Bankas

Nordea bankas galvenais ekonomists Strazds no februāra strādās Latvijas Bankā

Nozare.lv, 15.01.2014

Jaunākais izdevums

Nordea bankas galvenais ekonomists Latvijā Andris Strazds pēc gandrīz pieciem Nordea pavadītiem gadiem izlēmis pieņemt jaunu profesionālu izaicinājumu un no šī gada februāra pievienosies Latvijas Bankas ekonomistu komandai.

Strazda jaunajos darba pienākumos Latvijas Bankā cita starpā ietilps ekonomiski nozīmīgāko pasaules valstu un pārējo eirozonas valstu ekonomiku analīze. Vienlaikus viņš turpinās paust savu viedokli par aktuālajām norisēm Latvijas ekonomikā, kā arī tvītot un blogot, informē Nordea bankas sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Lonerte.

Savu profesionālo karjeru Nordea bankā Strazds sāka 2009.gada maijā un šo gadu laikā bijis bankas publiskā seja un viedokļu līderis, analizējot un komentējot ekonomikas procesus, politikas veidotāju lēmumus un finanšu tirgus aktualitātes Latvijā un pasaulē, kā arī pārstāvot Nordea vietējās un starptautiska līmeņa konferencēs.

Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks norāda: «Viens no kritērijiem, pēc kura darbinieks ikdienā vērtē savu darba vietu, ir viņa kolēģi. Andris Strazds šo gadu laikā ir bijis liela autoritāte gan man, gan bankas kolēģiem. Esmu patiesi lepns par iespēju ikdienā strādāt plecu pie pleca ar tik pieredzējušu nozares ekspertu. Andris nenoliedzami ir viena no bankas spilgtākajām personībām un ir devis milzīgu ieguldījumu bankas izaugsmē un publiskā tēla veidošanā.»

Savukārt pats Strazds pauž «īpašu paldies fantastiskajiem Nordea kolēģiem, kas ir ne tikai ļoti labi speciālisti savā jomā, bet arī jauki un interesanti cilvēki.»

«Kopā esam nogājuši ceļu no 2009.gada krīzes purva līdz «saulainam un siltam» laikam ekonomikā šodien. Nordea komanda bija galvenais iemesls, kāpēc līdz šim gandrīz nepievērsu uzmanību citiem piedāvājumiem. Tomēr tā gadījās, ka Latvijas pievienošanās eiro pavēra man jaunu profesionālas izaugsmes iespēju, no kuras nespēju atteikties,» norāda Strazds.

Vaicāta par to, vai Nordea banka ir izraudzījusies jaunu ekonomisko norišu komentētāju, Lonerte atzīmēja, ka patlaban vēl pāragri runāt par konkrētiem ekspertiem, taču, kā ierasts, aktuālos ekonomiskos procesus un aktualitātes arī turpmāk komentēs bankas finanšu eksperti no Latvijas un kolēģi no kaimiņvalstīm.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai Latvija varētu attīstībā panākt kaimiņvalstis un citas attīstītās valstis, nepieciešams veicināt investīcijas, trešdien Ekonomistu apvienības sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju rīkotajā konferencē "Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus" pauda Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka un Latvijas Bankas padomes padomnieks Andris Strazds.

Tostarp Šteinbuka sacīja, ka jaunā valdība no iepriekšējās saņems diezgan stabilu makroekonomiskās stabilitātes politiku - valsts parāds nav starp augstākajiem Eiropā, budžeta deficīts gan ir nedaudz par augstu, tāpēc tēriņi būtu jāpiebremzē.

"Svarīgi, lai valdība turpināti finansiāli disciplinētu politiku. Nevajadzētu aizrauties ar budžeta deficīta palielināšanu un lielākiem atbalsta pasākumiem," teica Šteinbuka.

Viņa uzsvēra, ka Latvijai ir nepieciešama izaugsme, lai rastu finansējumu budžeta deficīta samazināšanai. Diemžēl pagaidām Latvija atpaliek no kaimiņvalstīm.

Šteinbuka skaidroja, ka atpalicība izveidojusies tādēļ, ka ilgus gadus Latvijas attīstības modelis balstījās uz tilta veidošanu starp Austrumiem un Rietumiem, savukārt pēc tam valsts kļuva par lielu naudas atmazgāšanas vietu. Gan tranzīta, gan finanšu sektora attīstībā ieguldīti lieli līdzekļi, taču tie nav nesuši rezultātu.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Reklāmas aģentūras Magic (agrāk DDB) partneriem pievienojušies tās ilggadējie radošie direktori – Vairis Strazds un Edgars Kuzmins.

Vairis Strazds reklāmas nozarē sāka darboties jau Latvijas reklāmas industrijas pirmsākumos. 2006. gadā viņš pievienojās reklāmas aģentūrai DDB (tagad Magic), kļūstot par tās radošo direktoru. Savukārt Edgars Kuzmins radošā direktora amatā darbojas jau deviņus gadus, no tiem pēdējos trīs – Magic komandā.

“Esmu pārliecināts, ka jebkura radošās jomas uzņēmuma vadības komandā ir būtiski atrasties cilvēkiem, kas līdz serdei izprot radošo procesu un spēj rūpēties ne vien par biznesa attīstību, bet arī par radošo izcilību. Tāpēc no sirds priecājos, ka starp Magic partneriem tagad būs arī divi no nozares radošākajiem un pieredzējušākajiem prātiem,” komentē Magic vadošais partneris Andris Rubīns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Latvijas Bankas eksperts: Nav jābaidās par Turcijas finanšu problēmu tiešu ietekmi uz Latviju

LETA, 23.08.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu problēmās nonākusī Turcija nav būtisks ekonomiskais partneris Latvijai, līdz ar to nav tiešā veidā jābaidās par Turcijas problēmu ietekmi uz Latviju, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Viņš norādīja, ka investīciju un eksporta apjomu ziņā Turcija mūsu valsts sadarbības partneru sarakstā ierindojas divdesmitajās vietās.

Vienlaikus Latvijas Bankas eksperts norādīja, ka Turcija ir uzņēmusi lielu skaitu - vairāk nekā trīs miljonus - Sīrijas bēgļu. Tādēļ Eiropa, tostarp Latvija, ir ieinteresēta, lai arī turpmāk Turcija palīdzētu bēgļu uzņemšanā.

Strazds norādīja, ka Turcijas finanšu problēmas ir «hroniskas slimības saasinājums». Iemesli tām meklējami paša Turcijā, kuras valūtas vērtība 3-4 gadu laikā kritusies trīskārt. Patlaban vērojama ekonomikas pārkaršana un kreditēšanas tempu izraisīts burbulis - pieaudzis importa apjoms un palielinājusies inflācija.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas ekonomikā pagājušā gada līmenis varētu tikt sasniegts 2022.gadā, trešdien intervijā Latvijas Radio prognozēja Latvijas Bankas ekonomists Andris Strazds.

Viņš norādīja, ka šogad, ņemot vērā Covid-19 izplatības mazināšanai noteiktos ierobežojumus, Latvijas ekonomikā varētu būt kritums par apmēram 5% vai nedaudz vairāk kā 5% salīdzinājumā ar 2019.gadu, taču nākamajā gadā ekonomikā vajadzētu atgriezties izaugsmei.

Strazds arī minēja, ka ekonomikas pieauguma temps nākamajā gadā lielā mērā būs atkarīgs no tā, vai pavasarī sekos Covid-19 uzliesmojuma trešais vilnis, vai arī izdosies vīrusa izplatību apturēt vēl šogad.

"Nākamgad ekonomika augs noteikti, bet, protams, salīdzinājumā ar šā gada salīdzinoši zemo līmeni. Droši vien, 2019.gada līmeni mēs nākamajā gadā nesasniegsim. Tas būs jau aiznākamajā gadā," sacīja Strazds.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Apbalvoti Latvijas Bankas studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji

Žanete Hāka, 16.06.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šodien Latvijas Bankā tika apbalvoti 14. ikgadējā studentu zinātniski pētniecisko darbu konkursa uzvarētāji, informē centrālā banka.

Konkursā 1. vieta netika piešķirta, bet 2. vietā ierindoti divi darbi – pētījums Baltic Tigers Facing the Middle-Income Trap? (Vai Baltijas tīģeriem draud vidējā ienākuma slazds?; autori – Ernests Bordāns, Madis Teinemaa), kā arī darbs Variation of monetary policy transmission over a financial cycle: analysis of the EU countries (Monetārās politikas transmisija atkarībā no finanšu cikla: ES valstu analīze; autori – Olena Kuzana, Anastasija Kažara).

Darbā Vai Baltijas tīģeriem draud vidējā ienākuma slazds? tiek pētīts vidējo ienākumu slazds, t.i., situācija, kad valsts atrodoties vidēja ienākuma valstu grupā, zaudē konkurētspēju, un nevar sekmīgi konkurēt ne ar zema ienākuma valstīm, ne ar augsta ienākuma valstīm. Autori secina, ka, lai gan Baltijas valstis pašlaik nav vidējo ienākumu slazdā, ir nepieciešamas strukturālās reformas, lai izvairītos no tā arī nākotnē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Baņķieri: uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelī pozitīvs lūzuma punkts – nākamgad

Ieva Mārtiņa, 05.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pieredze Skandināvijas valstīs un Igaunijā liecina, ka jau piekto gadu sarūkošajā Latvijas banku kredītportfelī pozitīvs lūzuma punkts varētu tikt sagaidīts nākamgad.

Lai arī banku no jauna izsniegto kredītu apjomi šogad pieauguši, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, tomēr kopējais kredītu portfelis joprojām uzrāda samazināšanos. Salīdzinot ar kopējā kredītu portfeļa atlikumu 2008.gada vidū, piecu gadu laikā tas uzrādījis samazinājumu par 4,7 miljardiem latu jeb 29,6%. Tajā skaitā Latvijas uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis piecu gadu laikā sarucis par 15,2%, no kuriem pēdējā gada laikā samazinājums bija 6,97%, līdz 5,58 miljardiem latu šogad jūnija beigās.

«Parādsaistību samazināšana jeb deleveraging Latvijā turpinās jau kopš 2008.gada beigām – tātad jau vairāk nekā četrus gadus. Ja pagātnes pieredzei vispār ir kāda jēga nākotnes prognozēšanā, tad, piemēram, Skandināvijas 90.gadu pieredze saka, ka drīzumā vajadzētu pienākt lūzuma punktam, pēc kura kredītu apjoms stabilizējas un pēc tam atsāk nedaudz pieaugt,» DB atklāja Nordea bankas galvenais ekonomists Latvijā Andris Strazds. Igaunijā šāda stabilizācija jau ir notikusi pagājušogad. Šā gada maija beigās Igaunijā nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums bija par 3% lielāks nekā gadu iepriekš. «Sagaidām, ka līdzīgas tendences ar nobīdi laikā būs vērojamas arī Latvijā, t.i., mājsaimniecībām izsniegto kredītu atlikums turpinās nedaudz samazināties arī 2014.gadā, bet korporatīvajā segmentā - atsāksies neliels pieaugums,» tā A. Strazds.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) likmes samazināšana nākamajā gadā vidējās algas (503 latu) saņēmējam ļaus ietaupīt mēnesī aptuveni 2,5 latus.

Darbaspēka nodokļu mazināšana ir nepieciešams solis, gan lai mazinātu ienākumu nevienlīdzību, gan lai uzlabotu valsts konkurētspēju, proti, mazinot uzņēmēju izmaksas, norāda Swedbank vecākā ekonomiste Lija Strašuna. Tomēr dalīt sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes samazinājumu par vienu procentpunktu uz pusēm ir ļoti pretrunīgs solis, kas turklāt rada lieku saspīlējumu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, uzskata eksperte. Pusprocents no algas ir tik maz, ka darba ņēmējam (jo īpaši ar algu zem vidējās valstī) tas nebūs vērā ņemams ieguvums ģimenes budžetam.

Savukārt nav skaidrs, ko darba devējs ar šo pusprocentu ietaupījumu darīs − diez vai tas tiešā veidā tiks nodots darba ņēmējam, varbūt tas tiks izmantots paaugstinot algas atslēgas darbiniekiem vai arī vienkārši tiks palielināta uzņēmuma peļņa, norāda eksperte. Bet tas tikai paaugstinātu ienākumu nevienlīdzību pretēji valdības prioritātēm. Un, ņemot vērā, ka cīņa par darbaspēku pakāpeniski aug, darbinieks, visticamāk, tāpat nākamgad prasīs lielāku algas pielikumu no darba devēja.

Komentāri

Pievienot komentāru
Makroekonomika

Papildināta - Paredz straujāku attīstību otrajā pusgadā

Mārtiņš Apinis, Žanete Hāka, 09.08.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Otrajā pusgadā situācija eksporta jomā varētu nedaudz uzlaboties, piemēram, palielinoties pieprasījumam Vācijā, kuras ekonomikas rādītāji šobrīd uzlabojas. Gadā kopumā Latvijas ekonomikā izaugsme varētu būt 4% apmērā, Latvijas ekonomikas izredzes vērtē Nordea Latvija galvenais ekonomists Andris Strazds.

Pēc viņa teiktā, apjomu izmaiņas nozaru griezumā apstiprina, ka izaugsmi šobrīd pamatā nodrošina iekšzemes pieprasījuma pieaugums, bet eksportā ir vērojama stagnācija.

Attiecībā uz iekšzemes kopprodukta (IKP) tālāko izaugsmi optimistisks ir arī DNB bankas ekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš.

«Domāju, ka IKP pieaugums turpmākajos ceturkšņos atkal paātrināsies. Sagaidāma snieguma uzlabošanās apstrādes rūpniecībā, jo lēnām uzlabojas situācija eksporta tirgos, Liepājas metalurga apstāšanās turpmāk rūpniecības sniegumu ceturkšņa griezumā būtiski vairs neietekmēs, bet konkurētspējīgākie un labāk pārvaldītie uzņēmumi turpina palielināt ražošanas apjomus. Šķiet, ka izaugsmi turpinās bremzēt sarukušais tranzīta apjoms,» ekonomikas procesus vērtē P. Strautiņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: nākamgad Latvijas ekonomikā gaidāms salīdzinoši trekns gads

Žanete Hāka, 13.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atšķirībā no sabalansētās izaugsmes pērn, šogad tālāku IKP kāpumu Latvijā pamatā nodrošināja vietējais pieprasījums, Nordea ekonomikas apskata prezentācijā sacīja Nordea bankas ekonomists Andris Strazds.

Nākamajā gadā Latvijas ekonomikā gaidāms salīdzinoši trekns gads, uzskata eksperts, prognozējot 5-6% lielu kāpumu, tomēr 2015. gadā un turpmāk šādu izaugsmes tempu diez vai izdosies noturēt.

Patlaban tehniski eksportā ir neliels pieaugums, bet salīdzinoši ar vidējo izaugsmi un to, kā audzis mājsaimniecību patēriņš, tas ir ļoti mazs. Arī investīcijas šogad uzrāda kritumu, bet gadā kopumā varētu būt pērnā gada līmenī, tomēr papildus pienesuma no tām šajā gadā nebūs.

Šogad galvenokārt izaugsmi virzīja tirdzniecība, komercpakalpojumi, tirdzniecība ar nekustamo īpašumu. Atšķirībā no iepriekšējiem gadiem, kad varēja runāt par apstrādes rūpniecību, šogad ekonomiku virzīja citas nozares, uzsver eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Investīcijas un aktīva starptautiskā darbība-tekstilnieku veiksmes stūrakmeņi

Vēsma Lēvalde, 14.12.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāki ražotāji ne vien eksportē produkciju, bet iegādājušies radniecīgus uzņēmumus ārvalstīs, veido tur veikalu tīklus un pārstāvniecības. Augsta konkurētspēja panākta, ieguldot produktu un tehnoloģiju attīstībā, ar radošu mārketingu un drosmi integrēt ražošanā zinātnes sasniegumus. Raksturīga tendence – sadarbība ar dizaineriem, sezonālu kolekciju veidošana. Ierobežota darbaspēka pieejamība veicina mazu, taču eksportspējīgu uzņēmumu attīstību reģionos.

Līderis ir «zirgā»

Tekstilrūpniecība viena no pirmajām Latvijā mainīja priekšstatu par nozaru robežām, integrējot tekstilražošanu, ķīmisko rūpniecību un zinātni. A/s Valmieras stikla šķiedra (VSŠ) ir simbols šai «žanru» saplūšanai. Nākotnes mērķis valmieriešiem ir ambiciozs – kļūt par Eiropas ietekmīgāko stikla šķiedras produktu un izstrādājumu ražotāju un piegādātāju, atklāj VSŠ valdes priekšsēdētājs Andris Oskars Brutāns. VSŠ šā gada deviņu mēnešu neto apgrozījums ir sasniedzis augstāko līmeni uzņēmuma pastāvēšanas laikā – 46,97 milj. lati, kas ir 21% liels pieaugums pret attiecīgo laika posmu 2012.gadā. VSŠ aplēses rāda, ka 2013.gada neto peļņa sasniegs 3,65 milj. latu, par 28% pārsniedzot 2012.gada auditēto neto peļņu. Neto apgrozījums varētu sasniegt 61,13 milj. latu. «Lai noturētu izaugsmi, jābūt aktīviem, jāinvestē jaunās tehnoloģijās un attīstībā. 2013.gadā esam paplašinājuši darbību un palielinājuši konkurētspēju starptautiskajos tirgos ne tikai ar trešās stikla kausēšanas krāsns darbību, bet arī ar kompānijas, tagad Valmiera Glass UK Ltd., iegādi Anglijā,» atklāj A.O.Brutāns.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Bizness reģionos: Jelgavā šuj joprojām

Anda Asere, 29.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Viena no vēsturiski spēcīgākajām Jelgavas apstrādes rūpniecības nozarēm ir apģērbu ražošana, kas joprojām nodarbina lielu iedzīvotāju skaitu

Nozīmīgākās nozares pēc uzņēmumu skaita Jelgavā ir vairumtirdzniecība, mazumtirdzniecība, automobiļu remonts (673), profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi (297), transports un uzglabāšana (205) un būvniecība (201), apstrādes rūpniecība (173), šādus datus sniedz Jelgavas pilsētas dome, atsaucoties uz Lursoft datiem. Apstrādes rūpniecībā Jelgavā visvairāk uzņēmumu pārstāv apģērbu ražošanu, šādu uzņēmumu pilsētā esot 23.

«Jelgava nav tā, kas nozarei dod lielāko apgrozījumu un eksportu, bet pilsētā ir pietiekami liels nodarbināto skaits, izglītības iestādes. Ir sasniegts noteikts līmenis, kas pēdējos gados turas,» vērtē Guntis Strazds, Vieglās rūpniecības uzņēmumu asociācijas prezidents. Viņa skatījumā tekstila uzņēmumi Jelgavā attīstās normāli, un tiem ir nākotnes perspektīva. Atsevišķi uzņēmumi ir reorganizācijas procesā, viņš pieļauj.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Zināmi jauno reklāmistu skolas studenti

Lelde Petrāne, 08.07.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

LADC skola ir Latvijas radošo celmlaužu veidota izglītības programma, kas katru gadu uzņem 20 – 25 talantus no visas Latvijas, lai 9 mēnešu laikā intensīvā režīmā izskolotu darbam reklāmā. Līdz 3. jūlija pusnaktij ikviens radošā gara īpašnieks tika aicināts pieteikties 2017. gada klasei, kas sāksies šā gada septembrī. Lai to izdarītu, pretendentiem bija jāizpilda 2 darba uzdevumi. LADC žūrija 10 Latvijas nozares profesionāļu sastāvā vairākas dienas tos vērtēja, kā rezultātā ir zināmi 25 LADC skola 2017. gada klases studenti.

LADC žūriju šogad pārstāvēja Ēriks Stendzenieks (!MOOZ dibinātājs un vadošais radošais direktors, kā arī LADC līdzdibinātājs un prezidents), Andris Rubīns (DDB Latvija izpilddirektors), Edijs Majors (Burzum dibinātājs un radošais direktors, LADC padomes pārstāvis), Anete Franka (LADC izpilddirektore), Sandijs Lūsēns (IDEA radošais direktors), Voldemārs Dūdums (patstāvīgs radošais direktors, LADC līdzdibinātajs), Aleksandrs Bētiņš (Not Perfect Y&R | Riga vadošais radošais direktors, LADC padomes pārstāvis), Vairis Strazds (DDB Latvija radošais direktors), Māris Upenieks (Young/Hungry radošais direktors, LADC līdzdibinātājs) un Edgars Stanga (McCann Riga radošais direktors).

Komentāri

Pievienot komentāru
Enerģētika

Vējonis vērtēs priekšlikumus Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai

Rūta Lapiņa, 28.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valsts prezidents Raimonds Vējonis trešdien, 29.novembrī, Rīgas pilī tiksies ar Enerģētikas drošības komisiju, lai vērtētu tās priekšlikumus Latvijas enerģētiskās drošības stiprināšanai, informē Valsts prezidenta kancelejas preses padomnieks Jānis Siksnis.

«Komisijai ir dots uzdevums izstrādāt visai sabiedrībai un valsts stratēģiskajām interesēm atbilstošāko piedāvājumu,» norāda Valsts prezidents.

Analizējot līdzšinējo Latvijas enerģētikas politikas attīstību, komisijai jāsniedz priekšlikumi tās pilnveidei, lai ilgtermiņā stiprinātu enerģētikas sektoru.

Enerģētikas drošības komisija tika izveidota 2016. gada 29. aprīlī. Komisiju vada enerģētikas eksperts, bijušais enerģētikas valsts ministrs Juris Ozoliņš. Komisijas locekļi ir enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš, Latvijas Bankas starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds, a/s «Augstsprieguma tīkls» valdes priekšsēdētājs Varis Boks, Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas padomes loceklis Edgars Vīgants un enerģētikas eksperts Jānis Reķis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

"Krīze Latvijā nebūs ne nākamajā gadā, ne pēc pieciem gadiem"

Žanete Hāka, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ir vērojama, taču vismaz tuvāko gadu laikā tik dziļa krīze kā iepriekš nav gaidāma.

Tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina eksperti.

"Krīze, visticamāk, nebūs ne nākamajā, ne aiznākamajā gadā, ne pēc pieciem gadiem," uzskata "Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš, kurš tāpat kā pārējie diskusijas eksperti, uzsvēra, ka globālās nestabilitātes ietekme, protams, uz Latvijas ekonomiku būs vērojama, taču tā nebūs milzīga.

"Lai sāktos krīze, jāsakrīt vairākiem iekšējiem faktoriem. Vai iespējams nosaukt šādu faktoru kopumu, kas liecina par krīzi? Piemēram, 2006. un 2007.gadā Latvijas uzņēmumu un mājsaimniecību neto aizņemšanās līmenis bija 20%, taču šobrīd šis skaitlis ir -3% no IKP. Desmit gadus mūsu sabiedrība ir dzīvojusi izteiktā piesardzības režīmā atšķirībā no mūsu kaimiņvalstīm, kas dzīvo drošāk, un šādi esam arī upurējuši savu izaugsmes daļu," viņš piebilda.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Zemītis: Aizvien pastāv liels risks Latvijai iekļūt Moneyval pelēkajā sarakstā

Žanete Hāka, 04.12.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Decembrī gaidāms Moneyval ziņojums, un aizvien pastāv liels risks, ka Latvija tiek iekļauta pelēkajā sarakstā, tā "Dienas Bizness" sadarbībā ar "Luminor" un "Latvenergo" organizētajā konferencē "Biznesa prognozes 2020" atzina Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis.

Konferences laikā izskanēja prognozes, ka nākamajā gadā kreditēšanas apjomi varētu būt lielāki, taču M. Zemītis uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka jau šobrīd Latvijas bankās ir grūti atvērt kontus, cerības uz kreditēšanas apjomu pieaugumu ir tikai gadījumā, ja Moneyval sniedz pozitīvu atzinumu.

"Ja pat Islande pelēkajā sarakstā tiek ielikta par veciem grēkiem, tad arī ar Latviju var notikt dažādi," viņš raizējas. Pēc M. Zemīša domām, riski ir ļoti lieli, un, ja negatīvais scenārijs realizējas, tad pozitīvie signāli, par ko patlaban runājam, var tikt nullificēti. Nesen viņš viesojies Serbijā, kura iekļauta šajā sarakstā, un novērojis, ka valstī strādājošajiem uzņēmumiem kredītu procentu likmes ir ļoti nepatīkamas.

Komentāri

Pievienot komentāru
ES nauda

Eksperti: ES fondu loma ir svarīga, taču šī nauda nevar balstīt visu ekonomikas izaugsmi

Žanete Hāka, 31.01.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nākamajā Eiropas Savienības (ES) fondu plānošanas periodā Latvijai pieejamais finansējums nepieaugs, un visdrīzāk būs mazāks nekā iepriekšējā periodā, līdz ar to aizvien grūtāk būs izvēlēties jomas, kurās investēt, Latvijas Bankas (LB) rīkotajā ekspertu sarunā "No naudas "apgūšanas" uz gudru ieguldīšanu" atzina tās dalībnieki.

"Patlaban gan Eiropā gan pasaulē notiek lielas pārmaiņas - gan ģeopolitikā, gan "Brexit" dēļ, tāpat redzamas pārmaiņas tehnoloģiju jomā, uz kurām jāreaģē, klimata izmaiņas, līdz ar to jaunie Eiropas līderi ir izvirzījuši prioritātes, uz kurām nākamajos gados ES ir jāvirzās, un šīs prioritātes tiks reflektētas arī ES budžetā, vienlaicīgi par to vēl nav panākta galīgā vienošanās un pārrunas vēl turpinās," sacīja LB Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds.

"Dzīvojam jaunā realitātē, runājot gan par ģeopolitiskiem, gan demogrāfiskajiem izaicinājumiem, ir jaunas apņemšanās saistībā ar klimata aspektiem. Kopā mums ir svarīgi saprast, ka beigās jābūt konkurētspējīgam un ir maza jēga no ekoloģiskas ražotnes, kas nav konkurētspējīga. Tas arī ir viens no vadmotīviem, ko mums jācenšas ieprogrammēt," norāda Altum valdes loceklis Jēkabs Krieviņš.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finansējums

Jāatlaiž finanšu groži vaļīgāk

Žanete Hāka, 17.03.2020

Dalies ar šo rakstu

Foto: pixabay.com

Moneyval un FATF ziņojumi gada sākumā ļāva atviegloti nopūsties pēc iepriekšējo gadu saspringtās situācijas, taču darbs neapstājas, un tuvākajā laikā nozīmīgākais ir labot situāciju, kurā esam nokļuvuši, ieviešot pārāk striktus ierobežojumus.

Daļai uzņēmēju nav pieejams aizdevēju finansējums un pat apturēta piekļuve savam bankas kontam.

"Esam paveikuši ļoti daudz, tomēr darbs ar to nebeidzas," atgādina Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks Andris Strazds. "Esam sakārtojuši savus likumus un normatīvos aktus atbilstoši jaunākajām starptautiskajām prasībām. Tas, kas mums vēl ir priekšā, - praktiska šo normu piemērošana un daudz sekmīgāka praktiskā cīņa ar nelegālas izcelsmes līdzekļiem," viņš piebilst. Arī SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs uzskata, ka nedrīkst apstāties pie paveiktā un jāturpina iesāktais pie ēnu ekonomikas samazināšanas un negodīgas komercprakses izskaušanas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperts: Stāsti par gaidāmo miljardu ieplūšanu Latvijā no Kipras izrādījušies mīts

Žanete Hāka, 04.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Gada sākumā izskanējušie stāsti par it kā gaidāmo miljardu ieplūšanu Latvijā no finanšu grūtībās nonākušās Kipras izrādījušies vien mīts, jaunākajā Nordea ekonomikas apskatā norāda bankas galvenais ekonomists Andris Strazds.

«Otrajā ceturksnī nerezidentu privātpersonu un privāto uzņēmumu depozīti Latvijā pieauga vien par nepilniem 30 miljoniem latu. Arī paskatoties uz depozītu pieaugumu Latvijā ilgtermiņā redzam, ka pēdējo desmit gadu laikā rezidentu depozīti pieauguši pat nedaudz straujāk nekā nerezidentu depozīti un vismaz pašlaik bažām par anormāli strauju nerezidentu depozītu izaugsmi nav pamata, saka eksperts. Vienlaikus gan arī redzams, ka nerezidentu depozītu atlikumi ir daudz svārstīgāki par rezidentu depozītu atlikumiem, tāpēc papildus prasības no regulatora puses nerezidentus apkalpojošajām bankām ir pamatotas,» norāda Nordea bankas pārstāvis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Eksperti: Cenu kritums lielāks nekā gaidīts; gada nogalē sadārdzināšanās nav gaidāma

Žanete Hāka, 09.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Augusta inflācijas dati uzrādījuši lielāku kritumu nekā tika prognozēts, atzīst eksperti.

Cenu kritums augustā pret jūliju ir bijis paliels, bet ne neparasts, norāda DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Vidēji mēneša deflācija augustā, kas galvenokārt saistīta ar svaigās pārtikas palētināšanos vasaras nogalē, ir bijusi ap pusprocentu, taču ir gadījušies arī vēl lielāki cenu kritumi. Neparasta turpretim ir deflācijas atgriešanās pie tik straujas ekonomikas izaugsmes kā šobrīd Latvijā vērojamā, saka eksperts, piebilstot, ka tā ir ne tikai patīkama, bet arī intelektuāli stimulējoša norise.

Patlaban cenu izmaiņu sakarā turpmākais fokuss ir vērsts uz cenu transformāciju no latiem uz eiro, norāda SEB bankas ekonomists Dainis Gašpuitis. Jau ir vērojami gadījumi, kad cenas savlaicīgi tiek piekoriģētas atbilstoši jaunajai valūtai. Tomēr tas nekādus būtiskus inflācijas lēcienus neraisīs, un potenciālie gadījumi izšķīdīs kopējās tendencēs. Ļoti būtiski būs nekrist vēlmē vispārināt. Ja tiek konstatēta nesamērīga cenu noapaļošana un lieta ir principiāla, tad jālūko pēc alternatīviem piedāvājumiem. Nākamgad inflācija sagaidāma straujāka, tomēr tā neapdraudēs pirktspējas pieaugumu, paredz D. Gašpuitis.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Eksperti: Ja latu likme kredītam patlaban sanāk mazāka nekā eiro, ir vērts izmantot šo iespēju

Žanete Hāka, 16.09.2013

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas Bankas (LB) lēmums par likmju samazināšanu lielākoties ir cenšanās pielīdzināt latu likmes Eiropas Centrālās bankas (ECB) likmju līmenim, norāda eksperti.

«LB likmju samazināšana drīzāk ir jāuztver, pirmkārt, kā centienus jau tagad tuvāk pielīdzināt Latvijas monetārās politikas instrumentu likmes ECB likmēm un, otrkārt, kā līdzvērtīgu signālu tam, ko dod ECB, lai stimulētu finansēšanu, jo izaugsme nav spīdoša,» norāda Swedbank Aktīvu un pasīvu daļas vadītājs Mārtiņš Strautiņš.

Eksperts gan iesaka - ja bankas klientam, ņemot latu kredītu, kopējā likme sanāk šobrīd mazāka nekā eiro kredītam, tad ir vērts izmantot šo iespēju un aizņemties latos, bet jārēķinās, ka nākamajā likmes maiņas dienā pēc 2014.gada 1.janvāra likme tāpat pāries uz eiro likmi un būs jāmaksā tikpat, cik ņemot eiro kredītu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pilnveido Ziemeļvalstu un Baltijas valstu naudas atmazgāšanas novēršanas sistēmu

Db.lv, 04.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Publicēts Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) īstenotā un koordinētā Ziemeļvalstu un Baltijas valstu tehniskās palīdzības projekta "Finanšu plūsmu analīze, NILLTPFN uzraudzība un finanšu stabilitāte" ziņojums, informē Latvijas Banka.

Tajā SVF eksperti novērtējuši projektā iesaistīto valstu – Dānijas, Igaunijas, Islandes, Latvijas, Lietuvas, Norvēģijas, Somijas un Zviedrijas – sasniegumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas (NILLTPFN) sistēmas pilnveidošanas jomā un snieguši savus ieteikumus turpmākajai rīcībai.

Projekts tika uzsākts 2020. gada nogalē. Tā mērķis ir turpināt uzlabot NILLTPFN sistēmas efektivitāti iesaistīto valstu un visa reģiona līmenī. Gan projektā izmantotās metodoloģijas, gan reģionālā tvēruma ziņā šis ir pirmais šāda veida SVF tehniskās palīdzības projekts NILLTPFN jomā. Īpaša uzmanība projektā pievērsta noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārrobežu legalizācijas risku novērtēšanai ar mašīnmācīšanās tehnoloģiju palīdzību, NILLTPFN uzraudzības instrumentu efektivitātes analizēšanai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas šoku kvantitatīvās ietekmes uz finanšu stabilitāti izpētei.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eksporta pieaugums šajā gadā, salīdzinot ar pērno gadu, būs ievērojami zemāks, uzskata eksperti.

Atsevišķās produktu kategorijās, lai arī bez lielas ietekmes uz eksporta kopējo dinamiku, sasniegti atzīmēšanas vērti rezultāti, uzskata DNB bankas ekonomists Pēteris Strautiņš. Viņš uzsver, ka tekstila apģērba eksporta mēneša apjoms, pārsniedzot 12 miljonus, ir augstākais kopš 2005.gada. Tāpat līdz šim lielāko apjomu sasniedzis mēbeļu eksports - 15,7 miljonus, kā arī stikla un tā izstrādājumu eksports, gandrīz sasniedzot deviņus miljonus.

Piena un tā produktu, medus eksports sarucis pret jūliju, bet, tā kā tā apjoms bija īpaši liels, gada pieauguma temps noturējies virs 20%. Šis gads kopumā ir tāpat bijis īpaši veiksmīgs miltu un piena izstrādājumu, tātad cepumu eksportētājiem. Latvijas izejvielu bāze un ļoti mērenās darbaspēka izmaksas acīmredzot rada piemērotu vidi viņu attīstībai. Ārējās tirdzniecības datos joprojām redzams arī atspulgs augļu un dārzeņu pārstrādes kā īpaši dinamiskas pārtikas pārstrādes apakšnozares darbībai, norāda eksperts.

Komentāri

Pievienot komentāru