas gudrība. Parāda rašanās nav patīkams notikums nedz kreditoram, nedz parādniekam, taču šo procesu var pārvarēt, tam tērējot pēc iespējas mazāk laika, emociju un finanšu resursu. Skaidrs ir viens – bēgšana prom no šīs problēmas un parāda ignorēšana noteikti nav labākā stratēģija.

Katrs uzņēmējs vēlas, lai parāds vispār nerastos. Vai ir iespējama tāda sadarbība, kurai iepriekš notiek sagatavošanās sekmīgai sadarbībai? “Protams, ir iespējama”, – apgalvo Olga Pripodobna, parādu atgūšanas un juridisko pakalpojumu SIA Legal Balance izpilddirektore.

Kas jādara, lai parādi nerastos?

Viens no veidiem kā novērst iespējama parāda rašanos starp biznesa partneriem, ir avansa maksājumi vai priekšapmaksas. Avansa maksājumi (angļ. advance payment) nozīmē daļas vai visas līgumā paredzētās summas samaksu vēl pirms preces vai pakalpojuma saņemšanas. Tas disciplinē gan pakalpojuma vai preces saņēmēju, gan arī piegādātāju.

Plašas zināšanas un pieredze privātkompāniju vadībā ļauj paskatīties uz Valsts ieņēmumu dienestu no citāda skatupunkta, nekā to spētu profesionāļi, kuri ir strādājuši vai pašlaik strādā nodokļu administrācijā

To intervijā DB stāsta Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunā ģenerāldirektore Ilze Cīrule.

Fragments no intervijas:

Vai ir iespēja padarīt efektīvāku nodokļu parādu piedziņu?

Iespējas pilnveidoties ir vienmēr. Jautājums par parādu efektīvu piedziņu nav tikai VID, bet arī privātuzņēmējiem. Būtu jānodala tie nodokļu maksātāji, kuri vēlas maksāt nodokļus un lūdz uzziņas, kā pareizi rīkoties konkrētā situācijā, no tiem, kuri maksāt nodokļus nevēlas. Interesanti, ka Latvijā VID sniedz aptuveni divas reizes vairāk konsultāciju nekā Igaunijas nodokļu administrācija. Uzņēmēji prasa skaidrojumus, kā pareizi rīkoties sarežģītās situācijās, un arī skaidrot nodokļu normatīvus. Pieļauju, ka ar to arī ir saistīts lielais konsultāciju apjoms. VID arī turpmāk būs nodokļus maksāt gribošiem uzņēmumiem pretimnākoša iestāde ar konsultācijām un skaidrojumiem, jo īpaši biznesa iesācējiem un mazajiem uzņēmumiem, kas pēc gadiem var izaugt par lielu un varenu kompāniju. Sodi un represīvās metodes seko tikai pēc tam, kad skaidrojumi un brīdinājumi tiek ignorēti. Sodiem ir jābūt samērīgiem ar pārkāpuma apmēru. Finanšu ministrija virza grozījumus, kas noteiktu pieļaujamo soda naudas apmēra ierobežojumu no pamatparāda summas. Tādējādi turpmāk nebūs tādu situāciju, kad par pārkāpumu dažu eiro apmērā pienākas sods vairāku simtu eiro apmērā. VID pat kopā ar Finanšu ministriju nevar šo sistēmu mainīt, un tam būs nepieciešama daudzu ministriju līdzdalība. Tāpat nav nekādas jēgas simtos tūkstošos un miljonos eiro vērtus pamatsodus apaudzēt ar tikpat lielām vai pat vēl lielākām kavējuma un soda naudām, jo galu galā tās iekasēt nav iespējams, pēc kāda laika parādi vienkārši jānoraksta kā nepiedzenami.

Latvijā konkurence banku sektorā ir kļuvusi asāka, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

"Konkurence banku jomā ir kļuvusi asāka," teica Latvijas Bankas prezidents.

Tostarp viņš uzsvēra, ka Latvijā ir 14 bankas, nevis tikai četras lielās bankas. "Ir arī daudz mazo banku, kuras pēc būtības ir jaunas bankas, jo gadus 5-6 atpakaļ nodarbojās ar biznesu ārpus Latvijas. Tagad tās ir mainījušas stratēģiju un tiešām koncentrējas uz Latviju," skaidroja Kazāks.

Vienlaikus viņš arī norādīja, ka Latvijā strādājošajām mazajām bankām vēl ir nepieciešams laiks, lai tās izaugtu, tostarp tās cenšas apvienoties, lai palielinātu jaudu, taču atsevišķos segmentos tās jau kļūst spēcīgākas.

"Ja jums gribas saasināt banku konkurenci, izmantojiet vairāk nekā četras bankas. Skatieties uz 14 [bankām]," sacīja Kazāks.

Parādu atgūšanai no jauna nodoto lietu skaits 2021. gadā samazinājies līdz 263 047 lietām par kopējo summu 125,813 miljoni eiro, kas ir par 19,53% mazāk nekā 2020. gadā, savukārt no jauna nodoto parādu kopējā summa ir kritusies teju divas reizes jeb par 42,89%.

Samazinājies arī piedzinēju skaits. Nozare ar 11,15% jeb 29 338 lietām par kopējo summu 5,444 miljoni eiro un citu preču un pakalpojumu joma ar 8,79% jeb 23 132 lietām par kopējo summu 6,571 miljons eiro. Rezultātā kredītiestādes zaudēja līderpozīciju parādu ārpustiesas atgūšanas pakalpojumu sniedzēju klientu dalījumā pēc no jauna nodoto parādu apmēra, proti, nododot atgūšanai parādus 11,919 miljonu eiro apmērā jeb par 86,714 miljoniem eiro mazāk. Kredītiestāžu parādu piedziņas apjoma kritums ir gandrīz 8 reizes.

Vislielākais atgūstamo kredītu apjoms kredītiestādēm

Neraugoties uz to, ka pērn strauji krities kredītiestāžu prasījumu apjoms, pēc kopējā parādu portfeļa parādu summas apmēra dalījumā pa nozarēm 2021. gadā joprojām vislielākais ārpustiesas parādu atgūšanai nodotais parādu portfelis (no kopējā parādu portfeļa lietām) attiecināms uz kredītiestādēm, un tas sasniedz 915,065 miljonus eiro. Pārējās nozares veido nepilnus 40% no kopsummas. Pēc no jauna izsniegto parādu kopsummas 2021. gads ar 579,8 miljoniem eiro tuvojas desmitgades rekordam 2018. gadā, kad no jauna izsniedza 629,8 miljonus. Ievērojot straujo inflāciju, visticamāk, tieši privātpersonām būs kārdinājums vērsties pie nebanku kreditētājiem, un paredzams, ka jau drīzumā pieaugs piedziņu skaits. Tāpat 2022. gada rudens nesīs trīs reizes lielāku elektrības cenu, apkures maksājumus un neprognozējamu pārtikas izdevumu pieaugumu. Visticamāk, piedziņu daudzums varētu augt arī nekustamo īpašumu uzturēšanā, kā arī elektronisko saziņas līdzekļu nozarē.