Nodokļu reformai piedāvā samazināt IIN līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrozuņēmumu nodokli 

Finanšu ministrija (FM) nodokļu reformai piedāvā samazināt iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) līdz 20%, atcelt solidaritātes nodokli un saglabāt mikrouzņēmumu nodokli (MUN).

LETA, 2017. gada 28. februāris plkst. 8:39

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola

Foto: Ieva Makare/LETA

Šodien finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē informēs par FM iecerētajām izmaiņām nodokļu politikā. Izstrādājot jauno nodokļu politiku FM saņēma un analizēja Latvijas Bankas, Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, OECD, Pasaules Bankas, domnīcas Certus u.c. organizāciju priekšlikumus.

FM un pārējie priekšlikumu autori ir vienisprātis, ka Latvijā ir liels darbaspēka nodokļu slogs, īpaši mazajām algām. Tāpat puses uzskata, ka nepieciešama uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) reforma, pārskatot atbrīvojumus vai ieviešot reinvestētās peļņas 0% likmi. Tāpat puses uzskata, ka ir jāvienādo likmes ienākumiem, par kuriem tiek maksāts IIN un UIN.

FM piedāvā reformēt darba spēka nodokļus, ieviešot IIN likmi 20% ieņēmumiem līdz 45 000 eiro gadā, bet ieņēmumiem virs 45 000 eiro gadā nosakot IIN likmi 23% apmērā. FM arī piedāvā celt minimālo algu līdz 430 eiro, kā arī atcelt solidaritātes nodokli. FM piedāvājums paredz noteikt diferencēto nepaliekamo minimumu no 0 līdz 300 eiro, proti, 0 neapliekamais minimums būtu pie atalgojuma 1350 eiro, bet 300 eiro - pie minimālās algas.

FM rosina arī noteikt sociālo nodokli atalgojumam līdz 52 400 eiro gadā parastajā režīmā, no 52 400 eiro līdz 85 400 eiro gadā netiek piešķirti īstermiņa pabalsti, bet virs 85 400 eiro gadā - nav jāmaksā. Tāpat rosināts noteikt 20% UIN sadalītajai peļņai.

Ieguvumus no darba spēka nodokļu reformas FM ilustrē ar vidējo prognozēto darba algu Latvijā 2017.gadā - 910,5 eiro mēnesī. Proti, ja patlaban, nomaksājot nodokļus no 910,5 eiro, neto alga veido 641,3 eiro, tad pēc darbaspēku nodokļu reformas neto alga sastādītu 680,9 eiro.

Tāpat FM norāda, ka gadījumā, ja tiks lemts paaugstināt strādājošo neapliekamo minimumu, būs jārisina arī jautājums par pensionāru neapliekamo minimumu. FM rosina pakāpeniski paaugstināt neapliekamo minimumu ar 300 eiro. FM ieskatā, būtiskai pensionāru daļai neapliekamā minimuma pieaugums līdz 500 eiro dotu līdz 15 eiro papildu ienākumu mēnesī.

FM rosinātās izmaiņas kapitāla nodokļos paredz noteikt IIN likmi 20%, 0% likmi reinvestētajai peļņai un noteikt 20% likmi peļņas sadales brīdī. Tāpat plānots atteikties no atbrīvojumiem, kas tiks kompensēti ar darba spēka nodokļu samazinājumu.

Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme nodokļu reformas ietvaros tiek saglabāta 21%, tomēr plašāk plānots ieviest t.s. reverso PVN maksāšanas kārtību, kā arī samazināt PVN slieksni. Tāpat FM iecerējusi diskutēt par pakāpenisku akcīzes nodokļa pieaugumu, izsvērt azartspēļu un izložu nodokļa pieaugumu, kā arī nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) regulējumā likt lielāku uzsvaru uz kadastrālās vērtēšanas sistēmas sakārtošanu.

FM izstrādājusi arī priekšlikumus attiecībā uz MUN un patentmaksām. Ministrija rosina saglabāt MUN regulējumu, samazinot mikrouzņēmuma pieļaujamo apgrozījumu no līdzšinējiem 100 000 eiro līdz 40 000 eiro gadā, MUN dividendēm piemērojot 20% IIN likmi. T.s. dzīvesstila uzņēmumiem rosināts uzlabot patentu maksas režīmu, to padarot vienkāršāku.

Arī autoratlīdzībām paredzēts noteikt IIN likmi 20% apmērā, bet 5% būtu papildu jāiemaksā sociālajā budžetā pensijas apdrošināšanai.

FM arī izstrādājusi trīs ieteikumus veselības budžeta uzlabošanai, no kuriem ministrija dod priekšroku pirmajam scenārijam, kas paredz sociālās apdrošināšanas maksājumos iezīmēt 1%, tādējādi budžetā papildu dodot 167 miljonus eiro. Otrs scenārijs paredz palielināt pacienta līdzmaksājumus, ja nav veikta sociālā apdrošināšana. Bet trešais scenārijs paredz palielināt PVN par vienu procentpunktu, kas ļautu iekasēt papildu 80 miljonus eiro.

Ieviešot izstrādātās reformas nodokļu politikā, FM ieskatā, nodokļu sistēma visos aspektos būs konkurētspējīga reģionālā līmenī un tā būs prognozējama vismaz līdz 2020.gadam. FM uzskata, ka nodokļu sistēma nodrošinās motivāciju uzsākt uzņēmējdarbību, investēt uzņēmuma attīstībā, piesaistīt investorus, maksāt nodokļus, veicinās iedzīvotāju ekonomisko aktivitāti un vēlmi atgriezties darba tirgū

Tāpat FM priekšlikums padarīt tādu nodokļu sistēmu, lai uzņēmējam nodokļu nomaksa un valstij kontroles darbību veikšana būtu maksimāli vienkārša un ar mazākām izmaksām.

FM ieskatā nodokļu reformu efektīvāk veikt nākamajos divos gados, kad Latvijā notiks aktīva Eiropas Savienības fondu apguve.

Dalies ar šo rakstu!
Raksta komentāri
Spied šeit, lai lasītu vai pievienotu savu komentāru
Nepalaid garām

«Mēs pārejam uz iknedēļas drukātā izdevuma formātu. Izmaiņas Dienas Biznesā ir vajadzīgas....

SIA Marine Digital System mērķis ir automatizēt procesus ostās, jūrniecības pakalpojumos...

Darbu sākusi latviešu uzņēmēju dibināta nekustamo īpašumu aģentu platforma «Big Bang Realty»,...

Kompāniju pārņemšanas un apvienošanās (M&A) darījumu jomā lielu aktivitāti tuvākajā laikā...

Lūšu dravā viesos aicina tos, kuri vēlas ko vairāk uzzināt par bišu...

Par spīti lietotāju skaita sarukumam, sociālais tīkls draugiem.lv vēl joprojām ir pelņu...

No šīs sadaļas
2017. gada 27. februāris plkst. 14:01

Izvērtējot Latvijas nodokļu sistēmu, var secināt, ka nelielais iekasēto nodokļu īpatsvars attiecībā...

2017. gada 23. februāris plkst. 16:44

Nākamnedēļ, 1.martā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) sāks pieņemt gada ienākumu deklarācijas...

2017. gada 21. februāris plkst. 19:31

Samazinot pievienotās vērtības nodokli (PVN) augļiem un dārzeņiem, palielināsies pašmāju...

2017. gada 21. februāris plkst. 6:58

Automobiļi Latvijā tiek aplikti ar tādiem nodokļiem, kādu nav ne Lietuvā, ne...

2017. gada 20. februāris plkst. 14:46

Finanšu ministrija (FM) apsver iespēju ar 20% lielu nodokli aplikt peļņu no...

2017. gada 20. februāris plkst. 7:10

Mikrouzņēmumu nodokļu maksātāju rindas pēdējo trīs mēnešu laikā kļuvušas retākas,...

2017. gada 17. februāris plkst. 8:02

No PVN administrēšanas skatupunkta 2017. gads ir sācies interesanti. Eiropas Komisijas līmenī...

2017. gada 16. februāris plkst. 10:50

Lai izvērtētu iespēju pārtikai vai atsevišķām tās preču grupām piemērot samazinātu...

2017. gada 16. februāris plkst. 9:55

Maksātnespējas process Latvijā nefunkcionē tā, kā tam būtu jādarbojas; uzraudzības trūkums...

2017. gada 14. februāris plkst. 8:48

Finanšu ministrija, strādājot pie nodokļu politikas izmaiņām, apsver iespēju piedāvāt...