Eksperts: Stāsti par gaidāmo miljardu ieplūšanu Latvijā no Kipras izrādījušies mīts 

Gada sākumā izskanējušie stāsti par it kā gaidāmo miljardu ieplūšanu Latvijā no finanšu grūtībās nonākušās Kipras izrādījušies vien mīts, jaunākajā Nordea ekonomikas apskatā norāda bankas galvenais ekonomists Andris Strazds.

Žanete Hāka, 04.09.2013

«Otrajā ceturksnī nerezidentu privātpersonu un privāto uzņēmumu depozīti Latvijā pieauga vien par nepilniem 30 miljoniem latu. Arī paskatoties uz depozītu pieaugumu Latvijā ilgtermiņā redzam, ka pēdējo desmit gadu laikā rezidentu depozīti pieauguši pat nedaudz straujāk nekā nerezidentu depozīti un vismaz pašlaik bažām par anormāli strauju nerezidentu depozītu izaugsmi nav pamata, saka eksperts. Vienlaikus gan arī redzams, ka nerezidentu depozītu atlikumi ir daudz svārstīgāki par rezidentu depozītu atlikumiem, tāpēc papildus prasības no regulatora puses nerezidentus apkalpojošajām bankām ir pamatotas,» norāda Nordea bankas pārstāvis.

Viņš uzsver, ka Latvijas banku sektorā kapitāla pietiekamības rādītāji ir augsti un naudas jeb likvīdo līdzekļu apjoms 65% apmērā no īstermiņa saistībām ir pat vērtējams kā pārmērīgi augsts.

Pakāpeniski tuvojas beigām arī parādsaistību apjomu samazināšanas cikls, kas nu jau ilgst gandrīz piecus gadus, uzsver eksperts.

Db.lv jau gada sākumā rakstīja, ka vairāki ārvalstu eksperti prognozēja nerezidentu noguldījumu pieaugumu Latvijas bankās sakarā ar krīzi Kiprā. Savukārt Finanšu un kapitāla tirgus komisija šīs prognozes noraidīja, pamatojoties uz striktajiem banku noteikumiem nerezidentu noguldījumiem.

Jaunākais izdevums